Pagaidu versija
ĢENERĀLADVOKĀTA ATANASIJA RANTA [ATHANASIOS RANTOS]
SECINĀJUMI,
sniegti 2026. gada 22. oktobrī (1)
Lieta C‑398/25
Energie‑Control Austria für die Regulierung der Elektrizitäts- und Erdgaswirtschaft,
piedaloties
Magistrat der Stadt Wien,
DM,
Alpiq AG
(Verwaltungsgericht Wien (Vīnes Administratīvā tiesa, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Elektroenerģijas iekšējais tirgus – Regula (ES) Nr. 1227/2011 – Enerģijas vairumtirgus integritāte un pārredzamība – 1. panta 2. punkts un 2. panta 4. un 6. punkts – Teritoriālā piemērojamība – Pārrobežu pārvades jaudas tirdzniecība starp Austrijas Republiku un Šveices Konfederāciju – 2. panta 2. punkts – Jēdziens “tirgus manipulācijas” – 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts – Jēdziens “nepareizas vai maldinošas norādes” – Spēkā esība, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. pantu – 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts – Cenas noteikšana vairumtirdzniecības energoproduktiem mākslīgā līmenī – 13. panta 1. punkts – Aizliegumu ieviešana attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu – Valsts regulatīvajai iestādei piešķirtas izmeklēšanas un izpildes pilnvaras – 18. pants – Sankcijas – Pašvaldības administratīvajai iestādei piešķirtas sankciju piemērošanas pilnvaras – Pieļaujamība – Regula (ES) 2016/1719 – Nākotnes jaudas piešķiršanas pamatnostādnes – Iespēja sniegt nepareizas vai maldinošas norādes vai noteikt cenu mākslīgā līmenī Regulas Nr. 1227/2011 izpratnē, ja īstenotā rīcība atbilst Regulā 2016/1719 paredzētajiem procesuālajiem noteikumiem – Nodošanas un solīšanas stratēģija (return and bid strategy) – Atbilstība Regulai Nr. 1227/2011 – Regulas 2016/1719 2. panta otrās daļas 6. punkts – “Izmanto vai pārdod” princips – Piemērojamība ikmēneša izsolēm
I. Ievads
1. Pamatlietā Energie‑Control Austria für die Regulierung der Elektrizitäts- und Erdgaswirtschaft (Energie‑Control Austria, Elektroenerģijas un dabasgāzes nozares regulatīvā iestāde, Austrija; turpmāk – E‑Control) iesniedza pieteikumu Magistrat der Stadt Wien – Magistratisches Bezirksamt für den 3. und 11. Bezirk (Vīnes pilsētas pašvaldības administrācija, Austrija, 3. un 11. pilsētas rajona biroji; turpmāk – pilsētas rajona administratīvā iestāde), proti, iestādē, kuras kompetencē ietilpst šāda administratīvā soda noteikšana, lūdzot saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu noteikt administratīvo sodu DM – Šveicē iedibinātas komercsabiedrības Alpiq AG valdes priekšsēdētājai. Šis pieteikums bija pamatots ar aizdomām par tirgus manipulācijām Regulas (ES) Nr. 1227/2011 (2) izpratnē, veicot elektroenerģijas pārrobežu pārvades jaudas tirdzniecību starp Austrijas Republiku un Šveices Konfederāciju.
2. Tā kā pilsētas rajona administratīvā iestāde šo krimināltiesiska rakstura administratīvā soda procedūru atstāja bez izskatīšanas, E‑Control minēto lēmumu pārsūdzēja Verwaltungsgericht Wien (Vīnes Administratīvā tiesa, Austrija), kas ir iesniedzējtiesa.
3. Šī tiesa uzdod Tiesai divas jautājumu virknes. Pirmā attiecas, pirmkārt, uz Regulas Nr. 1227/2011 piemērojamību pārrobežu pārvades jaudas tirdzniecībai starp Austrijas Republiku un Šveices Konfederāciju abos virzienos; otrkārt, uz šīs regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta spēkā esību, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 49. pantu, un, treškārt, uz valsts tiesiskā regulējuma atbilstību saistībā ar valsts regulatīvajai iestādei (turpmāk – VRI) piešķirtajām pilnvarām, ņemot vērā minētās regulas 13. un 18. pantu. Ar otro jautājumu virkni Tiesa tiek lūgta precizēt jēdziena “tirgus manipulācijas” šīs pašas regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkta izpratnē piemērojamību, it īpaši tad, ja ikmēneša izsoles laikā tiek nodotas gada izsolēs iegūtās pārrobežu pārvades jaudas, un tam seko pirkšanas solījumu iesniegšana tajā pašā mēneša izsolē.
4. Līdz ar to šajā lietā Tiesai būs jālemj par vēl neizskatītiem jautājumiem saistībā ar enerģijas vairumtirgu, it īpaši par saistību starp noteikumiem, kas reglamentē pārrobežu pārvades jaudas izsoles, un tirgus manipulāciju aizliegumu un, precīzāk, par to, vai rīcība, kas atbilst šiem pirmajiem noteikumiem, tomēr var būt tirgus manipulācijas Regulas Nr. 1227/2011 izpratnē.
II. Tiesiskais regulējums
A. Savienības tiesības
1. Regula Nr. 1227/2011
5. Saskaņā ar Regulas Nr. 1227/2011 1., 2., 13., 14. un 31. apsvērumu:
“(1) Nepieciešams nodrošināt, lai patērētāji un citi tirgus dalībnieki varētu būt pārliecināti par elektroenerģijas un gāzes tirgu integritāti un lai enerģijas vairumtirgos noteiktās cenas atspoguļotu patiesu un konkurētspējīgu piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību, kā arī lai nevarētu gūt ienākumus no tirgus ļaunprātīgas izmantošanas.
(2) Enerģijas vairumtirgu integritātes un pārredzamības palielināšanas mērķim vajadzētu būt atklātas un godīgas konkurences stiprināšanai enerģijas vairumtirgos enerģijas galapatērētāju labā.
[..]
(13) Manipulācijas enerģijas vairumtirgū ietver personu veiktas darbības, ar ko mākslīgi rada tāda līmeņa cenas, kas nav pamatotas ar tirgus piedāvājumu un pieprasījumu, tostarp darbības attiecībā uz ražošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas faktiskās pieejamības jaudu, kā arī pieprasījumu. Tirgus manipulāciju veidi ietver viltotu tirdzniecības rīkojumu iesniegšanu un atsaukšanu; nepatiesas vai maldinošas informācijas vai baumu izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos, tostarp internetā vai ar jebkādiem citiem līdzekļiem; apzinātu nepatiesas informācijas sniegšanu uzņēmumiem, kuri veic cenu novērtējumus vai sniedz tirgus pārskatus, lai maldinātu tirgus dalībniekus, kuri tad rīkojas, pamatojoties uz šādiem cenu novērtējumiem vai tirgus pārskatiem; un apzinātu iespaida radīšanu par tādu elektroenerģijas ražošanas jaudu vai dabasgāzes vai pārvades jaudu pieejamību, kas atšķiras no faktiskās tehniskās pieejamības, ja šāda informācija ietekmē vai var ietekmēt vairumtirdzniecības energoproduktu cenu. Manipulācijas un to ietekme var notikt pāri valstu robežām, attiekties uz elektroenerģijas un gāzes tirgiem un finanšu un preču tirgiem, tostarp emisiju kvotu tirgiem.
(14) Tirgus manipulācijas un mēģinājumi manipulēt ar tirgiem ir, piemēram, personas vai personu grupas, kas darbojas saskaņoti, rīcība, lai nodrošinātu izšķirošu ietekmi pār vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu vai pieprasījumu, kura rezultātā tieši vai netieši var vai varētu tikt noteiktas cenas vai radīti citi negodīgas tirdzniecības nosacījumi; un vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvāšana, pirkšana vai pārdošana ar mērķi vai nolūku maldināt tirgus dalībniekus, kuri rīkojas, pamatojoties uz salīdzināmām cenām, kā arī minētās darbības, ja tām ir šāda ietekme. Tomēr pieņemta tirgus prakse, piemēram, tāda, kuru piemēro finanšu pakalpojumu jomā un kuru pašlaik nosaka 1. panta 5. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) [(3)], un kuru var pielāgot, ja groza šo direktīvu, var būt likumīgs veids, kā tirgus dalībniekiem nodrošināt labvēlīgu cenu par vairumtirdzniecības energoproduktu.
[..]
(31) Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai piemērojamās sankcijas par šīs regulas pārkāpšanu ir samērīgas, iedarbīgas un atturošas un atspoguļo pārkāpuma smagumu, patērētājiem nodarīto kaitējumu un iespējamos ieguvumus no iekšējās informācijas un tirgus manipulāciju izmantošanas tirdzniecībā. Šo sankciju piemērošana būtu jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Atzīstot mijiedarbību starp tirdzniecību ar elektroenerģijas un dabasgāzes atvasinātajiem produktiem un tirdzniecību ar faktisko elektroenerģiju un gāzi, sankcijām par šīs regulas pārkāpumiem būtu jāatbilst tām sankcijām, ko dalībvalstis noteikušas, ieviešot Direktīvu [2003/6]. [..] Šī regula neietekmē ne valstu noteikumus par pierādījumu apjomu, ne dalībvalstu regulatīvo iestāžu un tiesu pienākumu noskaidrot lietas faktus, ja šādi noteikumi un pienākumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem.”
6. Šīs regulas 1. panta “Priekšmets, darbības joma un saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem” 1. un 2. punkts noteic:
“1. Ar šo regulu paredz noteikumus tādu ļaunprātīgu darbību aizliegšanai, kas ietekmē enerģijas vairumtirgus, kuri ir saskaņoti ar finanšu tirgos piemērojamiem noteikumiem un nodrošina minēto enerģijas vairumtirgu pienācīgu darbību, vienlaikus ņemot vērā to specifiskās īpašības. Noteikumos paredzēts, ka enerģijas vairumtirgus uzrauga Energoregulatoru sadarbības aģentūra [ESA] [..], cieši sadarbojoties ar valsts regulatīvajām iestādēm un ņemot vērā mijiedarbību starp emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu un enerģijas vairumtirgiem.
2. Šī regula attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecību. Šīs regulas 3. un 5. pantu nepiemēro tādiem vairumtirdzniecības energoproduktiem, kas ir finanšu instrumenti un uz ko attiecas Direktīvas [2003/6] 9. pants. Šī regula neskar Direktīvas [2003/6] un 2004/39/EK [(4)], kā arī Eiropas konkurences tiesību aktu piemērošanu darbībām, uz ko attiecas šī regula.”
7. Minētās regulas 2. pantā “Definīcijas” paredzēts:
“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
[..]
2) “tirgus manipulācijas” ir:
a) jebkurš darījums vai jebkura tirdzniecības rīkojuma izdošana attiecībā uz energoproduktu vairumtirdzniecību:
i) kas sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz energoproduktu vairumtirdzniecības piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu,
ii) kurā viena persona vai vairākas personas savstarpējā sadarbībā vienam vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem ir noteikušas vai centušās noteikt mākslīgu cenu, ja vien persona, kas veikusi darījumu vai izdevusi tirdzniecības rīkojumu, nepierāda, ka šādas rīcības motīvi ir likumīgi un ka minētais darījums vai tirdzniecības rīkojums atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā enerģijas vairumtirgū; vai
iii) kas izmanto vai mēģina izmantot fiktīvu procedūru vai cita veida krāpšanu vai viltu, kuras sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu un pieprasījumu vai cenu;
[..]
[..]
4) “vairumtirdzniecības energoprodukti” ir šādi līgumi un atvasinātie instrumenti neatkarīgi no to tirdzniecības vietas un veida:
a) līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi, ja tā notiek Savienībā;
b) atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz Savienībā ražotu, tirgotu vai piegādātu elektroenerģiju vai dabasgāzi;
c) līgumi par elektroenerģijas pārvadi vai dabasgāzes transportēšanu Savienībā;
d) atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz elektroenerģijas pārvadi vai dabasgāzes transportēšanu Savienībā.
[..]
[..]
6) “enerģijas vairumtirgus” ir jebkurš Savienības tirgus, kur tirgo vairumtirdzniecības energoproduktus;
7) “tirgus dalībnieks” ir ikviena persona – tostarp pārvades sistēmu operatori –, kas veic darījumus, tostarp izdod tirdzniecības rīkojumus, vienā vai vairākos enerģijas vairumtirgos;
8) “persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona;
[..]
10) “valsts regulatīvā iestāde” ir valsts regulatīvā iestāde, kas norīkota atbilstīgi 35. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu [(5)] [..];
11) “pārvades sistēmas operators” lietots nozīmē, kas noteikta Direktīvas [2009/72] 2. panta 4. punktā [..];
[..].”
8. Minētās regulas 5. pantā “Tirgus manipulāciju aizliegums” noteikts:
“Veikt vai mēģināt veikt tirgus manipulācijas enerģijas vairumtirgū ir aizliegts.”
9. Regulas Nr. 1227/2011 13. pants “Aizliegumu ieviešana attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu” formulēts šādi:
“1. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina 3. un 5. pantā noteikto aizliegumu un 4. pantā noteikto pienākumu piemērošanu.
Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts regulatīvajām iestādēm līdz 2013. gada 29. jūnijam ir izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, kas ir nepieciešamas šīs funkcijas veikšanai. Minētās pilnvaras īsteno proporcionālā veidā.
Minētās pilnvaras īsteno:
a) tieši;
b) sadarbībā ar citām iestādēm; vai
c) vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.
Attiecīgā gadījumā valsts regulatīvās iestādes var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras sadarbībā ar organizētajiem tirgiem, tirdzniecības darījumu savietošanas sistēmām vai citām personām, kas profesionāli veic darījumus [..]
2. Šā panta 1. punktā minētās izmeklēšanas un izpildes pilnvaras ierobežo un attiecina tikai uz izmeklēšanas mērķi. Tās īsteno saskaņā ar valsts tiesību aktiem un tajās ietver šādas tiesības:
a) piekļūt jebkuram atbilstīgam dokumentam jebkādā formā un saņemt tā kopiju;
b) pieprasīt informāciju no visām attiecīgajām personām, tostarp arī no tām, kuras secīgi iesaistās rīkojumu nodošanā vai attiecīgo darbību veikšanā, kā arī no to vadītājiem un vajadzības gadījumā izsaukt kādu personu vai vadītāju un uzklausīt;
c) veikt pārbaudes uz vietas;
d) pieprasīt esošo telefonsarunu ierakstus un esošos datu plūsmas ierakstus;
e) pieprasīt izbeigt jebkuru praksi, kas ir pretrunā šai regulai vai deleģētajiem aktiem vai īstenošanas aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz to;
f) lūgt tiesai aktīvu iesaldēšanu un/vai sekvestrāciju;
g) lūgt tiesai vai jebkurai kompetentajai iestādei noteikt profesionālās darbības pagaidu aizliegumu.”
10. Saskaņā ar šīs regulas 18. pantu “Sankcijas”:
“Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, atturošām un samērīgām, atspoguļojot pārkāpuma veidu, ilgumu un smagumu, kaitējumu patērētājiem un iespējamos ieguvumus no tirdzniecības, kas veikta, pamatojoties uz iekšējo informāciju un tirgus manipulāciju.
[..]
Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvā iestāde var nodot atklātībai pasākumus vai sankcijas, kas uzliktas par šīs regulas pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad šāda izpaušana varētu radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.”
2. Regula (ES) 2016/1719
11. Regulas (ES) 2016/1719 (6) 1. panta “Priekšmets un piemērošanas joma” 1. punkts formulēts šādi:
“Ar šo regulu nosaka sīki izstrādātus noteikumus par starpzonu jaudas piešķiršanu nākotnes tirgos, par kopīgu metodiku, kā noteikt ilgtermiņa starpzonu jaudu, par Eiropas līmeņa vienotas piešķiršanas platformas izveidi, kurā tiek piedāvātas ilgtermiņa pārvades tiesības, un par iespēju ilgtermiņa pārvades tiesības atgriezt vēlākai nākotnes jaudas piešķiršanai vai tirgus dalībniekiem nodot šīs ilgtermiņa pārvades tiesības citiem tirgus dalībniekiem.”
12. Šīs regulas 2. pantā “Definīcijas” norādīts:
“Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas [..] [Direktīvas 2009/72] 2. pantā.
Papildus piemēro šādas definīcijas:
1) “nākotnes jaudas piešķiršana” ir ilgtermiņa starpzonu jaudas iedalīšana izsolē, kas notiek pirms nākamās dienas laikposma;
2) “ilgtermiņa pārvades tiesības” ir fiziskās pārvades tiesības (“FIZPT”) vai izvēles finansiālās pārvades tiesības (“izvēles FINPT”), vai saistošās finansiālās pārvades tiesības (“saistošās FINPT”), kuras iegūst nākotnes jaudas piešķiršanā;
3) “piešķiršanas noteikumi” ir nākotnes jaudas piešķiršanas noteikumi, ko piemēro vienotā piešķiršanas platforma;
4) “vienotā piešķiršanas platforma” ir Eiropas platforma, kuru izveidojuši visi PSO un kurā tiek piešķirta nākotnes jauda;
5) “izsole” ir process, kurā ilgtermiņa starpzonu jaudu piedāvā un piešķir tirgus dalībniekiem, kuri iesniedz solījumus;
6) “izmanto vai pārdod” (IVP) ir princips, saskaņā ar kuru starpzonu jauda, uz ko nopirktās fiziskas pārvades tiesības nav nominētas, automātiski kļūst pieejama nākamās dienas jaudas piešķiršanai un saskaņā ar kuru šo fiziskās pārvades tiesību turētājs saņem atlīdzību no PSO;
7) “nominēšana” ir tad, kad fiziskās pārvades tiesību turētājs un tā darījumpartneris vai pilnvarota trešā puse paziņo attiecīgajiem PSO par ilgtermiņa starpzonu jaudas izmantošanu;
[..].”
13. Minētās regulas 37. pantā “Noteikumi par līdzdalību nākotnes jaudas piešķiršanā” paredzēts:
“1. Lai tirgus dalībnieki būtu tiesīgi piedalīties izsolēs vai nodot savas ilgtermiņa pārvades tiesības, tiem jābūt reģistrētiem vienotajā piešķiršanas platformā un jāizpilda visas atbilstības prasības, kas noteiktas saskaņotajos piešķiršanas noteikumos. Atbilstības prasības ir saskaņā ar nediskriminācijas un pārredzamības principiem.
2. Kad tirgus dalībnieks ir iesniedzis reģistrācijas pieprasījumu, vienotā piešķiršanas platforma tirgus dalībnieku informē, vai tas ir izpildījis visas atbilstības prasības un ir tiesīgs piedalīties izsolēs vai nodot savas pārvades tiesības, sākot ar norādīto datumu.
3. Tirgus dalībnieki pilnībā ievēro saskaņotos piešķiršanas noteikumus. Tie gādā, lai visa informācija saistībā ar to dalību būtu atjaunināta, un bez kavēšanās paziņo vienotajai piešķiršanas platformai par jebkādām šīs informācijas izmaiņām.
4. Vienotā piešķiršanas platforma ir tiesīga apturēt vai atcelt tirgus dalībnieka tiesības piedalīties izsolēs vai nodot savas pārvades tiesības, ja tas ir pārkāpis savas līgumsaistības, ko paredz saskaņotie piešķiršanas noteikumi.
5. Ja tirgus dalībnieka tiesības piedalīties izsolēs vai nodot savas pārvades tiesības atbilstīgi saskaņotajiem piešķiršanas noteikumiem ir apturētas vai atceltas, tas neatbrīvo tirgus dalībnieku vai vienoto piešķiršanas platformu no to saistībām, kas izriet no ilgtermiņa pārvades tiesībām, kuras piešķirtas un apmaksātas pirms šādas apturēšanas vai atcelšanas.”
14. Šīs pašas regulas 43. pantā “Ilgtermiņa pārvades tiesību atgriešana” noteikts:
“1. Ilgtermiņa pārvades tiesību turētāji var ar vienotās piešķiršanas platformas starpniecību savas ilgtermiņa pārvades tiesības atgriezt attiecīgajiem PSO vēlākai nākotnes jaudas piešķiršanai.
2. Ilgtermiņa pārvades tiesību turētāji, kuri vēlas savas ilgtermiņa pārvades tiesības atgriezt vēlākai nākotnes jaudas piešķiršanai, par to tieši vai netieši – ar trešās puses starpniecību – paziņo vienotajai piešķiršanas platformai, kā noteikts saskaņotajos piešķiršanas noteikumos.
3. Ilgtermiņa pārvades tiesību turētājiem, kas atgriež savas ilgtermiņa pārvades tiesības, attiecīgie PSO ar vienotās piešķiršanas platformas starpniecību atlīdzina vai nu tieši, vai netieši ar trešās puses starpniecību. Šāda atlīdzība ir vienāda ar cenu, kas iegūta izsolē, kur šīs ilgtermiņa pārvades tiesības tiek atkārtoti piešķirtas.”
B. Austrijas tiesības
1. ElWOG 2010
15. 2010. gada 23. decembra Bundesgesetz, mit dem die Organisation auf dem Gebiet der Elektrizitätswirtschaft neu geregelt wird (Elektrizitätswirtschafts- und ‑organisationsgesetz 2010) (Federālais likums, ar kuru tiek noteikta jauna kārtība, kas skar elektroenerģijas sektora organizāciju (2010. gada Elektroenerģētikas nozares organizācijas likums)) (7), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (8) (turpmāk – ElWOG 2010), 89. pantā “Iestāžu kompetence citos jautājumos, ko reglamentē tieši piemērojamas federālo tiesību normas” noteikts:
“(1) Ja vien konkrētā gadījumā nav noteikts citādi, iestāde šī federālā likuma tieši piemērojamo federālo noteikumu izpratnē ir regulatīvā iestāde.
(2) Administratīvos sodus, kurus piemēro saskaņā ar 99.–102. pantu, piemēro reģionālā administratīvā iestāde [Bezirksverwaltungsbehörde], kuras kompetence noteikta atbilstoši Verwaltungsstrafgesetz [Administratīvo sodu likums] 26. pantam. Regulatīvajai iestādei šajā procesā ir lietas dalībnieka statuss. Tā ir tiesīga prasīt ievērot tiesību normas, kuru mērķis ir nodrošināt iestādei deleģēto sabiedrības interešu ievērošanu, kā subjektīvās tiesības tiesvedībā un iesniegt sūdzību federālās zemes administratīvajā tiesā.
(3) Regulatīvā iestāde atbildīgajām personām, kuras pārkāpj šajā federālajā likumā noteiktos pienākumus, var dot norādījumus un uzdot nodrošināt normatīvajiem aktiem atbilstošu stāvokli iestādes noteiktā saprātīgā termiņā, ja ir pamats uzskatīt, ka šīs personas arī bez lēmuma par soda piemērošanu rīkosies atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām. Regulatīvā iestāde norāda uz juridiskajām sekām, kas saistītas ar šādu pieeju.
(4) Atbildīgajām personām nepiemēro sodu, ja tās nodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošu stāvokli regulatīvās iestādes noteiktajā termiņā.
[..]”
16. Šī likuma 99. panta “Vispārīgie noteikumi par administratīvajiem sodiem” 4. punktā paredzēts:
“Ja nodarījums neatbilst tāda sodāma nodarījuma sastāva pazīmēm, kas ir piekritīgs vispārējām tiesām, vai neatbilst naudas soda piemērošanas pazīmēm, vai par to nav paredzēts bargāks sods saskaņā ar citiem noteikumiem par administratīvajiem sodiem, administratīvu pārkāpumu, par ko piemēro naudas sodu līdz 150 000 EUR, izdara ikviens, kurš:
1. pretēji Regulas [Nr. 1227/2011] 5. pantam kopsakarā ar 2. panta 2. un 3. punktu veic tirgus manipulācijas vai mēģina veikt tirgus manipulācijas;
[..].”
17. Minētā likuma 103. panta “Īpaši noteikumi par administratīvā soda piemērošanas procesu” 1. punktā noteikts:
“Noilguma termiņš (Administratīvo sodu likuma 31. panta 2. punkts) par 99.–102. pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem ir viens gads.”
2. VStG
18. 1991. gada 31. janvāra Verwaltungsstrafgesetz (Administratīvo sodu likums) (9), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (10) (turpmāk – VStG), 31. panta “Noilgums” 1. un 2. punkts formulēts šādi:
“(1) Personu nevar saukt pie atbildības, ja pret to viena gada laikā nav veiktas procesuālās darbības (32. panta 2. punkts). Šo termiņu aprēķina no dienas, kad pārkāpums ir pabeigts vai izbeigts; ja rezultāts, kas veido pārkāpuma sastāvu, radies tikai vēlāk, termiņu skaita tikai no šīs dienas.
(2) Soda piemērošana par administratīvo pārkāpumu izbeidzas, iestājoties noilgumam. Noilguma termiņš ir trīs gadi, un tas sākas 1. punktā noteiktajā dienā. Noilguma termiņā neieskaita:
1. laikposmu, kurā saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem nevar uzsākt vai turpināt procesuālās darbības;
2. laikposmu, kurā prokuratūra, tiesa vai cita administratīvā iestāde veic kriminālprocesu pret likumpārkāpēju saistībā ar nodarījumu;
3. laikposmu, kurā tiesvedība līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai apturēta, lai izskatītu vispirms izlemjamu jautājumu;
4. laikposmu, kurā tiesvedība notiek Verwaltungsgerichtshof [Augstākajā administratīvajā tiesā, Austrija], Verfassungsgerichtshof [Konstitucionālajā tiesā, Austrija] vai Eiropas Savienības Tiesā.”
C. Noteikumi piešķiršanai uz Šveices robežām
19. Joint Allocation Office SA (turpmāk – JAO) ir sabiedrība, kas darbojas kā vienota piešķiršanas platforma, kuru izveidojuši visi PSO nākotnes jaudas piešķiršanai Regulas 2016/1719 2. panta 4. punkta izpratnē.
20. Allocation Rules for Forward Capacity – Allocation on Swiss Borders (Nākotnes jaudas piešķiršanas noteikumi uz Šveices robežām), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, JAO pieņēma 2019. gada oktobrī (turpmāk – noteikumi piešķiršanai pie Šveices robežām) sadarbībā ar attiecīgajiem VRI un PSO.
21. Šo noteikumu 2. panta “Definīcijas un interpretācija” 1. punktā precizēts:
“Šajos piešķiršanas noteikumos lietotajiem terminiem ar lielajiem burtiem ir tāda nozīme, kāda tiem piešķirta [..] Regulā [2016/1719].”
22. Atbilstoši minēto noteikumu 45. pantam “Vispārīgi principi”:
“1. Fiziskās pārvades tiesībām piemērojams princips “izmanto vai pārdod”.
2. Piešķirto fizisko pārvades tiesību turētājs var nominēt fiziskās pārvades tiesības to fiziskai izmantošanai saskaņā ar 46. pantu.
3. Ja kāds no reģistrētajiem dalībniekiem savas fiziskās pārvades tiesības nav nominējis, piešķiršanas platforma attiecīgajai piešķiršanai uz dienu nodrošina nenominēto fizisko pārvades tiesību starpzonu apmaiņas jaudu. Tiem fizisko pārvades tiesību turētājiem, kuri savas fiziskās pārvades tiesības nenominē, lai savas tiesības fiziski izmantotu, vai kuri nav rezervējuši savas fiziskās pārvades tiesības balansēšanas pakalpojumiem, attiecīgajā gadījumā ir tiesības saņemt atlīdzību saskaņā ar 48. pantu.
[..]”
III. Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā
23. 2022. gada 6. jūlijā E‑Control iesniedza pieteikumu pret DM, lūdzot viņai noteikt administratīvu sodu saskaņā ar ElWOG 2010 99. panta 4. punkta 1. apakšpunktu kopsakarā ar Regulas Nr. 1227/2011 2. un 5. pantu, pilsētas rajona administratīvajā iestādē, proti, iestādē, kuras kompetencē ir šāda administratīvā soda piemērošana saskaņā ar šī likuma 89. panta 2. punktu.
24. Šī pieteikuma pamatā ir fakts, ka JAO 2019. gada 15. oktobrī ACER un E‑Control iesniedza ziņojumu par aizdomīgām darbībām, ziņojot par iespējamu pārkāpumu saistībā ar ikmēneša pārrobežu elektroenerģijas pārvades jaudu izsolēm uz Austrijas un Šveices robežas. Pēc tam arī ACER šo rīcību sākotnējā novērtējumā kvalificēja kā aizdomīgu.
25. E‑Control tostarp pārmeta Alpiq vai DM manipulatīvu darbību veikšanu, kas esot norisinājusies trīs posmos. Pirmais no tiem esot izpaudies kā ievērojamu ikgadējo pārrobežu elektroenerģijas pārvades jaudu iegāde ikgadējās izsolēs. Otrais esot izpaudies kā šo ikgadējo jaudu nodošana ikmēneša izsolēs, tādējādi ievērojami palielinot izsolē piedāvāto apjomu un radot citiem tirgus dalībniekiem iespaidu par patiesu pārdošanas nodomu. Visbeidzot, trešais posms esot izpaudies, Alpiq iesniedzot pirkšanas solījumus par ievērojamu ikmēneša jaudu apjomu iegādi, un tas, kā uzskata E‑Control, esot izraisījis minimālās cenas noteikšanu tai piederošajai jaudai. Šī rīcība esot norisinājusies laikā no 2020. līdz 2022. gadam.
26. E‑Control apgalvo, ka pēc tam, kad JAO savā tīmekļvietnē anonimizētā veidā publicēja pirkšanas solījumus pēc izsoļu noslēgšanās, kļuva skaidrs, ka Alpiq bija sniegusi tirgum nepareizas vai maldinošas norādes Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta izpratnē par solījumu un pieprasījumu, kas pastāvēja šajās izsolēs. Proti, publicētais pieprasījums un pirkšanas solījumu apjoms citiem tirgus dalībniekiem esot radījis iespaidu, ka tie ir lielāki, nekā tas ir patiesībā, īpaši tādēļ, ka, nododot ikgadējās izsolēs iegūto pārrobežu pārvades jaudu, Alpiq rīcībā esot bijusi lielākā daļa no ikmēneša izsolēs iegūtās jaudas un šī sabiedrība bija arī lielākais tās pircējs. Turklāt, kombinējot jautas nodošanu un pirkšanas solījumu iesniegšanu, Alpiq esot izdevies nodotajai jaudai panākt minimālo cenu, tālab citi tirgus dalībnieki to varēja iegādāties, tikai iesniedzot tādu pirkšanas solījumu, kas pārsniedz šo cenu. Šīs sabiedrības iesniegtie solījumi, kuri neesot bijuši nedz nepieciešami, nedz ekonomiski pamatoti, jo tai jau piederēja attiecīgās jaudas tiesības, šādi esot mākslīgi palielinājuši katru mēnesi publicēto kopējo pieprasījumu. Alpiq faktiski esot vienlaikus rīkojusies gan piedāvājuma pusē, izmantojot jaudas nodošanu, gan pieprasījuma pusē, iesniedzot pirkšanas solījumus, un šāda dubultā iejaukšanās citiem tirgus dalībniekiem nebija redzama solījumu anonimizācijas dēļ. Turklāt dažkārt tā esot iesniegusi ievērojami augstākus solījumus nekā citi tirgus dalībnieki.
27. Izskatot E‑Control pieteikumu, pilsētas rajona administratīvā iestāde uzsāka administratīvā soda piemērošanas procesu, kuru tā izbeidza ar 2023. gada 14. decembra lēmumu, pamatojoties uz to, ka, pirmkārt, procesā apsūdzētā Alpiq valdes priekšsēdētāja šīs funkcijas pildīja tikai kopš 2021. gada marta un, otrkārt, iespējamiem nodarījumiem jau bija iestājies noilgums.
28. E‑Control šo lēmumu pārsūdzēja Verwaltungsgericht Wien (Vīnes Administratīvā tiesa), kas ir iesniedzējtiesa. Papildus sūdzībā jau izklāstītajiem apstākļiem tā pirmo reizi šajā tiesā būtībā norādīja, ka pilsētas rajona administratīvās iestādes kompetencē nav izskatīt pamatlietu. Proti, E‑Control uzskata, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1227/2011 13. panta tiešo piemērojamību kopsakarā ar ElWOG 2010 89. panta 1. un 2. punktu šāda kompetence esot šai regulatīvajai iestādei, jo minētā administratīvā iestāde neesot neatkarīga tiesu iestāde šīs regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Kompetence, kas minētajai administratīvajai iestādei piešķirta ar ElWOG 2010 89. panta 2. punktu, neatbilstot arī minētās regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām, jo VRI sodīšanas pilnvaras neīstenojot kopdarbībā ar citām iestādēm – tai ir tikai tiesības iesniegt pieteikumu. Tā kā ElWOG 2010 89. panta 2. punkts neatbilstot šīs regulas 13. panta prasībām, šis valsts noteikums neesot piemērojams, tāpēc E‑Control kompetencē esot piemērot sankcijas saskaņā ar ElWOG 2010 89. panta 1. punktu. Turklāt, tā kā Vīnes pilsēta esot liela enerģētikas uzņēmuma īpašniece, pašvaldības dienestu, kas pakļauts tās norādījumiem, nevarot uzskatīt par objektīvu iestādi. Papildus, DM vai Alpiq pārmestajam pārkāpumam vēl neesot iestājies noilgums, jo, lai gan ElWOG 2010 103. panta 1. punktā ir atsauce uz VStG 31. panta 2. punktu, tā esot balstīta uz šī likuma agrāko redakciju. Austrijas likumdevējs esot vēlējies pagarināt noilguma termiņu lietas ierosināšanai no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.
29. Iesniedzējtiesa norāda, ka procesa laikā ne Alpiq, ne DM nav apstrīdējušas tām pārmesto rīcību pašu par sevi un būtībā norādījušas, ka tā atbilstot tiesību aktos noteiktajām prasībām, kas piemērojamas vienotās piešķiršanas platformas rīkotajām izsolēm. Tās arī esot apgalvojušas, ka šī prakse, kas ir zināma visiem tirgus dalībniekiem, atbilst tirgus praksei un nesniedz nepareizas vai maldinošas norādes citiem tirgus dalībniekiem, un to esot apstiprinājuši divi ekspertu ziņojumi. Turklāt Alpiq neesot bijusi nekāda iespēja pārdot ikgadējās izsolēs iegūto pārrobežu pārvades jaudu atkarībā no katra mēneša vajadzībām. Gluži pretēji, šo jaudu varēja nodot tikai pilnā apmērā, lai to izsolītu par cenu, kas noteikta izsoles noslēgumā, līdz ar to Alpiq neesot arī varējusi pati noteikt cenu. Tāpēc pārmestā rīcība neatbilstot pārkāpuma objektīvajiem kritērijiem, jo tai esot bijusi nopietna interese pārdot un pirkt attiecīgo pārvades jaudu. Turklāt šīs sabiedrības rīcība esot bijusi ekonomiski pamatota, saprotama un nepieciešama, jo Šveices elektroenerģijas tirgus neesot likvīds, tāpēc Alpiq esot bijusi jāveic riska ierobežošana ārvalstu tirgos, un tam bija nepieciešamas pārrobežu pārvades jaudas, lai arī ilgtermiņa prognozes ir saistītas ar augstu nenoteiktības pakāpi. Tādējādi pārvades tiesību nodošana esot ļāvusi nodot tirgus rīcībā lielāku jaudu, šādi palielinot tā likviditāti, un tas veicinot konkurenci. Turklāt noilgums lietas ierosināšanai jau esot iestājies.
30. Alpiq un DM piebilda, ka Regulas Nr. 1227/2011 13. pants pamatlietā nav tieši piemērojams, jo šajā tiesību normā pašā nav definēti nedz noteikumi par kompetenci, nedz kārtība sadarbībai starp VRI un iestādi, kura ir atbildīga par sankciju piemērošanu, līdz ar to atstājot dalībvalstīm rīcības brīvību. Saskaņā ar to institucionālās autonomijas principu šis noteikums nevar prevalēt pār ElWOG 2010 89. panta 2. punktu. Tā kā arī kompetences noteikumi attiecībā uz tiesībām, kas reglamentē E‑Control atzītās pilnvaras, atbilstot efektivitātes un līdzvērtības principiem, tai ir nodrošināta efektīva tiesību aizsardzība administratīvajā tiesā, un minētais 13. pants īstenots, lai piemērotu administratīvā pārkāpuma procedūru.
31. Šādos apstākļos Verwaltungsgericht Wien (Vīnes Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Regulas [Nr. 1227/2011] piemērošanas jomā ietilpst pārrobežu pārvades jaudas tirdzniecība starp Austrijas Republiku un Šveices Konfederāciju, kā arī starp Šveices Konfederāciju un Austrijas Republiku, ko veic Šveices uzņēmums?
2) Vai Regulas [Nr. 1227/2011] 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts atbilst [Hartas] 49. panta 1. punktam?
3) Vai pilsētas rajona administratīvās iestādes kompetence piemērot administratīvos sodus saskaņā ar [EIWOG 2010] 89. panta 2. punktu ir saderīga ar Savienības tiesību kritērijiem izmeklēšanas un izpildes pilnvarām Regulas [Nr. 1227/2011] 13. panta 1. punkta izpratnē, kā arī ar Savienības tiesību kritērijiem iedarbīgām un atturošām sankcijām Regulas [Nr. 1227/2011] 18. panta izpratnē?
Ja atbilde uz pirmo un trešo jautājumu ir apstiprinoša:
4) Vai (juridiska) persona var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes Regulas [Nr. 1227/2011] 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta izpratnē, ja tā ievēro Regulā [2016/1719] vai [noteikumos piešķiršanai uz Šveices robežām] izklāstītos procedūras noteikumus par rīcību pārrobežu pārvades jaudas izsolēs [JAO vienotajā piešķiršanas platformā], kas izveidota saskaņā ar Regulu [2016/1719]?
5) Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša: vai gada izsolēs iegādātās pārrobežu pārvades jaudas nodošana mēneša izsolē un tai sekojoša pirkšanas solījumu iesniegšana tai pašai mēneša izsolei (“return and bid strategy” – “nodošanas un solīšanas stratēģija”) JAO vienotajā piešķiršanas platformā ir tirgus manipulācija atbilstoši Regulas [Nr. 1227/2011] 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktam?
Ja atbilde uz pirmo un trešo jautājumu ir apstiprinoša:
6) Vai gada izsolēs iegūtās pārrobežu pārvades jaudas nodošana mēneša izsolē un tai sekojoša pirkšanas solījumu iesniegšana (“return and bid strategy” – “atgriešanas un solīšanas stratēģija”) tai pašai mēneša izsolei JAO vienotajā piešķiršanas platformā rada Regulas [2016/1719] 2. panta otrās daļas 6. punktā kopsakarā ar noteikumu piešķiršanai uz Šveices robežām 45. panta 1. punktu paredzētā “izmanto vai pārdod” principa pārkāpumu?
7) Vai, neraugoties uz juridiski atbilstošu rīcību izsolē JAO vienotajā piešķiršanas platformā, cenu var ietekmēt tādā mērā, ka tiek noteikta mākslīga cena un tādējādi tiek izpildīts Regulas [Nr. 1227/2011] 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā paredzētais tirgus manipulācijas nosacījums?
8) Gadījumā, ja atbilde uz sesto jautājumu ir apstiprinoša, vai gada izsolēs iegādātās pārrobežu pārvades jaudas nodošana mēneša izsolē un tai sekojoša pirkšanas solījumu iesniegšana tai pašai mēneša izsolei JAO vienotajā piešķiršanas platformā izpilda tirgus manipulācijas nosacījumu saskaņā ar Regulas [Nr. 1227/2011] 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu?”
32. Rakstveida apsvērumus Tiesā iesniedza E‑Control, DM un Alpiq, Austrijas un Itālijas valdības, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome, kā arī Eiropas Komisija. Šie lietas dalībnieki arī sniedza mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai 2026. gada 8. jūlijā.
IV. Juridiskā analīze
33. Vispirms norādīšu, ka iesniedzējtiesa ir lūgusi Tiesu atbildēt uz dažiem tās jautājumiem tikai tad, ja atbilde uz citiem jautājumiem ir apstiprinoša. Tomēr, lai pilnībā atbalstītu Tiesu un pilnības labad izskatīšu visus šīs tiesas uzdotos jautājumus.
34. Turklāt rakstveida un mutvārdu apsvērumos Austrijas valdība norādīja, ka saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu administratīvajām tiesām ir pilnīga kompetence izskatīt tajās iesniegto lietu, proti – tās pašas veic izmeklēšanu neatkarīgi no lietas dalībnieku iesniegtās informācijas. Šādos apstākļos, neskarot iesniedzējtiesas veikto analīzi pēc Tiesas sniegtajām atbildēm uz pirmo līdz trešo jautājumu, atbilde uz ceturto līdz astoto jautājumu, kuri attiecas uz jēdzienu “tirgus manipulācijas” Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta izpratnē, šķiet noderīga šai tiesai, lai tā varētu pieņemt nolēmumu pamatlietā.
A. Par pirmo prejudiciālo jautājumu
35. Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regula Nr. 1227/2011 jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama Šveices uzņēmuma veiktajai elektroenerģijas pārrobežu pārvades jaudas tirdzniecībai starp Austrijas Republiku un Šveices Konfederāciju abos virzienos.
36. Līdz ar to šī tiesa šaubās par minētās regulas teritoriālo piemērošanas jomu, ja starp dalībvalsti un trešo valsti notiek pārvades jaudas tirdzniecība, uzsverot, ka minētajā regulā tostarp ir atsauce uz “piegādi Savienībā” un “Savienības tirgu”, it īpaši tās 2. panta 4. un 6. punktā, kuros attiecīgi definēti jēdzieni “vairumtirdzniecības energoprodukti” un “enerģijas vairumtirgus”.
37. Šajā ziņā norādīšu, ka šīs pašas regulas 1. panta 2. punktā ir noteikts, ka tā attiecas uz “vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecību” (11). Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 4. punktā “vairumtirdzniecības energoprodukti” definēti kā līgumi un atvasinātie produkti, kas minēti šī punkta a)–d) apakšpunktā. To vidū 4. punkta c) apakšpunktā minēti “līgumi par elektroenerģijas pārvadi vai dabasgāzes transportēšanu Savienībā” (12). Šie līgumi it īpaši atšķiras no elektroenerģijas piegādes līgumiem, attiecībā uz kuriem šī paša 4. punkta a) apakšpunktā norādīts, ka piegādei jānotiek “Savienībā”.
38. Līdz ar to no šīs regulas 2. panta 4. punkta c) apakšpunkta formulējuma izriet, ka attiecībā uz līgumiem par elektroenerģijas pārvadi netiek prasīts, lai tā tiktu pārvadāta vienīgi dalībvalstu teritorijā. Tāpēc, tiklīdz elektroenerģija nonāk Savienības teritorijā, ir piemērojama minētā regula, tostarp līgumiem, kuros elektroenerģijas pārvade sākas vai beidzas trešajā valstī. Šajā gadījumā pamatlietā aplūkotie līgumi attiecas uz pārrobežu plūsmām starp Austrijas Republiku, proti, dalībvalsti, un Šveices Konfederāciju, proti, trešo valsti. Tā kā šajā kontekstā elektroenerģija neapšaubāmi tiek transportēta Savienības teritorijā, šie līgumi ietilpst šīs pašas regulas piemērošanas jomā saistībā ar “pārvadi Savienībā”.
39. Turklāt iesniedzējtiesa savā jautājumā norāda, ka pārrobežu transporta jaudas tirdzniecību veic “Šveices uzņēmums”. Šajā ziņā Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 7. punktā “tirgus dalībnieks” definēts kā “ikviena persona – tostarp pārvades sistēmu operatori –, kas veic darījumus, tostarp izdod tirdzniecības rīkojumus, vienā vai vairākos enerģijas vairumtirgos”. Un 2. panta 8. punktā precizēts, ka ar “personu” saprot “jebkuru fizisku vai juridisku personu”. Tāpēc šajā regulā nav prasīts, lai personas, kura slēdz līgumus par vairumtirdzniecības energoproduktiem minētās regulas 2. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē, juridiskā adrese, uzņēmējdarbības vieta, uzņēmums vai dzīvesvieta būtu reģistrēta Savienībā. Tāpat šīs pašas regulas 2. panta 4. punktā ietvertā “vairumtirdzniecības energoproduktu” definīcija attiecas uz minētajiem līgumiem un atvasinātajiem produktiem “neatkarīgi no to tirdzniecības vietas un veida”. Turklāt Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 6. punktā, kurā “enerģijas vairumtirgus” definēts kā “jebkurš Savienības tirgus, kur tirgo vairumtirdzniecības energoproduktus”, nav prasīts, lai tirdzniecību veiktu Savienībā reģistrēts tirgus dalībnieks. Līdz ar to šīs regulas piemērošanu neizslēdz apstāklis, ka pārrobežu transporta jaudas tirdzniecību veic trešajā valstī reģistrēts uzņēmums.
40. Nevienā citā minētās regulas normā nav ierobežojumi saistībā ar tās teritoriālo piemērojamību vai piemērojamību personām.
41. Interpretāciju, saskaņā ar kuru Regula Nr. 1227/2011 ir piemērojama tādiem līgumiem kā pamatlietā, apstiprina tās mērķi. Saskaņā ar tās 1. panta 1. punktu tajā tostarp paredzēti noteikumi, kas aizliedz ļaunprātīgu rīcību, kura ietekmē enerģijas vairumtirgus. Turklāt no šīs regulas 1. apsvēruma izriet, ka nepieciešams nodrošināt, lai patērētāji un citi tirgus dalībnieki varētu būt pārliecināti par elektroenerģijas un gāzes tirgu integritāti un nevarētu gūt ienākumus no tirgus ļaunprātīgas izmantošanas. Minētās regulas 13. apsvērumā arī noteikts, ka manipulācijas un to sekas var notikt visā pasaulē, tostarp elektroenerģijas tirgos. No šiem mērķiem izriet, ka priekšroka dodama šīs pašas regulas teritoriālās piemērošanas jomas plašai interpretācijai, lai nodrošinātu tās lietderīgo iedarbību.
42. Piebildīšu – tā kā Eiropas elektroenerģijas tirgi arvien vairāk ir savstarpēji savienoti ārpus Savienības teritorijas (13), Regula Nr. 1227/2011, kuras mērķis ir enerģijas vairumtirgu integritāte un pārredzamība, daļēji zaudētu savu jēgu, ja tā nebūtu piemērojama pārrobežu pārvades jaudas tirdzniecībai, tiklīdz elektroenerģijas tranzīts caur dalībvalsti ir no trešās valsts vai uz to.
43. Informācijas nolūkā norādīšu, ka šīs regulas 16. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēts, ka ACER “publicē nesaistošas pamatnostādnes par to, kā attiecīgā gadījumā piemērot 2. pantā noteiktās definīcijas”. Šajā ziņā minētā aģentūra ir pieņēmusi pamatnostādnes par minētās regulas piemērošanu, un 2.3.3. punktā (14) to 2021. gada 22. jūlija sestajā izdevumā (15) norādīts, ka jēdziens “elektroenerģijas pārvade Savienībā” VRI jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver tostarp jebkuru elektroenerģijas pārvadi no izsoles zonas vai punkta, kas ģeogrāfiski atrodas ārpus Savienības, uz izsoles zonu vai piegādes punktu, kas pilnībā vai daļēji atrodas Savienībā, kā arī jebkādu elektroenerģijas pārvadi pretējā virzienā (16). Šo pamatnostādņu 2.3. punktā (17) arī minēts, ka šī pati regula attiecas uz personām, kuras neveic uzņēmējdarbību Savienībā, ja tās slēdz darījumus par vairumtirdzniecības energoproduktiem. Lai gan minētās pamatnostādnes nav juridiski saistošas, tās ļauj uzzināt tirgus dalībnieku sniegto Regulas Nr. 1227/2011 interpretāciju, ciktāl saskaņā ar tās 16. panta 1. punkta pirmo daļu ACER vēlas, lai VRI savus uzdevumus šīs regulas ietvaros veiktu koordinēti un vienveidīgi.
44. Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu uz pirmo jautājumu atbildēt, ka Regula Nr. 1227/2011 jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama Šveices uzņēmuma veiktajai elektroenerģijas pārrobežu pārvades jaudas tirdzniecībai starp Austrijas Republiku un Šveices Konfederāciju abos virzienos.
B. Par otro prejudiciālo jautājumu
45. Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā lūdz Tiesu izvērtēt Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta spēkā esību, ņemot vērā Hartas 49. panta 1. punktu.
1. Par pieņemamību
46. Austrijas valdība apgalvo, ka otrais jautājums ir nepieņemams, jo neatbilst Tiesas Reglamenta 94. pantā paredzētajām prasībām, ciktāl iesniedzējtiesa nav pietiekami izklāstījusi savas šaubas par Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta precizējumu. Iesniedzējtiesas nolēmumā neesot nevienas norādes uz dažādajiem jēdziena “tirgus manipulācijas” interpretācijas veidiem. Ar to vien, ka jēdziens nav definēts – kā tas bieži vien ir Savienības tiesībās – un ka to nepieciešams interpretēt, nepietiekot, lai konstatētu attiecīgās tiesību normas neprecizitāti un līdz ar to Hartas 49. panta 1. punkta pārkāpumu.
47. Atgādināšu, ka no sadarbības gara, kam jāprevalē prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, izriet, ka valsts tiesai lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu jāizklāsta konkrēti iemesli, kuru dēļ tā uzskata, ka atbilde uz tās jautājumiem par Savienības tiesību normu interpretāciju ir vajadzīga tajā izskatāmā strīda atrisināšanai. Tādēļ ir būtiski, ka valsts tiesa īpaši norāda konkrētos iemeslus, kādēļ tā šaubās par noteiktu Savienības tiesību normu spēkā esību, un izklāsta spēkā neesības iemeslus, uz kuriem tā varētu atsaukties. Kā atgādina Austrijas valdība, šāda prasība izriet arī no Tiesas Reglamenta 94. panta c) punkta (18).
48. Šajā gadījumā, lai arī otrā prejudiciālā jautājuma pamatojums ir īss, tas ļauj pietiekami saprast iemeslus, kuru dēļ iesniedzējtiesa jautā Tiesai par Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta spēkā esību. Proti, šī tiesa uzsver, ka tā vēlas noskaidrot, vai šajā tiesību normā ir ievērots Hartas 49. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzētais tiesiskuma princips krimināltiesību jomā, jo attiecībā uz jēdzienu “tirgus manipulācijas” šīs regulas 2. panta 2. punkta izpratnē neesot skaidri definēts jēdziens “nepareizas vai maldinošas norādes” saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu. Minētā tiesa it īpaši norāda uz Tiesas judikatūru par šajā 49. panta 1. punktā noteikto piemērojamo tiesību precizitātes principu, atsaucoties uz 2013. gada 18. jūlija spriedumu Schindler Holding u.c./Komisija (19).
49. Turklāt Austrijas valdības argumentācija, saskaņā ar kuru jēdziena “nepareizas vai maldinošas norādes” definīcijas neesība un nepieciešamība interpretēt tiesību aktus nav pietiekama, lai konstatētu Hartas 49. panta 1. punkta pārkāpumu, attiecas uz uzdoto prejudiciālo jautājumu pēc būtības, nevis uz tā pieņemamību, līdz ar to tā ir jāizvērtē, izskatot to pēc būtības.
50. Šādos apstākļos Tiesas rīcībā ir faktiskie un tiesiskie apstākļi, lai varētu sniegt noderīgu atbildi uz tai uzdoto jautājumu. Tādēļ uzskatu, ka otrais jautājums ir pieņemams.
2. Par lietas būtību
51. Hartas 49. panta “Noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi” 1. punkta pirmajā teikumā noteikts, ka “nevienu nevar atzīt par vainīgu nodarījumā, kas ir darbība vai bezdarbība un ko tā izdarīšanas brīdī saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām vai starptautiskajām tiesībām neuzskata par noziedzīgu nodarījumu”. Atgādināšu, ka no Paskaidrojumiem attiecībā uz Pamattiesību hartu (20) saistībā ar tās 49. pantu izriet, ka šī tiesību norma attiecas uz krimināltiesību jomu (21). Turklāt nav šaubu par to, ka pamatlieta attiecas uz Savienības tiesību īstenošanas situāciju Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē.
52. No Tiesas patstāvīgās judikatūras izriet, ka soda krimināltiesiskā rakstura vērtējumā, tostarp Hartas 49. panta piemērošanas mērķiem, nozīme ir trim kritērijiem. Pirmais kritērijs ir pārkāpuma juridiskā kvalifikācija valsts tiesībās, otrais ir pats pārkāpuma veids, un trešais – soda, ko attiecīgajai personai varētu piespriest, smaguma pakāpe (22).
53. Šajā ziņā ElWOG 2010 99. panta 4. punkta 1. apakšpunktā norādīts – “ja nodarījums neatbilst tāda sodāma nodarījuma sastāva pazīmēm, kas ir piekritīgs vispārējām tiesām, vai neatbilst naudas soda piemērošanas pazīmēm, vai par to nav paredzēts bargāks sods saskaņā ar citiem noteikumiem par administratīvajiem sodiem, administratīvu pārkāpumu, par ko piemēro naudas sodu līdz 150 000 EUR, izdara ikviens, kurš pretēji Regulas [Nr. 1227/2011] 5. pantam kopsakarā ar 2. panta 2. un 3. punktu veic tirgus manipulācijas vai mēģina veikt tirgus manipulācijas”.
54. Iesniedzējtiesai jāizvērtē, vai šajā ElWOG 2010 noteikumā paredzētajam sodam ir kriminālsoda raksturs Hartas 49. panta 1. punkta izpratnē. Šajā ziņā konstatēšu, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu šī tiesa minētajā tiesību normā paredzēto administratīvo pārkāpumu kvalificē kā “krimināltiesisku” pārkāpumu, neapšaubot šo kvalifikāciju, un to neapstrīd ne lietas dalībnieki, ne ieinteresētās personas, kuras ir iesniegušas apsvērumus. Tāpēc, neskarot pārbaudes, kas iesniedzējtiesai jāveic attiecībā uz šo secinājumu 52. punktā norādīto trīs kritēriju ievērošanu, šīs lietas vajadzībām uzskatu, ka šai pašai tiesību normai ir krimināltiesisks raksturs Hartas 49. panta izpratnē.
55. Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka, lai gan pašā Regulā Nr. 1227/2011 nav noteiktas nekādas sankcijas par tās 5. panta pārkāpumu, tās 18. pantā paredzēts, ka dalībvalstīm jānosaka efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, proti, sankcijas, kurām var būt krimināltiesisks raksturs. Šajā ziņā tādu jēdzienu iespējama neskaidrība vai neprecizitāte, ar kuriem nosaka rīcību, kas jāievēro attiecīgajām personām – neievērošanas gadījumā tām piemērojot minētās sankcijas –, var apdraudēt tiesiskuma principu krimināltiesību jomā (23).
56. Šajā ziņā saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tiesiskās drošības princips prasa, pirmkārt, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un, otrkārt, lai to piemērošana personām būtu paredzama, it īpaši tad, ja tās var radīt nelabvēlīgas sekas. Minētais princips tostarp prasa, lai tiesiskais regulējums ļautu ieinteresētajām personām precīzi zināt tajā noteikto saistību apjomu un lai šīs personas nepārprotami zinātu savas tiesības un pienākumus un spētu atbilstoši rīkoties. Tomēr šīs prasības nevar interpretēt kā tādas, kas nepieļauj, ka Savienības likumdevējs tā pieņemtajā tiesību normā izmanto abstraktu juridisku jēdzienu, nedz arī kā tādas, kuras paredz, ka šādā abstraktā tiesību normā jāmin dažādi konkrēti gadījumi, kad tas var būt piemērojams, jo likumdevējs visus šos gadījumus nevar noteikt iepriekš. Tāpēc nav nepieciešams, lai tiesību aktā pašā tiktu sniegti tehniski precizējumi, un ir pieļaujams, ka Savienības likumdevējs izmanto vispārīgu tiesisko regulējumu, kurš vajadzības gadījumā var tikt precizēts. Attiecīgi tas, ka leģislatīvs akts piešķir rīcības brīvību iestādēm, kurām ir uzdota tā īstenošana, pats par sevi nav pretrunā paredzamības prasībai, ja vien šādu pilnvaru izmantošanas apmērs un noteikumi, ņemot vērā attiecīgo leģitīmo mērķi, ir pietiekami skaidri definēti, lai indivīdam nodrošinātu atbilstošu aizsardzību pret patvaļu (24).
57. Tāpat saskaņā ar Tiesas judikatūru nosacījums, ka likumā skaidri jādefinē pārkāpumi un par tiem paredzētie sodi, ir izpildīts, ja attiecīgā persona – no atbilstošās normas formulējuma un vajadzības gadījumā izmantojot tiesu sniegto normas interpretāciju – var uzzināt, par kādām darbībām vai bezdarbību tai iestāsies kriminālatbildība. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru attiecībā uz Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pantu, kurā paredzētas tiesības, kas atbilst Hartas 49. pantā garantētajām tiesībām, vispārīgā rakstura dēļ, kāds noteikti ir leģislatīviem aktiem, to formulējums nevar būt absolūti precīzs. No tā citstarp izriet, ka, lai arī, izmantojot tādu likumdošanas tehniku, kurā drīzāk tiek lietotas vispārīgas kategorijas, nevis izsmeļoši saraksti, bieži vien paliek pelēkās zonas ārpus definīcijas robežām, šīs šaubas par minētajiem ierobežojumiem pašas par sevi nav pietiekamas, lai padarītu tiesību normu par nesaderīgu ar šīs konvencijas 7. pantu, jo lielā vairumā gadījumu tā ir pietiekami skaidra (25).
58. Turklāt apstāklis, ka tiesiskajā regulējumā ir atsauce uz vispārīgiem jēdzieniem, kas pakāpeniski jānoskaidro, principā neliedz šo tiesisko regulējumu uzskatīt par tādu, kurā ietverti skaidri un precīzi noteikumi, kas attiecīgajai personai ļauj paredzēt, par kādām darbībām un bezdarbību var tikt piemēroti krimināltiesiska rakstura sodi. Šajā ziņā svarīgi noskaidrot, vai šo jēdzienu neskaidrību vai nenoteiktību var novērst, izmantojot parastās tiesību interpretācijas metodes (26).
59. Šajā gadījumā ir taisnība, ka Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā nav definēts jēdziens “nepareizas vai maldinošas norādes”. Tomēr konteksts, kurā iekļaujas šī tiesību norma, sniedz svarīgus precizējumus par rīcību, kuras dēļ var tikt piemērotas sankcijas tirgus dalībniekiem šīs regulas izpratnē.
60. Pirmkārt, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru – lai gan Savienības akta preambulai nav saistoša juridiska spēka un uz to nevar atsaukties, nedz lai atkāptos no pašām attiecīgā akta normām, nedz lai interpretētu šīs normas pretēji to formulējumam, ar to var tikt precizēts to saturs, jo šajā preambulā iekļautie apsvērumi ir uzskatāmi par būtiskiem interpretācijas elementiem, kuri var paskaidrot šā akta autora gribu (27). Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka tiesību akta apsvērumu mērķis ir izklāstīt iemeslus, kuru dēļ pasākums ir noteikts (28).
61. Regulas Nr. 1227/2011 13. un 14. apsvērumā ietverti vairāki elementi, kas ļauj lietderīgi izskaidrot jēdzienus “tirgus manipulācijas” un “nepareizas vai maldinošas norādes”. Proti, 13. apsvērumā norādīts, ka manipulācijas enerģijas vairumtirgū ietver personu veiktas darbības, ar ko mākslīgi rada tāda līmeņa cenas, kas nav pamatotas ar tirgus piedāvājumu un pieprasījumu, tostarp darbības attiecībā uz ražošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas faktiskās pieejamības jaudu, kā arī pieprasījumu. Tajā arī uzskaitīti dažādi tirgus manipulāciju veidi, piemēram, “viltotu tirdzniecības rīkojumu iesniegšana un atsaukšana” vai “apzināt[a] iespaida radīšan[a] par tādu elektroenerģijas ražošanas jaudu vai dabasgāzes vai pārvades jaudu pieejamību, kas atšķiras no faktiskās tehniskās pieejamības, ja šāda informācija ietekmē vai var ietekmēt vairumtirdzniecības energoproduktu cenu”. Savukārt 14. apsvērumā sniegti tirgus manipulāciju piemēri, tādi kā energoproduktu piedāvāšana, pirkšana vai pārdošana ar mērķi vai nolūku maldināt tirgus dalībniekus, kuri rīkojas, pamatojoties uz salīdzināmām cenām. Tajā arī precizēts, ka pieņemta tirgus prakse, piemēram, tāda, kuru piemēro finanšu pakalpojumu jomā un kura definēta Direktīvas 2003/6 1. panta 5. punktā, var būt likumīgs veids, kā tirgus dalībniekiem nodrošināt labvēlīgu cenu par vairumtirdzniecības energoproduktu.
62. Otrkārt, saskaņā ar Regulas Nr. 1227/2011 1. panta 1. punktu tajā ir paredzēti noteikumi, kas aizliedz ļaunprātīgu rīcību, kura ietekmē enerģijas vairumtirgus, un kas tostarp atbilst noteikumiem, kas piemērojami finanšu tirgos. Šajā pašā nozīmē šīs regulas 27. apsvērumā precizēts, ka ACER būtu jānodrošina, ka tā tiek piemērota koordinēti visā Savienībā un saskaņoti ar Direktīvas 2003/6 piemērošanu attiecībā uz iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām. Šajā ziņā no Tiesas judikatūras izriet, ka, ņemot vērā Savienības tiesību sistēmas vienotības un saskaņotības prasības, vienā un tajā pašā jomā pieņemtajos tiesību aktos izmantotajiem jēdzieniem ir jābūt vienai un tai pašai nozīmei, ja vien Savienības likumdevējs konkrētā likumdošanas kontekstā nav paudis atšķirīgu nodomu (29).
63. Direktīvas 2003/6 1. panta 2. punktā ir jēdziena “tirgus manipulācijas” definīcija, un tajā ir atsauce uz “nepareizām vai maldinošām norādēm”. Ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 (30), ar kuru tika aizstāta šī direktīva, minētā atsauce pārņemta tās 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā un c) apakšpunktā, kā arī 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta iii) punktā. Turklāt šajā regulā ir I pielikums, un tā A punktā saskaņā ar regulas 12. panta 3. punktu tostarp uzskaitīts neizsmeļošs to rādītāju saraksts, kas attiecas uz nepareizu vai maldinošu norāžu sniegšanu. No šo secinājumu iepriekšējā punktā minētās Tiesas judikatūras izriet, ka minētās norādes var ņemt vērā arī Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta interpretācijā.
64. Treškārt, šīs regulas 5. pantā paredzētais tirgus manipulāciju aizliegums attiecas uz īpaši sarežģītiem enerģijas vairumtirgiem, kuros iesaistīts ierobežots to specializēto uzņēmumu loks, kuri darbojas savas profesionālās darbības ietvaros, it īpaši uzņēmumi, kas pērk vai pārdod elektroenerģiju. Šajā ziņā Tiesa uzsvērusi, ka prasītā paredzamības pakāpe lielā mērā ir atkarīga no attiecīgā akta satura, no jomas, uz kuru tas attiecas, kā arī no tā adresātu skaita un statusa. Likuma paredzamība pieļauj, ka attiecīgā persona ir spiesta izmantot profesionālus padomus, lai lietā pastāvošajos apstākļos saprātīgi novērtētu, kādas sekas attiecīgais akts varētu radīt. Tas it īpaši attiecas uz profesionāļiem, kuri pieraduši, ka, veicot savus pienākumus, viņiem jārīkojas ar lielu rūpību. Tāpēc var sagaidīt, ka viņi būs īpaši uzmanīgi, novērtējot riskus, kas saistīti ar šādu darbību (31).
65. Ceturtkārt, ACER pamatnostādņu 6. nodaļā ir ietvertas detalizētas norādes, kas ļauj precizēt jēdzienu “manipulācija tirgū”, atsaucoties uz konkrētiem piemēriem. Arī šajā gadījumā – lai gan šīs pamatnostādnes nav saistošas, tās tomēr tirgus dalībniekiem var sniegt skaidrību par jēdziena “nepareizas vai maldinošas norādes” interpretāciju, kas VRI jāpiemēro.
66. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka, izvērtējot otro jautājumu, nav atklāts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta spēkā esību, ņemot vērā tiesiskuma principu krimināllietu jomā, kas nostiprināts Hartas 49. panta 1. punkta pirmajā teikumā.
C. Par trešo prejudiciālo jautājumu
67. Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1227/2011 13. panta 1. punkts un 18. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru pilnvaras piemērot sankcijas šīs regulas 5. panta pārkāpuma gadījumā ir nevis VRI tās 2. panta 10. punkta izpratnē, bet gan pašvaldības administratīvajai iestādei, kura ir atkarīga no norādījumiem.
68. Minētā tiesa norāda, ka šis jautājums iekļaujas E‑Control pamattiesvedībā sniegto apsvērumu kontekstā. Tā tostarp apgalvo, ka saskaņā ar valsts tiesību normām pilsētas rajona administratīvajai iestādei ir saistoši Vīnes pilsētas, kurai pašai pieder liels elektroenerģijas uzņēmums, mēra norādījumi, tāpēc varētu tikt apšaubīta šīs iestādes objektivitāte. Minētā tiesa uzskata, ka katrā ziņā jānosaka, vai, lai tiktu izpildītas Regulas Nr. 1227/2011 prasības, pietiek ar to, ka VRI tiek piešķirts lietas dalībnieka statuss tiesvedībā, šādi tai piešķirot tiesības iesniegt sūdzību administratīvā soda piemērošanas procesā, lai gan “tiesu iestādei” vai valsts tiesai šīs regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē nav kompetences piemērot sodu. Šie jautājumi attiecas uz to, vai minētajā tiesību normā ir norāde par kompetenci administratīvā soda piemērošanas procesā, it īpaši tādēļ, ka tā attiecas tikai uz “izmeklēšanas un izpildes pilnvarām”, nevis – kā tas it īpaši ir minētās regulas 18. pantā – arī uz sodu par tās neievērošanu. Gadījumā, ja minētajā 13. pantā šāds kompetences noteikums būtu paredzēts, būtu jāprecizē, vai minētā 13. panta prasībām atbilst VRI un administratīvās tiesībsargājošās iestādes sadarbība, kāda tā it īpaši noteikta ElWOG 2010 89. panta 2. punktā.
69. Lai atbildētu uz minēto jautājumu, man šķiet lietderīgi vispirms atgādināt vispārējo tiesisko regulējumu, kas Savienības tiesībās noteikts attiecībā uz VRI.
70. Piemērojot Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 10. punktu attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, VRI tiek izraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2009/72 35. panta 1. punktu. Pamatlietas faktu rašanās brīdī spēkā esošā direktīva, ar kuru tika aizstāta šī direktīva, bija Direktīva (ES) 2019/944 (32). Atbilstoši tās 57. panta 1. punktam “katra dalībvalsts norīko vienu regulatīvo iestādi valsts līmenī”. Šī panta 2. punktā paredzētas atkāpes, kas ļauj dalībvalstīs norīkot citas regulatīvās iestādes reģionālā līmenī; atkāpes paredzētas arī minētā panta 3. punktā, saskaņā ar kuru dalībvalsts var norīkot regulatīvās iestādes mazām sistēmām ģeogrāfiski nodalītā reģionā, kurā 2008. gadā patēriņš bija mazāks par 3 % no tās dalībvalsts kopējā patēriņa, kurā tas atrodas. Netiek apstrīdēts, ka šīs atkāpes pamatlietā nav piemērojamas.
71. Direktīvas 2019/944 57. panta 4. punktā noteikts, ka dalībvalstis garantē VRI neatkarību un nodrošina, ka tā izmanto savas pilnvaras taisnīgi un pārskatāmi. Lai nodrošinātu šādu neatkarību, pirmkārt, šīs tiesību normas a) punktā paredzēts, ka minētā iestāde ir juridiski un funkcionāli neatkarīga no citām publiskām vai privātām struktūrām. Otrkārt, šīs tiesību normas b) punkta i) un ii) apakšpunktā paredzētas prasības saistībā ar personāla un par minētās iestādes vadību atbildīgo personu neatkarību, norādot, ka tām jādarbojas neatkarīgi no tirgus interesēm un, veicot regulatīvus uzdevumus, tās neprasa un nepieņem tiešus norādījumus no valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām. Turklāt šīs direktīvas 57. panta 5. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēts – lai aizsargātu regulatīvās iestādes neatkarību, dalībvalstis tostarp nodrošina, ka šī iestāde var pieņemt lēmumus autonomi un neatkarīgi no politiskām struktūrām.
72. Attiecībā uz jēdzienu “neatkarība” norādīšu, ka Direktīvā 2019/944 tas nav definēts. Tomēr no Tiesas judikatūras par Direktīvas 2009/72 interpretāciju, kuras 35. panta 4. un 5. punkts būtībā ir identisks Direktīvas 2019/944 57. panta 4. un 5. punktam, izriet, ka šis jēdziens tā ierastajā nozīmē attiecībā uz valsts iestādēm apzīmē statusu, kas nodrošina iespēju attiecīgajai iestādei rīkoties pilnīgi brīvi attiecībā pret iestādēm, no kurām ir jānodrošina tās neatkarība, un tā ir pasargāta no jebkādiem ārējiem norādījumiem un jebkāda spiediena. Šī lēmumu pieņemšanas neatkarība nozīmē, ka, pildot valsts regulatīvo iestāžu pilnvaras un pienākumus, tās lēmumus pieņem autonomi, pamatojoties vienīgi uz sabiedrības interesēm, lai nodrošinātu Direktīvā 2009/72 izvirzīto mērķu ievērošanu, nebūdama pakļauta ārējiem norādījumiem, ko izdod citas valsts vai privātas struktūras. Šajā ziņā Tiesa norādījusi, ka VRI pilnīga neatkarība attiecībā pret saimnieciskajiem un publiskajiem subjektiem, vai tie būtu administratīvas vai politiskas struktūras un – pēdējā minētajā gadījumā – izpildvaras vai likumdošanas varas pārstāvji, ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka šo iestāžu pieņemtie lēmumi ir objektīvi un nediskriminējoši, izslēdzot iespēju privileģēti attiekties pret uzņēmumiem un saimnieciskajām interesēm, kas saistītas ar valdību, ar vairākumu vai katrā ziņā ar politisko varu, un lai ļautu regulatīvajām iestādēm savu darbību koordinēt ilgtermiņa perspektīvā, kas ir vajadzīga Direktīvas 2009/72 (33) mērķu sasniegšanai.
73. Regulas Nr. 1227/2011 kontekstā tās 13. panta par tirgus ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu 1. punkta pirmajā daļā norādīts, ka VRI nodrošina tostarp šīs regulas 5. pantā paredzēto aizliegumu piemērošanu. Atbilstoši 13. panta 1. punkta otrajai daļai katra dalībvalsts nodrošina, ka tās VRI līdz 2013. gada 29. jūnijam ir izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, kas ir nepieciešamas šīs funkcijas veikšanai, un ka minētās pilnvaras īsteno samērīgā veidā. Minētā 13. panta 1. punkta trešās daļas attiecīgi a), b) un c) punktā precizēts, ka šīs kompetences var īstenot tieši, sadarbojoties ar citām iestādēm vai vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs. Minētās regulas 13. panta 2. punktā paredzēts, ka šīs izmeklēšanas un izpildes pilnvaras attiecas tikai uz izmeklēšanas mērķi, un tajā ir uzskaitītas VRI piešķirtās tiesības, kas ietver tiesības piekļūt jebkuram atbilstīgam dokumentam un saņemt tā kopiju, veikt pārbaudes uz vietas, pieprasīt izbeigt jebkādu praksi, kas ir pretrunā šai regulai vai uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, lūgt tiesai iesaldēt vai arestēt aktīvus, kā arī lūgt tiesai vai kompetentajai iestādei noteikt pagaidu profesionālās darbības aizliegumu.
74. Turklāt šīs pašas regulas 18. panta, kas veltīts sankcijām, pirmajā daļā norādīts, ka dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro par Regulas Nr. 1227/2011 pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Tajā precizēts, ka paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, atturošām un samērīgām, atspoguļojot pārkāpuma veidu, ilgumu un smagumu, kaitējumu patērētājiem un iespējamos ieguvumus no tirdzniecības, kas veikta, pamatojoties uz iekšējo informāciju un tirgus manipulāciju (34).
75. Līdz ar to šajā 18. pantā nav precizēts, kurai iestādei ir piešķirta kompetence sodīt par Regulas Nr. 1227/2011, it īpaši tās 5. panta, pārkāpumiem. Turpretī šīs pārstrādātās regulas 18. panta 1. punkta otrajā daļā norādīts, ka, “neskarot kriminālsodus un neskarot 13. pantā paredzētās [VRI] pārraudzības pilnvaras, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredz, ka [VRI] attiecībā uz šīs regulas pārkāpumiem, kas minēti 13. panta 1. punktā, ir pilnvaras pieņemt piemērotus administratīvus naudas sodus un citus administratīvus pasākumus”. Tāpēc ar pārstrādāto regulu VRI ir skaidri piešķirtas pilnvaras piemērot administratīvos sodus. Tomēr, tā kā pamatlietas faktu rašanās laikā minētā regula nebija piemērojama, jāpārbauda attiecīgā Austrijas tiesiskā regulējuma atbilstība, ņemot vērā Regulu Nr. 1227/2011 tās sākotnējā redakcijā.
76. Saskaņā ar ElWOG 2010 89. panta 2. punktu “administratīvos sodus, kurus piemēro saskaņā ar 99.–102. pantu, piemēro reģionālā administratīvā iestāde, kuras kompetence noteikta atbilstoši Verwaltungsstrafgesetz (Administratīvo sodu likums) 26. pantam. Regulatīvajai iestādei šajā procesā ir lietas dalībnieka statuss. Tā ir tiesīga prasīt ievērot tiesību normas, kuru mērķis ir nodrošināt iestādei deleģēto sabiedrības interešu ievērošanu, kā subjektīvās tiesības tiesvedībā un iesniegt sūdzību federālās zemes administratīvajā tiesā”.
77. Attiecībā uz šī valsts tiesiskā regulējuma atbilstību Regulas Nr. 1227/2011 13. pantam konstatēšu, ka E‑Control kā Austrijas VRI ir izmeklēšanas pilnvaras, kas tostarp tiek īstenotas pamatlietā. Kā izriet no Austrijas valdības paskaidrojumiem tiesas sēdē, ar minēto valsts tiesisko regulējumu E‑Control ir piešķirta ļoti plaša izmeklēšanas kompetence un, pastāvot aizdomām par tirgus manipulācijām, tai tās jāpārbauda un gadījumā, ja šīs aizdomas tiek apstiprinātas, šīs izmeklēšanas rezultāts jāpaziņo pilsētas rajona administratīvajai iestādei, lūdzot piemērot sodu. Tomēr minētā valdība, kurai pievienojas E‑Control, norāda – tās izdarītie konstatējumi ne faktiski, ne juridiski kompetentajai pilsētas rajona administratīvajai iestādei nerada nekādas saistošas sekas, jo pēdējā minētā var brīvi veikt vai neveikt savu izmeklēšanu un autonomi izvērtēt faktus un tiesību jautājumus. Minētā valdība precizēja, ka E‑Control ir tikai lietas dalībnieks, konkrētāk, tas nozīmē, ka tā var ziņot par faktiem, piedalīties procesā, iesniegt nostājas un izvirzīt pamatus, tomēr nevar veikt kriminālvajāšanu vai apturēt noilgumu un, visbeidzot, tā nevar likt pilsētas rajona administratīvajai iestādei pieņemt nekādu lēmumu. Šī pati valdība tomēr piebilda, ka E‑Control konstatējumiem ir noteicoša loma divos aspektos. Tie, pirmkārt, ir sākumpunkts pierādījumu vākšanas un izmeklēšanas procedūrai, ko veic pilsētas rajona administratīvā iestāde, un, otrkārt, tiem ir īpaša nozīme, ņemot vērā specifiskās zināšanas, kādas ir E‑Control rīcībā attiecīgajā nozarē. Kā prasītāja tā tomēr varētu lūgt vai iesniegt pierādījumus un neatkarīgās administratīvajās tiesās apstrīdēt lēmumu, kas atzīts par prettiesisku. Citiem vārdiem sakot, Austrijas tiesības esot balstītas uz divkāršas pārbaudes mehānismu, ko veido pašas VRI veikta pirmā pārbaude, kam seko otra pārbaude, ko veic pilsētas rajona administratīvā iestāde.
78. Ņemot vērā šos paskaidrojumus, vispirms šķiet, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 1227/2011 13. panta 1. punkta trešās daļas a) apakšpunktu, E‑Control tieši neīsteno savas izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, jo tās veiktie konstatējumi nerada nekādas saistošas sekas pilsētas rajona administratīvajai iestādei. Turklāt, kā norādījusi iesniedzējtiesa, E‑Control jāvēršas šajā iestādē, lai tā lemtu par soda piemērošanu, lai arī minētā iestāde nav “tiesu iestāde” šīs regulas 13. panta 1. punkta trešās daļas c) apakšpunkta nozīmē.
79. Visbeidzot, norādīšu, ka, ņemot vērā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu, E‑Control pilnvaras neīsteno “sadarbībā ar citām iestādēm” minētās regulas 13. panta 1. punkta trešās daļas b) apakšpunkta izpratnē. Kā Komisija atgādināja rakstveida apsvērumos, no šīs pašas regulas sagatavošanas darbiem, proti, tās 2010. gada 8. decembra priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību (35), izriet, ka attiecībā uz 13. pantu “tirgus uzraudzību papildinās efektīva izmeklēšana, kas tiks veikta, ja ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, un kas vajadzības gadījumā ietvers atbilstošas sankcijas. Regula piešķir [VRI] noteicošo lomu šim uzdevumam un prasa, lai dalībvalstis tām piešķirtu vajadzīgās pilnvaras izmeklēt iespējamu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un paredzētu attiecīgus noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem” (36). No Austrijas valdības sniegtajiem precizējumiem izriet, ka attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētajā sistēmā E‑Control nav šādas galvenās lomas. Lai arī šai iestādei ir plašas izmeklēšanas pilnvaras, tai izmeklēšanas rezultāti jānosūta pilsētas rajona administratīvajai iestādei, kura var autonomi izvērtēt faktus un tiesību jautājumus un lemt par soda noteikšanu. Tāpēc nevar uzskatīt, ka E‑Control pilnvaras īsteno sadarbībā ar šo iestādi Regulas Nr. 1227/2011 13. panta 1. punkta trešās daļas b) apakšpunkta izpratnē.
80. Tāpēc, neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, uzskatu, ka pamatlietā aplūkotais Austrijas tiesiskais regulējums neatbilst šīs regulas 13. pantā paredzētajām prasībām.
81. Attiecībā uz minētās regulas 18. pantu, kurā nav skaidri precizēta kompetentā iestāde, no Tiesas judikatūras izriet – lai gan dalībvalstīm ir rīcības brīvība, izvēloties kompetento iestādi sankciju noteikšanai, piemērojot institucionālās un procesuālās autonomijas principu, šis princips tomēr jāpiemēro, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus, lai saglabātu piemērojamo Savienības tiesību normu lietderīgo iedarbību (37). Šajā ziņā minētajā 18. pantā tostarp prasīts, lai paredzētās sankcijas būtu iedarbīgas, atturošas un samērīgas.
82. Kā norādīju šo secinājumu 72. punktā, efektivitātes principa ievērošana prasa, lai iestāde, kuras kompetencē ir piemērot sankcijas minētās regulas 5. panta pārkāpuma gadījumā, būtu neatkarīga. Tomēr, kā atzīst Austrijas valdība, pretēji VRI pilsētas rajona administratīvā iestāde nav neatkarīga iestāde, jo tā ir atkarīga no norādījumiem – šajā gadījumā Vīnes pilsētas mēra kā federālās zemes valdības vadītāja, kurš pats ir pakļauts kompetentajam federālajam ministram, norādījumiem. Šī valdība tomēr apgalvo, ka, pirmkārt, uz pilsētas rajona administratīvajām iestādēm, īstenojot to pilnvaras, attiecas konstitucionālais kriminālvajāšanas likumības princips, saskaņā ar kuru tām, pildot uzticētās funkcijas, jāievēro spēkā esošie tiesību akti, un, otrkārt, saskaņā ar Austrijas konstitucionālo kārtību jānoraida visi norādījumi, ko izdevusi iestāde, kurai nav kompetences, vai kuru izpilde būtu pretrunā krimināltiesību normām. Tomēr, lai gan galējais vērtējums šajā ziņā jāveic iesniedzējtiesai, uzskatu, ka, ņemot vērā šo secinājumu 72. punktā minēto Tiesas judikatūru, ar šīm tiesību normām nepietiek, lai nodrošinātu pilsētas rajona administratīvās iestādes neatkarību. Proti, neatkarības prasība nozīmē, ka iestāde, kas ir atbildīga par sankciju piemērošanu, ir pasargāta no jebkādiem norādījumiem vai ārējas ietekmes, kas varētu ietekmēt tās pilnvaru īstenošanu. Taču pēc definīcijas iestādei, kas nav neatkarīga, nav spējas iebilst pret saņemtajiem norādījumiem, pat ja formāli tai ir tiesības tos noraidīt.
83. Piebildīšu, ka valsts tiesvedībā E‑Control izvirzīja arī jautājumus par neatbilstošiem noteikumiem noilguma jomā un interešu konfliktu saistībā ar to, ka Vīnes pilsētai pieder liels elektroenerģijas uzņēmums. Tomēr iesniedzējtiesa trešajā prejudiciālajā jautājumā nav atsaukusies uz šiem elementiem. Tāpēc tos nav nepieciešams izvērtēt, ciktāl saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātajā procedūrā tikai valsts tiesai, kura izskata pamatlietu un kurai jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā katras lietas īpatnības, ir jānovērtē gan prejudiciālā nolēmuma nepieciešamība, lai tā varētu taisīt spriedumu, gan Tiesai uzdoto jautājumu nozīmīgums (38).
84. Tāpēc ierosinu atbildēt uz trešo jautājumu, ka Regulas Nr. 1227/2011 13. panta 1. punkts un 18. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru pilnvaras piemērot sankcijas šīs regulas 5. panta pārkāpuma gadījumā ir nevis VRI šīs regulas 2. panta 10. punkta izpratnē, bet gan pašvaldības administratīvajai iestādei, kura ir atkarīga no norādījumiem.
D. Par ceturto un septīto prejudiciālo jautājumu
85. Ar ceturto un septīto jautājumu, kurus ierosinu izskatīt kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka tirgus dalībnieks ievēro Regulas 2016/1719, ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas pamatnostādnes, normas, it īpaši attiecībā uz tiesisko regulējumu par izsolēm, kas rīkotas JAO vienotajā piešķiršanas platformā, izslēdz to, ka šis dalībnieks varētu, pirmkārt, sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu un, otrkārt, noteikt viena vai vairāku vairumtirdzniecības energoproduktu cenu mākslīgā līmenī.
86. Ar ceturto jautājumu šī iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai rīcība vienotās piešķiršanas platformā organizētās izsolēs var izslēgt naudas soda piemērošanu, pamatojoties uz to, ka Savienības tiesību normas vai uz Savienības tiesībām balstītie vispārīgie noteikumi par izsolēm par pārrobežu pārvades jaudu veido tiesisko regulējumu, kas tirgus dalībniekiem garantē noteiktību par nosūtīto informāciju, tādējādi ļaujot novērst nepareizas vai maldinošas norādes Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta izpratnē. Šis tiesiskais regulējums tostarp izrietot no Regulas 2016/1719 un noteikumiem piešķiršanai uz Šveices robežām, un tajā precizēts, ka nodošana un pirkšanas solījumi, kas veikti pārrobežu pārvades jaudas izsolē, ir anonīmi. Minētā tiesa piebilst, ka minētā jautājuma pamatā ir prezumpcija, ka persona, kura piedalās izsolē, nerīkojas nelikumīgi citā statusā, piemēram, noslēdzot vienošanos par cenām ar citiem tirgus dalībniekiem. Ar septīto jautājumu šī pati tiesa vēlas noskaidrot, vai rīcību var raksturot kā tirgus manipulāciju Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta izpratnē, ja ar tirgus dalībnieka rīcību cena ir noteikta mākslīgā līmenī, pat ja ir ievēroti Regulā 2016/1719 paredzētie procesuālie noteikumi un noteikumi piešķiršanai uz Šveices robežām.
87. Tāpēc iesniedzējtiesa uzskata, ka atbilde uz šiem diviem jautājumiem jāsniedz, ņemot vērā gan Regulu 2016/1719, gan noteikumus piešķiršanai uz Šveices robežām. Tomēr saistībā ar pēdējiem minētajiem – lai gan to 2. pantā ir noteikts, ka dažiem tajos lietotajiem jēdzieniem ir tāda nozīme, kāda tiem it īpaši piešķirta Regulā 2016/1719, šie noteikumi neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, jo pamatlietas faktu rašanās brīdī Šveices Konfederācija nepiedalījās Savienības elektroenerģijas iekšējā tirgū (39), tāpēc uz tiem nav jāatsaucas, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.
88. Saistībā ar šo regulu Komisija rakstveida apsvērumos apgalvo, ka tā šajā lietā nav piemērojama, jo pārrobežu pārvades jaudas tirdzniecība notikusi uz Šveices robežas (40). Katrā ziņā, lai gan nav nepieciešams izskatīt jautājumu par tās piemērojamību pamatlietā, atsaukšos uz šo regulu, ciktāl tajā ir paredzēti procesuālie noteikumi par pārrobežu pārvades jaudas izsolēm.
89. Attiecībā uz Regulu Nr. 1227/2011 atgādināšu, ka tās 1. apsvērumā it īpaši norādīts, ka enerģijas vairumtirgos noteiktās cenas atspoguļo patiesu un konkurētspējīgu piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību un nevar gūt ienākumus no tirgus ļaunprātīgas izmantošanas. Šajā ziņā šīs regulas 2. panta 2. punktā ir definēts jēdziens “tirgus manipulācijas” un tā a) apakšpunktā precizēts, ka šis jēdziens attiecas uz jebkuru darījumu vai jebkuru tirdzniecības rīkojuma izdošanu attiecībā uz energoproduktu vairumtirdzniecību, kurā saskaņā ar šīs tiesību normas i) punktā noteikto sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz energoproduktu vairumtirdzniecības piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu, vai saskaņā ar ii) punktā noteikto – kurā viena persona vai vairākas personas savstarpējā sadarbībā vienam vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem ir noteikušas vai centušās noteikt mākslīgu cenu, ja vien persona, kas veikusi darījumu vai izdevusi tirdzniecības rīkojumu, nepierāda, ka šādas rīcības motīvi ir likumīgi un ka minētais darījums vai tirdzniecības rīkojums atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā enerģijas vairumtirgū.
90. Ņemot vērā šo formulējumu, “tirgus manipulācijas” kvalificēšana jāvērtē neatkarīgi no tā, vai ir ievēroti izsolēm piemērojamie procesuālie noteikumi. Šajā ziņā uzsvēršu, ka šīs tiesību normas ii) punktā ietverto norādi uz likumīgiem motīviem un atbilstību attiecīgajā enerģijas vairumtirgū pieņemtajai tirgus praksei, ar ko var attaisnot vairumtirdzniecības energoprodukta cenas noteikšanu mākslīgā līmenī, nevar uzskatīt par izsolēs piemērojamiem procesuālajiem noteikumiem. Pirmkārt, attiecīgajai personai jāpierāda tās rīcības likumīgums un, otrkārt, finanšu tirgu regulējuma ietvaros “pieņemtā tirgus prakse” ir īpaša tirgus prakse, ko ieviesusi kompetentā iestāde (41). Tā kā šim jēdzienam jābūt tādai pašai nozīmei saistībā ar Regulu Nr. 1227/2011, saskaņā ar šo secinājumu 62. punktā minēto Tiesas judikatūru “pieņemtā tirgus prakse”, kas norādīta šīs regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, atšķiras no šādiem procesuālajiem noteikumiem.
91. Vispārīgākā nozīmē Regulai Nr. 1227/2011 un Regulai 2016/1719 ir savstarpēji papildinoši mērķi. Proti, ar šo pēdējo minēto regulu atbilstoši tās 1. panta 1. punktam “nosaka sīki izstrādātus noteikumus par starpzonu jaudas piešķiršanu nākotnes tirgos, par kopīgu metodiku, kā noteikt ilgtermiņa starpzonu jaudu, par Eiropas līmeņa vienotas piešķiršanas platformas izveidi, kurā tiek piedāvātas ilgtermiņa pārvades tiesības, un par iespēju ilgtermiņa pārvades tiesības atgriezt vēlākai nākotnes jaudas piešķiršanai vai tirgus dalībniekiem nodot šīs ilgtermiņa pārvades tiesības citiem tirgus dalībniekiem”. Šīs regulas 37. panta 4. punktā vienīgi norādīts, ka vienotā piešķiršanas platforma ir tiesīga apturēt vai atcelt tirgus dalībnieka tiesības piedalīties izsolēs vai nodot savas pārvades tiesības, ja tas ir pārkāpis savas līgumsaistības, ko paredz saskaņotie piešķiršanas noteikumi. Tāpēc minētās regulas mērķis nav sodīt par rīcību, kas uzskatāma par tirgus manipulāciju, uz kuru attiecas Regula Nr. 1227/2011. Līdz ar to, ja tiktu uzskatīts, ka pietiek ar Regulas 2016/1719 noteikumu ievērošanu izsolēs, kas rīkotas JAO vienotajā piešķiršanas platformā, lai izslēgtu, ka tirgus dalībnieks var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes vai noteikt cenu mākslīgā līmenī, šai pēdējai minētajai regulai tiktu atņemta lietderīgā iedarbība.
92. Turklāt sankcijai par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu piemērojama tāda pati loģika kā tiesību ļaunprātīgai izmantošanai vispārēji. Šajā ziņā no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Savienības tiesiskā regulējuma piemērošana nav paplašināma tiktāl, ka tā iekļautu darījumus, kas tiek veikti tikai tādēļ, lai krāpnieciski vai ļaunprātīgi gūtu labumu no Savienības tiesībās paredzētajām priekšrocībām. Lai pierādītu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, jābūt, pirmkārt, objektīvu apstākļu kopumam, no kura izriet, ka, lai gan formāli Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi ir ievēroti, šī tiesiskā regulējuma mērķis nav sasniegts, un, otrkārt, subjektīvam elementam, proti, vēlmei iegūt no minētā Savienības tiesiskā regulējuma izrietošu labumu, mākslīgi radot apstākļus, kas vajadzīgi tā iegūšanai (42). Citiem vārdiem sakot, no paša “ļaunprātīgas izmantošanas” jēdziena izriet, ka šķietami likumīga rīcība var izraisīt tiesību normas pārkāpumu, ja sasniegtais mērķis vai rezultāts ir pretrunā Savienības likumdevēja gribai.
93. Šajos apstākļos ierosinu uz ceturto un septīto jautājumu atbildēt, ka Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka tirgus dalībnieks ievēro Regulas 2016/1719, ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas pamatnostādnes, normas, it īpaši attiecībā uz tiesisko regulējumu par izsolēm, kas rīkotas JAO vienotajā piešķiršanas platformā, neizslēdz to, ka šis dalībnieks var, pirmkārt, sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu un, otrkārt, noteikt viena vai vairāku vairumtirdzniecības energoproduktu cenu mākslīgā līmenī.
E. Par piekto un astoto prejudiciālo jautājumu
94. Ar piekto un astoto jautājumu, kurus ierosinu izskatīt kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkts jāinterpretē tādējādi, ka par tirgus manipulācijām ir uzskatāms tas, ka ikmēneša izsolē tiek nodota ikgadējā izsolē iegūtā pārrobežu pārvades jauda un pēc tam šajā pašā ikmēneša izsolē tiek iesniegti pirkšanas solījumi JAO vienotajā piešķiršanas platformā.
95. Šī tiesa precizē, ka tā vēlas noskaidrot, vai nodošanas un solīšanas stratēģija (“return and bid strategy”) ir Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minētais pārkāpums.
1. Par pieņemamību
96. DM un Alpiq apgalvo, ka, lai atbildētu uz šiem jautājumiem, jāņem vērā tirgus perspektīvas. Šajā ziņā esot jānosaka, kā informēts tirgus dalībnieks uztver vai var uztvert attiecīgo rīcību, proti, nodošanas un solījumu stratēģiju. Šim nolūkam iesniedzējtiesa esot uzdevusi veikt tiesas ekspertīzi, ņemot vērā konkrētā tirgus vidi un tās īpatnības, un tajā secināts, ka Alpiq nav sniegusi nekādas nepareizas vai maldinošas norādes un ka tās rīcība nebija tāda, kas izraisītu mākslīgu cenas līmeni. Tomēr saistībā ar minētajiem jautājumiem esot jāveic abstrakts nodošanas un solījumu stratēģijas vērtējums, kas neļaujot noteikt, vai saprātīgs tirgus dalībnieks var tikt maldināts.
97. Tomēr tas, ka piektais un astotais jautājums vispārīgi attiecas uz nodošanas un solījumu stratēģijas atbilstību Regulai Nr. 1227/2011, nevar izraisīt šo jautājumu nepieņemamību, jo Tiesai ir tiesības nevis piemērot Savienības tiesību normas konkrētam gadījumam, bet tikai lemt par to interpretāciju. Ja Tiesai ir lūgts sniegt prejudiciālu nolēmumu, tās uzdevums ir paskaidrot valsts tiesai Savienības tiesību normu saturu, lai tā varētu pareizi piemērot šīs normas lietā, ko šī tiesa izskata, nevis pašai veikt šādu piemērošanu, it īpaši tāpēc, ka Tiesas rīcībā nav visu tam nepieciešamo līdzekļu. Līdz ar to Tiesas kompetencē nav izvērtēt pamatlietas faktus vai piemērot Savienības tiesību normas, kuras tai ir lūgts interpretēt, valsts pasākumiem vai situācijām, jo šie jautājumi ir valsts tiesu ekskluzīvā kompetencē (43).
98. Neraugoties uz to, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesa ar LESD 267. pantu ieviestās tiesu sadarbības ietvaros, pamatojoties uz lietas materiāliem, tomēr var sniegt valsts tiesai Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izvērtējot kādas Savienības tiesību normas sekas (44).
99. Šādos apstākļos piektais un astotais prejudiciālais jautājums ir pieņemams.
2. Par lietas būtību
100. Atgādināšu, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka E‑Control tostarp pārmeta Alpiq vai DM rīcību, kuru veido tirgus manipulācija, kas esot norisinājusies trīs posmos. Pirmais no tiem esot izpaudies kā ievērojamu ikgadējo pārrobežu elektroenerģijas pārvades jaudu iegāde ikgadējās izsolēs. Otrais esot izpaudies kā šo ikgadējo jaudu nodošana ikmēneša izsolēs, tādējādi ievērojami palielinot izsolē piedāvāto apjomu un radot citiem tirgus dalībniekiem iespaidu par patiesu pārdošanas nodomu. Visbeidzot, trešais posms esot izpaudies, Alpiq iesniedzot pirkšanas solījumus par ievērojamu ikmēneša jaudu apjomu iegādi, un tas, kā uzskata E‑Control, esot izraisījis minimālās cenas noteikšanu tai piederošajai jaudai.
101. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, uzskatu, ka skaidri jānošķir otrais un trešais posms. Proti, otro posmu veido ikgadējās izsolēs iegūtās pārrobežu pārvades jaudas nodošana, kas skaidri paredzēta Regulas 2016/1719 43. pantā. Proti, saskaņā ar šī panta 1. punktu ilgtermiņa pārvades tiesību turētāji var ar vienotās piešķiršanas platformas starpniecību savas ilgtermiņa pārvades tiesības nodot attiecīgajiem PSO vēlākai nākotnes jaudas piešķiršanai. Minētā panta 3. punktā precizēts, ka ilgtermiņa pārvades tiesību turētāji, kuri nodod savas tiesības, tieši vai ar trešās personas starpniecību saņem atlīdzību no attiecīgajiem PSO, izmantojot vienoto piešķiršanas platformu, un šī atlīdzība ir vienāda ar cenu, kas izriet no izsoles, kurā ilgtermiņa pārvades tiesības tiek pārdalītas.
102. Līdz ar to pārrobežu pārvades jaudu, kas iegūta ikgadējās izsolēs, attiecīgais tirgus dalībnieks var nodot atbilstošajās ikmēneša izsolēs, un tas viņam ļauj atbrīvoties no jaudas, kura tam vairs nav vajadzīga. Šī jaudas atbrīvošana ir izdevīga arī tirgum, jo ļauj šo jaudu iegūt citiem tirgus dalībniekiem. Manuprāt, no Regulas 2016/1719 43. panta 3. punkta izriet, ka tirgus dalībniekam, kurš nodod savu jaudu, jāpieņem cena, kas izriet no izsoles, kurā ilgtermiņa pārvades tiesības tiek pārdalītas, un viņš nevar ietekmēt tās noteikšanu.
103. Saistībā ar pamatlietu šāda nodošana ir paredzēta noteikumos piešķiršanai uz Šveices robežām, un to atbilstošie noteikumi jāinterpretē iesniedzējtiesai. No iesniedzējtiesas nolēmuma neizriet, ka šis otrais posms šajā lietā radītu grūtības, ņemot vērā piemērojamos procesuālos noteikumus.
104. Tirgus dalībniekam, kurš ikmēneša izsolē nodevis ikgadējā izsolē iegūto pārrobežu pārvades jaudu, trešais posms izpaužas kā pirkšanas solījumu iesniegšana šajā ikmēneša izsolē par šīm pašām jaudām. Regula 2016/1719 šādu praksi nereglamentē. Uzskatu, ka noteiktos apstākļos to var uzskatīt par tirgus manipulāciju Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta izpratnē.
105. Saskaņā ar šīs regulas 13. apsvērumu manipulācijas enerģijas vairumtirgū ietver personu veiktas darbības, ar ko mākslīgi rada cenu paaugstinājumu līdz tādam līmenim, kas nav pamatots ar tirgus piedāvājumu un pieprasījumu, tostarp darbības attiecībā uz ražošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas faktiskās pieejamības jaudu, kā arī pieprasījumu. Tāpēc atbilstoši šim apsvērumam tirgus manipulācija tostarp var izpausties kā apzināta iespaida radīšana par to, ka pieejamā pārvades jauda atšķiras no faktiskās tehniskās pieejamības, ja šāda informācija ietekmē vai var ietekmēt vairumtirdzniecības energoproduktu cenu. Turklāt minētās regulas 14. apsvērumā norādīts, ka tirgus manipulācijas ietver arī vairumtirdzniecības energoproduktu iegādi ar mērķi vai nolūku maldināt tirgus dalībniekus, kuri rīkojas, pamatojoties uz atsauces cenām.
106. Šajā lietā galvenā problēma, manuprāt, ir saistīta ar to, kā norādījusi iesniedzējtiesa, ka nodošana un pirkšanas solījumi, kas iesniegti pārrobežu pārvades jaudas izsolē, ir anonīmi. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka JAO savā tīmekļvietnē pēc izsoles publicē pirkšanas solījumus anonimizētā veidā. Principā nodošana norāda citiem tirgus dalībniekiem, ka šādi nodotā pārvades jauda izsolēs ir pieejama par brīvu cenu. Tomēr, ja tirgus dalībnieks iesniedz piedāvājumu par jaudu, ko tas tikko nodevis, šķiet, kā to apgalvo E‑Control, ka šo jaudu var iegūt tikai par noteiktu minimālo cenu, citiem tirgus dalībniekiem par to nezinot. No tā izriet, ka attiecīgā rīcība var mākslīgi izraisīt cenu pieaugumu līmenī, ko neattaisno piedāvājuma un pieprasījuma tirgus spēki šīs pašas regulas 13. apsvēruma izpratnē.
107. Pamatlietā DM un Alpiq turklāt, atbildot uz Tiesas uzdoto jautājumu tiesas sēdē, norādīja, ka nodošanas un solījumu stratēģija var panākt tādu vidējo cenu enerģijas vairumtirgos, kas pārsniedz cenu, kas izrietētu no brīvas konkurences šajā pašā tirgū, ja minētā stratēģija netiktu piemērota.
108. Turklāt Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā ir norādīts, ka par tirgus manipulāciju uzskatāms tas, ja viena persona vai vairākas personas savstarpējā sadarbībā vienam vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem ir noteikušas vai centušās noteikt mākslīgu cenu, ja vien persona, kas veikusi darījumu vai izdevusi tirdzniecības rīkojumu, nepierāda, ka šādas rīcības motīvi ir likumīgi un ka minētais darījums vai tirdzniecības rīkojums atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā enerģijas vairumtirgū.
109. Mutvārdu apsvērumos DM un Alpiq apgalvoja, ka to pirkšanas solījumi attiecas vienīgi uz stratēģiju, lai optimizētu to komerciālo stāvokli. Nav šaubu, ka katrs tirgus dalībnieks pēc definīcijas cenšas optimizēt savu stāvokli un ieguvumus. Tomēr šādi optimizācijas mēģinājumi nevar attaisnot rīcību, kas ir pretrunā piemērojamiem noteikumiem.
110. Rakstveida apsvērumos, kā arī tiesas sēdē DM un Alpiq, atsaucoties uz iesniedzējtiesas pieprasīto tiesu ekspertīzi, arī apgalvoja, ka pilnīgs nodošanas un solījumu stratēģijas aizliegums izraisītu PSO ienākumu samazināšanos, tādējādi pieaugtu tīkla maksa un līdz ar to arī elektroenerģijas cena. Man tomēr ir šaubas par to, vai šis arguments pats par sevi ir pietiekams, lai pierādītu, ka nodošanas un solījumu stratēģija vispārēji atbilst Regulai Nr. 1227/2011.
111. Iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus tās rīcībā esošos faktiskos apstākļus, jāpārbauda, vai šīs lietas apstākļos Alpiq īstenotā nodošanas un solījumu stratēģija, pirmkārt, sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz elektroenerģijas piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu vai, otrkārt, bez leģitīmiem iemesliem nosaka vai mēģina noteikt šī energoprodukta cenu mākslīgā līmenī.
112. Šajā ziņā, kā rakstveida apsvērumos norādījusi Itālijas valdība, parasti izšķirošā nozīme, izvērtējot, vai pastāv tirgus manipulācijas Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkta izpratnē, ir izskatāmā gadījuma apstākļiem, kuri dažkārt ir ļoti sarežģīti.
113. Tāpēc ierosinu uz piekto un astoto jautājumu atbildēt, ka Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka tirgus dalībnieks ikmēneša izsolē nodod ikgadējā izsolē iegūto elektroenerģijas pārrobežu pārvades jaudu un pēc tam pirkšanas solījumus par šo pašu jaudu iesniedz šajā ikmēneša izsolē JAO vienotajā piešķiršanas platformā, ir tirgus manipulācija, ja šie piedāvājumi sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz elektroenerģijas piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu vai arī bez leģitīmiem iemesliem nosaka vai mēģina noteikt šī energoprodukta cenu mākslīgā līmenī. Šis vērtējums jāveic valsts tiesai, ņemot vērā to faktisko apstākļu kopumu, kas raksturo izskatāmo gadījumu.
F. Par sesto jautājumu
114. Ar sesto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas 2016/1719 2. panta otrās daļas 6. punkts jāinterpretē tādējādi, ka par šajā tiesību normā paredzētā principa “izmanto vai pārdod” pārkāpumu uzskatāms tas, ka ikmēneša izsolē tiek nodota ikgadējā izsolē iegūtā pārrobežu pārvades jauda un pēc tam šajā pašā ikmēneša izsolē tiek iesniegti šīs jaudas pirkšanas solījumi JAO vienotajā piešķiršanas platformā.
115. Šī tiesa norāda, ka, piemērojot noteikumu piemērošanai uz Šveices robežām 45. panta 1. punktu, princips “izmanto vai pārdod” ir piemērojams izsolēm, kas rīkotas vienotajā piešķiršanas platformā starp Austrijas Republiku un Šveices Konfederāciju. Saskaņā ar šo noteikumu 2. panta 1. punktu minētajam principam esot tāda nozīme, kāda tam piešķirta Regulā 2016/1719. Tāpēc šīs regulas 2. panta otrās daļas 6. punkta interpretācija esot noteicoša pamatlietas risinājumam. Minētā tiesa norāda, ka, pirmkārt, būtu jānosaka, vai princips “izmanto vai pārdod” nosaka prasības attiecībā uz ikgadējās izsolēs iegūtās ilgtermiņa jaudas nodošanu un, otrkārt, vai ar šo principu ir saderīga šādas ilgtermiņa jaudas pirkšanas solījumu iesniegšana nākamajā ikmēneša izsolē.
116. Regulas 2016/1719 2. panta otrās daļas 6. punktā princips “izmanto vai pārdod” definēts kā “princips, saskaņā ar kuru starpzonu jauda, uz ko nopirktās fiziskas pārvades tiesības nav nominētas, automātiski kļūst pieejama nākamās dienas jaudas piešķiršanai un saskaņā ar kuru šo fiziskās pārvades tiesību turētājs saņem atlīdzību no PSO”. Turklāt atbilstoši minētā 2. panta otrās daļas 7. punktam “nominēšanas noteikumi” ir noteikumi par to, kā fiziskās pārvades tiesību turētājs un tā darījumpartneris vai pilnvarota trešā puse paziņo attiecīgajiem PSO par ilgtermiņa starpzonu jaudas izmantošanu.
117. Tāpēc princips “izmanto vai pārdod” ir piemērojams, ja tirgus dalībnieki neizmanto savu iegūto jaudu, proti, ja tie to nav nominējuši. Šādā gadījumā JAO nenominēto jaudu automātiski pārdod nākamās dienas izsolēs pēc nominācijas procesa. Tāpēc šī principa mērķis ir izvairīties no tā, ka tirgus “zaudē” pieejamo jaudu.
118. Turpretī, kā jau tika norādīts šo secinājumu 101. un 102. punktā, jaudas nodošana ir mehānisms, kas tirgus dalībniekiem ļauj ilgtermiņa pārvades tiesības nodot vēlākā īsāka termiņa izsolē, šajā gadījumā – ikmēneša izsolē. Tāpēc, kā rakstveida apsvērumos uzsvēruši DM un Alpiq, kā arī Komisija, jaudas nodošanas mehānisms un princips “izmanto vai pārdod” ir divi atšķirīgi mehānismi un tie tiek iesaistīti dažādos posmos, proti, pirmais ir piemērojams ilgtermiņa izsolēs, bet otrais – nominācijas brīdī, proti, īstermiņa izsolēs.
119. Šāds konstatējums neļauj uzskatīt, ka nodošanas un solīšanas stratēģija de facto atbilstu Regulai 2016/1719, kā tas izriet no atbildes, kuru es ierosinu sniegt uz piekto un astoto jautājumu.
120. Līdz ar to ierosinu atbildēt uz sesto jautājumu, ka Regulas 2016/1719 2. panta otrās daļas 6. punkts jāinterpretē tādējādi, ka par šajā tiesību normā paredzētā principa “izmanto vai pārdod” pārkāpumu nav uzskatāms tas, ka tirgus dalībnieks ikmēneša izsolē nodod ikgadējā izsolē iegūtu pārrobežu pārvades jaudu un pēc tam šajā pašā ikmēneša izsolē iesniedz šīs jaudas pirkšanas solījumus JAO vienotajā piešķiršanas platformā.
V. Secinājumi
121. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Verwaltungsgericht Wien (Vīnes Administratīvā tiesa, Austrija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību
jāinterpretē tādējādi, ka
tā ir piemērojama Šveices uzņēmuma veiktajai elektroenerģijas pārrobežu pārvades jaudas tirdzniecībai starp Austrijas Republiku un Šveices Konfederāciju abos virzienos.
2) Izvērtējot otro prejudiciālo jautājumu, nav atklāts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta spēkā esību, ņemot vērā tiesiskuma principu krimināllietu jomā, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 1. punkta pirmajā teikumā.
3) Regulas Nr. 1227/2011 13. panta 1. punkts un 18. pants
jāinterpretē tādējādi, ka
tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru pilnvaras piemērot sankcijas šīs regulas 5. panta pārkāpuma gadījumā ir nevis valsts regulatīvajai iestādei tās 2. panta 10. punkta izpratnē, bet gan pašvaldības administratīvajai iestādei, kura ir atkarīga no norādījumiem.
4) Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkts
jāinterpretē tādējādi, ka
tas, ka tirgus dalībnieks ievēro Komisijas Regulas (ES) 2016/1719, ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas pamatnostādnes, normas, it īpaši attiecībā uz tiesisko regulējumu par izsolēm, kas rīkotas Joint Allocation Office (JAO) vienotajā piešķiršanas platformā, neizslēdz to, ka šis dalībnieks varētu, pirmkārt, sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu un, otrkārt, noteikt viena vai vairāku vairumtirdzniecības energoproduktu cenu mākslīgā līmenī.
5) Regulas Nr. 1227/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkts
jāinterpretē tādējādi, ka
tas, ka tirgus dalībnieks ikmēneša izsolē nodod ikgadējā izsolē iegūto elektroenerģijas pārrobežu pārvades jaudu un pēc tam pirkšanas solījumus par šo pašu jaudu iesniedz šajā ikmēneša izsolē JAO vienotajā piešķiršanas platformā, ir tirgus manipulācija, ja šie piedāvājumi sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz elektroenerģijas piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu vai arī bez leģitīmiem iemesliem nosaka vai mēģina noteikt šī energoprodukta cenu mākslīgā līmenī. Šis vērtējums jāveic valsts tiesai, ņemot vērā to faktisko apstākļu kopumu, kas raksturo izskatāmo gadījumu.
6) Regulas 2016/1719 2. panta otrās daļas 6. punkts
jāinterpretē tādējādi, ka
par šajā tiesību normā paredzētā principa “izmanto vai pārdod” pārkāpumu nav uzskatāms tas, ka tirgus dalībnieks ikmēneša izsolē nodod ikgadējā izsolē iegūtu pārrobežu pārvades jaudu un pēc tam šajā pašā ikmēneša izsolē iesniedz šīs jaudas pirkšanas solījumus JAO vienotajā piešķiršanas platformā.
1 Oriģinālvaloda – franču.
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra regula par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV 2011, L 326, 1. lpp.), saukta arī par “REMIT” (Regulation on Wholesale Energy Market Integrity and Transparency). Šī regula tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1106 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Regulu (ES) 2019/942 groza attiecībā uz to, kā uzlabot Savienības aizsardzību pret tirgus manipulācijām enerģijas vairumtirgū (OV L, 2024/1106), un Regulu (ES) 2024/1789 (2024. gada 13. jūnijs) par atjaunīgās gāzes, dabasgāzes un ūdeņraža iekšējiem tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1227/2011, (ES) 2017/1938, (ES) 2019/942 un (ES) 2022/869 un Lēmumu (ES) 2017/684 un atceļ Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L, 2024/1789) (turpmāk – pārstrādātā Regula Nr. 1227/2011). Tomēr, ņemot vērā tiesvedības faktu rašanās dienu, šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatāms atbilstoši Regulai Nr. 1227/2011 tās sākotnējā redakcijā.
3 OV 2003, L 96, 16. lpp.
4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV 2004, L 145, 1. lpp.).
5 OV 2009, L 211, 55. lpp.
6 Komisijas Regula (2016. gada 26. septembris), ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas vadlīnijas (OV 2016, L 259, 42. lpp.).
7 BGBl. I, 110/2010.
8 BGBl. I, 145/2023.
9 BGBl., 52/1991.
10 BGBl. I, 57/2018.
11 Šajā tiesību normā precizēts, ka Regulas Nr. 1227/2011 3. un 5. pantu “nepiemēro tādiem vairumtirdzniecības energoproduktiem, kas ir finanšu instrumenti un uz ko attiecas Direktīvas [2003/6] 9. pants”. Netiek apstrīdēts, ka pamatlieta neattiecas uz šādiem finanšu instrumentiem.
12 Pārstrādātajā Regulā Nr. 1227/2011, nemainot šo definīciju, precizēts, ka šīs regulas 2. panta 4. punkta c) apakšpunkts attiecas arī uz līgumiem par ūdeņraža transportu Savienībā.
13 Tostarp skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV 2019, L 158, 54. lpp.) 70. apsvērumu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm, Enerģētikas kopienas (tās tīmekļvietni var aplūkot šādā adresē: https://www.energycommunity.org/) līgumslēdzējām pusēm un citām trešām valstīm, kas piemēro šo regulu vai piedalās kontinentālās Eiropas sinhronajā tīklā, būtu cieši jāsadarbojas visos jautājumos, kas skar integrētas elektroenerģijas tirdzniecības reģiona izveidi, un tām nevajadzētu noteikt pasākumus, kas apdraudētu dalībvalstu un līgumslēdzēju pušu elektroenerģijas tirgu turpmāku integrāciju vai piegādes drošību.
14 Skat. it īpaši 22. lpp.
15 Šis dokuments angļu valodā pieejams šādā adresē: https://acer.europa.eu/sites/default/files/documents/en/remit/Documents/ACER_Guidance_on_REMIT_application_6th_Edition_Final.pdf.
16 Šī interpretācija pēc pamatlietas faktu rašanās datuma netika grozīta šo pamatnostādņu 2024. gada 18. decembra 6.1. izdevuma 2.3.4. punktā.
17 Skat. it īpaši 19. lpp.
18 Skat. spriedumu, 2023. gada 22. jūnijs, Vitol (C‑268/22, EU:C:2023:508, 52. un 53. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
19 C‑501/11, EU:C:2022:522, 57. punkts un tajā minētā judikatūra.
20 OV 2007, C 303, 17. lpp.
21 Skat. spriedumu, 2025. gada 1. augusts, BAJI Trans (C‑544/23, EU:C:2025:614, 62. punkts).
22 Skat. spriedumu, 2026. gada 22. janvāris, AK Dlhopolec u.c. (C‑590/24, EU:C:2026:41, 64. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
23 Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 29. jūlijs, Belgian Association of Tax Lawyers u.c. (C‑623/22, EU:C:2024:639, 38. punkts).
24 Skat. spriedumu, 2026. gada 21. maijs, Across Fiduciaria u.c. (C‑684/24 un C‑685/24, EU:C:2026:410, 40.–43. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
25 Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 22. janvāris, AK Dlhopolec u.c. (C‑590/24, EU:C:2026:41, 74. un 75. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
26 Skat. spriedumu, 2026. gada 22. janvāris, AK Dlhopolec u.c. (C‑590/24, EU:C:2026:41, 96. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
27 Skat. spriedumu, 2021. gada 26. janvāris, Hessischer Rundfunk (C‑422/19 un C‑423/19, EU:C:2021:63, 64. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
28 Skat. spriedumu, 2026. gada 5. februāris, VEB.RF/Padome (C‑572/24 P, EU:C:2026:74, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 19. novembris, 5th AVENUE Products Trading (C‑775/19, EU:C:2020:948, 42. punkts un tajā minētā judikatūra), kā arī 2025. gada 10. jūlijs, DADA Music un UPFR (C‑37/24, EU:C:2025:551, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV 2014, L 173, 1. lpp.).
31 Spriedums, 2024. gada 29. jūlijs, Belgian Association of Tax Lawyers u.c. (C‑623/22, EU:C:2024:639, 45. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV 2019, L 158, 125. lpp.).
33 Skat. spriedumu, 2025. gada 6. marts, Alajärven Sähkö u.c. (C‑48/23, EU:C:2025:144, 34. un 35. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra); šajā lietā ir manis sagatavoti secinājumi.
34 Skat. arī Regulas Nr. 1227/2011 31. apsvērumu.
35 COM(2010) 726 final.
36 Mans izcēlums. Skat. šī priekšlikuma 6. lpp. Regulas Nr. 1227/2011 projektā nav precizēts, kura iestāde ir kompetenta piemērot administratīvus sodus.
37 Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 3. jūnijs, Bankia (C‑910/19, EU:C:2021:433, 45. punkts).
38 Skat. spriedumu, 2026. gada 2. jūlijs, Ścierbek un Drózdzik (C‑261/25 un C‑262/25, EU:C:2026:537, 46. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
39 Šajā ziņā skat. Šveices Federālās padomes 2026. gada 13. marta faktu lapu par vienošanos par elektroenerģiju, pieejama vācu, franču, itāļu un angļu valodā. Šo dokumentu angļu valodas versiju var aplūkot šeit: https://www.europa.eda.admin.ch/dam/en/sd-web/9TvhXKvZCy3B/12%20Faktenblatt%20Strom_EN%20.pdf.
40 Saskaņā ar Regulas 2016/1719 1. panta 4. punktu “vienotajā piešķiršanas platformā var piedalīties tirgus operatori un PSO, kas darbojas Šveicē, ja Šveices tiesību akti īsteno Savienības elektroenerģijas tirgus tiesību aktu galvenos noteikumus un starp Savienību un Šveici ir noslēgts starpvaldību nolīgums par sadarbību elektroenerģijas jomā”. Pamatlietas faktu rašanās brīdī šāds starpvaldību nolīgums nebija noslēgts. Skat. iepriekšējā zemsvītras piezīmē minēto faktu lapu.
41 Skat. Regulas Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 9. apakšpunktu un 13. pantu.
42 Skat. spriedumu, 2026. gada 11. jūnijs, GSP Offshore (C‑216/25, EU:C:2026:483, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).
43 Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 24. oktobris, Omnitel Comunicaciones u.c. (C‑441/23, EU:C:2024:916, 46. un 47. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
44 Skat. spriedumu, 2026. gada 29. janvāris, Munik (C‑562/24, EU:C:2026:55, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).