(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 13. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”, “Ķīna” vai “ĶTR”) izcelsmes titāna dioksīda (“TiO2”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Pēc tam kad 2023. gada 29. septembrī Eiropas Titāna dioksīda ad hoc koalīcija (“sūdzības iesniedzējs”) bija iesniegusi sūdzību, Komisija sāka izmeklēšanu. Sūdzība tika iesniegta Eiropas Savienības (“Savienība” vai “ES”) TiO2 ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas 2024. gada 6. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2024/1617 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija uz attiecīgā ražojuma importu attiecināja reģistrāciju.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2024. gada 13. jūnijā sniedza ieinteresētajām pusēm kopsavilkumu par ierosinātajiem maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā tiek aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti.

(5)

Trīs lietotāji, proti, Plastika Kritis SA (“Plastika Kritis”), Munksjö Paper AB (“Munksjö”) un Felix Schoeller GmbH & Co. KG (“Felix”), sniedza piezīmes, kas neattiecās uz aprēķinu precizitāti.

(6)

Plastika Kritis, kas ir Masterbatch White ražotājs, apgalvoja, ka saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju dempings nenotiek. Tas arī atkārtoja iepriekš izskanējušos apgalvojumus, ka ierosinātajiem antidempinga maksājumiem būs katastrofāla ietekme uz Savienības Masterbatch ražošanas nozari.

(7)

Konkrētāk, Plastika Kritis apgalvoja, ka Masterbatch ražotāji no citām trešām valstīm kļūs daudz konkurētspējīgāki gan Savienības, gan eksporta tirgos, jo tiem joprojām būs pieejams lēts TiO2 no Ķīnas. Tas arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ierobežotās jaudas dēļ pasākumu piemērošanas gadījumā TiO2 piedāvājums būs nepietiekams. Visbeidzot, ja maksājumi tiks piemēroti ar atpakaļejošu spēku, lietotāji cietīs vēl lielākus zaudējumus, jo izpildes laiks piegādēm no Ķīnas ir palielinājies sakarā ar uzbrukumiem tirdzniecības kuģiem Sarkanajā jūrā 2024. gada pirmajā pusgadā.

(8)

Šīs piezīmes ir aplūkotas šīs regulas attiecīgajās iedaļās saistībā ar Savienības interešu analīzi un maksājumu iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku (sk. 7.3.2. un 8.3. iedaļu).

(9)

Laminātpapīra ražotāji Munksjö un Felix iesniedza piezīmes, norādot, ka nepiekrīt Komisijas lēmumam nepiešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros lamināta kategorijas TiO2 importam, un atkārtoja savus iepriekšējos apgalvojumus par to, kādēļ ir izpildīti nosacījumi atbrīvojuma piešķiršanai.

(10)

Tie arī apgalvoja, ka bez šāda atbrīvojuma piešķiršanas galapatēriņa procedūras ietvaros to situācija turpinās pasliktināties, pat neraugoties uz to, ka Komisija 2024. gada 14. jūnijā sāka antidempinga izmeklēšanu pret laminātpapīra importu no Ķīnas (4). Iemesls ir tāds, ka antidempinga maksājuma noteikšana šajā izmeklēšanā palielinās to ražošanas izmaksas un samazinās TiO2 cenu Ķīnas iekšzemes tirgū, tādējādi vēl vairāk samazinot Ķīnas laminātpapīra ražotāju ražošanas izmaksas. Tomēr neviens no šiem aspektiem netiks ņemts vērā, izdarot secinājumus laminātpapīra lietā, jo minētās lietas izmeklēšanas periods beidzas pirms maksājumu noteikšanas šajā izmeklēšanā.

(11)

Šīs piezīmes ir aplūkotas 7.3.4. iedaļā.

(12)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1923 (5) (“pagaidu regula”) Komisija 2024. gada 11. jūlijā noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas izcelsmes TiO2 importam Savienībā.

(13)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata noteica pagaidu antidempinga maksājumu (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Tās bija:

(14)

Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Tika uzklausītas šādas personas: Munksjö, Felix, Plastika Kritis, Flint, ASEFAPI, Kleverkem SRL, CEPE, LB, Mauvilac un sūdzības iesniedzējs. Uzklausīšana pie uzklausīšanas amatpersonas tirdzniecības procedūrās netika rīkota.

(15)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un attiecīgi pārskatīja savus provizoriskos secinājumus.

(16)

Komisija informēja visas ieinteresētās puses par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas izcelsmes titāna dioksīda importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgās informācijas izpaušanu.

(17)

Personām, kuras to lūdza, bija iespēja arī tikt uzklausītām. Tika uzklausītas CEPE un LB. Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos.

(18)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 6. apsvērumu.

(19)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 7.–13. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(20)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 14. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(21)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 15.–19. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(22)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 20. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(23)

Komisija izmeklējamo ražojumu, attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu aprakstīja pagaidu regulas 21.–26. apsvērumā. Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas minētajos apsvērumos izklāstītos secinājumus.

(24)

Pēc pagaidu konstatējumiem vairākas personas apstrīdēja Komisijas secinājumus par pieprasījumiem, kas saistīti ar ražojuma tvērumu. Dažas personas arī izvirzīja jaunus apgalvojumus par ražojuma tvērumu.

(25)

Turklāt, kā norādīts pagaidu regulas 33. apsvērumā, tā kā vairāki apgalvojumi par ražojuma tvērumu tika izvirzīti pēc šādu apgalvojumu iesniegšanas termiņa, Komisija pagaidu posmā tos nevarēja izskatīt. Šie apgalvojumi tagad ir izvērtēti un ir aplūkoti attiecīgajās turpmākajās apakšiedaļās.

(26)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par ražojuma tvēruma paplašināšanu, iekļaujot tajā arī ražojumu Masterbatch White (“MW”), pagaidu regulas 34.–37. apsvērums tiek apstiprināts.

(27)

AkzoNobel savās piezīmēs par pagaidu regulu apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā AkzoNobel priekšlikumu grozīt RKN struktūru un ka Komisijai būtu jāapsver RKN precizēšana, RKN laukā “TiO2 saturs pēc masas” iekļaujot vairāk kategoriju.

(28)

Komisija analizēja visus apgalvojumus par RKN struktūras grozīšanu un pagaidu regulas 42. apsvērumā norādīja, ka nav sniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka pārklājumā esošās ķīmiskās vielas ietekmētu cenas. Tāds pats secinājums attiecas uz AkzoNobel apgalvojumu, kura kopsavilkums izklāstīts 27. apsvērumā. Netika iesniegti pierādījumi, ka, lai nodrošinātu taisnīgu cenu salīdzinājumu, būtu nepieciešama RKN uzlabošana, iekļaujot vairāk kategoriju laukā “TiO2 saturs pēc masas”.

(29)

Turklāt, kā norādīts pagaidu regulas 43. apsvērumā, neviens no ražotājiem eksportētājiem neiebilda pret ierosināto RKN struktūru, pamatojoties uz to, ka tās dēļ cenu salīdzinājums būtu netaisnīgs – vai nu tāpēc, ka ar ražojumu kontroles numuriem nenošķir ražojumus, pamatojoties uz ķīmiskajām vielām pārklājumā, vai tāpēc, ka tie nav pietiekami detalizēti laukā “TiO2 saturs pēc masas”. Tādējādi Komisijai nebija pamata secināt, ka būtu nepieciešams šo lauku padarīt detalizētāku, lai nodrošinātu taisnīgu cenu salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 10. panta 2. punktu.

(30)

Tāpēc Komisija uzskatīja šo apgalvojumu par nepamatotu un noraidīja AkzoNobel priekšlikumu.

(31)

Tā kā nekādi jauni argumenti un pierādījumi šai sakarā netika saņemti, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 38.–44. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

(32)

Vispirms Komisija atgādināja, ka no Tiesas iedibinātās judikatūras izriet, ka attiecīgā ražojuma definīcijas mērķis antidempinga izmeklēšanā ir atbalstīt to ražojumu saraksta izveidi, kuriem vajadzības gadījumā tiks piemēroti antidempinga maksājumi. Šā procesa mērķiem Komisija var ņemt vērā vairākus faktorus, to skaitā ražojumu fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, to izmantošanu, savstarpējo aizstājamību, patērētāju uztveri, izplatīšanas kanālus, ražošanas procesu, ražošanas izmaksas un kvalitāti (6). Tāpat no iedibinātās judikatūras izriet, ka Komisijai, definējot attiecīgo ražojumu, ir plaša rīcības brīvība (7).

(33)

Pārbaude par to, vai konkrētais ražojums ir pamatoti iekļauts to ražojumu sarakstā, kuriem vajadzības gadījumā tiks piemēroti antidempinga maksājumi, ir jāveic, ņemot vērā attiecīgā ražojuma īpašības, kā to noteikusi Komisija, nevis to ražojumu īpašības, kas veido attiecīgo ražojumu vai tā apakškategorijas (8). Ražojumi, kas nav identiski visos aspektos, var ietilpt šī ražojuma definīcijā un šajā kontekstā par tiem var tikt veikta antidempinga izmeklēšana, jo tie atbilst faktoriem, kurus Komisija ir ņēmusi vērā, definējot attiecīgo ražojumu (9).

(34)

Saskaņā ar judikatūru apgalvojums, ka attiecīgais ražojums nav pareizi definēts, ir jāpamato ar argumentiem, kas pierāda, ka vai nu Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā attiecībā uz faktoriem, kurus tā uzskatīja par būtiskiem, vai ka citu, būtiskāku faktoru piemērošana liek ierobežot attiecīgā ražojuma definīciju (10).

(35)

Kā paskaidrots 24. un 25. apsvērumā, vairākas personas pēc apgalvojumu par ražojuma tvērumu iesniegšanas termiņa iesniedza pieprasījumus par ražojumu izslēgšanu vai apstrīdēja Komisijas provizorisko secinājumu par to pieprasījumu. Lai novērtētu šos ražojumu izslēgšanas pieprasījumus, kā noteikts pagaidu regulas 45. apsvērumā, Komisija pārbaudīja i) šo ražojuma veidu fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, ii) to galapatēriņu un savstarpējo aizstājamību, iii) galaklientu uztveri. Pilnīguma labad Komisija apsvēra arī citus elementus, kas varētu potenciāli pamatot ražojuma izslēgšanu, pamatojoties uz Savienības interešu apsvērumiem, piemēram: iv) maksājumu ietekmi uz lietotāju, v) alternatīvus piegādes avotus un vi) atbrīvojuma ietekmi uz maksājumiem. Neviena persona neapstrīdēja elementus, ko Komisija pārbaudīja, lai novērtētu ražojuma izslēgšanas pieprasījumu.

(36)

Sun Chemical Ltd. (“Sun Chemical”) iesniedza savu pieprasījumu par ražojuma izslēgšanu novēloti izmeklēšanas pagaidu posmā. Minētajā iesniegumā uzņēmums pieprasīja piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros TiO2 kategorijām bez pārklājuma, ja un kad to izmanto kā starpproduktu, lai ražotu citus pigmentus (izņemot balto), kas ietver kristāliskās struktūras pārveidošanu. Tādējādi, kā paskaidrots pagaidu regulas 62. apsvērumā un norādīts 25. apsvērumā iepriekš, šis pieprasījums izmeklēšanas pagaidu posmā netika ņemts vērā.

(37)

Sun Chemical sniedza tikai daļēju informāciju par šā ražojuma fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām pamatīpašībām, galapatēriņu un savstarpējo aizstājamību, maksājumu iespējamo ietekmi uz tā darījumdarbību un potenciālā atbrīvojuma ietekmi uz maksājumiem, bet nesniedza informāciju par galaklientu uztveri attiecībā uz ražojuma izmaiņām vai alternatīviem piegādes avotiem.

(38)

Turklāt Sun Chemical nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kā arī neiesniedza attiecīgos un pārbaudāmos datus alternatīvā formātā, kas ļautu Komisijai pienācīgi novērtēt apgalvojumu. Tādējādi Sun Chemical nepamatoja savu apgalvojumu pat attiecībā uz pirmajiem trim iepriekš 32. apsvērumā uzskaitītajiem elementiem, un Komisija nevarēja pārbaudīt sniegto informāciju.

(39)

Piemēram, Komisijai nebija informācijas par Ķīnas izcelsmes importa īpatsvaru Sun Chemical piegādes struktūrā. Turklāt, tā kā netika sniegti pierādījumi, Komisija nevarēja pārbaudīt apgalvojumu par TiO2 īpatsvaru Sun Chemical ražošanas izmaksās un tādējādi nevarēja izdarīt precīzu secinājumu par to, kā maksājumi varētu ietekmēt Sun Chemical.

(40)

Tāpat Komisijai nebija pārbaudītas informācijas par to, kādus TiO2 veidus Sun Chemical iepērk un kuros produktos uzņēmums tos izmanto. Tādējādi Komisija nevarēja pārbaudīt ne savstarpējo aizstājamību, izmantošanas specifiku vai iespējamo maksājumu efektivitātes mazināšanos, ja tiktu piešķirta ražojuma izslēgšana vai atbrīvojuma piešķiršana galapatēriņa procedūras ietvaros.

(41)

Turklāt uzņēmums Sun Chemical apgalvoja, ka TiO2, ko tas iegādājās pigmentu (izņemot balto) ražošanai, atšķirīgās ķīmiskās un fizikālās īpašības ir tādas, ka tam nav pārklājuma un tam ir jābūt ar zemu smago metālu saturu. Tomēr tas neprecizēja smago metālu slieksni un nenorādīja, kā muita to varētu izmērīt, lai nodrošinātu izsekojamību ražojuma izslēgšanas piešķiršanas gadījumā. Turklāt lietas materiālos iekļautā informācija liecina, ka TiO2 bez pārklājuma tiek izmantots arī citās nozarēs, piemēram, keramikas ražošanā, kā arī pielietojumiem pārtikā, farmācijā un kosmētikas līdzekļos.

(42)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Sun Chemical nepierādīja, ka, piemērojot citus, būtiskākus faktorus nekā tos, kurus Komisija ņēma vērā, definējot attiecīgo ražojumu, būtu jāierobežo attiecīgā ražojuma definīcija, izslēdzot TiO2 bez pārklājuma attiecībā uz pigmentiem (izņemot balto), vai ka ir pamatots atbrīvojums galapatēriņa procedūras ietvaros. Turklāt uz TiO2 bez pārklājuma attiecas pagaidu regulas 21. apsvērumā sniegtā ražojuma definīcija, un ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka šī no ĶTR importētā TiO2 apakškategorija nekonkurē ar kādu citu ražojumu, kas pieejams Savienības tirgū. Tāpēc šo pieprasījumu noraidīja.

(43)

CEPI iesniedza šo ražojuma izslēgšanas pieprasījumu pēc apgalvojumu par ražojuma tvērumu iesniegšanas termiņa. Tādējādi, kā paskaidrots pagaidu regulas 64. apsvērumā un norādīts 25. apsvērumā iepriekš, šo pieprasījumu izmeklēšanas pagaidu posmā nevarēja izskatīt. CEPI iesniegtajā informācijā par pagaidu regulu nebija iekļauti papildu apgalvojumi par šo pieprasījumu. Sūdzības iesniedzējs iebilda pret šo ražojuma izslēgšanas pieprasījumu.

(44)

CEPI sniedza tikai daļēju informāciju par šā ražojuma fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām pamatīpašībām, galapatēriņu un savstarpējo aizstājamību, galaklientu uztveri attiecībā uz ražojuma izmaiņām un alternatīviem piegādes avotiem, bet nesniedza informāciju par potenciālā atbrīvojuma ietekmi uz maksājumiem vai maksājumu ietekmi uz lietotājiem.

(45)

CEPI ir pierādījusi, ka pārtikas kategorijas TiO2 ir īpaša ķīmiskā īpašība, jo tam ir jāatbilst prasībai par zemu smago metālu saturu un citām prasībām attiecībā uz E-171 pārtikas piedevām, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (11). Turklāt muitas dienesti šos sliekšņus varētu viegli pārbaudīt, izmantojot standarta metodes pārtikas piedevu testēšanai.

(46)

Lai gan CEPI īpaši nepievērsās jautājumam par galapatēriņu un savstarpējo aizstājamību, Komisija šai sakarā norādīja, ka smago metālu slieksnis pārtikas kategorijas TiO2 ir noteikts tiesību aktos (12). Nevienas citas kategorijas TiO2, kas pārsniedz minētos sliekšņus, nevar likumīgi izmantot kā pārtikas piedevu (E-171).

(47)

CEPI arī apgalvoja, ka tikai divi vai trīs Savienības ražotāji spēj nodrošināt pārtikas kategorijas TiO2 un tikai ierobežotos apjomos.

(48)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja apgalvojumu, ka pārtikas kategorijas TiO2 var atšķirt no citiem TiO2 veidiem, pamatojoties uz fosfora klātbūtni pārklājumā vai uz ražošanas procesu atšķirībām. Komisija norādīja, ka CEPI nebija izvirzījusi šādus apgalvojumus, un tāpēc noraidīja sūdzības iesniedzēja argumentus kā strīdīgus.

(49)

Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, Komisija konstatēja, ka, pat ja pārtikas kategorijas TiO2 jāatbilst īpašām prasībām attiecībā uz E-171 piedevām, nevar secināt, ka tam nav tādu pašu fizikālo, ķīmisko un tehnisko pamatīpašību kā citiem TiO2 veidiem. Tas ir tikai pēdējā minētā ražojuma apakštips. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju tas ir ražojums, kam vajadzīgas tādas pašas galvenās izejvielas kā citiem pielietojumiem, tikai ar augstāku tīrības pakāpi, un ražošanas līnija ir labāk aizsargāta pret piesārņotājiem ražošanas procesā, lai sasniegtu tiesību aktos noteiktos sliekšņus.

(50)

Komisija arī norādīja, ka CEPI nesniedza nekādas aplēses par to, kāds varētu būt pārtikas kategorijas TiO2 īpatsvars kopējā TiO2 pieprasījumā. Tādējādi Komisija nevarēja novērtēt ietekmi, kāda šā ražojuma izslēgšanai varētu būt uz maksājumu efektivitāti.

(51)

Turklāt, tā kā šādu aplēšu nav, joprojām nav skaidrs, vai divi vai trīs Savienības ražotāji, par kuriem CEPI apgalvo, ka tie spēj ražot pārtikas kategorijas TiO2, spētu apmierināt Savienības pieprasījumu pēc šīs kategorijas. Šajā sakarā netika sniegti nekādi papildu pierādījumi, savukārt izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārtikas kategorijas TiO2 avoti pastāv arī citās trešās valstīs, piemēram, Kanādā.

(52)

Tādējādi Komisijai nebija iemesla apgalvot, ka nav pieejams pietiekams daudzums šā ražojuma veida piegādes avotu.

(53)

Visbeidzot, neviens cits pārtikas kategorijas TiO2 lietotājs izmeklēšanā neiesniedza nekādus datus par to, kā antidempinga maksājumi ietekmētu tā darījumdarbību, un šādus pierādījumus nesniedza arī CEPI vai citi avoti. Tādējādi Komisijas rīcībā nebija ticamas informācijas par to, kā maksājumi varētu ietekmēt šā veida TiO2 lietotājus.

(54)

Ņemot vērā iepriekš minēto, CEPI nepierādīja, ka, piemērojot citus, būtiskākus faktorus nekā tos, kurus Komisija ņēma vērā, definējot attiecīgo ražojumu, būtu jāierobežo attiecīgā ražojuma definīcija, izslēdzot pārtikas kategorijas TiO2. Turklāt pārtikas kategorijas TiO2 atbilst pagaidu regulas 21. apsvērumā sniegtajai ražojuma definīcijai, un ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka šī no ĶTR importētā TiO2 apakškategorija nekonkurē ar kādu citu ražojumu, kas pieejams Savienības tirgū.

(55)

Tāpēc Komisija nevarēja secināt, ka attiecībā uz pārtikas kategorijas TiO2 bija izpildīti ražojuma izslēgšanas nosacījumi, un noraidīja šo pieprasījumu.

(56)

AkzoNobel pēc apgalvojumu par ražojuma tvērumu iesniegšanas termiņa iesniedza pieprasījumu no izmeklēšanas tvēruma izslēgt TiO2, kas ražots hlorīda procesā (“hlorīda procesā ražotais TiO2”). Kā norādīts pagaidu regulas 66. apsvērumā un 25. apsvērumā iepriekš, pieprasījumu tāpēc izmeklēšanas pagaidu posmā nevarēja izskatīt.

(57)

Pirmkārt, AkzoNobel sākotnēji apgalvoja, ka hlorīda procesā ražotais TiO2 un TiO2, kas ražots sulfāta procesā (“sulfāta procesā ražotais TiO2”), nav aizstājami.

(58)

Lai pamatotu šo apgalvojumu, AkzoNobel aprakstīja, kā hlorīda procesā ražotais TiO2 krāsām nodrošina labāku izturību pret laikapstākļiem un intensīvāku krāsu, kas izskatās baltāka tā zilās nokrāsas dēļ (salīdzinājumā ar sulfāta procesā ražotā TiO2 dzelteno nokrāsu), kā arī no tā izrietošās atšķirības abu veidu pielietojumos (hlorīda procesā ražoto TiO2 izmanto tikai pielietojumiem ārā, savukārt pielietojumiem iekštelpās izmanto gan hlorīda, gan arī sulfāta procesā ražoto TiO2).

(59)

AkzoNobel arī apgalvoja, ka, ja hlorīda procesā ražotais TiO2 un sulfāta procesā ražotais TiO2 būtu aizstājami, krāsu un pārklājumu nozare jau būtu veikusi pāreju uz sulfāta procesā ražoto TiO2, lai samazinātu ražošanas izmaksas. Tas, ka pieprasījums pēc hlorīda procesā ražotā TiO2 joprojām ir spēcīgs, liecina, ka tie nav aizstājami.

(60)

Otrkārt, AkzoNobel apgalvoja, ka hlorīda procesā ražotais TiO2 būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma, ņemot vērā to, ka Ķīnā lielāko daļu ražošanas apjoma (arī Ķīnas izcelsmes importa) veido sulfāta procesā ražotais TiO2, savukārt Savienībā lielāko daļu no ražošanas apjoma un patēriņa veido hlorīda procesā ražotais TiO2.

(61)

Treškārt, AkzoNobel, pamatojoties uz saviem iegādes datiem, apgalvoja, ka pastāv cenu atšķirības starp Ķīnas izcelsmes hlorīda procesā ražoto TiO2 un Ķīnas izcelsmes sulfāta procesā ražoto TiO2 un no citiem avotiem iepirktā hlorīda procesā ražoto TiO2.

(62)

AkzoNobel apgalvoja, ka iepriekš minēto divu elementu dēļ kaitējuma un cēloņsakarības analīze ir izkropļota.

(63)

AkzoNobel savās piezīmēs par pagaidu regulu būtībā atkārtoja iepriekš izklāstītos argumentus.

(64)

AkzoNobel apstrīdēja Komisijas secinājumu, ka galvenā atšķirība tirgū ir starp anatāza un rutila TiO2. Šai sakarā uzņēmums AkzoNobel norādīja uz vairākiem tirgus izpētes ziņojumiem, kurus tas iepriekš bija iesniedzis un kuros, iespējams, parādīts, ka faktiski galvenokārt atšķiras hlorīda procesā ražots un sulfāta procesā ražots TiO2.

(65)

Visbeidzot, AkzoNobel neapstrīdēja Komisijas secinājumu pagaidu regulas 68. un 69. apsvērumā, bet apgalvoja, ka, pat ja 66 % no Ķīnas izcelsmes importa veido sulfāta procesā ražots TiO2, tas nekonkurē ar 90 % no ES ražošanas apjoma, ko veido hlorīda procesā ražots TiO2. Tādējādi kaitējuma un cēloņsakarības analīze neizbēgami ir izkropļota (izņemot aprēķinus RKN līmenī), tādējādi kaitējot Ķīnas izcelsmes TiO2 importam.

(66)

Analizējot AkzoNobel pieprasījumu, Komisija norādīja, ka tā pieprasījums izslēgt ražojumu būtībā ir balstīts uz apgalvojumu, ka a) hlorīda procesā ražots un sulfāta procesā ražots TiO2 nav aizstājami, b) pastāv cenu atšķirība starp TiO2 veidiem, kas ražoti katrā no minētajiem procesiem, un c) lielākā daļa TiO2, ko ražo Ķīnā un kam ir Ķīnas izcelsme, ir sulfāta procesā ražots TiO2, savukārt lielāko daļu no ražošanas apjoma un patēriņa Savienībā veido hlorīda procesā ražots TiO2.

(67)

Komisija pārbaudīja iepriekš 64. apsvērumā izklāstītos pierādījumus un norādīja, ka minētie ziņojumi tikai parāda, cik liela aplēstā jauda ir atsevišķiem ražotājiem katrā no abiem ražošanas procesiem. Tas, ka pastāv divi dažādi ražošanas procesi un ka tiek uzskaitīta to attiecīgā jauda, neattiecas uz jautājumu par to, vai minētais apstāklis rada būtisku atšķirību tirgus dalībniekiem.

(68)

Tāpēc netika iesniegti jauni pierādījumi, lai apstrīdētu Komisijas secinājumu, ka tirgū galvenokārt nošķir anatāza vai rutila TiO2. Gluži pretēji, izlasē neiekļautais ražotājs eksportētājs Guanxi Jinmao Titanium Co., Ltd. pat iesniedza anatāza TiO2 izslēgšanas pieprasījumu, apgalvojot, ka anatāza un rutila TiO2 būtiski atšķiras un nav savstarpēji aizstājami.

(69)

Attiecībā uz AkzoNobel apgalvojumu, ka hlorīda procesā ražotam un sulfāta procesā ražotam TiO2 ir dažādi pielietojumi, Komisija vispirms norādīja, ka AkzoNobel šo apgalvojumu ir izvirzījis, pamatojoties uz savu ražojumu izmantošanu iekštelpās un ārā, kas attiecas tikai uz krāsu un pārklājumu ražošanas nozari. Citas nozares var iepirkt gan hlorīda, gan sulfāta procesā ražotu TiO2, lai tos kā savstarpēji aizvietojamus izmantotu vienādiem pielietojumiem (attiecīgā gadījumā, piemēram, laminātpapīra vai Masterbatch ražošanā). Turklāt arī pats AkzoNobel atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka dažos tā ražojumu pielietojumos tas izmanto gan hlorīda procesā ražotu, gan arī sulfāta procesā ražotu TiO2.

(70)

Tādējādi, pat ja būtu skaidri nodalīts, ka dažos krāsu un pārklājumu nozares pielietojumos izmanto tikai hlorīda procesā ražotu TiO2, savukārt citos izmanto tikai sulfāta procesā ražotu TiO2 (quod non), šāds apgalvojums tika izteikts tikai par vienu pielietojuma veidu un tas ne vienmēr attiecas uz visām pārējām nozarēm. Tāpēc Komisija noraidīja šo argumentu.

(71)

Izmeklēšana patiešām ir parādījusi, ka ir vairākas lejupējas nozares, kas izmanto TiO2 ražojumus, kuri ir pielāgoti labam sniegumam konkrētā vai pat vairākos pielietojumos.

(72)

Katrā lietotāju nozarē ir vairāki ražojumi dažādiem pielietojumiem – arhitektūras krāsas, rūpnieciskie pārklājumi (krāsu un pārklājumu rūpniecībā), laminātpapīrs dažādām mēbeļu vai grīdas seguma virsmām (laminātpapīra rūpniecība), poligrāfijas iespiedkrāsas šaurām, izdrukājamām etiķetēm, elastīgam iepakojumam un papīra un kartona pielietojumiem (poligrāfijas iespiedkrāsu nozare) ir tikai daži no tiem.

(73)

Katrā no uzskaitītajiem tirgus segmentiem un pat atsevišķiem pielietojumiem lietotājiem bieži vien būs vairāki sava ražojuma sastāvi atkarībā no konkrētā galapatēriņa un klientu vajadzībām.

(74)

Izmeklēšana arī parādīja, ka lietotāji bieži testē konkrētas TiO2 kategorijas, ko piedāvā TiO2 ražotāji, lai noteiktu to izmantoto sastāvu veiktspēju un attiecīgi izstrādātu vienu vai vairākas receptūras / sastāvus, kas attiecībā uz to ražojumiem nodrošinās konkrētus rezultātus. Tādējādi šāds ražojums tiks pārdots konkrētam mērķim pielietojuma ietvaros.

(75)

Šo ražojumu veiktspēja cita starpā būs atkarīga no tajos izmantotā TiO2 veida, tai skaitā TiO2 daļiņu izmēra, kristālu morfoloģijas (anatāzs vai rutils), no tā, vai TiO2 molekulas ir pārklātas vai nepārklātas, un vai TiO2 ir ražots hlorīda vai sulfāta procesā.

(76)

Visu šo elementu mijiedarbība cita starpā, protams, ietekmē arī cenu.

(77)

Tādējādi Komisija secināja, ka nav pārliecinošu pierādījumu, kas pamatotu hlorīda procesā ražota TiO2 izņemšanu no ražojuma tvēruma, pamatojoties uz fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām pamatīpašībām, kas pietiekami atšķiras no sulfāta procesā ražota TiO2 raksturlielumiem. Gan hlorīda procesā ražotu, gan sulfāta procesā ražotu TiO2 izmanto vienās un tajās pašās nozarēs, dažkārt pat vieniem un tiem pašiem pielietojumiem.

(78)

Turklāt ir daudz alternatīvu piegādes avotu, jo, kā norādījis pats uzņēmums AkzoNobel, lielākā daļa Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas ir balstīta uz hlorīda procesu, kā tas ir arī Ziemeļamerikas gadījumā.

(79)

Komisija pagaidu regulas 433. apsvērumā jau ir secinājusi un tālāk 7.3.3. iedaļā ir apstiprinājusi, ka maksājumi neradītu būtisku ietekmi uz AkzoNobel un uzņēmums spētu absorbēt maksājumus. No otras puses, vairāk nekā trešdaļas izmeklējamā ražojuma importa izslēgšana no ražojuma tvēruma varētu būtiski ietekmēt pasākumu efektivitāti.

(80)

Ņemot vērā iepriekš minēto, AkzoNobel nepierādīja, ka, piemērojot citus, būtiskākus faktorus nekā tos, kurus Komisija ņēma vērā, definējot attiecīgo ražojumu, būtu jāierobežo attiecīgā ražojuma definīcija, izslēdzot hlorīda procesā ražotu TiO2. Turklāt hlorīda procesā ražots TiO2 atbilst pagaidu regulas 21. apsvērumā sniegtajai ražojuma definīcijai, un ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka šī no ĶTR importētā TiO2 apakškategorija nekonkurē ar kādu citu ražojumu, kas pieejams Savienības tirgū. Tāpēc Komisija noraidīja pieprasījumu izslēgt hlorīda procesā ražotu TiO2 no ražojuma tvēruma.

(81)

AkzoNobel arī atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāveic atsevišķas kaitējuma un cēloņsakarības analīzes hlorīda procesā un sulfāta procesā ražotam TiO2, pamatojoties uz iepriekš 60., 61. un 65. apsvērumā izklāstītajiem argumentiem.

(82)

Uzņēmums AkzoNobel tomēr neizvirzīja jaunus argumentus vai pierādījumus, lai pamatotu šo apgalvojumu.

(83)

Komisija arī apstiprināja savu pagaidu regulas 69. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka tas vien, ka Ķīnas ražotāji pašlaik ražo vairāk TiO2, izmantojot sulfāta procesu, nenozīmē, kas tas tā paliks arī turpmāk. Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 90. apsvērumā, izmeklēšana parādīja, ka Ķīnas ražošanas nozare ir apņēmusies paātrināt pāreju no sulfāta procesa uz hlorīda procesu, lai ražotu TiO2.

(84)

Tādējādi Komisija palika pie sava secinājuma, kas izklāstīts pagaidu regulas 70. un 71. apsvērumā, un noraidīja šo pieprasījumu.

(85)

Izlasē neiekļautais ražotājs eksportētājs Guanxi Jinmao Titanium Co., Ltd. (“Jinmao Titanium”) pieprasīja no izmeklēšanas tvēruma izslēgt anatāza TiO2. Šis pieprasījums tika iesniegts ļoti vēlīnā izmeklēšanas posmā pēc tam, kad pagaidu regula jau bija publicēta. Neviena persona nesniedza piezīmes par šo pieprasījumu.

(86)

Kā Komisija jau uzsvēra pagaidu regulas 62. apsvērumā, piezīmes par ražojuma tvērumu būtu bijis jāiesniedz izmeklēšanas sākotnējos posmos, lai pietiktu laika novērtēt to pamatotību un dot iespēju citām ieinteresētajām personām uz tām reaģēt.

(87)

Tomēr Komisija izskatīja pieprasījumu, ņemot vērā šajā posmā pieejamo informāciju.

(88)

Jinmao Titanium norādīja, ka anatāza TiO2 var ražot tikai sulfāta procesā. Jinmao Titanium apgalvoja, ka Savienības ražotāju sulfāta procesa ražošanas jauda ir daudz mazāka nekā hlorīda procesa ražošanas jauda, turklāt tā nav pietiekama, lai apmierinātu Savienības pieprasījumu pēc anatāza ražojumiem, savukārt tirgus dinamika un Savienības noteikumi stimulē Savienības ražotājus ieguldīt hlorīda ražošanas iekārtās.

(89)

Jinmao Titanium, citējot vairākus akadēmiskos avotus, arī apgalvoja, ka anatāza ražojumi ievērojami atšķiras no citiem ražojumiem (t. i., rutila) šādos parametros: cietība, relatīvais blīvums, refrakcijas koeficients, izkliedes jauda, ķīmiskā stabilitāte, brīvo elektronu enerģija un fotokatalītiskā aktivitāte. Jinmao Titanium apgalvoja, ka šīs īpašības veido galalietotāju uztveri un nosaka ražojuma piemērotību dažādiem pielietojumiem.

(90)

Jinmao Titanium arī norādīja, ka tirgus dalībnieki parasti nošķir anatāza un rutila ražojumus un ka tas ietekmē cenu.

(91)

Tāpat tas apgalvoja, ka anatāza un rutila ražojumu savstarpējā aizstājamība ir ierobežota. Lai gan dažās jomās rutils var aizstāt anatāzu, šāda aizstāšana reti tiek izmantota ekonomiskā izdevīguma dēļ.

(92)

Tādējādi Jinmao Titanium secināja, ka Savienības lietotāji un pielietojumi, kas vairāk paļaujas uz anatāza ražojumiem, izvairītos no lielākām izmaksām un augstākām patēriņa cenām, ja anatāza TiO2 tiktu izslēgts no ražojuma tvēruma. Vienlaikus apiešanas risks ir ierobežots, jo anatāzs tieši nekonkurē ar rutila kategoriju ražošanu Savienībā.

(93)

Komisija vispirms norādīja, ka apgalvojums par nepietiekamu Savienības jaudu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc anatāza TiO2, nebija apstiprināts ar nekādiem pierādījumiem. Lai gan izmeklēšanas periodā (“IP”) Savienības jauda patiešām bija nedaudz mazāka par Savienības kopējo TiO2 pieprasījumu, netika pierādīts, ka īpaši trūkst jaudas attiecībā uz anatāza TiO2 ražojumiem. Tādējādi Komisija noraidīja šo argumentu kā nepamatotu.

(94)

Attiecībā uz argumentiem par iespējamām anatāza un rutila ražojumu atšķirībām, to aizstājamību, galapatēriņu, cenu noteikšanu un klientu uztveri Komisija 71.–76. apsvērumā iepriekš jau secināja, ka visus šos elementus ietekmē vairāki faktori katrā atsevišķā TiO2 saturošu ražojumu pielietojumā. Atkarībā no pielietojuma rutila un anatāza TiO2 atšķirībām var būt nozīme lielākā vai mazākā mērā.

(95)

Turklāt pats uzņēmums Jinmao Titanium ir atzinis, ka rutila un anatāza ražojumi patiešām ir zināmā mērā savstarpēji aizstājami pat vienādos pielietojumos.

(96)

Tādējādi Komisija nevarēja secināt, ka anatāza TiO2 iespējamie raksturlielumi kādā no minētajiem aspektiem būtu iemesls ražojuma izslēgšanai.

(97)

Visbeidzot, netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka anatāza TiO2 importa apjoms Savienībā nebija ievērojams. Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, līdz 30 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā, iespējams, varētu būt anatāza TiO2. Ņemot vērā to, ka arī Savienības ražošanas nozare pārdod anatāza ražojumus, šāda izslēgšana varētu būtiski ietekmēt maksājumu efektivitāti.

(98)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Jinmao Titanium nepierādīja, ka, piemērojot citus, būtiskākus faktorus nekā tos, kurus Komisija ņēma vērā, definējot attiecīgo ražojumu, būtu jāierobežo attiecīgā ražojuma definīcija, izslēdzot anatāza TiO2. Turklāt uz anatāza TiO2 attiecas pagaidu regulas 21. apsvērumā sniegtā ražojuma definīcija, un ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka šī no ĶTR importētā TiO2 apakškategorija nekonkurē ar kādu citu ražojumu, kas pieejams Savienības tirgū. Komisija noraidīja šo pieprasījumu.

(99)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas AAKO B.V. (“AAKO”), kas ir neliels pretiedeguma līdzekļos izmantotā TiO2 ar pārklājumu importētājs, lūdza veikt ražojuma izslēgšanu attiecībā uz šo TiO2 veidu.

(100)

AAKO apgalvoja, ka šim TiO2 veidam ir īpašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, jo pretiedeguma līdzekļos var izmantot tikai konkrētu kategoriju TiO2. Ķīmiskās vielas, ko var saturēt šo kategoriju pārklājumi, un to līmenis ir noteikts Kosmētikas līdzekļu regulas VI pielikumā (13).

(101)

Tas nozīmē, ka piegādātāju kategorijas ir jātestē un ir jāapstiprina konkrētām receptūrām, un piegādātājus nevar brīvi aizstāt citi piegādātāji.

(102)

AAKO arī apgalvoja, ka tā importēto TiO2 veidu cena ir aptuveni astoņas reizes augstāka par standarta TiO2 bez pārklājuma kategorijām, un tas padara TiO2 ar pārklājumu un TiO2 bez pārklājuma tirgus praktiski nesalīdzināmus.

(103)

Komisija norādīja, ka iepriekš minētajā pieprasījumā bija ietverta ierobežota informācija un tas tika iesniegts ļoti vēlā procedūras posmā.

(104)

Komisija jau sākotnēji norādīja, ka TiO2, ko AAKO apraksta, nav vienīgais TiO2 ar pārklājumu tirgū. Gluži pretēji – lielākā daļa Savienības tirgū pieejamo TiO2 veidu satur kāda veida ķīmisko pārklājumu.

(105)

Turklāt Komisija atzina, ka pretiedeguma līdzekļos izmantotā TiO2 sastāvu reglamentē tiesību akti un tādējādi tas ir iemesls, kādēļ, mainot piegādātājus, ir jāveic plaša testēšana.

(106)

Tomēr, kā liecina izmeklēšana, TiO2 testēšana pirms tā izmantošanas kādā no lietotāju receptūrām / pielietojumiem šajā nozarē nav unikāla. Daudzi citi lietotāji ir pierādījuši, ka, lai mainītu to ražojumu receptūru, iepriekš ir jāveic testēšana. Tāpēc Komisija nevarēja secināt, ka pretiedeguma līdzekļos izmantotajam TiO2 ir īpašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, kas pamatotu ražojuma izslēgšanu.

(107)

Turklāt AAKO nesniedza nekādu informāciju vai pierādījumus par iespējamu piedāvājuma trūkumu Savienībā vai alternatīviem piegādes avotiem.

(108)

Visbeidzot, neviens pretiedeguma līdzekļu ražotājs šajā izmeklēšanā nepieteicās, iebilstot pret pasākumiem, un tas liecina, ka maksājumi būtiski neietekmētu to darījumdarbību.

(109)

Ņemot vērā iepriekš minēto, AAKO nepierādīja, ka, piemērojot citus, būtiskākus faktorus nekā tos, kurus Komisija ņēma vērā, definējot attiecīgo ražojumu, būtu jāierobežo attiecīgā ražojuma definīcija, izslēdzot TiO2, ko izmanto pretiedeguma līdzekļos. Turklāt uz TiO2, ko izmanto pretiedeguma līdzekļos, attiecas pagaidu regulas 21. apsvērumā sniegtā ražojuma definīcija, un ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka šī no ĶTR importētā TiO2 apakškategorija nekonkurē ar kādu citu ražojumu, kas pieejams Savienības tirgū. Komisija noraidīja AAKO pieprasījumu par ražojuma izslēgšanu.

(110)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas notika Munksjö un Felix uzklausīšana. Tie kopīgi iesniedza piezīmes par Komisijas konstatējumiem pagaidu regulā. Arī CEPI iesniedza piezīmes, pieprasot Komisijai atkārtoti izvērtēt tās secinājumus par lamināta kategorijas TiO2 izslēgšanu.

(111)

Munksjö un Felix atkārtoja savus apgalvojumus par ražojuma izslēgšanu vai alternatīvi atbrīvojuma piešķiršanu galapatēriņa procedūras ietvaros, iesniedzot jaunus papildu pierādījumus, un apgalvoja, ka bija izpildīti visi kritēriji, ko Komisija attiecībā uz šādiem pieprasījumiem ņēma vērā iepriekšējās lietās. Tāpēc Komisija atkārtoti izvērtēja savus secinājumus, ņemot vērā jaunos pierādījumus.

(112)

Pirmkārt, abi lietotāji apgalvoja, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu ar pienācīgu rūpību pārbaudīt visu tās rīcībā esošo informāciju, pārkāpjot pušu tiesību vienlīdzības principu. Tie apgalvoja, ka Komisija ir selektīvi apsvērusi sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, vienlaikus neņemot vērā abu lietotāju atbildes uz šiem apgalvojumiem.

(113)

Kā norādīts pagaidu regulas 47. apsvērumā, Komisija neņēma vērā ne piezīmes par ražojuma tvērumu, ko sūdzības iesniedzējs iesniedza 2024. gada 2. maijā, ne arī piezīmes, ko Munksjö un Felix kopīgi iesniedza 2024. gada 22. maijā un 2024. gada 30. maijā.

(114)

Komisija konstatēja, ka konkrēti ražotāji eksportētāji reklamēja lamināta kategorijas TiO2 izmantošanai arī PVC un lielas izturības plastmasas ražošanā (14). Tomēr Munksjö un Felix apgalvoja, ka Komisijas nostāju faktiski ietekmēja piezīmes, ko sūdzības iesniedzējs šajā sakarā sniedza 2024. gada 2. maijā, un ka netika ņemti vērā lietotāju pretargumenti par to pašu tematu.

(115)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka 114. apsvērumā minētie dati ir publiski pieejami tiešsaistē un ka Komisija varēja tos izgūt, neņemot vērā personu piezīmes, tai skaitā sūdzības iesniedzēja novēloti iesniegtās piezīmes. Faktiski savās atbildēs uz anketas jautājumiem lietotāji norādīja precīzus ražojuma veidus, ko tie iegādājās no atsevišķiem piegādātājiem, un Komisija tās pārbaudīja, salīdzinot ar tiešsaistē publiski pieejamo informāciju.

(116)

Tomēr Komisija galīgajā posmā ir izskatījusi visus iesniegumus, arī tos, kas tika saņemti pārāk vēlu, lai tos varētu ņemt vērā pagaidu posmā, un atkārtoti izvērtēja savus konstatējumus, ņemot vērā visus iesniegtos jaunos faktus un pierādījumus.

(117)

Otrkārt, lietotāji apgalvoja, ka vairāki secinājumi, ko Komisija izdarīja pagaidu regulā, nav pamatoti ar pieejamajiem pierādījumiem.

(118)

Šajā kontekstā abi lietotāji vispirms apstrīdēja Komisijas konstatējumus, ka lamināta kategorijas TiO2 fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības ir tādas pašas, kādas ir citu veidu TiO2 (15).

(119)

Tie atkārtoti apgalvoja, ka lamināta kategorijas TiO2 piemīt specifiskas fizikālās īpašības, kas atbilst laminātpapīra nozares unikālajām vajadzībām, proti, nodrošināt lielāku gaismizturību pēc papīra piesūcināšanas ar melamīna sveķiem, kā arī nodrošināt, ka pēc piesūcināšanas saglabājas papīra krāsa. Šis aspekts ir ārkārtīgi svarīgs laminātpapīra izmantošanai dekoratīvās apdares un mēbeļu rūpniecībā.

(120)

Lietotāji papildināja savu apgalvojumu, norādot lamināta kategorijas TiO2 specifiskās ķīmiskās īpašības, kas nodrošina šādu veiktspēju. Tas ir TiO2 molekulas virsmas biezs pārklājums, ko veido galvenokārt šādi ķīmiskie elementi: fosfora pentoksīds (P2O5), alumīnija oksīds (Al2O3) un silīcija dioksīds (SiO2), jo īpaši augsts P2O5 līmenis, kas sausā ražojumā pārsniedz 0,5 % salīdzinājumā ar citām TiO2 kategorijām.

(121)

CEPI izteica līdzīgu argumentu, apgalvojot, ka fakts, ka lamināta kategorijas TiO2 satur daudz augstāku fosfora koncentrāciju, padara to īpaši piemērotu izmantošanai laminātpapīra apstrādei, kā arī skaidri atšķiramu no citiem TiO2 veidiem.

(122)

Lietotāji arī norādīja uz specifisku tehnisko īpašību, kas nosaka to, kā lamināta kategorijas TiO2 atšķiras no citiem veidiem, proti, tam ir elektrisks virsmas lādiņš, ko rada tā biezais virsmas pārklājums, kas palīdz molekulai piesaistīties koksnes celulozes šķiedrām. Šāds virsmas lādiņš, kā arī daļiņu izmērs padara to nepiemērotu citiem pielietojumiem, piemēram, arhitektūras krāsu ražošanai, jo šo īpašību rezultātā krāsa uz sienām drūp.

(123)

Visbeidzot, lietotāji norādīja, ka pastāv vienkāršas un plaši pieejamas metodes fosfora klātbūtnes un koncentrācijas noteikšanai pārklājumā, jo īpaši izmantojot rentgena fluorescences (XRF) vai induktīvi saistītās plazmas (ICP) testu.

(124)

Sūdzības iesniedzējs 2024. gada 2. maijā iesniegtajā informācijā, kas minēta 114. apsvērumā, apgalvoja un sniedza pierādījumus tam, ka fosfora klātbūtne pārklājumā nevar būt atšķirīga īpašība, jo gandrīz visi TiO2 ražojumi satur zināmu fosfora daudzumu.

(125)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka muitas dienesti nevarētu precīzi noteikt fosfora klātbūtni TiO2 importā, un pat tad, ja muitas dienesti to varētu izdarīt, tie nevarētu precīzi atšķirt lamināta kategorijas TiO2 un citus veidus.

(126)

Sūdzības iesniedzējs piebilda, ka dažādu veidu virsmas apstrādei, ko veic, izmantojot TiO2 kategorijas, nav vajadzīgs unikāls papildu aprīkojums vai specializēta tehnoloģija, un tas vēl vairāk apstiprina argumentu, ka lamināta kategorijas TiO2 nebūtu jāuzskata par atsevišķu ražojumu.

(127)

Komisija analizēja ieinteresēto personu iesniegto papildu informāciju par lamināta kategorijas TiO2 pamatīpašībām. Iesniegtie pierādījumi apstiprina Komisijas konstatējumu, kas izklāstīts pagaidu regulas 51. apsvērumā, proti, ka fosfora saturs lamināta kategorijas TiO2 ir lielāks nekā citos veidos un ka šā pārklājuma īpatnību dēļ lamināta kategorijas TiO2 ir derīgs laminātpapīra ražošanai.

(128)

Iesniedzot informāciju pēc pagaidu regulas publicēšanas, lietotāji nepiekrita Komisijas secinājumam, ka vairāki ražotāji eksportētāji reklamē viena un tā paša veida TiO2 izmantošanai ne tikai laminātpapīra ražošanā, bet arī PVC un lielas izturības plastmasas ražošanā, apliecinot, ka to var izmantot arī citiem mērķiem.

(129)

Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs 2024. gada 2. maijā iesniegtajā informācijā apgalvoja, ka daudzi TiO2 ražotāji piedāvā ražojumus, kas ir daudzveidīgi izmantojami, proti, dažādi lietotāji tos var atzīt vairākiem atšķirīgiem pielietojumiem (pārklājumi, plastmasa, laminātpapīrs u. c.). Šajā saistībā tie iesniedza ražojuma datu lapas par trim dažādiem TiO2 ražojumiem, ko ražoja Savienības ražotāji, un vēl par trim ražojumiem, ko ražoja Ķīnas ražotāji.

(130)

Felix un Munksjö2024. gada 22. maijā iesniegtajā informācijā apstrīdēja šo apgalvojumu un sniedza pierādījumus, kas liecināja, ka vairākas no iepriekš minētajām TiO2 kategorijām faktiski nevar izmantot laminātpapīra ražošanā, vienlaikus apgalvojot, ka citas kategorijas pat nav pieejamas Savienības tirgū un tādējādi nav zināms, vai tās atbilst standartiem, lai tās varētu izmantot laminātpapīra ražošanā.

(131)

Daži no iepriekš 130. apsvērumā minētajiem ražojumiem bija arī ražojumi, par kuriem lietotāji savās atbildēs uz anketas jautājumiem, ko Komisija salīdzināja ar publiski pieejamiem datiem, ziņoja, ka ir tos iegādājušies. Konkrētāk, attiecībā uz LR-952, kas ir lamināta kategorijas TiO2 ražojums, ko ražo Lomon Billions, lietotāji sniedza pierādījumus, ka, pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumam un Komisijas secinājumam pagaidu regulā, tas nav piemērots izmantošanai PVC un lielas izturības plastmasas ražošanā. Kopš tā laika Lomon Billions tīmekļa vietne šai sakarā ir atjaunināta.

(132)

Pēc pagaidu maksājumu noteikšanas CEPI izteica līdzīgu apgalvojumu, norādot, ka lamināta kategorijas TiO2 nebūtu piemērots citiem pielietojumiem, jo to nevar pienācīgi izkliedēt plastmasas materiālos.

(133)

Ņemot vērā visus nesen iesniegtos pierādījumus, Komisija nevarēja secināt, ka kāds no TiO2 ražojuma veidiem, par kuriem sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes, faktiski Savienības tirgū vienlaikus tiktu tirgots gan laminātpapīra ražošanai, gan dažiem citiem pielietojumiem. Lai gan daži citi TiO2 ražojuma veidi tiek reklamēti (un, kā liecina izmeklēšana, patiešām pārdoti) vairākiem mērķiem, tas netika pierādīts attiecībā uz lamināta kategorijas TiO2.

(134)

Lai gan Komisija atzīst, ka daži tiešsaistes avoti reklamē konkrētus TiO2 ražojumus izmantošanai gan laminātpapīra ražošanā, gan citu lejupēju ražojumu ražošanā, nav pierādīts, ka kategorijas, kuras, kā zināms, izmanto laminātpapīra ražošanā, tiktu pārdotas arī citiem pielietojumiem.

(135)

Gluži pretēji – pieejamie pierādījumi liecina, ka, lai gan citiem ražojuma veidiem varētu būt savstarpēja aizstājamība, tādu TiO2 ražojuma veidu skaits, ko ražo un tirgo tikai kā lamināta kategorijas TiO2, patiešām ir ierobežots.

(136)

Kā Komisija ir secinājusi iepriekš 71.–75. apsvērumā, izmeklējamā ražojuma (piemēram, laminātpapīra ražošanā) izmantošanai noteiktam galalietojumam ir zināma nozīme, nosakot TiO2 ķīmisko sastāvu un/vai citas īpašības, lai tas tiktu pienācīgi pielāgots šādam īpašam pielietojumam.

(137)

Munksjö un Felix apgalvoja, ka tas attiecas arī uz lamināta kategorijas TiO2. Komisija pagaidu regulā jau ir apstiprinājusi, ka lamināta kategorijas TiO2 atšķirīga ķīmiskā īpašība ir tāda, ka tā pārklājumā ir augsta fosfora koncentrācija. Jauni pierādījumi liecina, ka, lai ražojums būtu noderīgs laminātpapīra pielietojumos, fosfora saturam ražojuma sausmasā jābūt vismaz 0,5 %.

(138)

Tajā pašā laikā attiecībā uz lamināta kategorijas TiO2 specifisko tehnisko īpašību, par kuru abi lietotāji apgalvoja, ka tā piemīt šai kategorijai (sk. 122. apsvērumu), izmeklēšanā netika neapstiprināts, ka tā piemīt tikai lamināta kategorijas TiO2 vai konkrētam pielietojumam.

(139)

Proti, pat ja lamināta kategorijas TiO2 ir elektrisks virsmas lādiņš, ko rada biezais virsmas pārklājums, kas palīdz molekulai piesaistīties koksnes celulozes šķiedrām, netika pierādīts, ka citiem TiO2 veidiem nebūtu līdzīgu tehnisko īpašību. Lai gan šāds virsmas lādiņš patiešām var padarīt lamināta kategorijas TiO2 nederīgu krāsu un pārklājumu pielietojumiem, Komisija nevarēja izslēgt, ka TiO2, ko izmanto citu ražojumu (piemēram, citu veidu papīra) ražošanā, nebūtu vajadzīga līdzīga īpašība.

(140)

Tomēr Komisija novērtēja, vai fosfora saturs pārklājumā bija pietiekams, lai pamatotu ražojuma izslēgšanu.

(141)

Izanalizējusi visus lietas materiālos esošos pierādījumus, Komisija nevarēja secināt, ka lamināta kategorijas TiO2 būtu pietiekami atšķirīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības salīdzinājumā ar citiem TiO2 veidiem, lai tos izslēgtu no ražojuma tvēruma.

(142)

Patiesi, kā Komisija ir novērtējusi iepriekš, attiecībā uz dažādiem TiO2 veidiem (piemēram, pārtikas kategorijas TiO2 vai pretiedeguma līdzekļos izmantotu TiO2) ir izvirzītas īpašas prasības par to ķīmiskā sastāva konkrētiem elementiem atkarībā no to pielietojuma.

(143)

Tādējādi, lai gan prasība par to, ka fosfora saturam jābūt vismaz 0,5 % no ražojuma sausmasas, lai tas būtu noderīgs laminātpapīra pielietojumos, varētu būt unikāla TiO2 izmantošanai laminātpapīra ražošanā (jeb, citiem vārdiem sakot, tikai lamināta kategorijas TiO2), lamināta kategorijas TiO2 nav unikāls tādā ziņā, ka tam ir nepieciešams zināmā mērā pielāgots ķīmiskais sastāvs, lai to varētu izmantot paredzētajos pielietojumos. Citiem vārdiem sakot, šī konkrētā īpašība nav pietiekama, lai atšķirtu lamināta kategorijas TiO2 no citiem TiO2 veidiem, un tā nav unikāla salīdzinājumā ar citām konkrētām īpašībām, kas var būt vajadzīgas citiem konkrētiem pielietojumiem, lai pamatotu izslēgšanas piemērošanu.

(144)

Tādējādi Komisija palika pie pagaidu regulā izdarītā secinājuma, ka ieinteresētās personas nav pierādījušas, ka, piemērojot citus, būtiskākus faktorus nekā tos, kurus Komisija ņēma vērā, definējot attiecīgo ražojumu, būtu jāierobežo attiecīgā ražojuma definīcija, izslēdzot lamināta kategorijas TiO2. Turklāt lamināta kategorijas TiO2 atbilst pagaidu regulas 21. apsvērumā sniegtajai ražojuma definīcijai, un ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka šī no ĶTR importētā TiO2 apakškategorija nekonkurē ar kādu citu ražojumu, kas pieejams Savienības tirgū. Komisija noraidīja šo pieprasījumu par ražojuma izslēgšanu.

(145)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Felix, Munksjö un LB iesniedza piezīmes, nepiekrītot tam, ka Komisija noraidīja pieprasījumu par ražojuma izslēgšanu.

(146)

Pirmkārt, abi lietotāji apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi piemērojusi ražojuma īpašību specifiskuma analīzes testu. Iepriekš 140.–142. apsvērumā Komisija uzskatīja, ka specifiskas īpašības būtu pietiekamas ražojuma diferencēšanai tikai tad, ja šis ražojums būtu vienīgais, kam vajadzīga konkrēta ķīmiskā formula, lai tas funkcionētu tam paredzētajā pielietojumā. Lietotāji apgalvoja, ka jautājums nav par to, vai ražojums šajā ziņā ir ekskluzīvs, bet gan par to, vai atšķirīgās ķīmiskās īpašības ir unikālas attiecīgajam ražojumam.

(147)

Otrkārt, abi lietotāji atkārtoja savus apgalvojumus par lamināta kategorijas TiO2 fizikālo, ķīmisko un tehnisko īpašību unikalitāti, norādot, ka kopā tās atšķir lamināta kategorijas TiO2 no citiem ražojumiem. LB arī atkārtoja iepriekšējos apgalvojumus par lamināta kategorijas TiO2 ķīmisko unikalitāti un citām īpašībām. Proti, tas ir vienīgais TiO2 veids, kurā tā pārklājumam pievieno fosfora savienojumus, savukārt fakts, ka tam jābūt labām piesaistes spējām celulozē, nosaka vajadzību pēc liela daļiņu izmēra un rūpīgi kontrolēta izoelektriskā punkta.

(148)

Abi lietotāji uzsvēra, ka Komisija pati ir atzinusi, ka tā ķīmiskās īpašības padara lamināta kategorijas TiO2 nepiemērotu izmantošanai citos vispārīgos pielietojumos, piemēram, krāsās un pārklājumos (400. apsvērums). Šajā sakarā lietotāji apgalvoja, ka Komisija iepriekšējās lietās (saistībā ar saimniecībās audzētiem lašiem no Norvēģijas (16) un dažu veidu alumīnija folijai no Ķīnas un Krievijas (17)) ir uzskatījusi, ka ražojuma izmantošanas vai pielietojuma atšķirības ir ražojuma dažādo būtisko īpašību tiešs rezultāts.

(149)

Šajā sakarā Komisija atkārtoti uzsvēra, ka ražojuma izslēgšanas analīze ir pasākums, ko veic katrā gadījumā atsevišķi, kurā Komisija holistiski izvērtē visus pieejamos elementus, lai noteiktu, vai ražojuma veids ietilpst definētajā ražojuma tvērumā. Dažos gadījumos ar to, ka pastāv unikālas un atšķirīgas ķīmiskās īpašības, patiešām pietiks, lai ražojumu izslēgtu no tvēruma.

(150)

Tomēr šajā gadījumā tirgū ir vairāki TiO2 veidi ar atšķirīgām ķīmiskām formulām. Kā jau izklāstīts iepriekš 71.–76. apsvērumā, daudzi no šiem veidiem/formulām ir pielāgoti un tiek tirgoti konkrētiem pielietojumiem (ņemot vērā to, kā, pateicoties šādām īpašībām, tie darbojas šajos pielietojumos salīdzinājumā ar citiem). Uz visiem šiem veidiem attiecas ražojuma apraksts pagaidu regulas 21. apsvērumā.

(151)

Tāpēc atšķirīgas ķīmiskās īpašības ir TiO2 ražojumu īpatnības. Šajā kontekstā Komisija nevarēja secināt, ka lamināta kategorijas TiO2 atšķirīgā ķīmiskā formula būtu pietiekama, lai uzskatītu, ka tas neietilpst pagaidu regulas 21. apsvērumā sniegtajā ražojuma aprakstā.

(152)

Tādējādi, ja produkta īpašības ir tādas, kādas tās ir TiO2 gadījumā, proti, ka TiO2 ķīmiskās īpašības tiek mainītas tieši tādēļ, lai tas noteiktos pielietojumos darbotos labāk nekā citos pielietojumos, jautājumam par noteiktas, konkrētam pielietojumam paredzētas ķīmiskas formulas ekskluzivitāti ir jābūt vismaz daļai no ražojuma izslēgšanas testa. Turklāt Komisija atgādināja, ka lamināta kategorijas TiO2 atbilst pagaidu regulas 21. apsvērumā sniegtajai ražojuma definīcijai, un šī no ĶTR importētā TiO2 apakškategorija patiešām tieši konkurē ar ražojumiem, kas pieejami Savienības tirgū. Netika sniegti nekādi papildu pierādījumi, kas liecinātu par pretējo.

(153)

Tas diametrāli atšķiras no situācijas lietās par saimniecībās audzētiem lašiem un dažu veidu alumīnija foliju, ar kurām lietotāji vilka paralēles. Abās minētajās lietās bija skaidrs, ka izslēgtajiem ražojumiem ražojuma apraksts neattiecās.

(154)

Tādējādi Komisija saglabāja savu nostāju un noraidīja šo pieprasījumu par ražojumu izslēgšanu.

(155)

Komisija tālāk 7.3.4. iedaļā novērtēja jaunos apgalvojumus un pierādījumus par atbrīvojuma piešķiršanu lamināta kategorijas TiO2 galapatēriņa procedūras ietvaros.

(156)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 54. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(157)

Savā iesniegumā par pagaidu regulu un uzklausīšanas laikā Flint apstrīdēja Komisijas secinājumus par tā lūgumu piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros TiO2 veidam, ko izmanto tikai kā pigmentu balto poligrāfijas iespiedkrāsu ražošanā poligrāfijas iespiedkrāsu nozarē (“poligrāfijas TiO2”).

(158)

Tomēr Komisijas secinājumu par Flint pieprasījuma par ražojuma izslēgšanu noraidīšanu uzņēmums neapstrīdēja. Vienlaikus ne Siegwerk, ne Sun Chemical neiesniedza jaunus pierādījumus, kas papildinātu Flint jau iesniegtos pierādījumiem un kas liktu atkārtoti izvērtēt Komisijas lēmumu noraidīt ražojuma izslēgšanas pieprasījumu.

(159)

Tādējādi Komisija saglabāja savu nostāju, ka poligrāfijas TiO2 nav atšķirīgu fizikālo, ķīmisko un tehnisko pamatīpašību salīdzinājumā ar citiem TiO2 veidiem, lai to izslēgtu no ražojuma tvēruma. Turklāt ieinteresētās personas nepierādīja, ka, piemērojot citus, būtiskākus faktorus nekā tos, kurus Komisija ņēma vērā, definējot attiecīgo ražojumu, būtu jāierobežo attiecīgā ražojuma definīcija, izslēdzot poligrāfijas TiO2. Turklāt uz poligrāfijas TiO2 attiecas pagaidu regulas 21. apsvērumā sniegtā ražojuma definīcija, un ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka šī no ĶTR importētā TiO2 apakškategorija nekonkurē ar kādu citu ražojumu, kas pieejams Savienības tirgū.

(160)

Komisija tālāk 7.3.5. iedaļā novērtēja jaunos apgalvojumus un pierādījumus par atbrīvojuma piešķiršanu poligrāfijas TiO2 galapatēriņa procedūras ietvaros.

(161)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs – LB Group, sūdzības iesniedzējs un viens no lietotājiem – Akzo Nobel – sniedza piezīmes par pagaidu konstatējumiem par dempingu.

(162)

Detalizēta informācija par normālās vērtības aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 80.–242. apsvērumā.

(163)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas LB izteica piezīmes par atsauces vērtībām, kas izmantotas attiecībā uz ilmenīta, dzelzs pulvera, darbaspēka un pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (“PVA”) izmaksām.

(164)

Attiecībā uz ilmenītu LB norādīja, ka sulfāta procesā ražota ilmenīta (“SP ilmenīts”) atsauces vērtība bija Fastmarkets noteiktā vidējā CIF cena. LB uzskatīja, ka Fastmarkets atsaucas uz SP ilmenīta cenu ar TiO2 saturu 47–49 %, bet SP ilmenītam, ko LB ieguva iekšzemē, bija zemāks TiO2 saturs. Līdz ar to LB apgalvoja, ka nebūtu saprātīgi izmantot Fastmarkets atsauces vērtību attiecībā uz LB SP ilmenīta patēriņu.

(165)

Pirmkārt, kā izklāstīts pagaidu regulas 228. apsvērumā, Komisija par pamatu neizkropļotām titāna rūdu un koncentrātu, arī SP ilmenīta, cenām izmantoja TZMI (nevis Fastmarkets) paziņotās cenas. TZMI ir plaši atzīta starptautiska titāna nozares platforma (šo faktu ieinteresētās personas šīs procedūras laikā neapstrīdēja), kas ietver pietiekami precīzus un fragmentārus datus, kuri ļauj Komisijai atrast piemērotas atsauces vērtības titāna rūdām un koncentrātiem, ko TiO2 ražotāji eksportētāji izmanto dažādos ražošanas procesos. SP ilmenīta atsauces vērtība, kas redzama TZMI, aptvēra SP ilmenītu ar plašu TiO2 satura diapazonu. LB ražošanas vienības, kas izmanto SP ilmenītu, ražošanas procesā nemainīgi izmantoja SP ilmenītu ar TiO2 saturu zem 47 %, kas ir zema vērtība SP ilmenītam noteiktās TiO2 koncentrācijas diapazonā. Līdzīgi apsvērumi attiecās uz SP ilmenītu, ko iekšzemē ieguva Anhui Gold Star grupa. Ņemot vērā to, ka SP ilmenīts ar zemāku TiO2 saturu parasti ir lētāks nekā hlorīda procesā ražots ilmenīts (“HP ilmenīts”) ar augstāku TiO2 saturu, bija pamatoti koriģēt SP ilmenīta atsauces vērtību attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, izmantojot zemākās cenas no cenu diapazona, kas izmeklēšanas periodam noteikts Fastmarkets. Rezultātā koriģētā atsauces vērtība, ko izmantoja SP ilmenītam, bija 2 467 CNY/t.

(166)

Attiecībā uz dzelzs pulvera atsauces vērtības izmantošanu LB apgalvoja, ka būtu jāizslēdz vismaz dzelzs pulvera ar vienu preču kodu imports no Brazīlijas, jo tas ir pārvērtēts salīdzinājumā ar faktiskajām izmaksām, kas rodas LB ražošanas vienībām, un aptver īpašu (un tādējādi dārgāku) dzelzs pulvera veidu, ko LB ražošanas procesā neizmanto.

(167)

Kā izklāstīts otrajā paziņojumā par avotiem un pagaidu regulas 225. apsvērumā, lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām (ieskaitot dzelzs pulveri), par pamatu tika izmantota GTA norādītā vidējā svērtā importa uz Brazīliju cena valsts tarifa līmenī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Lai iegūtu atbilstošu dzelzs pulvera atsauces vērtību, tika noteikta vidējā svērtā cena importam, kas klasificēts ar dažādiem preču kodiem, kuri attiecas uz dzelzs pulveri, lai samazinātu jebkādu potenciāli anormālu cenu ietekmi dzelzs pulvera cenu diapazona zemāko un augstāko cenu līmenī un lai nodrošinātu, ka šā izejresursa cena atspoguļo dažādu īpašību kombināciju, jo īpaši tāpēc, ka trūkst niansētākas informācijas par attiecīgā izejresursa sastāvu. Šajā gadījumā Komisija nav konstatējusi nekādus īpašus apstākļus, kuru dēļ pagaidu regulā izmantotā dzelzs pulvera atsauces vērtība būtu nereprezentatīva vai nepiemērota. Turklāt tiek norādīts, ka, lai gan dzelzs pulvera atsauces vērtība varētu būt augstāka salīdzinājumā ar faktiskajām iekšzemes izmaksām Ķīnā, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, šādu iekšzemes cenu nevar uzskatīt par ticamu un ilustratīvu, kādām vajadzētu būt atsauces vērtībām. LB arī neiesniedza nekādus konkrētus pierādījumus (ne atbildot uz otro paziņojumu, ne arī reaģējot uz pagaidu informācijas izpaušanu) attiecībā uz dzelzs pulveri, ko izmanto LB grupa, vai konkrētiem preču kodiem, kuri attiektos uz ražojumu saistībā ar Brazīlijas izcelsmes importu, kā redzams GTA. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(168)

Reaģējot uz pagaidu informācijas izpaušanu, LB apgalvoja, ka darbaspēka atsauces vērtība bija paaugstināta, jo bija nepareizi aprēķinātas sociālās izmaksas, kā arī Komisija ir izmantojusi izmeklēšanas periodā spēkā esošo valūtas kursu, nevis valūtas kursus, kas piemērojami 2021. gadā – periodā, uz kuru attiecas dati darbaspēka atsauces vērtības noteikšanai. Tāpat LB apgalvoja, ka, nosakot darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, būtu jāņem vērā atalgojuma reģionālās atšķirības Ķīnā. Pēc galīgās informācijas izpaušanas šie argumenti tika atkārtoti. Pirmkārt, tiek atgādināts, ka saskaņā ar pagaidu regulas 231.–232. apsvērumu, lai gan kā aprēķina pamats tika izmantota statistika par algām attiecīgajā darbības sektorā 2021. gadā, vērtības tika indeksētas atbilstoši izmeklēšanas periodam. Attiecīgi izmeklēšanas periodam noteiktajām darbaspēka izmaksām tika piemērota izmeklēšanas perioda konversijas likme. Otrkārt, darbaspēka izmaksu reģionālās atšķirības Ķīnā neietekmē darbaspēka izmaksu atsauces vērtības noteikšanu gadījumos, kad piemēro pamatregulas 2. panta 6.a punktu un kad cita starpā ir konstatēti nozīmīgi kropļojumi saistībā ar darbaspēka izmaksām. Visbeidzot, Komisija rīkojās saskaņā ar tās lēmumu pieņemšanas praksē konsekventi izmantoto metodoloģiju. Ņemot vērā iepriekšminēto, LB arguments tika noraidīts.

(169)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Akzo Nobel atkārtoja savu argumentu, kas jau tika izvirzīts pēc pirmā un otrā paziņojuma, proti, ka GTA cenu sērskābei nevar uzskatīt par reprezentatīvu. Lietotāja apgalvojums tika noraidīts pagaidu regulas 220.–223. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Turklāt jāatgādina, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem neapstrīdēja sērskābes atsauces vērtības reprezentativitāti šajā procedūrā.

(170)

Attiecībā uz reprezentatīvās valsts reprezentatīvā ražotāja (Tronox Brazil) PVA izmaksām LB apgalvoja, ka Tronox Brazil pārdošanas izdevumi, kas ņemti vērā normālās vērtības aprēķināšanai, būtu jāsamazina par transporta izdevumu summu, kas nosakāma Tronox Brazil revidētajā gada pārskatā. LB uzskatīja, ka šī korekcija nodrošinātu, ka EXW eksporta cena tiek salīdzināta ar EXW normālo vērtību. Rūpīgi izpētot Tronox Brazil gada pārskatu un pārskatā iekļauto atsevišķu PVA izmaksu posteņu sadalījumu, Komisija atzina, ka būtu pamatoti secināt, ka pārskatā uzskaitītās transporta izmaksas (Fretes/Transportes de Cargas) ir daļa no pārdošanas izdevumiem.

(171)

Tāpēc Tronox Brazil PVA izmaksas, ko izmantoja normālās vērtības aprēķināšanai, tika koriģētas no 5,9 % uz 4,24 %.

(172)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 243.–246. apsvērumā.

(173)

Atbildot uz LB piezīmēm, Komisija pieņēma apgalvojumu par to, ka būtu jāmaina pamatojums PVA izmaksu un nosacītās peļņas korekciju veikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu attiecībā uz Apvienotās Karalistes tirgotāju (“BEL UK”), ja rodas izmaksas, kas parasti rodas importētājam.

(174)

Komisija atgādina, ka pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija pieņēma lēmumu salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās aprēķinātu EXW līmenī; izdarītu korekcijas, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem apgalvo (un kuri norāda), ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(175)

Kā skaidrots pagaidu regulas 239.–242. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Kā paskaidrots 170. un 171. apsvērumā, ņemot vērā pozitīvus pierādījumus tam, ka PVA izmaksu likme, ko izmantoja, lai noteiktu samērīgu PVA izmaksu summu tirdzniecības EXW līmenī, ietvēra elementus, kas neietilpst minētajā tirdzniecības līmenī, PVA likme tika koriģēta, ņemot vērā attiecīgos elementus. Tāpēc tika uzskatīts, ka nav vajadzīgas papildu korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

(176)

Komisija nekonstatēja iemeslus normālās vērtības koriģēšanai (izņemot pagaidu regulas 249. apsvērumā izskaidroto PVN korekciju), un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

(177)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā transporta, uzglabāšanas, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas izmaksas, kā arī muitas nodokļus. Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: komisijas maksu, kredīta izmaksas un bankas izmaksas.

(178)

Attiecībā uz komisijas maksas korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu LB apgalvoja, ka LB HK eksporta cenas (pārdodot nesaistītiem Savienības klientiem) lejupēja korekcija un saistītā Apvienotās Karalistes (“Apvienotā Karaliste”) tirgotāja (“BEL UK”) eksporta cenas divkārša lejupēja korekcija (arī pārdodot nesaistītiem klientiem) ir nelikumīga un katrā ziņā pārmērīga.

(179)

Konkrētāk, LB apgalvoja, ka Komisijai ir jāpierāda, ka veiktās korekcijas ir nepieciešamas, lai normālo vērtību un eksporta cenu padarītu salīdzināmas (šajā kontekstā atsaucoties uz saistīto tirgotāju noteiktu PVA izmaksu atskaitīšanu, kas netiek atskaitītas no normālās vērtības). LB uzskata, ka Komisija nepaskaidroja, kāpēc atbildības par pārdošanas procesu un komercriskiem uzņemšanās vai uzcenojuma saņemšana, kā noteikts pagaidu regulā, padara LB tirgotāju funkcijas līdzīgas to aģentu funkcijām, kuri strādā, pamatojoties uz komisijas maksu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas LB apgalvoja, ka Komisija nepārbaudīja, vai LB tirgotāji veido vienu ekonomisku vienību ar Ķīnas ražošanas vienībām, vai arī ir iekšējās eksporta tirdzniecības nodaļas.

(180)

Pirmkārt, kā izklāstīts pagaidu regulas 252. apsvērumā, korekcija saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu ir pamatota, jo tirgotāji uzņēmās atbildību par pārdošanas procesu un ar to saistītajiem komercriskiem un saņēma uzcenojumu par pārdošanu.

(181)

No LB sniegtās un Komisijas pārbaudītās informācijas izriet, ka saistītie tirgotāji veic funkcijas, kas ir līdzīgas tāda aģenta funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu. LB pati atzīst, ka tās saistītie tirgotāji veic eksporta pārdošanas funkcijas. Tie tirgo ražojumus, sekmē līgumus, nodrošina valūtas maiņu un riska pārvaldību, rūpējas par kontaktiem ar esošajiem un potenciālajiem klientiem, organizē loģistiku, pārvalda juridisko dokumentāciju, pieprasa un saņem pasūtījumus un vienojas par pārdošanu, izraksta rēķinus un uzņemas attiecīgus komerciālus riskus. LB pati atzina, ka tās saistītie tirgotāji veic eksporta pārdošanas funkcijas. Apmaiņā pret šo funkciju izpildi abi tirgotāji saņēma uzcenojumu. LB nepaskaidroja, kāpēc šīs funkcijas atšķiras no funkcijām, ko veic aģents, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu. Tāpēc pretēji LB apgalvojumam pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija sniedza konsekventas norādes, kas pierāda, ka LB tirgotāji veica funkcijas, kas ir salīdzināmas ar funkcijām, ko veic aģents, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu. Turklāt iepriekš minētais novērtējums liecina, ka Komisija neuzskata LB tirgotājus un ražošanas vienības par vienu ekonomisku vienību. Katrā ziņā LB neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu šādu apgalvojumu, un pirms pagaidu pasākumu pieņemšanas oficiāli nepieprasīja piemērot vienas ekonomiskās vienības principu kādam no LB tirgotājiem. Attiecībā uz pierādīšanas pienākumu Komisija atgādināja, ka, “ja Savienības iestādes ir sniegušas saskaņotas norādes, ka ar ražotāju saistītā izplatītāja funkcijas līdzinās tā aģenta funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu, šim izplatītājam vai šim ražotājam ir jāsniedz pierādījumi, ka korekcija pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta izpratnē nav pamatota” (18). Citiem vārdiem sakot, LB ir jāpierāda un jāpamato, ka tie veido vienu ekonomisku vienību. LB to neizdarīja.

(182)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (19) pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts neattiecas tikai uz tirdzniecības pārstāvja attiecībām to šaurākajā nozīmē. Tieši pretēji – korekcija saskaņā ar minēto noteikumu ir paredzēta arī attiecībā uz saņemto uzcenojumu pat tad, ja puses nerīkojas, pamatojoties uz principāla un pārstāvja attiecībām, bet sasniedz tādu pašu rezultātu, rīkojoties kā pārdevējs un pircējs (kā tas ir šajā gadījumā). LB ražošanas vienības un ar tām saistītie tirgotāji darbojas kā pārdevējs un pircējs. Tirgotāji attiecīgo ražojumu iegādājas un pēc tam to pārdod tālāk, saņemot uzcenojumu. Pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktā šāds uzcenojums ir skaidri atzīts par “komisijas maksas” veidu. Šāda īpašumtiesību nodošana saistītajiem tirgotājiem noteikti nozīmē komercrisku nodošanu, tomēr tā neizslēdz pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta piemērošanu.

(183)

Atsaucoties uz nosacīto peļņu 6,89 % apmērā, ko nesaistīti importētāji guvuši par citu ķīmisku produktu (polivinilspirts – “PVS”) un kas izmantota šajā izmeklēšanā, lai noteiktu ticamu eksporta cenu (sk. pagaidu regulas 246. un 252. apsvērumu), LB pēc pagaidu un galīgās informācijas izpaušanas apgalvoja, ka LB HK neveic importētājam tipiskas funkcijas. Tāpēc LB neuzskata, ka importētāja atsauces vērtība atspoguļo peļņas normu, ko LB HK varētu sasniegt. LB uzskata, ka labākajā gadījumā LB HK faktisko peļņu var koriģēt, ņemot vērā LB HK iesaistīšanos pārdošanā uz Savienību.

(184)

Akzo Nobel arī apgalvoja, ka atskaitītā peļņas norma 6,89 % apmērā katrai tirdzniecības vienībai ir pārmērīga un ka tā kopumā būtu jāierobežo līdz 6,89 % neatkarīgi no tā, cik daudz tirgotāju ir iesaistīti, vai vismaz Komisijai būtu jāizmanto 5 % peļņas norma, kas iepriekš izmantota Komisijas 2007. un 2014. gada regulās, kuras attiecas uz ķīmisko rūpniecību (20).

(185)

Pirmkārt, pamatregulas 2. panta 9. punkts paredz iespēju Komisijai izvēlēties starp saistītā importētāja faktiskās peļņas normas un nosacītās peļņas normas izmantošanu, un vienīgais pienākums ir nodrošināt, lai norma būtu samērīga. Piemērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu pēc analoģijas ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, tika uzskatīts par lietderīgu izmantot samērīgu peļņas normu kā pamatu atskaitīšanai saskaņā ar minēto noteikumu, lai izvairītos no kropļojošas ietekmes, ko varētu radīt iekšējā vienošanās starp ražotāju eksportētāju un saistītajiem tirgotājiem.

(186)

LB neapstrīd, ka gan LB HK, gan BEL UK: i) darbojas kā tirgotāji; ii) sedz attiecīgas izmaksas kā tādas; iii) saņem uzcenojumu par to veiktajām funkcijām un iv) gūst peļņu. Netiek apstrīdēts arī tas, ka abi tirgotāji ir saistīti ar ražotāju. Tāpēc saskaņā ar Vispārējās tiesas apstiprināto konsekvento praksi (21) Komisija pēc analoģijas piemēroja pamatregulas 2. panta 9. punktu un izmantoja PVA izmaksas un nosacīto peļņas normu, pamatojoties uz peļņu, ko guvis nesaistīts tirgotājs/importētājs.

(187)

Attiecībā uz korekcijas izteikšanu skaitliskā izteiksmē svarīga ir saistītā tirgotāja lomas ietekme uz eksporta cenu. Jautājums ir par to, kāda būtu faktiskā eksporta cena, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošām attiecībām starp eksportētāju un tirgotāju (22). Nav strīda par to, ka gan LB HK, gan BEL UK rīkojās kā LB tirgotāji. No tā izriet, ka nesaistīta tirgotāja/importētāja peļņas norma ir saprātīga atsauces vērtība korekcijām. Citiem vārdiem sakot, ja LB HK un BEL UK būtu bijuši neatkarīgi no LB un darījumi starp tiem un LB atbilstu nesaistītu pušu darījuma principam, ir pamatoti pieņemt, ka papildus to PVA izmaksu segšanai tie būtu iekasējuši no LB summu, kas ir līdzvērtīga nominālajai peļņai, kuru cerētu gūt tirgotājs/importētājs, kas darbojas šajā nozarē. LB nav paskaidrojis, kāpēc tas tā nebūtu LB HK gadījumā, vēl jo vairāk tāpēc, ka LB neapstrīd, ka LB HK rīkojas kā tirgotājs, par to saņem atlīdzību uzcenojuma veidā un gūst peļņu. LB HK faktiskās peļņas izmantošana, kā to piedāvā LB, nav piemērota, ņemot vērā attiecības starp ražotāju un tirgotāju, kas ietekmē šo peļņas summu. Turklāt izmantotā peļņas norma ir saistīta ar salīdzinoši nesenu izmeklēšanu, nevis ar novecojušu 2014. gada vai pat 2007. gada informāciju (kā ierosināja Akzo Nobel). Turklāt nekas pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktā neliedz Komisijai piemērot secīgas korekcijas, ja ir iesaistīti secīgi tirgotāji, kuru iesaistīšanās, ja tā būtu balstīta uz nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošiem darījumiem, būtu attiecīgi ietekmējusi eksporta cenu. Tādēļ ir jāveic korekcijas, lai novērstu faktorus, kas ietekmē cenu salīdzināmību starp normālo vērtību un eksporta cenu. Attiecīgi LB un Akzo Nobel arguments bija jānoraida.

(188)

Atbildot uz pagaidu informācijas izpaušanu un galīgās informācijas izpaušanu, LB apgalvoja, ka BEL UK iesaistei pārdošanā uz ES būtu jāizmanto cits pamats, nevis nesaistīta importētāja peļņas norma, kas noteikta PVS izmeklēšanā (6,89 %). Proti, LB apgalvoja, ka korekcijai BEL UK“samērīgas peļņas” noteikšanai saistībā ar pārdošanu uz ES jābūt balstītai uz vidējo peļņas normu, ko noteikusi trešā persona, kas ir profesionāls uzņēmums, atskaites vērtību noteikšanas pētījumā, analizējot vairāku uzņēmumu, kas veic līdzīgas funkcijas kā BEL UK, vairāku gadu peļņas normas. Saskaņā ar LB sniegto informāciju pēc galīgās informācijas izpaušanas nozīme ir veiktajām funkcijām, nevis pārdodamajiem ražojumiem. LB arī apgalvoja, ka tas, ka Komisija nesalīdzināja BEL darbību ar PVS importētāja darbībām un ka tika izmantoti tikai, kas bija no viena avota un vairāk nekā četrus gadus veci, padarīja Komisijas atsauces vērtību par nepamatotu.

(189)

Kā izklāstīts iepriekš 185. apsvērumā, veicot korekcijas attiecīgi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu un 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, Komisijai ir plaša rīcības brīvība izvēlēties saistītā importētāja faktisko peļņas normu un nosacītu peļņas normu, un vienīgais pienākums ir nodrošināt, lai norma būtu samērīga tirgotājam/importētājam, kas tirgo attiecīgo ražojumu vai līdzīgus ražojumus. Turklāt Komisijas pastāvīga prakse ir izmantot peļņas normu, pamatojoties uz peļņu, ko guvis nesaistīts importētājs, neatkarīgi no tā, vai to izmanto pamatregulas 2. panta 9. punkta vai 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta vajadzībām. Lai gan veiktās funkcijas (t. i., importēšanas darbība) ir svarīgs apsvērums, izvēloties samērīgas peļņas atsauces vērtību, ir vienlīdz svarīgi, lai Komisija identificētu importētājus, kas darbojas vienā un tajā pašā nozarē (ja ne attiecībā uz vienu un to pašu ražojumu). Turklāt dati par peļņu no izlasē iekļautajiem nesaistītajiem PVS importētājiem tika iegūti tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas vajadzībām, un Komisija tos pienācīgi pārbaudīja un verificēja. Pat ja izmantoti dati par peļņu pirms 4 gadiem, tas nepadara atsauces vērtību par nepamatotu. Katrā ziņā LB nav paskaidrojis, kāpēc tas tā būtu. Dokuments, uz kuru atsaucas LB Group, ir iekšējs ziņojums, kas sagatavots īpaši LB un kurš aptver arī uzņēmumus, kuri darbojas citās nozarēs, kas nav ķīmijas nozare, un kurā aplūkoti arī uzņēmumi ar negatīvu peļņu, un visi šie aspekti apdraud Komisijas piemēroto samērīguma principu, izraugoties nosacītu peļņu. Turklāt, cenšoties samazināt peļņas normu un tādējādi arī dempinga starpību, LB nevienā brīdī nav pienācīgi paskaidrojis, kāpēc peļņas norma, kas konstatēta nesenā izmeklēšanā un ko faktiski guvis ķīmisko produktu tirgotājs, būtu jāuzskata par nepamatotu. Tāpēc LB Group apgalvojums tika noraidīts.

(190)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LB apgalvoja, ka, pirms Komisija var koriģēt uzcenojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, tai ir pienākums pierādīt, ka uzcenojumu ietekmē (t. i., tas nav saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu) attiecības starp LB tirgotājiem, no vienas puses, un LB ražošanas vienībām, no otras puses. Turklāt LB uzskata, ka jebkāda uzcenojuma korekcija būtu jāpielāgo šo vienību veiktajām funkcijām un tādējādi jāsaista ar izdevumiem, kas tām radušies. Turklāt LB, atsaucoties uz ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās izmantoto metodiku, apgalvoja, ka LB HK un BEL uzcenojums atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.

(191)

Kā izklāstīts 187. apsvērumā, LB tirgotāju faktisko peļņu ietekmē attiecības ar LB ražošanas vienībām. Patiešām, kā apstiprināts lietā Çolakoğlu, pamatregulas 2. panta 9. punktā izklāstītajam principam, saskaņā ar kuru, “gadījumos, kad eksporta cenas nav vai izrādās, ka tā nav ticama, jo eksportētājs un importētājs vai trešā persona ir savstarpēji saistīti vai ir vienojušies par kompensāciju mehānismu, eksporta cenu var noteikt, pamatojoties uz cenu, par kādu importētos izstrādājumus pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgam pircējam”, ir jāspēj piemērot arī, nosakot komisijas maksas summu, kas jāatskaita no eksporta cenas, lai nezaudētu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta lietderīgo iedarbību (23). Tādējādi faktiskā gūtā peļņa neatspoguļo pienācīgu atlīdzību par pakalpojumu, kas sniegts atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam. Turklāt tiek izmantota atsauce uz 185.–189. apsvērumā izklāstīto Komisijas novērtējumu. Attiecībā uz korelāciju starp veikto funkciju skaitu un veicamo uzcenojuma korekciju pamatregula neliedz Komisijai piemērot to pašu korekciju saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tirgotājiem, kas sniedz pakalpojumus dažādā pakāpē. LB tirgotājiem nav jāveic vienas un tās pašas funkcijas vai funkciju klāsts. Tas, ka dažos gadījumos LB HK loma ir ierobežotāka (piemēram, veicot tālākpārdošanu BEL, nevis tieši nesaistītiem klientiem), neatceļ vienas un tās pašas nosacītās peļņas piemērošanu gan LB HK, gan BEL, ar nosacījumu, ka abi tirgotāji pilda funkcijas, kas ir līdzīgas tāda aģenta funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu (kā tas ir šajā gadījumā). Visbeidzot, tiek norādīts, ka Komisijas novērtējums šajā gadījumā nav balstīts kādām no ESAO vadlīnijām, ko izmanto nodokļu vajadzībām, nevis tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(192)

Attiecībā uz PVN korekciju normālās vērtības noteikšanā LB apgalvoja, ka Komisija neņēma vērā korekcijas juridisko pamatu un nesniedza pierādījumus vai skaidrojumus par to, kāpēc tas bija nepieciešams cenu salīdzināmības nodrošināšanai. Pēc galīgās informācijas izpaušanas LB atkārtoja, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus, kas pamatotu veikto korekciju. Pirmkārt, no pagaidu regulas, proti, 3.6. iedaļas izriet, ka PVN korekciju veic saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu (konkrētāk, 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu). Komisija sīkāk izklāstīja korekciju un sniedza tās pamatojumu izpaustās iepriekšējās informācijas dokumenta 2. pielikuma 4.3.6. iedaļā (“Dempinga aprēķini un informācija par izmantoto metodoloģiju”). Korekciju veic, lai ņemtu vērā PVN atmaksas starpību starp iekšzemes un eksporta pārdošanas apjomiem (par eksporta pārdošanas apjomiem maksājamā PVN atmaksa ir nulle). Tāpēc LB apgalvojums tika noraidīts.

(193)

Kā aprakstīts 164., 171. un 173. apsvērumā, pēc tam, kad ieinteresētās personas bija sniegušas apgalvojumus, Komisija pārskatīja dempinga starpības.

(194)

Sūdzības iesniedzējs pēc pagaidu regulas pieņemšanas norādīja, ka, konstatējot zemāku pagaidu dempinga starpību Anhui Gold Star, tā liecināja, ka Anhui pārdeva TiO2 par ievērojami augstākām cenām iekšzemes tirgū salīdzinājumā ar LB.

(195)

Jānorāda, ka šajā gadījumā piemēro pamatregulas 2. panta 6.a punktu un ka attiecīgi normālo vērtību izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem aprēķina, atsaucoties nevis uz iekšzemes cenām Ķīnā, bet gan, pamatojoties uz aizstāšanas izmaksām reprezentatīvā valstī (šajā gadījumā – Brazīlijā) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(196)

Turklāt sūdzības iesniedzējs apšaubīja visu saistīto uzņēmumu iesaistīšanos izmeklēšanā un to, vai uzņēmumu savstarpējās attiecības varēja ietekmēt dempinga starpības aprēķināšanu.

(197)

Komisijas pastāvīgā prakse ir ņemt vērā un pienācīgi atspoguļot atsevišķu izlasē iekļauto eksportētāju uzņēmumu izmaksu struktūru, nosakot normālās vērtības bāzi, arī to, vai un kādā mērā izejvielas ir iegūtas no trešām vai saistītām personām vai tiek ražotas iekšēji, vai kādi sākotnējie izejresursi tiek izmantoti attiecīgā ražojuma ražošanā.

(198)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs lūdza sniegt skaidrojumu par to, vai Anhui Gold Star grupai noteiktie maksājumi tiks attiecināti arī uz citiem TiO2 ražotājiem no lielākas CNNC grupas, kurā ietilpst Anhui. Kā izklāstīts šīs regulas 199. apsvērumā, individuālais maksājums 11,4 % apmērā ir noteikts diviem ražotājiem eksportētājiem Anhui Gold Star grupā (kas patiešām ir daļa no plašākas uzņēmumu grupas, kuras īpašnieks ir uzņēmums CNNC HUA YUAN TITANIUM DIOXIDE CO., LTD), proti, Anhui Gold Star Titanium Dioxide (Group) Co., Ltd. un ANHUI GOLD STAR TITANIUM DIOXIDE TRADING COMPANY LIMITED, un neattiecas uz citiem ražotājiem eksportētājiem, kas ir vai nav saistīti ar minētās Anhui Gold Star grupas uzņēmumiem.

(199)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas (cena, apdrošināšana un frakts) ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(200)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 261. un 262. apsvērums.

(201)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 263.–268. apsvērums.

(202)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 266.–272. apsvērums.

(203)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 273.–275. apsvērums.

(204)

CNCIA iebilda pret Komisijas konstatējumiem, ka 2021. gadā novēroto importa apjomu samazinājumu izraisīja ārkārtēji apstākļi saistībā ar starptautiskajiem jūras pārvadājumiem, apgalvojot, ka Komisija šajā sakarā nesniedza nekādus pierādījumus. CNCIA atkārtoja šo apgalvojumu piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu, piebilstot, ka dažās nesenās izmeklēšanās (24) importa apjomi no Ķīnas uz ES 2021. gadā strauji palielinājās un ka 2021. gadā palielinājās arī Savienības ražošanas nozares eksporta apjomi.

(205)

Komisija atgādināja, ka 2021. gadu ietekmēja būtiski traucējumi starptautiskajās piegādes ķēdēs, ko izraisīja ostu slēgšana un tai sekojošais konteineru trūkums, kas arī 2022. gadā vairākiem apjomīgiem pasūtījumiem palielināja pārvadāšanas pa okeānu izmaksas, savukārt daudzu produktu importa apjomi samazinājās.

(206)

Komisija šādus secinājumus jau izdarīja nesenās lietās (25), savukārt sūdzības iesniedzējs un Siegwerk pauda tādu pašu nostāju šajā lietā. No otras puses, CNCIA nepiedāvāja alternatīvu skaidrojumu šim importa apjoma samazinājumam salīdzinājumā ar visiem pārējiem gadiem, kad tas pastāvīgi pieauga.

(207)

Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu un apstiprināja savus pagaidu regulas 276. un 277. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(208)

Piezīmes netika iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 278.–281. apsvērums.

(209)

AkzoNobel savās piezīmēs par pagaidu regulu norādīja, ka no pagaidu regulas nav skaidrs, vai Komisija ir ievērojusi Tiesas judikatūru, kas paredz Komisijai aprēķināt cenu samazinājumu un mērķa cenas samazinājumu tajā pašā tirdzniecības līmenī (26).

(210)

Šajā sakarā Komisija atsaucās uz pagaidu regulas 283. apsvērumu, kurā tā norādīja, ka aprēķini tiek veikti tajā pašā tirdzniecības līmenī, kā paskaidrots pagaidu regulas 247., 248. un 249. apsvērumā. Komisija veica arī alternatīvus aprēķinus, neizdarot 2. panta 9. punktā paredzētās PVA un peļņas korekcijas ražotājiem eksportētājiem, un tie arī liecināja par ievērojamām cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma starpībām.

(211)

Tādējādi Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 282. un 283. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(212)

AkzoNobel arī nepiekrita Komisijas secinājumiem par cenu apspiešanu un cenu nospiešanu, apgalvojot, ka Komisija bija jākonstatē, ka cenu apspiešanas un cenu nospiešanas nebija.

(213)

AkzoNobel, pirmkārt, apgalvoja, ka Komisija ir secinājusi, ka cenu nospiešana pastāvēja tikai tāpēc, ka “laikposmā no 2022. gada līdz [izmeklēšanas periodam] cenas samazinājās par 4 %”, savukārt Komisija “neņēma vērā to, ka laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam cenas palielinājās par 35 % un no 2020. gada līdz [izmeklēšanas periodam] par 31 %”.

(214)

Otrkārt, AkzoNobel uzskata, ka tas, ka sūdzības iesniedzējs neapgalvoja, ka pastāv cenu apspiešana, liek apšaubīt Komisijas secinājumu par to, ka notika cenu apspiešana.

(215)

Visbeidzot, AkzoNobel apgalvoja, ka Komisija katrā ziņā nav novērtējusi Ķīnas izcelsmes importa skaidrojošo spēku attiecībā uz jebkādu cenu apspiešanu, ko prasa PTO noteikumi (27).

(216)

Komisija uzskatīja, ka iepriekš minētie AkzoNobel apgalvojumi nebija pamatoti.

(217)

Pirmkārt, tas vien, ka sūdzībā nebija apgalvots, ka bija notikusi cenu apspiešana, nenozīmē, ka šāda cenu apspiešana nenotika. Kā paskaidrots 316. apsvērumā, lasot to kopā ar pagaidu regulas 308. un 285. apsvērumu, Komisija secināja, ka attiecīgajā periodā notika cenu apspiešana vairāku faktoru pārklāšanās dēļ:

(218)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka pastāv cenu apspiešana, un novērtēja cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un cenu apspiešanu.

(219)

Otrkārt, pretēji AkzoNobel apgalvojumiem Komisija nesecināja, ka izmeklēšanas periodā notika cenu nospiešana tikai tāpēc, ka Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(220)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 316., 286., 308. un 309. apsvērumā, kā arī, ņemot vērā 217. apsvērumā minētos faktorus, Komisija secināja, ka pastāvēja cenu nospiešana, jo:

(221)

Tādējādi Komisija noraidīja AkzoNobel piezīmes kā nepamatotas un apstiprināja pagaidu regulas 284.–286. apsvērumu.

(222)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 287.–291. apsvērums.

(223)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 292.–296. apsvērums.

(224)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 297.–299. apsvērums.

(225)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 300. apsvērums.

(226)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 301.–303. apsvērums.

(227)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 304. un 305. apsvērums.

(228)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 306. un 307. apsvērums. Pēc tam, kad Komisija iepriekš 4.4.2. iedaļā bija izskatījusi AkzoNobel piezīmes par cenu apspiešanu un cenu nospiešanu, tā apstiprināja pagaidu regulas 308. un 309. apsvērumu.

(229)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 310. un 311. apsvērums.

(230)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 312. un 313. apsvērums.

(231)

Komisija izlaboja pārrakstīšanās kļūdu pagaidu regulas 11. tabulā sniegtajos datos par Savienības ražošanas nozares naudas plūsmu izmeklēšanas periodā. Faktiski naudas plūsma izmeklēšanas periodā bija –42,3 miljoni EUR, nevis –4,3 miljoni EUR. Taču indeksētie rādītāji, kas parādīja naudas plūsmas tendenci attiecīgajā periodā, pagaidu regulas 11. tabulā bija pareizi.

(232)

Koriģētais naudas plūsmas rādītājs ir redzams nākamajā tabulā.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(233)

Šī pārrakstīšanās kļūda neietekmē secinājumus pagaidu regulas 4.5.3.4. iedaļā.

(234)

Pēc tam, kad 11. tabulā bija veiktas iepriekš minētās izmaiņas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 314.–322. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

(235)

CNCIA savās piezīmēs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums un ka pagaidu regulā noteiktie kaitējuma rādītāji neradīja negatīvu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari. CNCIA atkārtoja šo apgalvojumu savās piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu.

(236)

Šajā sakarā CNCIA apgalvoja, ka, neraugoties uz dažu kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošanas apjoma, samazināšanos, Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt savu spēcīgo pozīciju Savienības tirgū un zaudēja tikai dažus procentpunktus no tirgus daļas.

(237)

CNCIA arī apgalvoja, ka Savienības ražotāju rentabilitātes kritums izmeklēšanas periodā bija tikai īslaicīgs, jo tas bija saistīts ar ražošanas izmaksu straujo pieaugumu apvienojumā ar ievērojamu pieprasījuma kritumu, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei palielinātās izmaksas pārnest uz patērētājiem.

(238)

CNCIA arī norādīja uz dažiem kaitējuma rādītājiem un analizēja tos atsevišķi, apgalvojot, ka samazinājums bija vai nu ierobežots, vai arī to izraisīja citi faktori, nevis Ķīnas izcelsmes imports.

(239)

Komisija atgādina, ka savā kaitējuma analīzē tā analizēja visus kaitējuma rādītājus atsevišķi un kopumā. Konkrētāk, Komisija konstatēja cenu samazinājumu 14–15,3 % robežās, kā noteikts pagaidu regulas 283. apsvērumā. Komisija arī konstatēja, ka Ķīnas cenas pēc izkraušanas bija pat zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām ražošanas izmaksām gan 2020. gadā, gan izmeklēšanas periodā (pagaidu regulas 342. apsvērums).

(240)

Gandrīz visiem galvenajiem kaitējuma rādītājiem bija negatīva tendence, proti, izmeklēšanas periodā samazinājās gan peļņa un naudas plūsma, gan arī ienākums no ieguldījumiem. Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 31 %, pārdošanas apjoms samazinājās par 25 %, un samazinājās arī tirgus daļa, nodarbinātība un ražīgums. Pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts un izklāstīts pagaidu regulā, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(241)

Neviens no CNCIA argumentiem nelika apšaubīt iepriekš izdarīto secinājumu. Tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus pagaidu regulas 323.–337. apsvērumā.

(242)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka nebija iespējams izdarīt pamatotu konstatējumu par cēloņsakarību starp iespējamu TiO2 importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu ietekmēja vairāki faktori, kas neatbilst normālam stāvoklim tirgū.

(243)

Siegwerk šajā sakarā norādīja, ka, pirmkārt, Ķīna Covid-19 pandēmijas laikā ievērojami samazināja savu kopējo eksportu un tādējādi Ķīnas izcelsmes TiO2 importa pieaugums, kas tika novērots pēc pandēmijas beigām, faktiski bija tirdzniecības apjomu normalizēšana. Otrkārt, pieprasījums Savienībā pandēmijas laikā pārsniedza vidējo rādītāju. Treškārt, Siegwerk apgalvoja, ka divu iepriekš minēto faktoru dēļ Savienības ražotāji veica darbību “gandrīz monopola apstākļos” un pandēmijas laikā spēja gūt ārkārtas peļņu.

(244)

Komisija norādīja, ka tā analizēja šos aspektus savā analīzē par kaitējuma rādītājiem un cēloņsakarību pagaidu regulā.

(245)

Pagaidu regulas 4.4.1. iedaļas 276. apsvērumā Komisija norādīja, ka 2021. gadā importa apjomi no Ķīnas patiešām samazinājās. Komisija secināja, ka tas bija saistīts ar vispārējiem traucējumiem jūras tirdzniecībā no Ķīnas, kas tajā gadā tika novēroti Covid-19 pandēmijas dēļ.

(246)

Tāpat Komisija pagaidu regulas 271. apsvērumā secināja, ka pieprasījums 2020. un 2021. gadā pārsniedza vidējo rādītāju.

(247)

Komisija atgādināja, ka tieši šo divu faktoru kombinācijas dēļ Savienības ražošanas nozarei 2021. gadā izdevās uz laiku palielināt savu tirgus daļu un rentabilitāti, savukārt Ķīnas importa apjomi un tirgus daļas minētajā gadā samazinājās (28).

(248)

Tādējādi Komisija, ņemot vērā visu kaitējuma rādītāju vispārējo analīzi, pagaidu regulā konstatēja, ka šie divi elementi nepadara par nederīgiem secinājumus par kaitējumu un cēloņsakarību. Tāpēc Komisija iepriekš minētos apgalvojumus noraidīja.

(249)

CNCIA arī norādīja, ka Ķīnas izcelsmes importa cenas 2022. gadā bija tikai par 1,5 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, un to nevar uzskatīt par “būtisku cenu samazinājumu”. No otras puses, Meksikas izcelsmes importa cenas tajā gadā bija par 65 % zemākas.

(250)

Sākumā Komisija norādīja, ka vienkāršu cenu salīdzinājumu nevar uzskatīt par cenu samazinājumu, jo tajā nav ņemti vērā ražojuma veidi. Komisija norādīja, ka, pat ja cenu samazinājumu par 1,5 % 2022. gadā nevarēja uzskatīt par ievērojamu cenu samazinājumu (quod non), citos gados cenu starpība bija daudz lielāka – 6,4 % 2020. gadā un 24,2 % izmeklēšanas periodā. Tādējādi attiecīgajā periodā bija vērojama ievērojama cenu atšķirība.

(251)

Vairākas personas apstrīdēja Komisijas cēloņsakarības analīzi pēc pagaidu regulas pieņemšanas.

(252)

CNCIA apgalvoja, ka imports no Ķīnas nebija iemesls situācijai Savienības ražošanas nozarē un ka Komisija nepārbaudīja citus faktorus, kas ietekmēja Savienības ražošanas nozari, proti, importu no trešām valstīm, ražošanas izmaksu pieaugumu, pieprasījuma samazināšanos un konkurenci Savienības ražošanas nozarē.

(253)

Arī citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis bija pieprasījuma samazināšanās un ražošanas izmaksu pieaugums.

(254)

Felix, Munksjö un AkzoNobel apgalvoja, ka Komisija bija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neatzīstot cikliskumu TiO2 tirgū par kaitējuma Savienības ražošanas nozarei cēloni.

(255)

Siegwerk uzskaitīja arī citus apstākļus, kas ietekmēja tirgu, sākot no 2023. gada beigām. Tā kā tie radās pēc izmeklēšanas perioda, tie nebija būtiski Komisijas retrospektīvajai analīzei. Tajā pašā laikā tie nebija tādi, kas padarītu antidempinga maksājumu piemērošanu acīmredzami nepiemērotu. Tie galvenokārt attiecas uz tirgus pieprasījuma izmaiņām, ko Komisija novērtēja tālāk 5.2.1. iedaļā.

(256)

AkzoNobel arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēju lēmumi par ieguldījumiem faktiski radīja negatīvu rentabilitāti. AkzoNobel norādīja uz ieguldījumu un naudas plūsmas rādītājiem izmeklēšanas periodā, secinot, ka ieguldījuma 10 miljonu EUR sadalījums 2022. gadā un izmeklēšanas periodā (29) tieši ietekmēja negatīvo naudas plūsmu – –4,3 miljoni EUR – izmeklēšanas periodā.

(257)

Tomēr, kā Komisija paskaidroja iepriekš 231. un 232. apsvērumā, negatīvais naudas plūsmas rādītājs –4,3 miljonu EUR apmērā izmeklēšanas periodā bija pārrakstīšanās kļūda pagaidu regulā. Faktiskais naudas plūsmas samazinājums bija daudz lielāks, proti, 50 procentpunkti, un Savienības ražošanas nozares naudas plūsma bija –42,3 miljoni EUR, kā redzams koriģētajā 11. tabulā iepriekš.

(258)

Tādējādi šo naudas plūsmas samazinājumu nevar saistīt tikai ar iepriekš minēto ieguldījumu.

(259)

Komisija aplūkoja pārējās piezīmes, kas izklāstītas 252.–254. apsvērumā attiecīgajās turpmākajās apakšiedaļās.

(260)

Vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par Komisijas konstatējumiem, kas izklāstīti pagaidu regulas 349.–358. apsvērumā. Felix un Munksjö apgalvoja, ka Komisija nebija pietiekami ņēmusi vērā cikliskumu, kas ir viena no TiO2 tirgus būtiskajām iezīmēm, tādējādi neizpildot savu pamatregulas 3. panta 7. punktā noteikto pienākumu.

(261)

Lai gan lietotāji atzīst, ka cikliskums neattiecas tikai uz TiO2 tirgu, tie apgalvo, ka tas ir tā būtiska iezīme, kas ietekmē šā tirgus dinamiku (TiO2 cenu noteikšanu un pieejamību un dažādu pušu sarunu pozīcijas) un tādējādi ietekmē arī Savienības ražotāju darbību. Jebkāda finanšu darbības rezultātu pazemināšanās, kas vērojama mazāka pieprasījuma periodos, tirgus izaugsmes periodos var atjaunoties.

(262)

AkzoNobel iesniedza līdzīgas piezīmes. Tas apgalvoja, ka Komisijas secinājumi par to, ka “cikliskums nav unikāls TiO2 tirgum un nav pelnījis īpašu uzmanību” (30) un ka “nevar izveidot modeli, kas pilnīgi noteikti parādītu, kad tirgū būs augšupeja vai lejupslīde, un tādējādi ļautu secināt, ka 2023. gadā tirgus noteikti saruks” (31), nav pamatoti iemesli, lai noraidītu apgalvojumu par to, ka kaitējumu Savienības ražotājiem izraisīja nonākšana cikla līknes apakšā.

(263)

AkzoNobel apgalvoja, ka, lai gan cikliskums patiešām nebija unikāls TiO2 ražošanas nozarei, tas bija zināms faktors ražošanas nozarē, un Komisijai bija jānovērtē tas, cik lielā mērā cikliskums radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tam nav nozīmes, ka nevar precīzi paredzēt, kad notiks lejupslīde, bet, kā secināja pati Komisija, pēc “liela pieprasījuma pieauguma” 2020. un 2021. gadā “jebkāds turpmāks patēriņa kritums, protams, arī būs izteikts”.

(264)

AkzoNobel uzsvēra, ka tas apstiprināja tā apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozares sniegums bija ciklisks. Tādējādi izvēlētais attiecīgais periods un izmeklēšanas periods būtu uzrādījuši negatīvas tendences pat tad, ja importa nebūtu. AkzoNobel atkārtoti norādīja, ka sūdzības iesniedzējs bija gudri izvēlējies izmeklēšanas periodu tādā veidā, lai izmeklēšanas periods sakristu ar nonākšanu cikla līknes apakšā.

(265)

Katrā ziņā daudzas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem izmeklēšanas periodā bija jābūt sliktiem, norādot uz tirgus ciklisko raksturu un tirgus izpētes prognozēm, un ka tādējādi Ķīnas izcelsmes imports nebija radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(266)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja šos apgalvojumus. Lai gan tas atzina cikliskumu, tas norādīja uz faktu, ka Ķīnas izcelsmes importa apjomi un tirgus daļas laika gaitā ir pastāvīgi palielinājušās un ka tās sāka būtiski palielināties 2017. gadā.

(267)

Tādējādi sūdzības iesniedzējs secināja, ka cikliskuma ietekme ir niecīga, jo, neraugoties uz cikliskajām tendencēm, Ķīnas imports Savienībā turpināja pieaugt gan iepriekšējā pieprasījuma samazināšanās periodā 2017.–2018. gadā, gan izmeklēšanas periodā.

(268)

Komisija norādīja, ka tā detalizēti analizēja, vai un kādā mērā cikliskums būtu varējis ietekmēt Savienības ražošanas nozari, un secināja, ka, ņemot vērā visus pagaidu regulā izklāstītos apsvērumus, nevar apgalvot, ka vienīgais kaitējuma iemesls ir cikliskums tirgū.

(269)

Pagaidu konstatējumos Komisija atzina, ka TiO2 tirgus patiešām ir raksturīgs globāls cikliskums (sk., piemēram, pagaidu regulas 355. apsvērumu). Tomēr Komisija norādīja, ka cikliskums ir raksturīgs ne tikai TiO2 tirgum un ka daudzos tirgos ir vērojami regulāri pieprasījuma samazināšanās un palielināšanās cikli (32). Tādējādi nevarēja secināt, ka pietiek ar cikliskuma faktu vien, lai samazinātu cēloņsakarību.

(270)

Komisija arī konstatēja, ka salīdzinājumā ar globālajām tirgus izpētes prognozēm par TiO2 tirgu, uz ko ieinteresētās personas atsaucās, apgalvojot, ka kaitējuma Savienības ražošanas nozarei galvenais cēlonis ir cikliskums (33), Savienības (un arī globālo) tirgu faktiski ietekmēja vairāki ārkārtēji apstākļi. (34) Šo apstākļu ietekmē Savienības tirgus novirzījās no minētajām prognozēm (35), un tādējādi nebija iespējams, ka paredzētā lejupslīde, kā tiek apgalvots, būtu notikusi 2023. gadā tieši tādā veidā, kas būtu izraisījis kaitējuma līmeni, ko Savienības ražošanas nozare piedzīvoja izmeklēšanas periodā (36).

(271)

Tā vietā minētie apstākļi ietekmēja tirgus cikla izmaiņas Savienībā. Tādējādi, lai gan Komisija atzina, ka lejupslīde, iespējams, bija gaidāma, Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums bija pārāk izteikts, lai to saistītu tikai ar cikliskumu, un situācija Savienības tirgū bija jāaplūko plašāk, nevis tikai caur cikliskuma prizmu.

(272)

Kā Komisija atzina pagaidu regulas 388. apsvērumā, pieprasījuma kritums 2022. gadā un izmeklēšanas periodā (neatkarīgi no tā, vai tā iemesls bija vai nebija gaidāmā lejupslīde ciklā) patiešām apgrūtināja Savienības ražošanas nozares situāciju. Tomēr šis faktors (vai nu atsevišķi, vai kopā ar citiem faktoriem, piemēram, ražošanas izmaksu pieaugumu) nemazināja cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un kaitējumu.

(273)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 389. apsvērumā, imports no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās. Turklāt pat 2022. gadā, kad tirgū bija vērojams kritums, un izmeklēšanas periodā, kad samazinājās importa apjomi gandrīz no visām citām trešām valstīm, tāpat kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi, Ķīnas izcelsmes importa apjomi turpināja pieaugt un palielināt tirgus daļu. Kā jau secināts pagaidu regulas 361. apsvērumā, tas nav sagaidāms sarūkošā tirgū.

(274)

Lai apstiprinātu apgalvojumu, ka kaitējumu izraisīja nonākšana cikla līknes apakšā, kas sakrita ar izmeklēšanas periodu un no kuras Savienības ražošanas nozare virzījās ārā, AkzoNobel iesniedza publiski pieejamus Tronox Holdings plc (“Tronox Holdings”) (37) un Kronos Worldwide, Inc. (“Kronos Worldwide”) (38) 2024. gada 1. ceturkšņa pārskatus par globālo peļņu.

(275)

Saskaņā ar minētajiem pārskatiem Kronos Worldwide 2024. gada 1. ceturksnī ziņoja par 23,4 miljonu USD peļņu un jaudas izmantojuma un pārdošanas apjoma pieaugumu attiecīgi par 11 procentpunktiem un 15 % 2024. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni. Tronox Holdings pārskats liecina, ka pārdošanas apjomi 2024. gada 1. ceturksnī palielinājās par 18 % salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni, un tādējādi norāda uz labiem darbības rezultātiem Eiropā, savukārt globālā līmenī EBITDA (39) palielinājās par 16,9 %. Arī AkzoNobel atsaucās uz Tronox Holdings pārskatu, norādot, ka šāds pieprasījuma pieaugums liecina par atveseļošanās sākumu.

(276)

Komisija sākotnēji norādīja, ka tā būtiska kaitējuma analīzes ietvaros nevāc datus par Savienības ražošanas nozari pēc izmeklēšanas perioda, savukārt nepārbaudītus finanšu datus, kas aptver ar TiO2 nesaistītas darbības (40) un saistītos uzņēmumus ārpus Savienības, nevar uzskatīt par būtiskiem Komisijas analīzei.

(277)

Ņemot vērā AkzoNobel apgalvojumus, Komisija tomēr pārbaudīja publiski pieejamos Tronox Holdings un Kronos Worldwide globālā līmeņa finanšu pārskatus par 2024. gada pirmo pusgadu. Komisija pārbaudīja arī Grupa Azoty Zakłady Chemiczne “Police” S.A. (“Police”) un Cinkarna Metalurško kemična industrija Celje, d.d. (“Cinkarna”) pārskatus par 2024. gada pirmo pusgadu, ņemot vērā, ka šie Savienības ražotāji izmanto TiO2 iekārtas tikai Savienībā un tiem bija publiski pieejami finanšu pārskati.

(278)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka, lai gan Tronox Holdings EBITDA 2024. gada pirmajā ceturksnī, iespējams, patiešām bija augsta, Komisijas analīzē 11. tabulā aplūkoti ienākumi pirms nodokļiem, lai noteiktu neto peļņas normu, un tādējādi EBITDA nav piemērota salīdzinājumam. Tomēr, pat pārbaudot Tronox Holdings EBITDA izmaiņas katru gadu no 2023. līdz 2024. gadam, ir vērojams samazinājums gan pirmajā, gan arī otrajā ceturksnī. Pretēji AkzoNobel apgalvojumiem tas neliecina par atveseļošanos 2024. gadā salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu.

(279)

Turklāt Tronox Holdings ienākumi pirms nodokļiem 2024. gada pirmajā ceturksnī bija 2 miljoni USD (41) salīdzinājumā ar 34 miljoniem USD 2023. gada pirmajā ceturksnī, kas liecina par ievērojamu samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savukārt otrajā ceturksnī ienākumi nedaudz palielinājās no 53 miljoniem USD 2023. gada otrajā ceturksnī līdz 55 miljoniem USD 2024. gada otrajā ceturksnī. Tomēr procentos no neto pārdošanas tas nozīmē, ka peļņa pirms nodokļiem bija 0,2 % 2024. gada pirmajā ceturksnī un 6,7 % 2024. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 4,8 % 2023. gada pirmajā ceturksnī un 6,7 % 2023. gada otrajā ceturksnī. Tas liecina, ka Tronox Holdings rentabilitātes situācija globālā līmenī labākajā gadījumā saglabājās nemainīga.

(280)

Kronos Worldwide darbības rezultāti bija labāki. Pusgada dati (42) liecina, ka Kronos Worldwide 2024. gada pirmajā pusgadā uzrādīja ienākumus pirms nodokļiem 39,6 miljonu USD apmērā salīdzinājumā ar zaudējumiem 34,4 miljonu USD apmērā 2023. gada pirmajā pusgadā. Tas nozīmē, ka peļņa pirms nodokļiem 2024. gada pirmajā pusgadā bija 4 % salīdzinājumā ar zaudējumiem -4 % apmērā 2023. gada pirmajā pusgadā.

(281)

Savukārt Police ziņoja par zaudējumiem pirms nodokļiem –10,12 % apmērā no apgrozījuma 2024. gada pirmajā pusgadā (43) (vēl lielāki zaudējumi nekā -5 % 2023. gada pirmajā pusgadā), savukārt Cinkarna ziņoja par neto peļņu 7,38 % apmērā no apgrozījuma (44) (salīdzinājumā ar gandrīz tādu pašu līmeni – 7,30 % – pirms gada). Nekas no tā neliecina par atveseļošanos, kā apgalvoja AkzoNobel.

(282)

Savos finanšu pārskatos Police ziņoja par pārdošanas apjoma pieaugumu par 20 %, bet Cinkarna – par 5 %. Abi šie ražotāji ir vieni no mazākajiem ražotājiem Savienībā, tomēr tie katrs pārstāv aptuveni [3–8] % no Savienības ražošanas jaudas. Tronox Holdings un Kronos Global (to divu Savienības ražotāju mātesuzņēmumi, kuri tika iekļauti izlasē, cita starpā to lieluma dēļ) apgalvoja, ka to pārdošanas apjoms pasaulē palielinājās attiecīgi par 11 % un 15 %. Tomēr Komisijas rīcībā nav konkrētas informācijas par Tronox un Kronos pārdošanas apjomu izmaiņām Savienībā.

(283)

Tādējādi Komisija secināja, ka pieejamie dati par laiku pēc izmeklēšanas perioda neliecina, ka 2024. gadā beidzās kaitējums Savienības ražotājiem, pat ja TiO2 tirgū pieprasījums, iespējams, pieauga, un Kronos Worldwide globālā līmenī bija labāki darbības rezultāti nekā izmeklēšanas periodā. Turklāt tas nepadara ierosināto antidempinga maksājumu piemērošanu acīmredzami nepiemērotu (45).

(284)

Tā kā pieprasījuma samazināšanās jau ir aplūkota 5.2.1. iedaļā, ņemot vērā šos apsvērumus un papildu piezīmju trūkumu par pretējo, Komisija apstiprināja savus 359.–365. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(285)

Siegwerk arī apgalvoja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī izraisīja enerģijas izmaksu strauju pieaugumu Savienībā, savukārt tā izraisītās inflācijas rezultātā samazinājās TiO2 pieprasījums. Tie paši faktori izraisīja arī ražošanas izmaksu kāpumu, kas sadārdzināja Savienības TiO2 salīdzinājumā ar Ķīnas izcelsmes TiO2.

(286)

Komisija ņēma vērā šos aspektus, analizējot kaitējumu un cēloņsakarību (46). Tādējādi Komisija minētos apgalvojumus noraidīja.

(287)

CNCIA apstrīdēja Komisijas secinājumu pagaidu regulas 383. apsvērumā, ka ražošanas izmaksu pieaugums bija globāls un līdzīgā mērā ietekmēja visus tirgus dalībniekus – par to liecina fakts, ka palielinājās importa cenas no visām pārējām trešām valstīm (izņemot Ķīnu).

(288)

CNCIA apgalvoja, ka Komisija, izdarot minēto secinājumu, nav pienācīgi nošķīrusi un nodalījusi ražošanas izmaksu pieauguma ietekmi uz Savienības ražošanas nozari no Ķīnas izcelsmes importa ietekmes, taču Komisijai katrā ziņā vajadzēja ņemt vērā dažādās pakāpes, kādās šāds izmaksu pieaugums varēja ietekmēt dažādus tirgus dalībniekus.

(289)

Šajā sakarā Komisija paskaidroja, ka ražošanas izmaksu un jo īpaši galvenās izejvielas – ilmenīta rūdas – ražošanas izmaksu pieaugums pasaulē būtu ietekmējis visus tirgus dalībniekus. Citiem vārdiem sakot, šāds izmaksu pieaugums nebija tikai Savienības ražošanas nozarei unikāls faktors, kas tādējādi varētu samazināt cēloņsakarību.

(290)

Tajā pašā laikā ne ražotāji eksportētāji, ne CNCIA nesniedz pierādījumus, kas liecinātu, ka citi tirgus dalībnieki, piemēram, Ķīnas ražotāji eksportētāji, tiktu ietekmēti atšķirīgi.

(291)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu CNCIA apgalvoja, ka Komisija nepareizi secināja, ka pieprasījuma cikliskums un ražošanas izmaksu pieaugums, kas nebija tikai TiO2 tirgum raksturīgi faktori, nemazināja cēloņsakarību. Šajā sakarā CNCIA apgalvoja, ka faktoram nav jābūt unikālam Savienības ražošanas nozarei, lai tas ietekmētu cēloņsakarību. Komisija atgādina, ka tā detalizēti analizēja visus apgalvojumus par TiO2 tirgus cikliskumu pagaidu regulas 349.–358. apsvērumā un šīs regulas 260.–283. apsvērumā. Komisija arī sīki analizēja visus apgalvojumus par ražošanas izmaksu pieaugumu pagaidu regulas 381.–384. apsvērumā un šīs regulas 285.–290. apsvērumā. Komisija atgādina savu 383. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka ražošanas izmaksu pieaugums, jo īpaši galvenās izejvielas – ilmenīta rūdas cenas pieaugums, bija globāls un ietekmēja visus tirgus dalībniekus un tāpēc nebija raksturīgs tikai Savienības ražošanas nozarei. Tomēr pretēji CNCIA apgalvojumam šo konstatējumu nevar interpretēt kā vispārīgu secinājumu par to, vai faktoram ir jābūt unikālam Savienības ražošanas nozarei, lai tas ietekmētu cēloņsakarību.

(292)

Tāpēc Komisija noraidīja iepriekš minētos argumentus un apstiprināja savu secinājumu, ka pieaugošās ražošanas izmaksas nemazināja cēloņsakarību.

(293)

Attiecībā uz Komisijas secinājumu, kas izklāstīts pagaidu regulas 366. un 367. apsvērumā, Felix un Munksjö apgalvoja, ka fakts, ka TiO2 ražotnes Apvienotajā Karalistē pieder Tronox un Venator, nenozīmē, ka tās nekonkurē ar citiem Savienības ražotājiem.

(294)

Attiecībā uz tiem pašiem apsvērumiem CNCIA apgalvoja, ka, ja Apvienotās Karalistes ražotāji nekonkurē ar Savienības ražošanas nozari Savienības tirgū, imports no Apvienotās Karalistes uz Savienību būtu jāuzskata par Savienības ražošanas nozares “pašu importu” un tāpēc jāiekļauj Savienības ražošanas nozares tirgus daļā.

(295)

Felix un Munksjö arī apgalvoja, ka Komisijai ir pienākums pārbaudīt, vai “trešās valsts un Savienības ražotāju ierobežojoša tirdzniecības prakse un konkurence starp tiem” varēja būt kaitējuma Savienības ražošanas nozarei cēlonis.

(296)

Komisija paskaidroja, ka pagaidu regulas 366.–373. apsvērums attiecās uz analīzi par to, vai imports no trešām valstīm, tai skaitā imports no Apvienotās Karalistes, varēja veicināt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā sakarā Komisija secināja, ka vidējā cena importam no Apvienotās Karalistes uz Savienību bija augstākā no visa trešo valstu importa uz Savienību, ievērojami augstāka par Ķīnas cenām un pat augstāka par Savienības pārdošanas cenu laikposmā no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam, un tāpēc tās neveicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(297)

Attiecībā uz 294. apsvērumā minētajiem argumentiem Komisija norāda, ka jēdziens “pašu imports” saskaņā ar pamatregulu nav zināms un ka trešā valstī ražotus produktus nevar uzskatīt par Savienības ražotāju ražotiem produktiem. Tāpēc Komisija noraidīja argumentu, ka imports no Apvienotās Karalistes būtu jāpieskaita Savienības ražošanas nozares tirgus daļai.

(298)

Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka pagaidu regulas 367. apsvērumā tā jau ir noteikusi, ka Apvienotās Karalistes izcelsmes importa cenas ir augstākas par Ķīnas izcelsmes importa cenām. Šai sakarā jāņem vērā, ka Apvienotās Karalistes izcelsmes importa cenas bija augstākās no visu trešo valstu importa cenām un augstākas pat par Savienības ražošanas nozares cenām visā attiecīgajā periodā, izņemot 2020. gadu.

(299)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu CNCIA atkārtoja savu apgalvojumu, ka importu no Apvienotās Karalistes veica paši Savienības ražotāji un tas būtu jāņem vērā, novērtējot kaitējuma rādītājus. CNCIA arī atkārtoja savu argumentu, ka Savienības ražošanas nozare, iespējams, pārvirzīja ražošanu uz savām ražotnēm ārpus ES, t. i., Apvienotajā Karalistē un citās trešās valstīs, un ka šī pārvirzīšana varētu potenciāli ietekmēt kaitējuma rādītājus attiecībā uz tās darbību ES un izskaidrot ražošanas apjoma un jaudas izmantojuma samazināšanos. CNCIA neiesniedza pierādījumus, kas pamatotu šo hipotēzi.

(300)

Turklāt CNCIA norādīja, ka izmeklēšanā par baterijas elektrotransportlīdzekļiem (47) Komisija ņēma vērā “pašimportu” starp “Ķīnas zīmolu” importu un Savienības ražotāju importu, kā arī izmeklēšanā par polietilēntereftalātu (PET) no Ķīnas (48), koriģējot Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, lai ņemtu vērā Savienības ražotāja veikto importu. Turklāt CNCIA apgalvoja, ka Eiropas Savienības Tiesa arī atzina, ka, nosakot Savienības ražošanas nozari, ir svarīgi ņemt vērā Savienības ražošanas nozares veikto importu (49).

(301)

Šajā sakarā Komisija vispirms atgādina, ka tā pagaidu regulas 367.–373. apsvērumā novērtēja ietekmi, ko radīja imports no Apvienotās Karalistes un citām trešām valstīm, un secināja, ka tas nemazina cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Attiecībā uz iepriekšējām izmeklēšanām un Tiesas spriedumu, uz kuru atsaucās CNCIA un kas minēts 300. apsvērumā, minētajos gadījumos Savienības ražotāju veiktais imports bija no valsts, uz kuru attiecās izmeklēšana, nevis no citām trešām valstīm, un tas tika ņemts vērā, lai novērtētu importa no attiecīgās valsts ietekmi un tirgus daļu. Šajā izmeklēšanā tas tā nav – Savienības ražošanas nozare neimportē TiO2 no Ķīnas, tāpēc nav vajadzības nošķirt importu, ko veic Savienības ražošanas nozare, un pārējo importu.

(302)

Attiecībā uz CNCIA hipotēzi par Savienības ražošanas nozares stratēģisko ražošanas pārvirzīšanu, saskaņā ar kuru tā, iespējams, samazināja ražošanu savās ES ražotnēs un palielināja ražošanu Apvienotajā Karalistē, lai importētu šos apjomus uz ES, Komisija norāda, ka importa apjoms no Apvienotās Karalistes uz ES attiecīgajā periodā samazinājās gandrīz uz pusi un tā tirgus daļa arī samazinājās, savukārt tā vidējā cena bija visaugstākā, salīdzinot ar visu citu importu, un tāpēc šis apgalvojums nav pamatots. Turklāt pati hipotēze netika pamatota ne ar vienu pierādījumu.

(303)

Tādējādi Komisija palika pie sava secinājumu, ka imports no Apvienotās Karalistes nemazināja cēloņsakarību, kas bija noteikta starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(304)

CNCIA apgalvoja, ka Komisija nepietiekami novērtēja importa no Meksikas ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Šai sakarā CNCIA norādīja, ka Meksikas izcelsmes importa cenas bija ievērojami zemākas nekā Ķīnas cenas, izņemot cenas izmeklēšanas periodā, un tās bija arī ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām visā attiecīgajā periodā un ka importa no Meksikas (un no ASV) tirgus daļa izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2020. gadu nesamazinājās. CNCIA atkārtoja tos pašus apgalvojumus savās piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu un nesniedza jaunus pierādījumus, lai apstrīdētu Komisijas secinājumus.

(305)

Komisija atgādināja, ka, kā noteikts pagaidu regulas 369. apsvērumā, importa apjoms no Meksikas un ASV attiecīgajā periodā samazinājās, un to tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās stabila. Tas, ka Meksikas izcelsmes importa apjoms nepalielinājās un ka tā tirgus daļa saglabājās 8 % apmērā, neraugoties uz tā zemajām cenām visā attiecīgajā periodā, savukārt imports no Ķīnas palielinājās gan apjoma, gan tirgus daļas ziņā, liecina, ka imports no Meksikas nemazina cēloņsakarību starp Ķīnas izcelsmes importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(306)

Tā kā netika izvirzīti citi apgalvojumi vai iesniegti pierādījumi par pretējo, Komisija tādējādi apstiprināja savu pagaidu regulas 373. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka TiO2 imports no trešām valstīm neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(307)

CNCIA iebilda pret Komisijas secinājumiem pagaidu regulas 378. apsvērumā. CNCIA norādīja, ka, atsaucoties uz izmeklēšanu, kuru uzsākusi Brazīlijas izmeklēšanas iestāde, kuras pierādījumu slieksnis ir daudz zemāks nekā galīgajam konstatējumam par dempingu, kas izraisa kaitējumu, Komisija ierobežo ražotāju eksportētāju tiesības uz aizstāvību.

(308)

CNCIA arī apgalvoja, ka Komisijas secinājums par to, ka, ņemot vērā Japānas un Taivānas atrašanos tiešā ģeogrāfiskā tuvumā Ķīnai, Ķīnas izcelsmes TiO2 eksportam varēja būt zināma ietekme uz TiO2 ražotņu slēgšanu minētajās valstīs, ir kļūdains no loģikas viedokļa. Valstu ģeogrāfiskais tuvums nav būtisks kritērijs antidempinga izmeklēšanās.

(309)

Komisija uzsvēra, ka attiecīgais apsvērums bija kopsavilkums par sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju negodīga tirdzniecības prakse visos tirgos negatīvi ietekmēja viņu konkurētspēju arī eksporta tirgos, un ka par minētajiem apgalvojumiem secinājums netika izdarīts.

(310)

Patiesībā Komisija pagaidu regulas 90. apsvērumā secināja, ka, pamatojoties uz 13. un 14. piecgades plānu, jau laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam būtiski pieauga Ķīnas TiO2 ražošanas jauda un ka ir sagaidāms turpmāks jaudas pieaugums, ko ir sarežģīti absorbēt Ķīnas iekšzemes tirgū un kas mudinās Ķīnas ražotājus eksportēt.

(311)

Visbeidzot, šajā izmeklēšanā konstatēts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ES veic dempingu, kas izraisa kaitējumu.

(312)

Katrā ziņā, pat ja nekas neliecināja par to, ka Ķīnas eksportētāji praktizēja dempingu citos tirgos, šis sūdzības iesniedzēja apgalvojumu novērtējums papildināja secinājumu, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nav kaitējuma cēlonis.

(313)

Tāpēc, tā kā piezīmes par 374.–377. apsvērumu un 379. apsvērumu netika saņemtas, Komisija šos apsvērumus apstiprināja un, ņemot tos vērā kopā ar iepriekš minēto, palika pie sava 380. apsvērumā izdarītā secinājuma.

(314)

CNCIA galīgajā posmā izvirzīja jaunus argumentus, apgalvojot, ka Komisijai būtu vajadzējis pārbaudīt Savienības ražošanas nozares iekšējās konkurences ietekmi uz iespējamo tai nodarīto kaitējumu. CNICIA norādīja uz Savienības ražotāju vadošo darbinieku publiskajiem paziņojumiem un publicētajiem gada pārskatiem, kuros minēts, ka citi Savienības ražotāji ir to galvenie konkurenti.

(315)

Šai sakarā Komisija norādīja, ka tas ir tikai dabiski un ka tā sagaida, ka brīvajā tirgū Savienības ražošanas nozares dalībnieki konkurē savā starpā. Tomēr šāda konkurence nav faktors, kas būtu pasliktinājis visas Savienības ražošanas nozares darbības rezultātus, proti, dažiem nozares dalībniekiem darbības rezultāti būtu labāki, bet citiem – sliktāki.

(316)

Komisija arī atgādināja, ka tā vienmēr izmeklē Savienības ražotāju reprezentatīvu izlasi tieši tādēļ, lai pienācīgi izprastu visas nozares darbības rezultātus attiecīgajā periodā un lai izlīdzinātu visas izlecošās vērtības. Neviena persona neiebilda pret izlases izveidi, apgalvojot, ka tā nav reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(317)

Tādējādi Komisija šos apgalvojumus noraidīja kā nepamatotus.

(318)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu CNCIA apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā tās apgalvojumus par cēloņsakarības neesību. Šajā ziņā CNCIA atkārtoja savus apgalvojumus, ka Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums, un pat tad, ja tiktu konstatēts būtisks kaitējums, to izraisīja nevis TiO2 imports no Ķīnas, bet gan kumulatīvā ietekme, ko radīja pieprasījuma samazināšanās un paralēls ražošanas izmaksu pieaugums, kas nebūtu ļāvis Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas pat tad, ja nebūtu importa no Ķīnas. CNCIA arī atkārtoti atsaucās uz Komisijas lēmumu attiecībā uz konkrētu Ķīnas izcelsmes sojas proteīna produktu importu (50). CNCIA arī atkārtoja savu piezīmi, ka importam no Ķīnas nav skaidrojoša spēka iekšzemes cenu apspiešanai, kā to pieprasījusi PTO Apelācijas institūcija lietā HP-STT (Japāna) (51).

(319)

Komisija izvērtēja iepriekš minētos apgalvojumus pagaidu regulas 363. un 381.–384. apsvērumā. Attiecībā uz cenu apspiešanu Komisija apstiprināja savus konstatējumus pagaidu regulas 284., 285. un 316. apsvērumā un šīs regulas 217. apsvērumā.

(320)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus un, tā kā nav saņemtas citas piezīmes par pretējo, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 388.–394. apsvērumā.

(321)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 398.–415. apsvērumā.

(322)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 416.–418. apsvērums tiek apstiprināts.

(323)

Atbilstīgi iepriekš izklāstītajam novērtējumam galīgie antidempinga maksājumi būtu jānosaka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Galīgā maksājuma summa ir noteikta tālāk 541. apsvērumā.

(324)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas vairākas jaunas ieinteresētās personas iebilda pret pasākumiem. Kā norādīts iepriekš 13. apsvērumā, desmit lietotāji un četras lietotāju apvienības iesniedza piezīmes, iebilstot pret pasākumiem. Tika uzklausīti seši no šiem lietotājiem un divas lietotāju apvienības. Tika iesniegti vairāki jauni pierādījumi, lai parādītu, ka maksājumiem būtu nepamatota ietekme uz lietotājiem.

(325)

Kopumā lietotāji, kas nodarbina aptuveni 30 000 cilvēku, pieteicās izmeklēšanā, iebilstot pret maksājumiem. Turklāt CEPE, kas ir Eiropas līmeņa krāsu, poligrāfijas iespiedkrāsu un mākslinieku krāsu ražotāju apvienība Eiropā, apgalvoja, ka dalībnieki, ko tā pārstāv, nodarbina līdz 150 000 cilvēku, turklāt lielākā daļa no dalībniekiem ir MVU.

(326)

AkzoNobel šajā sakarā norādīja, ka tik liels ieinteresēto personu skaits liecina par to, ka maksājumiem būs liela ietekme uz lietotājiem un ka to interesēm būtu jāpievērš lielāka vērība.

(327)

Komisija ņēma vērā visus to apgalvojumus un detalizēti tos novērtēja šajā iedaļā.

(328)

Siegwerk apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana izraisītu lielo TiO2 daudznacionālo lietotāju ražošanas jaudas pārvietošanu ārpus Savienības, savukārt MVU, kuriem nav šādas elastības aktīvu pārvietošanā, būtu spiesti pārtraukt vai ierobežot ražošanu. Tā rezultātā Savienības ražotāji zaudētu lielu klientu daļu, kas galu galā negatīvi ietekmētu arī to darbības rezultātus.

(329)

Lai gan šāds risks, iespējams, pastāv, Komisija uzskatīja, ka nenovēršamāks risks, ko rada Ķīnas importa par dempinga cenām spiediens uz cenām un apjomu, ievērojami pārsniedza jebkādu iespējamo risku Savienības ražošanas nozarei salīdzinājumā ar iespējamu turpmāku pieprasījuma samazināšanos.

(330)

Ņemot vērā iepriekšminēto un tā kā netika izvirzīti citi apgalvojumi, tiek apstiprināts pagaidu regulas 422.–424. apsvērums.

(331)

AAKO apgalvoja, ka maksājumiem pagaidu regulā ierosinātajā līmenī būtu milzīga ietekme uz tā importētā TiO2 cenām un uz pretiedeguma līdzekļu nozari, jo šāda veida TiO2 cena var būt līdz pat astoņām reizēm lielāka par izplatītāku kategoriju cenām.

(332)

Komisija aplūkoja galīgo maksājumu ietekmi uz AAKO un līdzīgiem importētājiem, kā arī to klientiem 539. apsvērumā.

(333)

Tā kā neviens cits importētājs vai tirgotājs nepieteicās un neapstrīdēja Komisijas secinājumus par importētāju un tirgotāju interesēm, Komisija paliek pie pagaidu regulas 426. apsvērumā izdarītā secinājuma, ka antidempinga pasākumu noteikšana, visticamāk, negatīvi neietekmēs importētāju un tirgotāju stāvokli Savienībā.

(334)

Vairāki lietotāji un lietotāju apvienības papildus tiem, kas jau minēti pagaidu regulas 427. apsvērumā, pieteicās, lai iebilstu pret maksājumiem.

(335)

Piezīmes par novērtēto TiO2 lejupējo tirgus segmentu lielumu netika saņemtas. Līdz ar to tiek apstiprināts pagaidu regulas 428. apsvērums.

(336)

Schulman Plastics, Savienības plastmasas un saistīto materiālu ražotājs, kas sadarbojās ar Komisiju izmeklēšanas pagaidu posmā, izmeklēšanas galīgajā posmā piezīmes nesniedza. Tomēr, ņemot vērā jaunās, zemākas pārrēķinātās dempinga starpības (sk. 199. apsvērumu iepriekš), ietekme uz tā ražotni, kas galvenokārt ražo MW, būs vēl mazāka, nekā aplēsts pagaidu regulā.

(337)

Tāpēc Komisija palika pie sava pagaidu regulas 434. apsvērumā izdarītā secinājuma, ka Schulman Plastics spētu absorbēt maksājumus un saglabāt rentabilitāti, pat ja tas nespētu pārnest izmaksu pieaugumu uz klientiem.

(338)

Uzņēmums Plastika Kritis apgalvoja, ka maksājumu noteikšana Ķīnas izcelsmes TiO2 kaitētu MW ražošanas nozarei Savienībā. Plastika Kritis apgalvoja, ka Savienībā ir vairāk nekā 300 MW ražotāju, galvenokārt MVU, kas kopā nodarbina vairāk nekā 15 000 cilvēku. Tā kā MW ir viegls un lēts materiāls, pasūtījumus var iegūt vai zaudēt dažu centu starpības dēļ. Tādējādi galvenās izejvielas (TiO2) cenas pieaugums, kas izriet no antidempinga maksājumu noteikšanas, padarīs Savienības MW ražotājus konkurētnespējīgus salīdzinājumā ar konkurentiem no ārvalstīm.

(339)

Tā rezultātā lielie Masterbatch ražotāji būs spiesti pārcelt ražošanu ārpus Eiropas, savukārt mazāki ražotāji izbeigs ražošanu un kļūs par importētājiem. Tādējādi Plastika Kritis apgalvoja, ka MW ražošanas nozare noteikti ir ieinteresēta, lai maksājumi netiktu noteikti, pat ja tas izraisītu Savienības TiO2 ražotāju likvidāciju, jo MW ražošanas nozarē ir nodarbināts daudz lielāks strādājošo skaits un ražotāji ražo produktus ar augstāku pievienoto vērtību.

(340)

Tomēr Komisijai netika iesniegti dati, kas liecinātu, ka MW ražotāji ir pakļauti smagai konkurencei no ārvalstu uzņēmumu puses, vai kas parādītu, kādas ir Savienības un ārvalstu MW ražotāju tirgus daļas.

(341)

No otras puses, sūdzības iesniedzējs iesniedza savas aplēses, un saskaņā ar tām Savienības MW ražotājiem pieder 95 % no Savienības tirgus.

(342)

Faktisko ietekmi ir grūti izteikt skaitļos, jo neviens no mazākajiem lietotājiem neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr nevarēja izslēgt, ka, ņemot vērā TiO2 izmaksu ļoti lielo īpatsvaru kopējās MW ražošanas izmaksās, šā produkta ražotājus varētu būtiski ietekmēt maksājumu noteikšana, ja tie no Ķīnas iepērk ievērojamu TiO2 daudzumu.

(343)

Faktiski maksājumu ietekmes uz MW ražotāja rentabilitāti analīze (pamatojoties uz Schulman Plastics datiem) ir parādījusi, ka, ņemot vērā patlaban ierosinātos maksājumus, MW ražotāja rentabilitāte samazinātos par aptuveni vienu procentpunktu par katriem pieciem papildu procentpunktiem TiO2, kas iepirkts no Ķīnas, tā piegādes struktūrā. Tomēr joprojām nebija skaidrs, kādā mērā Savienības MW ražotāji bija pakļauti ārvalstu uzņēmumu konkurencei.

(344)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu Plastika Kritis atkārtoja savus iepriekšējos apgalvojumus par maksājumu ietekmi uz MW ražotājiem un pieprasīja atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem TiO2, kas paredzēts Masterbatch ražošanai. Lai gan atbrīvojuma pieprasījuma juridiskais pamats netika precizēts un pēc tam, kad pagaidu posmā tika noraidīts Schulman Plastics pieprasījums paplašināt ražojuma tvērumu šajā izmeklēšanā, lai aptvertu arī MW, par ko netika saņemtas piezīmes (sk. 26. apsvērumu iepriekš), izvērtējot pieprasījuma būtību un formulējumu, Komisija to uzskatīja par pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 254. pantu (52).

(345)

Komisija vispirms norādīja, ka šis pieprasījums par atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros tika iesniegts ļoti vēlā izmeklēšanas posmā. Kā jau tika uzsvērts iepriekš 86. apsvērumā, šādus pieprasījumus būtu bijis jāiesniedz izmeklēšanas sākotnējos posmos, lai pietiktu laika novērtēt to pamatotību un dot iespēju citām ieinteresētajām personām uz tiem reaģēt.

(346)

Tomēr, pat ja Komisija tādējādi nevarēja pietiekami detalizēti novērtēt pieprasījumu, tā izskatīja pieprasījumu, ņemot vērā tās rīcībā esošos pierādījumus. Šajā ziņā Komisija atgādināja, ka tikai viens TiO2 lietotājs, kas ražoja MW, (Schulman Plastics) iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kuras tika pārbaudītas.

(347)

Pirmkārt, Komisijai netika iesniegti pierādījumi, ka TiO2, ko izmanto Masterbatch ražošanā, ir kaut kādā veidā unikāls salīdzinājumā ar citām kategorijām. Gluži pretēji, šķiet, ka Masterbatch ražošanā var izmantot vairākas TiO2 kategorijas.

(348)

Otrkārt, Komisijai netika iesniegti pierādījumi, kas pierādītu TiO2 piedāvājuma deficītu MW ražotājiem. Ņemot vērā salīdzinoši plašo TiO2 kategoriju klāstu, ko reklamē izmantošanai Masterbatch izgatavošanā, kurām šķietami ir salīdzinoši standarta specifikācijas, kā arī plastmasas tirgus segmenta lielumu, šķiet maz ticams, ka TiO2 piedāvājums šim pielietojumam būs nepietiekams.

(349)

Treškārt, attiecībā uz attiecīgā ražojuma daļu izmaksu struktūrā un lietotāja(-u) spēju absorbēt maksājumus, kā jau norādīts 342. un 343. apsvērumā, Komisija atzina, ka maksājumi varētu visvairāk ietekmēt MW ražotājus, jo TiO2 veido lielu daļu to vispārējā izmaksu struktūrā (53).

(350)

Tajā pašā laikā Komisija vēlreiz uzsvēra, ka, pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, tā var pārbaudīt peļņas līmeni un Ķīnas TiO2 daļu piegādes struktūrā tikai attiecībā uz Schulman Plastics. Komisija varēja pienācīgi aplēst Schulman Plastics atkarību no Ķīnas izcelsmes importa un maksājumu ietekmi uz tā rentabilitāti. Tādējādi Komisija, kā izklāstīts pagaidu regulas 434. apsvērumā un iepriekš 336. un 337. apsvērumā, varēja secināt, ka Schulman Plastics varētu absorbēt maksājumus un saglabāt rentabilitāti, pat ja tiktu pieņemts, ka tas nevarētu pārnest izmaksu pieaugumu uz patērētājiem.

(351)

Plastika Kritis neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem vai citus pārbaudāmus datus par rentabilitāti vai piegādes avotiem. Tādējādi Komisija nevarēja novērtēt un secināt, cik nopietni to individuāli ietekmētu maksājumu noteikšana TiO2 importam no Ķīnas un vai varētu tikt izpildīts šis nosacījums atbrīvojuma piešķiršanai galapatēriņa procedūras ietvaros.

(352)

Plastika Kritis vēlreiz atkārtoja savu apgalvojumu, ka Masterbatch importētāji Savienībā no tuvējiem tirgiem kļūs vēl konkurētspējīgāki attiecībā pret Savienības Masterbatch ražotājiem, jo pirmajiem joprojām būs pieejams lētāks Ķīnas izcelsmes TiO2.

(353)

Komisija norādīja, ka Plastika Kritis šajā ziņā nav iesniedzis jaunus pierādījumus. Tomēr Komisija norādīja, ka šāda prakse var tikt novērsta, ja tā notiktu: jebkura ražošanas nozare, kas saskaras ar šādu praksi, varētu pieprasīt sākt īpašu antidempinga vai pretapiešanas lietu, ja ir izpildīti visi pamatregulas nosacījumi.

(354)

Ņemot to vērā un tā kā nebija jaunu pierādījumu, Komisija palika pie saviem 339.–343. apsvērumā izklāstītajiem secinājumiem par šo jautājumu.

(355)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija nevarēja secināt, ka ir izpildīts kāds no elementiem, kas pamato atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros attiecībā uz TiO2, ko izmanto Masterbatch ražošanā, un tāpēc noraidīja šo pieprasījumu.

(356)

Daudzi lietotāji no krāsu un pārklājumu ražošanas nozares iebilda pret maksājumiem, pamatojoties uz Savienības interesēm pēc pagaidu maksājumu noteikšanas.

(357)

Sherwin-Williams, viens no lietotājiem, kas iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, nesniedza piezīmes par pagaidu regulu. Ņemot vērā jaunās, zemākas dempinga starpības, Komisija secināja, ka ietekme uz Sherwin-Williams būs vēl mazāk izteikta, nekā aplēsts pagaidu regulā.

(358)

AkzoNobel un PPG apgalvoja, ka maksājumi ierosinātajā līmenī būtiski ietekmēs to ražošanas izmaksas un peļņas daļas samazināšanos ne tikai tādēļ, ka no Ķīnas tiks iepirkts dārgāks TiO2, bet arī tādēļ, ka arī Savienības ražotāji paaugstinās savas cenas.

(359)

ASEFAPI, PPG, Teknos un AkzoNobel apgalvoja, ka izmaksu pieaugumu nav iespējams pārnest uz klientiem. Šāds izmaksu pieaugums padarīs krāsu un pārklājumu ražotājus konkurētnespējīgus un veicinās gatavo ražojumu (krāsu) importu Savienībā. AkzoNobel apgalvoja, ka krāsu un laku imports Savienībā jau pieaug.

(360)

PPG apgalvoja, ka, ņemot vērā pašreizējo maksājumu līmeni, imports no Ķīnas kļūs dzīvotnespējīgs, pat ja tam ir izšķiroša nozīme, jo Savienībā trūkst jaudas un ir jāveic piegādes avotu dažādošana. Tādējādi PPG lūdza Komisijai samazināt maksājumus, lai panāktu taisnīgāku līdzsvaru.

(361)

Komisija norādīja, ka tā jau ir secinājusi, ka TiO2 veido nelielu summu krāsu ražošanas izmaksās, un aplēsusi, ka netiks radīta būtiska ietekme uz krāsu ražotāju rentabilitāti. Netika iesniegti nekādi jauni pierādījumi, lai apstrīdētu šo secinājumu.

(362)

Tāpat, lai gan tika sniegti ierobežoti pierādījumi, lai parādītu, ka krāsu ražotāji darbojas saskaņā ar līgumiem ar ilgākiem termiņiem, tādējādi apgrūtinot tūlītēju cenu paaugstināšanu, netika sniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka tie nevarēja paaugstināt cenas sarunās ar saviem klientiem vai ka palielinātos ārvalstu konkurence un apdraudētu to pozīciju tirgū.

(363)

Mazāki ražotāji, piemēram, Teknos, arī apgalvoja, ka pietiekami netika ņemtas vērā krāsu un pārklājumu nozares intereses, un šim apgalvojumam piekrita arī CEPE. CEPE apgalvoja, ka MVU pārklājumu nozarē kļūs mazāk konkurētspējīgi un ka tiem, iespējams, būs jāpārtrauc ražošana, savukārt lielāki ražotāji varēs pārcelt ražošanu ārpus Savienības. Tādējādi CEPE lūdza mazināt ietekmi uz MVU, kas darbojas šajā nozarē.

(364)

Arī ASEFAPI apgalvoja, ka ar antidempinga maksājumiem saistītais cenu pieaugums apdraud daudzu MVU, kas ir ASEFAPI dalībnieki, dzīvotspēju, jo īpaši tāpēc, ka TiO2 lietotāju tirgus ir ļoti sadrumstalots un tādējādi to ietekme tirgū ir ierobežota. Dažiem ASEFAPI dalībniekiem ir lieli klienti autobūves nozarē, un šis apstāklis ierobežo to spēju aizstāvēt savas intereses, mēģinot pārnest cenu pieaugumu.

(365)

ASEFAPI arī iesniedza tabulu, kurā parādīts, cik lielā mērā TiO2 kā galvenās izejvielas cenas pieaugums palielinātu desmit dažādu krāsu, emalju un poligrāfijas iespiedkrāsu receptūru ražošanas izmaksas.

(366)

Komisija norādīja, ka minētā tabula sniedza ierobežotu ieskatu par vairākiem elementiem, kas vajadzīgi, lai pienācīgi novērtētu ierosināto maksājumu ietekmi uz lietotājiem. Cita starpā tie bija: tādu ieņēmumu īpatsvars, kas gūti no ražojumiem, kuru ražošanā izmanto TiO2, attiecīgo uzņēmumu kopējos ieņēmumos; no Ķīnas iepirktā TiO2 īpatsvars salīdzinājumā ar citiem avotiem; TiO2 izmaksu īpatsvars ražojuma kopējās ražošanas izmaksās; rentabilitāte no tādu ražojumu pārdošanas, kuru ražošanā izmanto TiO2, kā arī visa uzņēmuma rentabilitāte.

(367)

Komisija arī norādīja, ka neviens no MVU, kas ir ASEFAPI vai CEPE dalībnieki, neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas Komisijai sniegtu ieskatu par šiem elementiem.

(368)

Tomēr Komisija atzina, ka daudzi CEPE un ASEFAPI dalībnieki ir MVU, kuriem varētu nebūt resursu, lai sniegtu atbildes uz anketas jautājumiem, un kuri tā vietā paļaujas uz savām nozares apvienībām, lai tās pārstāvētu to intereses.

(369)

Tādējādi, lai gan joprojām nebija skaidrs, kādā mērā krāsu un pārklājumu ražotāji faktiski ir pakļauti konkurences spiedienam, ko rada imports Savienībā, un kā maksājumi varētu ietekmēt mazāku ražotāju peļņu, nevarēja izslēgt, ka varētu tikt ietekmēta daudzu MVU konkurētspēja. Tomēr, pamatojoties uz krāsu ražotāju izmaksu struktūru, ko Komisija novēroja AkzoNobel un Sherwin-Williams anketās, šī ietekme, visticamāk, būs vismazākā no visām šajā iedaļā aplūkotajām lietotāju kategorijām.

(370)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu viens lietotājs (Teknos) un četras krāsu un pārklājumu ražotāju apvienības (ASEFAPI, CEPE, HCA un Fédération des Industries des Peintures, Encres, Couleurs, Colles et adhésifs, Résines (“FIPEC”)) apstrīdēja Komisijas secinājumus par Savienības interešu analīzi attiecībā uz šo nozari.

(371)

Pirmkārt, CEPE, FIPEC un Teknos norādīja, ka Komisijai savā analīzē būtu bijis jāpievērš lielāka uzmanība būvniecības nozarei. Tās arī apgalvoja, ka būvniecības projekti Savienībā samazinās un ka pat neliels izejvielu (šajā gadījumā krāsu un pārklājumu) cenu pieaugums varētu apdraudēt nozares izdzīvošanu, jo tai nav uzcenojuma, kas ļautu absorbēt cenu pieaugumu.

(372)

Otrkārt, visas četras apvienības nepiekrita Komisijas 369. apsvērumā izdarītajam secinājumam, ka ietekme uz krāsas un pārklājuma segmentu lejupējā ražošanas nozarē būs vismazāk izteikta no visām lietotāju kategorijām, kas aplūkotas šajā iedaļā.

(373)

Šajā nolūkā visas četras apvienības iesniedza savus izmaksu pieauguma aprēķinus, pamatojoties uz pieņēmumiem, ka TiO2 veido 30–50 % no krāsu ražotāja izejvielu izmaksām. ASEFAPI īpaši uzsvēra, ka tā ir sniegusi datus, kas liecina par ievērojamāku izmaksu pieaugumu.

(374)

Turklāt tās apgalvoja, ka Komisijas konstatējumi ir balstīti uz diviem lieliem uzņēmumiem (AkzoNobel un Sherwin Williams) un tāpēc tie nav reprezentatīvi attiecībā uz plašāku ražošanas nozari, jo īpaši MVU. Tās atkārtoti apgalvoja, ka MVU ir mazāka spēja absorbēt maksājumus un ka tie nevar tos pārnest tālāk uz saviem klientiem, jo tiem ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas intereses.

(375)

Treškārt, apvienības apgalvoja, ka valstis pie Savienības robežām, piemēram, Apvienotā Karaliste, Turcija un citas valstis, varēs importēt TiO2 no Ķīnas bez papildu antidempinga maksājumu sloga, kas padarīs vietējos krāsu un pārklājumu ražotājus konkurētspējīgākus salīdzinājumā ar Savienības krāsu ražotājiem. HCA pieprasīja aizsardzības mehānismu pret šādu importu. Tāpat tās apgalvoja, ka no Ķīnas importētās krāsas un pārklājumi zemāku ražošanas izmaksu dēļ varētu izkonkurēt Savienības krāsu ražotājus

(376)

Ceturtkārt, apvienības arī apgalvoja, ka arī Savienības krāsu un pārklājumu eksports cietīs no cenu pieauguma, un tā rezultātā TiO2 lietotāji Savienībā kļūs mazāk konkurētspējīgi arī ārvalstu tirgos.

(377)

Visbeidzot, apvienības uzsvēra, ka ir obligāti jāsaglabā lietotāju konkurētspēja, jo šādu uzņēmumu ir vairāk un tie nodarbina daudz vairāk cilvēku nekā Savienības ražošanas nozare, kas ražo TiO2. Apvienības arī apgalvoja, ka maksājumi galvenokārt nāk par labu ārpussavienības uzņēmumiem, jo lielākā daļa Savienības ražotāju ir tādu uzņēmumu meitasuzņēmumi, kuru galvenā mītne atrodas ārvalstīs. ASEFAPI arī apgalvoja, ka maksājumi labvēlīgi neietekmētu Savienības TiO2 ražotājus, jo tiem trūkst ražošanas jaudas, tāpēc lietotāji pirktu TiO2 no citām trešām valstīm, un tādējādi maksājumi galu galā nāktu par labu trešo valstu TiO2 ražotājiem.

(378)

Turklāt HCA ierosināja vairākus pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz Savienības ražošanas nozaru konkurētspēju, paredzot nodokļu atvieglojumus un finansiālu atbalstu vietējām nozarēm. Tomēr neviens no tiem neietilpst tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas tvērumā.

(379)

Komisija analizēja šos apgalvojumus un izdarīja šādus secinājumus.

(380)

Pirmkārt, kā Komisija jau norādījusi pagaidu regulā, neviens uzņēmums, kas darbojas būvniecības nozarē, izmeklēšanā neiebilda pret maksājumiem. Tāpat neviena persona nesniedza pietiekamus pierādījumus par situāciju būvniecības nozarē, izņemot dažus vispārīgus apgalvojumus, un tās arī nesniedza pamatojumu antidempinga maksājumu ietekmei uz to. Salīdzinājumā ar iesniegumu, pierādījumu un datu apjomu par visiem pārējiem šajā izmeklēšanā iesniegtajiem un pārbaudītajiem apgalvojumiem būvniecības nozarē tie bija ļoti ierobežoti. Tādējādi Komisija ņēma vērā būvniecības nozari, ciktāl Komisija un personas to uzskatīja par būtisku un ciktāl bija pieejama informācija.

(381)

Lai gan CEPE un Teknos saistībā ar galīgās informācijas izpaušanu iesniedza konkrētus ziņojumus, kuros izklāstīta situācija Savienībā un jo īpaši Vācijas būvniecības nozarē, tās nesniedza pierādījumus, kas pamatotu iepriekš 371. apsvērumā minētos apgalvojumus. Jo īpaši tās nepamatoja vai skaitliskā izteiksmē neizteica, cik lielā mērā palielinātos krāsas izmaksas un kādā mērā būvniecības nozari varētu ietekmēt jebkāds pieaugums.

(382)

No otras puses, tas, ka neviens būvniecības nozares uzņēmums nav reģistrējies kā ieinteresētā persona, lai iebilstu pret maksājumiem, liecina, ka tie neparedz, ka tos būtiski ietekmēs TiO2 piemērotie maksājumi.

(383)

Otrkārt, Komisija atzina, ka ASEFAPI savās piezīmēs par pagaidu regulu sniedza dažus datus, kas liecina par TiO2 izmaksu daļu noteiktās krāsu receptūrās un par to, kāds varētu būt izmaksu pieaugums šīm receptūrām ar dažādiem maksājumu līmeņiem. Komisija pienācīgi analizēja šos datus un ņēma tos vērā galīgās informācijas izpaušanā, kā paskaidrots iepriekš 365. un 366. apsvērumā.

(384)

Komisija atkārtoja, ka šie dati parādīja tikai aplēsi par to, cik lielā mērā noteikts TiO2 cenas pieaugums palielinātu desmit dažādu krāsu, emalju un iespiedkrāsu receptūru ražošanas izmaksas. Tomēr šie dati nenorādīja, no kuriem lietotājiem tie nāk, cik rentabli ir šie lietotāji, cik daudz citu ražojumu tie ražo un pārdod, ar kādām izmaksām, kādi ir to piegādes avoti utt.

(385)

Tādējādi Komisija no šiem datiem nevarēja izdarīt jēgpilnus secinājumus par Ķīnas izcelsmes TiO2 īpatsvaru neviena lietotāja piegādes struktūrā, ne arī par to darbības rezultātiem un peļņas līmeni. Tāpēc Komisija nevarēja pienācīgi novērtēt, kāda ir to atkarība no Ķīnas izcelsmes importa un līdz ar to – kāda būtu maksājumu ietekme uz šādiem lietotājiem. Lai gan šie dati turklāt netika pārbaudīti, vienīgais secinājums, ko varēja izdarīt no šiem datiem, ir tas, ka dažās krāsās TiO2 īpatsvars ražošanas izmaksās ir lielāks par vidējo.

(386)

No otras puses, kā jau uzsvērts iepriekš, AkzoNobel un Sherwin Williams sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kuras tika pārbaudītas. Anketas būtības dēļ šīs atbildes bija visaptverošas un ietvēra visus iepriekš minētos elementus, kas Komisijai būtu jānovērtē, tādējādi sniedzot pilnīgu priekšstatu par katra minētā ražotāja darbības rezultātiem: to ražošanas izmaksas un TiO2 īpatsvars tajās tika aprēķināts kā vidējais rādītājs visām krāsām, ko ražo katrs uzņēmums, savukārt Ķīnas izcelsmes importa īpatsvars tā kopējo izmaksu struktūrā bija izolēts. Šādi aizpildīti un pārbaudīti anketas dati sniedz precīzāku priekšstatu par to, kā varētu tikt ietekmēts krāsu un pārklājumu ražotājs.

(387)

Pamatojoties uz šādiem datiem, Komisija varēja secināt, ka TiO2 veido daudz mazāku daļu no krāsu ražotāja kopējām izejvielu izmaksām, ja tās aprēķina kā vidējo lielumu visām krāsu receptūrām kopā, nekā norāda ASEFAPI, CEPE, FIPEC un HCA, pamatojoties uz konkrētām atsevišķām receptūrām. TiO2 daļa kopējās ražošanas izmaksās bija vēl mazāka.

(388)

Pat attiecībā uz Sherwin Williams, kas anketu aizpildīja tikai divu tā visvairāk skarto ražotņu līmenī, TiO2 īpatsvars kopējās izejvielu izmaksās bija daudz mazāks nekā ierosinātie 40–50 % un mazāks nekā visām pārējām lietotāju kategorijām, kas iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem (t. i., laminātpapīra, balto poligrāfijas iespiedkrāsu un MW ražotājiem).

(389)

Pamatojoties uz to, kā paskaidrots iepriekš 369. apsvērumā, Komisija secināja, ka TiO2 piemērotie maksājumi kopumā mazāk ietekmētu krāsu ražotāju, pat MVU, jo TiO2 veido salīdzinoši mazu daļu krāsu ražotāja izmaksu struktūrā. Tā kā netika iesniegti jauni pierādījumi, lai to apstrīdētu, Komisija palika pie šī secinājuma.

(390)

Arī attiecībā uz trešo apgalvojumu netika iesniegti jauni pierādījumi. Tomēr Komisija norādīja, ka attiecībā uz jebkādu iespējamu dempinga praksi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes krāsām un pārklājumiem pastāv tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas izpaužas kā īpaša antidempinga izmeklēšana. Ja lietotājiem ir pierādījumi par šādu praksi, viņiem ir iespēja iesniegt Komisijai savu sūdzību.

(391)

Tāpat pastāv aizsardzības mehānisms attiecībā uz maksājumu apiešanu, ko savos apgalvojumos minēja HCA. Nozare, kas saskaras ar apiešanas praksi, var pieprasīt sākt īpašu pretapiešanas lietu, ja ir izpildīti visi pamatregulas nosacījumi.

(392)

Tāpat arī attiecībā uz ceturto apgalvojumu netika iesniegti jauni pierādījumi. Lai gan varētu tikt ietekmēta lejupējo lietotāju vispārējā izmaksu struktūra, netika iesniegti visaptveroši pierādījumi, kas parādītu, cik lielā mērā krāsu un pārklājumu nozare ir atkarīga no eksporta, uz kādiem galamērķiem un kāda būtu vispārējā ietekme uz to darbību šajos tirgos. Tādējādi Komisijai nebija visaptveroša priekšstata par situāciju un tā nevarēja pārbaudīt šā apgalvojuma patiesumu.

(393)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka, pat ja daži Savienības ražotāji ir daļa no daudznacionāliem konglomerātiem, kuru galvenā mītne atrodas ārvalstīs, tas neizslēdz tos no Savienības ražošanas nozares definīcijas pamatregulas 4. panta nozīmē. Uzņēmumi patiešām ir iedibināti saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem un nav saistīti ne ar vienu eksportētāju vai importētāju no attiecīgās valsts.

(394)

Teknos un minētās četras apvienības izteica papildu apgalvojumus, ka krāsu nozare ir īpaši jutīga pret cenu izmaiņām, ka Savienības TiO2 ražošanas apjoma samazinājums pēdējo gadu laikā jau ir padarījis to atkarīgāku no importa un ka maksājumu noteikšana negatīvi ietekmēs ES zaļā kursa mērķu sasniegšanu, jo maksājumi palielinās krāsu importu Savienībā, kas radīs papildu emisijas saistībā ar to transportēšanu. Tās arī apgalvoja, ka maksājumi negatīvi ietekmēs darbvietas lejupējās nozarēs un investīcijas Savienībā, jo augstākas ražošanas izmaksas novedīs pie darbinieku atlaišanas un padarīs krāsu un pārklājumu nozari mazāk pievilcīgu jaunām investīcijām. Tomēr šie apgalvojumi netika pamatoti ar jēgpilniem pārbaudāmiem pierādījumiem, un tāpēc Komisija tos noraidīja.

(395)

Galīgajā posmā Felix un Munksjö saglabāja savu nostāju, ka, pat ja Komisija no ražojuma tvēruma neizslēgtu lamināta kategorijas TiO2, tai būtu jāpiešķir atbrīvojums galapatēriņa procedūras ietvaros tā izmantošanai laminātpapīra ražošanā, un šajā sakarā iesniedza jaunus apgalvojumus un pierādījumus.

(396)

Lietotāji atkārtoti apgalvoja, ka bija izpildīti visi kritēriji, ko Komisija ņēma vērā iepriekšējos gadījumos saistībā ar atbrīvojuma piešķiršanu galapatēriņa procedūras ietvaros. Cita starpā tie bija: lejupējā ražojuma specifika, piedāvājuma pieejamība, attiecīgā ražojuma īpatsvars izmaksu struktūrā, lietotāja spēja absorbēt maksājumus un atbrīvojuma ietekme uz pasākumu efektivitāti.

(397)

Lietotāji vēlreiz uzsvēra, ka lamināta kategorijas TiO2 ir īpaši paredzēts laminātpapīra ražošanai, atsaucoties uz iepriekš 119.–122. apsvērumā izklāstītajiem argumentiem. Lietotāji arī apgalvoja, ka jaunu kategoriju kvalificēšanas process ilgst vidēji aptuveni vienu gadu.

(398)

Pēc 2.1.3.2. iedaļā veiktās analīzes un, ņemot vērā visus pieejamos pierādījumus, Komisija palika pie sava secinājuma, ka, pat ja lamināta kategorijas TiO2 nav pietiekami atšķirīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības salīdzinājumā ar citiem TiO2 veidiem, lai to izslēgtu no ražojuma tvēruma, šim ražojumam ir īpašas iezīmes, jo tas ir pielāgots un galvenokārt ir piemērots izmantošanai konkrētā nolūkā, proti, laminātpapīra ražošanai.

(399)

Par šo īpatnību liecina ievērojama fosfora klātbūtne TiO2 molekulas pārklājumā. Jauni pierādījumi, ko iesniedza Felix un Munksjö, liecināja, ka fosfora saturam jābūt vismaz 0,5 % no ražojuma sausmasas, lai tas būtu noderīgs ar laminātpapīru saistītos pielietojumos. Tajā pašā laikā, kā jau tika apgalvots iepriekš, elektriskais virsmas lādiņš, ko rada tā biezais virsmas pārklājums, palīdz molekulai piesaistīties koksnes celulozes šķiedrām.

(400)

Komisija iepriekš 139. apsvērumā secināja, ka pēdējā minētā īpašība varētu būt būtiska arī TiO2 izmantošanai citu produktu, kuru pamatā ir koksnes celulozes šķiedras (piemēram, parastais papīrs), ražošanā. Tāpēc Komisija nevarēja secināt, ka tā ir tehniska pamatīpašība, kas atšķiras no pamatīpašībām, kas piemīt citiem TiO2 veidiem vai vismaz TiO2, ko izmanto citiem pielietojumiem. Tomēr šī īpašība patiešām ir viens no faktoriem, kas nosaka lamināta kategorijas TiO2 īpašo raksturu tādējādi, ka tā padara lamināta kategorijas TiO2 nepiemērotu izmantošanai citos vispārīgos lietojumos, piemēram, krāsu un pārklājumu ražošanā.

(401)

Attiecībā uz piedāvājuma pieejamību Felix, Munksjö un CEPI nepiekrita arī secinājumam, ka, pat ja vispār nebūtu Ķīnas izcelsmes TiO2 importa, laminātpapīra ražotājiem gan Savienībā, gan trešās valstīs (piemēram, Apvienotajā Karalistē vai Meksikā) būtu pieejami pietiekami alternatīvi piegādes avoti.

(402)

Abi lietotāji apgalvoja, ka nav reāli gaidīt, ka Savienības ražotāji ievērojami palielinās lamināta kategorijas TiO2 piedāvājumu, kura ražošana turklāt ir dārgāka par lielākās daļas citu kategoriju ražojuma ražošanu. Tā kā lamināta kategorijas TiO2 veido tikai aptuveni 12 % no kopējā TiO2 tirgus (salīdzinājumā ar 60 %, ko izmanto pārklājumu ražošanai un 25 %, ko izmanto plastmasas ražošanai), koncentrēšanās uz lielākiem tirgus segmentiem ļauj gūt apjomradītus ietaupījumus un palielināt klientu bāzi, tādējādi padarot šīs kategorijas ienesīgākas.

(403)

Abi lietotāji tāpat kā pagaidu posmā iesniedza jaunus pierādījumus vairākkārtējas un nesenākas informācijas apmaiņas veidā ar Savienības ražotājiem, kas liecināja, ka tie spēja piedāvāt tikai ierobežotu daudzumu lamināta kategorijas TiO2.

(404)

Turklāt abi lietotāji izvirzīja jaunu apgalvojumu par aplēsto lamināta kategorijas TiO2 piedāvājuma iztrūkumu Savienībā, pamatojoties uz pagaidu regulā sniegtajiem rādītājiem un to ražotņu īpatsvaru Savienības kopējā ražošanas jaudā, kuras regulāri ražo lamināta kategorijas TiO2.

(405)

Ņemot vērā to, ka abu lietotāju portfelī ir daudzi TiO2 veidi, kas ir pieprasīti Savienības tirgū, tie lēsa, ka Savienības ražotāji varētu nodrošināt tikai aptuveni vienu trešdaļu no Savienības kopējā lamināta kategorijas TiO2. Tas atbilst aplēsēm, ko abi lietotāji iekļāva iepriekš iesniegtajā informācijā, kas aplūkota pagaidu regulas 53. apsvērumā.

(406)

Attiecībā uz piedāvājuma pieejamību no citiem avotiem abi lietotāji izteica jaunu apgalvojumu, ka tikai tāpēc, ka izmeklēšanas periodā tie bija iegādājušies ievērojamus apjomus no citām valstīm, tas nenozīmē, ka šie avoti varētu piegādāt papildu apjomus, kas atbilstu apjomiem, ko patlaban iepērk no Ķīnas.

(407)

Turklāt Felix un Munksjö2024. gada 30. maijā iesniegtajā informācijā pierādīja, ka laikapstākļi Meksikā izraisīja būtiskus ražošanas traucējumus, apdraudot piegādes stabilitāti. Abi lietotāji apgalvoja, ka tas skaidri parāda diversificētu piegādes avotu nozīmi. Arī CEPI minēja šo argumentu savās piezīmēs par pagaidu regulu.

(408)

Felix un Munksjö iesniedza arī TZMI 2023. gada aprīļa ziņojumu, kurā prognozēts pieprasījuma pieaugums Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā 2024. gadā. Lietotāji apgalvoja, ka minētais pieprasījuma pieaugums mazinās Chemours spēju apgādāt laminātpapīra tirgu Savienībā. Šādu apgalvojumu izvirzīja arī CEPI.

(409)

Attiecībā uz Apvienoto Karalisti kā iespējamu alternatīvu piegādes avotu Felix un Munksjö ir snieguši jaunus pierādījumus, kas liecina, ka vietējiem piegādātājiem ir ierobežota spēja piegādāt Savienībai pietiekamu daudzumu lamināta kategorijas TiO2.

(410)

Abi lietotāji arī apgalvoja, ka gan Apvienotajā Karalistē, gan Meksikā ražo tikai hlorīda procesā ražotu TiO2, savukārt Ķīnas piegādātāji ražošanā izmanto galvenokārt sulfāta procesu. Lai gan procesa maiņa, pārejot no viena uz otru, ir tehniski iespējama, tas radītu papildu izmaksas, jo būtu jāveic izmaiņas attiecībā uz tiem produktiem to portfelī, kuru ražošanā izmanto sulfāta procesā ražotu TiO2.

(411)

Abi lietotāji arī iesniedza jaunus pierādījumus, apgalvojot, ka tikai daži no vienpadsmit Savienības ražotājiem regulāri ražo lamināta kategorijas TiO2.

(412)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Felix un Munksjö nav snieguši pierādījumus, kas liecinātu par Savienības ražotāju nespēju nodrošināt laminātpapīra ražošanas nozares pieprasījumu un ka vienīgais faktors, kas liedz Savienības ražotājiem ražot pietiekamu daudzumu lamināta kategorijas TiO2, ir Ķīnas negodīga konkurence.

(413)

No otras puses, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav iemesla, lai Chemours ražotne Meksikā nevarētu eksportēt pietiekamus daudzumus uz Savienību, iesniedzot TZMI tirgus izpētes datus, lai apstiprinātu šo apgalvojumu. Saskaņā ar minētajiem datiem un nominālo jaudu Meksikā kopējā neizmantotā jauda Meksikā izmeklēšanas periodā bija [140 000–180 000] tonnu (54).

(414)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka saskaņā ar pamatregulas 6. pantu tā savu novērtējumu balstīja uz pārbaudītu informāciju, ko par izmeklēšanas periodu iesniedza lietotāji, kuri sadarbojās. Informācija, kas attiecas uz laiku pēc izmeklēšanas perioda, netika vākta vai pārbaudīta. Attiecībā uz to lietotāju, kuri sadarbojās, sagādi pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem liecināja, ka tie lielāko daļu lamināta kategorijas TiO2 izmeklēšanas periodā iepirka no citām trešām valstīm, savukārt no Ķīnas iepirktā lamināta kategorijas TiO2 īpatsvars bija daudz mazāks (10–40 %), un Savienības ražotāji veidoja mazāko to lamināta kategorijas TiO2 iepirkuma daļu. Minētā analīze parādīja, ka lietotājiem, kas sadarbojās, bija izveidoti labi funkcionējoši piegādes kanāli ar citām trešām valstīm.

(415)

Ņemot vērā visus iesniegtos jaunos pierādījumus, Komisija secināja, ka Felix un Munksjö patiešām varētu saskarties ar grūtībām iegādāties vajadzīgos apjomus no pieejamiem avotiem Savienībā un Apvienotajā Karalistē, jo ražotāji piešķir prioritāti citiem, lielākiem tirgus segmentiem.

(416)

Tomēr Komisija nevarēja izslēgt, ka tas ir saistīts ar to, ka Ķīnas imports par dempinga cenām noturēja lamināta kategorijas TiO2 cenas tik zemā un konkurenci neveicinošā līmenī, kas nebija pievilcīgs Savienības ražotājiem. Lietas materiālos ir pierādījumi, kas apstiprina šo apgalvojumu.

(417)

Pamatojoties uz pārbaudītiem makroekonomikas anketas datiem par šo piecu Savienības ražotāju nominālo ražošanas jaudu, kā arī, pamatojoties uz pieņēmumiem, ka i) lamināta kategorijas TiO2 veido 12 % no Savienības kopējā pieprasījuma pēc TiO2 un ka ii) atlikušajiem 50 % laminātpapīra tirgus dalībnieku piegādes struktūrā ir tāds pats piegādātāju īpatsvars kā Felix un Munksjö kopā, Komisija novērtēja pieejamo neizmantoto jaudu lamināta kategorijas TiO2 ražošanai Savienībā.

(418)

Kā konstatēts pagaidu regulas 270. apsvērumā, Komisija aplēsa, ka vidējais patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā bija 1,14 miljoni tonnu. Tādējādi Komisija savas aplēses par lamināta kategorijas TiO2 pieprasījumu balstīja uz vidējo gada patēriņu attiecīgajā periodā.

(419)

Komisijas aplēses liecina, ka iepriekš minētie pieci Savienības ražotāji, ja tie ražotu ar 90 % nominālo jaudu un 12 % no šā ražošanas apjoma atvēlētu lamināta kategorijas TiO2, patiešām varētu nodrošināt tikai nedaudz vairāk nekā vienu trešdaļu no Savienības lamināta kategorijas TiO2 pieprasījuma.

(420)

Tomēr pat šāds ierobežots piedāvājums būtu pietiekams, lai nodrošinātu aptuveni 90 % no kopējā lamināta kategorijas TiO2 apjoma, ko laminātpapīra ražotāji iegādājas no Ķīnas, ja šāds imports pilnībā izzustu. Tas ir ekstrēms scenārijs, jo pasākumu mērķis nav pilnībā apturēt importu, bet gan nodrošināt, ka tas ienāk Savienības tirgū par taisnīgām cenām.

(421)

Neatkarīgi no iepriekš 414. apsvērumā izdarītā secinājuma Komisija pārbaudīja arī ieinteresēto personu iesniegto informāciju par papildu piedāvājuma pieejamību no Meksikas laikā pēc izmeklēšanas perioda.

(422)

Pārbaudot sūdzības iesniedzēja iesniegtos datus, kas minēti 413. apsvērumā, Komisija norādīja, ka neizmantotās jaudas rādītāji varētu būt pārspīlēti, jo to aprēķinos, iespējams, ir pieņemts, ka Meksikas iekšzemes pieprasījumam jauda nebija atvēlēta. Turklāt lietas materiālos ir pierādījumi, kas liecina, ka izmeklēšanas periodā pieprasījums pasaulē bija zems.

(423)

Tāpēc varēja sagaidīt, ka faktiskā pieejamā jauda Meksikā parastā gadā būs mazāka. Šo secinājumu apstiprina citas TZMI aplēses, kas liecina, ka 2024. gadā faktiskā neizmantotā jauda visā Centrālamerikas un Dienvidamerikas reģionā būs puse no iepriekš 413. apsvērumā minētā apjoma.

(424)

Tomēr Komisija aplēsa, ka pat piesardzīgākā scenārijā, ja arī Meksikas ražotāji lamināta kategorijas TiO2 atvēlētu 12 % no ražošanas apjoma, lamināta kategorijas TiO2 ražošanai pieejamā jauda būtu aptuveni četras reizes lielāka par to, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu atlikušos 10 % no lamināta kategorijas TiO2 piedāvājuma, kas nāk no Ķīnas (sk. 419. apsvērumu iepriekš), maz ticama scenārija gadījumā, ka Ķīnas izcelsmes imports pilnībā izzudīs (55).

(425)

Tajā pašā laikā laikapstākļus, kas traucēja piegādēm no Meksikas 2024. gada vasarā, var uzskatīt par ārkārtējiem apstākļiem, kas nevar būt iemesls, lai secinātu, ka Meksika nebūs piemērots piegādes avots nākotnē.

(426)

Tādējādi Komisija secināja, ka Savienībā un Meksikā vien (pat neņemot vērā Apvienoto Karalisti) ir pieejama neizmantotā jauda, lai aizstātu lamināta kategorijas TiO2 kopējos apjomus, ko lietotāji, kuri sadarbojās, iepērk no Ķīnas, ar nosacījumu, ka tiek atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ražotāji 12 % no savas ražošanas jaudas var atvēlēt lamināta kategorijas TiO2 ražošanai. Tāpēc tā noraidīja attiecīgo lietotāju apgalvojumus.

(427)

Felix un Munksjö apstrīdēja arī Komisijas secinājumu par maksājumu ietekmi uz to darījumdarbību. Jo īpaši tie norādīja, ka pagaidu regulas 430. apsvērumā sniegtajā aplēsē, ka to rentabilitāte samazinātos par [2-3] procentpunktiem, nav ņemta vērā maksājumu netiešā ietekme.

(428)

Tie apgalvoja, ka vispirms jau šāda ietekme izpaustos tādējādi, ka lietotājiem būtu jāpāriet no sulfāta procesā ražota TiO2 uz dārgākām kategorijām, kas ražotas hlorīda ražošanas procesā, kā arī būtu jāsedz papildu izmaksas saistībā ar esošo receptūru pārveidi.

(429)

Lietotāji arī apgalvoja, ka antidempinga maksājumu dēļ bija sagaidāms, ka Savienības ražotāji ievērojami palielinās cenas arī par esošajiem apjomiem. Pēc pagaidu pasākumu stāšanās spēkā abi lietotāji iesniedza pierādījumus par sarunām ar saviem Savienības piegādātājiem, kas liecināja, ka šie piegādātāji tuvākajā nākotnē patiešām paaugstinās cenas. Lietotāji iesniedza arī TZMI aplēsi par TiO2 cenu izmaiņām tuvākajā nākotnē, kas publicēta 2024. gada jūnijā, līdzīgi prognozējot TiO2 cenu pieaugumu Savienībā.

(430)

Turklāt lietotāji apgalvoja, ka šāds izmaksu pieaugums padarīs Ķīnas laminātpapīra ražotājus salīdzinoši vēl konkurētspējīgākus, veicinot turpmāku laminātpapīra importa par dempinga cenām pieaugumu. Tas arī vēl vairāk ierobežotu lietotāju spēju paaugstināt cenas saviem klientiem.

(431)

Lietotāji arī uzsvēra, ka, tā kā TiO2 izmaksas veido tik lielu daļu no to kopējām ražošanas izmaksām, tie nevarēs absorbēt maksājumus, kas tādējādi radīs negatīvu ietekmi uz to darījumdarbību. Tajā pašā laikā nepamatota pāreja no sulfāta procesā ražotām kategorijām (patlaban tās iepērk no Ķīnas) uz hlorīda procesā ražotām kategorijām (kas lielākoties ir pieejamas Savienībā un no citām trešām valstīm) nenovēršami radīs papildu izmaksas.

(432)

Turklāt, izmantojot TZMI un TTO datus, lietotāji iesniedza aprēķinus par aplēstajām izmaksu priekšrocībām, kādas radīsies Ķīnas laminātpapīra ražotājiem salīdzinājumā ar laminātpapīra ražotājiem Savienībā. Tie liecināja, ka TiO2 cenu pieauguma rezultātā Ķīnas laminātpapīra ražotāju izmaksu priekšrocība palielinātos no 24 % izmeklēšanas periodā līdz 31 % 2025. gadā.

(433)

Lietotāji apgalvoja, ka tas ne tikai izraisīs pārdošanas apjoma samazinājumu Ķīnas konkurences dēļ, bet arī to nespēju koriģēt cenas, tādējādi liedzot tiem tirgū saglabāt rentabilitāti.

(434)

Visbeidzot, abi lietotāji apgalvoja, ka atbrīvojuma piešķiršana galapatēriņa procedūras ietvaros neietekmētu pasākumu efektivitāti.

(435)

Šajā sakarā lietotāji apgalvoja, ka iespējamais atbrīvojums neietekmēs lielāko daļu TiO2 importa no Ķīnas, atsaucoties uz Komisijas secinājumu pagaidu regulas 428. apsvērumā, proti, ka lamināta kategorijas TiO2 veido aptuveni 12 % no kopējā pieprasījuma. Turklāt, tā kā Savienības ražotāji galvenokārt pievēršas citiem TiO2 pielietojumiem, atbrīvojuma ietekme uz Savienības ražošanas nozari arī būs ierobežota.

(436)

Abi lietotāji arī norādīja, ka atbrīvojuma piešķiršana galapatēriņa procedūras ietvaros ir apgrūtinoša procedūra uzņēmumiem, kas vēlas to izmantot, un ka muitas dienesti pastāvīgi uzrauga preces, uz kurām attiecas procedūra, un tie var iekasēt maksājumus ar atpakaļejošu spēku, ja tie uzskata, ka preces netiek izmantotas paredzētajam galapatēriņam, un tādējādi šo atbrīvojumu nevar izmantot neviens lietotājs, izņemot laminātpapīra ražotājus.

(437)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem Komisija vispirms precizēja, ka tās analīzes pamatā bija TiO2, ko šie lietotāji patlaban iepērk no Ķīnas, izmaksu pieauguma simulācija, taču visi pārējie elementi (tai skaitā apjomi, veidi un piegādes avoti) saglabājās tie paši. Tā rezultātā tika aplēsts, ka rentabilitāte samazināsies par [2–3] procentpunktiem (56). Vienlaikus ar receptūru pārveidi saistītās izmaksas, kuras lietotāji bija aplēsuši, nebija nenozīmīgas, taču tās būtu vienreizējas izmaksas, kas turklāt būtu nelielas salīdzinājumā ar to parastajām kopējām ražošanas izmaksām. Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Komisija palika pie sava pagaidu regulas 430. apsvērumā izdarītā konstatējuma, ka maksājumi, visticamāk, negatīvi ietekmētu Felix un Munksjö rentabilitāti.

(438)

Tomēr Komisija norādīja, ka izmeklēšanas galīgajā posmā konstatētā dempinga starpība ir mazāka nekā pagaidu regulā noteiktā dempinga starpība. Tāpēc Komisija veica jaunu novērtējumu par galīgo maksājumu ietekmi uz abu lietotāju peļņas normu. Analīze parādīja, ka galīgā maksājuma zemākas dempinga starpības līmenī ietekme uz šo abu lietotāju rentabilitāti būtu aptuveni par vienu procentpunktu mazāka par pagaidu regulā konstatēto ietekmi.

(439)

Tādējādi Komisija secināja, ka, ja Savienības ražošanas nozare paaugstinātu cenas, kuras, kā paskaidrots 217. apsvērumā, faktiski apspieda imports par dempinga cenām no Ķīnas, galīgo maksājumu ietekme uz šiem diviem lietotājiem, visticamāk, nebūtu lielāka par pagaidu regulā noteikto, ņemot vērā Savienības piegāžu nelielo īpatsvaru to piegādes struktūrā.

(440)

Tomēr tajā pašā laikā lamināta kategorijas TiO2 veido aptuveni 12 % no kopējā TiO2 pieprasījuma Savienībā un [15–17] % no izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju kopējā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka, ja galapatēriņa procedūras ietvaros tiktu piešķirts šāds atbrīvojums, iespējamā ietekme uz maksājumu efektivitāti būtu nesamērīgi liela.

(441)

Turklāt, kā noteikts iepriekš, lietas materiālos iekļautie pierādījumi liecina, ka vismaz daži Savienības ražotāji neražoja pietiekamu daudzumu TiO2, jo cenas Savienības tirgū nebija konkurētspējīgas.

(442)

Tādējādi Komisija secināja, ka, ja nebūtu importa no Ķīnas par dempinga cenām, ražošanas apjomu atkal nodrošinātu Savienības ražotāji ar nosacījumu, ka atbilstīgi pieaugtu cenas.

(443)

Turklāt, pat ja lamināta kategorijas TiO2 ir īpašs, Savienībā ir pieci ražotāji, kas spēj to ražot, kā arī ir pieejami alternatīvi piegādes avoti gan Meksikā, gan arī Apvienotajā Karalistē. Kā norādīts iepriekš, Komisijas aplēses liecina, ka ir pieejama pietiekama jauda, lai nodrošinātu piedāvājumu pat tādā ārkārtīgi mazticamā gadījumā, ja Ķīnas izcelsmes imports pilnībā izbeigtos, un tas liecina par pietiekamu piedāvājuma pieejamību.

(444)

Visbeidzot, attiecībā uz iepriekš 430. apsvērumā izklāstīto apgalvojumu Komisija atkārtoti norādīja, ka visi apgalvojumi par dempinga praksi laminātpapīra ražošanas nozarē un no tās izrietošo kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tiek izmeklēti atsevišķā antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz Ķīnas izcelsmes laminātpapīra importu (57), un šī procedūra uz tiem neattiecas.

(445)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Felix, Munksjö un LB iesniedza piezīmes, nepiekrītot iepriekš minētajiem konstatējumiem par atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros. Abi lietotāji apgalvoja, ka Komisijas novērtējumi par piedāvājuma pieejamību ir balstīti uz pārāk optimistiskiem pieņēmumiem.

(446)

Pirmkārt, lietotāji apgalvoja, ka Komisijas aplēsēs nav ņemts vērā TiO2 tirgus cikliskums, jo šie aprēķini bija balstīti uz patēriņa rādītājiem un jaudu zema pieprasījuma periodā.

(447)

Otrkārt, lietotāji apgalvoja, ka TiO2 tirgus segmentu, kas ir 12 %, faktiski veido laminātpapīrs un parastais papīrs. Lai gan laminātpapīrs patiešām veido lielāko daļu šīs tirgus daļas, nav reāli sagaidīt, ka ražotāji palielinās lamināta kategorijas TiO2 īpatsvaru savā ražojumu klāstā līdz 12 %, t. i., līmenim, kas ir lielāks nekā tā tirgus daļa.

(448)

Treškārt, lietotāji apgalvoja, ka būtu nereāli sagaidīt, ka Savienības ražotāji lielāku daļu no savas ražošanas jaudas atvēlēs lamināta kategorijas TiO2 ražošanai, jo tie gūst labumu no apjomradītiem ietaupījumiem citos segmentos.

(449)

Ceturtkārt, lietotāji apgalvoja, ka šādu hipotētisku iespējamo piedāvājuma pieaugumu atspēko tas, ka daudzi Savienības ražotāji nevēlējās palielināt to piegādātos daudzumus pat pēc pagaidu pasākumu noteikšanas.

(450)

Visbeidzot, LB Group arī apgalvoja, ka pasaulē ir ļoti ierobežots lamināta kategorijas TiO2 piegādātāju skaits. Tā apstrīdēja Komisijas secinājumu, ka Savienībā ir piecas rūpnīcas, kas spēj ražot lamināta kategorijas TiO2, savukārt ražošanas jaudas palielināšanās ir maz ticama, jo šāda veida TiO2 ražošanai ir vajadzīgas īpašas ražošanas līnijas, lai izvairītos no citu kategoriju kontaminācijas ar fosfora savienojumiem.

(451)

Turklāt LB Group norādīja uz pagaidu secinājumiem antidempinga izmeklēšanā, kas pašlaik notiek Brazīlijā (58), kurā iestādes nolēma piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros TiO2, ko izmanto laminātpapīra ražošanā.

(452)

Attiecībā uz lietotāju pirmo argumentu, kā Komisija jau paskaidroja 418. apsvērumā, Komisija veica novērtējumu par piedāvājuma pieejamību, pamatojoties uz pieprasījumu vidējā gadā, nevis izmeklēšanas periodā, kas bija laikposms ar zemu pieprasījumu. Tāpat iepriekš 419. apsvērumā Komisija balstīja savas aplēses uz ražošanas līmeni 90 % apmērā no Savienības ražotāju nominālās jaudas. Tādējādi Komisijas aplēses par piedāvājuma iztrūkumu (maz ticamajā) scenārijā, saskaņā ar kuru piegāde no Ķīnas pilnīgi izbeigtos, pēc būtības bija konservatīvas, nevis optimistiskas.

(453)

Attiecībā uz lietotāju otro argumentu Komisija norādīja, ka iepriekš iesniegtajā informācijā lietotāji izmantoja arī pieņēmumu, ka laminātpapīrs vien veido 12 % no kopējā TiO2 pieprasījuma (59), un iepriekš neapstrīdēja šo novērtējumu. Tomēr, pat ja faktiskais pieprasījuma pēc lamināta kategorijas TiO2 īpatsvars būtu mazāks, tas nozīmē, ka TiO2 ražotājiem būtu jāatvēl vēl mazāka daļa no savas kopējās jaudas šim tirgus segmentam, padarot Komisijas aplēses vēl konservatīvākas un vēl vairāk pastiprinot Komisijas secinājumu par pieejamo jaudu.

(454)

Treškārt, Komisija uzskatīja, ka apgalvojums, ka Savienības ražotāji nepalielinātu lamināta kategorijas TiO2 daļu savā portfelī, nav pamatots. Pirmkārt, Savienības ražotāji jau ražo citus, vairāk nišas ražojumu veidus, pat ja saistībā ar tiem ražotāji gūst mazāku labumu no apjomradītiem ietaupījumiem. Otrkārt, ražotāji jau ražo lamināta kategorijas TiO2 pašreizējos daudzumos. Tādējādi var droši pieņemt, ka tad, ja tie sāks ražot vairāk, tie gūs vēl lielāku labumu no apjomradītiem ietaupījumiem šajā segmentā, radot ekonomisku vēlmi palielināt ražošanas apjomus.

(455)

Attiecībā uz lietotāju ceturto apgalvojumu Komisija jau aplūkoja šo argumentu 415. un 416. apsvērumā. Lai gan Savienības ražotāji, iespējams, nav nekavējoties apņēmušies palielināt lamināta kategorijas TiO2 ražošanas apjomus, ir pamatoti sagaidīt, ka tie to darītu, tiklīdz būs pilnībā atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

(456)

Visbeidzot, LB Group apgalvojums par to Savienības ražotāju skaitu, kuri spēj ražot lamināta kategorijas TiO2, nav pamatots ar pierādījumiem. Turklāt Komisija par sava novērtējuma sākumpunktu izmantoja Felix un Munksjö pašu apgalvojumus par to Savienības (un arī citu) ražotāju skaitu, kuri varētu ražot lamināta kategorijas TiO2.

(457)

Visbeidzot, attiecībā uz faktu, ka Brazīlijas iestādes minētajā lietā piešķīra atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros, Komisija norādīja, ka šim citas izmeklēšanas iestādes lēmumam nav nozīmes vai ietekmes uz šo lietu, jo tas ir pieņemts saskaņā ar atšķirīgu tiesisko regulējumu un atšķirīgos faktiskos un ekonomiskos apstākļos. Jebkurā gadījumā, atšķirībā no Brazīlijas, liela daļa Savienības ražošanas nozares ražo šo ražojumu un ir iebildusi pret atbrīvojumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(458)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noraidīja pieprasījumu par atbrīvojuma piešķiršanu galapatēriņa procedūras ietvaros attiecībā uz lamināta kategorijas TiO2.

(459)

Trīs lietotāji pieprasīja ražojuma izslēgšanu vai atbrīvojuma piešķiršanu galapatēriņa procedūras ietvaros attiecībā uz poligrāfijas TiO2 balto iespiedkrāsu ražošanai, un tie bija Sun Chemical, Flint Group GmbH (“Flint”) un Siegwerk.

(460)

Flint apstrīdēja Komisijas konstatējumus attiecībā uz tā pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros poligrāfijas TiO2 un apgalvoja, ka Komisijas pagaidu konstatējumos ir piecas faktu kļūdas un juridiskas kļūdas.

(461)

Pirmkārt, lai gan tas neietekmē Flint lūgumu piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros, tas apgalvoja, ka nav pareizs secinājums pagaidu regulas 57. apsvērumā, ka tas ierobežotā mērā pirka arī citus TiO2 veidus ar balto iespiedkrāsu nesaistītām vajadzībām.

(462)

Otrkārt, Flint nepiekrita secinājumam, ka poligrāfijas TiO2 nav īpašu fizikālo, ķīmisko un tehnisko īpašību salīdzinājumā ar citiem TiO2 veidiem. Šai sakarā Flint atkārtoja savu pirmajā iesniegtajā informācijā pausto apgalvojumu, citējot Kronos reklāmas materiālos par poligrāfijas TiO2 sniegto informāciju, ka “šim TiO2 veidam piemīt īpaši augsta spīduma pakāpe, ko nodrošina optimizēts un ļoti intensīvs malšanas process, maksimāla necaurspīdība un ļoti zema abrazivitāte”. Turklāt “poligrāfijas TiO2 ir unikāli baltā krāsā, un tam piemīt unikāla ķīmiskā noturība, kas ir ļoti būtiski faktori iespiedkrāsas pielietojumiem”.

(463)

Flint atsaucās uz Komisijas konstatējumiem pagaidu regulas 57. un 58. apsvērumā, ka “tā [poligrāfijas TiO2] ražošanai tiešām vajadzīga īpaša zinātība, kura ir tikai ierobežotam skaitam ražotāju Savienībā” un ka Flint“sniedza pierādījumus, kas liecina, ka kopumā ar šiem veidiem [dažādu ražotāju TiO2 veidi, ko Flint testēja] nav gūstama pienācīga līmeņa kvalitāte”.

(464)

Flint secināja, ka no tā izriet, ka poligrāfijas TiO2 ir jābūt īpašām fizikālām, ķīmiskajām un tehniskām īpašībām, kas to atšķir no citiem TiO2 veidiem.

(465)

Treškārt, pretēji Komisijas konstatējumam, ka poligrāfijas TiO2 nav precīzi noteikts galalietojums, jo Flint ražojumiem ir daudzveidīga iespiedkrāsu receptūra, Flint apgalvoja, ka, lai gan tas izmanto TiO2 daudzās receptūrās, visi šie produkti ir baltā iespiedkrāsa. Tādējādi poligrāfijas TiO2 vienīgo galalietojumu var definēt šādi: materiāls, ko izmanto baltās iespiedkrāsas ražošanai.

(466)

Ceturtkārt, Flint apgalvoja, ka attiecībā uz atbrīvojuma piešķiršanu galapatēriņa procedūras ietvaros nav nozīmes tam, vai muitas iestādes var pārbaudīt, vai tas patiešām ir poligrāfijas TiO2, ko izmanto baltās iespiedkrāsas ražošanai. Lai piešķirtu atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros, nozīme ir konkrētā ražojuma īpašajam lietojumam, kam nav jāatšķiras no citiem ražojumu veidiem, uz kuriem attiecas antidempinga maksājumi.

(467)

Piektkārt, Flint apgalvoja, ka ierosinātie antidempinga maksājumi patiesībā būtiski ietekmēs tā peļņu. Flint iesniedza aprēķinus par ietekmi uz tā rentabilitāti darījumdarbības baltās iespiedkrāsas segmentā, un tie liecināja, ka atšķirībā no Komisijas pagaidu konstatējumiem maksājumi samazinātu rentabilitāti par aptuveni 9 procentpunktiem, padarot to par zaudējumus nesošu segmentu.

(468)

Flint arī uzsvēra, ka maksājumu ietekme uz Flint kopējo darījumdarbību nevar būt noteicošs faktors attiecībā uz lūgumu piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros, jo Flint ir diversificēta grupa ar daudziem produktiem. Tas nepamatoti diskriminētu viena produkta un diversificētus uzņēmumus. Tā vietā būtu jānovērtē ietekme uz attiecīgo darījumdarbības segmentu.

(469)

Flint atkārtoti norādīja, ka visas pārējās prasības, lai piešķirtu atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros, bija izpildītas.

(470)

Pirmkārt, Flint apgalvoja, ka atbrīvojuma piešķiršana galapatēriņa procedūras ietvaros poligrāfijas TiO2 nemazinātu maksājumu efektivitāti, jo poligrāfijas TiO2 veido aptuveni 3 % no kopējā TiO2 pieprasījuma. Flint arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējs sūdzībā nav minējis poligrāfijas TiO2, kā arī šīs izmeklēšanas pagaidu posmā neminēja Flint lūgumu piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros. Tas nozīmē, ka pat sūdzības iesniedzējam nav intereses par šā atbrīvojuma iespējamo ietekmi uz maksājumu efektivitāti.

(471)

Otrkārt, Flint atkārtoti norādīja, ka poligrāfijas TiO2 veido ļoti būtisku daļu no baltās iespiedkrāsas ražošanas izmaksām, kā arī norādīja uz Komisijas praksi PVS lietā, kurā tas bija viens no iemesliem atbrīvojuma piešķiršanai galapatēriņa procedūras ietvaros (60).

(472)

Visbeidzot, Flint atkārtoti norādīja, ka poligrāfijas TiO2 ir ļoti specifisks ražojums, kuram lietotāji nevarēja mainīt piegādātājus, un saskaņā ar Komisijas iepriekšējo praksi tas bija iemesls, lai piešķirtu atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros (61). Flint apgalvoja, ka, tā kā antidempinga maksājumu dēļ poligrāfijas TiO2 iepirkšana no Ķīnas būs ekonomiski neizdevīga, maksājumi būtībā radīs situāciju, kad Flint būs tikai viens liels piegādātājs, kas būs tā galvenais TiO2 iegādes avots.

(473)

Cits baltās iespiedkrāsas ražotājs, Siegwerk, iesniedza aprēķinus, kas liecina, ka, ja tiks noteikti pasākumi, baltās iespiedkrāsas ražošana Savienībā vairs nebūtu dzīvotspējīga, ņemot vērā konkurences spiedienu, ko rada imports no trešo valstu tirgiem, piemēram, Turcijas. Tādējādi ir iespējams, ka Savienības baltās iespiedkrāsas ražošanas jauda tiktu samazināta vai ražošana tiktu pārcelta ārpus Savienības.

(474)

Siegwerk apgalvoja, ka pārcelšanai, visticamāk, būtu turpmāka negatīva ietekme: iepakojuma ražotāji, kas paļaujas uz baltās iespiedkrāsas ražotājiem, visticamāk, arī pārceltu ražošanu ārpus ES, jo ir lētāk un vienkāršāk importēt krāsainu iepakojumu to klientiem Savienībā, nevis importēt balto iespiedkrāsu (iespiedkrāsu pārvadāšana ir mazāk efektīva izmaksu ziņā un prasa lielāku rūpību tās bīstamības dēļ).

(475)

Tāpat Siegwerk sniedza pierādījumus, kas liecina, ka pēdējā desmitgadē no Savienības uz Turciju ir pārvietoti 10 procentpunkti no iespiedkrāsu, kas satur šķīdinātājus, ražošanas apjoma. Tādējādi, ja tiks piemēroti antidempinga pasākumi, šī tendence, visticamāk, paātrināsies.

(476)

Tika arī apgalvots, ka Savienības tirgū nav pieejamas noteiktas TiO2 kategorijas, kas vajadzīgas tādu iespiedkrāsu ražošanai, ko izmanto, lai izgatavotu iepakojumu īpašiem pielietojumiem (zāļu un pārtikas iepakojums, kosmētika u. c. pielietojumi ar augstākiem drošības standartiem, jo iepakojums nonāk saskarē ar pārtiku). Tāpēc lietotājiem nav citas izvēles kā piegādāt šādas kategorijas no Ķīnas, un izmaksu pieaugums, kas radīsies, piemērojot antidempinga maksājumus, padarīs šo ražošanas nozari nerentablu.

(477)

Atbildot uz šo apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs nesniedza detalizētus datus par poligrāfijas TiO2 ražošanu Savienības ražošanas nozarē, bet apgalvoja, ka kopumā tam bija pietiekama jauda, lai apgādātu tirgu, ja tiktu atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

(478)

Ņemot vērā iepriekš minētos jaunos pierādījumus un apgalvojumus, Komisija atkārtoti izvērtēja savus pagaidu regulā izklāstītos secinājumus.

(479)

Attiecībā uz Flint argumentiem, kas izklāstīti iepriekš 461. un 462. apsvērumā, Komisija norādīja, ka tie attiecas tikai uz ražojuma izslēgšanas analīzi. Tā kā Flint nelūdza Komisijai atkārtoti izvērtēt savu analīzi par tā ražojuma izslēgšanas lūgumu galīgajā posmā, Komisija minētos argumentus atzina par strīdīgiem.

(480)

Attiecībā uz 476. apsvērumā minēto argumentu piezīmēs nebija precizētas TiO2 kategorijas, uz kurām tās attiecas, tāpēc Komisija nevarēja pārbaudīt šo apgalvojumu patiesumu.

(481)

Attiecībā uz poligrāfijas TiO2 specifiku Komisija pagaidu regulas 57. apsvērumā jau ir secinājusi, ka tā ražošanai tiešām vajadzīga īpaša zinātība, kura ir tikai ierobežotam skaitam ražotāju Savienībā un Ķīnā. Arī Huntsman/Rockwood apvienošanās lietā (62) tika apstiprināts, ka, ņemot vērā šā produkta specifiku, baltās iespiedkrāsas ražotājiem ir ierobežotas iespējas izvēlēties citus ražotājus.

(482)

Kā pierādīja Flint, ja tā pielietojumos tiktu izmantots citu veidu TiO2, iespiedkrāsu veiktspēja uz iepakojuma būtu daudz sliktāka, ietekmējot klientu uztveri.

(483)

Attiecībā uz Flint argumentu, kas minēts iepriekš 466. apsvērumā, Komisija norādīja, ka Flint galīgajā posmā paskaidroja, ka, lai gan tas divos konkrētos pielietojumos izmanto citas TiO2 kategorijas, šie pielietojumi neietvēra baltās iespiedkrāsas un tajos netika izmantots poligrāfijas kategorijas TiO2. Katrā ziņā šie produkti veidoja mazāk nekā 1 % no Flint izmantotā kopējā TiO2 apjoma. No otras puses, Flint ir pierādījis, ka vairāk nekā 99 % no tā TiO2 patēriņa tiek izmantoti tā balto iespiedkrāsu receptūrās.

(484)

Attiecībā uz piedāvājuma pieejamību Flint ir pierādījis, ka tas var iegādāties poligrāfijas TiO2 tikai no viena piegādātāja Savienībā un diviem piegādātājiem Ķīnā. Citās trešās valstīs piegādātāji nav pieejami. Siegwerk apgalvoja, ka tas iegādājas TiO2 arī no dažiem citiem Savienības un Ķīnas piegādātājiem, bet vairāk nekā 50 % no tā receptūrām ir tikai viens sertificēts piegādātājs.

(485)

Pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem, Komisija palika pie sava pagaidu regulas 58. apsvērumā izdarītā secinājuma, ka visā pasaulē ir ļoti ierobežots skaits piegādātāju, kuri var ražot poligrāfijas TiO2 atbilstošā kvalitātes līmenī, un, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, tie atrodas tikai Savienībā un Ķīnā.

(486)

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, ka tas varētu apgādāt tirgu, ja tiktu atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, Komisija uzskatīja, ka tas ir maz ticams poligrāfijas TiO2 tirgū. Proti, Savienības kopējā ražošanas jauda parastā gadā ir tikai aptuveni 80 % no Savienības patēriņa. Ņemot vērā galīgajā posmā pieejamo jauno informāciju, Komisija aplēsa, ka pieprasījums pēc poligrāfijas TiO2 ir aptuveni 2,5 % no kopējā TiO2 tirgus. Vienīgajam Savienības piegādātājam, par kuru zināms, ka tas ražo poligrāfijas TiO2 apmierinošā kvalitātes līmenī, būtu jāatvēl aptuveni 7 % no savas kopējās jaudas, lai nodrošinātu poligrāfijas TiO2 pieprasījumu Savienībā, taču attiecīgais ražotājs neapgalvoja, ka tas plāno uzņemties šādas saistības.

(487)

Tādējādi Komisija secināja, ka poligrāfijas TiO2 pieejamie piegādes avoti ir ļoti ierobežoti gan visā pasaulē, gan Savienībā.

(488)

Attiecībā uz Flint aplēsēm par pasākumu ietekmi uz tā rentabilitāti Komisija pieņēma tā aplēsi un mainīja savus secinājumus. Izmantojot to pašu metodiku, lai aplēstu maksājumu ietekmi jaunā, zemākā dempinga starpības līmenī, Komisija tik un tā konstatēja, ka pasākumu dēļ Flint darījumdarbība balto iespiedkrāsu segmentā ciestu zaudējumus.

(489)

Līdzīgas izmaksu struktūras dēļ var sagaidīt līdzīgu ietekmi uz Sun Chemical un Siegwerk, lai gan Komisijai nav zināms, cik lielā mērā tie ir atkarīgi no Ķīnas piegādātājiem, jo tie neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(490)

Ņemot vērā iepriekš minēto un Siegwerk iesniegtos jaunos pierādījumus par Savienības baltās iespiedkrāsas ražošanas nozares konkurētspēju, Komisija secināja, ka pasākumi būtiski ietekmētu baltās iespiedkrāsas ražotājus un to nodrošināto nodarbinātību. Turklāt turpmāka iespējamā domino efekta ietekme uz lejupējo iepakojuma nozari varētu radīt vēl lielāku negatīvu ietekmi uz nodarbinātību Savienībā.

(491)

Tajā pašā laikā Komisija aplēsa, ka baltās iespiedkrāsas ražotāji veido aptuveni 2,5 % no ES kopējā TiO2 tirgus un ka šo TiO2 veidu neražo lielākā daļa Savienības ražotāju. Pamatojoties uz Komisijai pieejamajiem datiem, Savienības ražošanas nozares poligrāfijas TiO2 pārdošanas apjoms veidoja aptuveni 0,5 % no tās kopējā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā un aptuveni 5 % no kopējā importa no Ķīnas.

(492)

Turklāt sūdzības iesniedzējs tieši neiebilda pret lūgumu noteikt atbrīvojumu poligrāfijas TiO2 galapatēriņa procedūras ietvaros. Turklāt balto iespiedkrāsu ražotājiem ir jāpaļaujas uz ļoti ierobežotu skaitu ražotāju visā pasaulē, kuri spēj piegādāt poligrāfijas TiO2 atbilstošā kvalitātes līmenī, un tikai viens no šiem ražotājiem atrodas Savienībā, bet pārējie – Ķīnā.

(493)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka atbrīvojuma piešķiršana galapatēriņa procedūras ietvaros balto iespiedkrāsu ražotājiem būtiski neietekmētu pasākumu efektivitāti.

(494)

Turklāt Komisija secināja, ka Savienības interesēs ir galapatēriņa procedūras ietvaros piešķirt atbrīvojumu Ķīnas izcelsmes poligrāfijas TiO2 importam, ko izmanto balto poligrāfijas iespiedkrāsu ražošanā.

(495)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu sūdzības iesniedzējs nepiekrita šim lēmumam. Sūdzības iesniedzējs arī iebilda pret termina “poligrāfijas TiO2” lietošanu, kas saskaņā ar tā apgalvojumu TiO2 ražošanas nozarei nebija zināms. Flint iesniedza vēlāku iesniegumu, apstrīdot sūdzības iesniedzēja apgalvojumus.

(496)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu Siegwerk arī lūdza skaidrojumu par terminu “galapatēriņš” visā šajā regulā, norādot arī to, ka termins “poligrāfijas TiO2” muitas tiesību aktos nav definēts.

(497)

Tādējādi vispirms Komisija norādīja uz sākotnējo pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros, ko iesniedza Flint un kas aprakstīts 32. apsvērumā. Pieprasījums par atbrīvojuma piešķiršanu galapatēriņa procedūras ietvaros tika iesniegts un izvērtēts Savienības Muitas kodeksa 254. panta kontekstā.

(498)

Kā pareizi norādījušas ieinteresētās personas, “poligrāfijas TiO2” muitas tiesību aktos nav definēts, un tas nav termins, ko vienādi lieto visā TiO2 ražošanas nozarē. Tā vietā “poligrāfijas TiO2” ir tikai saīsinājums, kas tika izmantots daudzos šīs izmeklēšanas dokumentos (arī sūdzības iesniedzēja iesniegumos), lai vienkārši apzīmētu TiO2 veidus, ko izmanto kā pigmentu balto poligrāfijas krāsu ražošanā poligrāfijas iespiedkrāsu nozarē (63).

(499)

Kā paskaidrots šajā regulā, Komisija nolēma atbrīvot no antidempinga maksājumiem TiO2, ja to importē izmantošanai iespiedkrāsu ražošanai, ievērojot Savienības Muitas kodeksā noteiktās procedūras un nosacījumus. Tādējādi “poligrāfijas TiO2” definīcija nav nedz prasīta, nedz netieši norādīta, lai īstenotu šo atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros, jo tā pamatā ir ražojuma paredzētais pielietojums.

(500)

Pēc tam Komisija analizēja pārējās sūdzības iesniedzēju piezīmes par galīgās informācijas izpaušanu un Flint pretargumentus.

(501)

Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas secinājums ir balstīts uz viena lietotāja (Flint) datiem un ka Komisijai novērtējums par maksājumu ietekmi uz balto poligrāfijas iespiedkrāsu nozari bija jāveic, izmantojot reprezentatīvāku poligrāfijas TiO2 lietotāju skaitu.

(502)

Otrkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nebija pareizi, ka lietotāji varēja iegādāties poligrāfijas TiO2 tikai no viena piegādātāja Savienībā un diviem piegādātājiem Ķīnā, kā Komisija, iespējams, secināja 484. apsvērumā.

(503)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka vienam Savienības ražotājam ir pieejama liela jauda, ko varētu atvēlēt Savienības poligrāfijas iespiedkrāsu tirgum, ja tiks atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Tajā pašā laikā Savienībā ir vairāki piegādātāji, kas pārdod TiO2 balto poligrāfijas iespiedkrāsu nozarei.

(504)

Turklāt sūdzības iesniedzējs nepiekrita Komisijas secinājumam, ka viens Savienības lietotājs, par kuru zināms, ka tas ražo poligrāfijas TiO2, 7 % no savas kopējās ražošanas jaudas neatvēlēs pieprasījuma apmierināšanai Savienībā.

(505)

Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav pieprasījusi informāciju no izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem par poligrāfijas TiO2 ražošanu. Tādējādi Komisija nevar pamatoti apgalvot, ka ir tikai viens Savienības piegādātājs, par kuru zināms, ka tas ražo poligrāfijas TiO2 apmierinošā kvalitātes līmenī.

(506)

Treškārt, sūdzības iesniedzējs apstrīdēja metodiku, ko Komisija izmantoja, lai novērtētu antidempinga pasākumu iespējamo ietekmi uz lietotājiem – balto poligrāfijas iespiedkrāsu ražotājiem – salīdzinājumā ar ietekmi, kāda atbrīvojumam galapatēriņa procedūras ietvaros varētu būt uz Savienības ražotājiem.

(507)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka 2021. gada antisubsidēšanas izmeklēšanā par pārveidotās alumīnija folijas (“PAF”) importu no Ķīnas (64) Komisija nepiešķīra atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros, jo, lai gan PAF bija būtiska attiecībā tikai uz daļu no attiecīgā lietotāja kopējā ražošanas apjoma, Komisija nevarēja noteikt, kā maksājumi ietekmētu lietotāja kopējo rentabilitāti (65). Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šajā gadījumā, tā kā baltās poligrāfijas iespiedkrāsas veido tikai daļu no Flint portfeļa, Komisijai būtu jāizdara tāds pats secinājums kā iepriekš minētajā PAF lietā.

(508)

Turpretī sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šim atbrīvojumam galapatēriņa procedūras ietvaros būtu ļoti negatīva ietekme uz Savienības ražotājiem, kas ražo TiO2, un to būtu vajadzējis īpaši analizēt. Tas apgalvoja, ka tad, ja tiktu piešķirts atbrīvojums galapatēriņa procedūras ietvaros, Savienības ražotāji vairs nevarētu pārdot poligrāfijas TiO2 Savienības tirgū.

(509)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka saistībā ar šo atbrīvojumu pastāv augsts apiešanas risks. Tas radītu ievērojamas problēmas, pārbaudot šā ražojuma īpašības, un tādējādi poligrāfijas TiO2 varētu nepareizi deklarēt vai novirzīt uz citiem galalietojumiem.

(510)

No otras puses, Flint apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja piezīmes par šo atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros nav bona fide, jo tas iesniedza piezīmes ar iebildumiem pret Flint pieprasījumu tikai pēc galīgās informācijas izpaušanas, proti, gandrīz gadu pēc tam, kad Flint sākotnēji iesniedza pieprasījumu.

(511)

Turklāt Flint apgalvoja, ka Komisijai būtu jānoraida sūdzības iesniedzēja argumenti par to, kā atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros varētu izmantot, lai mazinātu maksājumu efektivitāti. Šīs muitas procedūras būtība nepieļauj nepareizu deklarēšanu, un procedūra tieši nodrošina, ka TiO2 netiek novirzīts citiem galalietojumiem.

(512)

Flint arī apgalvoja, ka nav būtiski, ka tikai Flint iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, jo Komisija iepriekš piešķīra atbrīvojumus galapatēriņa procedūras ietvaros pēc tikai viena lietotāja, kas sadarbojās, pieprasījuma (66).

(513)

Attiecībā uz pirmo sūdzības iesniedzēja argumentu Komisija norādīja, ka no trim lietotājiem, kas pieprasīja atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros, tikai Flint iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kuras tika pārbaudītas. Tomēr gan Sun Chemical, gan Siegwerk iesniedza rakstisku informāciju, un šos uzņēmumus uzklausīja, un tādējādi Komisija varēja papildināt Flint pārbaudītos datus ar papildu ieskatiem.

(514)

Komisija norādīja, ka, no otras puses, sūdzības iesniedzējs izmeklēšanas gaitā iesniedza tikai vienu iesniegumu par šo pieprasījumu par atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros, kurā tas turklāt apstrīdēja tikai Sun Chemical argumentus. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka, kā Flint to pamatoti norādīja, Flint iesniedza pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros pirmajās desmit izmeklēšanas dienās un pēc tam iesniedza vairākus dokumentus, lai pamatotu savus apgalvojumus, turpretī sūdzības iesniedzējs šos argumentus nekad nav apstrīdējis.

(515)

Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, tika lēsts, ka šie trīs lietotāji pārstāv aptuveni 70 % no Savienības balto poligrāfijas iespiedkrāsu ražošanas apjoma. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka to stāvoklis reprezentatīvi atspoguļo balto poligrāfijas iespiedkrāsu nozari, un izdarīja secinājumus, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

(516)

Otrkārt, pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumam Komisija 484. apsvērumā nesecināja, ka visa balto poligrāfijas iespiedkrāsu nozare var pirkt poligrāfijas TiO2 no viena piegādātāja Savienībā un diviem piegādātājiem Ķīnā, bet ka tas attiecas uz Flint. Patiešām, kā liecina šā apsvēruma pārējā daļa, arī citi lietotāji ierobežotā daudzumā varētu pirkt poligrāfijas TiO2 no citiem piegādātājiem.

(517)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija no izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem nepieprasīja nekādu informāciju par poligrāfijas TiO2 ražošanu, Komisijas rīcībā bija informācija no lietotāju puses, ka daži lietotāji iepērk ierobežotus daudzumus no izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem. Komisija vēlreiz atgādināja, ka balto poligrāfijas iespiedkrāsu ražotāju argumenti par piedāvājuma pieejamību nekad nav tikuši jēgpilni apstrīdēti.

(518)

Tas jo īpaši attiecas uz Flint argumentiem par īpašo zinātību, kas nepieciešama, lai saražotu baltajām poligrāfijas iespiedkrāsām piemērotu TiO2, kuras esību un faktu, ka tā ir tikai nelielam skaitam ražotāju, jau konstatēja Huntsman/Rockwood apvienošanās lietā. Turklāt pēc šīs apvienošanās viena no diviem Savienības tirgus līderiem poligrāfijas TiO2 zinātība bija jāpārdod, un to iegādājās tagadējā LB Group, kas turpināja piegādāt šo TiO2 kategoriju uz Savienību.

(519)

Sūdzības iesniedzējs izmeklēšanas laikā nesniedza pierādījumus, kas to apstrīdētu un tādējādi atspēkotu secinājumu, ka apmierinošas kvalitātes poligrāfijas kategorijas TiO2 pieejamība visā pasaulē ir ļoti ierobežota, un to nodrošina tikai daži ražotāji Savienībā un Ķīnā. Nekas pārbaudītajās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem arī neliek apšaubīt šo secinājumu. Tādējādi Komisija nekonstatēja iemeslu sazināties ar izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem.

(520)

Attiecībā uz viena Savienības ražotāja pieejamo jaudu, lai apgādātu tirgu, lai gan tam varētu būt teorētiska jauda, Komisija jau secināja, ka ir maz ticami, ka tas veltīs 7 % no šīs jaudas, lai apgādātu tikai 2,5 % no tirgus.

(521)

Sūdzības iesniedzējs neiesniedza nekādus pierādījumus, kas liecinātu par pretējo. Gluži pretēji, tās apgalvojumi, kas pausti piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu, liecina, ka nav ekonomiska stimula to darīt.

(522)

Treškārt, Komisija nepiekrita sūdzības iesniedzēja apgalvojumam, ka Komisija izmantoja atšķirīgu metodiku nekā PAF lietā. Komisija novērtē katru pieprasījumu katrā gadījumā atsevišķi un ņemot vērā visus pieejamos faktus un informāciju. Tādējādi fakts, ka PAF lietā nevarēja novērtēt ietekmi uz lietotāja kopējo rentabilitāti, nepadara faktisko situāciju salīdzināmu ar šo lietu. Katrā ziņā no judikatūras izriet, ka regulas, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, tiesiskums ir jāvērtē, ņemot vērā tiesību normas un it īpaši pamatregulas normas, nevis pamatojoties uz apgalvoto Savienības iestāžu agrāko lēmumu pieņemšanas praksi (67).

(523)

Patiešām, kā Komisija ir izklāstījusi 488.–490. apsvērumā, analizējot vispārējo situāciju, tai skaitā TiO2 būtisko daļu balto poligrāfijas iespiedkrāsu izmaksu struktūrā un jaunus pierādījumus par balto poligrāfijas iespiedkrāsu nozares svārstīgumu, kā arī iespējamo domino efektu lejupējā iepakojuma nozarē, Komisija secināja, ka pasākumi būtiski ietekmētu balto poligrāfijas iespiedkrāsu ražotājus.

(524)

Vienlaikus Komisija pauda šaubas par sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, ka šim atbrīvojumam galapatēriņa procedūras ietvaros būs ļoti negatīva ietekme uz Savienības ražotājiem. Kā jau minēts, poligrāfijas TiO2 veido ļoti nelielu daļu (2,5 %) no kopējā tirgus un vēl mazāk attiecībā uz viena Savienības ražotāja, kurš šajā tirgū ir viskonkurētspējīgākais, pārdošanas apjoma daļu.

(525)

Turklāt sūdzības iesniedzējs nepamatoja, kāpēc kāds no Savienības ražotājiem, kuri gan iepriekšējos gados ir pārdevuši, gan pašlaik pārdod poligrāfijas TiO2 Savienības tirgū, neraugoties uz Ķīnas konkurenci, tagad pēkšņi nespētu to darīt.

(526)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs nav jēgpilni pamatojis savus apgalvojumus par apiešanas risku. Atbrīvojums galapatēriņa procedūras ietvaros ir muitas procedūra, ar kuras palīdzību muitas dienesti pārbauda, vai importētie produkti patiešām ir paredzēti īpašam pielietojumam. Tādējādi Komisija neatrada iemeslu uzskatīt, ka šā atbrīvojuma rezultātā TiO2 varētu tikt nepareizi deklarēts vai novirzīts uz citiem galalietojumiem.

(527)

Tāpēc Komisija noraidīja sūdzības iesniedzēju apgalvojumus par atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros attiecībā uz balto poligrāfijas iespiedkrāsu ražošanu.

(528)

Vairākas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka TiO2 piedāvājums Savienībā ir nepietiekams. Tās norādīja, ka agrāk vairākkārt ir saskārušās ar piedāvājuma deficītu un, ekonomikai atkal uzplaukstot, cenas pieaugs un Savienības ražotāji nespēs nodrošināt pat pietiekamu TiO2 daudzumu.

(529)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja šos apgalvojumus, norādot, ka ir gatavs nodrošināt Savienības pieprasījumu, tiklīdz būs atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Saūda Arābijā un ASV, vairākos uzņēmumos ir plānota jaudas palielināšana.

(530)

Komisija atzina, ka Savienības kopējā jauda nav pietiekama, lai apmierinātu kopējo pieprasījumu Savienībā. Turklāt sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par jaudas palielināšanu nevarēja pārbaudīt ar ticamiem pierādījumiem.

(531)

Tomēr, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju un pierādījumiem, visā pasaulē ir pieejama pietiekama TiO2 ražošanas jauda, un pazīmes liecina, ka turpmākajos gados turpināsies jaudas palielināšana citos reģionos, kas nav Ķīna. Tas varētu kompensēt iespējamo piedāvājuma deficītu, pat ja imports no Ķīnas pilnībā izzustu.

(532)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nebija pārliecinošu iemeslu, kas liktu atteikties no galīgo antidempinga maksājumu noteikšanas Ķīnas izcelsmes titāna dioksīda importam.

(533)

Tomēr, lai ierobežotu jebkādu iespējamu būtisku ietekmi uz lietotājiem, kuri ražošanas procesā ir ļoti lielā mērā atkarīgi no TiO2, un lai mazinātu iespējamo nopietno nelabvēlīgo ietekmi, ko antidempinga maksājumi varētu radīt lielam skaitam šādu lietotāju, vienlaikus nodrošinot aizsardzību Savienības ražošanas nozarei, kas pakļauta Ķīnas izcelsmes importa par dempinga cenām ietekmei, kas rada kaitējumu, Komisija apsvēra maksājumu modulāciju.

(534)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu vairākas ieinteresētās personas atkārtoja savas piezīmes, ka antidempinga maksājuma likme 32,3 % apmērā ir pārāk augsta un padarīs to uzņēmumus konkurētnespējīgus un ka Komisijai būtu jāsamazina maksājuma likmes.

(535)

Ir ņemtas vērā visas individuālās un īpašās piezīmes par Savienības interesēm. Turklāt, kā paskaidrots tālāk 8.2. iedaļā, Komisija mainīja pasākumu veidu. Maksājumi netiks iekasēti kā procentuāla daļa no deklarētās rēķina vērtības, bet gan kā fiksēta summa par kilogramu neatkarīgi no rēķina vērtības. Kā paskaidrots iepriekš 533. apsvērumā un tālāk 8.2. iedaļā, paredzams, ka tas mazinās maksājumu ietekmi uz lietotājiem.

(536)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(537)

Kā paskaidrots iepriekš 533. apsvērumā, Komisija uzskatīja par lietderīgu mainīt pasākumu veidu. Kā apgalvoja vairākas personas, izmeklēšanas periods sakrita ar TiO2 pieprasījuma cikla līknes lejupeju. Saskaņā ar Komisijai pieejamo tirgus izpētes informāciju sagaidāms, ka gan pieprasījums, gan cenas tuvākajā nākotnē, vismaz līdz 2025. gada beigām, turpinās pieaugt.

(538)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka maksājumu noteikšana īpašu maksājumu veidā mazinās maksājumu ietekmi uz lietotājiem, jo augošā tirgū maksājumu daļa Ķīnas izcelsmes TiO2 kopējā cenā būs mazāka nekā tad, ja maksājumi tiktu noteikti kā procentuāli maksājumi. Konkrētāk, Komisijas aplēses liecina, ka, pamatojoties uz izmeklēšanas perioda datiem, kas iegūti no lietotājiem, pasākumi īpašu maksājumu veidā mazinātu ietekmi uz laminātpapīra un balto iespiedkrāsu ražotāju rentabilitāti izmeklēšanas periodā par 0,2–0,5 procentpunktiem, visiem pārējiem elementiem saglabājoties tādiem pašiem.

(539)

Turklāt pasākumi minimāli ietekmēs lietotājus, kas izmanto ļoti specifiskas TiO2 kategorijas, piemēram, tās, ko importē AAKO, kuru cena ir vairākas reizes lielāka par plašāk izmantoto kategoriju cenu.

(540)

Tajā pašā laikā maksājumu līmenis ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūties no kaitējumu radošā dempinga ietekmes, ņemot vērā pieprasījuma un cenu pieaugumu un izejvielu izmaksu samazināšanos (68). Tādējādi Komisija secināja, ka, ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus, nosakot pasākumus īpašu maksājumu veidā, tiks panākts pienācīgs līdzsvars starp lietotāju interesēm un nepieciešamību aizsargāt Savienības ražošanas nozari pret importu par dempinga cenām.

(541)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas un kā fiksēta summa par kilogramu, jābūt šādām:

(542)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti.

(543)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu LB Group ierosināja, ka būtu lietderīgāk noteikt atsevišķus īpašus maksājumus sulfāta procesā ražotam TiO2 un hlorīda procesā ražotam TiO2, jo starp abiem procesiem tradicionāli pastāv cenu atšķirības.

(544)

Šajā sakarā Komisija atgādināja, kā jau izklāstīts pagaidu regulas 67.–71. apsvērumā un apstiprināts iepriekš 81.–84. apsvērumā, ka Komisija noraidīja pieprasījumu veikt atsevišķu kaitējuma un cēloņsakarības analīzi ražojumiem, kas iegūti abos ražošanas procesos. Tas būtu bijis priekšnoteikums individuālu antidempinga maksājumu aprēķināšanai sulfāta procesā ražotam TiO2 un hlorīda procesā ražotam TiO2.

(545)

Tā kā nebija jaunu pierādījumu, kas atspēkotu šo secinājumu, Komisija noraidīja LB Group pieprasījumu noteikt atsevišķus īpašus maksājumus sulfāta procesā ražotam TiO2 un hlorīda procesā ražotam TiO2.

(546)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu sūdzības iesniedzējs, lai gan neapstrīdēja Komisijas lēmumu par ierosināto maksājumu veidu, lūdza galīgajā regulā iekļaut klauzulu, kas ļautu pārskatīt maksājuma veidu gadījumā, ja fiksētais maksājums lielā mērā kļūtu neefektīvs dempinga prakses neitralizēšanā, tādējādi ļaujot veikt tūlītēju pārskatīšanu.

(547)

Komisija šajā sakarā norādīja, ka šāda klauzula būtu lieka. Ja sūdzības iesniedzējs vai kāda cita persona konstatē, ka antidempinga maksājumi kļūst nepietiekami, lai neitralizētu dempinga praksi (neatkarīgi no tā, vai tie būtu izteikti kā procentuāli vai īpaši maksājumi), tie var pieprasīt starpposma pārskatīšanu, ja ir izpildīti pamatregulas 11. panta 3. punkta nosacījumi.

(548)

Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētiem subjektiem, šīs likmes attiecināt nevar un uz to būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(549)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (69). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(550)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Līdz brīdim, kad šāds rēķins tiek uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(551)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un tāpat kā citos gadījumos tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(552)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālā maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

(553)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(554)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, ir jānodrošina iespēja lūgt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas nav veicis attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību izmeklēšanas periodā; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to veica, un ka iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(555)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju regulas galīgajā redakcijā iekļaut klauzulu. Pieprasītā klauzula ļautu uzraudzīt Anhui Gold Star izcelsmes TiO2 importu, kas ļautu salīdzināt no šā uzņēmuma Savienībā ik gadu importēto apjomu ar maksimālo jaudu, kas norādīta tā atbildēs uz anketas jautājumiem. Šajā sakarā tiek norādīts, ka, pamatojoties uz papildu TARIC kodu, kas piešķirts Anhui Gold Star grupai, un kā daļu no uzraudzības darbībām Komisija varēs novērot apjomus, ko šis eksportētājs ieved Savienībā, un attiecīgi novērtēt vajadzību veikt turpmākus pasākumus.

(556)

Plastika Kritis apgalvoja, ka šajā gadījumā nevajadzētu iekasēt pagaidu maksājumus. Tas apgalvoja, ka hutiešu uzbrukumu dēļ, kas radīja traucējumus kuģošanas maršrutos Sarkanajā jūrā, daudzas februārī un martā pasūtītās kravas, kas tika nosūtītas aprīlī vai maijā, vēl nav nonākušas galamērķa ostā.

(557)

Tajā pašā laikā daudzi TiO2 lietotāji iesniedza piedāvājumus un parakstīja līgumus ar saviem klientiem par fiksētām cenām, un tiem būs jāsedz visi zaudējumi, kas saistīti ar antidempinga maksājumiem. Tādējādi tas apgalvo, ka par TiO2 sūtījumiem, kas nosūtīti pirms reģistrācijas datuma, nevajadzētu iekasēt nekādus maksājumus.

(558)

Šai sakarā Komisija norādīja, ka lietotājiem bija jāapzinās iespēja, ka antidempinga maksājumi tiks noteikti vismaz no dienas, kad tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu.

(559)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu, galīgi jāiekasē, nepārsniedzot šajā regulā noteikto apjomu.

(560)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu Flint apgalvoja, ka no galīgās informācijas izpaušanas teksta nav skaidrs, vai atbrīvojums galapatēriņa procedūras ietvaros attieksies arī uz pagaidu regulā noteiktajiem pagaidu antidempinga maksājumiem. Ņemot vērā iepriekš 459.–527. apsvērumā izklāstītos secinājumus, Komisija apstiprināja, ka titāna dioksīds, kas importēts balto poligrāfijas iespiedkrāsu ražošanai, būtu jāatbrīvo no pagaidu maksājumiem, ja ir izpildīti nosacījumi, lai varētu izmantot galapatēriņa procedūru.

(561)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu Plastika Kritis lūdza neiekasēt maksājumu par TiO2, kas nosūtīts no Ķīnas pirms reģistrācijas datuma 2024. gada jūnijā, kura nosūtīšanas datumu varētu pierādīt ar attiecīgo konosamentu. Plastika Kritis apgalvoja, ka maksājumu iekasēšana, sākot no 2024. gada 12. jūlija, TiO2 lietotājiem, kuri pasūtījuši TiO2 pirms reģistrācijas datuma, rada ievērojamus zaudējumus, un apgalvoja, ka tajā laikā “neviens nevarēja iedomāties, ka šis nepamatotais maksājums tiktu īstenots”.

(562)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka pamatregulā nav paredzēta iespēja maksājumu iekasēšanu balstīt uz dienu, kad attiecīgo ražojumu nosūta no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana. Turklāt paziņojums par procedūras sākšanu šajā lietā tika publicēts 2023. gada 13. novembrī, tajā norādot lietas izskatīšanas termiņus. No tā brīža lietotāji vismaz būtu varējuši zināt par iespēju, ka tiks pieņemti pagaidu maksājumi. Tāpēc Komisija noraidīja šo lūgumu.

(563)

Kā norādīts iepriekš 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(564)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 456. apsvērumā, Komisija šajā izmeklēšanas posmā nevarēja pieņemt lēmumu par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Tāpēc Komisijai saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu ir jālemj, vai galīgie antidempinga pasākumi attiecībā uz importu reģistrācijas periodā tiks iekasēti ar atpakaļejošu spēku.

(565)

Pieci lietotāji un ASEFAPI no brīža, kad sūdzības iesniedzējs to pieprasīja, vairākkārt iesniedza informāciju, iebilstot pret reģistrāciju. Vairāki mazāki krāsu ražotāji pēc reģistrācijas reģistrējās kā ieinteresētās personas, un pieci no tiem iesniedza piezīmes, iebilstot pret importa reģistrāciju. Visas ieinteresētās personas, kas iesniedza piezīmes pēc pagaidu regulas pieņemšanas, iebilda pret maksājumu iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka maksājumi būtu jāiekasē.

(566)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti saistībā ar reģistrāciju savāktie dati. Komisija analizēja, vai bija izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgu maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(567)

Kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai reģistrācijas periodā var iekasēt maksājumus, ir noteikti pamatregulas 10. panta 4. punktā.

(568)

Pamatregulas 10. panta 4. punkta a) apakšpunktā noteiktais nosacījums ir izpildīts, jo imports tika reģistrēts saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(569)

Pēc reģistrācijas regulas publicēšanas, kā arī pagaidu regulas publicēšanas importētājiem tika dota iespēja sniegt piezīmes saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

(570)

Vairākas ieinteresētās personas iebilda pret reģistrāciju.

(571)

Personas apgalvoja, ka, tā kā Savienības TiO2 ražošanas apjoms nav pietiekams, lai nodrošinātu Savienības pieprasījumu, lietotājiem nav citas alternatīvas, kā vien importēt.

(572)

Komisija šai sakarā norādīja, ka tikai tas vien, ka produkti tiek importēti, nav kritērijs, uz kuru balstās lēmums par importa reģistrāciju. Tā vietā Komisija novērtēja, vai ir noticis turpmāks ievērojams importa pieaugums, kas varētu apdraudēt maksājuma korektīvo ietekmi. Importa apjomu izmaiņas Komisija novērtēja tālāk 575. apsvērumā.

(573)

Saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktu jābūt tā, ka “izstrādājums jau ilgāku laiku ir bijis izstrādājums par dempinga cenām vai importētājs ir apzinājies vai tam bija jāapzinās, ka tas īsteno dempingu saistībā ar dempinga pakāpi vai apgalvoto vai konstatēto kaitējumu”. Konkrētajā gadījumā Komisija uzskata, ka importētāji apzinājās dempingu vai viņiem bija jāapzinās dempings attiecībā uz dempinga pakāpi un dempinga iespējami radīto vai konstatēto kaitējumu kopš izmeklēšanas sākšanas dienas tādu iemeslu dēļ, kas paskaidroti reģistrācijas regulas 8.–11. apsvērumā.

(574)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktu “papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas laikā, importa apjoms turpina ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, ticams, ka tas nopietni samazinās piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu”.

(575)

Komisija analizēja vidējos mēneša importa apjomus un cenas visā izmeklēšanas periodā un salīdzināja tos ar vidējiem mēneša importa apjomiem un cenām pēc procedūras sākšanas (2023. gada decembris–2024. gada jūlijs). Periods pēc procedūras sākšanas ir sadalīts periodā līdz pagaidu pasākumu piemērošanai, no vienas puses, un periodā līdz reģistrācijas stāšanās spēkā brīdim, no otras puses.

1. tabula

(576)

Salīdzinot jebkuru no periodiem (B1 vai B2) ar visu izmeklēšanas periodu, vidējie importa apjomi no Ķīnas ir palielinājušies par aptuveni 30 %, savukārt cenas samazinājās par aptuveni –2,7 %.

(577)

Tomēr, tā kā tirgū ir spēcīgi TiO2 pieprasījuma sezonalitātes rādītāji (pieprasījums ir augstākais vasarā un zemākais ziemas periodā), Komisija uzskatīja, ka B1 un B2 perioda salīdzināšana ar tiem pašiem periodiem izmeklēšanā precīzāk parāda situāciju tirgū. Šis salīdzinājums ir redzams nākamajā tabulā.

2. tabula

(578)

Iepriekš minētais salīdzinājums liecina, ka vidējais mēneša imports no Ķīnas pēc lietas sākšanas ir palielinājies – par 17 % līdz pagaidu pasākumiem un, vēl svarīgāk, par 25 %, ņemot vērā pirmo pilno mēnesi pēc paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu publicēšanas un pēdējo pilno mēnesi pirms pagaidu pasākumu noteikšanas.

(579)

Tomēr, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares sniegtajām aplēsēm, patēriņš Savienībā palielinājās ar līdzīgu tendenci, t. i., aptuveni par 25 %. Līdz ar to importa pieaugums atbilda patēriņa tendencei. To apstiprina arī tas, ka vairāki Savienības ražotāji ziņoja par pārdošanas apjoma pieaugumu laikposmā pēc izmeklēšanas.

(580)

Vairākas personas arī apgalvoja, ka nevar uzskatīt, ka pēc lietas uzsākšanas imports ievērojami palielinājās, bet drīzāk ka novērotais pieaugums atbilst iepriekšējām tendencēm, t. i., gaidāmajam pieprasījuma pieaugumam pēc nonākšanas cikla līknes apakšā.

(581)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, Komisija secināja, ka nav pietiekamu pierādījumu tam, ka importa pieaugums pārsniedza pieprasījuma pieaugumu laikposmā pēc izmeklēšanas. Komisija neatrada un tai neiesniedza pierādījumus tam, ka importētāji būtu uzkrājuši krājumus. Turklāt Komisija atzīmēja, ka, kā redzams iepriekš 2. tabulā, pēc izmeklēšanas perioda vidējā importa cena samazinājās neatkarīgi no aplūkotā perioda veida, turklāt arī tad, ja tika ņemta vērā sezonalitāte. Tomēr samazinājums atbilda Savienības ražošanas nozares aplēstajam ražošanas izmaksu samazinājumam laikposmā pēc izmeklēšanas perioda. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nevarēja secināt, ka importa pieaugums varētu nopietni mazināt piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

(582)

Līdz ar to Komisija secināja, ka nosacījumi iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku nav izpildīti.

(583)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (71) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma vai izlīguma rezultātā, maksājamā procentu likme ir tā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. Procentu likme nav negatīva. Procentus piemēro no attiecīgās atmaksājamās summas samaksas dienas līdz dienai, kad jāveic atmaksa.

(584)

Komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,