<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-03-202503C106202303950-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0395-23-202410189-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="10/04/2025 21:58:19" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="+KCDIM7SGEE5A4UYwq0VqDD7DzjqBYg9ekWTsYR6TgR2J6dFC9FaPzlDgzBuzw1Il0cpM4rjdKaTyQpfx3qAALHJ1AeMcp1Dg/JfzvwhgbJciiwu9qXOhboA7IXNvejoE0y0fooCio4abj2h6X8pivWWYXtnD1FtBnemOJJeiW0=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="e4a83539-35ea-4c1d-94da-81c7418f52dd" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0395" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 13-11-24 14:05:13" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-12-05T09:09:11Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="a6887140c251476ea5e0e959842f7484" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0395" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">J. Richard de la Tour secinājumi – Lieta C‑395/23</div>
      <div id="rId22" style="default">Anikovi</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA ŽANA RIŠĀRA DELATŪRA<br/>[JEAN RICHARD DE LA TOUR]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2024. gada 28. novembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑395/23 [Anikovi]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      E. M. A.,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      E. M. A.,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      M. I. A.
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (Sofiyski rayonen sad (Sofijas rajona tiesa, Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Regula (ES) 2019/1111 – Piemērošanas joma – Tiesas atļauja nepilngadīgajiem piederoša nekustamā īpašuma pārdošanai – Divpusējs nolīgums starp Bulgārijas Republiku un Krievijas Federāciju – Jurisdikcija
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sofiyski rayonen sad (Sofijas rajona tiesa, Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika iesniegts sevišķās tiesāšanās kārtībā, ko ierosinājušas divas nepilngadīgas Krievijas valstspiederīgās, rīkojoties ar savas Vācijā dzīvojošas mātes piekrišanu, lai iegūtu atļauju pārdot daļas, kas katrai no viņām pieder trijos nekustamajos īpašumos, kuri atrodas Bulgārijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa jautā Tiesai par savas starptautiskās jurisdikcijas piesaisti šo nekustamo īpašumu atrašanās vietai, kas it īpaši izriet no Bulgārijas Tautas Republikas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības līguma par tiesisko palīdzību civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">2</a>
</span>), kurš noslēgts pirms Bulgārijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai. Šī tiesa vēlas noskaidrot, kā šī līguma piemērošana mijiedarbojas ar Savienības tiesībām, it īpaši ar Regulu (ES) 2019/1111  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">3</a>
</span>), ja tiek uzskatīts, ka tiesvedība pamatlietā attiecas uz vecāku atbildības jomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa jau ir definējusi vecāku atbildības jēdziena aprises mantiska rakstura jautājumos, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem. Savukārt tai nav bijusi iespēja lemt par to divpusējo nolīgumu sekām, kurus šajā pašā jomā dalībvalstis ir noslēgušas ar trešām valstīm pirms to pievienošanās Savienībai, lai gan saistība starp Briseles IIb regulu un šādiem nolīgumiem šajā regulā nav ietverta īpašās tiesību normās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā gan to dalībvalstu skaitu, kurām vēl ir saistoši nolīgumi, kuru saturs ir līdzīgs Krievijas un Bulgārijas līguma saturam, gan to, ka atkal var rasties situācijas, kurās īpašumi, kas atrodas Bulgārijā, pieder nepilngadīgajiem no Krievijas, būtiska nozīme ir jautājumam, vai ar šiem nolīgumiem tiek izdarīta atkāpe no Briseles IIb regulas, un, ja tas tā ir, kādos apstākļos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi izskatāmā lieta dod Tiesai iespēju atgādināt, ka attiecībās starp dalībvalstīm un trešām valstīm ir jāpiemēro principi, kas noteikti LESD 351. pantā. Tādēļ šajā ziņā jurisdikcijas noteikuma, kas izriet no divpusēja nolīguma, nesaderība ar šādu noteikumu, kas paredzēts Briseles IIb regulā, ir jāizvērtē saskaņā ar kritērijiem, kuri vēl ir jānosaka. Pierādīšu, kā šie kritēriji var izrietēt no interpretācijas pēc analoģijas ar interpretāciju, kādu Tiesa ir izmantojusi savā judikatūrā, kura attiecas uz dažām regulām civiltiesiskās sadarbības jomā un kurā kā to nepiemērošanas robeža ir noteikts ierobežojums, kas saistīts ar principu, kuri ir šīs sadarbības pamatā, aizskārumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 351. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-4">
      “Līgumi neietekmē tiesības un pienākumus, ko uzliek nolīgumi, kurus pirms 1958. gada 1. janvāra un – attiecībā uz kandidātvalstīm – pirms to pievienošanās dienas viena vai vairākas dalībvalstis, no vienas puses, noslēgušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-4">
      Ja minētie nolīgumi nesader ar Līgumiem, attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konstatēto nesaderību. Vajadzības gadījumā dalībvalstis šajā sakarā sniedz savstarpēju palīdzību un vienojas par kopēju attieksmi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Briseles IIb regula</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Briseles IIb regulas 91. apsvērumā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-4">
      “Jāatgādina, ka nolīgumiem ar vienu vai vairākām trešām valstīm, kurus kāda dalībvalsts noslēgusi pirms dienas, kad tā pievienojusies Savienībai, piemēro LESD 351. pantu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 1. panta “Darbības joma” 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta e) apakšpunktā ir noteikts, ka to piemēro civillietās par vecāku atbildības iegūšanu, īstenošanu, deleģēšanu, ierobežošanu vai izbeigšanu, it īpaši ietverot bērna aizsardzības pasākumus, kas saistīti ar bērna īpašuma pārvaldīšanu, saglabāšanu vai atsavināšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 7. panta “Vispārējā jurisdikcija” 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-4">
      “Dalībvalsts tiesām ir jurisdikcija lietās par vecāku atbildību par bērnu, kura pastāvīgā dzīvesvieta brīdī, kad tiesā ir celta prasība, ir attiecīgajā dalībvalstī.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Briseles IIb regulas VIII nodaļā, kurā ietverts 94.–99. pants, ir reglamentēta šīs regulas saistība ar citiem aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 94. panta 2. punktā ir aplūkotas 1931. gada 6. februāra konvencijas, kurā ietverti starptautisko privāttiesību noteikumi par laulību, adopciju un aizbildnību, kā arī tās nobeiguma protokola, kuri noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm (Dānijas Karaliste  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">4</a>
</span>), Somijas Republika, kā arī Zviedrijas Karaliste) un trešām valstīm (Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste), sekas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Briseles IIb regulas 98. panta “Piemērojamības joma” 2. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-5">
      “Konvencijas, kas minētas šīs regulas 95. līdz 97. pantā, jo īpaši 1980. gada [ (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">5</a>
</span>)] un 1996. gada [ (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">6</a>
</span>)] Hāgas konvencijas, joprojām ir spēkā atbilstoši šīs regulas 95. līdz 97. pantam to dalībvalstu starpā, kuras ir to līgumslēdzējas puses.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 99. pantā ir reglamentēta tās saistība ar divpusējiem līgumiem, kas noslēgti starp dažām Savienības dalībvalstīm (Spānijas Karaliste, Itālijas Republika, Maltas Republika un Portugāles Republika) un Svēto Krēslu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Krievijas un Bulgārijas līgums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Krievijas un Bulgārijas līguma 25. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-5">
      “1. Tiesiskās attiecības starp vecākiem un bērniem nosaka tās Līgumslēdzējas puses tiesību akti, kuras teritorijā ir viņu kopīgā dzīvesvieta.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-5">
      6. Lēmumu pieņemšana par 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minētajām tiesiskajām attiecībām ir tās Līgumslēdzējas puses iestāžu jurisdikcijā, kuras valstspiederīgais ir bērns vai kuras teritorijā bērnam ir domicils vai dzīvesvieta.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī līguma 30. panta “Tiesisku darījumu veidi” 2. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-5">
      “Tiesiskā darījuma par nekustamo īpašumu veids tiek noteikts saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bulgārijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Zakon za zadalzheniata i dogovorite (Likums par saistībām un līgumiem)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">7</a>
</span>) 18. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-5">
      “Līgumi par īpašumtiesību nodošanu vai citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu nodibināšanu tiek noslēgti ar notariālu aktu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Grazhdanski protsesualen kodeks (Civilprocesa kodekss)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">8</a>
</span>) 586. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-6">
      “Sastādot notariālu aktu par īpašumtiesību nodošanu vai citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu nodibināšanu, nodošanu, mainīšanu vai izbeigšanu, notārs pārbauda, vai persona, kas nodod tiesības, ir nekustamā īpašuma īpašnieks un vai ir izpildīti tiesiskā darījuma īpašie nosacījumi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Semeen kodeks (Ģimenes tiesību kodekss)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">9</a>
</span>) 130. panta 3. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-6">
      “Darbības, lai atsavinātu nekustamo īpašumu, kustamo īpašumu formāla tiesiskā darījuma veidā, ieguldījumus un vērtspapīrus, kas pieder bērnam, var veikt ar bērna faktiskās dzīvesvietas Rayonen sad [rajona tiesa] atļauju, ar nosacījumu, ka atsavināšana nav pretrunā bērna labākajām interesēm.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietas fakti un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Divas nepilngadīgas Krievijas valstspiederīgās  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">10</a>
</span>), kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Vācijā, ar savas mātes piekrišanu vēlas pārdot teorētiskās īpašumtiesību daļas, kas tām – tāpat kā mātei – pieder trīs Bulgārijā esošos nekustamajos īpašumos, un pārdošanas cena ir jāpārskaita uz diviem bērnu bankas kontiem Vācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sofiyski rayonen sad (Sofijas rajona tiesa), kurai saskaņā ar sevišķās tiesāšanās kārtību ir vai nav jāatļauj šī īpašumtiesību nodošana, lai tā tiktu apliecināta ar notariālu aktu, šaubās par savu starptautisko jurisdikciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī tiesa norāda, ka līdzīgos apstākļos Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa, Bulgārija) Bulgārijas tiesu jurisdikciju ar piesaisti nekustamā īpašuma atrašanās vietai ir balstījusi uz tiesību normām, kurās ir noteikti piemērojamie tiesību akti lietu tiesību iegūšanas gadījumā, proti, uz Kodeks na mezhdunarodnoto chastno pravo (Starptautisko privāttiesību kodekss)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">11</a>
</span>) 65. panta 1. punktu un uz Krievijas un Bulgārijas līguma 30. panta 2. punktu. Tā piebilst, ka šajā pašā nozīmē un tieši pamatlietā Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija) ir izmantojusi šo jurisdikcijas kritēriju un nospriedusi, ka Briseles IIb regula nav piemērojama, atsaucoties uz Regulas (EK) Nr. 593/2008  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">12</a>
</span>) 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Tomēr iesniedzējtiesa uzskata – tā kā šajā tiesību normā ir noteikti piemērojamie tiesību akti, nevis starptautiskā jurisdikcija, lai izskatītu lietu, šis nolēmums ir balstīts uz Regulas (ES) Nr. 1215/2012  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">13</a>
</span>) 24. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to iesniedzējtiesa jautā par šīs tiesību normas un Briseles IIb regulas lietās par vecāku atbildību piemērošanas jomu, kā arī par Krievijas un Bulgārijas līguma, kas Briseles IIb regulā nav minēts kā atkāpe no tās, sekām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Sofiyski rayonen sad (Sofijas rajona tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-54" title="page-7">
      “1) Vai [Briseles IIb regulas] 1. panta 2. punkta e) apakšpunkta piemērošanas joma ietver arī sevišķās tiesāšanās kārtībā izskatāmas lietas par tiesas atļaujas sniegšanu atsavināt, piemēram, pārdodot, nekustamos īpašumus vai nekustamo īpašumu kopīpašuma daļas, kas pieder bērnam?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-7">
      2) Saskaņā ar kuras regulas noteikumiem tiek noteikta Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas starptautiskā jurisdikcija sevišķās tiesāšanās kārtībā izskatāmās lietās par tiesas atļaujas sniegšanu atsavināt, piemēram, pārdodot, nekustamos īpašumus vai nekustamo īpašumu kopīpašuma daļas, kas pieder bērnam: atbilstoši [Briseles IIb regulas] 7. panta 1. punktam – tās vietas tiesa, kurā ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, – vai atbilstoši [Romas I regulas] 4. panta 1. punkta c) apakšpunktam vai [Regulas Nr. 1215/2012] 24. panta 1. punktam – tās vietas tiesa, kurā atrodas nekustamais īpašums?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-7">
      3) Vai [Briseles IIb regulas] noteikumus aizstāj divpusējs starptautisks nolīgums starp dalībvalsti ([Bulgārijas Republiku]) un trešo valsti (Padomju Savienību vai Krievijas Federāciju), kas tika noslēgts pirms dalībvalsts pievienošanās [..] Savienībai, ja šis starptautiskais nolīgums nav norādīts [šīs] regulas VIII nodaļā?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumus iesniedza prasītājas pamatlietā, Spānijas un Ungārijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc Komisijas rakstveida apsvērumu iesniegšanas iesniedzējtiesa papildināja savu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, precizējot, ka gadījumā, ja pamatlietā aplūkojamā situācija ietilptu Briseles IIb regulas piemērošanas jomā, tās 16. pantu nevarētu piemērot, pamatojoties uz to, ka galveno procedūru par atļauju rīkoties ar attiecīgo nepilngadīgo īpašumu īsteno notārs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 12. septembra tiesas sēdē prasītājas pamatlietā, Spānijas valdība un Komisija sniedza savus mutvārdu apsvērumus un atbildēja uz Tiesas jautājumiem mutvārdu atbildes sniegšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa, kas ir Bulgārijas tiesa, saistībā ar tajā ierosināto tiesvedību būtībā vēlas noskaidrot, vai starptautiskās jurisdikcijas jomā pastāv tiesību normu kolīzija starp Savienības tiesībām un Krievijas un Bulgārijas līgumu, ko Bulgārijas Republika noslēgusi pirms tās pievienošanās Savienībai. Apstiprinošas atbildes gadījumā šī tiesa jautā par šo normu savstarpējo mijiedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to iesaku Tiesai izvērtēt kopā pirmo un otro prejudiciālo jautājumu, jo to mērķis ir noskaidrot, kura regula (Regula Nr. 1215/2012 vai Briseles IIb regula) ir piemērojama izskatāmajā lietā, lai noteiktu tiesu, kam ir starptautiskā jurisdikcija, un pēc tam izskatīt trešo prejudiciālo jautājumu, kura priekšmets ir šīs pēdējās minētās regulas saistība ar citiem divpusējiem instrumentiem, kas tajā nav minēti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms, tā kā Tiesai ir jāizskata lieta sevišķās tiesāšanās kārtībā, precizēšu, kas pamato iespējamo šaubu par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību kliedēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību sevišķās tiesāšanās kārtībā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesā sevišķās tiesāšanās kārtībā ir iesniegts pieteikums par atļaujas izsniegšanu, lai pārdotu nepilngadīgām personām piederošus īpašumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, ka tajā netiek izskatīts strīds starp pusēm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">14</a>
</span>) ne pirmajā instancē, ņemot vērā pieteikuma priekšmetu, ne pēc pārsūdzības par nolēmumu, kas pieņemts sevišķās tiesāšanās kārtībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā tas tika apstiprināts tiesas sēdē, šī tiesa īsteno tiesas funkcijas tādējādi, ka tajā nav vērsušies tikai tādēļ, lai reģistrētu pušu vienošanos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">16</a>
</span>), un tai ir jāveic vērtējums nolēmumā, kuru var pārsūdzēt  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">17</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, minētā tiesa lemj par pieteikumu par atļauju nepilngadīgām personām pārdot nekustamos īpašumus saskaņā ar Ģimenes tiesību kodeksa 130. panta 3. punktu atbilstoši viņu labākajām interesēm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">18</a>
</span>), lai sagatavotu notariālu pārdošanas aktu, kā tas ir paredzēts Likuma par saistībām un līgumiem 18. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāņem vērā, ka sevišķās tiesāšanās kārtībā pieņemts nolēmums ietilpst Briseles IIb regulas IV nodaļas piemērošanas jomā, jo tas nav ticis skaidri izslēgts no jēdziena “lēmums” definīcijas, kas ietverta šīs regulas 2. panta 1. punktā, un tajā ir ietverti lēmumi, kuri nav ieguvuši res judicata spēku  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, kā izklāsta Hélène Gaudemet-Tallon un Marie-Élodie Ancel saistībā ar līdzvērtīgu jēdziena “spriedums” definīciju Regulas Nr. 1215/2012 2. panta a) punktā, ir jānošķir divu veidu bezstrīdus tiesvedības akti, proti, “akti, ar kuriem tiek veikta vienīgi paziņošana” un “sevišķās tiesāšanās kārtībā pieņemti nolēmumi”, kuros tiesa, “neizskatot “strīdu starp pusēm”, tomēr pauž savu gribu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, norādīšu, ka iepriekšējās lietās mantošanas jomā, kuras attiecas uz nepilngadīgajiem, Tiesa ir atbildējusi uz lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu par starptautisko jurisdikciju saistībā ar sevišķās tiesāšanās kārtību, kas ir līdzīga tai, kāda ir izskatāmajā lietā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">21</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to uzskatu, ka iesniedzējtiesas, kas lemj par sevišķās tiesāšanās kārtībā izskatāmu lietu un jautā par savu starptautisko jurisdikciju, lūgums ir pieņemams ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus jau ir atzinusi Tiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ, lai atbildētu uz šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kura mērķis ir noskaidrot, kā Krievijas un Bulgārijas līgumu sasaistīt ar Savienības tiesībām, vispirms ir jākliedē jebkādas šaubas par regulu jurisdikcijas jomā, kura būtu piemērojama  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Briseles IIb regulas piemērojamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildot uz iesniedzējtiesas jautājumiem, kas balstīti tikai uz 2015. gada 6. oktobra sprieduma Matoušková  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">23</a>
</span>) atgādinājumu, ierosinu Tiesai pēc analoģijas piemērot principiālo risinājumu, kuru tā ir izmantojusi spriedumā Schneider.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietā, kurā tika pasludināts šis spriedums, Bulgārijas iesniedzējtiesai bija iesniegts pieteikums par atļauju pārdot nekustamo īpašumu, kurš kā kopīpašums pieder aizgādnībā esošai personai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">24</a>
</span>). Tiesa ir atzinusi, ka šī tiesas atļauja ir personas, kurai nodibināta aizgādnība, aizsardzības pasākums, ko tiesību akts prasa tāpēc, ka šai personai pašai vairs nav pilnvaru rīkoties ar savu nekustamo īpašumu, un ka šāda atļauja tiek piešķirta tikai tad, ja attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšana ir veikta aizsargājamās personas interesēs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa no tā ir secinājusi, ka pieteikums atļaujas izsniegšanai tieši attiecas uz atbilstošās fiziskās personas tiesībspēju un rīcībspēju Regulas (EK) Nr. 44/2001  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">26</a>
</span>) 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kurā šis jautājums ir izslēgts no minētās regulas materiālās piemērošanas jomas. Tiesa ir uzsvērusi nošķīrumu, kāds ir jāveic starp šādu tiesvedību un tiesvedību, kuras priekšmets ir ““lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu” Regulas Nr. 44/2001 22. panta 1. punkta izpratnē”, ciktāl šīs pēdējās minētās tiesvedības mērķis it īpaši ir noteikt nekustamā īpašuma platību, sastāvu, īpašumtiesības vai valdījumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">27</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādas pašas tiesību normas ir ietvertas Regulas Nr. 1215/2012 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 24. panta 1. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attīstot tālāk spriedumu Schneider, Tiesa ir nospriedusi, ka tiesas atļauja, ko nepilngadīgas personas likumiskie pārstāvji lūdz mantošanas procesa ietvaros, ir uzskatāma par bērna aizsardzības pasākumu, kas saistīts ar viņa īpašuma pārvaldīšanu, saglabāšanu vai atsavināšanu, īstenojot aizgādības tiesības, Regulas (EK) Nr. 2201/2003  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">28</a>
</span>) 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē. Tādas pašas tiesību normas ir ietvertas Briseles IIb regulā, ar kuru iepriekš minētā regula ir atcelta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā šis pamatojums ir piemērojams pamatlietā, jo nepilngadīgo prasītāju pastāvīgā dzīvesvieta ir noteikta Vācijā un jautājumam par jurisdikciju ir pārrobežu ietekme, jo tas ietver gan Vācijas tiesu, gan Bulgārijas tiesu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to ierosinu Tiesai atbildēt iesniedzējtiesai, kura vēlas rast savas starptautiskās jurisdikcijas piesaistes pārdodamo nekustamo īpašumu atrašanās vietai pamatojumu, ka ir izslēgta Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. punkta piemērošana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā tiesvedība, kas ierosināta šajā tiesā, ietilpst Briseles IIb regulas piemērošanas jomā un tai nav jurisdikcijas nepilngadīgo personu, kuras ir prasītājas pamatlietā, dzīvesvietas dēļ, kas ir šīs regulas 7. panta 1. punktā noteiktais kritērijs, minētajai tiesai ir jāpārliecinās, ka tās jurisdikcija nevar izrietēt no citu minētās regulas normu piemērošanas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">29</a>
</span>). Šī pārbaude tiks izmantota, lai apstiprinātu vai neapstiprinātu no Krievijas un Bulgārijas līguma, kā to ir interpretējusi Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa), izrietošu normu konflikta esamību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā nozīmē Komisija uzskata, ka iesniedzējtiesas jurisdikcija varētu būt balstīta uz Briseles IIb regulas 16. panta 1. punktu, uzskatot, ka tā lemj par saistītu jautājumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">31</a>
</span>). Tomēr iesniedzējtiesa ir informējusi Tiesu, ka tas tā nav  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">32</a>
</span>). Konstatēju, ka vienīgā uzsāktā tiesvedība ir tā, kas ierosināta šajā tiesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">33</a>
</span>). Tādējādi, tā kā neviens no Savienības likumdevēja paredzētajiem nosacījumiem nav izpildīts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">34</a>
</span>), piekrītu iebildēm par šī 16. panta piemērojamību, kuras tiesas sēdē ir paudusi Spānijas valdība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt, manuprāt, ir jānoskaidro, vai citu Briseles IIb regulas normu piemērošana ļauj izvairīties no jebkādas nesaskaņotības ar Krievijas un Bulgārijas līgumu, no kura izriet iesniedzējtiesas starptautiskā jurisdikcija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā norādīšu, ka gan Krievijas un Bulgārijas līguma 1. panta 2. punktā, gan Briseles IIb regulas 10. pantā ir paredzēts, ka tiesas jurisdikciju var pamatot ar lietas dalībnieku, kuri tajā ir vērsušies, izvēli  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">35</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, jāuzsver, ka Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) nolēmumā, kuru minējusi iesniedzējtiesa un kurš pievienots Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, lai pamatotu attiecīgās Bulgārijas tiesas jurisdikciju, ir atsauce uz šo 1. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru vienas līgumslēdzējas valsts valstspiederīgajiem ir tiesības brīvi un bez ierobežojumiem vērsties citas līgumslēdzējas valsts tiesās, kurām ir jurisdikcija civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās. Viņi var ierasties tajās un iesniegt pieteikumus, kā arī prasības ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs līgumslēdzējas valsts valstspiederīgajiem. Tiesas sēdē tika apstiprināts, ka šo jurisdikcijas kritēriju piemēro vairākas Bulgārijas tiesas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, tātad pieņemot, ka iesniedzējtiesa konstatē atbilstības neesamību starp Krievijas un Bulgārijas līgumu, kas saskaņā ar Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) judikatūru pamato tās jurisdikciju, un Briseles IIb regulu, Tiesai ir jāprecizē, vai un kādos apstākļos tiesības un pienākumus, kuri izriet no šī līguma, ietekmē šī regula.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo jautājumu, kas attiecas uz Bulgārijas tiesas jurisdikciju, kura ir balstīta uz divpusēju līgumu, kas noslēgts ar trešo valsti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atgādinu, ka šis jautājums, kura mērķis ir noteikt, kādos apstākļos Krievijas un Bulgārijas līgumu neietekmē Briseles IIb regula, ir balstīts uz šādiem diviem konstatējumiem:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atbilstoši valsts judikatūrai, it īpaši saskaņā ar šī līguma noteikumiem, Bulgārijas tiesas, kurā iesniegts pieteikums par nepilngadīgā īpašuma aizsardzību, starptautiskā jurisdikcija nav bērna pastāvīgās dzīvesvietas tiesas jurisdikcija, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Briseles IIb regulas VIII nodaļā nav ietverta neviena tiesību norma par sekām, kādas ir divpusējiem nolīgumiem, kurus dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, izņemot Svēto Krēslu, pirms to pievienošanās Savienībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pirmo konstatējumu norādīšu, ka iesniedzējtiesa atsaucas uz Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) 2015. gada 2. jūnija nolēmumu lietā, kas attiecas uz nepilngadīgajiem no Krievijas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">36</a>
</span>). Tā kā Krievijas un Bulgārijas līgumā nav skaidra noteikuma par nepilngadīgā īpašuma aizsardzību, kritērijs, ar kuru nosaka tiesu, kam ir starptautiskā jurisdikcija, ir ticis izsecināts no tiesību aktiem, kas piemērojami tiesisko darījumu veidam. Kombinējot Ģimenes tiesību kodeksa 130. panta 3. punkta un Civilprocesa kodeksa 586. panta 1. punkta, kā arī Krievijas un Bulgārijas līguma 30. panta, kurā – tāpat kā Starptautisko privāttiesību kodeksa 65. panta 1. punktā – ir norādīti īpašuma atrašanās vietas tiesību akti, piemērošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">37</a>
</span>), Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) savu nolēmumu ir pamatojusi ar šo īpašo valsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēts, ka, lai sagatavotu nepilngadīgas personas īpašuma atsavināšanas aktu, notāram ir jāsaņem iepriekšēja tiesas atļauja. Citiem vārdiem, ir ticis nospriests, ka šīs īpašās juridiskās prasības pamato atkāpi no vispārīgā noteikuma par bērna dzīvesvietas tiesas jurisdikciju, kurš paredzēts valsts tiesībās  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">38</a>
</span>) un kurš sakrīt ar tiesību aktiem, kas piemērojami vecāku un bērnu attiecībām saskaņā ar Krievijas un Bulgārijas līguma 25. panta 1. punktu. Tādējādi tiek nodrošināta konsekvence starp nekustamā īpašuma pārdošanai piemērojamiem tiesību aktiem un starptautisko jurisdikciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz otro konstatējumu norādīšu, ka iesniedzējtiesa nav atsaukusies nedz uz Briseles IIb regulas 91. apsvērumu, kurā ir atgādināts, ka “nolīgumiem ar vienu vai vairākām trešām valstīm, kurus kāda dalībvalsts noslēgusi pirms dienas, kad tā pievienojusies Savienībai, piemēro LESD 351. pantu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">39</a>
</span>), nedz arī uz kādām grūtībām analizēt Tiesas judikatūru šajā jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Tiesa varētu tikai atbildēt, ka saskaņā ar šī panta pirmo daļu tiesības un pienākumus, kas izriet no Krievijas un Bulgārijas līguma, Briseles IIb regula neietekmē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr pat tad, ja formāli iesniedzējtiesa ir ierobežojusi savus jautājumus tikai ar dažu Savienības tiesību normu interpretāciju, šis apstāklis nav šķērslis, lai Tiesa tai sniegtu visus šo tiesību interpretācijas elementus, kas var būt noderīgi tajā izskatāmās lietas izspriešanai, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa uz tiem ir atsaukusies savu jautājumu formulējumā. Šajā ziņā Tiesai no visas minētās tiesas sniegtās informācijas – it īpaši no iesniedzējtiesas nolēmuma pamatojuma – ir jānošķir minēto tiesību elementi, kuriem, ņemot vērā pamatlietas priekšmetu, ir nepieciešama interpretācija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">40</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos, kā tas tika apstiprināts debatēs tiesas sēdē, ir lietderīgi veikt detalizētu LESD 351. panta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">41</a>
</span>) piemērošanas analīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms var uzsvērt, ka tiesību aktos, kas ir bijuši spēkā pirms Briseles IIb regulas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">42</a>
</span>), LESD 351. pants nebija atgādināts, lai gan, tāpat kā tas ir šajā regulā, tajos nebija ietverta neviena tiesību norma par divpusējiem nolīgumiem, kurus dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm (izņemot Svēto Krēslu) pirms to pievienošanās Savienībai. Tas neattaisno Tiesas judikatūras neesamību. Proti, uzskatu, ka šāds atgādinājums nav nepieciešams, ņemot vērā tiesību normu hierarhiju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">43</a>
</span>) un šī panta ļoti skaidro formulējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jautājuma par saikni starp Krievijas un Bulgārijas līgumu un Briseles IIb regulu pārbaude, ņemot vērā LESD 351. pantu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">44</a>
</span>), paredz divu nosacījumu izpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Krievijas un Bulgārijas līgumam ir jāattiecas uz jautājumu, kas ir reglamentēts šajā regulā. Tā tas ir, jo šajā gadījumā šis līgums tiek izmantots, lai noteiktu tiesu, kurai ir jurisdikcija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">45</a>
</span>), un tādā tiesvedībā kā pamatlietā piesaistes kritērijs, kas ir noteikts iesniedzējtiesas minētajā valsts judikatūrā, ir tā nekustamā īpašuma atrašanās vieta, kas pieder vienam vai vairākiem Krievijas nepilngadīgajiem, nevis viņu pastāvīgā dzīvesvieta, bet šis kritērijs ir piemērojams saskaņā ar Briseles IIb regulu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, ņemot vērā Ungārijas, kurai ir saistošs tāda paša veida līgums, pretējo viedokli, norādīšu, ka Krievijas un Bulgārijas līguma piemērošana situācijā, kurā Krievijas nepilngadīgās personas dzīvo nevis Bulgārijā, bet kādā citā dalībvalstī, nerada īpašas grūtības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">46</a>
</span>), jo nekustamā īpašuma atrašanās vieta ir vienīgais piesaistes kritērijs, kas tiek apspriests šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecībā uz Krievijas valstspiederīgajām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šo kritēriju, kuru ir izmantojusi Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa), nekādi neatsaucoties uz ieinteresētā nepilngadīgā dzīvesvietu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">47</a>
</span>), Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa) ar 2023. gada 14. jūnija rīkojumu ir tieši piemērojusi pamatlietā. Šis nolēmums, kas minēts lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu un pievienots Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, skaidri apstiprina, ka Krievijas prasītājas ir izvēlējušas Bulgārijas tiesu, lai saņemtu atļauju, kas prasīta Bulgārijas tiesiskajā regulējumā, notariāla akta sagatavošanai par viņu īpašumtiesību nodošanu. Šī tiesa, kas savu nolēmumu ir balstījusi uz tiesību aktiem, kas piemērojami lietu tiesībām, atsaucās arī uz Romas I regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">48</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, lai varētu turpināt analizēt jautājumu par saistību starp Briseles IIb regulu un Krievijas un Bulgārijas līgumu, ir jāpārliecinās, vai konkrētajai trešai valstij no attiecīgās starptautiskās konvencijas izriet tiesības, kuru ievērošanu tā var prasīt no dalībvalsts, kas ir tās līgumslēdzēja puse  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">49</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citiem vārdiem, attiecībās ar trešo valsti princips, uz kuru balstās analīze, ir tiesību, uz kurām šī valsts var atsaukties attiecībās ar dalībvalsti, ar ko tā ir noslēgusi nolīgumu pirms tās pievienošanās Savienībai, ievērošanas princips. Proti, attiecīgās starptautiskās konvencijas īstenošanai ir jābalstās uz mijiedarbības loģiku  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">50</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā, tā kā iesniedzējtiesa nav sniegusi precizējumu, jāpieņem, ka Krievijas iestādes izmantotu tādu pašu šī nolīguma interpretāciju attiecībā uz Krievijas tiesu jurisdikciju, kas saistīta ar nekustamā īpašuma atrašanās vietu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">51</a>
</span>), un ka šī kritērija ievērošana būtu nosacījums Bulgārijas tiesu pieņemto nolēmumu atzīšanai attiecībā uz Krievijas valstspiederīgajiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">52</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā atrunas, ko Krievijas Federācija un Bulgārijas Republika ir formulējušas, pievienojoties 1996. gada Hāgas konvencijai, pamatojoties uz tās 55. panta 1. punktu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">53</a>
</span>), attiecībā uz jurisdikciju, apstiprina to, ka pastāv kopīga nostāja par nekustamā īpašuma atrašanās vietas kritērija prioritāti, lai izslēgtu jebkādu atsauci uz attiecīgā nepilngadīgā dzīvesvietu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos būtu jākonstatē, ka ar Krievijas un Bulgārijas līgumu attiecībā uz to tiesu starptautisko jurisdikciju, kurās ir iesniegts pieteikums par atļauju pārdot nekustamo īpašumu, kas pieder Krievijas nepilngadīgajam, Bulgārijas Republikai ir uzlikti pienākumi, kas šai dalībvalstij ir pret trešo valsti, proti, Krievijas Federāciju, kurai ir tiesības uz tiem atsaukties attiecībā pret minēto dalībvalsti LESD 351. panta pirmās daļas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā ir apstiprināts pienākums piemērot jurisdikcijas kritēriju, kurš izriet no Krievijas un Bulgārijas līguma  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">54</a>
</span>) un kurš atšķiras no Savienības tiesībās izmantotā kritērija, tātad ir jāizskata papildu jautājums, kas attiecas uz Bulgārijas Republikas pienākumu saskaņā ar LESD 351. panta otro daļu veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu nesaderību, kas pastāv starp Krievijas un Bulgārijas līgumu un Savienības tiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">55</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, pirmām kārtām, jānosaka, vai, tā kā pastāv konkurējoši jurisdikcijas kritēriji, kas izriet no Briseles IIb regulas un Krievijas un Bulgārijas līguma piemērošanas, no šī līguma izrietošais jurisdikcijas noteikums nav saderīgs ar Savienības tiesību normu LESD 351. panta otrās daļas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdzīgi Komisijas viedoklim – uzskatu, ka atšķirīgu jurisdikcijas kritēriju izvēle pati par sevi nerada būtiskas grūtības. Proti, divpusējie līgumi sadarbības jomā tiek noslēgti, lai viegli identificētu tiesu, kurai ir jurisdikcija, pamatojoties uz īpašiem nosacījumiem, kas parasti ir valstspiederīgo pilsonība vai pastāvīgā dzīvesvieta katrā no līgumslēdzējām valstīm personīgos jautājumos, vai arī īpašuma atrašanās vieta mantiskajos jautājumos. Turklāt pretējas analīzes rezultātā tiktu apšaubīts LESD 351. panta pirmajā daļā noteiktais princips.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus tam nevar izslēgt arī LESD 351. panta otrās daļas piemērošanu. Šajā gadījumā jautājums nav tikai teorētisks, ņemot vērā secīgo regulu ģimenes jomā tiesību normas par tiesu jurisdikciju, kurās ir ņemtas vērā bērna labākās intereses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, kā tas tika apstiprināts debatēs tiesas sēdē, šajā tiesu iestāžu sadarbības civillietās kontekstā ir jāuzdod jautājums par atziņām, kuras gūstamas no Tiesas judikatūras par noteiktu regulu, kas ir piemērojamas šajā jomā, saistību ar konvencijām, kuru līgumslēdzējas puses ir dalībvalstis, it īpaši no 2010. gada 4. maija sprieduma TNT Express Nederland  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">56</a>
</span>) un 2023. gada 12. oktobra sprieduma OP (Trešās valsts tiesību izvēle mantošanas jomā)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">57</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietā, kurā tika pasludināts spriedums TNT, strīds bija par tāda nolēmuma izpildi dalībvalstī, kas pieņemts citā dalībvalstī. Iesniedzējtiesa būtībā jautāja, vai Regulas Nr. 44/2001 71. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ir jāpiemēro speciālā konvencijā paredzētie tiesas jurisdikcijas, atzīšanas un izpildes noteikumi, piemēram, noteikums lis pendens, kas noteikts Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājuma līgumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-59" href="#t-59">58</a>
</span>) 31. panta 2. punktā, un noteikums par izpildāmību, kas paredzēts šīs konvencijas 31. panta 3. punktā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-60" href="#t-60">59</a>
</span>). Šī sprieduma 49. punktā Tiesa ir nospriedusi, ka, lai gan šajā 71. pantā “ir paredzēts jomās, kas ir regulētas speciālajās konvencijās, piemērot šīs konvencijas, tomēr šī piemērošana nevar ietekmēt principus, kas jāievēro tiesu [iestāžu] sadarbībā civillietās un komerclietās Savienībā”. Minētā sprieduma 55. punktā Tiesa no tā konkrēti ir secinājusi, ka “CMR 31. panta 3. punkts Savienībā var tikt piemērots tikai tad, ja tas ļauj sasniegt nolēmumu civiltiesību un komerctiesību jomā brīvas aprites, kā arī tiesu savstarpēj[as] uzticēšan[ās] Savienībā mērķi ar nosacījumiem, kas ir vismaz tikpat labvēlīgi kā tie, kas izriet no Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietā, kurā tika pasludināts spriedums OP, tika uzdots jautājums par šīs judikatūras pārnešanu uz attiecībām ar trešo valsti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-61" href="#t-61">60</a>
</span>). Tiesa ir atsaukusies uz spriedumu TNT un nospriedusi, ka “Regulas [(ES)] Nr. 650/2012 [ (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-62" href="#t-62">61</a>
</span>)] sistēmai nav pretrunā tas, ka saskaņā ar divpusēju nolīgumu, kas pirms šīs regulas pieņemšanas noslēgts starp dalībvalsti un trešo valsti, un, ņemot vērā minētās regulas 75. panta 1. punktā paredzēto izņēmumu, trešās valsts valstspiederīgajam, kurš dzīvo dalībvalstī, kam ir saistošs šis divpusējais nolīgums, nav iespējas izvēlēties savam mantojumam piemērojamos tiesību aktus”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-63" href="#t-63">62</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No metodoloģijas viedokļa apstākļus, kādos var uzskatīt, ka noteikums par starptautisko jurisdikciju, kas izriet no līguma, kurš noslēgts ar trešo valsti, ir nesaderīgs ar Savienības tiesībām, manuprāt, varētu izsecināt no šiem nolēmumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šādam priekšlikumam šķēršļus nerada divi vērā ņemami pārdomu elementi, proti, tiesību normu par tās saistību ar dažiem starptautiskiem instrumentiem neesamība Briseles IIb regulā un Tiesas judikatūras tvērums kopš sprieduma TNT pasludināšanas, kāds tas spriedumā OP ir ticis paplašināts uz attiecībām ar trešo valsti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, ka spriedumos TNT un OP ir interpretētas attiecīgo regulu īpašās tiesību normas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-64" href="#t-64">63</a>
</span>), kurās būtībā ir noteikts, ka tās neietekmē konvencijas, kuru līgumslēdzējas puses ir dalībvalstis un kuras attiecas uz tiem pašiem jautājumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-65" href="#t-65">64</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr fakts, ka – atšķirībā no Briseles IIb regulas – šajās regulās ir ietverts vispārīgs noteikums, saskaņā ar kuru tās neietekmē starptautisko konvenciju, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses, piemērošanu vai arī īpašu noteikumu, kas attiecas uz divpusējām konvencijām un divpusējiem nolīgumiem, kuri noslēgti starp trešo valsti un dalībvalsti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-66" href="#t-66">65</a>
</span>), piemērošanu, manuprāt, neietekmē tās judikatūras tvēruma analīzi, saskaņā ar kuru Savienības likumdevējs ir paredzējis, ka normu kolīziju gadījumā ir jāpiemēro šīs konvencijas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-67" href="#t-67">66</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, šīs īpašās tiesību normas ir tikušas interpretētas kā tādas, kas padara par obligātu minēto konvenciju piemērošanu “pašā Savienībā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-68" href="#t-68">67</a>
</span>). Tādējādi, ievērojot dažus pielāgojumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-69" href="#t-69">68</a>
</span>), tiek paplašināta tādu starptautisko publisko tiesību principu piemērošana, kuri attiecas uz Līgumu piemērošanu, kā it īpaši princips “pacta sunt servanda”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-70" href="#t-70">69</a>
</span>), kas saistībā ar attiecībām ar trešām valstīm ir pārņemts LESD 351. panta pirmajā daļā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt norādīšu, ka spriedumā TNT  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-71" href="#t-71">70</a>
</span>) Tiesa ir noteikusi robežu divpusējo konvenciju vai nolīgumu piemērošanai, proti, ierobežojumu, kas saistīts ar to principu aizskārumu, kuri ir pamatā tiesu iestāžu sadarbībai civillietās un komerclietās Savienībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-72" href="#t-72">71</a>
</span>). Tiesa ir uzsvērusi, ka tas ir turpinājums tās judikatūrai par dalībvalstu noslēgto konvenciju ar trešām valstīm piemērošanu, ko nedrīkst veikt attiecībās starp dalībvalstīm, ja tas kaitē Savienības tiesību mērķiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-73" href="#t-73">72</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spriedumos, kuri pieņemti pēc sprieduma TNT pasludināšanas un kuros vairs nebija aplūkotas trešās valsts tiesības, Tiesa ir piemērojusi tādu pašu ierobežojumu attiecībā uz pašā Savienībā piemērojamajiem principiem. To priekšmets bija arī jautājumi par dalībvalstīs pieņemtu nolēmumu atzīšanu vai izpildi. Runa ir par 2013. gada 19. decembra spriedumu Nipponka Insurance  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-74" href="#t-74">73</a>
</span>) un – gadījumā, kad starp Regulu Nr. 1215/2012 un CMR pastāv konkurence, – par 2024. gada 21. marta spriedumu Gjensidige  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-75" href="#t-75">74</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat Tiesa ar tādu pašu formulējumu ir atsaukusies uz šo judikatūru par principiem, kuri ir pamatā tiesu iestāžu sadarbībai Savienībā, 2014. gada 4. septembra spriedumā Nickel &amp; Goeldner Spedition  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-76" href="#t-76">75</a>
</span>), kas attiecās uz CMR 31. panta 1. punktā paredzēto jurisdikcijas noteikumu piemērošanu, piedāvājot prasītājam plašāku iespēju nekā tā, kas bija paredzēta Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-77" href="#t-77">76</a>
</span>). Tiesa ir nospriedusi, ka saskaņā ar šīs regulas 71. panta 1. punktu dalībvalsts var piemērot attiecīgos jurisdikcijas noteikumus, kuri ir paredzēti CMR  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-78" href="#t-78">77</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visi šie spriedumi attiecas uz CMR, kas ir saistoša vienai vai vairākām dalībvalstīm, noteikumu piemērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr gadījumā, kad tiek piemērota divpusēja konvencija, kas noslēgta ar trešo valsti, šī judikatūra ir tikusi izmantota pēc analoģijas. Jautājums par mantošanai piemērojamo tiesību aktu izvēli  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-79" href="#t-79">78</a>
</span>) ir licis Tiesai spriest par saikni starp Regulu Nr. 650/2012 un nolīgumu, ar kuru Polijas Republika pirms pievienošanās Savienībai bija saistīta ar Ukrainu. Šajā nolīgumā ir noteikti mantošanas lietās piemērojamie tiesību akti, bet nav skaidri paredzēta iespēja izvēlēties citus tiesību aktus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-80" href="#t-80">79</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spriedumā OP Tiesa ir nospriedusi, ka Regulas Nr. 650/2012 75. pantam, “kas attiecīgajā Savienības tiesību aktā [ (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-81" href="#t-81">80</a>
</span>)] reglamentē attiecības starp šo aktu un starptautiskajām konvencijām, nevar būt tāds tvērums, kas būtu pretrunā principiem, kuri ir to tiesību aktu pamatā, kuru daļa tas ir (šajā nozīmē skat. spriedumu [TNT], 51. punkts)”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-82" href="#t-82">81</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam Tiesa ir izvērtējusi minētā divpusējā nolīguma saderību ar Savienības tiesībām, noskaidrojot attiecīgās regulas tiesību normas svarīgumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-83" href="#t-83">82</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Noslēdzot šo pārbaudi, ņemot vērā Regulas Nr. 650/2012 75. panta 1. punktu, ar atsauci uz LESD 351. panta pirmo daļu, Tiesa, manuprāt, ir uzsvērusi nepieciešamību šīs tiesību normas savstarpēji kombinēt īpašajā attiecību ar trešām valstīm gadījumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-84" href="#t-84">83</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārīgi no tā secinu, ka situācijā, kad trešo valstu tiesībām principā ir jāprevalē, pamatojoties uz divpusēju konvenciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-85" href="#t-85">84</a>
</span>), Tiesa ir netieši izteikusi pakāpi, no kuras sākot šādas konvencijas tiesību normu var uzskatīt par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, un tas notiek atbilstoši noteikumam, kas norādīts LESD 351. panta otrajā daļā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citiem vārdiem, gadījumā, kad pastāv attiecības starp dalībvalsti un trešo valsti, saistībā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, iekļaujoties sprieduma TNT  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-86" href="#t-86">85</a>
</span>) turpinājumā, Tiesa, manuprāt, ir izmantojusi sistēmisku pieeju, lai izvairītos no tā, ka pārāk ātri tiek apšaubīts divpusējs nolīgums, kuram, piemērojot LESD 351. panta pirmo daļu, principā ir jāprevalē pār Savienības tiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-87" href="#t-87">86</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Analizēšu šo pieeju kā tādu, kas ietver tāda principa noteikšanu, kurš ir attiecīgās regulas tiesību normas pamatā, lai izvērtētu tās svarīgumu, ja runa ir par sadarbību civillietās Savienībā. Tātad izskatāmajā lietā ir jānosaka, vai Krievijas un Bulgārijas līguma noteikums ir vai nav pretrunā fundamentālajam mērķim, kas tiek īstenots ar Briseles IIb regulu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tikai pēc šīs nesaderības esamības izvērtēšanas, otrām kārtām, rastos jautājums par to, vai LESD 351. panta otrās daļas noteikumi ir vai nav īstenojami attiecībās starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-88" href="#t-88">87</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Normu hierarhijas dēļ šīs tiesību normas piemērošana tātad nav paredzēta tikai saistībā ar regulām, kurās īpaša tiesību norma reglamentē attiecības starp šīm regulām un starptautiskajām konvencijām, kas noslēgtas ar trešām valstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi sasniedzamie mērķi ir vairāki. Runa ir par trešo valstu tiesību aizsardzību saskaņā ar LESD 351. panta pirmo daļu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-89" href="#t-89">88</a>
</span>) un par tāda risinājuma atrašanu, kas atbilst kompetento tiesu paredzamības, kā arī tiesiskās drošības attiecībā uz personām principiem. Šie principi, kas pamato jurisdikcijas noteikumu formulēšanu starptautiskās konvencijās, garantē spriedumu atzīšanu un izpildi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-90" href="#t-90">89</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to izskatāmajā lietā pēc analoģijas ar metodi, kas izmantota spriedumā OP  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-91" href="#t-91">90</a>
</span>), ir jāizvērtē šāds jautājums: vai Krievijas un Bulgārijas līgums, saskaņā ar kuru tiesa, kam ir jurisdikcija atļaut nepilngadīgajam piederošā nekustamā īpašuma pārdošanu, ir tās vietas tiesa, kurā atrodas nekustamais īpašums, apdraud principu, kurš ir pamatā tiesu iestāžu sadarbībai vecāku atbildības lietās Savienībā un saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota bērna dzīvesvietas tiesas jurisdikcijai?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es tā nedomāju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan, ņemot vērā prasību noskaidrot bērna labākās intereses, jurisdikcijas kritērijs parasti ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-92" href="#t-92">91</a>
</span>), Savienības likumdevējs ir paredzējis vairākus pielāgojumus ar nosacījumu, ka tiek izpildīta tā pati prasība un pastāv ārkārtas apstākļi. Tas attiecas uz tiesas izvēles iespēju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-93" href="#t-93">92</a>
</span>) un, konkrētāk, uz jurisdikcijas nodošanu tiesai, kas var labāk izvērtēt šīs labākās intereses  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-94" href="#t-94">93</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šis likumdevējs ir skaidri paredzējis tāda strīda gadījumu, kas attiecas uz bērna aizsardzības pasākumiem, kuri ir saistīti ar viņam piederošā īpašuma, kas atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kura nav viņa dzīvesvietas dalībvalsts, pārvaldīšanu, saglabāšanu vai atsavināšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-95" href="#t-95">94</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā nozīmē Briseles IIb regula atbilst arī 1996. gada Hāgas konvencijas 8. un 9. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka Krievijas un Bulgārijas līgumā paredzēto jurisdikcijas noteikumu var piemērot Savienībā, ciktāl tas atbilst prasībai, kas ir atgādināta Briseles IIb regulas 19. apsvērumā, vienlaikus ievērojot bērna labākās intereses  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-96" href="#t-96">95</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to konkrētajā gadījumā nav jāizskata jautājums par “vis[iem] vajadzīg[ajiem] pasākum[iem], lai novērstu konstatēto nesaderību”, kuru noskaidrošanu ir jāveic dalībvalstīm saskaņā ar LESD 351. panta otro daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pilnības labad piebildīšu – ja Tiesa tomēr uzskatītu, ka Krievijas un Bulgārijas līguma piemērošana izraisa rezultātu, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, iesniedzējtiesai būtu jāpārbauda, vai no šīs nesaderības var izvairīties, interpretējot šo līgumu, ciktāl tas ir iespējams un ievērojot starptautiskās tiesības, atbilstoši Savienības tiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-97" href="#t-97">96</a>
</span>). Ja tas nav iespējams, Bulgārijas Republikai būtu pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu minētā līguma nesaderību ar Savienības tiesībām, vajadzības gadījumā atkāpjoties no tā. Tomēr, gaidot šo novēršanu, LESD 351. panta pirmā daļa ļautu tai turpināt piemērot Krievijas un Bulgārijas līgumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-98" href="#t-98">97</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai uz Sofiyski rayonen sad (Sofijas rajona tiesa, Bulgārija) prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-143" title="page-25">
      Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-144" title="page-25">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-145" title="page-25">
      saskaņā ar LESD 351. panta pirmo daļu tā neietekmē tāda divpusēja nolīguma piemērošanu, kuru kāda dalībvalsts noslēgusi ar trešo valsti pirms dienas, kad tā pievienojusies Eiropas Savienībai, un saskaņā ar kuru tikai tās dalībvalsts tiesai, kurā atrodas nekustamais īpašums, ņemot vērā bērna labākās intereses, ir jurisdikcija lemt par pieteikumu par atļauju pārdot nekustamo īpašumu, kas pieder nepilngadīgajam, kurš ir šīs trešās valsts valstspiederīgais.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">2</a>
</span>) Līgums, kas ratificēts ar Durzhavniya suvet (Valsts padome, Bulgārija) 1975. gada 15. aprīļa Dekrētu Nr. 784 (1975. gada 25. aprīļa DV Nr. 33) un publicēts 1976. gada 10. februāra DV Nr. 12 (labojums – 2014. gada 28. februāra DV Nr. 17), un kas ir saistošs Bulgārijas Republikai un Krievijas Federācijai, turpmāk tekstā – “Krievijas un Bulgārijas līgums”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">3</a>
</span>) Padomes Regula (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (OV 2019, L 178, 1. lpp., un labojums – OV 2020, L 347, 52. lpp.; turpmāk tekstā – “Briseles IIb regula”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">4</a>
</span>) Uz Dānijas Karalisti Briseles IIb regula neattiecas (skat. šīs regulas 96. apsvērumu).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">5</a>
</span>) Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, kas noslēgta Hāgā 1980. gada 25. oktobrī.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">6</a>
</span>) Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, kas noslēgta Hāgā 1996. gada 19. oktobrī (turpmāk tekstā – “1996. gada Hāgas konvencija”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">7</a>
</span>) 1950. gada 22. novembra DV Nr. 275.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">8</a>
</span>) 2007. gada 20. jūlija DV Nr. 59.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">9</a>
</span>) 2009. gada 23. jūnija DV Nr. 47.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">10</a>
</span>) Kuras dzimušas attiecīgi 2005. un 2008. gadā, un viena no viņām tagad ir sasniegusi pilngadību, kā tas tika precizēts tiesas sēdē Tiesā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">11</a>
</span>) 2005. gada 17. maija DV Nr. 42.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">12</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV 2008, L 177, 6. lpp.; turpmāk tekstā – “Romas I regula”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">13</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">14</a>
</span>) Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru valsts tiesas drīkst vērsties Tiesā vienīgi tad, ja tās izskata strīdu un ja tām ir jālemj procesā, kura noslēgumā paredzēts pieņemt lēmumu ar tiesas nolēmuma raksturu. Skat. spriedumu, 2024. gada 26. septembris, Fautromb (C‑368/23, EU:C:2024:789, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">15</a>
</span>) Saistībā ar šādu kārtību skat. spriedumu, 2013. gada 3. oktobris, Schneider (C‑386/12, turpmāk tekstā – “spriedums Schneider”, EU:C:2013:633, 10.–12. punkts). Lietā, kurā tika pasludināts šis spriedums, par aizgādnībā esošas pilngadīgas personas īpašuma pārdošanu tika īstenota līdzīga tiesvedība kā pamatlietā. Skat. šo secinājumu 24. zemsvītras piezīmi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">16</a>
</span>) Skat. spriedumu, 1994. gada 2. jūnijs, Solo Kleinmotoren (C‑414/92, EU:C:1994:221, 17. un 18. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">17</a>
</span>) Saistībā ar tiesību aizsardzības līdzekļu esamību, it īpaši attiecībā uz nolēmumiem par jurisdikciju, skat. iesniedzējtiesas minēto valsts judikatūru, it īpaši rīkojumu, kas iepriekš pieņemts izskatāmajā lietā (skat. šo secinājumu 21. punktu). Skat. arī spriedumu Schneider (12. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">18</a>
</span>) Šo nosacījumu valsts tiesa skaidri ir atgādinājusi piezīmē, ko tā nosūtīja Tiesai pēc Komisijas rakstveida apsvērumu iesniegšanas par Briseles IIb regulas 16. panta piemērojamību. Turklāt par novērtējuma faktoriem, kuri ir jāpārbauda, skat. šo secinājumu 95. zemsvītras piezīmi. Par situāciju šajā gadījumā, kurā nepilngadīgo personu intereses varētu atšķirties no viņu likumiskā pārstāvja interesēm, skat. arī šo secinājumu 19. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">19</a>
</span>) Skat. Briseles IIb regulas 2. panta 1. punkta otrās daļas b) apakšpunktu. Savukārt IV nodaļā nav ietverti pagaidu pasākumi, tostarp aizsardzības pasākumi, ko tiesa norīkojusi, neuzaicinot ierasties atbildētāju, ja vien lēmums par pasākumu nav izsniegts atbildētājam pirms izpildes.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">20</a>
</span>) Skat. Compétence et exécution des jugements en Europe, Règlements 44/2001 et 1215/2012, Conventions de Bruxelles (1968) et de Lugano (1988 et 2007), 7. izd., Librairie générale de droit et de jurisprudence, kolekcija “Droit des affaires”, Parīze, 2024, 425. punkts (636. un 637. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">21</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2015. gada 6. oktobris, Matoušková (C‑404/14, EU:C:2015:653, 20. punkts) un 2018. gada 19. aprīlis, Saponaro un Xylina (C‑565/16, EU:C:2018:265, 10. punkts). Turklāt skat. spriedumu, 2023. gada 30. marts, M. Ya. M. (Līdzmantinieka paziņojums par mantojuma atraidīšanu) (C‑651/21, EU:C:2023:277, 15. un 16. punkts, kuros ir atgādinātas Bulgārijas procesuālo tiesību normas, kas reglamentē sevišķās tiesāšanās kārtības norisi).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">22</a>
</span>) Pirmajā un otrajā jautājumā iesniedzējtiesa min Briseles IIb regulu, Romas I regulu un Regulu Nr. 1215/2012. No savas analīzes izslēgšu šo otro regulu, kas neattiecas uz starptautisko jurisdikciju. Šajā nozīmē skat. šo secinājumu 48. zemsvītras piezīmi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">23</a>
</span>) C‑404/14, EU:C:2015:653.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">24</a>
</span>) Skat. spriedumu Schneider (23. punkts). Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa) bija vērsušies saskaņā ar tiesību normām, kas ir analogas pamatlietā piemērojamām tiesību normām. Proti, saskaņā ar Ģimenes tiesību kodeksa 168. panta 2. punktu, lasot to kopsakarā ar tā 165. panta 4. punktu un 130. panta 3. punktu, ar nekustamo īpašumu, kas pieder personām, kuras ir atzītas par daļēji rīcībnespējīgām, var rīkoties ar tās Rayonen sad (rajona tiesa) atļauju, kuras apgabalā šīm personām ir domicils, ja vien rīcība nav pretrunā attiecīgo personu interesēm (skat. spriedumu Schneider (7. punkts)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">25</a>
</span>) Skat. spriedumu Schneider (25. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">26</a>
</span>) Padomes Regula (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">27</a>
</span>) Skat. spriedumu Schneider (26., 28. un 31. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">28</a>
</span>) Padomes Regula (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV 2003, L 338, 1. lpp.). Skat. 2015. gada 6. oktobra spriedumu Matoušková (C‑404/14, EU:C:2015:653, 29. un 31. punkts) gadījumā, kad aizbildnības un aizgādnības lietu tiesai ir lūgts apstiprināt vienošanos par mantojuma dalīšanu, kas noslēgta nepilngadīgu bērnu vārdā. Atsaucoties uz šo spriedumu, tāds pats risinājums tika pieņemts 2018. gada 19. aprīļa spriedumā Saponaro un Xylina (C‑565/16, EU:C:2018:265, 17.–19. punkts) attiecībā uz pieteikumu atļaujas izsniegšanai, ko vecāki ir iesnieguši sava nepilngadīgā bērna vārdā, lai atraidītu mantojumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">29</a>
</span>) Skat, piemēram, pēc analoģijas spriedumus, 2015. gada 6. oktobris, Matoušková (C‑404/14, EU:C:2015:653, 37. punkts), kā arī 2018. gada 19. aprīlis, Saponaro un Xylina (C‑565/16, EU:C:2018:265, 20. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">30</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 53. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">31</a>
</span>) Saskaņā ar šo tiesību normu “ja lietas izskatīšanas rezultāts lietā, uz ko neattiecas šīs regulas darbības joma, dalībvalsts tiesā ir atkarīgs no lēmuma par saistītu jautājumu, kas attiecas uz vecāku atbildību, tiesa minētajā dalībvalstī konkrētās tiesvedības nolūkā var pieņemt lēmumu par minēto jautājumu pat tad, ja konkrētajai dalībvalstij nav jurisdikcijas saskaņā ar šo regulu”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">32</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 25. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">33</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 30. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">34</a>
</span>) Skat. arī Briseles IIb regulas 32. apsvērumu attiecībā uz konkrētiem paskaidrojumiem, kas norādīti kā piemēri. Precizēšu, ka šīs regulas 16. panta 3. punktā ir noteikts, ka tad, “ja bērna vārdā mantošanas lietās dalībvalsts tiesā veiktas vai veicamas juridiskas darbības spēkā esamība ir jāatļauj vai jāapstiprina tiesai, tiesa minētajā dalībvalstī var lemt par to, vai atļaut vai apstiprināt šādu juridisku darbību pat tad, ja tai nav jurisdikcijas saskaņā ar šo regulu”. Šajā tiesību normā paredzētās īpašās situācijas dēļ (skat. minētās regulas 33. apsvērumu) tā ir jāinterpretē šauri.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">35</a>
</span>) Skat. komentāru par šo tiesību normu, ko sniedzis Jault-Seseke, F., no: Corneloup, S., Gallant, E., Égéa, V., un Jault-Seseke, F., Divorce, responsabilité parentale, enlèvement international; Commentaire du règlement 2019/1111 du 25 juin 2019 (Bruxelles II ter), Bruylant, Brisele, 2023, 219.–231. lpp., it īpaši 221. un nākamās lpp., kā arī it sevišķi 10. un 13. punkts. Skat. arī Garber, T., “Article 10 – Choice of court”, no: Magnus, U., un Mankowski, P., European Commentaries on Private International Law, Brussels II ter Regulation, Otto Schmidt, Ķelne, 2023, 169.–184. lpp., it īpaši 9., 10., 16., 17., 18. un 22. punkts (173.–176. lpp.). Manuprāt, šo 10. pantu varētu interpretēt tādējādi, ka tas ir piemērojams gadījumā, kad izvēli izdara viena vai vairākas attiecīgās personas saistībā ar sevišķās tiesāšanās kārtību, it īpaši kā bērna likumiskais pārstāvis. Šajā ziņā attiecībā uz konstatējumiem, kas izriet no tiesvedības pamatlietā, skat. šo secinājumu 62. punktu, kā arī risinājumus, kurus Tiesa ir izmantojusi 2015. gada 6. oktobra spriedumā Matoušková (C‑404/14, EU:C:2015:653, 35.–37. punkts) un 2018. gada 19. aprīļa spriedumā Saponaro un Xylina (C‑565/16, EU:C:2018:265, 40. punkts), pamatojoties uz Regulas Nr. 2201/2003 12. panta 3. punktu, un kurus varētu pārnest šī panta līdzvērtības Briseles IIb regulas 10. pantam dēļ, un gadījumā, ja tikai viens no vecākiem ir savu bērnu likumiskais pārstāvis.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">36</a>
</span>) Kā to precizē iesniedzējtiesa, šis nolēmums ir pieejams šīs tiesas tīmekļvietnē.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">37</a>
</span>) Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) savā nolēmumā ir precizējusi, ka saskaņā ar Starptautisko privāttiesību kodeksa 65. panta 1. punktu lietu tiesību un valdījuma tiesību iegūšanu un izbeigšanos reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas īpašums. Šo tiesību normu iesniedzējtiesa nav minējusi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">38</a>
</span>) Turklāt skat. Krievijas un Bulgārijas līguma 25. panta 6. punktu par jurisdikciju, kurā ir paredzēta arī tās līgumslēdzējas puses iestāžu jurisdikcija, kuras valstspiederīgais ir bērns.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">39</a>
</span>) Skat. arī Komisijas nostāju dokumentā “Prakses rokasgrāmata par regulas “Brisele IIb” piemērošanu”, kas publicēts 2023. gadā, 9.2. punkts (208. lpp.): “[Briseles IIb regula] neietekmē nevienu divpusēju konvenciju, kas noslēgta starp dalībvalsti un trešo valsti un kas reglamentē jautājumus, kuri ietilpst regulas materiālajā piemērošanas jomā. Tas pats attiecas uz daudzpusējām konvencijām, ciktāl [šīs] regulas 95.–99. pantā izklāstītie īpašie noteikumi neparedz citādi. Šis rezultāts izriet no starptautiskajām saistībām, ko iepriekš uzņēmusies attiecīgā dalībvalsts (skat. 91. apsvērumu un LESD 351. pantu).”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">40</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 26. septembris, Energotehnica (C‑792/22, EU:C:2024:788, 42. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">41</a>
</span>) Tā kā ar šo pantu ir aizstāts EKL 307. pants, kas ir aizstājis EEK līguma 234. panta noteikumus, to Tiesas sniegtā interpretācija saskaņā ar tās pastāvīgo judikatūru attiecas uz pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, kuri ir līdzvērtīgi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">42</a>
</span>) Citās regulās civiltiesiskās sadarbības jomā Savienības likumdevējs ir izmantojis atšķirīgu pieeju. Šajā ziņā skat. ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa-Bordonas [M. Campos Sánchez-Bordona] secinājumus lietā OP (Trešās valsts tiesību izvēle mantošanas jomā) (C‑21/22, EU:C:2023:247, 30. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">43</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa-Bordonas secinājumus lietā OP (Trešās valsts tiesību izvēle mantošanas jomā) (C‑21/22, EU:C:2023:247, 20. zemsvītras piezīme).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">44</a>
</span>) Attiecībā uz atgādinājumu, ka LESD 351. panta pirmā daļa ir noteikums, kas, ja ir izpildīti tā piemērošanas nosacījumi, var pieļaut atkāpes no Savienības tiesību, tostarp primāro tiesību, piemērošanas, skat. spriedumu, 2024. gada 14. marts, Komisija/Apvienotā Karaliste (Supreme Court spriedums) (C‑516/22, EU:C:2024:231, 59. un 78. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">45</a>
</span>) Ungārijas valdība ir precizējusi, ka, “tāpat kā Bulgārija, Ungārija ar bijušajām sociālistiskajām valstīm ir noslēgusi daudzus divpusējus savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumus, kas līdz šim vēl ir spēkā. Tie ir vispārēji līgumi, kas visās civiltiesību jomās reglamentē jurisdikciju, piemērojamos tiesību aktus, nolēmumu atzīšanu un izpildi, kā arī dokumentu izsniegšanu un pierādījumu iegūšanu un kas bieži vien aptver pat sadarbības krimināllietās jomu”. Atšķirībā no šiem līgumiem Briseles IIb regulā nav ietverta neviena tiesību norma par tiesību aktiem, kas piemērojami lietās par vecāku atbildību (skat. šīs regulas 92. apsvērumu saistībā ar atsauci uz 1996. gada Hāgas konvencijas III nodaļas noteikumiem).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">46</a>
</span>) Tādējādi saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ir jāievēro iesniedzējtiesas sniegtā informācija. Skat. arī šo secinājumu 50. punktu attiecībā uz informāciju, kura izriet no Krievijas un Bulgārijas līguma un attiecībā uz kuru var piebilst, ka saskaņā ar šī līguma 1. panta 1. punktu vienas līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem otras līgumslēdzējas puses teritorijā attiecībā uz savām personiskajām un mantiskajām tiesībām ir tāda pati tiesiskā aizsardzība kā šīs līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem. Turklāt attiecībā uz precizējumiem, kas saistīti ar 1996. gada Hāgas konvenciju, skat. šo secinājumu 66. punktu un 53. zemsvītras piezīmi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">47</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 53. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">48</a>
</span>) Šajā pantā ir noteikts – “ciktāl par tiesību aktiem, ko piemēro līgumam, nav izdarīta izvēle saskaņā ar 3. pantu un neskarot 5. līdz 8. pantu, līgumam piemērojamos tiesību aktus nosaka šādi: [..] līgumu, kura priekšmets ir lietu tiesības uz nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma noma/īre, reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas nekustamais īpašums”. Atsauci uz šo pantu varētu interpretēt kā pamatojuma, kas balstīts uz piemērojamiem tiesību aktiem, ņemot vērā Savienības tiesības, atbalstīšanu. Tomēr iesniedzējtiesa ir precizējusi, ka šī atsauce ir bijusi kļūdaina (skat. šo secinājumu 21. punktu).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">49</a>
</span>) Par šo otro LESD 351. panta īstenošanas nosacījumu skat. spriedumu, 2024. gada 14. marts, Komisija/Apvienotā Karaliste (Supreme Court spriedums) (C‑516/22, EU:C:2024:231, 63. un 64. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">50</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 21. janvāris, Komisija/Vācija (C‑546/07, EU:C:2010:25, 43. punkts), kā arī rīkojumu, 2019. gada 5. septembris, Caisse pour l’avenir des enfants (C‑801/18, EU:C:2019:684, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">51</a>
</span>) Jāatgādina, ka prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā nevis Tiesai, bet valsts tiesai ir jākonstatē, kādi pienākumi ir noteikti attiecīgajai dalībvalstij ar agrāko starptautisko konvenciju, un jāprecizē to robežas tādā veidā, kas ļauj noteikt, kādā mērā šie pienākumi rada šķērsli attiecīgo Savienības tiesību piemērošanai. Skat. spriedumu, 1993. gada 2. augusts, Levy (C‑158/91, EU:C:1993:332, 21. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">52</a>
</span>) Par Krievijas un Bulgārijas līguma piemērošanas jomu skat. šo secinājumu 46. zemsvītras piezīmi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">53</a>
</span>) Šī konvencija Bulgārijā stājās spēkā 2007. gada 1. februārī un Krievijā – 2013. gada 1. jūnijā (attiecībā uz šo precizējumu par minēto valsti skat. spriedumu, 2022. gada 14. jūlijs, CC (Bērna pastāvīgās dzīvesvietas pārcelšana uz trešo valsti) (C‑572/21, EU:C:2022:562, 3. punkts)). Atbilstoši minētās konvencijas 55. panta 1. punktam “Līgumslēdzējas valstis saskaņā ar 60. pantu var: a) izdarīt atrunu par to, ka attiecīgās valsts iestāžu jurisdikcijā ir veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz bērna īpašumu, kas atrodas attiecīgās valsts teritorijā; b) izdarīt atrunu par to, ka attiecīgajai valstij ir tiesības neatzīt vecāku atbildību vai pasākumu, ja tas nav saderīgs ar pasākumiem, ko attiecīgās valsts iestādes veikušas saistībā ar šādu īpašumu”. Norādīšu, ka, piemēram, Polijas Republika ir formulējusi tādas pašas atrunas. Tā tas nav šīs pašas konvencijas, kas Ungārijā stājās spēkā 2006. gada 1. maijā, piemērošanas gadījumā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">54</a>
</span>) Skat. saistībā ar šo secinājumu 55. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">55</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 28. oktobris, Generalstaatsanwaltschaft München (Izdošana un ne bis in idem) (C‑435/22 PPU, EU:C:2022:852, 122. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">56</a>
</span>) C‑533/08, turpmāk tekstā – “spriedums TNT”, EU:C:2010:243.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">57</a>
</span>) C‑21/22, turpmāk tekstā – “spriedums OP”, EU:C:2023:766.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-59" href="#c-59">58</a>
</span>) Šī daudzpusējā konvencija tika parakstīta Ženēvā 1956. gada 19. maijā. Tā tika grozīta ar Ženēvā 1978. gada 5. jūlijā parakstīto protokolu (turpmāk tekstā – “CMR”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-60" href="#c-60">59</a>
</span>) Skat. spriedumu TNT (41. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-61" href="#c-61">60</a>
</span>) Skat. ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa-Bordonas secinājumus lietā OP (Trešās valsts tiesību izvēle mantošanas jomā) (C‑21/22, EU:C:2023:247, 40., 41., 43. un 49. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-62" href="#c-62">61</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (OV 2012, L 201, 107. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-63" href="#c-63">62</a>
</span>) Spriedums OP (37. punkts). Šajā pašā nozīmē skat. ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa-Bordonas secinājumus lietā OP (Trešās valsts tiesību izvēle mantošanas jomā) (C‑21/22, EU:C:2023:247, 63. un 79. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-64" href="#c-64">63</a>
</span>) Spriedumā TNT runa ir par Regulu Nr. 44/2001. Tā kā ar Regulu Nr. 1215/2012 ir atcelta un aizstāta Regula Nr. 44/2001, ar kuru savukārt tika aizstāta 1968. gada 27. septembrī Briselē parakstītā Konvencija par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (OV 1972, L 299, 32. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar turpmākām konvencijām par jaunu dalībvalstu pievienošanos šai konvencijai (OV 1998, C 27, 1. lpp.), Tiesas sniegtā interpretācija attiecībā uz vienu no šo tiesību aktu normām ir piemērojama arī pārējo tiesību aktu normām gadījumā, kad šīs normas var uzskatīt par līdzvērtīgām. Skat. it īpaši spriedumu, 2024. gada 21. marts, Gjensidige (C‑90/22, EU:C:2024:252, 40. punkts). Spriedumā OP runa ir par Regulu Nr. 650/2012.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-65" href="#c-65">64</a>
</span>) Regulas Nr. 44/2001 un Regulas Nr. 1215/2012 71. panta 1. punktā ir minētas konvencijas, “kuras saistībā ar konkrētiem jautājumiem reglamentē jurisdikciju vai spriedumu atzīšanu vai izpildi”. Regulas Nr. 650/2012 75. pantā ir atsauce uz starptautiskām konvencijām, “kuras skar jautājumus, uz ko attiecas šī regula”. Saistībā ar konstatējumu par šo tiesību normu, kuras ietvertas arī citos Savienības instrumentos par tiesu iestāžu sadarbību, analoģiju skat. spriedumu OP (28. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-66" href="#c-66">65</a>
</span>) Skat. Regulas Nr. 1215/2012 73. panta 3. punktu, kuram nav ekvivalenta Regulā Nr. 44/2001 un kurš attiecas uz divpusējām konvencijām un divpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp trešo valsti un dalībvalsti pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-67" href="#c-67">66</a>
</span>) Skat. spriedumu TNT (46. punkts, uz kuru Tiesa pēc analoģijas ir atsaukusies spriedumā OP (26. punkts), kā arī pavisam nesen spriedumā, 2024. gada 21. marts, Gjensidige (C‑90/22, EU:C:2024:252, 41. punkts)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-68" href="#c-68">67</a>
</span>) Skat. spriedumu TNT (47. punkts, atbilstoši kuram, “neraugoties uz Regulas Nr. 44/2001 [..] divdesmit piektajā apsvērumā sniegto skaidrojumu, saskaņā ar kuru speciālās konvencijas netiek ietekmētas, lai ļautu dalībvalstīm ievērot to starptautiskās saistības pret trešām valstīm, likumdevējs šīs regulas 71. pantā ir vēlējies arī paredzēt minēto konvenciju piemērošanu pašā Savienībā”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-69" href="#c-69">68</a>
</span>) Atvasinātajās tiesībās paredzētos pielāgojumus var veikt tikai attiecībās starp dalībvalstīm. Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 14. marts, Komisija/Apvienotā Karaliste (Supreme Court spriedums) (C‑516/22, EU:C:2024:231, 61. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-70" href="#c-70">69</a>
</span>) Atgādinājumam skat. ģenerāladvokāta N. Emiliu [N. Emiliou] secinājumus lietā Komisija/Apvienotā Karaliste (Supreme Court spriedums) (C‑516/22, EU:C:2023:857, 114. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-71" href="#c-71">70</a>
</span>) Skat. šī sprieduma 49. punktu attiecībā uz gadījumu, kad Regula Nr. 44/2001 konkurē ar CMR.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-72" href="#c-72">71</a>
</span>) Tiesa ir atgādinājusi “nolēmumu civiltiesību un komerctiesību jomā brīvas aprites princip[u], kompetento tiesu paredzamības princip[u] un attiecīgi personu tiesiskās drošības princip[u], pareizu tiesvedības interešu princip[u], vienlaicīgu tiesvedību riska maksimālas samazināšanas princip[u], kā arī tiesu savstarpējas uzticēšanās Savienībā princip[u]”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-73" href="#c-73">72</a>
</span>) Skat. spriedumu TNT (52. punkts un tajā minētā judikatūra). Šī principa atgādinājumam skat. arī spriedumu, 2024. gada 14. marts, Komisija/Apvienotā Karaliste (Supreme Court spriedums) (C‑516/22, EU:C:2024:231, 61. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-74" href="#c-74">73</a>
</span>) C‑452/12, EU:C:2013:858, 24. un 40. punkts, kā arī 36. un 41. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-75" href="#c-75">74</a>
</span>) C‑90/22, EU:C:2024:252, 37. un 45. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-76" href="#c-76">75</a>
</span>) C‑157/13, EU:C:2014:2145, 38. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-77" href="#c-77">76</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2014. gada 4. septembris, Nickel &amp; Goeldner Spedition (C‑157/13, EU:C:2014:2145, 41. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-78" href="#c-78">77</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2014. gada 4. septembris, Nickel &amp; Goeldner Spedition (C‑157/13, EU:C:2014:2145, 42. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-79" href="#c-79">78</a>
</span>) Tas būtu jāskata kopā ar jautājumiem, kuri ir aplūkoti citos spriedumos, kas minēti šo secinājumu 81. un 82. punktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-80" href="#c-80">79</a>
</span>) Skat. spriedumu OP (11. un 25. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-81" href="#c-81">80</a>
</span>) Mans izcēlums. Cik man ir zināms, šis formulējums ir jauns Tiesas judikatūrā. Salīdzinājumam skat. spriedumus, kas minēti šo secinājumu 80.–82. punktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-82" href="#c-82">81</a>
</span>) Spriedums OP (29. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-83" href="#c-83">82</a>
</span>) Skat. spriedumu OP (30.–36. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-84" href="#c-84">83</a>
</span>) Skat. spriedumu OP (37. punkts). Tiesai nebija jāspriež par LESD 351. panta otrās daļas piemērošanas nosacījumiem, jo tā ir uzskatījusi, ka ne iespēja izvēlēties savam mantojumam piemērojamos tiesību aktus, ne tas, ka nav saskaņota tiesu jurisdikcija un piemērojamie tiesību akti, nav pretrunā principam, kas ir Regulas Nr. 650/2012 pamatā (skat. šī sprieduma 33. un 34. punktu).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-85" href="#c-85">84</a>
</span>) Skat. spriedumu OP (26. un 27. punkts par principu, kas formulēts Regulas Nr. 650/2012 75. panta 1. punktā, kurā attiecībā uz trešām valstīm no jauna ir apstiprināts LESD 351. panta pirmajā daļā noteiktais princips). Skat. arī šo secinājumu 79. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-86" href="#c-86">85</a>
</span>) Skat. spriedumu OP (28. un 29. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-87" href="#c-87">86</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa-Bordonas secinājumus lietā OP (Trešās valsts tiesību izvēle mantošanas jomā) (C‑21/22, EU:C:2023:247, 48. un 49. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-88" href="#c-88">87</a>
</span>) Spriedumā OP Tiesa uz šo jautājumu ir atbildējusi noliedzoši. Attiecībās starp dalībvalstīm šī tiesību norma nav piemērojama. Par nosacījumiem, kas norādīti spriedumā TNT, lai piemērotu CMR 31. panta 2. un 3. punktu, skat. it īpaši šī sprieduma 56. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-89" href="#c-89">88</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2024. gada 14. marts, Komisija/Apvienotā Karaliste (Supreme Court spriedums) (C‑516/22, EU:C:2024:231, 60. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-90" href="#c-90">89</a>
</span>) Ģenerāladvokāts M. Kamposs Sančess-Bordona bija uzsvēris šo būtisko pārdomu elementu savos secinājumos lietā OP (Trešās valsts tiesību izvēle mantošanas jomā) (C‑21/22, EU:C:2023:247, 48. punkts un 37. zemsvītras piezīme, lai ilustrētu šo problemātiku). Tāpat uzskatu, ka šajā gadījumā, pieņemot, ka Krievijas tiesas izmanto tādu pašu interpretāciju kā Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa), jautājums varētu būt konkrēti šāds: kā pamatot to, ka Krievijas valstspiederīgie, kuri ir nekustamo īpašumu Bulgārijā īpašnieki, tikai tādēļ, ka to dzīvesvieta ir kādā dalībvalstī, nevar atsaukties uz tiesisko drošību, kas izriet no Krievijas un Bulgārijas līguma piemērošanas, saskaņā ar kuru tiesa, kam ir jurisdikcija, ir nekustamā īpašuma atrašanās vietas tiesa un piemērojamie tiesību akti ir šīs tiesas atrašanās vietas tiesību akti? Kā pamatot to, ka saistībā ar šiem pašiem noteikumiem, bet attiecībā uz Bulgārijas pilsoņiem, kuri ir nekustamo īpašumu Krievijā īpašnieki un kuri dzīvo dalībvalstī, nolēmums, kas pieņemts Krievijā, pamatojoties uz Krievijas tiesību aktiem, nebūtu jāatzīst Bulgārijā?</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-91" href="#c-91">90</a>
</span>) Attiecībā uz jautājumu par jurisdikciju Savienībā skat. arī spriedumu, 2014. gada 4. septembris, Nickel &amp; Goeldner Spedition (C‑157/13, EU:C:2014:2145, 41. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-92" href="#c-92">91</a>
</span>) Skat. Briseles IIb regulas 19. un 20. apsvērumu un 7. pantu. Skat. arī komentāru par šo pantu, ko sniedzis Jault-Seseke, F., no: Corneloup, S., Gallant, E., Égéa, V., un Jault-Seseke, F., minēts iepriekš, 193.–201. lpp., it īpaši 194. un 195. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-93" href="#c-93">92</a>
</span>) Skat. Briseles IIb regulas 10. pantu un šo secinājumu 49. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-94" href="#c-94">93</a>
</span>) Skat. Briseles IIb regulas 12. pantu. Tajā ir paredzēti nosacījumi, ar kādiem vienas dalībvalsts tiesa nodod jurisdikciju citas dalībvalsts tiesai, ar kuru bērnam ir īpaša saikne. Minētā panta 4. punktā ir precizēts šis jēdziens “īpaša saikne”. Šī punkta e) apakšpunktā ir minēts gadījums, kurš attiecas uz “liet[u, kas] ir saistīta ar bērna aizsardzības pasākumiem, kuri attiecas uz šī īpašuma[, kas atrodas šīs dalībvalsts teritorijā,] pārvaldīšanu, saglabāšanu vai atsavināšanu”. Skat. arī minētās regulas 13. pantu. Saskaņā ar to dalībvalsts tiesa, ar kuru bērnam ir īpaša saikne minētās regulas 12. panta 4. punkta izpratnē, var lūgt bērna pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts kompetento tiesu nodot tai jurisdikciju, ja tā uzskata, ka konkrētajā lietā tā var labāk izvērtēt bērna intereses.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-95" href="#c-95">94</a>
</span>) Skat. Briseles IIb regulas 12. panta 4. punkta e) apakšpunktu, kas ir atgādināts šo secinājumu 93. zemsvītras piezīmē. Piemērojot šo tiesību normu kopā ar šīs regulas 13. pantu, tās dalībvalsts tiesai, kurā atrodas nepilngadīgajam piederošais īpašums, ir iespēja atsaukties uz savu jurisdikciju un nav nepieciešams, lai tiesvedība būtu uzsākta šīs dalībvalsts tiesā. Šajā nozīmē skat. Jault-Seseke, F., “Article 13 – Demande de transfert de compétence par une juridiction d’un État membre qui n’est pas compétente”, no: Corneloup, S., Gallant, E., Égéa, V., un Jault-Seseke, F., minēts iepriekš, 249.–251. lpp., it īpaši 3. un 4. punkts (250. lpp.), Garber, T., “Article 13 – Request for transfer of jurisdiction by a court of a Member State not having jurisdiction”, no: Magnus, U., un Mankowski, P., minēts iepriekš, 211.–213. lpp., it īpaši 6. punkts (213. lpp.), kā arī Komisijas prakses rokasgrāmatu par Briseles IIb regulas piemērošanu, 2023, 3.3.1. punkts (74. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-96" href="#c-96">95</a>
</span>) Šajā ziņā rakstveida apsvērumos prasītājas pamatlietā norāda, ka tās valsts tiesa, kurā atrodas nekustamais īpašums, ir labākā situācijā nolēmuma pieņemšanai, ņemot vērā bērnu mantiskās intereses tuvuma apsvērumu dēļ, pamatojoties uz to, ka it īpaši ir jāpārbauda īpašumtiesības vai to teorētiskā daļa uz attiecīgo nekustamo īpašumu, šī īpašuma iezīmes saskaņā ar dokumentu, no kura izriet īpašumtiesības, kā arī plāni, šī nekustamā īpašuma tirgus vērtība, vajadzības gadījumā uzdodot veikt ekspertīzi. Pārdošanas atļauja tiktu izsniegta ar nosacījumu, ka pārdošanas cena nav zemāka par tirgus cenu. Iesniedzējtiesa uzskata, ka minimālais pieteikuma pamats ir īpašumu nodokļu novērtējums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-97" href="#c-97">96</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2020. gada 22. oktobris, Ferrari (C‑720/18 un C‑721/18, EU:C:2020:854, 68. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-98" href="#c-98">97</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 22. oktobris, Ferrari (C‑720/18 un C‑721/18, EU:C:2020:854, 69. punkts).</p>
</body>
</html>
