11.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 417/31


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2020/1845

(2020. gada 14. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—

ņemot vērā lēmumu par biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0034/2020),

A.

tā kā biorūpniecības kopuzņēmums (turpmāk “Kopuzņēmums”) ir izveidots uz 10 gadiem ar Regulu (ES) Nr. 560/2014 kā publiskā un privātā sektora partnerība ar mērķi veidot visu attiecīgo ieinteresēto personu sadarbību un palīdzēt Savienībai iegūt vadošu lomu moderno bioproduktu un biodegvielu pētniecībā, demonstrējumos un ieviešanā;

B.

tā kā saskaņā ar 38. un 43. pantu Kopuzņēmuma finanšu noteikumos, kas ar tā valdes lēmumu pieņemti 2014. gada 14. oktobrī, grāmatvedis ir sagatavojis Kopuzņēmuma 2018. gada pārskatus;

C.

tā kā Kopuzņēmuma dibinātāji ir Savienība, kuru pārstāv Komisija, un nozares partneri, kurus pārstāv Biorūpniecības konsorcijs (“BIC”),

Vispārīga informācija

1.

norāda, ka Savienības maksimālais ieguldījums Kopuzņēmuma darbībās ir EUR 975 000 000 un tas jāsedz no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta; tā kā nozari pārstāvošo Kopuzņēmuma locekļu ieguldījumam Kopuzņēmuma darbības laikā jābūt vismaz 2 730 000 000 EUR, no šīs summas vismaz 182 500 000 EUR ir jābūt ieguldījumiem natūrā un naudā Kopuzņēmuma pamatdarbības izmaksu segšanai un vismaz 1 755 000 000 EUR – ieguldījumiem natūrā Kopuzņēmuma papildu darbībām, kas nav ietvertas Kopuzņēmuma darba plānā;

2.

atzīmē, ka no 101 priekšlikuma, kas bija paturēts no 2018. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, 2018. gada beigās 19 bija dotācijas nolīguma sagatavošanas posmā; turklāt atzīmē, ka 2018. gada sākumā Kopuzņēmuma programmā ietilpa 101 sākts projekts, kuros piedalījās kopā 1 169 dalībnieki no 35 valstīm un kuru dotāciju kopsumma bija 499 000 000 EUR;

3.

norāda, ka Kopuzņēmuma mērķus nevarētu sasniegt ar tradicionālajiem Savienības instrumentiem; konstatē, ka Kopuzņēmumam ir bijusi strukturējoša ietekme, apvienojot nozares un dalībniekus darbā pie jaunu vērtības ķēžu ieviešanas, un tas ir arī piesaistījis lielākus ieguldījumus biorūpniecības nozarei paredzētu inovāciju izstrādē; turklāt norāda, ka Kopuzņēmuma uzdevums ir īstenot BIC izstrādāto un Komisijas apstiprināto stratēģiskās inovācijas un pētniecības programmu (SIRA);

4.

norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs elements ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par to pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos medijos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot sabiedrību par pētījumu rezultātiem, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot to nonākšanai tirgū;

5.

aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību; prasa, lai minētajā izvērtējumā izvērtē, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, un tādējādi sekmētu ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu;

Budžeta un finanšu pārvaldība

6.

atzīmē, ka Revīzijas palātas ziņojumā par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir secināts, ka Kopuzņēmuma gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī un tā darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā paredz Kopuzņēmuma finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi;

7.

atzīmē, ka saskaņā ar Kopuzņēmuma gada pārskatiem galīgo 2018. gada budžetu, kurš bija pieejams izpildei, veidoja saistību apropriācijas 121 231 820 EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 118 126 520 EUR apmērā un ka saistību un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis attiecīgi bija 99 % un 71 %;

8.

konstatē, ka maksājumu apropriācijas galvenokārt tika izlietotas, lai nodrošinātu priekšfinansējumu dotācijas nolīgumiem, kuri tika parakstīti saskaņā ar 2017. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, un starpposma maksājumus projektiem, kurus finansē no iepriekšējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus; norāda arī to, ka zemāks maksājumu apropriāciju izlietojums bija saistīts ar dažu periodisko ziņojumu novēlotu iesniegšanu un to, ka deklarētās izmaksas bija ievērojami zemākas par dotācijas nolīgumos apstiprināto budžetu;

9.

norāda, ka no Savienības maksimālā naudas ieguldījuma 975 000 000 EUR apmērā, kas piešķirams Kopuzņēmumam tā darbības laikā, līdz 2018. gada beigām Savienība bija ieguldījusi kopumā 264 600 000 EUR;

10.

pauž bažas par to, ka no ieguldījuma 757 900 000 EUR apmērā, kas jāveic nozari pārstāvošajiem locekļiem Kopuzņēmuma darbības izmaksu un administratīvo izmaksu segšanai, nozari pārstāvošie locekļi bija paziņojuši par tikai 36 800 000 EUR lieliem ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai un valde bija apstiprinājusi nozari pārstāvošo locekļu 21 200 000 EUR lielu ieguldījumu (12 100 000 EUR natūrā un 9 100 000 EUR naudā) Kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai;

11.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu 2018. gadā Kopuzņēmums veica caurskatīšanu, lai atjauninātu tā sastāvā esošo vienību locekļu statusu; šai caurskatīšanai jākļūst par galveno pamatu, kad tiek apstiprinātas un atzītas nozares dalībnieku iemaksas natūrā Kopuzņēmuma pamatdarbībās; ar atzinību konstatē, ka tā uzskatāma par labu praksi un būtu jāveic regulāri;

12.

pauž nožēlu par to, ka no minimālā ieguldījuma naudā 182 500 000 EUR apmērā, kas jāveic nozari pārstāvošajiem locekļiem Kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai, līdz 2018. gada beigām bija iemaksāti tikai 800 000 EUR, un ka tādēļ Komisija 2018. gada beigās nolēma samazināt Kopuzņēmuma 2020. gada budžetu no 205 000 000 EUR līdz 140 000 000 EUR; ar bažām konstatē, ka pastāv liels risks, ka līdz Kopuzņēmuma darbības beigām netiks nodrošināts minimālais apmērs ieguldījumiem naudā;

Sniegums

13.

norāda, ka pieejamie Kopuzņēmuma konkrētie galvenie snieguma rādītāji ir atzīti par atbilstīgiem; atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums ir darbojies efektīvi un ka 2018. gadā tā vidējais sniegums pēc trim galvenajiem “Apvārsnis 2020” snieguma rādītājiem pārsniedz noteiktos mērķrādītājus;

14.

ar bažām norāda, ka piesaistes koeficienta vērtība 2018. gada beigās bija 1,88, kas ir mazāk par gaidīto; ar bažām konstatē, ka kopš 2015. gada krītas panāktais sviras efekts; aicina Kopuzņēmumu veikt pasākumus, lai sasniegtu visam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam noteikto 2,86 piesaistes koeficienta mērķrādītāju;

15.

norāda, ka Kopuzņēmuma uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir pilnībā atvērti jebkurai ieinteresētajai personai; atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma lielos centienus tās pasākumos, sanāksmēs un tīmekļa vietnē informēt Savienības ieinteresētās personas par saviem mērķiem un sasniegumiem, kā arī par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

16.

norāda uz ekspertu apstiprinājumu, ka Kopuzņēmums ir apmierinošā līmenī piesaistījis labākos Savienības speciālistus attiecīgo vērtību ķēžu jomā; konstatē, ka ir panākts labs rūpniecības nozares līdzdalības līdzsvars – rūpniecības nozares pārstāvji veido 61 % no visiem dalībniekiem; uzsver, ka 54 % no privātajiem peļņas uzņēmumiem ir mazi un vidēji uzņēmumi un 27 % – lieli uzņēmumi;

17.

norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma darbībās ietilpa 17 dotācijas nolīgumu noslēgšana saskaņā ar 2017. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kas nozīmē, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmuma programmā ietilpa 82 projekti; turklāt norāda, ka Kopuzņēmums ir veiksmīgi īstenojis 2018. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus; norāda, ka līdz 2018. gada beigām tika uzsākta procedūra attiecībā uz 19 paturētajiem priekšlikumiem;

18.

konstatē, ka 2018. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus specifikas un priekšlikumu klasifikācijas sistēmas pārvaldības dēļ netika finansēta viena no divām galvenajām uzaicinājuma jomām, neraugoties uz to, ka abās jomās tika saņemti atbilstīgi un augsti novērtēti priekšlikumi;

19.

ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums panāca saprātīgu dzimumu līdzsvaru dažādās struktūrās (zinātniskā komiteja: 60 % sieviešu un 40 % vīriešu, valstu pārstāvju grupa: 59 % sieviešu un 41 % vīriešu, programmas birojs: 61% sieviešu un 39 % vīriešu, vērtēšanas eksperti (2018. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus): 48 % sieviešu un 52 % vīriešu, projekta koordinatori: 45 % sieviešu un 55 % vīriešu), izņemot valdi, kurā bija 20 % sieviešu un 80 % vīriešu; norāda, ka Kopuzņēmuma konstatējums nevar ietekmēt valdes sastāvu; ar gandarījumu norāda uz Kopuzņēmuma projektos iesaistītā personāla dzimuma līdzsvaru (46 % sieviešu un 54 % vīriešu);

Iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūras

20.

norāda, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmumam bija 23 darbinieku un ka ir sasniegts pilns štatu saraksts; konstatē, ka 2018. gadā tika sāktas divas darbā pieņemšanas procedūras, viena līgumdarbiniekam un otra – pagaidu darbiniekam; tomēr norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma štatu saraksts tika papildināts ar trīs līgumdarbiniekiem; turklāt norāda, ka 2018. gada beigās viens kandidāts tika izraudzīts pagaidu darbinieka amatam un sāka darbu 2019. gada pirmajā ceturksnī;

Iekšējā revīzija

21.

norāda, ka 2017. gada novembrī iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica revīzijas darbu uz vietas revīzijā “Ierobežota pārbaude par iekšējās kontroles standartu (IKS) īstenošanu kopuzņēmumā BBI”; konstatē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu stāvoklis 2018. gada beigās liecināja, ka Kopuzņēmums šos IKS ir lielā mērā īstenojis;

22.

konstatē, ka programmas birojs veica IKS pašnovērtējumu, lai noteiktu IKS pašreizējo īstenošanas līmeni un izpētītu nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai pilnveidotu organizācijas iekšējo kontroles sistēmu; norāda, ka IAS ir sniedzis trīs ieteikumus, lai atbalstītu un papildinātu pašreizējos Kopuzņēmuma centienus šajā jomā; konstatē, ka programmas birojs ierosināja attiecīgus rīcības plānus un IAS uzskatīja tos par atbilstošiem konkrēto jautājumu risināšanai; tomēr ar bažām norāda, ka trīs standarti 2018. gada sākumā vēl netika uzskatīti par pilnībā īstenotiem;

23.

norāda, ka saskaņā ar gada darbības pārskatu gandrīz visi IKS tiek uzskatīti par īstenotiem vai lielā mērā īstenotiem, un ka pilnībā vēl nav īstenoti tikai daži standarti, proti, IKS Nr. 8 (procesi un procedūras), IKS Nr. 10 (darbības nepārtrauktība) un IKS Nr. 11 (dokumentu pārvaldība);

24.

norāda, ka 2017. gadā Kopuzņēmums kopā ar Komisijas Pētniecības un inovācijas Ģenerāldirektorāts Kopējo revīzijas dienestu sāka pirmo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izmaksu deklarāciju nejaušas izlases ex post revīziju; norāda, ka otrā revīzijas kārta sākās 2018. gadā, tomēr vēl nav iespējams izdarīt secinājumus dalībnieku revīziju nepietiekamā skaita dēļ;

25.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka atlikušo kļūdu īpatsvars pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” bija 0,01 %, kas ir zem būtiskuma sliekšņa;

26.

norāda, ka Komisija veica starpposma novērtējumu par Kopuzņēmuma 2014.–2016. gada darbībām un ka tika izstrādāts rīcības plāns sniegto ieteikumu īstenošanai; norāda, ka saskaņā ar rīcības plānu lielākā daļa ieteikumu īstenošanas pasākumu ir jāveic 2018. un 2019. gadā, un ka vairāki pasākumi jau ir veikti;

Tiesiskais satvars

27.

ar bažām norāda, ka Kopuzņēmuma starpposma novērtējums tika veikts pēc tā tiesiskajā satvarā norādītā precīzā grafika, tomēr tas nespēja nodrošināt labāko pievienoto vērtību Kopuzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesam tik agrīnā darbības posmā;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

28.

norāda, ka Kopuzņēmums kopā ar sešiem citiem kopuzņēmumiem izsludināja kopīgu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, lai atlasītu ne vairāk kā septiņus konfidenciālos konsultantus, kuri veidos konfidenciālo konsultantu tīklu; norāda, ka līdz ar to izpilddirektori 2018. gada novembrī iecēla divus konfidenciālos konsultantus.