<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-55/19 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0055</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:57">EU:C:2021:57</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>6</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>6</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">G. Pitruzzella</HT> secinājumi – lieta C‑55/19 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Prosegur Compañía de Seguridad</HT>/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Džovanni Pitrucellas<BR/>[<HT TYPE="ITALIC">Giovanni Pitruzzella</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20210121">2021. gada 21. janvārī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – itāļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑55/19 P</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Prosegur Compañía de Seguridad, SA</HT></P><P>pret</P><P>Eiropas Komisiju</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Tiesību normas attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli, atbilstoši kurām uzņēmumiem rezidentiem nodokļu vajadzībām Spānijā ir atļauts norakstīt nemateriālās vērtības, kas rodas no kapitāla daļu iegādes uzņēmumos, kuri ir rezidenti nodokļu vajadzībām ārvalstīs</KEYWORD><KEYWORD>Valsts atbalsta jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Selektivitāte</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šīs lietas priekšmets ir apelācijas sūdzība, ko <HT TYPE="ITALIC">Prosegur Compañía de Seguridad, SA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) iesniegusi par <DATE ISO="20181115">2018. gada 15. novembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Prosegur Compañía de Seguridad</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>T‑406/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:793">EU:T:2018:793</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja ar LESD 263. pantu pamatoto <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> prasību atcelt Komisijas Lēmuma 2011/282/ES (2011. gada 12. janvāris) par finanšu nemateriālās vērtības amortizāciju nodokļu vajadzībām saistībā ar līdzdalības iegādi ārvalstīs, ko īstenojusi Spānija (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Lēmums Nr. C 45/07 (ex NN 51/07, ex CP 9/07) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="135" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 135, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Šajā lēmumā ir izdarīti divi labojumi – <DATE ISO="20110303">2011. gada 3. martā</DATE> un <DATE ISO="20111126">2011. gada 26. novembrī</DATE>.</P></NOTE>, 1. panta 1. punktu un – pakārtoti – atcelt šī lēmuma 4. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šī apelācijas sūdzība ietilpst virknē astoņu paralēlu lietu, kuru priekšmets ir to spriedumu atcelšana, ar ko Vispārējā tiesa noraidīja prasības, kuras dažas Spānijas sabiedrības bija iesniegušas pret apstrīdēto lēmumu vai pret Komisijas Lēmumu 2011/5/EK par nemateriālās vērtības norakstīšanu nodokļu vajadzībām saistībā ar kapitāla daļu iegādi ārvalstīs, ko īstenojusi Spānija (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><DATE ISO="20091028">2009. gada 28. oktobra</DATE> lēmums<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>C 45/07 (ex NN 51/07, ex CP 9/07) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="007" PAGE.FIRST="48" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 7, 48. lpp.</REF.DOC.OJ>). Pārējās lietas, kurās sniedzu šodienas secinājumus, ir apvienotās lietas C‑51/19 P <HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT>/Komisija un C‑64/19 P Spānija/Komisija; C‑53/19 P <HT TYPE="ITALIC">Banco Santander</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santusa</HT>/Komisija un C‑65/19 P Spānija/Komisija un lietas C‑50/19 P <HT TYPE="ITALIC">Sigma Alimentos Exterior</HT>/Komisija, C‑52/19 P <HT TYPE="ITALIC">Banco</HT> <HT TYPE="ITALIC">Santander</HT>/Komisija un C‑54/19 P <HT TYPE="ITALIC">Axa Mediterranean</HT>/Komisija.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Faktiskie apstākļi, strīdīgais pasākums un apstrīdētais lēmums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT><DATE ISO="20071010">2007. gada 10. oktobrī</DATE> pēc vairākiem rakstiskiem jautājumiem, kurus 2005. un 2006. gadā iesniedza Eiropas Parlamenta locekļi, kā arī pēc 2007. gadā saņemtās privātā uzņēmēja sūdzības Eiropas Komisija nolēma sākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="311" PAGE.FIRST="21" DATE.PUB="2007">OV 2007, C 311, 21. lpp.</REF.DOC.OJ> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>sākšanas lēmums<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>sākšanas lēmums<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) saistībā ar tiesisko regulējumu, kurš ir paredzēts 12. panta 5. punktā, kas tika ieviests <HT TYPE="ITALIC">Ley del Impuesto sobre Sociedades</HT> (Spānijas Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli) ar <DATE ISO="20011227">2001. gada 27. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Ley 24/2001, de Medidas Fiscales, Administrativas y del Orden Social</HT> (Likums 24/2001 par fiskāliem, administratīviem un sociāliem pasākumiem)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><DATE ISO="20040311">2004. gada 11. marta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BOE</HT> Nr. 61, 10951. lpp.</P></NOTE> un pārņemts ar <DATE ISO="20040305">2004. gada 5. marta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Real Decreto Legislativo 4/2004, por el que se aprueba el texto refundido de la Ley del Impuesto sobre Sociedades</HT> (Karaļa Leģislatīvais dekrēts 4/2004 par pārskatītā Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli teksta apstiprināšanu, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/><HT TYPE="ITALIC">TRLIS</HT><QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>strīdīgais pasākums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>). Ar strīdīgo pasākumu ir paredzēts, ka tad, ja Spānijā ar nodokļiem apliekams uzņēmums iegādājas kapitāldaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>ārvalstīs reģistrētā sabiedrībā<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> vismaz 5 % apjomā un attiecīgās kapitāldaļas netiek atsavinātas vismaz vienu gadu, finanšu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Apstrīdētā lēmuma 29. apsvērumā ir konstatēts, ka Spānijas nodokļu sistēmā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>finanšu nemateriālā vērtība<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> atbilst nemateriālajai vērtībai, kas būtu iegrāmatota gadījumā, ja kapitāla daļu pircēja uzņēmējsabiedrība un mērķa uzņēmējsabiedrība būtu apvienojušās.</P></NOTE> nemateriālo vērtību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Apstrīdētā lēmuma 27. apsvērumā nemateriālā vērtība ir definēta kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>komercnosaukuma reputācijas vērtība, labas attiecības ar klientiem, darbinieku prasmes un citi līdzīgi faktori, kas ļauj cerēt uz nākotnes peļņu, kas būs lielāka nekā šķietamais tās apmērs<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>, kas atbilst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>cenai, kuru samaksā par uzņēmējsabiedrības iegādi virs šīs uzņēmējsabiedrības aktīvu tirgus vērtības<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>, kurai saskaņā ar Spānijas grāmatvedības principiem ir jābūt iegrāmatotai kā atsevišķam nemateriālam aktīvam, tiklīdz mērķa uzņēmējsabiedrība tiek pārņemta pircēja uzņēmējsabiedrības kontrolē.</P></NOTE>, kas rodas no šīs iegādes, var atskaitīt no maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes norakstīšanas veidā. Strīdīgajā pasākumā ir precizēts – lai sabiedrību varētu kvalificēt kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>ārvalstīs reģistrētu sabiedrību<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>, tai ir jābūt apliekamai ar Spānijā piemērojamajam nodoklim identisku nodokli un tās ienākumiem ir jābūt gūtiem galvenokārt no ārzemēs veiktās uzņēmējdarbības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20091028">2009. gada 28. oktobra</DATE> lēmumu Komisija izbeidza formālas izmeklēšanas procedūru par kapitāldaļu iegādi, kas veikta Eiropas Savienībā. Minētajā lēmumā Komisija to atbalsta shēmu, ko Spānija ir īstenojusi saskaņā ar strīdīgo pasākumu, atzina par nesaderīgu ar iekšējo tirgu attiecībā uz atbalstu, ko sniedz saņēmējiem sakarā ar līdzdalības iegādi Kopienas iekšējā tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Komisija tomēr neapturēja formālās izmeklēšanas procedūru attiecībā uz ārpus Savienības veiktu kapitāldaļu iegādi, gaidot jaunu informāciju, kuru bija apņēmušās sniegt Spānijas valsts iestādes. Šī procedūras daļa tika izbeigta ar apstrīdētā lēmuma pieņemšanu. Minētā lēmuma 1. panta 1. punktā atbalsta shēma, ko Spānija ir īstenojusi saskaņā ar strīdīgo pasākumu, ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>attiecībā uz atbalstu, ko sniedz saņēmējiem saistībā ar līdzdalības iegādi ārpus ES<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Apstrīdētā lēmuma 1. panta 2. punktā no nesaderības atzīšanas un atgūšanas pienākuma tika izslēgti tie nodokļu atvieglojumi, kurus atbalsta saņēmēji ieguva, saskaņā ar strīdīgo pasākumu ārpus ES iegādājoties tādu līdzdalību, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>kura ir saistīta ar ārvalstu uzņēmējsabiedrībās tieši vai netieši piederošām tiesībām, kuras bija atbilstošas atbalsta shēmas attiecīgajiem noteikumiem līdz <DATE ISO="20071221">2007. gada 21. decembrim</DATE>, papildus noteikumam, ka tām pieder līdzdalība nepārtraukti vismaz vienu gadu<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>. Faktiski Komisija atzina, ka līdz šim datumam (kas atbilst lēmuma par formālās izmeklēšanas procedūras sākšanu publikācijai OV) strīdīgā pasākuma adresātiem bija tiesiskā paļāvība uz šī pasākuma likumību (skat. apstrīdētā lēmuma 186.–199. apsvērumu).</P></NOTE>. Šī panta 4. punktā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>[..] nodokļu samazinājumus, ko saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">TRLIS</HT> 12. panta 5. punktu saņēmēji izmantoja saistībā ar tādu iegādi ārpus ES, kura veikta līdz datumam, kad šis lēmums publicēts <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT>, un kas saistīti ar vairākuma līdzdalību, kura tieši vai netieši pieder ārvalstu uzņēmējsabiedrībās, kuras reģistrētas Ķīnā, Indijā vai citās valstīs, attiecībā uz kurām ir pierādāma skaidru juridisku šķēršļu esamība pārrobežu apvienošanai, var turpināt piemērot atbalsta shēmā paredzētā visā amortizācijas perioda laikā<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>. Apstrīdētā lēmuma 4. panta 1. punktā ir uzlikts atgūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>nesaderīgu atbalstu, kas<?PAGE NO="3"?> atbilst nodokļa samazinājumam saskaņā ar 1. panta 1. punktā minēto shēmu, no tiem saņēmējiem, kuru tiesības ārvalstu uzņēmējsabiedrībās, kas iegūtas ārpus ES veiktu iegāžu kontekstā, neatbilst 1. panta 2.–5. punktā paredzētajiem noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20110729">2011. gada 29. jūlijā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu. Tiesvedība tika apturēta no <DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marta</DATE> līdz 7. novembrim, kad Vispārējā tiesa pasludināja <DATE ISO="20141107">2014. gada 7. novembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Banco Santander</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santusa</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>T‑399/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:938">EU:T:2014:938</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Banco Santander</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santusa</HT>/Komisija<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>), atceļot apstrīdēto lēmumu – ar pamatojumu, ka Komisija ir kļūdaini piemērojusi LESD 107. panta 1. punktā paredzēto selektivitātes prasību. Vispārējā tiesa atcēla arī <DATE ISO="20091028">2009. gada 28. oktobra</DATE> lēmumu ar <DATE ISO="20141107">2014. gada 7. novembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Autogrill España</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>T‑219/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:939">EU:T:2014:939</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Autogrill España</HT>/Komisija<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Ar apelācijas sūdzību, kas Tiesas kancelejā iesniegta <DATE ISO="20150119">2015. gada 19. janvārī</DATE>, Komisija pārsūdzēja spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Banco Santander</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santusa</HT>/Komisija. Šī apelācijas sūdzība, kas ir reģistrēta ar numuru C‑21/15 P, tika apvienota ar apelācijas sūdzību, kura ir reģistrēta ar numuru C‑20/15 P un kuru Komisija iesniedza par spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Autogrill España</HT>/Komisija. Ar Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20150519">2015. gada 19. maija</DATE> lēmumiem Vācijas Federatīvajai Republikai, Īrijai un Spānijas Karalistei tika ļauts iestāties apvienotajās lietās <HT TYPE="ITALIC">WDFG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Banco Santander</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santusa</HT> prasījumu atbalstam. Ar <DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembra</DATE> spriedumu Komisija/<HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑20/15 P un C‑21/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:981">EU:C:2016:981</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">WDFG</HT><QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>) Tiesa atcēla spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Santander</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santusa</HT>/Komisija, nosūtīja lietu Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai un atlika lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu. Tiesa atcēla arī spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Autogrill España</HT>/Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Tiesvedība Vispārējā tiesā, kas tika no jauna apturēta no <DATE ISO="20150309">2015. gada 9. marta</DATE>, tika atsākta <DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembrī</DATE> un noslēdzās ar pārsūdzētā sprieduma pasludināšanu, ar ko Vispārējā tiesa noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> prasību un piesprieda tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Ar apelācijas sūdzību, kas Tiesas kancelejā iesniegta <DATE ISO="20190125">2019. gada 25. janvārī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> ir iesniegusi aplūkojamo apelāciju. Tā prasa atcelt pārsūdzēto spriedumu, atcelt apstrīdēto lēmumu pēc tās prasības apmierināšanas Vispārējā tiesā un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Komisija prasa noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Judikatūras nodokļu pasākumu selektivitātes jomā pašreizējā stāvokļa analīzei un konkrēti Tiesas izstrādātās triju posmu selektivitātes analīzes metodes atspoguļojumam atsaucos uz savu šodien sniegto secinājumu apvienotajās lietās C‑51/19 P <HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT>/Komisija un C‑64/19 P Spānija/Komisija 11.–21. punktā izklāstītajiem apsvērumiem un minētajiem kritērijiem. <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> izvirzītie iebildumi tiks izskatīti, ņemot vērā minētos apsvērumus un kritērijus. Savukārt attiecībā uz sprieduma <HT TYPE="ITALIC">WDFG</HT> ietekmi šīs apelācijas sūdzības izskatīšanā atsaucos uz minēto secinājumu 23.–27. punktu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par apelācijas sūdzību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza vienu pamatu par kļūdu LESD 107. panta 1. punkta interpretācijā attiecībā uz selektivitātes kritēriju. Šis pamats ir sadalīts četrās prioritārās un divās pakārtotās daļās.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmo daļu: kļūda atsauces sistēmas noteikšanā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Iebildumi, kurus <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> izvirza vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmajā daļā, attiecas uz selektivitātes analīzes pirmo posmu, kura mērķis ir noteikt atsauces sistēmu. Attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>atsauces sistēmas<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> jēdzienu un tās noteikšanā piemērojamiem kritērijiem atsaucos uz savu šodien sniegto secinājumu apvienotajās lietās C‑51/19 P <HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT>/Komisija un C‑64/19 P Spānija/Komisija 37.–51. punktā izklāstītajiem apsvērumiem.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmās daļas pirmo iebildumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Tā kā iebildumi, kas ir izvirzīti <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmās daļas pirmajā iebildumā, kā arī šo iebildumu pamatojumam izvirzītie argumenti ir identiski tiem, kas ir izvirzīti lietā C‑51/19 P <HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmās daļas pirmajā iebildumā, to analīzei vienīgi atsaucos <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> uz savu šodien sniegto secinājumu apvienotajās lietās C‑51/19 P un C‑64/19 P 52.–59. punktu, no kuriem izriet, ka minētais iebildums ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmās daļas otro iebildumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Tā kā iebildumi, kas ir izvirzīti <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmās daļas otrajā iebildumā, kā arī šo iebildumu pamatojumam izvirzītie argumenti ir identiski tiem, kas ir izvirzīti lietā C‑51/19 P <HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmās daļas otrajā iebildumā, to analīzei vienīgi atsaucos <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> uz savu šodien sniegto secinājumu apvienotajās lietās C‑51/19 P un C‑64/19 P 62.–82. punktu, no kuriem izriet, ka minētais iebildums ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmās daļas trešo iebildumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Tā kā iebildumi, kas ir izvirzīti <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmās daļas trešajā iebildumā, kā arī šo iebildumu pamatojumam izvirzītie argumenti ir identiski tiem, kas ir izvirzīti lietā C‑51/19 P <HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmās daļas trešajā iebildumā, to analīzei vienīgi atsaucos <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> uz savu šodien sniegto secinājumu apvienotajās lietās C‑51/19 P un C‑64/19 P 85.–87. punktu, no kuriem izriet, ka minētais iebildums ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par vienīgā apelācijas sūdzības pamata otro daļu: kļūda, nosakot mērķi, saistībā ar kuru ir jāveic salīdzināmības pārbaude</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Iebildumi, kurus <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> izvirza vienīgā apelācijas sūdzības pamata otrajā daļā, attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 133.–154. punktu, un to mērķis ir apstrīdēt šī sprieduma motīvus, pēc kuriem Vispārējā tiesa identificēja atsauces sistēmas mērķi un, ņemot vērā minēto mērķi, salīdzināja to uzņēmumu situāciju, kuri izmantoja ar strīdīgo pasākumu ieviesto priekšrocību, ar to uzņēmumu situāciju, kuri ir izslēgti no minētā pasākuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Tā kā iebildumi, kas ir izvirzīti šajā <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata daļā, kā arī šo iebildumu pamatojumam izvirzītie argumenti ir identiski tiem, kas ir izvirzīti lietā C‑51/19 P <HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata otrajā daļā, to analīzei vienīgi atsaucos <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> uz savu šodien sniegto secinājumu apvienotajās lietās C‑51/19 P un C‑64/19 P 91.–106. punktu, no kuriem izriet, ka visi minētie iebildumi ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par vienīgā apelācijas sūdzības pamata trešo daļu: tiesību kļūda pierādīšanas pienākuma sadalē</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Tā kā iebildumi, kas ir izvirzīti <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata trešajā daļā, kā arī šo iebildumu pamatojumam izvirzītie argumenti ir identiski tiem, kas ir izvirzīti lietā C‑51/19 P <HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata trešajā daļā, to analīzei vienīgi atsaucos <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> uz savu šodien sniegto secinājumu apvienotajās lietās C‑51/19 P un C‑64/19 P 109. un 110. punktu, no kuriem izriet, ka visi minētie iebildumi ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par vienīgā apelācijas sūdzības pamata ceturto daļu: samērīgums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Tā kā iebildumi, kas ir izvirzīti <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata ceturtajā daļā, kā arī šo iebildumu pamatojumam izvirzītie argumenti ir identiski tiem, kas ir izvirzīti lietā C‑51/19 P <HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata ceturtajā daļā, to analīzei vienīgi atsaucos <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> uz savu šodien sniegto secinājumu apvienotajās lietās C‑51/19 P un C‑64/19 P 112. un 113. punktu, no kuriem izriet, ka visi minētie iebildumi ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">5.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par vienīgā apelācijas sūdzības pamata piekto daļu: cēloņsakarība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Tā kā iebildumi, kas ir izvirzīti <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata piektajā daļā, kā arī šo iebildumu pamatojumam izvirzītie argumenti ir identiski tiem, kas ir izvirzīti lietā C‑51/19 P <HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata piektajā daļā, to analīzei vienīgi atsaucos <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> uz savu šodien sniegto secinājumu apvienotajās lietās C‑51/19 P un C‑64/19 P 114.–117. punktu, no kuriem izriet, ka visi minētie iebildumi ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">6.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par vienīgā apelācijas sūdzības pamata sesto daļu: pasākuma dalāmība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Tā kā iebildumi, kas ir izvirzīti <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata sestajā daļā, kā arī šo iebildumu pamatojumam izvirzītie argumenti ir identiski tiem, kas ir izvirzīti lietā C‑51/19 P <HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata sestajā daļā, to analīzei vienīgi atsaucos <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> uz savu šodien sniegto secinājumu apvienotajās lietās C‑51/19 P un C‑64/19 P 119.–122. punktu. Ar to pašu pamatojumu, kas ir norādīts minētajos punktos, iesaku Tiesai noraidīt <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> vienīgā apelācijas sūdzības pamata sesto daļu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">7.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Secinājumi par apelācijas sūdzību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, iesaku Tiesai pilnībā noraidīt apelācijas sūdzību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> ir piemērojams apelācijas tiesvedībā Tiesā par Vispārējās tiesas spriedumu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā iesaku Tiesai noraidīt <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> apelācijas sūdzību, pēdējai minētajai, manuprāt, ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši šajā saistībā izteiktajam Komisijas prasījumam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, iesaku Tiesai noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest <HT TYPE="ITALIC">Prosegur</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>