<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="ECRCJ2005LVA.0200093501.case.xml"><NO.CASE>C-203/03</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62003C0203</NO.CELEX><NO.SEQ>0001.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>938</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>953</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>16</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><LEFT>F. G. JACOBS SECINĀJUMI — LIETA C-203/03</LEFT><RIGHT>KOMISIJA / AUSTRIJA</RIGHT></CURR.TITLE><CONTENTS.CONCLUSION><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa [F. G. Jacobs]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20040708">2004. gada 8. jūlijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Oriģinālvaloda — angļu,</P></NOTE></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar šo prasību, kas celta, pamatojoties uz EKL 226. pantu, Komisija lūdz atzīt, ka Austrijas tiesību normas, kas aizliedz nodarbināt sievietes noteiktos amatos kalnrūpniecības nozarē un amatos, kuri saistīti ar darbu augsta spiediena atmosfērā un niršanas darbos, ir nesaderīgi ar Vienlīdzīgas attieksmes Direktīvas<NOTE NOTE.ID="E0002" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Padomes <DATE ISO="19760209">1976. gada 9. februāra</DATE> Direktīva 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="039" DATE.PUB="1976" PAGE.FIRST="40">OV L 39, 40. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>Direktīva<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>) 2. un 3. pantu.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Juridiskais pamatojums</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Kopienu tiesības</P></TI></TITLE><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Direktīvas 2. pants noteic:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>(1)</NO.P><TXT>Šajos noteikumos vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē to, ka nav nekādas tiešas vai netiešas diskriminācijas atkarībā no dzimuma, jo īpaši, norādot uz ģimenes stāvokli.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības minēto principu nepiemērot tai profesionālajai darbībai un, vajadzības gadījumā, ar to saistītajai sagatavošanai, kurā sava rakstura vai izpildes dēļ darba ņēmēja dzimums ir noteicošais faktors.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>Šī direktīva neskar noteikumus, kas attiecas uz sieviešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz grūtniecību un maternităţi.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>.</P></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-939"?><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Tiktāl, ciktāl tas ir būtiski, 3. pants noteic:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>(1)</NO.P><TXT>Vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošana nozīmē to, ka nosacījumos, to skaitā atlases kritērijos, kas attiecas uz iespēju iegūt darba vietu vai amatu, neatkarīgi no darbības nozares vai jomas, un pieeju visiem amatu hierarhijas līmeņiem, nav nekādas diskriminācijas atkarībā no dzimuma.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>Tādēļ dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atceļ normatīvos un administratīvos aktus, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Atbilstoši Kopienas tiesībām Austrijai bija jāievieš Direktīva līdz <DATE ISO="19950101">1995. gada 1. janvārim</DATE>, t.i., datumam, kad Austrija pievienojās Eiropas Kopienām. Tomēr atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas līgumam<NOTE NOTE.ID="E0003" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Līgums ir pievienots Padomes un Komisijas <DATE ISO="19931213">1993. gada 13. decembra</DATE> Lēmumam 94/1/EOTK; EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="001" DATE.PUB="1994" PAGE.FIRST="3">OV 1994, L 1, 3. Ipp.</REF.DOC.OJ>). Skat. it īpaši 70. pantu un XVIII pielikuma 18. punktu.</P></NOTE> Austrijai bija jāievieš Direktīva līdz <DATE ISO="19940101">1994. gada 1. janvārim</DATE>, kas ir līguma spēkā stāšanās datums.</TXT></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>EKL 307. pants noteic:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>Šis Līgums neietekmē tiesības un pienākumus, ko uzliek nolīgumi, kurus pirms <DATE ISO="19580101">1958. gada 1. janvāra</DATE> un — attiecībā uz kandidātvalstīm — pirms to pievienošanās dienas viena vai vairākas dalībvalstis, no vienas puses, noslēgušas ar vienu vai vairākām trešam valstīm, no otras puses.</P><P>Ja minētie nolīgumi nesader ar šo Līgumu, valsts vai attiecīgās dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konstatēto nesaderību. [..]<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>.</P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-940"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Starptautiskās tiesības</P></TI></TITLE><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Starptautiskās darba organizācijas <DATE ISO="19350621">1935. gada 21. jūnija</DATE> Konvencijas Nr. 45 par sieviešu darba izmantošanu pazemes darbos jebkāda veida šahtās (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>SDO Konvencija Nr. 45<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/>) 2. pants noteic:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>Nevienu sievieti, neatkarīgi no viņas vecuma, nenodarbina pazemes darbos šahtā<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/>.</P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Trešais pants noteic:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>Valsts tiesību akti var nepiemērot iepriekš minēto aizliegumu attiecībā uz sievietēm:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>kuras ieņem vadošus amatus un neveic fizisku darbu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>kuras nodarbinātas sanitārajos un sociālajos dienestos;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>kurām profesionālās izglītības ietvaros atļauts iziet praksi šahtu pazemes daļās, un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>visām pārējām sievietēm, kurām laiku pa laikam ir jānokāpj šahtas pazemes daļās, lai veiktu darbu, kam nav fiziska darba raksturs<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Septītais pants noteic:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Jebkura dalībvalsts, kas ir ratificējusi šo konvenciju, var to denonsēt pēc tam, kad ir beidzies desmit gadu periods no konvencijas sākotnējā spēkā stāšanās datuma, nosūtot par to paziņojumu Starptautiskās darba organizācijas Ģenerāldirektoram, kas to reģistrē. Denonsācija stājas spēkā gadu pēc dienas, kad tā reģistrēta.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Jebkurai dalībvalstij, kas ir ratificējusi šo konvenciju un kura viena gada laikā pēc iepriekšējā punktā minētā desmit gadu termiņa<?PAGE NO="I-941"?> beigām nav izmantojusi šajā pantā paredzēto denonsācijas iespēju, konvencija būs saistoša turpmākos desmit gadus, un turpmāk tā varēs denonsēt šo konvenciju pēc tam, kad būs beidzies katrs desmit gadu termiņš, ievērojot šajā pantā paredzētos noteikumus<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/>.</TXT></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>SDO konvencija Nr. 45 stājās spēkā <DATE ISO="19370530">1937. gada 30. maijā</DATE>. Līdz ar to tās denonsā-cija ir iespējama nākamajā gadā pēc <DATE ISO="19970530">1997. gada 30. maija</DATE>. Austrija ir līgumslēdzēja valsts, kas konvenciju ratificēja 1937. gadā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Valsts tiesības</P></TI></TITLE><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT><DATE ISO="19380430">1938. gada 30. aprīļa</DATE> Arbeitszeitordnung<NOTE NOTE.ID="E0004" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Deutsches RGBl. I, 447. Ipp.; GBIf.dLÖ 231/1939.</P></NOTE> (Likums par darba laika ilgumu), kas saskaņā ar Komisijas norādīto bija spēkā līdz <DATE ISO="20010731">2001. gada 31. jūlija</DATE>m, bet saskaņā ar Austrijas valdības norādīto bija atcelts ar <DATE ISO="19990819">1999. gada 19. augusta</DATE> likumu<NOTE NOTE.ID="E0005" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Buudesgeselze und Verordnungen (Federālais likums, kos atceļ pirms 1916. gada pieņemtos parastos federālos likumus un tiesību aktus).</P></NOTE>, noteica:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>(1)</NO.P><TXT>Darbinieces nevar nodarbināt kalnraktuvēs, sāls raktuvēs, pārstrādes rūpnīcās, pazemes šahtās vai atklātās raktuvēs, tāpat tās nevar nodarbināt iegūšanas darbos virszemē, izņemot apstrādi (sadalīšanu un mazgāšanu), pārvadāšanā un iekraušanā.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>Turklāt darbinieces nevar nodarbināt koksa ražotnēs vai izejvielu transportēšanā jebkāda veida būvniecībai.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>Reichsarbeitsminister (darba ministrs) var pilnībā aizliegt nodarbināt darbinieces vai noteikt atsevišķas prasības nodarbināšanai konkrētos pasākumos vai darbos, kas rada īpašu risku veselībai un morālei<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Kopš <DATE ISO="20010801">2001. gada 1. augusta</DATE> sieviešu nodarbinātību pazemē kalnrūpniecības nozarē regulēja <DATE ISO="20011004">2001. gada 4. oktobra</DATE> Verordnung des Bundesministers fiir Wirtschaft und Arbeit über Beschäfiigungsverbote und -beschränkungen<?PAGE NO="I-942"?> für Arbeitnehmerinne<NOTE NOTE.ID="E0006" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>BGBl. II, 356/2001.</P></NOTE> (Ekonomikas un darba ministra lēmums par sieviešu nodarbinātības aizliegumiem un ierobežojumiem) (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>2001. gada lēmums<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>2001. gada lēmuma 2. pants noteic:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>(1)</NO.P><TXT>Darbinieces nevar nodarbināt pazemē kalnrūpniecības nozarē.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>1. punktu nepiemēro attiecībā uz darbiniecēm, kuras:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>ieņem atbildīgu amatu vadības vai tehniskajā darbā un kuru darbs nav fiziski smags;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>ir nodarbinātas sociālajos un sanitārajos dienestos;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>veic profesionālo apmācību prakses vai pieredzes apmaiņas kursu ietvaros — šīs apmācības laikā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>ir uz laiku nodarbinātas pazemē kalnrūpniecības nozarē, veicot profesionālo darbību, kas nav saistīta ar fiziski smagu darbu<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Ceturtais pants noteic:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>(1)</NO.P><TXT>Darbinieces nevar nodarbināt darbos, kas, būdami saistīti ar kravu celšanu, nešanu, stumšanu, pagriešanu vai citiem to transportēšanas veidiem, viņām rada smagu fizisku piepūli, tostarp psiholoģisko stresu, kas ir viņām kaitīgs.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>Vērtējot 1. punktā minētos darbus, ir jāņem vērā piepūli un stresu izraisošie faktori, proti, pirmām kārtām kravas svars, veids un forma, transporta līdzekļi un<?PAGE NO="I-943"?> ātrums, darba ilgums un biežums, kā arī darbinieču fiziskā sagatavotība.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>1. punktu nepiemēro attiecībā uz darbiem, kuros darbinieces ir nodarbinātas tikai īslaicīgi vai apstākļos, kas nerada briesmas viņu dzīvībai vai veselībai<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT><DATE ISO="19730725">1973. gada 25. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Druckluft- und Taucherarbeiten-Verordnung<NOTE NOTE.ID="E0007" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>BGBl. 501/1973.</P></NOTE></HT> (Likums par darbiem paaugstināta spiediena atmosfērā un niršanas darbiem, turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>1973. gada likums<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/>) 8. pants noteic:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>(1)</NO.P><TXT>Darbos, kas noris augsta spiediena atmosfērā, var nodarbināt vienīgi vīriešu dzimtes darbiniekus, kuri sasnieguši vismaz 21 gada vecumu un kuriem ir atbilstošs veselības stāvoklis.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>[..] Ja ir izpildītas 1. punktā minētās prasības attiecībā uz veselības stāvokli, darbinieces, kuras ir sasniegušas vismaz 21 gada vecumu, arī var nodarbināt uzraudzības vai citu darbu veikšanai augsta spiediena atmosfērā, ja vien tie neizraisa pārmērīgu fizisku piepūli<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>31. pants noteic:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>Niršanas darbos var nodarbināt vienīgi vīriešu dzimtes darbiniekus, kuri ir sasnieguši vismaz 21 gada vecumu, kuriem ir atbilstošs veselības stāvoklis un kuriem ir speciālās zināšanas un pieredze veselības un drošības aizsardzības jomā<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/>.</P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Process</P></TI></TITLE><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19980929">1998. gada 29. septembra</DATE> vēstuli Komisija vērsās pie Austrijas iestādēm, lai lūgtu detalizētu informāciju par sieviešu nodarbinātības aizliegumu noteiktos darbos kalnrūpniecības nozarē un darbos, kuri noris augsta spiediena atmosfērā.</TXT></NP><?PAGE NO="I-944"?><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19990302">1999. gada 2. marta</DATE> vēstuli Austrija sniedza atbildi uz šo lūgumu. Tā nosūtīja Komisijai atbilstošos 1938. gada likuma un 1973. gada likuma noteikumus attiecībā uz Direktīvas 2. panta 3. punktā paredzēto atkāpi un skaidri norādīja, ka tā nav paredzējusi grozīt noteikumus par sieviešu nodarbinātību kalnrūpniecībā.</TXT></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Uzskatot, ka 1938. gada likumā un 1973. gada likumā noteiktie sieviešu nodarbinātības aizliegumi bija nesaderīgi ar Direktīvu, Komisija ar <DATE ISO="19990429">1999. gada 29. aprīļa</DATE> vēstuli nosūtīja Austrijai brīdinājuma vēstuli.</TXT></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT><DATE ISO="19990702">1999. gada 2. jūlija</DATE> atbildē Austrija atsaucās uz savu iepriekšējo vēstuli. Tā papildināja, ka 1938. gada likuma 16. pants neattiecas uz visām darbībām, ko veic kalnrūpniecībā, un ka turklāt kalnrūpniecības iestāde bija akceptējusi vairāku izņēmumu noteikšanu šim likumam. Turklāt Austrija apgalvoja, ka tā ir paredzējusi novērtēt tiesību aktus attiecībā uz profesionālo veselības aizsardzību kalnrūpniecības nozarē, kuri aptvertu abus attiecīgos jautājumus.</TXT></NP><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT>Komisiju šī atbilde neapmierināja un <DATE ISO="20020207">2002. gada 7. februārī</DATE> tā nosūtīja Austrijai argumentētu atzinumu. <DATE ISO="20020411">2002. gada 11. aprīlī</DATE> Austrija sniedza atbildi, paskaidrojot, ka ar 2001. gada lēmumu tā ir veikusi grozījumus savos tiesību aktos attiecībā uz sieviešu nodarbinātības aizliegumu kalnrūpniecības nozarē.</TXT></NP><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Uzskatot, ka 1973. gada likumā un 2001. gada lēmumā paredzētie sieviešu nodarbinātības aizliegumi bija pretrunā Kopienas tiesību normām, Komisija cēla šo prasību, ar kuru tā lūdz atzīt, ka Austrija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 2. un 3. pants un EKL 10. pants kopsakarā ar EKL 249. pantu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Pieņemamība</P></TI></TITLE><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Austrijas Republika uzskata, ka prasība nav pieņemama attiecībā uz sieviešu nodarbinātības aizliegumu pazemē kalnrūpniecības nozarē. Tā apgalvo, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru<NOTE NOTE.ID="E0008" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19921117">1992. gada 17. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-105/91" YEAR="1992" PAGE.ECR="I-5871">C-105/91 Komisija/Grieķija (Recueil, I-5871. lpp.)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="19960910">1996. gada 10. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-11/95" YEAR="1996" PAGE.ECR="I-4115">C-11/95 Komisija/Beļģija (Recueil, I-4115. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> Komisijas argumentētais atzinums un prasības pieteikums Tiesai ir jāpamato ar identiskiem iebildumiem un ka valsts tiesību aktu grozījumi, kas veikti laikā starp argumentētā atzinuma izdošanu<?PAGE NO="I-945"?> un pieteikuma iesniegšanu Tiesā, nav šķērslis prasības pieņemamībai tikai tad, ja pirmstiesas procesā apstrīdētās normas ir saglabātas pilnā apjomā. Šajā gadījumā tas tā nav, jo normas nav saglabātas pilnā apjomā.</TXT></NP><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Nav noliedzams, ka saskaņā ar EKL 226. pantu celtās prasības priekšmets ir ierobežots ar šajā normā paredzēto pirmstiesas procesu, un tādēļ Komisijas argumentētais atzinums un prasības pieteikums ir jāpamato ar identiskiem iebildumiem<NOTE NOTE.ID="E0009" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Sprieduma lielā Komisija/Belgija, kas minēts 8. zemsvitras piezīmē, 73. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Tomēr Tiesa jo īpaši ir noteikusi, ka šī prasība nevar sniegties tik tālu, lai pieprasītu argumentētajā atzinumā un prasības pieteikumā norādīto valsts normu pilnīgu sakritību. Ja laikā starp šīm abām procesa stadijām ir grozīti tiesību akti, ir pietiekami, ja sistēma, kas ieviesta ar pirmstiesas procedūrā apstrīdētajiem tiesību aktiem, kopumā ir saglabāta, pamatojoties uz jaunajām normām, ko dalībvalsts pieņēmusi pēc argumentētā atzinuma izdošanas un kuras ir apstrīdētas prasības pieteikumā<NOTE NOTE.ID="E0010" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Sprieduma lietā Komisija/Belgija, kas minēts 8. zemsvitras piezīmē, 74. punkts un tajā minētā Judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Ar Austrijas tiesību aktos veiktajiem grozījumiem nav izdarītas nekādas būtiskas izmaiņas sieviešu nodarbinātības aizliegumā pazemē kalnrūpniecības nozarē. 1938. gada likums iedibināja atšķirīgu attieksmi attiecībā uz vairākiem nodarbošanās veidiem, kas izvērtās par plašu sieviešu nodarbinātības aizliegumu kalnrūpniecības nozarē, savukārt 2001. gada lēmums noteica tikai vispārēju aizliegumu un paredzēja atsevišķus izņēmumus, kuri attiecās uz ļoti specifiskām darbībām, kā, piemēram, kalnrūpniecības nozarē iegūtu darba pieredzi. No tā izriet, ka sistēma, kas ieviesta ar pirmstiesas procesā apstrīdētajiem tiesību aktiem, ar Austrijas pieņemtajām jaunajām normām kopumā ir saglabāta.</TXT></NP><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa ir vienmēr uzsvērusi, ka nav nepieciešams, lai argumentētā atzinuma formulējums būtu pilnībā tāds pats kā prasības pieteikuma priekšmets, ja vien prasības pieteikuma priekšmets nav ticis paplašināts vai grozīts, bet tikai ierobežots<NOTE NOTE.ID="E0011" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="20020711">2002. gada 11. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-139/00" YEAR="2002" PAGE.ECR="I-6407">C-139/00 Komisija/Spānija (Recueil, I-6407. Ipp 19. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Šajā lietā Austrija pēc būtības pamato savu aizstāvību ar to, ka 2001. gada lēmums vairs neparedz absolūtu sieviešu nodarbinātības aizliegumu šahtās, bet tikai nosaka šai nodarbinātībai atsevišķus specifiskus aizliegurnus<?PAGE NO="I-946"?> un ierobežojumus. Tādēļ var pieņemt, ka daļā, kurā tiesību akti ir grozīti, Komisijas prasības priekšmets ir tikai ierobežots.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Visbeidzot, attiecībā uz to, ko Austrija netieši apgalvo, pamatojoties uz EKL 307. pantu ,<NOTE NOTE.ID="E0012" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat 39. un turpmākos punktus.</P></NOTE>es varētu piebilst, ka 2001. gada lēmums būtībā ir pārņēmis 1938. gada likumu.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Ievērojot visu iepriekš minēto, manuprāt, iebildums par nepieņemamību nav pamatots.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Aizliegums nodarbināt sievietes pazemes kalnrūpniecības nozarē</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Direktīva</P></TI></TITLE><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka 2001. gada lēmuma 2. pantā noteiktais sieviešu nodarbinātības aizliegums pazemes kalnrūpniecības nozarē ir pretrunā ar Direktīvas 3. panta 1. punktā noteiktā diskriminācijas aizlieguma atkarībā no dzimuma nosacījumiem attiecībā uz iespēju tikt nodarbinātam. Tā piebilst, ka Austrija netieši atzīst aizlieguma nesamērī-gumu, jo attiecībā uz citām nozarēm 2001. gada lēmuma 4. pants paredz katrā atsevišķā gadījumā veikt novērtējumu, vai sievietei var atļaut uzņemties fiziski smagu darbu.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Netiek apšaubīts, ka attiecīgie tiesību akti attiecībā uz nodarbinātību kalnrūpniecības nozarē paredz atšķirīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm. Tādēļ ir jānoskaidro, vai (kā apgalvojusi Austrija) šāda atšķirīga attieksme ir pieļaujama, jo tā ietilpst Direktīvas 2. panta 3. punktā noteiktajā atkāpē.</TXT></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Austrija jo īpaši apgalvo, ka vispār un no bioloģijas viedokļa sieviešu un vīriešu uzbūve ir atšķirīga un ka sievietes ir fiziski vājākas. Līdz ar to fiziski smags darbs pazemē kalnrūpniecības nozarē viņām rada lielāku fizisko piepūli un pakļauj viņas lielākam veselības apdraudējumam nekā vīriešus. Austrija apgalvo, ka tas neattiecas uz nakts<?PAGE NO="I-947"?> darbu, kas sievietēm un vīriešiem rada vienādu fizisko piepūli. Komisijas norādītajai Tiesas judikatūrai, kas noteic, ka nakts darba aizliegumi sievietēm ir pretrunā ar Direktīvu, attiecīgi, nav analoga<NOTE NOTE.ID="E0013" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19910725">1991. gada 25. jūlija</DATE> spriedums lielā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-345/89" YEAR="1991" PAGE.ECR="I-4047">C-345/89 Stocchi (.Recueil, I-4047.1pp.)</REF.DOC.ECR>, <DATE ISO="19930802">1993. gada 2. augusta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-158/91" YEAR="1993" PAGE.ECR="I-4287">C-158/91 Levy {Recueil, I-4287. Ipp.)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="19970313">1997. gada 13. marta</DATE> spriedums lietä <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-197/96" YEAR="1997" PAGE.ECR="I-1489">C-197/96 Komisija/Francija {Recueil, I-1489. Ipp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Austrija secina, ka tādējādi sieviešu nodarbinātības aizlieguma saglabāšana kalnrūpniecības nozarē ir pamatota ar Direktīvas 2. panta 3. punktu, jo, pēc Austrijas ieskata, aizlieguma mērķis ir sieviešu aizsardzība.</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Manuprāt, kā to skaidri liecina Tiesas judikatūra, šī norma ir vērsta uz to, lai apmierinātu vajadzības, kas ir raksturīgas sievietēm, un tādēļ atsevišķās situācijās tās var būt pamatoti aizsargājamas. Tiesa jo īpaši ir lēmusi, ka, atļaujot dalībvalstīm saglabāt vai ieviest normas, kas paredz sieviešu aizsardzību sakarā ar <QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>grūtniecību un maternităţi<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/>, Direktīva atzīst, ka vienlīdzīgas attieksmes principa izpratnē sieviešu vajadzību aizsardzība ir leģitīma divos aspektos. Pirmkārt, ir leģitīmi nodrošināt sievietes bioloģiskā stāvokļa aizsardzību grūtniecības laikā un pēc tās līdz brīdim, kad pēc dzemdībām ir atjaunojušās viņas fiziskās un garīgās funkcijas, otrkārt, ir leģitīmi aizsargāt īpašās attiecības starp sievieti un viņas bērnu periodā pēc grūtniecības un dzemdībām, novēršot iespēju, ka šīm attiecībām traucētu daudzie apgrūtinājumi, ko radītu nodarbinātība šajā laikā<NOTE NOTE.ID="E0014" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19840712">1984. gada 12. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="184/83" YEAR="1984" PAGE.ECR="3047">184/83 Hofmann (Recueil, 3047. Ipp., 25. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tādēļ 2. panta 3. punkts neatļauj liegt sievietēm noteikta veida nodarbošanos tādēļ, ka viņas vairāk nekā vīrieši ir jāaizsargā pret riskiem, kuri vienādā veidā skar vīriešus un sievietes un kuri nav saistīti ar skaidri norādītajām sieviešu īpašajām vajadzībām<NOTE NOTE.ID="E0015" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19860515">1986. gada 15. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="222/84" YEAR="1986" PAGE.ECR="1651">222/84 Johnston (Recueil, 1651. 1pp., 44. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="20000111">2000. gada 11. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-285/98" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-69">C-285/98 Kreil (Recueil, I-69. Ipp., 30. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Ir jāatzīmē, ka, neņemot vērā 2. panta 3. punktā lietoto vārdu <QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>īpaši<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/>, Tiesa ir akceptējusi atkāpi, tikai pamatojoties uz apsvērumiem saistībā ar grūtniecību un maternităţi. Lai gan vārds <QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>īpaši<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/> norāda, ka<?PAGE NO="I-948"?> atkāpe var aptvert citas situācijas, kas nav grūtniecība un maternitate, šie vārdi iezīmē izņēmuma apjomu<NOTE NOTE.ID="E0016" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Ģenerāladvokāta Gordona Slinná [Gordon Slynn] <DATE ISO="19880929">1988. gada 29. septembra</DATE> secinājumu 6327. un 6328. ipp. lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="312/86" YEAR="1988" PAGE.ECR="6315">C-312/86 Komisija/Francija (<DATE ISO="19881025">1988. gada 25. oktobra</DATE> spriedums, Recueil, 6315. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tādējādi 2. panta 3. punktā norādītās situācijas nepārprotami atšķiras no tām, ko paredz Austrijas likums, kurš liedz šādu darbu visām sievietēm, neatkarīgi no viņu fiziskajām spējām un stāvokļa.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Manuprāt, nav nozīmes tam, ko uzsver Austrija, norādot, ka tās tiesību akti paredz izņēmumus no vispārējā aizlieguma. Tiesa ir skaidri noteikusi, ka vienlīdzīgas attieksmes princips neatļauj vispārēju aizliegumu sievietēm attiecībā uz noteiktu nodarbošanos, pat ja ir paredzēti izņēmumi un ja vīriešiem šāda nodarbošanās nav liegta<NOTE NOTE.ID="E0017" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Sprieduma lietā Stoeckel, kas minēts 13. zemsvītras piezīmē,19 punkts.</P></NOTE>. Jebkurā gadījumā, Austrijas tiesību aktos paredzētais izņēmums apjoma ziņā ir ļoti ierobežots.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Attiecīgi es secinu, ka sieviešu nodarbinātības aizliegums šahtās neietilpst Direktīvas 2. panta 3. punktā noteiktajā atkāpē.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>SDO Konvencija</P></TI></TITLE><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Austrija apgalvo, ka sieviešu nodarbinātības aizliegums ir pamatots ar tās starptautiskajām saistībām, kas izriet no SDO Konvencijas Nr. 45, kura, būdama spēkā pirms Austrijas pievienošanās EK līgumam, ir saistoša Austrijai saskaņā ar EKL 307. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>EKL 307. panta pirmā daļa noteic, ka šis līgums neietekmē tiesības un pienākumus, ko uzliek nolīgumi, kurus pirmą līguma spēkā stāšanās dienas viena vai vairākas dalībvalstis, no vienas puses, noslēgušas ar vienu vai vairākām trešam valstīm, no otras puses. 307. pantam ir vispārējs raksturs, un tas attiecas uz jebkuru starptautisku nolīgumu neatkarīgi no tā priekšmeta, kurš var ietekmēt Līguma piemērošanu<NOTE NOTE.ID="E0018" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19801014">1980. gada 14 oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-812/79" YEAR="1980" PAGE.ECR="2787">C-812/79 Burgoa (Recueil, 2787. lpp., 6. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="20000704">2000. gada 4. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-84/98" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-5215">C-84/98 Komisija/Portugāle (Recueil, I-5215. lpp., 52. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Austrija apgalvo, ka, pamatojoties uz šo normu, kā to interpretējusi Tiesa<NOTE NOTE.ID="E0019" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Spriedums lietā Levy, minēts 13. zemsvītras piezīmē.</P></NOTE>, dalībvalstīm nav jāpiemēro Kopienu tiesību normas, ja to piemērošana nav saderīga ar pienākumiem, kuri izriet no starptautiskiem nolīgumiem vai konvencijām, kas noslēgtas ar valstīm, kas nav dalībvalstis, pirms to pievienošanās<?PAGE NO="I-949"?> EK līgumam. Pamatojot savus argumentus par to, ka EKL 307. pants pieļauj sieviešu nodarbinātības aizliegumu, tā it īpaši atsaucas uz Tiesas spriedumu lietās Levy<NOTE NOTE.ID="E0020" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Minēts 13. zemsvītras piezīmē.</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Minne</HT><NOTE NOTE.ID="E0021" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19940203">1994. gada 3. februāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-13/93" YEAR="1994" PAGE.ECR="I-371">C-13/93 (Recueil, I-371. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Šīs lietas attiecās uz to, vai vienlīdzīgas attieksmes princips liedz dalībvalstīm iespēju aizliegt sieviešu nakts darbu gadījumos, kad cita SDO Konvencija (agrāka nekā Līgums) noteica šādu aizliegumu. Tiesa būtībā nosprieda, ka, lai gan šāds aizliegums bija pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, Direktīva nav piemērojama, jo valsts norma tika pieņemta, lai dalībvalsts nodrošinātu nolīgumā paredzēto pienākumu izpildi EKL 307. panta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Komisija tomēr atsaucas uz 307. panta otro da|u, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkādu nesaderību starp šādu nolīgumu un Līgumu, un apgalvo, ka tādējādi Austrijai bija jādenonsē Konvencija <DATE ISO="19970530">1997. gada 30. maijā</DATE>, kā to paredz 7. pants<NOTE NOTE.ID="E0022" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. iepriekš 8. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Abas lietas — <HT TYPE="ITALIC">Levy</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Minne —</HT> Tiesai tika iesniegtas ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Nevienā no šīm lietām valsts tiesa, kas izteica lūgumu, nelūdza izskaidrot 307. panta otrās daļas iedarbību. To nelūdza arī neviens no lietas dalībniekiem, kuri Tiesai sniedza apsvērumus, lai gan lietā <HT TYPE="ITALIC">Minne</HT> Tiesa norādīja, ka attiecīgā dalībvalsts (Beļģija) faktiski attiecīgo Konvenciju bija denonsējusi<NOTE NOTE.ID="E0023" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. sprieduma 15. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šajā lietā, gluži pretēji, Tiesu lūdz atzīt, ka Austrija ir pārkāpusi Kopienas tiesību normas. Es jau esmu izteicis viedokli, ka 2001. gada lēmums patiešām ir pretrunā ar Direktīvu. Lai izlemtu, vai Austrija drīkst (kā tā apgalvo) atsaukties uz EKL 307. pantu, lai pamatotu savus tiesību aktus, ir jānoskaidro, vai saskaņā ar šīs normas otro daļu tā ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nesaderības starp šiem tiesību aktiem un saviem pienākumiem, ko nosaka Kopienas tiesības. Turklāt šo jautājumu ir<?PAGE NO="I-950"?> uzdevuši lietas dalībnieki. Ja Tiesa nospriestu, ka Austrijai bija jānovērš nesaderība starp valsts tiesību aktiem un attiecīgajām Kopienu tiesību normām, bet tā to nav izdarījusi, Austrija vairs nevarētu atsaukties uz EKL 307. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tiesas spriedums lietā Komisija/Portugāle<NOTE NOTE.ID="E0024" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Minēts 18. zemsvītras piezīmē.</P></NOTE> skaidri attiecas uz problēmu, ar ko saskaras dalībvalsts, ja pastāv konflikts starp pienākumiem, ko tai uzliek starptautiskās tiesības un Kopienu tiesības. Šajā lietā Tiesa nolēma, ka, lai gan 307. panta kontekstā dalībvalstīm ir izvēle attiecībā uz nepieciešamajiem pasākumiem, kas ir jāveic, tomēr tām ir pienākums novērst jebkādas nesaderības, kas pastāv starp Konvenciju (pirms pievienošanās Kopienām) un EK līgumu. Ja dalībvalsts saskaras ar grūtībām, kas šī nolīguma saderības nodrošināšanu padara neiespējamu, tas tomēr neatbrīvo no pienākuma denonsēt šo nolīgumu<NOTE NOTE.ID="E0025" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Sprieduma 58. punkts.</P></NOTE>. Tiesa nosprieda, ka, neizpildot pienākumu vai nu denonsēt ar trešo valsti noslēgto nolīgumu, kurš bija pretrunā Kopienu tiesību normām, vai nodrošināt tā saderību, Portugāle nebija izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs normas<NOTE NOTE.ID="E0026" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Sprieduma 61. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tādējādi [EKL] 307. panta otrā daļa saskaņā ar tās redakciju attiecas uz gadījumiem, kad līgumslēdzējas puses saskaņā ar Konvencijas noteikumiem nevar to atkārtoti apspriest vai vienpusēji denonsēt. Attiecībā uz šo lietu ir jāatzīmē, ka 13 līgumslēdzējas valstis, tostarp sešas dalībvalstis<NOTE NOTE.ID="E0027" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Somijas Republika, Īrija, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.</P></NOTE>, SDO Konvenciju Nr. 45 jau ir denonsējušas. Vairākums no šīm līgumslēdzējām pusēm kā pamatojumu denonsēšanai ir norādījušas, ka Konvencija nav saderīga ar vienlīdzīgas attieksmes principu pret vīriešiem un sievietēm. Turklāt 1996. gadā SDO Izpildinstitūcija aicināja valstis, kuras ir Konvencijas Nr. 45 līgumslēdzējpuses, apsvērt iespēju ratificēt SDO 1995. gada Konvenciju Nr. 176 par drošību un veselības aizsardzību šahtās, kuru tā apraksta kā "mūsdienu standartu šajā jomā, [kurš] faktiski ietver Konvencijas Nr. 45 saturu<NOTE NOTE.ID="E0028" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. SDO Izpildinstitūcijas ziņojumu 267. sesijai (1996. gada novembris), GB.267/LILSAVP/PRS/2, 268. sesijai (1997. gada marts), GB.268/LILS/WP/PRS/2, 270. sesijai (1997. gada novembris), GB.270/15, un 274. sesijai (1999. gada marts), GB.274/LILS/WP/PRS/1 (pieejami SDO interneta mājaslapā www.ilo.org)</P></NOTE>. Konvencija Nr. 176 vienādi attiecas uz vīriešiem un sievietēm.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka tādos gadījumos kā šajā lietā, kur Austrijai bija likumīga iespēja denonsēt SDO Konvenciju Nr. 45 nākošajā<?PAGE NO="I-951"?> gadā pēc <DATE ISO="19970530">1997. gada 30. maija</DATE><NOTE NOTE.ID="E0029" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Konvencijas 7. pantu, kas izklāstīts iepriekš 8. punktā.</P></NOTE> un tādējādi atbilstoši Direktīvai nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz iespēju iegūt darbu pazemē kalnrūpniecības nozarē, Austrija šādā procesā nevar atsaukties uz EKL 307. panta pirmo daļu, lai attaisnotu valsts tiesību normas, kuras nav saderīgas ar Direktīvu.</TXT></NP><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Austrija tomēr apgalvo, ka laikā, kad bija iespējams denonsēt Konvenciju Nr. 45, tā nevarēja zināt ne to, ka tās tiesību normas bija pretrunā ar Kopienas tiesību normām, ne to, ka Komisija attiecīgās tiesību normas uzskatīs par pretējām Kopienas tiesību normām, jo Komisijas pirmā vēstule šajā jautājumā tika nosūtīta 1998. gada septembrī.</TXT></NP><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Šo argumentu nevar pieņemt. Kā ir minēts iepriekš<NOTE NOTE.ID="E0030" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. iepriekš 4. punktu.</P></NOTE>, Direktīva kjuva saistoša Austrijai <DATE ISO="19940101">1994. gada 1. janvārī</DATE>, kad stājās spēkā EEZ līgums, un atbilstoši Kopienas tiesībām Austrijai Direktīva bija jāievieš līdz <DATE ISO="19950101">1995. gada 1. janvārim</DATE>. Tādējādi Austrijai saskaņā ar Direktīvas 2. panta 3. punktu pie pirmās iespējas bija jāatceļ jebkuras tiesību normas, kas būtu pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, un šajā sakarā nav nekādas nozīmes Komisijas nosūtītas vēstules datumam.</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka šajā procesā Austrija nevar atsaukties uz SDO Konvenciju Nr. 45, lai izvairītos no savu Direktīvā noteikto pienākumu izpildes.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Aizliegums nodarbināt sievietes darbos, kuri noris augsta spiediena atmosfērā un niršanas darbos</P></TI></TITLE><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka 1973. gada likuma 8. un 31. pantā noteiktais aizliegums nodarbināt sievietes darbos, kas noris augsta spiediena atmosfērā un niršanas darbos, ir pretrunā ar Kopienas tiesību normām.</TXT></NP><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Austrija atbild, ka šis aizliegums atbilst Direktīvas prasībām un, it īpaši, ka tas ir pamatots ar tādiem pašiem apsvērumiem kā darba aizliegums šahtās, proti, ar darba<?PAGE NO="I-952"?> fiziski smago raksturu kopā ar sieviešu vājāko fizisko spēju kapacitāti, tādu kā vājāka viņu elpošanas kapacitāte.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Nav noliedzams, ka attiecībā uz darbu kalnrūpniecībā Austrijas tiesību normu aptvertās darbības var būt saistītas ar zināmu fizisku piepūli personai, kura to veic. Tomēr, tā kā Austrija nav sniegusi nekādus pierādījumus par to, ka šāds darbs vīriešus un sievietes pakļauj atšķirīgiem riskiem vai riskiem, kuri ir īpaši sievietēm un pret kuriem viņām ir nepieciešama īpaša aizsardzība Direktīvas 2. panta 3. punkta izpratnē, ar šo faktu nevar pamatot to, ka visām sievietēm tiek liegta šo darbību veikšanas iespēja<NOTE NOTE.ID="E0031" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. iepriekš 33.-36. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tas, ka aizliegums nodarbināt sievietes augsta spiediena atmosfērā norisošos darbos pieļauj divus ierobežotus izņēmumus (pretstatā vispārējam sieviešu nodarbinātības aizliegumam niršanas darbos, kas nepieļauj nekādus izņēmumus), nenodrošina tā saderību ar Direktīvu. Pirmkārt, Tiesa ir skaidri noteikusi, ka vienlīdzīgas attieksmes princips nepieļauj vispārēju iespēju liegt sievietēm noteiktu nodarbošanos, pat ja ir paredzēti izņēmumi un ja šī nodarbošanās nav liegta vīriešiem<NOTE NOTE.ID="E0032" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Sprieduma lietā Stoeckel, minēts 13. zemsvītras piezīmē, 19. punkts.</P></NOTE>. Otrkārt, jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka izņēmumi nav objektīvi pamatoti 2. panta 3. punkta izpratnē, jo augsta spiediena atmosfērā tie sievietēm pieļauj veikt tikai uzraudzības funkcijas vai darbu, kas nav saistīts ar pārmērīgu fizisku piepūli viņu organismam. Tādējādi tos nevar klasificēt kā 2. panta 3. punktā paredzētos izņēmumus saistībā ar grūtniecību vai maternităţi.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Turklāt Direktīvas 2. panta 2. punkta piemērošanu var izslēgt, jo darbinieču (sieviešu) darbs šajos amatos nerada īpašu ietekmi uz citiem darbiniekiem, ar ko varētu pamatot aizliegumu veikt šādas darbības tikai viņu dzimuma dēļ. No tā izriet, ka šādu darbu veikšanai dzimums nav noteicošais faktors 2. panta 2. punkta izpratnē<NOTE NOTE.ID="E0033" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. iepriekš 33.-35. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Līdz ar to es uzskatu, ka aizliegums nodarbināt sievietes darbos, kas noris augsta spiediena atmosfērā, nav saderīgs ar Direktīvu.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-953"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Secinājums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tādējādi es uzskatu, ka Tiesai būtu:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>(1)</NO.P><TXT>jāatzīst, ka Austrijas Republika, paturot spēkā 8. un 31. pantu <DATE ISO="19730725">1973. gada 25. jūlija</DATE> likumā par darbiem, kas noris augsta spiediena atmosfērā, un niršanas darbiem un ieviešot 2. un 4. pantu <DATE ISO="20011004">2001. gada 4. oktobra</DATE> Ekonomikas un darba ministra lēmumā par sieviešu nodarbinātības aizliegumiem un ierobežojumiem, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes <DATE ISO="19760209">1976. gada 9. februāra</DATE> Direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, 2. un 3. pants;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>jāpiespriež Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>