<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><ORDER xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.ORDER><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T-66/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019TO0066</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:848">EU:T:2019:848</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>7</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>7</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.ORDER><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Rīkojums, <DATE ISO="20191210">10.12.2019</DATE>. – Lieta T‑66/19</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Vlaamse Gemeenschap</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Vlaams Gewest</HT>/Parlaments un Padome</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas rīkojums</HT> (devītā palāta)</P><P><DATE ISO="20191210">2019. gada 10. decembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Prasība atcelt tiesību aktu</KEYWORD><KEYWORD>Iekšējais tirgus</KEYWORD><KEYWORD>Pamatbrīvības</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) 2018/1724</KEYWORD><KEYWORD>Vienotas digitālās vārtejas izveide, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem</KEYWORD><KEYWORD>Valsts administratīvi teritoriāla iestāde</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">Locus standi</HT></KEYWORD><KEYWORD>Individuāls skārums</KEYWORD><KEYWORD>Nepieņemamība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><ORDER.INIT><P>Lietā T‑66/19</P></ORDER.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vlaamse Gemeenschap</HT></HT> (Beļģija),</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vlaams Gewest</HT></HT> (Beļģija),</P><P>ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">T. Eyskens</HT>, <HT TYPE="ITALIC">N. Bonbled</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P. Geysens</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>prasītāji,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamentu</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">I. McDowell</HT>, <HT TYPE="ITALIC">R. van de Westelaken</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Peternel</HT>, pārstāvji,</P><P>un</P><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Savienības Padomi</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">K. Michoel</HT> un <HT TYPE="ITALIC">O. Segnana</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāji,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 (<DATE ISO="20181002">2018. gada 2. oktobris</DATE>), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="295" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 295, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>),</P><PREAMBLE.GEN><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. Ž. Kosteira [<HT TYPE="ITALIC">M. J. Costeira</HT>], tiesneši D. Gracijs [<HT TYPE="ITALIC">D. Gratsias</HT>] (referents) un T. Perišina [<HT TYPE="ITALIC">T. Perišin</HT>],</P><P>sekretārs: E. Kulons [<HT TYPE="ITALIC">E. Coulon</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><PREAMBLE.FINAL>izdod šo rīkojumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE.GEN><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.ORDER><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Rīkojums</HT></P></TI></TITLE></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT><DATE ISO="20150506">2015. gada 6. maijā</DATE> Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> (COM(2015) 192 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>). Šī paziņojuma 4.3.2. punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>E‑pārvaldība<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> Komisija norāda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>kontaktpunkti starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem/uzņēmumiem ir sadrumstaloti un nepilnīgi<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> un ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzības, kas saistītas ar to pārrobežu darbību, varētu tikt labāk nodrošinātas, balstoties uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta digitālo pakalpojumu infrastruktūru un paplašinot un integrējot esošos Eiropas portālus, tīklus, pakalpojumus un sistēmas [..] un piesaistot tos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Vienotajai digitālajai vārtejai<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Tādējādi Komisija apņēmās iesniegt jaunu e‑pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam, kurā it īpaši bija paredzēts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>paplašināt un integrēt Eiropas un valstu portālus<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>, lai strādātu pie attiecīgās Vienotas digitālās vārtejas izstrādes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Turklāt <DATE ISO="20151028">2015. gada 28. oktobrī</DATE> Komisija pieņēma paziņojumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> (COM(2015) 550 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>). Ar šo paziņojumu Komisija izstrādāja savu vienotā tirgus stratēģiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Komisija izstrādāja likumdošanas priekšlikumu, kura rezultātā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (<DATE ISO="20181002">2018. gada 2. oktobris</DATE>), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="295" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 295, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Regulas 2018/1724 4. apsvērumā ir paredzēts, ka šī regula pilsoņiem un uzņēmumiem dod iespēju viegli piekļūt informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kuri vajadzīgi, lai tie varētu izmantot savas tiesības iekšējā tirgū. Tādējādi atbilstoši šai regulai izveidotā vārteja varētu palīdzēt padarīt pārredzamākus noteikumus un reglamentējumu attiecībā uz dažādiem profesionālās darbības un dzīves notikumiem tādās jomās kā ceļošana, pensionēšanās, izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe, patērētāju tiesības un ģimenes tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas 2018/1724 6. apsvērumu tai ir trīs mērķi, proti, samazināt papildu administratīvo slogu pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izmanto vai vēlas izmantot savas tiesības iekšējā tirgū, tostarp pilsoņu brīvu pārvietošanos, pilnībā ievērojot valsts noteikumus un procedūras, izbeigt diskrimināciju un nodrošināt iekšējā tirgus darbību attiecībā uz sniegto informāciju, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas 2018/1724 7. apsvērumam, lai Savienības pilsoņi un uzņēmumi iekšējā tirgū varētu baudīt brīvas pārvietošanās tiesības, Savienībai būtu jāpieņem konkrēti, nediskriminējoši pasākumi, kas pilsoņiem un uzņēmumiem ļautu viegli piekļūt pietiekami visaptverošai un ticamai informācijai par savām tiesībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un informācijai par piemērojamajiem valsts noteikumiem un procedūrām, kas tiem būs jāizpilda, ja tie pārcelsies uz citu dalībvalsti, dzīvos vai mācīsies tajā, dibinās uzņēmumu vai veiks uzņēmējdarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Tomēr, kā norādīts Regulas 2018/1724 9. apsvērumā, pilsoņi un uzņēmumi no citām dalībvalstīm var būt nelabvēlīgā situācijā, jo tiem nav pazīstami valsts noteikumi un administratīvā sistēma, tiek lietotas citas valodas un kompetentās iestādes dalībvalstī, kas nav lietotāju izcelsmes dalībvalsts, no tiem ir ģeogrāfiski tālu. Saskaņā ar šo pašu preambulas apsvērumu efektīvākais iekšējā tirgus šķēršļu mazināšanas veids ir pārrobežu un iekšzemes lietotājiem informāciju darīt pieejamu tiešsaistē, valodā, kuru tie saprot, lai dotu tiem iespēju valsts noteikumu izpildei vajadzīgās procedūras pilnībā izpildīt tiešsaistē, un piedāvāt tiem palīdzību gadījumos, kad normas un procedūras nav gana skaidras vai kad tie, izmantojot savas tiesības, saskaras ar šķēršļiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Tādējādi saskaņā ar Regulas 2018/1724 12. apsvērumu tās mērķis ir izveidot vienotu digitālu vārteju, kas darbotos kā vienots punkts, no kura pilsoņi un uzņēmumi var piekļūt informācijai par Savienības vai valsts noteikumiem un prasībām, kas tiem jāizpilda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šādā kontekstā Regulas 2018/1724 35. apsvērumā ir norādīts, ka informācijas piekļūstamību pārrobežu lietotājiem var būtiski uzlabot, ja informācija ir pieejama Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Regulas 2018/1724 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Komisija un dalībvalstis saskaņā ar šo regulu izveido vienotu digitālu vārteju (turpmāk – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>vārteja<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>). Vārteja sastāv no kopīgas lietotājsaskarnes (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>kopīgā lietotājsaskarne<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>), ko pārvalda Komisija, kuru integrē portālā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Tava Eiropa<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> un kura ļauj piekļūt attiecīgām Savienības un dalībvalstu tīmekļa lapām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Vārteja sniedz piekļuvi:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>informācijai par Savienības un dalībvalstu tiesību aktos noteiktajām tiesībām, pienākumiem un noteikumiem, kas piemērojami lietotājiem, kuri izmanto vai plāno izmantot tiem Savienības iekšējā tirgus tiesību aktos paredzētās tiesības I pielikumā uzskaitītajās jomās;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>informācijai par tiešsaistes un bezsaistes procedūrām un saitēm uz tiešsaistes procedūrām, tostarp II pielikumā minētajām procedūrām, kuras izveidotas Savienības vai valsts līmenī, lai lietotāji varētu izmantot tiesības un izpildīt pienākumus un noteikumus, kas iekšējā tirgus sfērā noteikti jomās, kuras uzskaitītas I pielikumā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>informācijai par palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kuri uzskaitīti III pielikumā vai minēti 7. pantā un kurus pilsoņi un uzņēmumi var izmantot, ja tiem radušies jautājumi vai problēmas, kas saistītas ar šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajām tiesībām, pienākumiem, noteikumiem vai procedūrām, un saitēm uz šiem pakalpojumiem.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas 2018/1724 4. panta 1. punktu dalībvalstis nodrošina, ka lietotājiem tiešsaistē savas valsts mājaslapās ir viegli pieejama informācija, kas minēta šīs regulas 2. panta 2. punktā (skat. šā rīkojuma 11. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar Regulas 2018/1724 6. panta 1. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>katra dalībvalsts nodrošina, ka lietotāji var piekļūt II pielikumā uzskaitītajām procedūrām un tās pilnībā izpildīt tiešsaistē, ja attiecīgā procedūra attiecīgajā dalībvalstī ir izveidota<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Regulas 2018/<DATE ISO="17241109">1724 9.–11</DATE>. pantā ir paredzēta virkne kvalitātes prasību informācijai, kas publicēta saskaņā ar Regulas 2018/1724 2. panta 2. punktu un 4. pantu, lai sniegtu pēc iespējas precīzāku informāciju par to tiesību izmantošanu un to procedūru uzsākšanu, kas uzskaitītas tās pašas regulas I un II pielikumā, piemēram, tiesības ceļot, strādāt, uzturēties, mācīties vai uzsākt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai arī iesniegt pārvaldes iestādēm pieteikumus par dzīvesvietu, mācībām vai profesionālo dzīvi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šajā kontekstā Regulas 2018/1724 9. panta 2. punktā, 10. panta 4. punktā un 11. panta 2. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis attiecīgo informāciju padara pieejamu Savienības oficiālajā valodā, kuru saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar Regulas 2018/1724 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz procedūrām, kas minētās šīs pašas regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis nodrošina, ka lietotājiem norādījumi par konkrētas procedūras izpildi ir pieejami kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas 2018/1724 12. panta 1. punktu, ja dalībvalsts 9., 10. un 11. pantā un 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju, paskaidrojumus un norādījumus nesniedz kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits, minētā dalībvalsts pieprasa Komisijai nodrošināt tulkojumus attiecīgajā valodā, nepārsniedzot šim mērķim pieejamo budžetu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 4. februārī, prasītāji <HT TYPE="ITALIC">Vlaamse Gemeenschap</HT> (Flāmu kopiena) un <HT TYPE="ITALIC">Vlaams Gewest</HT> (Flandrijas reģions) cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Ar atsevišķiem dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2019. gada 26. un 29. aprīlī, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 130. pantam iesniedza iebildes par prasības nepieņemamību. <DATE ISO="20190611">2019. gada 11. jūnijā</DATE> prasītāji iesniedza savus apsvērumus par šīm iebildēm par nepieņemamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20190515">2019. gada 15. maijā</DATE>, Komisija lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Parlamenta un Padomes prasījumu atbalstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt Regulu 2018/1724;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Parlamentam un Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Parlamenta un Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>prasību noraidīt kā nepieņemamu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 130. panta 1. un 7. punktam, ja atbildētājs to lūdz, Vispārējā tiesa, neaplūkojot lietu pēc būtības, var lemt par nepieņemamību vai kompetences neesamību. Šajā lietā, tā kā Parlaments un Padome lūdza lemt par pieņemamību, Vispārējā tiesa, uzskatot, ka ir guvusi pietiekamu informāciju no lietas materiāliem, nolemj izskatīt šo lūgumu, neveicot tālākas procesuālas darbības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Parlaments un Padome apgalvo, ka Regula 2018/1724 prasītājus neskar individuāli un ka tāpēc tiem nav <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT> pieprasīt tās atcelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Ir jānorāda, pirmkārt, ka prasītāji ir Beļģijas reģionālās vienības. Otrkārt, kā tas izriet no Regulas 2018/1724 preambulas pirmās un piektās norādes, šī regula tika pieņemta, pamatojoties uz LESD 21. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu un tātad saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru LESD 289. panta 1. punkta un 294. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>No tā izriet, ka saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu prasītājiem kā valsts administratīvi teritoriālām vienībām ir <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT> prasīt atcelt Regulu 2018/1724, ja šī regula tos skar tieši un individuāli minētās tiesību normas izpratnē. Proti, reģionālas vai vietējas administratīvi teritoriālas vienības prasība nevar tikt pielīdzināta dalībvalsts prasībai, jo dalībvalsts jēdziens LESD 263. panta otrās daļas izpratnē attiecas tikai uz dalībvalstu valdības iestādēm. Šo jēdzienu nevar attiecināt uz reģionu vai citu administratīvi teritoriālu vienību valdībām, neierobežojot Līgumā paredzēto<?PAGE NO="5"?> institucionālo līdzsvaru (šajā nozīmē skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091126">2009. gada 26. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Região autónoma dos Açores</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑444/08 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:733">EU:C:2009:733</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Turklāt no pastāvīgās judikatūras arī izriet, ka valstu konstitucionālo tiesību normas, ar kurām tiek piešķirta kompetence, LESD 263. panta izpratnē nevar noteikt reģionālo vienību <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT> (skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091126">2009. gada 26. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Região autónoma dos Açores</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑444/08 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:733">EU:C:2009:733</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to tas vien, ka reģionālai iestādei ir noteikta kompetence jomā, uz kuru attiecas tās apstrīdētais akts, tai nepiešķir <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT>, ja attiecīgais akts to tieši vai attiecīgajā gadījumā individuāli neskar.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Tā kā Parlaments un Padome apgalvo prasības nepieņemamību, pamatojoties uz apstākli, ka prasītāji nav skarti individuāli, ir jāpārbauda, vai prasība ir pieņemama no šī nosacījuma skatpunkta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētais nosacījums, saskaņā ar kuru tiesību aktam ir individuāli jāskar fiziskas vai juridiskas personas, kas nav šī akta adresāti, prasa, lai apstrīdētais pasākums tās skartu noteiktu tām raksturīgu īpašību dēļ vai kādas faktiskas situācijas dēļ, kura tās izceļ salīdzinājumā ar jebkuru citu personu un tādēļ tās individualizē analogi šāda akta adresātam (skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091126">2009. gada 26. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Região autónoma dos Açores</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑444/08 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:733">EU:C:2009:733</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Konkrētajā gadījumā no prasības pieteikuma 29., 35., 52., 57. un 72. punkta izriet, ka, lai gan prasītāji formāli pieprasa atcelt Regulu 2018/1724 kopumā, viņi koncentrē savus argumentus uz apgalvotajām nelikumībām, kas esot pieļautas šīs regulas normās, saskaņā ar kurām dalībvalstīm ir pienākums noteiktu informāciju padarīt pieejamu kādā Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits (skat. šā sprieduma 15. un 16. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Attiecīgi no prasības pieteikuma 20. un 22. punkta izriet, ka prasītāji apgalvo, ka tiem ir <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT> prasīt atcelt Regulu 2018/1724, atsaucoties uz sekām, ko šīs regulas normas, kuru mērķis ir uzlikt šā sprieduma 30. punktā minētos pienākumus, rada attiecībā uz to kompetencēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāizvērtē, vai Regulas 2018/1724 9. panta 2. punkts, 10. panta 4. punkts, 11. panta 2. punkts un 13. panta 2. punkta a) apakšpunkts individuāli skar prasītājus šā sprieduma 29. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā ziņā prasītāji apgalvo, ka attiecīgās normas apdraud politikas nostādnes, kas īstenotas saskaņā ar daudziem prasītāju pieņemtajiem tiesību aktiem, kuru mērķis ir apstiprināt vai ieviest vienīgi holandiešu valodas lietojumu saziņā starp prasītājiem un sabiedrību. Tādējādi, ciktāl šā sprieduma 32. punktā minētās normas liek saziņā starp prasītājiem un sabiedrību izmantot kādu citu valodu, kas nav holandiešu valoda, tās liedz prasītājiem īstenot savu kompetenci pēc saviem ieskatiem un pat piespiež prasītājus izmantot šo kompetenci tādā veidā, kas ir pretrunā piemērojamajiem tiesību aktiem, kuru dažiem aspektiem ir konstitucionāls mērogs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Turklāt šā sprieduma 32. punktā minētās normas mazinot prasītāju īstenotās tās pilsoniskās integrācijas politikas efektivitāti, saskaņā ar kuru ārvalstnieki, kas apmetas uz dzīvi Flandrijā (Beļģija), tiek mudināti iemācīties holandiešu valodu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Prasītājas piebilst, ka viņu <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT> izriet no Beļģijas Konstitūcijā paredzētā Beļģijas Karalistes iedalījuma lingvistiskajos reģionos un kompetenču sadales valodu jautājumos, kuri radušies tāda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>valodu konflikta<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ietvaros, kas nav novērots citās dalībvalstīs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Pirmkārt, jānorāda, ka Regulas 2018/1724 4. panta 1. punktā noteiktais pienākums nodrošināt, ka lietotājiem tiešsaistē savas valsts mājaslapās ir viegli pieejama šīs regulas 2. panta 2. punktā minētā informācija (skat. šā sprieduma 11. un 12. punktu), ir vienādi piemērojams visām dalībvalstīm.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Otrkārt, līdzīgi no Regulas 2018/1724 9. panta 2. punkta, 10. panta 4. punkta un 11. panta 2. punkta izriet, ka pienākums attiecīgo informāciju darīt pieejamu kādā Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits, bez izņēmuma gulstas uz visām attiecīgajā jomā kompetentajām valsts iestādēm. Tas pats attiecas arī uz šīs pašas regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto pienākumu nodrošināt, ka lietotājiem norādījumi par šīs regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto procedūru izpildi ir pieejami kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>No tā izriet, ka ikvienu valsts iestādi, kuras kompetencē ir īstenot Regulas 2018/1724 normas, šī regula skar tādā pašā veidā kā prasītājus – kā iestādes, kurām ir piešķirtas šādas pilnvaras saskaņā ar Beļģijas tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir taisnība, ka var uzskatīt, ka Savienības tiesību akts individuāli skar valsts administratīvi teritoriālu iestādi, ja tas ietekmē šīs iestādes pieņemtu aktu un tādējādi liedz tai pēc saviem ieskatiem īstenot savu kompetenci, ko tai sniedz valsts tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051005">2005. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Land Oberösterreich</HT> un Austrija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑366/03 un T‑235/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:347">EU:T:2005:347</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Tomēr, ņemot vērā individuālā skāruma definīciju LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē (skat. šā sprieduma 29. punktu), šie apstākļi var pamatot secinājumu par šādu valsts administratīvi teritoriālas iestādes skārumu tikai tad, ja vienīgais apstrīdētā akta mērķis ir Savienības kompetences īstenošana attiecībā uz konkrētu aktu, ko pieņēmusi minētā iestāde (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980430">1998. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vlaams</HT> <HT TYPE="ITALIC">Gewest</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑214/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1998:77">EU:T:1998:77</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021023">2002. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Diputación Foral de Álava</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, no <NO.CASE>T‑346/99 līdz T‑348/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2002:259">EU:T:2002:259</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051005">2005. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Land Oberösterreich</HT> un Austrija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑366/03 un T‑235/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:347">EU:T:2005:347</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Regula 2018/1724 taču tika pieņemta saistībā ar Savienības kompetenci, kas ir vērsta uz to, lai sasniegtu LESD 21. un 114. pantā aprakstītos mērķus, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību, atvieglojot no tā izrietošo tiesību īstenošanu. Šajā kontekstā, kā tas izriet no šā sprieduma 36. un 37. punktā minētajām normām, Regula 2018/1724 attiecas uz to, ka dalībvalstis padara pieejamu noteiktu informāciju, kas ir būtiska, lai īstenotu brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, kuras pilsoņiem izriet no dažām Savienības tiesību normām. Tādējādi šīs regulas pieņemšanas mērķis nav Savienības kompetences īstenošana attiecībā uz konkrētiem prasītāju pieņemtajiem tiesību aktiem par holandiešu valodas izmantošanu attiecībās starp administrāciju un pilsoņiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Turklāt pieeja, saskaņā ar kuru jebkāda pārklāšanās starp Savienības tiesību akta piemērošanas jomu un valsts administratīvi teritoriālas iestādes pieņemtu tiesību aktu piemērošanas jomu nozīmētu, ka šī iestāde ir uzskatāma par personu, kuru individuāli skar Savienības tiesību akts, attiecīgās valsts administratīvi teritoriālas iestādes ievietotu to dalībvalstu rangā, kurām ir adresēti Savienības tiesību akti. Līdz ar to šāda pieeja apdraudētu Līgumā paredzēto institucionālo līdzsvaru (skat. šā sprieduma 26. punktu), un tāpēc, pretēji prasītāju apgalvotajam, tai nevar piekrist.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Šo secinājumu neatspēko fakts, ka Beļģijas tiesību akti par valodu lietojumu administratīvajā jomā, pēc prasītāju domām, izriet no vairākiem kompromisiem, kas panākti ilgstošu sarežģītu sarunu rezultātā un kas šodien ir daļēji atspoguļoti šīs dalībvalsts konstitūcijā. Proti, kā izklāstīts iepriekš 27. punktā, kompetenču sadalījums saskaņā ar valstu konstitucionālo tiesību normām, ar kurām tiek piešķirta kompetence, nevar noteikt valsts administratīvi teritoriālu vienību <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Visbeidzot ir jāatgādina, ka prasītāju izvirzītie pamati attiecas tikai uz apgalvotājām nelikumībām, kas esot pieļautas Regulas 2018/1724 9. panta 2. punktā, 10. panta 4. punktā, 11. panta 2. punktā un 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Turklāt prasītājas apgalvo, ka tām ir <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT> prasīt atcelt Regulu 2018/1724, atsaucoties vienīgi uz attiecīgo normu ietekmi uz to kompetencēm (skat. šā sprieduma 30. un 31. punktu).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jāsecina, kā to apgalvo Parlaments un Padome, ka Regula 2018/1724 individuāli neskar prasītājus un līdz ar to prasība ir jānoraida kā nepieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 144. panta 3. punktam, ja atbildētājs iesniedz Reglamenta 130. panta 1. punktā paredzēto iebildi par nepieņemamību vai kompetences neesamību, lēmums par pieteikumu par iestāšanos lietā tiek pieņemts tikai pēc tam, kad šī iebilde tiek noraidīta vai kad lēmuma pieņemšana par to tiek atlikta līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai. Konkrētajā gadījumā, tā kā prasība kopumā tiek noraidīta kā nepieņemama, saskaņā ar Reglamenta 142. panta 2. punktu nav jālemj par Komisijas pieteikumu par iestāšanos lietā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājiem nolēmums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež tiem segt savus, kā arī atlīdzināt Parlamenta un Padomes tiesāšanās izdevumus atbilstoši pēdējo minēto lietas dalībnieku prasījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Turklāt atbilstoši Reglamenta 144. panta 10. punktam, ja – kā tas ir konkrētajā gadījumā – tiesvedība pamatlietā tiek izbeigta, pirms ir pieņemts lēmums par pieteikumu par iestāšanos lietā, pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējs un puses paši sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā. Tā kā pieteikums par iestāšanos lietā nav ticis paziņots pusēm un līdz ar to tām nevarēja rasties tiesāšanās izdevumi, ir jāsecina, ka Komisija pati segs savus tiesāšanās izdevumus šajā ziņā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)</P><P>izdod rīkojumu:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prasību noraidīt kā nepieņemamu.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par Eiropas Komisijas pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vlaamse Gemeenschap</HT></HT> <HT TYPE="BOLD">un</HT> <HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vlaams Gewest</HT> sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus</HT>.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">4)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Komisija savus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā radušos tiesāšanās izdevumus sedz pati.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.ORDER><SIGNATURE.CASE><P>Luksemburgā, <DATE ISO="20191210">2019. gada 10. decembrī</DATE></P><SIGNATORY><P>Sekretārs</P><P>E. Coulon</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Priekšsēdētāja</P><P>M. J. Costeira</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></ORDER>