<TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI>3Direktīvas 97/67 preambulas 10. un 35. apsvērumā ir noteikts:(10)tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu Kopienas līmenī būtu jāpieņem vairāki vispārīgi principi, bet konkrēto procedūru izvēlei vajadzētu būt dalībvalstu kompetencē un tām vajadzētu brīvi izvēlēties to sistēmu, kura ir vislabāk piemērota apstākļiem attiecīgajās dalībvalstīs;[..]
(35)tā kā vajadzība uzlabot pakalpojumu kvalitāti nozīmē to, ka strīdi jāatrisina ātri un efektīvi; tā kā papildus atlīdzībai likumīgos veidos [papildus tiesību aizsardzības līdzekļiem], kādi ir pieejami saskaņā ar dalībvalstu un Kopienas tiesībām, būtu jāparedz procedūra caurskatāmai, vienkāršai un nesadārdzinātai sūdzību izskatīšanai, kurā varētu piedalīties visas ieinteresētās puses.
4Direktīvas 97/67 2. panta 1., 14. un 17. punktā ir paredzēts:Šajā direktīvā tiek piemērotas šādas definīcijas:
- 1)Pasta pakalpojumi ir pakalpojumi, kas saistīti ar pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
[..]
- 14)Atļauja ir jebkura atļauja, ar ko nosaka tiesības un pienākumus, kuri ir specifiski pasta nozarei, un kas dod iespēju uzņēmumiem sniegt pasta pakalpojumus un pēc vajadzības izveidot un/vai ekspluatēt pasta iestāžu tīklus, kuri vajadzīgi šādu pakalpojumu sniegšanai, un kas var būt vispārēja atļauja vai individuāla licence saskaņā ar definīciju šeit turpmāk:
vispārējā atļauja ir atļauja neatkarīgi no tā, vai to reglamentē ar noteiktas pakalpojumu grupas licenci vai ar vispārējiem tiesību aktiem un vai ar šādu reglamentāciju izvirza prasību par reģistrēšanas vai deklarēšanas procedūrām, kas attiecīgajam uzņēmumam neuzliek pienākumu no attiecīgās valsts regulatīvās iestādes saņemt skaidru lēmumu pirms to tiesību izmantošanas, kuras izriet no šīs atļaujas,
individuālā licence ir atļauja, ko piešķīrusi valsts regulatīvā iestāde un kas kādam uzņēmumam piešķir specifiskas tiesības vai uz tā darbībām attiecina specifiskus pienākumus, ar tiem pēc vajadzības papildinot vispārējo atļauju, ja uzņēmumam nav tiesību realizēt attiecīgās tiesības pirms valsts regulatīvās iestādes lēmuma saņemšanas.
[..]
- 17)Lietotāji ir visas fiziskās vai juridiskās personas, kas sūtītāja vai adresāta statusā gūst labumu no vispārējo pakalpojumu sniegšanas.
5Atbilstoši Direktīvas 97/67 3. un 4. pantam dalībvalstis norāda vienu vai vairākus universālā pakalpojuma sniedzējus; šis pakalpojums ir saistīts ar noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšanu par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās. Attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kas nav norādīti, dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 97/67 9. pantu var ieviest vai nu vispārīgas atļaujas attiecībā uz pasta pakalpojumiem, kas nav universālais pakalpojums, vai arī atļauju procedūras, tostarp individuālas licences, attiecībā uz pasta pakalpojumiem, kas ir saistīti ar universālo pakalpojumu.6Turklāt dalībvalstis vispār līdz 2010. gada 31. decembrim, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu uzturēšanu, saskaņā ar Direktīvas 97/67 7. pantu varēja pasta pakalpojumus rezervēt vispārējo pakalpojumu sniedzējam(-iem).7Direktīvas 97/67 19. pantā ir noteikts:Dalībvalstis nodrošina to, ka lietotāju sūdzību izskatīšanai izstrādā caurskatāmas, vienkāršas un nesadārdzinātas procedūras, īpaši gadījumiem, kas saistīti ar zudumu, nolaupīšanu, sabojāšanu vai neatbilstību pakalpojuma kvalitātes standartiem.
Dalībvalstis pieņem [veic] šos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka minētās procedūras dod iespēju godīgi un ātri atrisināt strīdus, paredzot atlīdzinājumu un/vai kompensāciju, ja tas ir pamatoti.
Neskarot citas iespējas pārsūdzēt saskaņā ar dalībvalsts un Kopienas tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina to, ka lietotāji individuāli vai, ja dalībvalsts likumdošanas [tiesību] aktos ir atļauts, kopīgi ar organizācijām, kas pārstāv lietotāju un/vai patērētāju intereses, var iesniegt lietas izskatīšanai dalībvalsts kompetentajā iestādē, ja lietotāju sūdzības vispārējo pakalpojumu sniedzējam nav atrisinātas apmierinoši.
Saskaņā ar 16. pantu dalībvalstis nodrošina to, ka vispārējo pakalpojumu sniedzēji kopā ar gada ziņojumu par darbības uzraudzību publicē informāciju par sūdzību skaitu un to risināšanas veidu.
8Direktīvas 2002/39 preambulas 28. apsvērumā ir paredzēts:Dalībvalstu regulatīvajām iestādēm varētu būt lietderīgi licenču ieviešanu saistīt ar prasībām, ka licences saņēmēju pakalpojumu patērētājiem jābūt pieejamām pārredzamām, vienkāršām un samērā lētām procedūrām viņu sūdzību izskatīšanai neatkarīgi no tā, vai sūdzības attiecas uz pakalpojumiem, ko sniedz vispārējo pakalpojumu sniedzēji, vai uz tiem, ko sniedz operatori, to skaitā individuālie licences saņēmēji, kuriem ir izsniegtas atļaujas. Turklāt var būt lietderīgi, ka šīs procedūras ir pieejamas visu pasta pakalpojumu lietotājiem neatkarīgi no tā, vai šie pakalpojumi ir vai nav vispārējie pakalpojumi. Pie šādām procedūrām jāpieskaita procedūras atbildības noteikšanai pasta sūtījumu zuduma vai bojājuma gadījumā.
9Direktīvas 97/67 19. pantā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2002/39, ir noteikts:Dalībvalstis nodrošina to, ka pakalpojumu lietotāju sūdzību izskatīšanai izstrādā pārredzamas, vienkāršas un samērā lētas procedūras, īpaši zuduma, laupīšanas, bojājuma gadījumiem vai gadījumiem, kad pakalpojuma kvalitāte neatbilst standartiem (tostarp procedūras atbildības noteikšanai, ja ir iesaistīts vairāk nekā viens operators).
Dalībvalstis var paredzēt arī šā principa piemērošanu to pakalpojumu saņēmējiem, kas ir:
ārpus vispārējo pakalpojumu jomas 3. panta nozīmē un
vispārējo pakalpojumu jomā 3. panta nozīmē, bet ko vispārējo pakalpojumu sniedzējs nesniedz.
Dalībvalstis pieņem [veic] pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pirmajā daļā minētās procedūras dod iespēju godīgi un ātri atrisināt strīdus, pamatojuma gadījumā paredzot atmaksāšanu un/vai kompensāciju.
Neskarot citas iespējas pārsūdzēt saskaņā ar dalībvalsts un Kopienas tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina to, ka lietotāji individuāli vai, ja dalībvalsts likumdošanas aktos ir atļauts, kopīgi ar organizācijām, kas pārstāv lietotāju un/vai patērētāju intereses, var iesniegt lietas izskatīšanai dalībvalsts kompetentajā iestādē, ja lietotāju sūdzības vispārējo pakalpojumu sniedzējam nav atrisinātas apmierinoši.
Saskaņā ar 16. pantu dalībvalstis nodrošina to, ka vispārējo pakalpojumu sniedzēji kopā ar gada ziņojumu par darbības uzraudzību publicē informāciju par sūdzību skaitu un to risināšanas veidu.
10Direktīvas 2008/6 preambulas 42. apsvērumā ir paredzēts:(42)Saskaņā ar citās pakalpojumu nozarēs spēkā esošajiem noteikumiem un nolūkā pastiprināt patērētāju aizsardzību ir lietderīgi paplašināt sūdzību procedūru principu minimuma piemērošanas jomu, lai tā neaptvertu tikai vispārējā pakalpojuma sniedzējus. Lai palielinātu sūdzību izskatīšanas procedūru efektivitāti, ir lietderīgi veicināt ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūru izmantošanu, kā izklāstīts Komisijas Ieteikumā 98/257/EK (1998. gada 30. marts) par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā [OV L 115, 31. lpp.], un Komisijas Ieteikumā 2001/310/EK (2001. gada 4. aprīlis) par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā [OV L 109, 56. lpp.]. Patērētāju interešu aizsardzību sekmētu arī labāka operatoru savietojamība, ko nodrošinātu piekļuve atsevišķiem infrastruktūras un pakalpojumu elementiem, un valsts regulatīvo iestāžu un patērētāju aizsardzības iestāžu sadarbības prasība.Lai aizsargātu lietotāju intereses pasta sūtījumu zādzības vai nozaudēšanas, vai sabojāšanas gadījumā, dalībvalstīm, ja tas ir pamatoti, būtu jāievieš atlīdzības un/vai kompensāciju sistēma.
11Direktīvas 97/67 2. panta 17. punktā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2008/6, ir paredzēts:Šajā direktīvā tiek piemērotas šādas definīcijas:
[..]
- 17.Lietotājs ir jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas sūtītāja vai adresāta statusā gūst labumu no pasta pakalpojumu sniegšanas.
12Direktīvas 97/67 19. pantā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2008/6, ir paredzēts:1.Dalībvalstis nodrošina, ka visi pasta pakalpojumu sniedzēji nodrošina pārredzamas, vienkāršas un nesadārdzinātas procedūras pasta pakalpojumu lietotāju sūdzību izskatīšanai, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar zudumu, zādzību, bojājumu vai neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem (tostarp procedūras atbildības noteikšanai, ja ir iesaistīts vairāk nekā viens operators), neskarot attiecīgos starptautiskos un attiecīgo valstu noteikumus par kompensāciju shēmām.
Dalībvalstis pieņem [veic] pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirmajā daļā minētās procedūras ļauj taisnīgi un ātri izšķirt strīdus, vajadzības gadījumā nodrošinot atlīdzināšanas un/vai kompensācijas sistēmu.
Tāpat dalībvalstis atbalsta neatkarīgas ārpustiesas strīdu izšķiršanas shēmas izstrādi strīdu izšķiršanai [ar izlīgumu] starp pasta pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.
2.Neskarot citas attiecīgās valsts vai Kopienas tiesību aktos paredzētās pārsūdzības iespējas vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad lietotāju sūdzības uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, kas [kuri] pieder pie vispārējā pakalpojuma, nav izšķirtas apmierinoši, lietotāji individuāli vai, ja attiecīgās valsts tiesību akti to atļauj, kopīgi ar organizācijām, kuras pārstāv lietotāju un/vai patērētāju intereses, var attiecīgo lietu nodot valsts kompetentajām iestādēm.
Saskaņā ar 16. pantu dalībvalstis nodrošina, ka vispārējā pakalpojuma sniedzēji un atbilstīgos gadījumos uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus, kuri pieder pie vispārējā pakalpojuma, kopā ar gada ziņojumu par to rezultātu pārraudzību publisko informāciju par sūdzību skaitu un to izskatīšanas veidu.
<TI><P><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesības</HT></P></TI>13Ar 1991. gada 21. marta Likumu par dažu valsts tautsaimniecības uzņēmumu reformu (1991. gada 27. marta Belgisch Staatsblad, 6155. lpp.), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Karaļa 1999. gada 9. jūnija dekrētu (1999. gada 18. augusta Belgisch Staatsblad, 30697. lpp.), citu normu vidū Beļģijas tiesību sistēmā ir transponēta[s] Direktīva[s] 97/67 [normas].14Šajā likumā ir norādīts viens universālo pakalpojumu sniedzējs un tam ir rezervēta atsevišķu pasta pakalpojumu sniegšana. Lai sniegtu pasta pakalpojumus, kas nav rezervēti, kuri ir universālais pakalpojums, ir jāsaņem individuāla licence. Turklāt tādu pasta pakalpojumu, kas nav universālais pakalpojums, sniegšanai citu nosacījumu vidū ir izvirzīts nosacījums par deklarācijas iesniegšanu IBPT.15Minētajā likumā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2006. gada 21. decembra Likumu, ar ko pieņem normas pasta nozares ombuda dienesta izveidei un ar ko groza 2005. gada 13. jūnija Likumu par elektronisko saraksti (2007. gada 23. janvāra Belgisch Staatsblad, 2965. lpp.; turpmāk tekstā — 1991. gada likums), 43.b pantā ir noteikts:1.[IBPT] ir izveidots pasta nozares ombuda dienests, kas skata lietas saistībā ar šādu uzņēmumu [pakalpojumu] lietotājiem:
- 1)[universālā pakalpojuma sniedzējs];
- 2)uzņēmumi, [kas] piedāvā pasta pakalpojumus [..], kuru piedāvāšanai ir nepieciešama licence [..];
- 3)uzņēmumi, [kas] piedāvā pasta pakalpojumus [..], kuru piedāvāšanai ir nepieciešama deklarācija [..].
Lietas attiecībā uz lietotājiem ir lietas saistībā ar lietotāju, kas paši nepiedāvā pasta pakalpojumus, interesēm.
[..]
3.Pasta nozares ombuda dienestam ir uzticēti šādi uzdevumi:
- 1)izskatīt visas lietotāju sūdzības saistībā ar:
- a)[universālā pakalpojuma sniedzēja] darbībām [..],
- b)uzņēmumu, kas paredzēti šī panta 1. punkta 2) un 3) apakšpunktā, pasta darbībām.
- 2)Pasta darbības šīs nodaļas izpratnē ir:
[..]
- 3)būt par vidutāju, lai veicinātu mierizlīguma panākšanu strīdos starp šī panta 1. punktā paredzētajiem uzņēmumiem un lietotājiem;
- 4)sniegt šī panta 1. punktā paredzētajiem uzņēmumiem [ieteikumu], ja mierizlīgums nevar tikt panākts. [Ieteikuma] kopija tiek nosūtīta sūdzības iesniedzējam;
- 5)vislabākā veidā izskaidrot lietotājiem, kas [šajā dienestā] vēršas rakstveidā vai mutvārdos, viņu tiesības un intereses;
- 6)savu uzdevumu robežās izdot atzinumus, ja to lūdz ministrs, kura kompetencē ir pasta nozare, vai ministrs, kura kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzība vai [IBPT] un telekomunikāciju aizsardzība, vai [ja to lūdz] Pasta pakalpojumu konsultatīvā komiteja;
- 7)sadarboties ar:
- a)citām neatkarīgām nozaru strīdu izskatīšanas komisijām vai neatkarīgiem tiesībsargiem [..];
- b)ārvalstu tiesībsargiem vai iestādēm ar līdzvērtīgām funkcijām, kuras darbojas kā pārsūdzības iestāde, kas izskata sūdzības, kuras ir pasta nozares ombuda dienesta kompetencē.
Vajadzības gadījumā ministrs, kura kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzība, var noslēgt sadarbības protokolus.
4.Gala lietotāju sūdzības pieņem, ja sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis sūdzību saskaņā ar attiecīgā uzņēmuma iekšējo strīdu izskatīšanas procedūru. Gala lietotāju sūdzības nepieņem, ja tās pasta nozares ombuda dienestā ir iesniegtas anonīmi vai ja tās nav iesniegtas rakstveidā.
[..]
5.Pasta nozares ombuda dienests, izskatot tam iesniegtu sūdzību, var uz vietas iepazīties ar grāmatvedību, saraksti, protokoliem un vispār visiem attiecīgā uzņēmuma vai attiecīgo uzņēmumu, kas tieši saistīti ar sūdzības priekšmetu, dokumentiem un visiem [dokumentārajiem] ierakstiem, izņemot dokumentus, uz kuriem attiecas korespondences noslēpums. [Minētais dienests] var pieprasīt attiecīgo uzņēmumu vadības struktūrām un personālam visus paskaidrojumus vai ziņas un veikt visas pārbaudes, kas nepieciešamas tā izmeklēšanā.
Šādi iegūtā informācija tiek apstrādāta konfidenciāli, ja tās izpaušana var vispārēji kaitēt uzņēmumam.
Tam piešķirto pilnvaru robežās ombuda dienests nesaņem norādījumus ne no vienas iestādes.
Sūdzības izskatīšana beidzas, kad tā kļūst par prasību tiesā.
6.Attiecīgajam uzņēmumam ir divdesmit darbdienu termiņš sava lēmuma pamatošanai, ja tas neievēro šī panta 3. punkta 4) apakšpunktā sniegto ieteikumu. Pamatotais lēmums tiek nosūtīts sūdzības iesniedzējam un ombuda dienestam.
Pēc iepriekšējā daļā minētā termiņa beigām ombuda dienests nosūta attiecīgajam uzņēmumam atgādinājumu. Attiecīgajam uzņēmumam ir jauns divdesmit darbdienu termiņš sava lēmuma pamatošanai, ja tas neievēro šī panta 3. punkta 4) apakšpunktā sniegto ieteikumu. Pamatotais lēmums tiek nosūtīts sūdzības iesniedzējam, kā arī ombuda dienestam.
Neievērodams noteikto termiņu, attiecīgais uzņēmums apņemas piemērot atzinumu saistībā ar īpašu un personisku kompensāciju attiecīgajam sūdzības iesniedzējam.
7.Ja pasta nozares ombuda dienests ir atzinis lietotāja sūdzību par pieņemamu, operators aptur piedziņas procedūru uz laikposmu, kas nepārsniedz četrus mēnešus, sākot no sūdzības iesniegšanas ombuda dienestā, vai līdz brīdim, kad pasta nozares ombuda dienests ir sniedzis [ieteikumu], vai līdz brīdim, kad mierizlīgums var tikt panākts.
161991. gada likuma 45.b pantā ir reglamentēts pasta nozares ombuda dienesta finansējums, nosakot ikgadēju ombuda iemaksu, kas šī likuma 43.b panta 1. punktā minētajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz EUR 500000, ir jāiemaksā IBPT.17Maksājamo ombuda iemaksas summu IBPT nosaka individuāli, pamatojoties uz formulu, kurā būtībā tiek ņemts vērā, pirmkārt, attiecīgā uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījums, ko tas ir guvis ar darbībām, kuras ietilpst ombuda dienesta kompetences jomā, un, otrkārt, ombuda dienesta iepriekšējā gadā izskatīto sūdzību skaits attiecībā uz šo uzņēmumu. Noteiktajā termiņā neveiktās iemaksas rada neierobežotas tiesības piemērot likumā noteikto procentu likmi, palielinot iemaksas par 2 %.