<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.7-->
  <head>
    <title>2022-03-202203C110202004980-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0498-20-202108442-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="6/12/2021 16:38:25" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="ZtRkbyOzPn21h6UHn22X8+o48Mf6zWdrZ8MWG6NCH+9BUSFBCJBTMV5VsrKjPbUGOvGmN9cxuC3BYMrX3Pc6Os1aSGt0eFZMk0oSPsPPWLFbvn2SiV4tpEEVRsmQ4GFTDDTQqqOb427DnU0rmctuqVW3/miuXkBhcei8QraeJ6o=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0498" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2020" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 17/09/2021 18:38:26" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="535ccfd66b0f4038ba8439897d616324" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0498" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">M. Campos Sánchez‑Bordona secinājumi – Lieta C‑498/20</div>
      <div id="rId21" style="default">BMA Nederland</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA MANUELA KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS [MANUEL CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA]SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      sniegti 2021. gada 28. oktobrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-3" title="page-1">
      Lieta C‑498/20
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-4" title="page-1">
      ZK kā JM tiesību pārņēmējs, BMA Nederland BV maksātnespējas procesa administrators
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      BMA Braunschweigische Maschinenbauanstalt AG
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-7" title="page-1">
      (rechtbank Midden‑Nederland (Centrālnīderlandes pirmās instances tiesa, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-8" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Jurisdikcija ārpuslīgumisko saistību jomā – Maksātnespējas procesa administratora prasība pret trešo personu kreditoru interesēs – Vieta, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu – Trešās personas iestāšanās lietā kolektīvo interešu aizsardzībai
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa ir uzdevusi Tiesai vairākus prejudiciālos jautājumus, uz kuriem tās ieskatā atbilde ir nepieciešama, lai izspriestu sarežģītu strīdu, kurā apvienotas valsts tiesvedības kolektīvo interešu aizsardzībai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>). Šajā strīdā tiek spriests par kādas Vācijas sabiedrības iespējamu ārpuslīgumisko atbildību, par ko prasības cēlis viena no šīs sabiedrības meitasuzņēmumiem (Nīderlandes) maksātnespējas procesa administrators un fonds, kas atrodas Nīderlandē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas norādi šie secinājumi būs tikai par prejudiciālo jautājumu, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>), 4. pantu. Tomēr, tā kā lietas dalībnieku apsvērumi atspoguļo arī nesaskaņas par šīs regulas piemērošanas jomu, par ko Tiesai ir jālemj, mani secinājumi attieksies arī uz tiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt es neaplūkošu prejudiciālos jautājumus, kas attiecas uz starptautisko jurisdikciju, lai noteiktu tiesu, kas izskatīs strīdu atkarībā no vietas, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu, un lietā iestājoties trešām personām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 1215/2012</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar 7. panta ievadu un 2. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-3">
      “Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt citā dalībvalstī:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-18" title="page-3">
      2) lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu, – tās vietas tiesās, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar 8. panta ievadu un 2. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-3">
      “Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var arī iesūdzēt:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-21" title="page-4">
      2) kā trešo personu prasībā par garantiju vai galvojumu vai jebkurā citā tiesvedībā ar trešo personu piedalīšanos – tiesā, kurā ir celta sākotnējā prasība, ja vien tā nav celta vienīgi ar mērķi attiecībā uz šo personu nepieļaut tās tiesas jurisdikciju, kas būtu kompetenta šīs personas lietā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Roma II</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">7. apsvērumā ir norādīts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-24" title="page-4">
      “Regulas materiāltiesiskajai darbības jomai un noteikumiem vajadzētu būt saderīgiem ar Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Brisele I) un instrumentiem, kuri reglamentē tiesību aktus, kas piemērojami līgumsaistībām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar 16. apsvērumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-4">
      “Vienotiem noteikumiem būtu jāveicina tiesas nolēmumu paredzamība un jānodrošina saprātīgs līdzsvars starp tās personas interesēm, ko uzskata par atbildīgu, un tās personas interesēm, kam nodarīts kaitējums. Saistība ar valsti, kur radies tiešais kaitējums (lex loci damni), rada taisnīgu līdzsvaru starp tās personas interesēm, ko uzskata par atbildīgu, un tās personas interesēm, kam nodarīts kaitējums, kā arī atspoguļo mūsdienu pieeju civiltiesiskai atbildībai un to, kā attīstās atbildības neatkarīgi no vainas sistēmas.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar 17. apsvērumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-4">
      “Piemērojamie tiesību akti būtu jānosaka, pamatojoties uz to, kur radies kaitējums, neatkarīgi no tā, kurā valstī vai valstīs varētu rasties netiešas sekas. Tādējādi personiska aizskāruma gadījumos vai gadījumos, kad kaitējums radies mantai, valstij, kurā radies kaitējums, vajadzētu būt valstij, kurā, attiecīgi, nodarīts personiskais aizskārums vai radies kaitējums mantai.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-4">
      “Šī regula neattiecas uz:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-31" title="page-4">
      d) ārpuslīgumiskām saistībām, kas izriet no tiesību aktiem par uzņēmējsabiedrībām un citām korporatīvām vai nekorporatīvām struktūrām, piemēram, no to izveides, reģistrējot vai kā citādi, no to tiesībspējas un rīcībspējas, no uzņēmējsabiedrību un citu korporatīvu vai nekorporatīvu struktūru iekšējās organizācijas vai likvidācijas, no amatpersonu un dalībnieku personiskās atbildības par uzņēmējsabiedrības vai struktūras saistībām un no revidentu personiskās atbildības pret uzņēmējsabiedrību vai tās dalībniekiem grāmatvedības dokumentu obligātajās revīzijās.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar 4. pantu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-4">
      “1. Ja vien šajā regulā nav paredzēts kas cits, tiesību akti, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām, kuras izriet no neatļautas darbības, ir tās valsts tiesību akti, kurā radies kaitējums, neatkarīgi no tā, kurā valstī iestājies notikums, kas radījis kaitējumu, un neatkarīgi no tā, kurā valstī vai kurās valstīs radušās netiešas minētā notikuma sekas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-4">
      2. Tomēr gadījumā, ja gan personai, ko uzskata par atbildīgu, gan personai, kam nodarīts kaitējums, laikā, kad kaitējums radies, pastāvīgā mītnesvieta ir vienā un tajā pašā valstī, piemēro minētās valsts tiesību aktus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-4">
      3. Ja visi lietas apstākļi skaidri liecina, ka neatļautā darbība ir acīm redzami ciešāk saistīta ar citu valsti, kas nav 1. vai 2. punktā norādītā valsts, piemēro attiecīgās valsts tiesību aktus. Acīm redzami ciešāka saikne ar citu valsti jo īpaši varētu būt balstīta uz jau iepriekš pastāvējušām pušu attiecībām, piemēram, uz līgumu, kas ir cieši saistīts ar attiecīgo neatļauto darbību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Valsts tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Burgerlijk Wetboek (Civillikums) 3:305.a panta 1. punktu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>):</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-4">
      “Fonds vai apvienība ar pilna apjoma tiesībspēju var celt prasību, lai aizsargātu līdzīgas citu personu intereses, ja vien tas vai tā pārstāv šīs intereses saskaņā ar saviem statūtiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kad maksātnespējas procesa administrators iesniedz Peeters/Gatzen prasību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>), viņš pārstāv kreditoru kopuma intereses. Gūtie ieņēmumi tiek iekļauti parādnieka mantā tās sadalīšanai saskaņā ar maksātnespējas normām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakti un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nīderlandes sabiedrības BMA Nederland BV (turpmāk tekstā – “BMA NL”), kas ir specializējusies pārtikas rūpniecības iekārtu ražošanā un pārdošanā, vienīgais dalībnieks ir BMA Groep BV (turpmāk tekstā – “BMA Groep”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BMA Groep savukārt pilnībā pieder Vācijas sabiedrībai BMA Braunschweigische Maschinenbauanstalt AG (turpmāk tekstā – “BMA AG”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BMA Groep bija pilnvarota iecelt un atlaist BMA NL vadītājus. Noteiktos periodos BMA AG darbinieki bija iecelti par statūtos noteiktajiem BMA NL vadītājiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Svarīgu BMA NL vadības lēmumu un darbību gadījumā bija pienākums tos iesniegt BMA Groep apstiprināšanai, kas savukārt lūdza BMA AG apstiprinājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Laika posmā no 2004.–2011. gadam BMA AG piešķīra BMA NL aizdevumus kopumā 38 miljonu EUR apmērā. Finansēšana tika veikta, izmantojot bankas kontu, kas BMA NL bija Deutsche Bank Nederland BV.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BMA AG arī galvoja par BMA NL saistībām un veica ieguldījumus tās kapitālā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2012. gada sākumā BMA AG pārtrauca sniegt finansiālu atbalstu BMA NL. 2012. gada 3. aprīlī BMA NL nācās lūgt pasludināt maksātnespēju. Lielākā daļa no provizoriski atzīto nenodrošināto prasījumu kopsummas attiecas uz Vācijas kreditoriem, galvenokārt pašu BMA AG un citām Vācijā reģistrētām sabiedrībām, kas pieder BMA AG grupai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārējie kreditori, kuru prasījumi nav apmierināti, ir reģistrēti dažādās valstīs, tostarp daži valstīs, kas neatrodas Eiropas Savienībā. Mantas aktīvi nav pietiekami, lai pilnībā apmierinātu visus kreditoru prasījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BMA NL maksātnespējas procesa administrators kreditoru kopuma interesēs iesniedza rechtbank Midden‑Nederland (Centrālnīderlandes pirmās instances tiesa, Nīderlande) Peeters/Gatzen prasību pret BMA AG.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2018. gada 23. maija nolēmumu šī tiesa atzina, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/848  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>) 3. pantu tai ir jurisdikcija lemt par šo prasību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2016. gada 21. jūnijā tika dibināts Stichting Belangbehartiging Crediteuren BMA Nederland (BMA Nederland kreditoru interešu aizsardzības fonds; turpmāk tekstā – “Fonds”), kura mērķis ir pārstāvēt to BMA NL kreditoru intereses, kuri cieta zaudējumus BMA AG rīcības dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2018. gada 15. augustā Fonds šajā pirmās instances tiesā lūdza atļauju iestāties lietā tiesvedībā starp maksātnespējas procesa administratoru un BMA AG. Ar 2019. gada 30. janvāra lēmumu tiesa pieņēma šo prasību izskatīšanai, jo atzina, ka tai ir jurisdikcija saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 8. panta ievadu un 2. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2019. gada februārī Tiesa pasludināja spriedumu NK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>). Šajā lietā tā atzina, ka Peeters/Gatzen prasība, ko cēlis maksātnespējas procesa administrators, neietilpst Maksātnespējas regulas piemērošanas jomā, bet gan Regulas (EK) Nr. 44/2001  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>) piemērošanas jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ BMA AG lūdza iesniedzējtiesai pārskatīt 2018. gada 23. maija un 2019. gada 30. janvāra spriedumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmās instances tiesa uzskata, ka nevar atstāt spēkā tās 2018. gada 23. maija lēmumu, bet šaubās pa to, vai tai būtu jāatzīst sava jurisdikcija, ņemot vērā no Regulas Nr. 1215/2012 izrietošo jurisdikciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos rechtbank Midden‑Nederland (Centrālnīderlandes pirmās instances tiesa) uzdod Tiesai prejudiciālos jautājumus, no kuriem minu tikai ceturto jautājumu, kas ir sadalīts četrās daļās:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-57" title="page-4">
      “a) Vai [Regulas Nr. 864/2007] 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “valsts, kurā radies kaitējums” ir valsts, kurā atrodas tās sabiedrības juridiskā adrese, kura nevar atlīdzināt zaudējumus, kurus cietuši ir šīs sabiedrības kreditori iepriekš minētās rūpības pienākuma neizpildes dēļ?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-58" title="page-4">
      b) Vai, lai noteiktu šo valsti, nozīme ir apstāklim, ka prasības ir iesniedzis maksātnespējas procesa administrators, pildot savu likumā noteikto maksātnespējīgā parādnieka mantas realizācijas uzdevumu un kolektīvo interešu pārstāvis kreditoru kopuma interesēs (bet ne to vārdā)?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-59" title="page-4">
      c) Vai, lai noteiktu šo valsti, nozīme ir apstāklim, ka daļas kreditoru domicils neatrodas Eiropas Savienības teritorijā?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-4">
      d) Vai apstāklis, ka starp maksātnespējīgo Nīderlandes sabiedrību un tās galveno mātessabiedrību bija noslēgti finansēšanas nolīgumi, kuros ar vienošanos par jurisdikcijas noteikšanu tika noteikta Vācijas tiesu jurisdikcija un atzīts, ka piemērojami ir Vācijas tiesību akti, nozīmē to, ka apgalvotajai BMA AG neatļautajai darbībai saskaņā ar Regulas Roma II 4. panta 3. punktu acīmredzami ir ciešāka saikne ar citu valsti, kas nav Nīderlande?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika reģistrēts Tiesā 2020. gada 29. septembrī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apsvērumus ir iesnieguši maksātnespējas procesa administrators, BMA AG, Fonds un Eiropas Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas sēdes rīkošana netika uzskatīta par vajadzīgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā šie secinājumi attiecas tikai uz Regulas Roma II 4. panta interpretāciju, vispirms ir jāpārbauda Fonda iebildums par šīs regulas piemērošanas jomu. Pēc tā domām, uz atbildību, par ko tiek runāts šajā lietā, attiecas sabiedrību tiesības un tādēļ uz to neattiecas Regula Roma II saskaņā ar tās 1. panta 2. punkta d) apakšpunktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai atbildētu uz šo iebildumu, ir nepieciešams interpretēt Regulas Roma II jēdzienus saskaņā ar parastajiem interpretācijas kritērijiem. Papildus tiem, pēc likumdevēja norādes, ir nepieciešams nodrošināt saskanību starp šo tiesību aktu, Regulu Nr. 1215/2012 un tiesību aktiem, kas attiecas uz tiesību aktiem, kuri ir piemērojami līgumsaistībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 1215/2012 obligātās saskanības nozīme ir kolīziju normu attiecībā uz jurisdikcijām kodifikācijas papildinošajā raksturā. Attiecībā uz kolīziju normām līgumtiesību jomā pietiek minēt, ka Regula Roma II tika ieviesta kā “starptautisko privāto tiesību normu attiecībā uz līgumiskām un ārpuslīgumiskām civillietām vai komerclietām apvienošanas darba dabisks turpinājums Kopienu līmenī”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr saskaņotība šo tiesību aktu interpretācijā nav absolūti obligāta. Ir svarīgi arī saglabāt katra no tiem un to mērķu, kā arī attiecīgās normas iekšējo saskaņotību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Roma II nosaka piemērojamos tiesību aktus, nevis starptautisko jurisdikciju. Ja vieta, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu, un tā sadalīšanās (interpretācijas ceļā) ir izskaidrojama attiecībā uz jurisdikciju ar lielāku iespēju iesniegt pierādījumus un pareizas tiesvedības apsvērumiem, Regulā Roma II piesaistes kritērijs ir tikai viens  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>) un tas atbilst iemesliem, kas ir izklāstīti tās 16. apsvērumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Roma II piemērošanas joma. Ārpuslīgumisko saistību, kas izriet no sabiedrību tiesībām, izslēgšana</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Problēmas apraksts. Lietas dalībnieku nostāja</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar iesniedzējtiesas nolēmumu (apgalvotā) BMA AG ārpuslīgumiskā atbildība izriet no rūpības pienākuma pārkāpuma attiecībā uz trešām personām. Iesniedzējtiesa, kurai nav šaubu par Regulas Roma II piemērojamību, tikai atspoguļo lietas dalībnieku argumentācijas atšķirību šajā jautājumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nav informācijas, ka Fonds būtu lūdzis valsts tiesā nepiemērot kādus tiesību aktus. Savukārt Tiesā Fonds šādu lūgumu ir iesniedzis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fonds uzskata, ka attiecīgā prasība neietilpst Regulas Roma II piemērošanas jomā, jo tās pamatā ir BMA AG kā maksātnespējīgās Nīderlandes sabiedrības amatpersonas vai dalībnieka atbildība. Rūpības pienākums, ko nav izpildījusi BMA AG, būtu prasāms saskaņā ar sabiedrību tiesībām, tādēļ uz atbildību neattiecas Regula Roma II  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Maksātnespējas procesa administrators arī saskata, ka kaitējums Vācijas sabiedrībai ir radies kā (netiešai) Nīderlandes sabiedrības dalībniecei. Tomēr no šīs informācijas nav secināms, ka Regula Roma II nebūtu piemērojama  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BMA AG savukārt uzskata, ka tās atbildība, ja tāda vispār pastāv, izrietētu no tās kā maksātnespējīgās sabiedrības aizdevēja neatļautas darbības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Faktiski pastāv strīds par mātesuzņēmuma (BMA AG) rūpības pienākuma raksturu, gadiem sniedzot finansiālu atbalstu meitasuzņēmumam, lai mākslīgi uzturētu to “dzīvu”, un pēc tam to liedzot, izraisot maksātnespēju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izslēgšana no ārpuslīgumiskajām saistībām, kas izriet no sabiedrību, apvienību un citu juridisku personu tiesībām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Man nav jāizsaka viedoklis par Nīderlandes tiesību interpretāciju vai tvērumu, bet gan tikai par Regulas Roma II piemērošanas jomu saistībā ar nepiemērojamību, kas ir noteikta 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula nepiedāvā jautājumu, kas attiecas uz “sabiedrību tiesībām” vispārēju definīciju, bet tajā par šo jautājumu arī nav atsauces uz dalībvalstu tiesību aktiem. Tādēļ šis jēdziens ir interpretējams autonomi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nepiemērojamība atbilst vadlīnijām, kas bija noteiktas Romas konvencijas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>) 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā un kas kļuva par Regulas Roma I 1. panta 2. punkta f) apakšpunktu, pievienojot jomu par revidentu atbildību pret sabiedrību un tās struktūrvienībām par grāmatvedības dokumentu obligātajām revīzijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmuma par Romas konvencijas neattiecināšanu uz sabiedrību tiesībām vēsturiskais pamatojums bija galvenokārt īstermiņa rakstura: tobrīd notika darbs sabiedrību materiālo tiesību saskaņošanā Kopienu līmenī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>). Šis mērķis vēl nav pilnībā sasniegts un tādējādi nav iespējams noteikt Regulas Roma I (ne arī Regulas Roma II) piemērošanas jomu, atsaucoties uz lex societatis, kuru materiālo piemērošanas jomu Eiropas likumdevējs ir noteicis visām dalībvalstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Roma II sniedz atbalsta punktu, uzskaitot ārpuslīgumisko saistību kopumu, uz ko tā neattiecas, jo tas attiecas uz sabiedrību tiesībām. Tomēr un ne tikai tāpēc, ka saraksts nav izsmeļošs, šīs uzskaitījums neatrisina visas problēmas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ārpuslīgumisko saistību kā attiecināmu uz lex societatis vai lex loci delicti jomu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>) kvalificēšana joprojām ir sarežģīta, tostarp tad, kad šādas saistības attiecas uz tādiem aspektiem kā tie, kas ir iekļauti šajā uzskaitījumā. To pierāda dalībvalstu praksē pieņemto risinājumu dažādība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa, lemjot par nepiemērojamību līgumsaistību jomā, pārņem Romas konvencijas Ziņojuma skaidrojumus un uzsver atšķirību starp sabiedrības iekšējām attiecībām vai “dzīvi” (nepiemērojamības priekšmetu) un ārējām attiecībām (uz kurām attiecas regulas)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas uzsvars uz šo atšķirību ir attiecināms uz pirmo no triju izslēgto kategoriju jautājumiem, kas ir noteikts Regulas Roma II 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā: sabiedrību izveide, tiesībspēja un rīcībspēja, iekšējā organizācija un likvidācija. Tie visi ir sabiedrības iekšējo procesu elementi, kurus reglamentē tikai sabiedrību tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt es šaubos, ka “iekšējās dzīves” kritērijs ir pietiekams, lai interpretētu un noteiktu divas citas izslēgtās kategorijas: a) dalībnieku un amatpersonu personiskā atbildība par sabiedrības vai citu juridisku personu saistībām; un b) revidentu personiskā atbildība pret sabiedrību un tās dalībniekiem par grāmatvedības dokumentu obligātajām revīzijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, svarīgs aspekts ir likumdevēja griba attiecināt vienotu regulējumu, lex societatis, uz līgumiska vai ārpuslīgumiska rakstura jautājumiem, kuriem pastāv īpašs risinājums, kas izriet no saiknes starp šādiem jautājumiem un juridiskas personas darbību gan uz iekšpusi (“iekšējā dzīve”), gan ārpusi (“ārējā dzīve”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, attiecībā uz dalībnieku un amatpersonu personisko atbildību par sabiedrības saistībām Regulas Roma II nepiemērojamība ir saprotama, jo saistība ar sabiedrību prevalē pār jebkuru citu apsvērumu. Ja ārpuslīgumiskās atbildības normā ir tik daudz sabiedrību tiesību apsvērumu, ka ārpus tiem tai nav jēgas, šīs tiesības prevalē kvalificēšanas nolūkā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā to izklāstīja Komisija savā regulas priekšlikumā, kas tika iesniegts 2003. gadā: “šis jautājums [par dalībnieku un amatpersonu personisko atbildību par sabiedrības saistībām] nevar tikt atdalīts no sabiedrībai piemērojamām sabiedrību tiesībām, [..], kuru izmantošanas ietvaros tiek apgalvota atbildība”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atzīstu, ka šī kritērija īstenošana praksē nav vienkārša, un ne tikai Regulas Roma II teksta dēļ, bet gan neskaidrību sabiedrību jomā dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ārpuslīgumiskās saistības, kas izriet no “amatpersonu un dalībnieku personiskās atbildības par uzņēmējsabiedrības vai struktūras saistībām”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai noskaidrotu, vai uz ārpuslīgumisku saistība attiecas (vai neattiecas) Regulas Roma II 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts, ir pēc būtības (ratio legis) jāpārbauda atbildības attiecināšana uz dalībniekiem un amatpersonām, lai noteiktu tās izcelsmi vai piesaisti sabiedrību jomai:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nepiemērojamība ir pamatota, ja tiesību aktos atbildība ir attiecināta no sabiedrības uz administratoru vai tieši noteikta administratoram, ja tā izriet no sabiedrību tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt uz atbildību, kas izriet no vispārēja pienākuma neminem laedere vai cita īpaša pienākuma, kas nav saistīts ar sabiedrību jomu, pārkāpuma, attiecas Regula Roma II.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kreditors, kam tiesību akti piešķir tiesības pieprasīt sabiedrības parādu samaksu no trešām personām un kas saskaņā ar tiesību aktiem izvirza prasību pret amatpersonu par lojalitātes un rūpības pienākuma pārkāpumu, kas tam ir pret sabiedrību, manuprāt, darbojas sabiedrības tiesību ietvaros. Amatpersonas atbildībai piemērojamos tiesību aktus nenosaka saskaņā ar Regulu Roma II.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī paša kreditora prasība, kuras pamatā ir vispārējs rūpības pienākums erga omnes, kas atšķiras no īpašā rūpības pienākuma, kas rodas attiecībās starp amatpersonu un sabiedrību, gan ietilpst regulas materiālās piemērošanas jomā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Formāla norāde uz to, ka attiecīgā atbildība ietilpst sabiedrību jomā, ir tāda, ka saistības un attiecīgo prasību reglamentē tiesību akts par sabiedrību tiesībām, nevis vispārējs tiesību akts par ārpuslīgumisko atbildību. Tomēr tā ir tikai norāde, kuru nevar izmantot mehāniski vai automātiski.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesību sistēmās, kurās piemērojamie tiesību akti formāli ir tie paši – katrā ziņā vispārējs noteikums par ārpuslīgumisko atbildību –, to nošķiršana būtu sarežģītāka nekā tajā, kurā pastāv atsevišķi noteikumi. Grūtības neizvēršas neiespējamībā, jo judikatūrā noteikti ir izstrādātas atšķirības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Un otrādi, noteikuma par tiešo prasību (pretstatā “sabiedrības” prasībai) pret amatpersonu ietveršana tiesību aktā par sabiedrībām nebūt neatceļ tās normas par vispārējas ārpuslīgumiskās atbildības raksturu: ir jāpārbauda tās ratio legis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrs atšķirīgs elements ir katrai prasībai paredzētais regulējums. Gan “sabiedrības” prasības, ko īsteno kreditors, kā arī tiešās prasības galīgais mērķis ir piespriest sabiedrības pārvaldes (vai lēmējai) institūcijai sabiedrības parādu atlīdzināšanu: tomēr parasti atšķiras tas, kas ir jāpierāda tiesvedībā katrā atsevišķā gadījumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>), kā arī tas, uz kādiem aizstāvības pamatojumiem amatpersona var atsaukties  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekšminēto, varētu noteikt, piemēram, kas ir jomas, uz kurām neattiecas Regula Roma II:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Amatpersonas atbildība, ja tā neizpilda savu pienākumu prasīt sabiedrības likvidāciju (vai maksātnespējas procesa pasludināšanu), ja tā ir likumīgi pamatota  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasība pret dalībniekiem, ja tie nav veikuši nepieciešamās darbības, lai pabeigtu sabiedrības ar ierobežotu atbildību izveidi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasība pret valdes locekļiem, kam ir jāatbild par sabiedrības parādiem, ja tie neveic noteiktus formālus pasākumus, kas ir paredzēti, lai kontrolētu šīs sabiedrības finansiālo situāciju, ja tai nav pietiekamu finanšu līdzekļu. Uz šo atbildību ir atsauce Aktiebolagslag (Zviedrijas Likums par akciju sabiedrībām) 25. nodaļas 18. pantā, kas ir analizēts spriedumā ÖFAB.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt [piemērošanas jomā] ietilptu prasības par atlīdzināšanu, ko var celt dalībnieki un trešās personas par amatpersonu darbībām, kas tieši kaitē to interesēm, ja to regulējums atbilst vispārējām normām par atbildību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr un vēlreiz atzīstu, ka šis nošķiršanas kritērijs, kas nosaka vienu vai otru atbildības veidu, nesniedz vēlamo skaidrību, bet es neatrodu citu kritēriju, kas ļautu sniegt precīzākus risinājumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesai ir jāizlemj, vai Regula Roma II ir piemērojama šajā lietā, ņemot vērā lietas apstākļus un manis tikko izklāstīto. Ja tiktu sniegta apstiprinoša atbilde, kas netieši izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, es tagad pievērsīšos ceturtajam no Tiesai uzdotajiem jautājumiem, kurā savukārt ir ietverti četri jautājumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtais prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">a) apakšpunkts: tiesību akti, kas ir piemērojami BMA AG saistībām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Regulas Roma II 4. pantu piemērojamie tiesību akti principā atbildīs vietai, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu, izņemot tad, ja: i) puses ir izvēlējušās citus tiesību aktus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>) saskaņā ar 14. pantu; vai ii) pastāv viens no gadījumiem, kas paredzēti 5. un nākamo pantu īpašajās kolīziju normās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai noteiktu vietu, kurā iestājās notikums, kas radīja kaitējumu šajā lietā:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">4. panta 1. punkta beigu daļā ir norādīts, ka nav būtiska ne valsts, kurā iestājas notikums, kas rada kaitējumu, ne valsts, kurā var iestāties šī kaitējuma netiešās sekas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa jau ir izskaidrojusi (par Briseles konvencijas 5. panta 3. punktu)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>), kas var tikt saprasts ar kaitējuma rašanās vietu faktiskajā situācijā, kas ir līdzīga šai lietai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, spriedumā Dumez France un Tracoba Tiesa atzina, ka:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">“[..] lai arī [..] formulējums “vieta, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu”, kas ietverts Konvencijas 5. panta 3. punktā, var būt attiecināms uz vietu, kurā ir iestājies kaitējums, pēdējo jēdzienu var saprast tikai kā norādi uz vietu, kurā notikums, kas izraisījis kaitējumu un kas nosaka atbildības iestāšanos par neatļautu darbību vai kvazideliktu, ir tieši izraisījis kaitnieciskas sekas personai, kura ir tieši cietusi no minētā notikuma”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">“Mātesuzņēmumu [..] apgalvotais kaitējums ir tikai netiešās sekas finansiāliem zaudējumiem, ko sākotnēji cieta to meitasuzņēmumi kā sekas tam, ka tika atcelti aizdevumi un rezultātā apstādināta darbu izpilde”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">“Norādītais kaitējums ir tikai netiešās sekas tam kaitējumam, kas sākotnēji skāris citas juridiskās personas, kuras tieši cietušas no kaitējuma, kas radies citā vietā, nevis tajā, kur pēc tam kaitējums radies netiešajam cietušajam”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īsumā, Tiesa uzskatīja, ka kaitējuma rašanās vieta starptautiskās jurisdikcijas noteikšanas mērķiem bija vieta, kurā bija materializējies tieši cietušo personu (sākotnējais) zaudējums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādu pašu apsvērumu dēļ var apgalvot, ka šajā lietā kaitējums ir nodarīts, pirmkārt, maksātnespējīgās sabiedrības mantai un tās kreditoriem tas ir netiešs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>): runa būtu par kaitējumu, ko ir cietis pirmais subjekts (sabiedrība) attiecībā uz savu mantu un kas rodas citam vai citiem cietušajiem, jo nepietiek parādnieka mantas visu parādu segšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es apzinos, ka ir grūtības kvalificēt kaitējumu kā “tiešu” vai “netiešu”, vai konstatēt, ka persona ir cietusi “tieši” vai “netieši”. Tomēr šīs darbības netiek veiktas abstrakti, bet gan kontekstā un saskaņā ar mērķi, kas ir paredzēts Regulā Roma II un ko ir detalizēti izstrādājusi Tiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spriedumā Lazar  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>) Tiesai bija jānosaka tiesību akti, kas ir piemērojami personas, kas ir gājusi bojā ceļa satiksmes negadījumā kādā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā dzīvo šīs personas tuvinieki, tuvinieku prasībai. Tādēļ:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā atgādināja, ka saskaņā ar Regulas Roma II 2. pantu “kaitējums ietver visas sekas, kas izriet no neatļautas darbības”; un ka kaitējums, kas saistībā ar personas nāvi negadījumā, kas ir noticis dalībvalstī, ir nodarīts kādā citā dalībvalstī dzīvojošajiem šīs personas tuviniekiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>), ir “netiešās sekas” 4. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā norādīja, ka kaitējums, kas jāņem vērā, lai noskaidrotu šo kaitējuma rašanās vietu, ir tiešais kaitējums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar sistēmiskās argumentācijas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>) un mērķa nodrošināt piemērojamo tiesību aktu paredzamību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>) palīdzību tā atzina, ka “[..] ja ir iespējams identificēt tieša kaitējuma rašanos, [..] šā tiešā kaitējuma vieta būs pienācīgais piesaistes punkts, lai noskaidrotu piemērojamos tiesību aktus, neatkarīgi no šā negadījuma netiešajām sekām”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecinot iepriekšminēto uz šo lietu, iesniedzējtiesai – kurai, loģiski, ir jāprecizē šie jautājumi – būs jāpiemēro Nīderlandes tiesību akti, ja tā uzskata, ka maksātnespējīgas sabiedrības manta atrodas Nīderlandē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">b) apakšpunkts: maksātnespējas administratora vai Fonda prasība; nozīme kaitējuma vietas noteikšanā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai piemērojamo tiesību aktu noteikšana var būt atkarīga no tā, ka prasību ceļ: i) maksātnespējas administrators, pildot savu likumā noteikto mantas realizācijas uzdevumu; vai ii) kolektīvo interešu aizsardzības iestāde kreditoru kopuma labā (bet ne tā vārdā).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekšējā punktā norādīto, nav nepieciešams izskatīt šo jautājumu. Kaitējuma rašanās vieta būs tā pati gan tad, ja prasību ceļ maksātnespējīgās sabiedrības atsevišķs kreditors, gan tad, ja šo prasību ceļ maksātnespējas administrators, aizsargājot [maksātnespējas procesa] masas intereses, vai Fonds attiecībā uz noteiktiem kreditoriem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt maksātnespējas procesa administratoram (ar Peeters/Gatzen prasību) un Fondam (saskaņā ar Burgerlijk Wetboek 3:305.a panta 1. punktu) ir ius agendi, nevis materiālās tiesības, kas pamato viņa prasījumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nīderlandes tiesību akti Peeters/Gatzen prasības veidā vai tāda fonda kā fonds, kas iesaistījies šajā lietā, prasības veidā sniedz cietušajām personām procesuālu instrumentu vai līdzekli. Tā izmantošana nevar izmainīt tādu normu noteikšanu, kas paredz piemērojamos tiesību aktus, kam ir jābūt paredzamiem kaitējuma nodarītājam un cietušajai personai, turklāt ņemot vērā to abu intereses, lai nodrošinātu līdzsvaru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">c) apakšpunkts: kreditori ar domicilu trešās valstīs</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Dažiem no sabiedrības BMA NL kreditoriem, šķiet, domicils nav Savienībā. Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai šis faktors varētu ietekmēt tās vietas noteikšanu, kurā iestājas notikums, kas rada kaitējumu Regulas Roma II 4. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat kā attiecībā uz iepriekšējo jautājumu, ņemot vērā lietas apstākļus, atbildei ir jābūt noraidošai: nav svarīgi, kur ir kreditoru domicili, ņemot vērā, ka tiem nodarītais kaitējums ir netiešs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā atgādinu, ka domicils – faktiski pastāvīgā mītnesvieta –, kas ir abām pusēm kopīgs (ar pusēm saprotot kaitējuma nodarītāju un tiešo cietušo), tomēr ir būtisks saskaņā ar 4. panta 2. punktu, kas prevalē pār 1. punkta noteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas, ka, pamatojoties uz situāciju, kurā šī kopīgā pastāvīgā mītnesvieta ir trešā valstī, Savienības tiesai ir pienākums piemērot trešās valsts tiesību aktus, nav Regulai Roma II, kurai ir vispārējs raksturs, svešs vai nevēlams iznākums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">d) apakšpunkts: tā sauktais izņēmuma noteikums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildu piesaiste iepriekš pastāvējušām attiecībām starp kaitējuma nodarītāju un cietušo</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa jautā, vai finansēšanas nolīguma iepriekšēja pastāvēšana starp BMA AG un BMA NL ietekmē piemērojamo tiesību aktu noteikšanu pirmās sabiedrības ārpuslīgumiskajai atbildībai pret otrās sabiedrības kreditoriem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jautājumā ir minēts Regulas Roma II 4. panta 3. punkts. Saskaņā ar šo normu, ja, ņemot vērā apstākļus, neatļautā darbība “ir acīm redzami ciešāk saistīta ar citu valsti, kas nav 1. vai 2. punktā norādītā valsts, piemēro attiecīgās valsts tiesību aktus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Acīm redzami ciešāka saikne ar citu valsti, kā papildus nosaka šis pants, “varētu būt balstīta uz jau iepriekš pastāvējušām pušu attiecībām, piemēram, uz līgumu, kas ir cieši saistīts ar attiecīgo neatļauto darbību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atsaukšanās uz šo noteikumu, kas ir saukts arī par “izņēmuma noteikumu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>), un uz “papildu piesaisti” vai saikni ar līgumu vai iepriekš pastāvējušām attiecībām kā šī noteikuma sastāvdaļu rosina vairākus apsvērumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai varētu izmantot izņēmuma noteikumu un noraidīt tās valsts, kurā rodas tiešais kaitējums, tiesību aktus, ir jāpastāv acīmredzami ciešākai saiknei starp neatļauto darbību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>) un citu valsti, ņemot vērā lietas apstākļu kopumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sagatavošanas darbi norāda uz vienprātības trūkumu par to, kādi ir šie apstākļi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>). Ierobežojumu neesamība liek man domāt, ka ir jāizvērtē gan pušu apstākļi, gan apstākļi, kas attiecas uz notikumu, kas rada kaitējumu, vai pašu kaitējumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">53</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iepriekš pastāvējušas attiecības starp pusēm (kā līgums) ir tikai viens no apstākļiem vai nosacījumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">54</a>
</span>). Lai gan tādēļ, ka tas ir skaidri minēts regulā, varētu uzskatīt, ka runa ir par elementu ar īpašu nozīmi, patiesībā tas ir minēts tikai kā piemērs. Tā nozīme nav absolūta, un tas pats par sevi nav pietiekams, lai nepiemērotu kaitējuma rašanās vietas (vai attiecīgajā gadījumā prasītāja un cietušās personas kopīgās mītnesvietas) tiesību aktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar 4. panta 3. punktu ir jāpastāv arī būtiskai saiknei starp attiecīgajām iepriekš pastāvējušām attiecībām un neatļauto darbību. Atbilstoši šai saiknei ir pamatoti, ka tiesību akti, kas ir piemērojami neatļautajai darbībai, nav vienkārši tiesību akti, kas nav tie akti, kas izrietētu no 4. panta 1. un 2. punkta, bet gan tie paši tiesību akti, kas attiecās uz iepriekšējo līgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi tiek atvieglota tādas prasības celšana (un sekojošā tiesvedība), kuras pamatā ir vienlaikus līgumsaistību un ārpuslīgumisko saistību pārkāpums, ja atbildība saskaņā ar abiem pamatiem ir apvienojama. Tiek arī novērsta nepieciešamība kvalificēt noteiktus jautājumus kā piederošus vienai vai otrai kategorijai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šīs priekšrocības neattaisno līguma tiesību aktu automātisku piemērošanu ārpuslīgumiskajai atbildībai. Regulas Roma II 4. panta 3. punkta ietvaros  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">55</a>
</span>), kā jau norādīju, tiesai ir rīcības brīvība izlemt, vai pastāv būtiska saikne starp ārpuslīgumiskajām saistībām un valsti, kuras tiesību akti reglamentē iepriekš pastāvējušās attiecības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">56</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, šai rīcības brīvībai ir nozīme, ņemot vērā, konkrētāk, to, ka līgumam vai iepriekš pastāvējušām attiecībām piemērojamie tiesību akti var nebūt noteikti objektīvi, bet pēc pušu izvēles. Pirmajā gadījumā piesaistes kritērijs, kas nosaka piemērojamos tiesību aktus, norāda uz faktisku teritoriālu vai ģeogrāfisku saikni; otrajā gadījumā uz tikai juridisku saikni, kas izriet no līgumslēdzēju gribas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi uzskatu, ka finansēšanas nolīguma iepriekšēja pastāvēšana starp sabiedrībām BMA AG un BMA NL ir tikai vēl viens apstāklis, ko var ņemt vērā, izlemjot, vai neatļautā darbība, ko (apgalvoti) attiecina uz BMA AG, ir acīmredzami ciešāk saistīta ar valsti, kas nav Nīderlande, Regulas Roma II 4. panta 3. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus piesaiste un netieši cietušās personas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan iesniedzējtiesa nav formulējusi jautājumu šādi, es uzskatu, ka varētu būt lietderīgi jautāt, vai līguma vai iepriekš pastāvējušu attiecību starp pusēm (kā vēl viens apstāklis no kopuma Regulas Roma II 4. panta 3. punkta izpratnē) vērtība ir tā pati, ja zaudējumu atlīdzību prasa nevis līgumslēdzēja puse, bet gan trešā persona  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">57</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāda ir situācija šajā lietā, kurā ir veikta tostarp tiesību aktu izvēle finansēšanas nolīgumam starp mātesuzņēmumu, (iespējamā) kaitējuma nodarītāju, un tā meitasuzņēmumu, kas ir tieši cietusī persona.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, ir pamats uzskatīt, ka uz iepriekš pastāvējušām attiecībām starp līgumslēdzējām pusēm šīs lietas mērķiem var atsaukties arī personas, kuras nav bijušas iesaistītas šajās attiecībās:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, atgādinu, ka kaitējumam, kas ir nodarīts “rikošeta” veidā, nav nozīmes vispārējai piemērojamo tiesību aktu noteikšanai saskaņā ar Regulas Roma II 4. panta 1. punktu. Saskaņā ar to tam, ka prasītājiem, kas ir netieši cietušie, nav saistības ar līgumattiecībām (starp kaitējuma nodarītāju un tieši cietušo personu), nevajadzētu ietekmēt arī izņēmuma noteikumu, kas ir vienīgi izņēmums no šā noteikuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, šis secinājums būtu izskaidrojams arī ar atkarību no atspoguļotā personiskā aizskāruma vai mantiskā kaitējuma, kas vispirms rodas citam cietušajam. Ja attiecīgās personas ciestais kaitējums ir saistīts ar iepriekšējām attiecībām un tādēļ rodas ciešāka saikne starp noteiktajiem tiesību aktiem un neatļauto darbību, nesaskatu nekonsekvenci tajā, ka kaitējumam, ko rada tā pati darbība un ko cieš trešā persona, tiek piemēroti tie paši tiesību akti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saprotu, ka šis risinājums rada neuzticēšanos, ja līgumam piemērojamos tiesību aktus ir izvēlējušās puses  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">58</a>
</span>), nevis tie ir noteikti objektīvi. Tomēr atgādinu, ka šādu tiesību aktu attiecināšana uz neatļautu darbību neizriet no līgumslēdzēju gribas, bet gan no tiesas, kas izskata lietu, lēmuma pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi 4. panta 3. punkta nosacījumus. Tādējādi saikne ir tuvāka objektīvai izvēlei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, iesaku Tiesai uz rechtbank Midden‑Nederland (Centrālnīderlandes pirmās instances tiesa, Nīderlande) ceturto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-161" title="page-4">
      1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II) 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas izslēdz no savas piemērošanas jomas ārpuslīgumiskās saistības, kas izriet no dalībnieku vai amatpersonu rūpības pienākuma pārkāpuma, ja tiesību akti nosaka no šī pārkāpuma izrietošu atbildību pret trešām personām dalībniekiem vai amatpersonām, pamatojoties uz sabiedrību tiesībām. Atbildība, kas izriet no vispārējā rūpības pienākuma pārkāpuma, nav izslēgta no regulas piemērošanas jomas.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-162" title="page-4">
      2) Regulas Roma II 4. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka “vieta, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu” ir tā vieta, kurā ir sabiedrības domicils, ja tās kreditoru ciests kaitējums ir pašas sabiedrības sākotnēji ciestu finansiālo zaudējumu netiešas sekas. Apstāklis, ka prasības ceļ maksātnespējas procesa administrators, pildot savu likumā noteikto mantas realizācijas uzdevumu, vai kolektīvo interešu aizsardzības iestāde kreditoru kopuma labā (bet ne vārdā), neietekmē šādas vietas noteikšanu. Tas, ka dažu kreditoru domicils nav Eiropas Savienībā, arī nav būtiski.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-163" title="page-4">
      3) Regulas Roma II 4. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka iepriekš pastāvējušas attiecības starp kaitējuma nodarītāju un tiešo cietušo personu (kā, piemēram, finansēšanas nolīgums, kurā puses ir izvēlējušās piemērojamos tiesību aktus) ir elements, kas ir jāizvērtē kopā ar pārējiem apstākļiem, lai noteiktu, vai starp neatļauto darbību un noteikto valsti pastāv acīmredzami ciešāka saikne nekā saikne starp šo pašu darbību un valsti, kuras tiesību akti būtu piemērojami saskaņā ar 4. panta 1. vai 2. punktu.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – spāņu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Pamattiesvedībā tiek īstenota tā sauktā “Peeters/Gatzen prasība”, ko cēlis maksātnespējas procesa administrators, un kolektīva prasība, ko cēlis Stichting jeb fonds. Hoge Raad (Augstākā tiesa, Nīderlande) 1983. gada 14. janvāra spriedumā Peeters/Gatzen pirmo reizi atzina, ka maksātnespējas procesa administrators var celt prasību par neatļautas darbības vai kvazidelikta rezultātā nodarīta kaitējuma atlīdzību pret kaitējuma radīšanā iesaistītu trešo personu, kaut arī šādu tiesību nav pašam maksātnespējīgajam parādniekam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II) (OV 2007, L 199, 40. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Roma II”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Iesniedzējtiesa lūdz interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.) 7. panta ievadu un 2. punktu un 8. panta ievadu un 2. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Redakcijā, kas bija spēkā faktisko apstākļu rašanās brīdī, pirms grozījumiem, kas tika veikti ar 2019. gada 20. marta wet tot wijziging van het Burgerlijk Wetboek en het Wetboek van Burgerlijke Rechtsvordering teneinde de afwikkeling van massaschade in een collectieve actie mogelijk te maken (Wet afwikkeling massaschade in collectieve actie) (Stb. 2019, Nr. 130).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 2. zemsvītras piezīmi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (OV 2015, L 141, 19. lpp.); turpmāk tekstā – “Maksātnespējas regula”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Spriedums, 2019. gada 6. februāris (C‑535/17, EU:C:2019:96).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Padomes Regula (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Regulas Roma II 7. apsvērums. Skat. arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV 2008, L 177, 6. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Roma I”), 7. apsvērumu; un Tiesas judikatūru, tostarp 2019. gada 31. janvāra spriedumu Da Silva Martins (C‑149/18, EU:C:2019:84), 28. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) (Komisijas) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II), COM(2003) 427 galīgā redakcija, 2003. gada 22. jūlijs, 3. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Spriedumi, 2014. gada 16. janvāris, Kainz (C‑45/13, EU:C:2014:7), 20. punkts; un 2019. gada 3. oktobris, Petruchová (C‑208/18, EU:C:2019:825), 63. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Regulā Roma II tikai kaitējuma rašanās vieta ir saglabāta kā kritērijs, turklāt pakārtots, tādas sistēmas ietvaros, kas no teorētiskā viedokļa piešķir prioritāti izvēlei saskaņā ar pušu vienošanos (skat. 14. pantu) un nosaka atšķirīgus risinājumus noteiktām neatļautām darbībām (5. un nākamie panti).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Doktrīnā skat. tostarp von Hein, J., “Article 4 Rome II”, no: Callies, G. P., Rome Regulations, 2. izd., Wolters Kluwer, 5. punkts ar turpmākām atsaucēm, uzsverot attiecību starp iespēju paredzēt piemērojamos tiesību aktus un nodrošināt iespējamu atbildību par kaitējumu, kas iestātos nākotnē. Regulas Roma II 4. panta kontekstā paredzamība (prasītājam par tā darbību sekām un cietušajai personai, kuras manta vai fiziskā neaizskaramība ir apdraudēta noteiktā vietā) ir saprotama abstrakti, proti, bez atsauces uz iesaistītajām pusēm konkrētajā strīdā: salīdziniet šo normu ar 5. panta 1. punkta beigu daļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) 4.2., 4.3. un 5.2. punkts attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru un Fondu; 7.3. punkts, izskaidrojot atbildētājas viedokli par Handlungsort.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Fonda rakstveida apsvērumu 16. un nākamie punkti. Fonds saskata paralēles ar 2013. gada 18. jūlija spriedumu ÖFAB (C‑147/12, EU:C:2013:490; turpmāk tekstā – “spriedums ÖFAB”). Atgādinu, ka tajā prejudiciālais jautājums nebija par piemērojamiem tiesību aktiem, bet gan par jurisdikciju saskaņā ar Regulu Nr. 44/2001. Šajā regulā (un arī ne šobrīd spēkā esošajā regulā) nav noteikuma, kas būtu līdzīgs Regulas Roma II 1. panta 2. punkta d) apakšpunktam. Šajā lietā strīds bija par atbildētāju atbildības kvalifikāciju vai nu kā līgumisku (kuras gadījumā būtu piemērojams 5. panta 1. punkts), vai kā ārpuslīgumisku (tad būtu piemērojams 5. panta 3. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Rakstveida apsvērumi, 1.1., 3.3. un nākamie punkti; un atbilde uz 4. jautājuma a) apakšpunktu), 12. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Tās rakstveida apsvērumu 49. un nākamie punkti. Tā noraida sabiedrību tiesību kvalifikāciju 57. un 58. punktā, un tieši neaplūko Regulas Roma II piemērojamību. Tā uzsver atšķirības starp šo lietu un spriedumu ÖFAB, lai izslēgtu tās (apgalvotās) atbildības ietveršanu sabiedrību tiesību jomā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Spriedums, 2015. gada 10. decembris, Lazar (C‑350/14, EU:C:2015:802), 21. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV 1980, L 266, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Romas konvencija”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Ziņojums par Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, ko izstrādājuši Mario Džuliano [Mario Giuliano] un Pols Lagards [Paul Lagarde] (OV 1980, C 282, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Ziņojums”), it īpaši 12. lpp. Skat. arī 2016. gada 7. aprīļa spriedumu KA Finanz (C‑483/14, EU:C:2016:205), 52. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Ģenerāladvokāts H. Saugmandsgors Ēe [H. Saugmandsgaard Øe] secinājumos lietā Verein für Konsumenteninformation (C‑272/18, EU:C:2019:679), 47. punkts, apgalvoja, ka “ir grūti un pat neiespējami sniegt izsmeļošu definīciju tam, kas ir jautājums, ko reglamentē sabiedrību tiesības un lex societatis. [..] Turklāt norādu, ka atsevišķās tiesību sistēmās tiesību normu kolīzijas noteikumos ir paredzēts jautājumu, kuri ietilpst lex societatis jomā, uzskaitījums. Tomēr šie uzskaitījumi ir vienīgi ilustratīvi, un starp dalībvalstīm pastāv atšķirības attiecībā uz jautājumiem, kuri ietilpst šajos tiesību aktos. Saskaroties ar šīm atšķirībām, bez šaubām, ir jāpievēršas šajās valstīs vispārīgi atzīto jautājumu “kodolam””.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Vai attiecīgā gadījumā lex concursus: skat. arī par sabiedrības amatpersonu personisko atbildību 2015. gada 10. decembra spriedumu Kornhaas (C‑594/14, EU:C:2015:806).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Skat. pētījumu, Gerner‑Beuerle, C., Mucciarelli, F., Schuster, E. un Siems, M., The Private International Law of Companies in Europe, Hart, Beck, Nomos, 2019, 4.5. tabula saskaņā ar datiem līdz 2018. gada septembrim.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Spriedumi, 2019. gada 8. maijs, Kerr (C‑25/18, EU:C:2019:376), 33. un 34. punkts; un 2019. gada 3. oktobris, Verein für Konsumenteninformation (C‑272/18, EU:C:2019:827), 35. un nākamie punkti.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Šo secinājumu 11. zemsvītras piezīme. Vēl skaidrāks bija 2006. gada 21. februāra grozītā priekšlikuma formulējums, COM(2006) 83 galīgā redakcija, 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts. Galīgais teksts atbilst Romas konvencijas 1. panta 2. punkta e) apakšpunktam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Skat. Alfaro Águila‑Real, J., “Administradores frente a accionistas y acreedores: deberes de lealtad para los accionistas y obligaciones pactadas o legales para los acreedores”, no: Bermejo Gutiérrez, N., Martínez Flórez, A. un Recalde Castells, A. (red.), Las reestructuraciones de las sociedades de capital en crisis, Civitas‑Thomson Reuters, 69. un nākamās lpp. Šis autors uzskata, ka gadījumā, kas ir minēts šo secinājumu 57. punktā, kreditors īsteno “sabiedrības prasību” (derivative action), kuras mērķis ir atjaunot sabiedrības mantu, un secinājumu 58. punktā minētajā – “tiešo prasību” (direct action) attiecībā uz savu mantisko kaitējumu. Autors papildus norāda (73. un 74. lpp.), ka ne amatpersonu pienākumi, ne to adresāti nemainās sabiedrības maksātspējas krīzes situācijā; savukārt var būt tā, ka rūpības līmenis, ko var prasīt kreditori, ir atšķirīgs. Viņš norāda, ka ir arī citi viedokļi, ko atspēko.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Neraugoties uz tās sistēmisko novietojumu, var būt tā, ka normā vienkārši ir atsauce uz citu tiesisko regulējumu par līgumisko vai ārpuslīgumisko atbildību.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Jo atšķiras rīcības attiecināšanas kritērijs (objektīvs vai subjektīvs) uz amatpersonu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Kuriem varētu iebilst, ja prasību būtu cēlusi “sabiedrība” vai tās dalībnieki ar sabiedrības prasību; un kuri attiecināmi uz katru kreditoru, ja tā ir tiešā prasība.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Šī īpašā pienākuma pastāvēšanas nozīme ir tajā, lai novērstu, ka komerciālajā apritē turpina darboties sabiedrība, kurai jau bija jābūt izbeigušai pastāvēšanu vai likvidētai.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Nosakot šo atbildību, tā paredzēta, lai aizsargātu trešās personas, kas veido attiecības ar nereģistrētiem subjektiem, un veicinātu sabiedrību reģistrēšanu. Tā Spānijā vispārēji Código de comercio (Real Decreto de 22 de agosto de 1885, por el que se publica el Código de comercio) [Komerclikuma (1885. gada 22. augusta Karaļa dekrēts, ar ko publicē Komerclikumu)] 119. un 120. pants vai Vācijā Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, GmbHG (Gesetz betreffend die Gesellschaften mit beschränkter Haftung in der im Bundesgesetzblatt Teil III, Gliederungsnummer 4123–1, veröffentlichten bereinigten Fassung, zuletzt geändert durch Artikel 18 des Gesetzes vom 3. Juni 2021) 11. panta 2. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Saskaņā ar iesniedzējtiesas nolēmumu līgumos starp BMA AG un BMA NL ir noteikums par Vācijas tiesību aktu izvēli. Nedaudz vēlāk pievērsīšos tā iespējamai ietekmei uz piemērojamo tiesību aktu noteikšanu BMA NL kreditoru prasībai pret BMA AG.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) 1968. gada Briseles Konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu civillietās un komerclietās (OV 1972, L 299, 32. lpp.; konsolidētais teksts OV 1998, C 27, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Spriedums, 1990. gada 11. janvāris, Dumez France un Tracoba (C‑220/88, EU:C:1990:8; turpmāk tekstā – “spriedums Dumez France un Tracoba”). Sabiedrības Dumez u.c. prasīja atlīdzināt zaudējumus, ko tās apgalvoti bija cietušas meitasuzņēmumu, kuru domicils ir citā līgumslēdzējā valstī, maksātnespējas dēļ. Maksātnespēju izraisīja tas, ka projekta attīstītājs pārtrauca nekustamo īpašumu būvniecības programmu Vācijā, kurš savukārt sekoja Vācijas banku lēmumam par tam piešķirtu aizdevumu anulēšanu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Turpat, 20. punkts. Bez izcēluma oriģinālajā tekstā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Turpat, 13. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Turpat, 14. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Tādējādi tie nav kreditoru sākotnējie zaudējumi, kā apgalvo maksātnespējas procesa administrators rakstveida apsvērumu 3.18. punktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Spriedums, 2015. gada 10. decembris (C‑350/14, EU:C:2015:802).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Turpat, 22., 23. un 25. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Turpat, 26. un 27. punkts. Regulas Roma II 15. panta f) apakšpunkts ietilpina attiecīgo tiesību aktu piemērošanas jomā uzdevumu noteikt personas – attiecīgā gadījumā trešās personas vai personas, kurām kaitējums ir nodarīts rikošeta veidā –, kurām ir tiesības uz atlīdzinājumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) Turpat, 29. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Turpat, 25. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) Par šo nav uzdots neviens jautājums. Iesniedzējtiesa, šķiet, nepievērš uzmanību atšķirībai starp sabiedrības “darbības vietu”, “juridiskās adreses vietu” vai “galveno biroju”, nosakot kaitējumu izraisošā notikuma (vai attiecīgi kaitējuma) rašanās vietu un nosakot starptautisko jurisdikciju un piemērojamos tiesību aktus. Komisija, atsaucoties uz 2015. gada 21. maija sprieduma CDC Hydrogen Peroxide (C‑352/13, EU:C:2015:335) 52. punktu identificē šo vietu ar juridisko adresi: skat. tās rakstveida apsvērumu 34. punktu. Secinājumos pārņemu iesniedzējtiesas izmantoto terminoloģiju (“domicils” saskaņā ar spāņu valodas tulkojumu).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>) Lai arī tam nav ietekmes uz izklāstīto, ir jānorāda, ka intereses, kuras pārstāv (vai aizsargā) maksātnespējas administrators un Fonds, sakrīt tikai daļēji. Administratora gadījumā šīs ir aktīvu intereses: pēc aktīvu atjaunošanas kreditori saņems tiem pienākošās summas saskaņā ar maksātnespējas normām. Fonds savukārt rīkojas noteiktu kreditoru interesēs, lai papildus dažiem konstatējumiem [atbildētājam] tiktu piespriests samaksāt summu, kas atbilst katram atsevišķam parādam, tieši katram atsevišķam kreditoram.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>) Tam, ka šīs personas ir iestājušās lietā, nav būtiskas ietekmes uz atbildības tiesisko regulējumu, bet tāda var būt īpašajos apstākļos (maksātnespēja), kuros ir celta prasība. Tas tā noteikti ir Peter/Gaatzen prasības gadījumā: kaitējuma rašanās vietas tiesību aktu piemērošanas jomu vai vismaz to piemērošanas rezultātu, iespējams, mainīs lex concursus risinājumi, tādi kā tie, kas attiecas uz mantas realizācijas rezultāta sadali vai prasījumu prioritāti, lai aizsargātu maksātnespējas tiesību aktu mērķus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>) 3. pants. Citādāk būtu, ja šajos apstākļos būtu jurisdikcija Savienībā, konkrētāk, saskaņā ar Regulu Nr. 1215/2012, kurā ir prasīts atbildētāja domicils dalībvalstī, lai regula būtu piemērojama. Tomēr tiesību aktā ir jurisdikcijas kritēriji, uz kuriem neattiecas šis nosacījums; un varbūt dalībvalstis ir saglabājušas pārējos jurisdikcijas pamatus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>) Regulas Roma II 14. un 18. apsvērums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>) 4. pantā ir minēta neatļauta darbība, bet spāņu valodas versijas 18. apsvērumā (atšķirībā no franču, itāļu vai angļu valodas versijas) ir izmantots termins “kaitējums” (daño). Manuprāt, noteikuma būtības un mērķa dēļ ir jāuzskata, ka to var piemērot, ja pastāv cieša saikne starp vispārēji norādīto neatļauto darbību – proti, visos tās elementos un sekās. Nav nepieciešams, lai saikne būtu ar kaitējumu, interpretējot to šauri.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>) 18. apsvērumā spāņu un itāļu valodas versijā ir norādīts, ka ir jāņem vērā visi apstākļi. Es uzskatu, ka šis vietniekvārds nepieļauj interpretāciju, kas atšķiras no citām valodu versijām, kurās ir minēts apstākļu kopums (kā tas turklāt ir noteikts 4. panta 3. punktā valodās, kuras esmu varējis pārbaudīt). Tiesai vienmēr ir jāņem vērā visi elementi, kas norāda uz saikni starp neatļauto darbību un valsti, lai izvērtētu tos kopumā, no kā izdara atbilstošu secinājumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>) Skat., konkrētāk, Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija Rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām, dokuments A6‑0211/2005, 26. grozījums, kurā bija ieteikta redakcija (tagadējam) 4. panta 3. punktam, kas beigās tomēr netika pieņemta. Neveiksmi cieta arī Komisijas 2006. gada 21. februāra regulas grozītais priekšlikuma COM(2006) 83 galīgā redakcija 4. panta 3. punkts, kura tekstā bija ietvertas pušu vēlmes kā elements, kas īpaši norāda uz saikni ar kādu tiesību sistēmu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">53</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 51. zemsvītras piezīmi. Uzskatu, piemēram, ka netiešā kaitējuma rašanās vieta varētu tikt ņemta vērā papildus citiem faktoriem, ievērojot to nepiemērojamību kā saiknes kritēriju saskaņā ar 4. panta 1. punktu. Citiem vārdiem, šī vieta pati par sevi nevar noteikt piemērojamos tiesību aktus: tas nozīmētu likumdevēja gribas, kas ņem vērā tikai tiešo kritēriju kā saiknes kritēriju, ignorēšanu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">54</a>
</span>) Tas izriet no teksta. Skat. arī Komisijas 2003. gada 22. jūlija priekšlikumu, kas ir minēts šo secinājumu 11. zemsvītras piezīmē. Turklāt ne regula, ne sagatavojošie darbi neizskaidro, kādā veidā līgums vai iepriekš pastāvējušas attiecības rada ciešu saikni ar konkrētu valsti.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">55</a>
</span>) Skat. atšķirību starp šo normu un Regulas 10., 11., un 12. panta 1. punktiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">56</a>
</span>) Ja tiesa konstatē, ka pastāv šāda piesaiste, tai ir pienākums piemērot attiecīgas valsts tiesību aktus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">57</a>
</span>) Skat. ģenerāladvokāta H. Saugmandsgora Ēes [H. Saugmandsgaard Øe] secinājumus lietā Verein für Konsumenteninformation (C‑191/15, EU:C:2016:388), 78. punkts: lai arī citā kontekstā, nenoraida piemērojamo tiesību aktu noteikšanu neatļautajai darbībai, ņemot vērā izvēlētos tiesību aktus iepriekš pastāvējušās tiesiskajās attiecībās starp pusēm, kas nav šīs lietas atbildētājs un prasītājs. Katrā ziņā tā papildus norāda, ka “tas, ka šajos vispārējos nosacījumos ir paredzēta Luksemburgas tiesību aktu piemērojamība, ja nepastāv nekādas iepriekšējas [līgum]attiecības gan starp lietas dalībniekiem, gan starp pārdevēju vai piegādātāju un noteiktiem patērētājiem, šādas prasības ietvaros nerada acīmredzami ciešāku saikni ar Luksemburgu”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">58</a>
</span>) Tādēļ var šķist, ka tie tiek piemēroti pusēm, kas nav bijušas līgumslēdzējas puses. Tā uzskata ZK: skat. viņa apsvērumu 3.24. punktu.</p>
</body>
</html>
