<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-12-202512C118202304480-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0448-23-202501167-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="27/03/2026 11:02:05" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="HNkOoTRkdUAyxpFGd6a8DGE3L60eoi/r/1P/j9yuGquh05ljHjR1mKqRIJbEWlMwHJ2GC+lJud6EYLOt87+lgWbck7tOU6/uGydNr1D1Ad775+XlLIjdwAsIZ46K48+Rq+m66tWeGpY+dSlwMi3soZsOLJkUsqNHzL3ElWandxQ=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="a0e557eb-4542-4164-992a-8ae961186912" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0448" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 19-02-25 14:06:40" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-03-12T08:25:42Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="160f55e75ed642699b3a2b9a0776b70c" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0448" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RD" name="NatureAff"/>
    <meta content="RD" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">D. Spielmann secinājumi – Lieta C‑448/23</div>
      <div id="rId22" style="default">Komisija/Polija (Tiesas judikatūras pārbaude ultra vires – Savienības tiesību pārākums)</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA DĪNA ŠPĪLMANA [DEAN SPIELMANN]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2025. gada 11. martā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑448/23
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Eiropas Komisija
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Polijas Republiku
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-8" title="page-1">
      Valsts pienākumu neizpilde – Dalībvalstu pienākumi – Efektīvas tiesību aizsardzības tiesā nodrošināšanai nepieciešamo tiesību aizsardzības līdzekļu izveide – Neatkarīga un objektīva, tiesību aktos noteikta tiesa – Polijas Konstitucionālās tiesas tiesnešu iecelšanas amatā procedūra – Savienības tiesību autonomijas, pārākuma, efektivitātes un vienveidīgas piemērošanas principi – Eiropas Savienības Tiesas spriedumu saistošās iedarbības princips – Polijas Konstitucionālās tiesas spriedumi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Pjēra Peskatores [Pierre Pescatore]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) slaveno izteicienu pārākums ir Savienības tiesību “eksistenciāla prasība”. Laikposmā pēc šīs atziņas paušanas starp Savienības tiesību un dalībvalstu tiesību sistēmām ik pa laikam ir radusies spriedze saistībā ar pārākuma principa piemērošanu. Šī spriedze galvenokārt ir izpaudusies valstu konstitucionālo tiesu mēģinājumos pārdefinēt pārākuma principu, jo, to ieskatā, veids, kā Tiesa šo principu interpretē, ietver daļēju atteikšanos no valsts suverenitātes  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaroties ar tik acīmredzamu pārākuma principa apstrīdēšanu valsts konstitucionālās identitātes aizsardzības vārdā kā šajā lietā, redzams, ka Pjēra Peskatores piezīme aktuālāka nekā jebkad agrāk.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārkāpuma procedūra, ko Eiropas Komisija, pamatojoties uz LESD 258. pantu, šajā lietā ir ierosinājusi pret Polijas Republiku, par to, ka tā nav izpildījusi LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktos pienākumus, ir pamatots ar trim iebildumiem: pirmkārt, divi Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa, Polija) spriedumi, kas pasludināti attiecīgi 2021. gada 14. jūlijā un 7. oktobrī, radot tādas sekas, ka šī dalībvalsts vairs negarantē efektīvu tiesisko aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības; otrkārt, ar minētajiem spriedumiem tiekot smagi pārkāpti Savienības tiesību pārākuma, autonomijas, efektivitātes un vienveidīgas piemērošanas principi, kā arī Tiesas spriedumu saistošās iedarbības princips, un, treškārt, Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) neatbilstot LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajiem neatkarīgas un objektīvas, tiesību aktos noteiktas tiesas kritērijiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas Republikai pārmestā rīcība esot uzskatāma par tiešu un frontālu uzbrukumu Savienības tiesību pārākuma principam, ko Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) veikusi Konstytucja Rzeczypospolitej Polskiej (Polijas Republikas Konstitūcija, turpmāk tekstā – “Konstitūcija”) un šīs dalībvalsts konstitucionālās identitātes vārdā. Šī lieta liek mums atgriezties pie pirmsākumiem, kad pēc būtības tika apspriesti Savienības Līgumi un tās tiesību sistēmas autonomija. Tā aicina uzdot jautājumus par LES 4. panta 2. punktā nostiprinātā Savienības tiesību pārākuma principa un dalībvalstu nacionālās identitātes sarežģīto mijiedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda uz vēl vienu šīs lietas aspektu – šī ir pirmā reize, kad Komisija, pamatojoties uz LESD 258. pantu, ir cēlusi prasību sakarā ar pienākumu neizpildi, kas vērsta ne vien pret valsts konstitucionālās tiesas paustu nostāju, bet arī pret judikatūru, ar kuru tiek apstrīdēta Tiesas autoritāte, atsaucoties uz it kā pastāvošu nesaderību ar valsts konstitūciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar LES 4. panta 2. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-4">
      “Savienība respektē dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem, kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Tā respektē valstu galvenās funkcijas, tostarp nodrošinot valsts teritoriālo integritāti, uzturot likumību un kārtību un aizsargājot valsts drošību. Jo īpaši valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 19. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-4">
      “Eiropas Savienības Tiesas sastāvā ir Tiesa, Vispārējā tiesa un specializētās tiesas. Tā nodrošina, ka tiek ievērots tiesiskums Līgumu interpretēšanā un piemērošanā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-4">
      Dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 279. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-24" title="page-4">
      “Eiropas Savienības Tiesa visās tai iesniegtajās lietās var noteikt dažādus vajadzīgos pagaidu pasākumus.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstitūcijas 2. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-4">
      “Polijas Republika ir demokrātiska un tiesiska valsts, kurā tiek īstenoti sociālā taisnīguma principi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstitūcijas 4. panta 1. punktā paredzēts, ka “Polijas Republikā augstākā vara pieder tautai”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstitūcijas 7. pantā noteikts, ka “valsts iestādes rīkojas saskaņā ar tiesību aktiem un to robežās”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Konstitūcijas 8. panta 1. punktu “Konstitūcija ir Polijas Republikas augstākais likums”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstitūcijas 90. panta 1. punktā noteikts, ka “Polijas Republika, pamatojoties uz starptautisku līgumu, var nodot starptautiskai organizācijai vai starptautiskai struktūrai valsts iestāžu kompetenci noteiktos jautājumos”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstitūcijas 91. pants ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-5">
      “1. Pēc ratificēta starptautiska līguma publicēšanas Polijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī tas kļūst par iekšējās tiesību sistēmas daļu un tiek piemērots tieši, izņemot, ja tā piemērošanas priekšnoteikums ir likuma pieņemšana.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-34" title="page-5">
      2. Starptautisks līgums, kas ratificēts, pamatojoties uz iepriekšēju ar likumu izteiktu piekrišanu, kolīzijas gadījumā starp šo līgumu un likumu ir pārāks. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Konstitūcijas 188. pantu “Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) lemj par:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-36" title="page-5">
      “1) likumu un starptautisko līgumu atbilstību Konstitūcijai,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-5">
      2) likumu atbilstību starptautiskiem līgumiem, kuru ratifikācijai ir nepieciešama iepriekšēja ar likumu izteikta piekrišana,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-5">
      3) valsts centrālo iestāžu izdoto normatīvo aktu atbilstību Konstitūcijai, ratificētiem starptautiskiem līgumiem un likumiem,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-5">
      4) politisko partiju mērķu vai darbības atbilstību Konstitūcijai,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-5">
      5) 79. panta 1. punktā paredzēto konstitucionālo sūdzību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstitūcijas 190. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-42" title="page-5">
      “1. Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) spriedumi ir saistoši erga omnes un ir galīgi.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-43" title="page-5">
      2. Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) spriedumi 188. pantā minētajās lietās ir nekavējoties jāpublicē oficiālajā izdevumā, kurā normatīvais akts ir publicēts. Ja šis akts nav publicēts, spriedumu publicē Dziennik Urzędowy Rzeczypospolitej Polskiej “Monitor Polski” (Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis).
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-5">
      3. Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā [..].
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-46" title="page-5">
      5. Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) pieņem lēmumus ar balsu vairākumu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstitūcijas 193. pants paredzēts, ka “jebkura tiesa var uzdot Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) juridisku jautājumu par normatīvā akta atbilstību Konstitūcijai, ratificētiem starptautiskiem līgumiem vai likumam, ja tajā izskatāmās lietas risinājums ir atkarīgs no atbildes uz šo jautājumu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstitūcijas 194. panta 1. punktā noteikts, ka “Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) sastāvā ir piecpadsmit tiesneši, kurus katru individuāli izvēlas Sejm (Sejms) uz deviņiem gadiem no to personu loka, kuras izceļas ar savām zināšanām tiesību jomā. Viņu atkārtota ievēlēšana [Konstitucionālajā] tiesā nav atļauta”. Turklāt Konstitūcijas 194. panta 2. punktā noteikts, ka “Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ieceļ Republikas prezidents no Trybunał Konstytucyjny tiesnešu kopsapulcē izvirzīto kandidātu vidus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture un pirmstiesas procedūra</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) attiecīgi 2021. gada 14. jūlijā un 7. oktobrī pasludināja divus spriedumus par Tiesas judikatūras nesaderību ar Konstitūciju, it īpaši saistībā ar LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto pienākumu nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā (turpmāk tekstā – “strīdīgie spriedumi”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrēti, 2021. gada 14. jūlijā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) piecu tiesnešu sastāvā pasludināja spriedumu P 7/20  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>). Minētajā spriedumā šī tiesa izvērtēja Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija) Disciplinārlietu palātas uzdoto juridisko jautājumu, vai ar Konstitūciju ir saderīgi pagaidu pasākumi, kas Polijas Republikai ir piemēroti ar 2020. gada 8. aprīļa rīkojumu lietā Komisija/Polija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>) un ar kuriem tiek apturēta tādu tiesību normu piemērošana, ar kurām Disciplinārlietu palātai tiek piešķirta kompetence izskatīt disciplinārlietas pret tiesnešiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) it īpaši ir atzinusi, ka pagaidu pasākumus, ko Tiesa, pamatojoties uz LESD 279. pantu, noteikusi saskaņā ar LES 4. panta 3. punktā paredzēto lojālas sadarbības principu, dalībvalsts iestādes, it īpaši tiesas, var tieši piemērot, bet tikai tad, ja uz šādiem pasākumiem attiecas kompetences piešķiršanas princips un ja tiek respektēta dalībvalsts konstitucionālā identitāte un subsidiaritātes un samērīguma principi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šī tiesa uzskatīja, ka rīkojumā Komisija/Polija paredzētie pagaidu pasākumi, kas attiecas uz Polijas tiesu organizāciju, darbību un tiesvedību tajās, ir pretrunā LES 4. panta 1. punktā nostiprinātajam kompetences piešķiršanas principam un LES 4. panta 2. punktā garantētajai Polijas konstitucionālajai identitātei, kā arī nav saderīgi ar konstitucionālo demokrātiskas un tiesiskas valsts principu, kas nostiprināts Konstitūcijas 2. pantā. Tādējādi Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa), apstiprinot Konstitūcijas kā Polijas augstākā tiesību avota pārākumu, secināja, ka, ciktāl Tiesa šai dalībvalstij ir uzlikusi pienākumus ultra vires, nosakot pagaidu pasākumus attiecībā uz Polijas tiesu organizāciju un kompetenci, kā arī tiesvedību šajās tiesās, LES 4. panta 3. punkta otrā daļa, lasot to kopsakarā ar LESD 279. pantu, ir pretrunā Konstitūcijas 2. un 7. pantam, 8. panta 1. punktam, kā arī 90. panta 1. punktam kopsakarā ar 4. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt attiecībā uz sava 2021. gada 14. jūlija sprieduma sekām Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) atzinusi, ka “Tiesas izveidotajām normām”, kas ir pieņemtas ultra vires un ir pretrunā Konstitūcijai, nav piemērojami Savienības tiesību pārākuma un tiešās iedarbības principi, savukārt iepriekš minētajam spriedumam ir ex tunc iedarbība un tas ir adresēts visiem, kas Polijas Republikas teritorijā piemēro Savienības tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 7. oktobrī Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) plenārsēdē pasludināja spriedumu K 3/21  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>), kura pamatojums tika publicēts 2022. gada 16. novembrī un kura rezolutīvajā daļā ir teikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-7">
      “1. [LES] 1. panta pirmā un otrā daļa, lasot tās kopsakarā ar 4. panta 3. punktu, ciktāl Eiropas Savienība, ko ir nodibinājušas vienlīdzīgas un suverēnas valstis, veidojot “vēl ciešāku Eiropas tautu savienību”, kuras integrācija, pamatojoties uz [..] Savienības tiesībām un to interpretāciju, ko veic Eiropas Savienības Tiesa, ir “jauna pakāpe”, kurā:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-57" title="page-7">
      a) Eiropas Savienības iestādes rīkojas ārpus kompetences robežām, ko Polijas Republika tām piešķīrusi Līgumos;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-58" title="page-7">
      b) Konstitūcija nav Polijas Republikas augstākais likums, kam ir pārākums attiecībā uz spēkā esamību un piemērošanu;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-59" title="page-7">
      c) Polijas Republika nevar darboties kā suverēna un demokrātiska valsts,
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-60" title="page-7">
      ir pretrunā [Konstitūcijas] 2. pantam, 8. pantam un 90. panta 1. punktam.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-7">
      2. [LES] 19. panta 1. punkta otrā daļa, ciktāl tā, lai nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, piešķir valsts tiesām (vispārējās jurisdikcijas tiesām, administratīvajām tiesām, kara tiesām un Augstākajai tiesai) kompetenci:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-62" title="page-7">
      a) lēmumu pieņemšanā apiet Konstitūcijas tiesību normas, ir pretrunā Konstitūcijas 2. pantam, 7. pantam, 8. panta 1. punktam, 90. panta 1. punktam[, kā arī] 178. panta 1. punktam;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-63" title="page-7">
      b) pamatot savus lēmumus ar tiesību normām, kuras vairs nav spēkā, jo tās ir atcēlis Sejms un/vai Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) ir atzinusi tās par nesaderīgām ar Konstitūciju,
    </p>
    <p class="C13Marge2" id="para-64" title="page-8">
      ir pretrunā Konstitūcijas 2. pantam, 7. pantam, 8. panta 1. punktam, 90. panta 1. punktam, 178. panta 1. punktam[, kā arī] 190. panta 1. punktam.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-65" title="page-8">
      3. [LES] 19. panta 1. punkt[s] [..] un 2. pants, ciktāl, lai garantētu efektīvu tiesisko aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, un nodrošinātu tiesu varas neatkarību, ar tiem valsts tiesām (vispārējās jurisdikcijas tiesām, administratīvajām tiesām, militārajām tiesām un Augstākajai tiesai) tiek piešķirta kompetence:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-66" title="page-8">
      a) pārbaudīt tiesnešu iecelšanas procedūras likumību, tostarp akta, ar kuru Polijas Republikas prezidents ieceļ tiesnesi, likumību,
    </p>
    <p class="C13Marge2" id="para-67" title="page-8">
      ir pretrunā Konstitūcijas 2. pantam, 8. panta 1. punktam, 90. panta 1. punktam un 179. pantam, lasot tos kopsakarā ar 144. panta 3. punkta 17. apakšpunktu;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-68" title="page-8">
      b) pārbaudīt tādas rezolūcijas likumību, ar kuru Krajowa Rada Sądownictwa (Valsts tieslietu padome, Polija, turpmāk tekstā – “KRS”] iesniedz Polijas Republikas prezidentam priekšlikumu par tiesneša iecelšanu amatā,
    </p>
    <p class="C13Marge2" id="para-69" title="page-8">
      ir pretrunā Konstitūcijas 2. pantam, 8. panta 1. punktam, 90. panta 1. punktam un 186. panta 1. punktam;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-70" title="page-8">
      c) lemt par to, ka tiesneša iecelšanas process ir nepilnīgs, un līdz ar to neatzīt tiesneša statusu personai, kas iecelta tiesneša amatā saskaņā ar Konstitūcijas 179. pantu,
    </p>
    <p class="C13Marge2" id="para-71" title="page-8">
      ir pretrunā Konstitūcijas 2. pantam, 8. panta 1. punktam, 90. panta 1. punktam un 179. pantam, lasot tos kopsakarā ar 144. panta 3. punkta 17. apakšpunktu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija 2021. gada 22. decembrī nosūtīja Polijas Republikai brīdinājuma vēstuli saskaņā ar LESD 258. pantu. Komisija pārmeta šai dalībvalstij, ka tā nav izpildījusi tai LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktos pienākumus, kā arī Savienības tiesību autonomijas, pārākuma, efektivitātes un vienveidīgas piemērošanas vispārējos principus, kā arī nav ievērojusi Tiesas spriedumu saistošo iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Komisija pauda nostāju, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) neatkarīgas un objektīvas, tiesību aktos noteiktas tiesas kritērijiem LES 19. panta 1. punkta otrās daļas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. panta izpratnē. Konkrētāk, Komisija konstatēja, pirmām kārtām, ka 2015. gada decembrī trīs tiesneši tika iecelti amatā, skaidri un acīmredzami pārkāpjot valsts konstitucionālās tiesību normas, kas reglamentē tiesnešu iecelšanu Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa), un viens no viņiem, proti, tiesnesis M. M., turpina pildīt savus pienākumus. Otrām kārtām, Komisija uzskatīja, ka saistībā ar tiesneses J. P. iecelšanu par Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) priekšsēdētāju 2016. gada decembrī ir pieļauti vairāki būtiski pārkāpumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2022. gada 18. februāra vēstuli Polijas Republika atbildēja uz šo brīdinājuma vēstuli un apstrīdēja Komisijas argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija 2022. gada 15. jūlijā nosūtīja Polijas Republikai argumentētu atzinumu, kurā apgalvoja, ka šī dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas, Savienības tiesību autonomijas, pārākuma, efektivitātes un vienveidīgas piemērošanas vispārējiem principiem un Tiesas spriedumu saistošās iedarbības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 14. septembrī Polijas Republika atbildēja uz argumentēto atzinumu, apgalvojot, ka pārmetums par iespējamiem pārkāpumiem ir nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 15. februāra pieteikumu Komisija cēla Tiesā šo prasību. Tās prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atzīt, ka, ņemot vērā [Polijas Republikas] Konstitūcijas interpretāciju, ko Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) sniegusi strīdīgajos spriedumos, Polijas Republika nav izpildījusi LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētos pienākumus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atzīt, ka, ņemot vērā [Polijas Republikas] Konstitūcijas interpretāciju, ko Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) sniegusi strīdīgajos spriedumos, Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas izriet no vispārējiem Savienības tiesību autonomijas, pārākuma, efektivitātes un vienveidīgas piemērošanas principiem, kā arī nav ievērojusi Tiesas spriedumu saistošo iedarbību;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atzīt, ka, tā kā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) neatbilst neatkarīgas un objektīvas, tiesību aktos noteiktas tiesas kritērijiem, jo ir pieļauti pārkāpumi triju šīs tiesas tiesnešu iecelšanas procedūrā 2015. gada decembrī, kā arī tās priekšsēdētājas ievēlēšanas procedūrā 2016. gada decembrī, Polijas Republika nav izpildījusi LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktos pienākumus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas Republika iebildumu rakstā, kas iesniegts 2023. gada 6. oktobrī, lūdz Tiesu pilnībā noraidīt Komisijas prasību kā nepamatotu un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas Republika 2024. gada 31. janvāra atbildes rakstā uz repliku atsauca apsvērumus, ko tā bija izteikusi iebildumu rakstā, un pilnībā piekrita iebildumiem, kurus Komisija bija izvirzījusi prasības pieteikumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 23. oktobra un 7. novembra lēmumiem Beļģijas Karalistei un Nīderlandes Karalistei tika atļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskais vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norādīts šo secinājumu 4. punktā, šīs lietas īpatnība ir tāda, ka Komisija pārmet Polijas Republikai, ka tā ir kategoriski noraidījusi Savienības tiesību pārākumu tādā veidā, ka tiek apšaubīts pats Eiropas integrācijas pamats. Citiem vārdiem sakot, Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) savas tiesību sistēmas konstitucionālās identitātes vārdā ir uzstājusi uz iespēju tieši pārbaudīt Tiesas spriedumu atbilstību Konstitūcijai, tādējādi tieši apstrīdot gan Savienības tiesību pārākuma principu, gan pašu Tiesas autoritāti. Šāda pieeja liecinot, ka pastāv nevis atsevišķi nebūtiski saspīlējumi starp Savienības tiesību sistēmu un valsts tiesību sistēmu, bet gan apdraudot pašu pārākuma principa būtību tiktāl, ka tiekot apšaubīta tiesību normu hierarhija Savienības tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī lieta skaidri parāda divu principu mijiedarbību, kas no valsts tiesas viedokļa var šķist esam savstarpējā pretrunā. No vienas puses, Savienības tiesību pārākums, princips ar “centrtieces” spēku, ir pārnacionālās integrācijas pamats. No otras puses, LES 4. panta 2. punktā paredzētā dalībvalstu nacionālās identitātes respektēšana, proti, koncepts, kam piemīt “centrbēdzes” iedarbība un kas norāda uz – “to, kas padara valsti par tādu, kāda tā ir, nevis par citu valsti, kas ļauj to atpazīt un atšķirt no citām”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šī lieta iekļaujas plašākā juridiskajā dinamikā, proti, vairākas dalībvalstu konstitucionālās vai augstākās tiesas jau ir izmantojušas ultra vires teoriju vai atsaukušās uz savu attiecīgo tiesību sistēmu konstitucionālo identitāti, lai mazinātu vai pat apstrīdētu Savienības tiesību pārākumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>). Tajā varētu saskatīt valstu konstitūcijas sargu un Savienības tiesību sistēmas “stīvēšanos”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neslēpšu, ka šī parādība mani dara bažīgu: tā liecina par Eiropu, kurā juridisku spriedzi rada, no vienas puses, vajadzība saglabāt Savienības tiesību vienotību un efektivitāti, un, no otras puses, vēlme aizsargāt dažādu konstitucionālo identitāšu savdabību. Šī spriedze atspoguļo dziļas un ļoti satraucošas pārmaiņas, kas pārsniedz Savienības tiesību piemērošanas tehniskā satvara robežas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā, izvērtējot pienākumu neizpildi, kas tiek pārmesta Polijas Republikai, man šķiet būtiski uzsvērt, ka nacionālās identitātes, konstitucionālās identitātes un Savienības tiesību pārākuma jēdzienu delikātā mijiedarbība notiek ne jau juridiskā vakuumā, bet gan veido daļu no Savienības tiesiskās kārtības. Tādējādi visi jautājumi par šīs interpretācijas tvērumu ir jāskata, ņemot vērā tekstuālos un kontekstuālos elementus, kas liecina par labu tādai LES 4. panta 2. punkta interpretācijai, kurā šis noteikums tiek tā normatīvās vides gaismā. Šis jautājums nenoliedzami ir šīs lietas centrālais aspekts, kas tiks padziļināti aplūkots, analizējot otro iebildumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasības izvērtēšana pēc būtības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka Polijas Republika pilnībā atzīst Līgumos noteikto pienākumu neizpildi, ko tai pārmet Komisija. Tomēr vēlos atgādināt – pat ja var uzskatīt, ka fakti, kuri ir pamatā šajā prasībā pārmestajai pienākumu neizpildei, ir tikuši atzīti, Tiesas kompetencē ir konstatēt, vai šī pienākumu neizpilde pastāv vai ne, pat ja attiecīgā valsts pienākumu neizpildi neapstrīd  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo iebildumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Nīderlandes Karaliste, pārmet Polijas Republikai, ka tā nav izpildījusi LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā dalībvalstīm noteikto pienākumu nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, 2021. gada 7. oktobra spriedumā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) kritizē Tiesas veikto LES 19. panta 1. punkta interpretāciju un atzīst to par nesaderīgu ar Konstitūciju. It īpaši tā apstrīd valsts tiesu kompetenci pārbaudīt tiesnešu iecelšanas procedūru likumību, izvērtēt KRS rezolūcijas un atzīt noteiktas iecelšanas par nelikumīgām, kas, pēc tās domām, ir pretrunā prasībai par “tiesību aktos noteiktu tiesu” LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, pamatojoties konkrēti uz tiesnešu iecelšanas procedūras likumības izvērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) 2021. gada 14. jūlija spriedumā atzina, ka pagaidu pasākumi, kurus Tiesa saskaņā ar LESD 279. pantu ir noteikusi ar rīkojumu Komisija/Polija, apturot to valsts tiesību normu piemērošanu, ar kurām Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) Disciplinārlietu palātai ir piešķirta kompetence lemt par tiesnešu disciplinārlietām, ir pieņemti ultra vires, jo ar tiem netiek respektēta nedz dalībvalsts konstitucionālā identitāte, nedz subsidiaritātes un samērīguma principi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija norāda, ka saskaņā ar Konstitūcijas 190. panta 1. punktu Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) spriedumiem ir erga omnes spēks, kas tādējādi pastiprina to ietekmi uz visām valstu tiesām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau norādīju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>), Polijas Republika vairs neapstrīd pienākumu neizpildi, kas tai tiek pārmesta, un piekrīt Komisijas nostājai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgā Tiesas judikatūra</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms vēlos uzsvērt, ka attiecībā uz LES 19. panta 1. punkta otro daļu Tiesa ir atzinusi – tā kā šī tiesību norma uzliek visām dalībvalstīm pienākumu nodrošināt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami, lai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā it īpaši Hartas 47. panta izpratnē, pēdējā minētā tiesību norma ir pienācīgi jāņem vērā, interpretējot LES 19. panta 1. punkta otro daļu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt LES 19. pantā ir konkretizēta LES 2. pantā noteiktā tiesiskuma vērtība un valsts tiesām un Tiesai uzticēts pienākums nodrošināt pilnīgu Savienības tiesību piemērošanu visās dalībvalstīs, kā arī to tiesību aizsardzību tiesā, kuras tiesību subjektiem izriet no Savienības tiesībām. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai nodrošinātu šo aizsardzību, ikvienai dalībvalstij saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu ir jānodrošina, lai struktūras, kurām kā “tiesai” Savienības tiesību izpratnē ir jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar šo tiesību piemērošanu vai interpretāciju un kas tādējādi ietilpst tās tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, atbilst efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībām, tostarp neatkarības prasībai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, lai gan tiesu organizācija dalībvalstīs ir šo dalībvalstu kompetencē, tomēr, īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm ir jāievēro pienākumi, kas tām izriet no Savienības tiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērošana šajā lietā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdīgajos spriedumos Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) ir interpretējusi Konstitūciju tādā veidā, kas būtiski atkāpjas no Tiesas judikatūras, it īpaši attiecībā uz LES 19. panta 1. punkta otrās daļas piemērošanas jomu. Šī atkāpšanās izpaužas trejādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, 2021. gada 7. oktobra spriedumā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) noraida interpretāciju, ko Tiesa sniedza 2021. gada 2. marta spriedumā A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – pārsūdzība)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>). Minētajā spriedumā Tiesa cita starpā pēc būtības atzina – ja nav valsts tiesas, kuras kompetencē būtu pārbaudīt KRS rezolūcijas, LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa, Polija) ir noteikts pienākums nepiemērot valsts tiesisko regulējumu, ar kuru tai, pārkāpjot šo tiesību normu, ir atņemta kompetence lemt par šīm rezolūcijām, kas tai līdz šim bija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No 2021. gada 7. oktobra sprieduma rezolutīvās daļas 2. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar sprieduma pamatojuma 6.2., 6.4., 6.5. un 8.3. iedaļu, izriet, ka tiesas kompetence, kas balstīta uz LES 19. panta 1. punkta otro daļu, kā to interpretējusi Tiesa, nav saderīga ar Konstitūcijas 2. un 7. pantu, 8. panta 1. punktu, 90. panta 1. punktu, 178. panta 1. punktu un 190. panta 1. punktu. Tāpat šā sprieduma rezolutīvās daļas 3. punkta b) apakšpunkts izslēdz valsts tiesu kompetenci – lai gan šī kompetence izriet no Tiesas judikatūras – izvērtēt tādu KRS rezolūciju likumību, kurās tiek piedāvāti kandidāti iecelšanai tiesneša amatā. Visbeidzot, 6.2., 6.4., 6.5. un 8.5. iedaļā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) atkārtoti atsakās atzīt spriedumā A. B. u.c. minētās sekas, kas izriet no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas interpretācijas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) noraida tiesnešu iecelšanas procedūru likumības pārbaudi, kāda tā iedibināta Tiesas judikatūrā, pamatojoties uz LES 19. panta 1. punkta otro daļu. Konkrēti, 2021. gada 7. oktobra sprieduma rezolutīvās daļas 3. punkta a) un c) apakšpunktā, kā arī sprieduma pamatojuma 6.4. un 8.4. iedaļā tā atzīst, ka kompetence, kas izriet no Tiesas judikatūras saistībā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, ar kuru valsts tiesām ir atļauts pārbaudīt tiesnešu iecelšanas likumību, nav saderīga ar Konstitūciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) apstrīd Tiesas interpretāciju, kas sniegta 2021. gada 6. oktobra spriedumā W.Ż. (Augstākās tiesas Ārkārtas kontroles un publisko lietu palāta – iecelšana)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>). Atbilstoši šai interpretācijai tiesneša iecelšanas procedūras likumības pārbaude Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) Ārkārtas palātas tiesneša amatā ir neatņemama Savienības tiesībās noteiktās prasības par “neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu” sastāvdaļa. Tad valsts tiesām saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu ir pamats pārbaudīt apstrīdēto lēmumu pieņēmušā tiesneša iecelšanas procedūras likumību un atzīt to par spēkā neesošu, ja šādas sekas ir vajadzīgas, lai garantētu Savienības tiesību pārākumu, ņemot vērā konkrēto procesuālo situāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>). Tomēr, pēc Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) domām, šādas pārbaudes rezultātā de facto tiktu diskvalificēti attiecīgie tiesneši, “kuriem spriedumu taisīšana ir gan viņu pamattiesības, gan pienākums”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, 2021. gada 14. jūlija spriedumā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) apstrīd Tiesas kompetenci, it īpaši attiecībā uz pagaidu pasākumu pieņemšanu saskaņā ar LESD 279. pantu. Tā uzskata, ka Tiesa ir rīkojusies ultra vires, uz šīs tiesību normas pamata uzdodot veikt pagaidu pasākumus, kas paredzēti, lai saglabātu Polijas tiesu neatkarību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šie pagaidu pasākumi, piemēram, apturēt Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) Disciplinārlietu palātas kompetenci lemt par disciplinārlietām, bija paredzēti, lai nodrošinātu LES 19. panta 1. punkta otrās daļas pilnīgu iedarbību. Apšaubot LESD 279. pantā paredzēto Tiesas kompetenci izdot rīkojumu par pagaidu pasākumiem, kas paredzēti, lai saglabātu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā, Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) apdraud tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Tādējādi, aizliedzot atzīt Tiesas noteikto pagaidu pasākumu saistošo iedarbību, minētā tiesa ar savu nostāju rupji pārkāpj no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izrietošos pienākumus, kā tos interpretējusi Tiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No visa iepriekš minētā izriet, ka, pirmkārt, noliedzot, ka valsts tiesai ir pienākums nepiemērot valsts tiesiskās kārtības grozījumus, neatkarīgi no tā, vai tie ir leģislatīvi vai konstitucionāli, ja ir pierādīts LES 19. panta 1. punkta otrās daļas pārkāpums, otrkārt, atceļot KRS rezolūciju pārbaudīšanu attiecībā uz tiesnešu iecelšanu, ko iedibinājusi Tiesa, pamatojoties uz LES 19. panta 1. punkta otro daļu, un, treškārt, apstrīdot Tiesas kompetenci noteikt pagaidu pasākumus, Polijas Republika nav izpildījusi LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā tai noteikto pienākumu nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi ierosinu Tiesai atzīt, ka Komisijas pirmais iebildums ir pamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro iebildumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) strīdīgajos spriedumos Konstitūciju ir interpretējusi pretēji Eiropas Savienības tiesību sistēmas pamatprincipiem, proti, Savienības tiesību pārākuma, autonomijas, efektivitātes un vienveidīgas piemērošanas principiem, kā arī Tiesas spriedumu saistošajai iedarbībai. Konkrētāk, no 2021. gada 7. oktobra sprieduma pamatojuma izriet, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) uzskatījusi, ka Tiesa, interpretējot LES 19. panta 1. punkta otro daļu tādējādi, ka ļauj kompetentajām valsts tiesām veikt efektīvu KRS rezolūciju pārbaudi tiesā un izlemt strīdus, pamatojoties uz likumdevēja atceltām vai par antikonstitucionālām atzītām tiesību normām, kā arī izvērtēt tiesneša iecelšanas likumību, lai garantētu pusēm tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, esot rīkojusies ultra vires un nelikumīgi grāvusi Polijas konstitucionālo identitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 7. oktobra spriedumā, pārkāpjot Tiesas spriedumu saistošās iedarbības principu, ir arī norādīts, ka tam, kā Tiesa ir interpretējusi LES 19. panta 1. punkta otro daļu, lasot to kopsakarā ar LES 2. pantu, Polijas tiesību sistēmā neesot tiesisku seku. Turklāt Komisija noraida Polijas Republikas atsaukšanos uz “konstitucionālo identitāti”, norādot, ka Savienība respektē dalībvalstu nacionālo identitāti, tomēr ar šo identitāti nevar attaisnot to, ka tiek grautas tādas Savienības pamatvērtības kā tiesiskums un tiesu varas neatkarība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz 2021. gada 14. jūlija spriedumu Komisija apgalvo, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) atzinumam par to, ka antikonstitucionāli esot ne tikai pagaidu pasākumi, ko Tiesa noteikusi savā rīkojumā Komisija/Polija, bet arī visi turpmākie pagaidu pasākumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 279. pantu, attiecībā uz Polijas tiesu sistēmu, sekas būtu tādas, ka šiem pasākumiem Polijā nebūtu nekādas juridiskas iedarbības un tiktu pārkāpti Savienības tiesību pārākuma un efektivitātes principi, kā arī Tiesas spriedumu saistošās iedarbības princips.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas Republika piekrīt Komisijas nostājai un piebilst, ka Savienības tiesību efektivitātei visās dalībvalstīs ir jābūt vienādai un ka Līgumu mērķus nevar sasniegt, ja Savienības tiesības netiek piemērotas vienveidīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgā Tiesas judikatūra</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālāk es atgādināšu principus, kas izriet no judikatūras par Savienības tiesību pārākuma principu, un jēdzienu “nacionālā identitāte” LES 4. panta 2. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sākot ar spriedumu Internationale Handelsgesellschaft  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>), kurā Tiesa apstiprināja Savienības tiesību (tolaik – Kopienu tiesību) pārākumu pār valsts tiesībām, tostarp valsts konstitucionālajām normām, un beidzot ar jaunākajiem spriedumiem, it īpaši spriedumiem Euro Box Promotion u.c. un RS (Konstitucionālās tiesas spriedumu iedarbība)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>), Tiesas judikatūra sniedz skaidras atbildes uz šajā lietā aplūkojamajiem jautājumiem par to, vai var apšaubīt Savienības tiesību pārākuma principu, ja valsts konstitucionālā tiesa uzskata, ka tas ir pretrunā dalībvalsts konstitucionālajai identitātei. Tas, ka dalībvalsts nacionālā identitāte vai pat konstitucionālā identitāte nevar būt pārāka par Savienības tiesībām, kurām ir tieša iedarbība, izriet no Savienības tiesību sistēmai raksturīgajiem vispārējiem principiem, kuru centrā ir pārākuma princips. Šie principi, kas izriet it īpaši no Savienības tiesību autonomijas,– citstarp – ir dalībvalstu vienlīdzības princips  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>), lojalitātes princips un lojālas sadarbības princips.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi – kā Tiesa atzinusi jau 1964. gada 15. jūlija spriedumā Costa/E.N.E.L (6/64, EU:C:1964:66, 1159. un 1160. lpp.) – no Kopienu tiesību pārākuma principa izriet, ka tiesības, kas izriet no Līguma, t.i., neatkarīga tiesību avota, to specifikas un oriģinalitātes dēļ nevar pretstatīt kādam valsts tiesību aktam, nezaudējot Savienības tiesību būtību un neliekot apšaubīt pašu Savienības juridisko pamatu. Turklāt šajā spriedumā Tiesa uzsvēra, ka Kopienas tiesību izpildu spēks nedrīkst dažādās dalībvalstīs atšķirties atkarībā no turpmāk pieņemtajiem valstu tiesību aktiem, jo tas apdraudētu EEK līguma mērķu īstenošanu un radītu diskrimināciju pilsonības dēļ, ko šis Līgums aizliedz  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā Tiesa arī norādīja – tā kā tai ir ekskluzīva kompetence sniegt Savienības tiesību galīgo interpretāciju, tai, īstenojot šo kompetenci, ir jāprecizē Savienības tiesību pārākuma principa tvērums, ņemot vērā šo tiesību atbilstošās normas, un tātad šis tvērums nevar būt atkarīgs nedz no valsts tiesību normu interpretācijas, nedz no valsts tiesas sniegtas Savienības tiesību normu interpretācijas, kas neatbilst Tiesas sniegtajai interpretācijai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ tikai un vienīgi Tiesai ir piešķirtas pilnvaras galīgi atrisināt pretrunas starp Savienības tiesībām un dalībvalsts konstitucionālo identitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesa ir expressis verbis lēmusi, ka saskaņā ar pārākuma principu dalībvalsts atsaukšanās uz valsts tiesību normām, pat ja tās ir konstitucionāla rakstura, nedrīkst apdraudēt Savienības tiesību vienotību un efektivitāti. Saskaņā ar iedibināto judikatūru Savienības tiesību pārākuma principam piemītošās sekas ir saistošas visām dalībvalsts iestādēm, un valsts tiesību normas, tostarp konstitucionāla rakstura, nedrīkst tam radīt šķērsli  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>). Turklāt Tiesa ir atkārtoti norādījusi – uzskatāms, ka ir nepieciešams izpildīt pienākumu pilnībā piemērot visas Savienības tiesību normas, kurām ir tieša iedarbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību pilnīgu piemērošanu visās dalībvalstīs – tas izslēdz iespēju Savienības tiesību sistēmai pretstatīt kā pārāku vēlāk pieņemtu vienpusēju pasākumu, lai arī kāds tas būtu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>). Minētais pienākums ievērot Savienības tiesību pārākuma principu ir arī LES 4. panta 3. punktā noteiktā lojālas sadarbības principa izpausme; minētā tiesību norma paredz pienākumu nepiemērot nevienu valsts tiesību normu, pat vēlāk pieņemtu tiesību normu, kas varētu būt pretrunā Savienības tiesību normai, kurai ir tieša iedarbība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa arī nosprieda, ka nedz LES 4. panta 2. punkta mērķis, nedz sekas nav atļaut dalībvalsts konstitucionālajai tiesai, neievērojot pienākumus, kas tai izriet it īpaši no LES 4. panta 2. un 3. punkta, kā arī 19. panta 1. punkta otrās daļas, kuri tai ir saistoši, nepiemērot Savienības tiesību normu, pamatojoties uz to, ka ar šo tiesību normu neesot ievērota attiecīgās dalībvalsts nacionālā identitāte, kā to ir definējusi valsts konstitucionālā tiesa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši nav pamatoti apgalvot, ka prasības, kas izriet no tādu vērtību un principu ievērošanas kā tiesiskums, efektīva tiesību aizsardzība tiesā un tiesu varas neatkarība, kuri nostiprināti LES 2. pantā un 19. panta 1. punkta otrajā daļā, var ietekmēt dalībvalsts nacionālo identitāti LES 4. panta 2. punkta izpratnē. Līdz ar to pēdējā minētā tiesību norma, kas jāinterpretē, ņemot vērā tāda paša ranga normas, kuras ietvertas LES 2. pantā un LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, nevar atbrīvot dalībvalstis no pienākuma izpildīt no šīm normām izrietošās prasības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai arī, kā izriet no LES 4. panta 2. punkta, Savienība respektē dalībvalstu nacionālo identitāti, kas piemīt to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, un tāpēc šīm valstīm ir zināma rīcības brīvība, lai nodrošinātu pienākumu īstenot tiesiskuma principus, no tā nekādi neizriet, ka pienākums sasniegt rezultātu dažādās dalībvalstīs varētu būt atšķirīgs. Lai gan dalībvalstīm ir atsevišķas nacionālās identitātes, kas piemīt to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, ko Savienība ievēro, tās pievienojas “tiesiskuma” jēdzienam, kurš tām ir kopīgs kā to pašu konstitucionālajām tradīcijām kopīga vērtība, ko tās ir apņēmušās nepārtraukti ievērot  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērošana šajā lietā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, no 2021. gada 7. oktobra sprieduma izriet, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) atzinusi, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa un LES 2. pants, kā tos interpretējusi Tiesa – it īpaši lietā A. B. u.c. un W.Ż. –, nav saderīgi ar Konstitūciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) vairākās 2021. gada 7. oktobra sprieduma rindkopās pēc būtības pauž nostāju, ka minētā Tiesas judikatūra, saskaņā ar kuru kompetentās valsts tiesas, lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, var pārskatīt KRS rezolūcijas un vajadzības gadījumā nepiemērot valsts tiesību normas, kas ir pretrunā LES 19. panta 1. punkta otrās daļas interpretācijai, vai pat pārbaudīt tiesneša iecelšanas procedūras likumību, ir ultra vires un grauj Polijas konstitucionālo identitāti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) šajā ziņā izvirza divu veidu argumentus. Pirmkārt, tā uzskata, ka valsts tiesām piešķirtā kompetence pārbaudīt tiesnešu iecelšanas procedūras likumību ierobežo Polijas Republikas prezidenta konstitucionālo prerogatīvu iecelt tiesnesi pēc KRS priekšlikuma. Otrkārt, tā uzskata – ar to, ka Polijas tiesas piemēro prasību par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos noteikto tiesu LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, tiek apšaubīta Polijas Republikas prezidenta izdoto iecelšanas aktu likumība un tādējādi pārkāptas Konstitūcijas 179. panta un 144. panta 3. punkta 17. apakšpunkta tiesību normas – tās skatot kopsakarā –, kas aizliedz atcelt vai pārbaudīt tiesnešus pēc to iecelšanas amatā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no 2021. gada 7. oktobra sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 3. punkta, šis atzinums par LES 2. panta un 19. panta 1. punkta otrās daļas nesaderību ar Konstitūciju nozīmē, ka tiešā veidā tiek apstrīdēts Savienības tiesību pārākuma princips. Šajos noteikumos ir nostiprinātas Līgumu pamatnormas, kuras ir nesaraujami saistītas ar tiesiskumu, kas kopējs visām dalībvalstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot, Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) piedāvātā Konstitūcijas interpretācija ir ne vien pretrunā LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai – kā tas ir konstatēts saistībā ar pirmo iebildumu –, bet ir vēl tālejošāka, proti, tās mērķis ir atņemt šai tiesību normai, kuru Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) ir kvalificējusi kā “Tiesas judikatūrā rekonstruēto normu” pamatu, jebkādas tiesiskās sekas Polijas teritorijā. Tas skaidri izriet no 2021. gada 7. oktobra sprieduma pamatojuma 10. iedaļas, kurā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) uzdod Polijas valsts iestādēm, it īpaši tiesām, atturēties piemērot šīs normas, kā tās interpretējusi Tiesa. Pamatojoties uz to, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) spriedumi ir saistoši erga omnes un galīgi, kā noteikts Konstitūcijas 190. panta 1. punktā, tā nolemj, ka 2021. gada 7. oktobra spriedums ir obligāti jāpilda visām valsts iestādēm, tostarp likumdevējam, vispārējās jurisdikcijas tiesām un administratīvajām tiesām, kā arī Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi minētais spriedums, kas ir iepriekš nepieredzēts “dumpis”, aizliedz visām Polijas valsts iestādēm, tostarp tiesām, kas var piemērot Savienības tiesības, pildīt no Savienības tiesību pārākuma, autonomijas un efektivitātes principa izrietošos pienākumus, kuru mērķis ir nodrošināt pilnīgu iedarbību LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai, lasot to kopsakarā ar LES 2. pantu. Tādējādi 2021. gada 7. oktobra spriedums pārkāpj arī Tiesas spriedumu saistošo iedarbību, kas ir būtiska Savienības tiesiskās kārtības sastāvdaļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, 2021. gada 7. oktobra sprieduma rezolutīvās daļas 1. punktu, manuprāt, var interpretēt tikai tādējādi, ka ar to tiek tieši apstrīdēta LES 1. panta pirmās un otrās daļas, kā arī LES 4. panta 3. punkta spēkā esamība, proti, tiesību normu, kas ir pašu fundamentālāko Līgumu normu skaitā. Kā uzskata Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa), šī apstrīdēšana ir pamatota ar to, ka Savienība esot iegājusi jaunā posmā, kurā Savienības iestādes rīkojas ultra vires, ka Polijā Konstitūcija vairs neesot augstākais likums un ka tādējādi šī dalībvalsts vairs nevarot darboties kā suverēna un demokrātiska valsts. Kā norāda Komisija, tas ir ārkārtīgi satraucošs Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) paziņojums, kas liek apšaubīt Polijas Republikas apņemšanos pieņemt tiesiskās sekas, ko rada tās pievienošanās Eiropas Savienībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, 2021. gada 14. jūlija spriedumā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) apstrīd Tiesas uz LESD 279. panta pamata noteikto pagaidu pasākumu saistošo spēku. Konkrētāk, šī tiesa uzskata, ka ar šādiem pasākumiem, ciktāl tie attiecas uz Polijas tiesu organizāciju, kompetenci un darbību, kā arī uz tām piemērojamām iekšējām procedūrām, netiek ievērots kompetences piešķiršanas princips un netiek respektēta Polijas konstitucionālā identitāte  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>). Tā arī apgalvo, ka šie pasākumi, tostarp rīkojums Komisija/Polija, pārsniedz Savienības tiesību robežas un pārkāpj Polijas konstitucionālo kārtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) savu nostāju pamato ar Konstitūcijas kā valsts iekšējās tiesību sistēmas augstākā likuma pārākumu, tādējādi uzskatot, ka rīkojums Komisija/Polija, ar kuru tiek apturēta Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) Disciplinārlietu palātas kompetence, nevarēja būt ar augstāku spēku. Tās ieskatā – ja tiktu atzīts, ka valsts iestādēm ir saistoši tiesu neatkarības saglabāšanas nolūkā noteiktie Tiesas pagaidu pasākumi, tiktu izkropļots gan Konstitūcijas 2. pantā nostiprinātais konstitucionālais princips, ka Polija ir demokrātiska un tiesiska valsts, gan kompetenču sadalījums, kas izriet no Savienības Līgumos paredzētā kompetences piešķiršanas principa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) pārmet Tiesai, ka tā uzspiež normas, kuras pati ir “radījusi” un kuras ir atzītas par nesaderīgām ar Konstitūciju. Tādējādi tā secina, ka attiecībā uz tiesību normām, kas tiek uzskatītas par pieņemtām ultra vires, vairs nav piemērojams Savienības tiesību pārākuma un tiešas iedarbības princips. Atsaucoties uz to, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) spriedumi ir galīgi, vispārēji saistoši un ar ex tunc iedarbību, tā uzdod visām Polijas valsts iestādēm atturēties piemērot pagaidu pasākumus un plašāk – jebkādas Savienības tiesību normas, kas, pēc tās domām, pārsniegtu ar Līgumiem piešķirto kompetenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt ir jāpiebilst, ka 2021. gada 14. jūlija spriedumā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) apšauba ne tikai to, ka autoritatīvi un saistoši ir Tiesas rīkojumā Komisija/Polija noteiktie pagaidu pasākumi, bet ka autoritatīvi un saistoši ir jebkādi turpmākie pagaidu pasākumi, kas attiecībā uz Polijas tiesu sistēmu tiktu veikti saskaņā ar LESD 279. pantu. Šādi rīkojoties, minētā tiesa apstrīd pašus Līgumu noteikumus, ar kuriem Tiesa pamatoja šos pasākumus, proti, LES 4. panta 3. punktu un LESD 279. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā vēlos norādīt – lai arī Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) atsaucas uz valsts tiesību normām, kas ir konstitucionālas, tas nekādā veidā nevar attaisnot to, ka tiek grauti Tiesas nolēmumu pārākuma, tiešās iedarbības un saistoša rakstura principi. Tādējādi atsaukšanās uz šīm konstitucionālajām normām, kā arī uz argumentu, ka tieslietu organizācija dalībvalstīs ietilpst to ekskluzīvajā kompetencē, lai apietu prasības, kas izriet no LES 2. panta, 4. panta 3. punkta un 19. panta 1. punkta otrās daļas, kā arī no LESD 279. panta, tomēr nav saderīga ar Savienības tiesību sistēmas vienotību, autonomiju un efektivitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo pēdējo apsvērumu attiecībā uz to, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) atsaucas uz konstitucionālajām tiesību normām, lai nepiemērotu Savienības tiesību pārākuma principu, es, trešām kārtām, padziļināti izanalizēšu strīdīgajos Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) spriedumos sniegto argumentāciju, kas it īpaši ir pamatota ar to, ka ir jārespektē Polijas Republikas konstitucionālā identitāte LES 4. panta 2. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatzīmē, ka strīdīgajos spriedumos Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa), atsaucoties uz LES 4. panta 2. punktu, norāda uz Polijas Republikas “konstitucionālo identitāti”, lai secinātu, ka atsevišķas Savienības primāro tiesību normas nav saderīgas ar šo principu. Citiem vārdiem sakot, Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) atsaucas uz “konstitucionālo identitāti”, vienlaikus pamatojoties uz Līguma tiesību normu, kura attiecas uz “nacionālo” identitāti. Attiecībā uz šo divu jēdzienu savstarpējo saistību uzskatu – lai gan tie neapšaubāmi atsevišķos aspektos pārklājas, nacionālās identitātes jēdziens ir aptverošāks, jo tas neaprobežojas tikai ar konstitucionālajos dokumentos formalizētajiem elementiem. Turpretī konstitucionālās identitātes jēdziena piemērojamība ir šaurāka, jo tas attiecas tikai uz principiem un vērtībām, kas nostiprinātas dalībvalsts konstitūcijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka ir vērts sīkāk izvērtēt jautājumu par konstitucionālo identitāti, tomēr nepārsniedzot šīs lietas robežas un neizstrādājot vispārēju teoriju – it īpaši tāpēc, ka šis jautājums ir jāaplūko katrā gadījumā atsevišķi, rūpīgā un ekskluzīvā Tiesas kontrolē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pirmām kārtām ir jānorāda, ka tas, kā tiek sistemātiski interpretēta un piemērota LES 4. panta 2. punktā paredzētā nacionālās identitātes klauzula, nekādā veidā neliecina par to, ka Tiesa to uzskata par faktoru, kas var ierobežot neaizskaramo pārākuma principu. Judikatūrā viena no jomām, kurā būtiski tiek piesaukta “nacionālā identitāte”, attiecas uz tādu valsts pasākumu pārbaudi, kas ierobežo iekšējā tirgus pamatbrīvības. Šajās lietās atsauce uz nacionālo identitāti tiek izdarīta gan kā patstāvīgs attaisnojums atkāpei, gan kā noteikums, lai interpretētu esošos attaisnojumus, piemēram, sabiedrisko kārtību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos secinājumos es aprobežošos ar īsu kopsavilkumu, pamatojoties uz dažiem judikatūras piemēriem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši LES 4. panta 2. punkta pirmajai funkcijai tas tiek izmantots kā instruments, lai noteiktu primāru vispārējo interešu apsvērumu, kas attaisno atkāpi no pamatbrīvības piemērošanas. Piemēram, šādā kontekstā Tiesa ir pārbaudījusi, vai atkāpi var attaisnot ar valsts tiesisko regulējumu, kas paredz aizsargāt valsts valodu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>). Otrs piemērošanas piemērs attiecas uz personu brīvas pārvietošanās tiesību ierobežojumiem, kas pamatoti ar valsts tiesisko regulējumu, kurš attiecībā uz personvārda došanu ierobežo iespēju atsaukties uz dižciltības tituliem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>). Trešais piemērs attiecas uz jautājumu, vai cilvēka cieņas princips, kas nostiprināts Vācijas Pamatlikuma (Grundgesetz) 1. pantā, var attaisnot pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši LES 4. panta 2. punkta otrai funkcijai to izmanto kā parametru, lai interpretētu konkrētas atvasināto tiesību aktu normas kontekstā, kas saistīts ar dalībvalstu pamatstruktūrām vai būtiskām funkcijām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, un tas ir būtisks analīzes elements, judikatūra attiecībā uz LES 4. panta 2. punkta interpretāciju neļauj uzskatīt, ka nacionālā identitāte ir elements, kas varētu kavēt pilnībā piemērot pārākuma principu, kā to ierosina Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa). Kā izriet no iepriekš izklāstītās analīzes, Savienības tiesību pārākuma un dalībvalstu nacionālās identitātes pretstatījums faktiski, šķiet, ir pseidokonflikts, jo šie divi jēdzieni Savienības tiesību sistēmā pilda atšķirīgas funkcijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, uzskatu par nepieciešamu atgādināt, ka LES 4. panta 2. punktu nevar skatīt atrauti no LES 2. panta un tajā nostiprinātajām pamatvērtībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>). Tādējādi, kā to uzsvērusi Tiesa, “lai gan dalībvalstīm ir atsevišķas nacionālās identitātes, kas [ir nesaraujami saistītas ar] to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām [un] ko Savienība [respektē], tās [ir uzticīgas] “tiesiskuma” jēdzienam, kurš tām ir kopīgs kā to pašu konstitucionālajām tradīcijām kopīga vērtība, ko tās ir apņēmušās nepārtraukti ievērot”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>). No tā izriet, ka dalībvalsts konstitucionālā identitāte nevar būt pārāka par Savienības un tās dalībvalstu demokrātiskajiem pamatiem, nedz arī pārāka par LES 2. pantā nostiprinātajām kopīgajām vērtībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>). Mainīgas ģeometrijas pieeja tiesiskuma jomā nav pieņemama, kad runa ir par Savienības tiesību piemērošanu. Kā norādījusi Tiesa – ja dalībvalsts konstitucionālā tiesa uzskata, ka Savienības atvasināto tiesību normā, kā to ir interpretējusi Tiesa, nav ievērots pienākums respektēt šīs dalībvalsts nacionālo identitāti, šai konstitucionālajai tiesai ir jāaptur tiesvedība un jāvēršas Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu, lai izvērtētu šīs tiesību normas spēkā esamību, ņemot vērā LES 4. panta 2. punktu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galu galā, riskējot atkārtoties, galvenais jautājums šajā lietā attiecas uz to, kā Tiesa piemēro pārākuma principu, neatkarīgi no tā, vai konstitucionālā tiesa šo jautājumu izvirza netieši vai tieši, kad apstrīd Tiesas kompetenci galīgajā instancē lemt Savienības tiesību un dalībvalsts konstitucionālās identitātes kolīzijas gadījumos. Uz šo jautājumu var atbildēt, tikai atsaucoties uz būtisku konstatējumu – Savienības dalībvalsts statusu nosaka tas, ka dalībvalsts “pievienojas tiesiskajai struktūrai, kura ir balstīta uz pamatpremisu, saskaņā ar kuru katrai dalībvalstij ar visām pārējām dalībvalstīm ir kopīgas LES 2. pantā ietvertās vērtības, uz kurām ir balstīta Savienība, un tās to savstarpēji atzīst”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, nevienu valsti nevar piespiest pievienoties Savienībai pret tās gribu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>). Tomēr, ja tā ir izdarījusi suverēnu izvēli tai pievienoties, tai ir jāievēro “spēles noteikumi” saskaņā ar LES 49. pantu, kas pēc pievienošanās uzliek dalībvalstīm pienākumu respektēt Savienības vērtības, proti, vērtības, ko tās brīvi un pilnībā apzinādamās apstākļus ir pieņēmušas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>). Turklāt, kā to atgādināja plēnums, Tiesas autoritatīvākais sastāvs, “LES 2. pantā nostiprināto vērtību ievērošana no dalībvalsts puses ir visu šai dalībvalstij no Līgumu piemērošanas izrietošo tiesību izmantošanas nosacījums [..]. Šo vērtību ievērošanu nevar reducēt līdz pienākumam, kurš kandidātvalstij ir jāpilda, lai pievienotos Savienībai, un no kura tā pēc pievienošanās varētu atbrīvoties”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādi raugoties, LES 4. panta 2. punkts nav šķērslis, bet gan aicina veidot auglīgu dialogu starp Savienības tiesību sistēmu un valstu tiesību sistēmām. Tas nebūt neuzstāj uz stingru vienveidību un ļauj veidot Eiropas projektu, kas ir nevis fiksēta, monolīta piramīda, bet gan drīzāk smalks un dinamisks tīkls, kurā tiek atzītas nacionālās īpatnības, tādējādi stiprinot visa kopuma kohēziju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>). Tomēr, lai nodrošinātu Savienības tiesību vienojošo spēku, būtiski ir tas, ka Tiesa galu galā patur “pēdējo vārdu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) atzinums par LES 2. panta, 19. panta 1. punkta otrās daļas, 4. panta 3. punkta un LESD 279. panta nesaderību ar Konstitūciju ir acīmredzams, es pat teiktu, vistiešākais Savienības tiesību sistēmas pamatprincipu aizskārums. Ar šīm nostājām tiek ignorēts ne tikai Tiesas spriedumu spēks, bet arī visas vērtības un pienākumi, kas Līgumos ir noteikti dalībvalstīm. Tādējādi Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) interpretācija nopietni apdraud Savienības tiesību pārākumu, autonomiju, vienveidību un efektivitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā minētos iemeslus, ierosinu Tiesai atzīt, ka Komisijas izvirzītais otrais iebildums ir pamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo iebildumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo iebildumu Komisija pārmet Polijas Republikai, ka tā nav izpildījusi LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā un Hartas 47. pantā paredzētās prasības. Šīs prasības attiecas uz Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) neatkarību, objektivitāti un likumību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrēti tā uzskata, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) vairs nepilda šīs garantijas, jo ir pieļauti pārkāpumi saistībā ar tiesnešu iecelšanu 2015. gada decembrī un tās priekšsēdētājas ievēlēšanu 2016. gada decembrī. Sejma astotais sasaukums 2015. gada decembrī ievēlēja trīs personas (M.M., H. C. un L. M.), lai aizstātu tiesnešus, kuru pilnvaru termiņš bija beidzies, kaut arī septītais sasaukums jau 2015. gada oktobrī šajos pašos amatos bija ievēlējis trīs citus tiesnešus (R.H., A. J. un K. Š.). Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) spriedumos, kas tika pasludināti attiecīgi 2015. gada 3. un 9. decembrī, atzina, ka triju tiesnešu ievēlēšana Sejma astotajā sasaukumā ir pretrunā Konstitūcijai. Tomēr trīs prettiesiski ievēlētie tiesneši bija devuši zvērestu un pilnvaroti piedalīties tiesas sēdēs, savukārt likumīgi ievēlētie tiesneši nevarēja sākt pildīt savus pienākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Komisija norāda, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālās tiesas) priekšsēdētāja amata kandidātu atlases procedūrā, kuras rezultātā 2016. gada decembrī tika iecelta J. P., bija pieļauti būtiski pārkāpumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas Republika, piekrītot Komisijas nostājai, precizē, ka Tribunł Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) nelikumīgais sastāvs ir galvenais iemesls, lai apšaubītu tās spriedumu spēkā esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgā Tiesas judikatūra</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru visām valsts tiesām, kuras šajā statusā var lemt par jautājumiem, kas attiecas uz Savienības tiesībām, ir pienākums sniegt nepieciešamās garantijas, ka tās ir neatkarīgas un objektīvas, tiesību aktos noteiktas tiesas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>). Šīs prasības izriet no efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa, kas nostiprināts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā un Hartas 47. panta otrajā daļā, saskaņā ar kuru ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru neatkarības un objektivitātes prasības paredz, ka pastāv noteikumi, it īpaši attiecībā uz tiesas sastāvu un tās locekļu iecelšanu, kuri ļauj kliedēt jebkādas tiesību subjektu pamatotas šaubas par šīs tiesas neuzņēmību pret ārēju elementu iedarbību un par tās neitralitāti attiecībā uz tajā pretnostatītajām interesēm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt prasība attiecībā uz “tiesību aktos noteiktu tiesu” ir noteikta ar mērķi novērst, ka tiesu sistēmas organizācija tiek atstāta izpildvaras ziņā, un nodrošināt, ka šo jomu reglamentē likums, kuru ir pieņēmusi likumdevējvara atbilstoši noteikumiem, kas reglamentē tās kompetences īstenošanu. Šis formulējums it īpaši atspoguļo tiesiskuma principu un attiecas ne tikai uz pašas tiesas pastāvēšanas juridisko pamatu, bet arī uz katras lietas iztiesāšanas sastāvu, kā arī uz jebkuru citu valsts tiesību normu, kuras neievērošana padara prettiesisku viena vai vairāku tiesnešu piedalīšanos lietas izskatīšanā, kas it īpaši ietver noteikumus par attiecīgās tiesas locekļu neatkarību un objektivitāti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz šīs prasības pārkāpumu Tiesa ir nospriedusi, šajā ziņā iedvesmojoties no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras, ka pārkāpums, kas pieļauts, ieceļot tiesnešus attiecīgajā tiesu sistēmā, ir uzskatāms par prasības, lai tiesa būtu noteikta tiesību aktos, pārkāpumu tostarp tad, ja šī pārkāpuma dabas un nopietnības dēļ rodas patiess risks, ka citi varas atzari, it īpaši izpildvara, var īstenot nepamatotu rīcības brīvību, apdraudot iecelšanas procesā panāktā rezultāta integritāti un tādējādi tiesību subjektiem radot pamatotas šaubas par attiecīgo tiesnešu neatkarību un objektivitāti. Tā tas ir gadījumā, kad tiek skarti tiesu sistēmas izveides un funkcionēšanas pamatā esošie pamatnoteikumi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>). Tiesa arī precizēja, ka no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka tikai tie pārkāpumi, kas ietekmē tiesnešu iecelšanas un tiesnešu amatā stāšanās procedūras pamatnoteikumus, var būt Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – ECPAK) 6. panta 1. punkta pārkāpums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērošana šajā lietā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">i)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz tiesnešu iecelšanu Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālās tiesas) tiesnešu amatā, iespējams, pārkāpjot Konstitūciju</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms ir jānorāda, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) ir “tiesa” LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, jo tā var lemt par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību piemērošanu un interpretāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">53</a>
</span>). Šo secinājumu citstarp apstiprina strīdīgie spriedumi, uz kuriem attiecas šīs prasības pirmais un otrais iebildums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">54</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā 2015. gada 2. decembrī Polijas Republikas Sejms (astotais sasaukums) iecēla trīs personas (M.M., H. C. un L. M.) Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa), lai aizpildītu 2015. gada 6. novembrī radušās vakances. Tomēr iepriekšējais Sejms (septītais sasaukums) jau 2015. gada 8. oktobrī bija pieņēmis rezolūcijas par triju citu tiesnešu (R.H., A. J. un K. Ś.) ievēlēšanu šajos pašos amatos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2015. gada 3. decembra spriedumu K 34/15  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">55</a>
</span>) Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) cita starpā apstiprināja, ka Sejma septītais sasaukums bijis tiesīgs iecelt trīs tiesnešus, lai aizstātu tiesnešus, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies 2015. gada 6. novembrī. Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) arī norādīja, ka Polijas Republikas prezidentam ir pienākums pieņemt zvērestu, ko nodevušas trīs Sejma septītajā sasaukumā ievēlētās personas (R.H., A. J. un K. Ś.), lai aizstātu tos tiesnešus, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies 2015. gada 6. novembrī. Turklāt 2015. gada 9. decembrī ar spriedumu K 35/15  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">56</a>
</span>) Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) atzina par spēkā neesošu 2015. gada 25. jūnija ustawa o Trybunale Konstytucyjnym (Likums par Konstitucionālo tiesu)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">57</a>
</span>), kurā grozījumi izdarīti ar 2015. gada 19. novembra ustawa o zmianie ustawy z dnia 25 czerwca 2015 r. o Trybunale Konstytucyjnym (ustawa zmieniająca) (Likums, ar ko groza 2015. gada 25. jūnija Likumu par Konstitucionālo tiesu), 137.a pantu, saskaņā ar kuru attiecībā uz Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) tiesnešiem, kuru pilnvaru termiņš beidzies 2015. gadā, kandidatūras iesniegšanas termiņš bija septiņas dienas no šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienas. Neatbilstība konstitūcijai attiecās uz ievēlēšanu Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) tiesnešu amatā, lai aizstātu tiesnešus, kuru pilnvaru termiņš bija beidzies 2015. gada 6. novembrī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neraugoties uz konstatētajiem pārkāpumiem saistībā ar iecelšanu amatā 2015. gada decembrī, attiecīgie trīs tiesneši nodeva zvērestu Polijas Republikas prezidentam, un 2016. gada 20. decembrī tiesnese J. P., proti, “tiesnese, kas pilda priekšsēdētāja funkcijas” pēc priekšsēdētāja A. R. atkāpšanās no amata, pilnvaroja viņus piedalīties tiesas sēdēs. Savukārt trīs 2015. gada oktobrī ievēlētie tiesneši tā arī nevarēja sākt pildīt savus pienākumus, jo netika saņemts viņu zvērests.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norādīja Komisija, minēto trīs tiesnešu iecelšana un stāšanās amatā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālajā tiesā) nepārprotami neatbilst konstitucionālajam principam attiecībā uz tiesnešu iecelšanu Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa), kas ir Polijas valsts organizācijas un darbības neatņemama sastāvdaļa. Komisija arī norāda – un Polijas Republika to neapstrīd –, ka no termiņa, līdz kuram bija jāsniedz atbilde uz Komisijas 2022. gada 15. jūlija argumentēto atzinumu, (t.i., no 2022. gada 15. septembra) līdz pat šodienai nav izpildīts neviens no abiem attiecīgi 2015. gada 3. decembra un 9. decembra Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) spriedumiem un tiesnesis M. M. turpina tiesāt Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir lietderīgi atzīmēt arī to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2021. gada 7. augusta spriedumā lietā Xero Flor w Polsce sp. z.o.o. pret Poliju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">58</a>
</span>) apstiprināja, ka šajā situācijā tiek pārkāpts pamatprincips, kas nosaka tiesnešu iecelšanu Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa), un tādējādi tiek aizskartas tiesības uz “ar likumu izveidotā tiesā” ECPAK 6. panta 1. punkta izpratnē. No tā izriet, ka konstitucionālās tiesas neatkarība un objektivitāte ir nopietni apdraudēta, lai gan LES 19. pants un Hartas 47. pants paredz šādas garantijas valstu tiesām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">ii)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par iespējamiem pārkāpumiem Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) priekšsēdētāja iecelšanas procedūrā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka arī Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) priekšsēdētāja iecelšanas procedūrā ir nopietni pārkāpumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kad tuvojās beigām iepriekšējā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) priekšsēdētāja pilnvaru termiņš (2016. gada 19. decembrī), Polijas likumdevējs radikāli pārskatīja kandidātu atlases procedūru. Tika izveidots jauns amats “tiesnesis, kas pilda priekšsēdētāja funkcijas”, kāda nav Konstitūcijā, jo tās 194. panta 2. punkts attiecas tikai uz priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Polijas Republikas prezidents 2016. gada 20. decembrī, t.i., nākamajā dienā pēc iepriekšējā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) priekšsēdētāja aiziešanas, šajā jaunizveidotajā amatā iecēla J. P. Tajā pašā dienā J. P. trīs nelikumīgi ieceltos tiesnešus pilnvaroja piedalīties tiesas sēdēs un sasauca kopsapulci. No četrpadsmit klātesošajiem tiesnešiem astoņi atteicās piedalīties balsošanā, pieprasot atlikt balsošanu, lai tajā varētu piedalīties piecpadsmitais tiesnesis. Šis lūgums tika noraidīts, un J. P. tika ievēlēta Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) priekšsēdētājas amatā tikai ar piecām balsīm no klātesošajiem četrpadsmit locekļiem, ieskaitot trīs tiesnešus, kuru iecelšana amatā jau tika apstrīdēta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-59" href="#t-59">59</a>
</span>). 2016. gada 21. decembrī Polijas Republikas prezidents viņu iecēla par Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) priekšsēdētāju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī notikumu secība, manuprāt, liecina par likumdevējvaras un izpildvaras tiešu un konkrētu ietekmi uz Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) sastāvu un darbību, kas rada augstu politiskās iejaukšanās risku. Tika pamatīgi iedragāta iecelšanas procesa neietekmējamība, tiesību subjektu uzticēšanās šīs tiesas neatkarībai un LES 19. pantā un Hartas 47. pantā paredzēto garantiju ievērošana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā ir norādījusi Komisija, būtu bijis leģitīmi cerēt, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) attieksme būs piesardzīga, lai kliedētu šaubas, kas radušās šo pārkāpumu rezultātā. Tieši otrādi, M. M. bija piedalījies lietās, kurās tieši apšaubīts viņa paša iecelšanas amatā tiesiskums, tādējādi pārkāpjot objektivitātes prasību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-60" href="#t-60">60</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galu galā un ņemot vērā iepriekš minēto, nav nekādu šaubu, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) nevar raksturot kā neatkarīgu un objektīvu “tiesību aktos noteiktu tiesu”, kā prasīts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, ko pastiprina Hartas 47. pants. Šī nepilnība grauj tiesību subjektu tiesisko paļāvību uz valsts tiesu spēju piemērot Savienības tiesības atbilstoši Eiropas Savienības standartiem un tādējādi apdraud Savienības tiesību sistēmas integritāti un efektivitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, pamatojoties uz faktiem, kas netiek apstrīdēti, uzskatu, ka triju tiesnešu iecelšanas procedūrā, kas notika 2015. gada decembrī, kā arī tiesneses J. P. iecelšanas procedūrā par Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) priekšsēdētāju bija vairāki pārkāpumi, kurus var raksturot kā “acīmredzamus un nopietnus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai atzīt, ka Polijas Republika nav izpildījusi LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto pienākumu, proti, tā nav nodrošinājusi, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) izpilda prasību par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā minētos iemeslus, ierosinu Tiesai atzīt, ka Komisijas izvirzītais trešais iebildums ir pamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un Polijas Republikai spriedums ir nelabvēlīgs, tā sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VII.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-195" title="page-31">
      1) Atzīt, ka, ņemot vērā Konstytucja Rzeczypospolitej Polskiej (Polijas Republikas Konstitūcija) interpretāciju, ko Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa, Polija) sniegusi 2021. gada 14. jūlija un 7. oktobra spriedumos, Polijas Republika nav izpildījusi LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētos pienākumus.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-196" title="page-31">
      2) Atzīt, ka, ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas interpretāciju, ko Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) sniegusi 2021. gada 14. jūlija un 7. oktobra spriedumos, Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas izriet no vispārējiem Savienības tiesību autonomijas, pārākuma, efektivitātes un vienveidīgas piemērošanas principiem, kā arī no Tiesas spriedumu saistošas iedarbības principa.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-197" title="page-31">
      3) Atzīt, ka Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) neatbilst neatkarīgas un objektīvas, tiesību aktos noteiktas tiesas kritērijiem, jo ir pieļauti pārkāpumi triju šīs tiesas tiesnešu iecelšanas procedūrā 2015. gada decembrī, kā arī tās priekšsēdētājas ievēlēšanas procedūrā 2016. gada decembrī, un tāpēc Polijas Republika nav izpildījusi LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktos pienākumus.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-198" title="page-31">
      4) Piespriest Polijas Republikai segt savus un atlīdzināt Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Pescatore, P., L’ordre juridique des Communautés européennes: étude des sources du droit communautaire, Presses universitaires de Liège, Ljēža, 1973 (2. izd.), 227. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Cita starpā skat. Corte costituzionale (Itālijas Konstitucionālā tiesa) 2017. gada 26. janvāra rīkojumu Nr. 24/2017 (IT:COST:2017:24).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) 2021. gada Dz. U., 1309. pozīcija (turpmāk tekstā – “2021. gada 14. jūlija spriedums”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) C‑791/19 R, turpmāk tekstā – “rīkojums Komisija/Polija”, EU:C:2020:277.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) 2021. gada Dz. U., 1852. pozīcija (turpmāk tekstā – “2021. gada 7. oktobra spriedums”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Levade, A., “Identités constitutionnelles et hiérarchies”, Annuaire international de justice constitutionnelle, Economica, Presses Universitaires d’Aix-Marseille, 2011, 455. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Skat. Ústavní soud (Čehijas Republikas Konstitucionālā tiesa) spriedumu, Slovenské důchody XVII (Slovākijas pensijas XVII, aff. Holubec), Pl. ÚS 5/12, 2012. gada 31. janvāris, kas pasludināts pēc 2011. gada 22. jūnija sprieduma Landtová (C‑399/09, EU:C:2011:415). Skat. arī Højesteret (Augstākā tiesa, Dānija) spriedumu Dansk Industri (DI) acting for Ajos A/S pret The estate left by A, Nr. 15/2014, UfR 2017.824 H, 2016. gada 6. decembris, kas pasludināts pēc 2016. gada 19. aprīļa sprieduma DI (C‑441/14, EU:C:2016:278). Attiecībā uz Bundesverfassungsgericht (BVerfG) (Federālā konstitucionālā tiesa, Vācija) skat. arī spriedumus, 2020. gada 5. maijs, 2 BvR 859/15 u.c. (PSPP), Europäische Grundrechte Zeitschrift, 2020, 246. lpp., un 2016. gada 21. jūnijs, 2 BvR 2728/13 u.c. (OMT II), Europäische Grundrechte Zeitschrift, 2016, 440. lpp. Attiecībā uz Conseil constitutionnel (Konstitucionālā padome, Francija) – Konstitucionālajai tiesai ir tiesības pārbaudīt, vai transponēšanas likums, kurā ir tieši pārņemti direktīvas noteikumi, nav pretrunā ne Francijas Konstitūcijas skaidrajām tiesību normām, ne arī “Francijas konstitucionālajai identitātei raksturīgajām normām un principiem, ja vien Konstitūcijā nav dota piekrišana” (2004. gada 10. jūnija Lēmums Nr. 2004–496 (DC), 2004. gada 22. jūnija JORF, 11182. lpp., teksts Nr. 3, un 2006. gada 27. jūlija Lēmums Nr. 2006–540 (DC), 2006. gada 3. augusta JORF, 11541. lpp., teksts Nr. 2).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Skat. citstarp, Nagy, C. I., “The rebellion of Constitutional Courts and the Normative Character of European Union Law”, International and Comparative Law Quarterly, 73. sēj., Nr. 1, 2024., 65.–101. lpp. Šis autors piedāvā kritiski pārskatīt un novērtēt to, ka Eiropas konstitucionālajās tiesās dzimst sacelšanās pret Savienības tiesību beznosacījumu pārākumu. Šajā rakstā ir arī aplūkota aizvien pieaugošā ultra vires pārmetuma izmantošana, identificēta tā izcelsme un attīstība, bet pēc tam piedāvāta padziļināta analīze un reformas iespējas. Tas parādīts, ka patiesais jautājums ir drīzāk nevis par Savienības tiesību pārākumu, bet gan par Tiesai uzticēto “interpretācijas pārākumu”. Autors apgalvo, ka “dumpja” pamatā varētu būt uzskats, ka Tiesas judikatūra zaudē savu normatīvismu un kļūst aizvien politiskāka. Neapšaubot pašu pārākuma principu, autors tomēr kritizē “plašo” interpretāciju, kas pārsniedz to, ko dalībvalstis būtu konstitucionāli “iecerējušas” (skat. it īpaši 97.–101. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Skat. it īpaši šo secinājumu 82.–93. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2017. gada 14. septembris, Komisija/Grieķija (C‑320/15, EU:C:2017:678, 21. punkts), un 2018. gada 15. marts, Komisija/Čehijas Republika (C‑575/16, EU:C:2018:186, 105. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 32. un 39. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2021. gada 20. aprīlis, Repubblika (C‑896/19, turpmāk tekstā – “spriedums Repubblika”, EU:C:2021:311, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 21. decembris, Euro Box Promotion u.c. (C‑357/19, C‑379/19, C‑547/19, C‑811/19 un C‑840/19, turpmāk tekstā – “spriedums Euro Box Promotion u.c.”, EU:C:2021:1034, 220. un 221. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Skat. spriedumus, Repubblika (48. punkts), un 2022. gada 29. marts, Getin Noble Bank (C‑132/20, EU:C:2022:235, 88. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) C‑824/18, turpmāk tekstā – “spriedums A. B. u.c.”, EU:C:2021:153.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Spriedums A. B. u.c. (149. un 150. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) C‑487/19, turpmāk tekstā – “spriedums W.Ż.”, EU:C:2021:798.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Spriedums W.Ż. (161. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Skat. 2021. gada 7. oktobra sprieduma 6.4. iedaļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Spriedums, 1970. gada 17. decembris (11/70, EU:C:1970:114).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Spriedums, 2022. gada 22. februāris (C‑430/21, turpmāk tekstā – “spriedums RS”, EU:C:2022:99).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Par attiecībām starp Savienības tiesību pārākuma principu un vienlīdzības principu skat. Kokott, J., un Hummel, D., “Der Vorrang des Unionsrechts als Ausdruck des Gleichheitsprinzips? – Zu einem neuartigen Begründungsansatz der Einschränkung einer Ultra-vires-Kontrolle durch die Gerichte der Mitgliedstaaten”, Europäische Grundrechte- Zeitschrift, 2024, 1.–7. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Tiesa arī atzina, ka šīs Savienības tiesību sistēmas būtiskās īpašības un tās respektēšanas nozīmīgums ir apstiprināts, bez atrunām ratificējot EEK līgumu grozošos līgumus, it īpaši Lisabonas līgumu, kā par to īpaši liecina Deklarācija Nr. 17 par Savienības tiesību aktu augstāku spēku, kas ir pievienota tās starpvaldību konferences nobeiguma aktam, kura pieņēmusi 2007. gada 13. decembrī parakstīto Lisabonas līgumu. Tas pats attiecas uz Tiesas judikatūru pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā (skat. spriedumu Euro Box Promotion u.c., 248. un 258. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Skat. spriedumus, RS (52. punkts), un 2023. gada 5. jūnijs, Komisija/Polija (Tiesnešu neatkarība un privātā dzīve) (C‑204/21, EU:C:2023:442, 79. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Spriedums, 2023. gada 5. jūnijs, Komisija/Polija (Tiesnešu neatkarība un privātā dzīve) (C‑204/21, EU:C:2023:442, 77. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Spriedums Euro Box Promotion u.c. (249. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Spriedums Euro Box Promotion u.c. (252. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Skat. spriedumu RS (70. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 5. jūnijs, Komisija/Polija (C‑204/21, EU:C:2023:442, 72. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 5. jūnijs, Komisija/Polija (C‑204/21, EU:C:2023:442, 73. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Konkrēti, Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālās tiesas) uzskata, ka “EST radītai normai, saskaņā ar kuru valsts tiesa var neņemt vērā šos tiesību aktu grozījumus un lemt, pamatojoties uz iepriekš piemērojamām (atceltām) tiesību normām, nav nekāda juridiska pamata. Šāda EST pieeja mudina valstu tiesas un tām ļauj piemērot citu likumu, nevis to, ko saskaņā ar Konstitūciju ir pieņēmis parlaments. Tādējādi šāda norma nav saderīga ar norādītajiem pārbaudes kritērijiem un it īpaši ar Konstitūcijas 8. panta 1. punktu” (2021. gada 7. oktobra sprieduma 8.3. iedaļa). Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) arī atzina, ka “no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas un 2. panta EST atvedinātā norma, ciktāl, lai garantētu efektīvu tiesisko aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, un tiesnešu neatkarību, tā piešķir valsts tiesām pilnvaras konstatēt trūkumus tiesnešu iecelšanas procesā un tādējādi atteikties atzīt par tiesnesi personu, kas iecelta šajā amatā saskaņā ar Konstitūcijas 179. pantu, ir pretrunā Konstitūcijas 2. pantam, 8. panta 1. punktam, 90. panta 1. punktam un 179. pantam, skatot tos kopsakarā ar Konstitūcijas 144. panta 3. punkta 17) apakšpunktu” (2021. gada 7. oktobra sprieduma 8.4. iedaļa).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Skat. 2021. gada 14. jūlija sprieduma 6.8. un 6.10. iedaļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Skat. Guastaferro, B., “Beyond the Exceptionalism of Constitutional Conflicts: The Ordinary Functions of the Identity Clause”, Yearbook of European Law, 31. sēj., Nr. 1, 2012, 290. lpp. Skat. arī Bay Larsen, L., “Libres réflexions sur l’équilibre entre égalité des citoyens et diversité constitutionnelle dans la jurisprudence de la Cour relative au principe de primauté”, EUnited in diversity – The Rule of Law and Constitutional Diversity, Hāgā, Nīderlandē no 2023. gada 31. augusta līdz 1. septembrim notikušas starptautiskās konferences materiāli, Eiropas Savienības Tiesa, 2024, 109.–120. lpp., it īpaši 115. un turpmākās lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Skat. spriedumus, 1996. gada 2. jūlijs, Komisija/Luksemburga (C‑473/93, EU:C:1996:263, 35. punkts); 2011. gada 12. maijs, Runevič-Vardyn un Wardyn (C‑391/09, EU:C:2011:291, 86. punkts); 2013. gada 16. aprīlis, Las (C‑202/11, EU:C:2013:239, 26. punkts), un 2022. gada 7. septembris, Cilevičs u.c. (C‑391/20, EU:C:2022:638, 68. punkts) (it īpaši par šo pēdējo spriedumu skat. Lenaerts, K., un Adam, S., “Le dialogue préjudiciel entre la Cour de justice et les juridictions suprêmes et constitutionnelles des États membres”, Mortier, R., u.c. (red.), La Cour de cassation en dialogue/Het Hof van Cassatie in dialoog, Larcier-Intersentia, Brisele, 2024, 649. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2016. gada 2. jūnijs, Bogendorff von Wolffersdorff (C‑438/14, EU:C:2016:401, 64. punkts); skat. arī – pat pirms LES 4. panta 2. punkta iekļaušanas Savienības primārajās tiesībās – spriedumu, 2010. gada 22. decembris, Sayn-Wittgenstein (C‑208/09, EU:C:2010:806, 83. punkts) par uzvārda veidošanas noteikumiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2004. gada 14. oktobris, Omega (C‑36/02, EU:C:2004:614, 32. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Piemēram, lietā par darba laika organizēšanu Tiesa atzina, ka attiecīgais tiesiskais regulējums ir jāpiemēro tā, lai netraucētu bruņotajiem spēkiem pildīt savus uzdevumus (spriedums, 2021. gada 15. jūlijs, Ministrstvo za obrambo, C‑742/19, EU:C:2021:597, 43.–46. punkts). Skat. arī spriedumus, 2014. gada 12. jūnijs, Digibet un Albers (C‑156/13, EU:C:2014:1756, 34. punkts), un 2016. gada 21. decembris, Remondis (C‑51/15, EU:C:2016:985, 40.–47. punkts), par to, kā Tiesa izmanto LES 4. panta 2. punktā paredzēto kompetenču sadalījumu dalībvalstīs publisko līgumu un azartspēļu regulējuma jomā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Skat. arī Zinonos, P., “Le principe de respect des identités nationales comme garantie systémique des noyaux constitutionnels nationaux”, Identité(s) transnationale(s) de l’Union européenne, Bruylant, Brisele, 2023, 533. lpp.; Faraguna, P., “On the Identity Clause and Its Abuses: ‘Back to the Treaty’”, European Public Law, 27. sēj., Nr. 3, 2021, 429. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome (C‑156/21, EU:C:2022:97, 234. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Skat. von Bogdandy, A., un Schill, S., “Overcoming Absolute Primacy: Respect for National Identity Under the Lisbon Treaty”, Common Market Law Review, 48. sēj., Nr. 5, 2011., 1430. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Skat. spriedumu RS (71. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome (C‑156/21, EU:C:2022:97, 125. punkts), kā arī Polija/Parlaments un Padome (C‑157/21, EU:C:2022:98, 143. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2018. gada 10. decembris, Wightman u.c. (C‑621/18, EU:C:2018:999, 65. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) Par LES 49. pantu un tajā paredzēto pienākumu nemazināšanu attiecībā uz to, ka dalībvalstis respektē Savienības vērtības, cita starpā skat. Fartunova-Michel, M., “Le renvoi préjudiciel et l'article 19 TUE”, Revue des affaires européennes, Nr. 1, 2023, 47. un turpmākās lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome (C‑156/21, EU:C:2022:97, 126. punkts), kā arī Polija/Parlaments un Padome (C‑157/21, EU:C:2022:98, 144. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>) Jau 1963. gadā Pjērs Peskatore [Pierre Pescatore] šajā ziņā pauda, ka Tiesai ir sarežģīta loma, jo tā pilda “augstākā arbitra” funkciju Savienības tiesību interpretācijas jomā apvienojumā ar funkciju rūpēties par dalībvalstu leģitīmajām interesēm. Viņš arī uzsvēra, ka “Tiesai šāda veida strīdos vienlaikus ir jāpilda un jāsaskaņo divas funkcijas – no vienas puses, tā aizsargā visas Eiropas Savienības intereses un centrālo iestāžu prerogatīvas; šajā ziņā mēs, eiropieši, vēlamies redzēt drosmīgu un spēcīgu Tiesu, kas spēj uzspiest Kopienas autoritāti valstīm, kuras joprojām ir suverēnas un kā tādas ir pārāk viegli noskaņotas ar kreiso roku paņemt atpakaļ to, ko tās ir iedevušas ar labo roku, parakstot Eiropas līgumus. Taču vienlaikus šīm pašām dalībvalstīm ir jāredz, ka Tiesa garantē to leģitīmās intereses, garantē arī tām atstātās suverenitātes aizsargāšanu pret centrālās varas centieniem tajā iejaukties; šajā ziņā mēs visi kā dalībvalstu pilsoņi vēlamies, lai Tiesā būtu dziļi iesakņojies šis federālais gars un tā prastu saskaņot vajadzību nodrošināt vienotību ar vajadzību dziļi respektēt valstu institūciju leģitīmās prerogatīvas” (Pescatore, P., “La Cour en tant que juridiction fédérale et constitutionnelle. Dix ans de jurisprudence de la Cour de justice des Communautés européennes: Rapport général au Congrès européen- Cologne”, 1963. gada 24.–26. aprīlis, Carl Heymann Verlag, C., Ķelne, 1963, 520.–553. lpp., pārpublicēts Pescatore, P., Études de droit communautaire européen 1962–2007: avec une liste bibliographique complémentaire, Collection droit de l’Union européenne – Grands écrits, Bruylant, Brisele, 2008, 87.–88. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>) Skat. spriedumus, A. B. u.c. (112. punkts), un 2021. gada 15. jūlijs, Komisija/Polija (Disciplinārie pasākumi pret tiesnešiem) (C‑791/19, EU:C:2021:596, 55. un nākamie punkti, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>) Skat. spriedumus, W.Ż. (128. punkts), un Repubblika (53. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2020. gada 26. marts, Simpson/Padome un HG/Komisija, pārskatīšana (C‑542/18 RX-II un C‑543/18 RX-II, EU:C:2020:232, 73. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>) Skat. spriedumu W.Ż. (130. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 152. un 153. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 29. jūlijs, Breian (C‑318/24 PPU, EU:C:2024:658, 83. punkts), kurā ir atsauce uz ECT Virspalātas spriedumu, 2020. gada 1. decembris, Guðmundur Andri Ástráðsson pret Islandi (CE:ECHR:2020:1201JUD002637418, 246. un 247. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">53</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 27. februāris, Associação Sindical dos Juízes Portugueses (C‑64/16, EU:C:2018:117, 38.–40. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">54</a>
</span>) Komisija min arī uz citus šīs tiesas nolēmumus, kā arī spriedumu, 2017. gada 7. marts, RPO (C‑390/15, EU:C:2017:174), kas tika pieņemts saistībā ar Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">55</a>
</span>) 2015. gada Dz. U., 2129. pozīcija.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">56</a>
</span>) 2015. gada Dz. U., 2147. pozīcija.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">57</a>
</span>) 2015. gada Dz. U., 1064. pozīcija.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">58</a>
</span>) CE:ECHR:2021:0507JUD000490718.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-59" href="#c-59">59</a>
</span>) Konkrētāk, Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) tiesnešu kopsapulce 2016. gada 20. decembrī ar sešām balsīm no četrpadsmit klātesošajiem tiesnešiem izvēlējās divus kandidātus – J. P. ar piecām balsīm un M. M., t.i., tiesnesis, kas 2015. gada 2. decembrī tika iecelts Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa), pārkāpjot Konstitūcijas 194. panta 1. punktu, ar vienu balsi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-60" href="#c-60">60</a>
</span>) It īpaši, kā norāda Komisija, Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) iztiesāšanas sastāvos, kuros ir tiesnesis M. M., taisīja spriedumus arī lietās, kas tieši attiecas uz triju Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) tiesnešu (tostarp M. M.) 2015. gada 2. decembrī notikušās iecelšanas amatā tiesiskumu, lai gan Sejma septītais sasaukums jau bija ievēlējis citus tiesnešus (skat., piemēram, 2017. gada 24. oktobra spriedumu lietā K 1/17, 2017. gada Dz. U., 2001. pozīcija, 145.–159. punkts, kurā Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) izvērtēja, vai ir konstitucionāla tāda tiesību norma, kas ļauj piešķirt lietas Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) tiesnešiem, kuri 2015. gada 2. decembrī tika nelikumīgi iecelti jau ieņemtos amatos. Šajā lietā tika noraidīts Rzecznik Praw Obywatelskich (Valsts tiesībsargs, Polija) lūgums šajā lietā noraidīt M. M. un H. C., proti, iztiesāšanas sastāva locekļus, kuri izvērtēja uz viņu statusu tieši attiecināmās tiesību normas konstitucionalitāti). Šajā ziņā skat. arī ECT spriedumu, 2021. gada 7. maijs, Xero Flor sp. z o.o. pret Poliju (CE:ECHR:2021:0507JUD000490718, 273. punkts).</p>
</body>
</html>
