tā kā tomēr valstu tiesību akti, kādi tie ir pašlaik, ļauj paredzēt tikai daļēju saskaņošanu; tā kā jo īpaši šī direktīva aptver tikai tos līguma noteikumus, par kuriem nav atsevišķas vienošanās; tā kā dalībvalstīm būtu jādod iespēja, pienācīgi ņemot vērā [EEK līgumu], piešķirt patērētājiem augstāku aizsardzības līmeni ar valsts noteikumiem, kas ir stingrāki nekā šī direktīva;

[..]

[..]

1.Šīs direktīvas mērķis ir saskaņot dalībvalstu normatīvus un administratīvus aktus, kas attiecas uz negodīgiem noteikumiem līgumos, ko slēdz starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju.2.Šī direktīva neattiecas uz līguma noteikumiem, kas ietver obligātas tiesību normas un to starptautisko konvenciju principus vai noteikumus, kam ir pievienojušās dalībvalstis vai Kopiena, īpaši transporta jomā.

1.Līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, uzskata par negodīgu, ja pretēji prasībai pēc godprātības tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu patērētājam.[..]3.Pielikumā atrodas indikatīvs un nepilnīgs tādu noteikumu saraksts, ko var uzskatīt par negodīgiem.

1.Neskarot 7. pantu, līguma noteikuma negodīgumu novērtē, ņemot vērā preču vai pakalpojumu raksturu, attiecībā uz ko līgums noslēgts, un atsaucoties uz visiem apstākļiem līguma slēgšanas brīdī, kas ar to bijuši saistīti, kā arī visiem pārējiem līguma noteikumiem vai citu līgumu, no kā tas ir atkarīgs.2.Noteikumu negodīguma novērtējums neattiecas ne uz līguma galvenā priekšmeta definīciju, ne arī [uz] cenas un atlīdzības atbilstīgumu pakalpojumiem vai precēm, kas par to saņemtas, ciktāl šie noteikumi ir vienkāršā, skaidri saprotamā valodā.

Līgumos, kuros visi vai atsevišķi patērētājam piedāvāti noteikumi ir rakstveidā, šiem noteikumiem vienmēr jābūt sastādītiem vienkāršā, skaidri saprotamā valodā. [..]

Dalībvalstis nosaka, ka negodīgi noteikumi, kas izmantoti pārdevēja vai piegādātāja ar patērētāju noslēgtā līgumā, atbilstoši savas valsts tiesību aktiem nav saistoši patērētājam un ka līgums pie tādiem pašiem noteikumiem turpina pusēm būt saistošs, ja tas var pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāju un konkurentu interesēs pastāv adekvāti un efektīvi līdzekļi, lai novērstu negodīgu noteikumu ilgstošu izmantošanu pārdevēju vai piegādātāju ar patērētājiem noslēgtos līgumos.

Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt visstingrākos Līgumam atbilstīgus noteikumus jomā, uz ko attiecas šī direktīva, lai nodrošinātu visaugstāko patērētāja aizsardzības līmeni.

1.Līguma vispārīgie noteikumi, kā arī tādi ar patērētāju noslēgta līguma noteikumi, kas nav tikuši individuāli apspriesti, ir negodīgi gadījumā, ja tie, pretēji labticības un godīguma prasībām, no līguma izrietošās līdzēju tiesības un pienākumus vienpusēji un nepamatoti noteic par sliktu līdzējam, kurš nav sagatavojis šos līguma noteikumus.[..]4.Normas par negodīgiem līguma noteikumiem nevar piemērot ne attiecībā uz līguma noteikumiem, kuros definēts līguma galvenais priekšmets, ne arī attiecībā uz noteikumiem, kas nosaka pakalpojuma un atlīdzības atbilstīgumu.[..]

4.Fakts, ka līguma vispārīgie noteikumi un tādi ar patērētāju noslēgta līguma noteikumi, kas nav tikuši individuāli apspriesti, nav formulēti vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, pats par sevi ir pamats tā negodīgumam.5.Normas par negodīgiem līguma noteikumiem nevar piemērot ne attiecībā uz līguma noteikumiem, kuros definēts līguma galvenais priekšmets, ne arī attiecībā uz noteikumiem, kas nosaka pakalpojuma un atlīdzības atbilstīgumu, ja šie noteikumi ir formulēti vienkāršā, skaidri saprotamā valodā.

1.Ja puses nav vienojušās citādi, naudas parāds ir jāatmaksā saistību izpildes vietā likumīgi pastāvošā valūtā.2.Parāds, kas izteikts citā valūtā vai zeltā, tiks konvertēts, pamatojoties uz maksājuma vietā un brīdī piemērojamo maiņas kursu (cenu).

1.Līguma spēkā neesamības gadījumā ir jāatjauno situācija, kas pastāvēja līdz tā noslēgšanai.2.Ja nav iespējams atjaunot situāciju, kāda pastāvēja līdz līguma noslēgšanai, tiesa atzīst līgumu par piemērojamu attiecībā uz laika periodu līdz brīdim, kad tā ir pasludinājusi savu nolēmumu. Spēkā neesošu līgumu var atzīt par spēkā esošu, ja var izslēgt spēkā neesamības cēloņus, it īpaši augļošanas līgumos, kad pušu saistības acīmredzami nav līdzvērtīgas, izslēdzot nesamērīgo priekšrocību. Šādos gadījumos ir jālemj par iespējami bez atlīdzības sniegto pakalpojumu atjaunošanu (restitūciju).

1.Līguma daļējas spēkā neesamības gadījumā līgums pilnībā zaudē spēku vienīgi tad, ja līgumslēdzēji to nebūtu noslēguši, ja nebūtu spēkā neesošās daļas. Tiesību normās var paredzēt citādi.2.Ar patērētāju noslēgta līguma daļējas spēkā neesamības gadījumā līgums zaudē spēku vienīgi tad, ja tā izpilde nav iespējama bez spēkā neesošās daļas.

Puses var celt prasību par līguma atzīšanu par spēkā neesošu vai kāda līguma noteikuma atzīšanu par spēkā neesošu (daļēja spēkā neesamība), nelūdzot vienlaikus piemērot spēkā neesamības sekas.

1.Pamatojoties uz aizdevuma līgumu, finanšu iestāde vai cits aizdevējs uzņemas saistību nodot aizdevēja rīcībā noteiktu naudas summu un aizņēmējs uzņemas saistību atdot piešķirto naudas summu atbilstoši līguma noteikumiem.2.Ja vien tiesību normās nav paredzēts citādi, gadījumā, ja aizdevējs ir finanšu iestāde, aizņēmējam ir pienākums maksāt procentus (bankas aizdevums).

jēdziens līguma galvenais priekšmets neattiecas uz tādu noteikumu kā pamatlietā, kurš ir iekļauts ārvalsts valūtā izteiktā aizdevuma līgumā, kas noslēgts starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, un kurš nav ticis atsevišķi apspriests, un saskaņā ar kuru atmaksājamās aizdevuma summas aprēķināšanai ir piemērojams šīs valūtas pārdošanas kurss, ja vien ir ticis konstatēts – kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ņemot vērā līguma veidu, vispārējo sistēmu un nosacījumus, kā arī tā juridisko un faktisko kontekstu –, ka minētajā noteikumā ir paredzēts šī līguma pamatpakalpojums, kas kā tāds to raksturo;