02023L0959 — LV — 16.05.2023 — 000.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2023/959

(2023. gada 10. maijs),

ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 130, 16.5.2023., 134. lpp)


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 90176, 22.3.2024, lpp 1 ((ES) 2023/959)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2023/959

(2023. gada 10. maijs),

ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību

(Dokuments attiecas uz EEZ)



1. pants

Direktīvas 2003/87/EK grozījumi

Direktīvu 2003/87/EK groza šādi:

1) 

direktīvas 1. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tāpat šī direktīva paredz, ka vēl vairāk jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, lai sekmētu emisiju samazināšanu tādā mērā, kā no zinātnes viedokļa ir vajadzīgs, lai nepieļautu bīstamas klimata pārmaiņas. Tā palīdz sasniegt Savienības klimatneitralitātes mērķi un klimata mērķrādītājus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 ( *1 ), un līdz ar to palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus ( *2 ).

2) 

direktīvas 2. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.  
Šo direktīvu piemēro I un III pielikumā uzskaitītajām darbībām un II pielikumā uzskaitītajām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Ja iekārta, kas ir iekļauta ES ETS darbības jomā, jo tajā darbina sadedzināšanas blokus, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda pārsniedz 20 MW, savus ražošanas procesus maina, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, un šai robežvērtībai vairs neatbilst, dalībvalsts, kurā minētā iekārta atrodas, nodrošina operatoram iespējas palikt ES ETS darbības jomā, iekams no ražošanas procesa maiņas nav pagājis pašreizējais un nākamais piecu gadu laikposms, kas minēts 11. panta 1. punkta otrajā daļā. Attiecīgās iekārtas operators var nolemt, ka iekārta paliek ES ETS darbības jomā tikai līdz pašreizējā piecu gadu laikposma beigām vai arī līdz nākamā piecu gadu laikposma beigām pēc tam, kad izdarītas izmaiņas iekārtas ražošanas procesos. Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par izmaiņām, kuras salīdzinātas ar sarakstu, kas iesniegts Komisijai, ievērojot 11. panta 1. punktu.
2.  
Šo direktīvu piemēro, neskarot nekādas prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES ( *3 ).
3) 

direktīvas 3. pantu groza šādi:

a) 

panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b) 

“emisijas” ir siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūde no kādas iekārtas avotiem vai tādu gāzu izplūde no gaisakuģa, kas veic kādu I pielikumā uzskaitīto aviācijas darbību, vai no kuģa, kas veic kādu I pielikumā uzskaitīto jūras transporta darbību, kas ir precizētas attiecībā uz konkrēto darbību, vai tādu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūde, kas atbilst III pielikumā minētajai darbībai;”;

b) 

panta d) punktu aizstāj ar šādu:

“d) 

“siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļauja” ir atļauja, kas piešķirta saskaņā ar 5., 6. un 30.b pantu;”;

c) 

panta u) punktu svītro;

d) 

pievieno šādus punktus:

“w) 

“kuģošanas sabiedrība” ir kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, vadītājs vai berbouta fraktētājs, kas atbildību par kuģa ekspluatāciju pārņēmusi no kuģa īpašnieka un, šādu atbildību uzņemdamās, ir piekritusi pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko uzliek Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 336/2006 ( *4 ) I pielikumā;

x) 

“reiss” ir reiss, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/757 ( *5 ) 3. panta c) punktā;

y) 

“kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde” ir iestāde, kas atbild par ES ETS administrēšanu attiecībā uz kuģošanas sabiedrību saskaņā ar 3.gf pantu;

z) 

“piestāšanas osta” ir osta, kurā kuģis piestāj, lai iekrautu vai izkrautu kravu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus, vai osta, kurā piestāj atkrastes kuģis, lai mainītu apkalpi, piestāj vienīgi ar mērķi ir uzpildīt degvielu, papildināt krājumus, mainīt kuģa, kas nav atkrastes kuģis, apkalpi, ieiet dokā vai veikt remontu kuģim, tā iekārtām vai abiem un osta, kurā kuģis piestāj, jo kuģim ir vajadzīga palīdzība vai tas ir briesmās, piestāj, lai veiktu pārkraušanu no kuģa uz kuģi ārpus ostām, piestāj ar vienīgo mērķi patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem, vai ja tas nepieciešams saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām, un netiek pieļauta konteinerkuģu piestāšana blakus esošā konteineru pārkraušanas ostā, kas minēta saskaņā ar 3.ga panta 2. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā;

aa) 

“kruīza kuģis” ir pasažieru kuģis, kam nav kravas klāja un kas paredzēts vienīgi pasažieru komercpārvadājumiem un kas nodrošina naktsmītnes jūras reisā;

ab) 

“cenu starpības līgums” jeb “CD” ir līgums starp Komisiju un mazoglekļa vai bezoglekļa produkta ražotāju, kas izraudzīts ar konkurējošu cenu mehānismu, piemēram, izsolē, un saskaņā ar kuru ražotājam nodrošina atbalstu no Inovāciju fonda, no kura sedz starpību starp uzvarējušo cenu, kas zināma arī kā norunas cena, no vienas puses, un atsauces cenu, kas atvasināta no saražotā mazoglekļa vai bezoglekļa produkta cenas, no līdzīga aizstājējprodukta tirgus cenas vai abu minēto abu cenu kombinācijas, no otras puses;

ac) 

“oglekļa cenas starpības līgums” jeb “CCD” ir līgums starp Komisiju un mazoglekļa vai bezoglekļa produkta ražotāju, kas izraudzīts ar konkurējošu cenu mehānismu, piemēram, izsolē, saskaņā ar kuru ražotājam nodrošina atbalstu no Inovāciju fonda, no kura sedz starpību starp uzvarējušo cenu, kas zināma arī kā norunas cena, no vienas puses, un atsauces cenu, kas atvasināta no kvotu vidējās cenas, no otras puses;

ad) 

“fiksētas prēmijas līgums” ir līgums starp Komisiju un mazoglekļa vai bezoglekļa produkta ražotāju, kas izraudzīts ar konkurējošu cenu mehānismu, piemēram, izsolē, un saskaņā ar kuru ražotājam nodrošina atbalstu fiksētas summas veidā par saražotā produkta vienību;

ae) 

“regulētais subjekts” IVa nodaļas izpratnē ir jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot degvielu galapatērētājus, un kas iesaistīta III pielikumā minētā darbībā un pieder pie kādas no šīm kategorijām:

i) 

ja degviela iziet cauri Padomes Direktīvas (ES) 2020/262 ( *6 ) 3. panta 11. punktā definētajai akcīzes preču noliktavai, regulētais subjekts ir minētās direktīvas 3. panta 1. punktā definētais apstiprinātais noliktavas turētājs, kas saskaņā ar minētās direktīvas 7. pantu ir atbildīgs par iekasējamā akcīzes nodokļa samaksu;

ii) 

ja šā punkta i) apakšpunkts nav piemērojams, regulētais subjekts ir jebkura cita persona, kas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2020/262 7. pantu vai Padomes Direktīvas 2003/96/EK ( *7 ) 21. panta 5. punkta pirmo daļu ir atbildīga par iekasējamā akcīzes nodokļa samaksu attiecībā uz šīs direktīvas IVa nodaļas aptvertajām degvielām;

iii) 

ja šā punkta i) un ii) apakšpunkts nav piemērojams, regulētais subjekts ir jebkura cita persona, kas dalībvalsts relevantajām kompetentajām iestādēm ir jāreģistrē kā atbildīga par akcīzes nodokļa nomaksu, tostarp personas, kas ir atbrīvotas no akcīzes nodokļa maksāšanas, kā norādīts Padomes Direktīvas 2003/96/EK 21. panta 5. punkta ceturtajā daļā;

iv) 

ja šā punkta i), ii) un iii) apakšpunkts nav piemērojams vai ja vairākas personas ir solidāri atbildīgas par tā paša akcīzes nodokļa samaksu, regulētais subjekts ir jebkura cita dalībvalsts iecelta persona;

af) 

“degviela” šīs direktīvas IVa nodaļas izpratnē ir jebkurš energoprodukts, kas minēts Direktīvas 2003/96/EK 2. panta 1. punktā, tostarp degvielas, kuras uzskaitītas minētās direktīvas I pielikuma A un C tabulā, kā arī visi citi lietošanai paredzēti produkti, ko pārdošanā piedāvā vai izmanto kā motordegvielu vai kurināmo, kā norādīts minētās Direktīvas 2. panta 3. punktā, tostarp elektroenerģijas ražošanai;

ag) 

“nodošana patēriņam” šīs direktīvas IVa nodaļā ir nodošana patēriņam, kā definēts Direktīvas (ES) 2020/262 6. panta 3. punktā;

ah) 

“TTF gāzes cena” IVa nodaļas izpratnē ir gāzes cena nākamā mēneša nākotnes līgumā par gāzi, ko tirgo Title Transfer Facility (TTF) Virtual Trading Point, kuru pārvalda Gasunie Transport Services B.V.;

ai) 

“Brent jēlnaftas cena” IVa nodaļas izpratnē ir nākamā mēneša nākotnes līgumā fiksētā jēlnaftas cena, ko izmanto par atsauces cenu naftas pirkumam.

4) 

II nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Aviācija un jūras transports”;

5) 

direktīvas 3.a pantu aizstāj ar šādu:

“3.a pants

Darbības joma

Šīs direktīvas 3.b līdz 3.g pantu piemēro kvotu sadalei un piešķiršanai par I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām. Direktīvas 3.ga līdz 3.gg pantu piemēro I pielikumā uzskaitītajām jūras transporta darbībām.”

;
6) 

direktīvas 3.g pantu aizstāj ar šādu:

“3.g pants

Monitoringa un ziņošanas plāni

Administrējošā dalībvalsts nodrošina, ka visi gaisakuģu operatori iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei monitoringa plānu, kurā izklāstīti emisiju monitoringa un ziņošanas pasākumi, un ka kompetentā iestāde šādus plānus apstiprina saskaņā ar 14. pantā minētajiem īstenošanas aktiem.”

;
7) 

pievieno šādus pantus:

“3.ga pants

Piemērojamība jūras transporta darbībām

1.  
Kvotu sadali un nodošanas prasību piemērošanu attiecībā uz jūras transporta darbībām piemēro piecdesmit procentiem (50 %) emisiju, ko rada kuģi, kuri iziet no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas un ierodas piestāšanas ostā, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, piecdesmit procentiem (50 %) emisiju, ko rada kuģi, kuri kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā ierodas no piestāšanas ostas, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, simts procentiem (100 %) emisiju no kuģiem, kas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā ierodas no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas, un simts procentiem (100%) emisiju no kuģiem, kas atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā.
2.  
Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim ar īstenošanas aktiem izveido sarakstu ar blakus esošām konteineru pārkraušanas ostām un pēc tam ik pēc diviem gadiem līdz 31. decembrim minēto sarakstu atjaunina.

Minētajos īstenošanas aktos ostu uzskaita kā blakus esošu konteineru pārkraušanas ostu, kurās konteineru pārkraušanas īpatsvars (konteinera ekvivalents ir divdesmit pēdas par vienību) pārsniedz 65 % no kopējām konteineru kravām attiecīgajā ostā iepriekšējos divpadsmit mēnešos, par ko ir pieejami attiecīgi dati, un ja minētā osta atrodas ārpus Savienības, bet mazāk kā 300 jūras jūdzes no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas ostas. Šā punkta piemērošanas nolūkā konteinerus uzskata par pārkrautiem, ja tos izkrauj no kuģa uz ostu vienīgi tādēļ, lai tos iekrautu citā kuģī. Sarakstā, ko Komisija izveidojusi, ievērojot pirmo daļu, neiekļauj ostas, kas atrodas trešā valstī, attiecībā uz kuru minētā trešā valsts faktiski piemēro šai direktīvai līdzvērtīgus pasākumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā.

3.  
Šīs direktīvas 9., 9.a un 10. pantu jūras transporta darbībām piemēro tādā pašā veidā, kādā tos piemēro citām ES ETS aptvertajām darbībām, un piemēro turpmāk minēto izņēmumu attiecībā uz 10. panta piemērošanu.

Līdz 2030. gada 31. decembrim daļu no kvotām piešķir dalībvalstīm, kurās saskaņā ar 3.gf pantu dalībvalstu pārziņā esošu kuģošanas sabiedrību īpatsvars salīdzinājumā ar to iedzīvotāju skaitu 2020. gadā un pamatojoties uz pieejamajiem datiem par laikposmu no 2018. līdz 2020. gadam pārsniedz 15 kuģošanas sabiedrības uz miljonu iedzīvotāju. Kvotu daudzums atbilst 3,5 % no papildu kvotu daudzuma, ņemot vērā jūras transportam piemērotā maksimālā daudzuma palielinājumu attiecīgajā gadā, kā minēts 9. panta trešajā daļā. No 2024. līdz 2026. gadam kvotu daudzumu papildus reizina ar attiecīgajam gadam piemērojamo procentuālo daļu saskaņā ar 3.gb panta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu. Ieņēmumi, kas gūti no minētās kvotu daļas izsolīšanas, būtu jāizmanto mērķiem, kas attiecībā uz kuģošanas nozari minēti 10. panta 3. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā, kā arī minēti f) un i) apakšpunktā. 50 % no kvotu daudzuma sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm, pamatojoties uz to pārziņā esošo kuģošanas sabiedrību īpatsvaru, un atlikumu vienādās daļās sadala starp šīm dalībvalstīm.

3.gb pants

Jūras transportam piemērojamo prasību pakāpeniska ieviešana

Kuģošanas sabiedrību pienākums ir nodot kvotas pēc šāda grafika:

a) 

40 % no verificētajām emisijām, kuras paziņotas par 2024. gadu un uz kurām attiektos nodošanas prasības saskaņā ar 12. pantu;

b) 

70 % no verificētajām emisijām, kuras paziņotas par 2025. gadu un uz kurām attiektos nodošanas prasības saskaņā ar 12. pantu;

c) 

100 % no verificētajām emisijām, kuras paziņotas par 2026. gadu un pēc tam par katru gadu saskaņā ar 12. pantu.

Ja tiek nodots kvotu skaits, kas ir mazāks par jūras transporta verificētajām emisijām 2024. un 2025. gadā, tad pēc tam, kad ir noskaidrota starpība starp verificētajām emisijām un nodotajām kvotām katrā no šiem gadiem, minētajai starpībai atbilstošo kvotu apjomu anulē, nevis izsola saskaņā ar 10. pantu.

3.gc pants

Noteikumi par ES ETS izmaksu pārnešanu no kuģošanas sabiedrības uz citu subjektu

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai gadījumos, kad saskaņā ar līgumisku vienošanos galīgo atbildību par degvielas iegādi vai kuģa ekspluatāciju, vai abiem uzņemas nevis kuģošanas sabiedrība, bet cits subjekts, kuģošanas sabiedrība ir tiesīga no attiecīgā subjekta saņemt atlīdzību par izmaksām, ko rada kvotu nodošana.

Šā panta izpratnē kuģa ekspluatācija ir kuģa pārvadātās kravas vai maršruta un kuģa ātruma noteikšana. Kuģošanas sabiedrība joprojām ir atbildīgais subjekts par kvotu nodošanu, kā prasīts šīs direktīvas 3.gb un 12. pantā, un par vispārējo atbilstību noteikumiem valsts tiesību aktos, ar ko transponē šo direktīvu. Dalībvalstis nodrošina, ka to pārziņā esošās kuģošanas sabiedrības pilda pienākumus nodot kvotas saskaņā ar 3.gb un 12. pantu neatkarīgi no šādu kuģošanas sabiedrību tiesībām no komerciāliem operatoriem saņemt atlīdzību par izmaksām, ko rada kvotu nodošana.

3.gd pants

Jūras transporta emisiju monitorings un ziņošana

Par emisijām no šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītajām jūras transporta darbībām kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde nodrošina, ka tās pārziņā esošā kuģniecības sabiedrība ziņošanas periodā monitorē relevantos parametrus un ziņo par tiem, un kuģošanas sabiedrību administrējošai iestādei iesniedz agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/757 II nodaļu.

3.ge pants

Jūras transporta emisiju verifikācijas un akreditācijas noteikumi

Kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde nodrošina, ka ziņojumi par agregēto emisiju datiem kuģošanas sabiedrības līmenī, ko kuģošanas sabiedrība iesniegusi saskaņā ar šīs direktīvas 3.gb pantu, tiek verificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 III nodaļā izklāstītajiem verifikācijas un akreditācijas noteikumiem.

3.gf pants

Kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde

1.  

Kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde ir:

a) 

ja kuģošanas sabiedrība reģistrēta dalībvalstī – dalībvalsts, kurā kuģošanas sabiedrība reģistrēta;

b) 

ja kuģošanas sabiedrība nav reģistrēta dalībvalstī – dalībvalsts, kuras ostās iepriekšējos četros monitoringa gados kuģošanas sabiedrības kuģi visvairāk piestājuši reisos, uz kuriem attiecas 3.ga pantā izklāstītā darbības joma;

c) 

ja kuģošanas sabiedrība nav reģistrēta dalībvalstī un tās kuģi iepriekšējos četros monitoringa gados nav veikuši nevienu reisu, uz kuriem attiecas 3.ga pantā izklāstītā darbības joma, dalībvalsts, kurā kuģošanas sabiedrības kuģis ir uzsācis vai pabeidzis savu pirmo reisu, uz kuru attiecas minētajā pantā izklāstītā darbības joma.

2.  

Pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, Komisija ar īstenošanas aktiem:

a) 

līdz 2024. gada 1. februārim izveido sarakstu ar tām kuģošanas sabiedrībām, kas veikušas kādu I pielikumā uzskaitīto jūras transporta darbību, uz kuru 2024. gada 1. janvārī vai no šā datuma attiecas 3.ga pantā izklāstītā darbības joma, un norāda kuģošanas sabiedrību administrējošo iestādi saskaņā ar šā panta 1. punktu;

b) 

līdz 2026. gada 1. februārim un pēc tam ik pēc diviem gadiem izveido atjauninātu sarakstu, lai dalībvalstī reģistrētām kuģošanas sabiedrībām norādītu citu kuģošanas sabiedrību administrējošo iestādi, ja saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu kuģošanas sabiedrības mainījušas reģistrācijas dalībvalsti Savienībā, vai lai sarakstā iekļautu kuģošanas sabiedrības, kuras pēcāk ir veikušas kādu I pielikumā uzskaitīto jūrniecības darbību, uz kuru attiecas 3.ga pantā izklāstītā darbības joma saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu; un

c) 

līdz 2028. gada 1. februārim un pēc tam ik pēc četriem gadiem izveido atjauninātu sarakstu, lai dalībvalstī nereģistrētām kuģošanas sabiedrībām norādītu citu kuģošanas sabiedrību administrējošo iestādi saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu.

3.  
Kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde, kuras pārziņā atbilstīgi sarakstam, kas izveidots saskaņā ar 2. punktu, ir kuģošanas sabiedrība, to patur sava pārziņā neatkarīgi no turpmākām izmaiņām kuģošanas sabiedrības darbībā vai reģistrācijā līdz brīdim, kad attiecīgās izmaiņas tiek iekļautas atjauninātajā sarakstā.
4.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīkus noteikumus par to, kā kuģošanas sabiedrību administrējošām iestādēm administrēt kuģošanas sabiedrības saskaņā ar šo direktīvu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā.

3.gg pants

Ziņošana un pārskatīšana

1.  
Ja Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) pieņem globālu tirgus pasākumu, kura mērķis ir samazināt jūras transporta radītās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, Komisija šo direktīvu pārskata, ņemot vērā pieņemto pasākumu.

Šajā nolūkā Komisija, 18 mēnešu laikā pēc šāda globālā tirgus pasākuma pieņemšanas un pirms tas sācis darboties, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā Komisija analizē šādus globālā tirgus pasākuma aspektus:

a) 

vērienīgums, ņemot vērā Parīzes nolīguma mērķus;

b) 

vispārējā vidiskā integritāte, tostarp salīdzinājumā ar šīs direktīvas noteikumiem par jūras transportu; un

c) 

ikvienu jautājumu, kas attiecas uz saskaņotību starp ES ETS un minēto pasākumu.

Attiecīgā gadījumā Komisija šā punkta otrajā daļā minētajam ziņojumam var pievienot leģislatīvā akta priekšlikumu, ar ko groza šo direktīvu, lai tā atbilstu Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājam, Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajam klimatneitralitātes mērķuzdevumam un mērķim saglabāt Savienības klimatrīcības vidisko integritāti un efektivitāti, lai nodrošinātu saskaņotību starp globālā tirgus pasākuma īstenošanu un ES ETS, vienlaikus izvairoties no liela divkārša sloga.

2.  
Ja SJO līdz 2028. gadam nepieņem globālo tirgus pasākumu, kura mērķis ir samazināt jūras transporta radītās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem un vismaz līdz līmenim, kas ir salīdzināms ar to, kāds noteikts saskaņā ar šo direktīvu pieņemtajos Savienības pasākumos, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā, ņemot vērā Parīzes nolīguma mērķus, ir izvērtēta vajadzība piemērot kvotu sadali un nodošanas prasības attiecībā uz vairāk nekā piecdesmit procentiem (50 %) emisiju, ko rada kuģi reisos starp dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu un piestāšanas ostu ārpus dalībvalsts jurisdikcijas. Ziņojumā Komisija jo īpaši ņem vērā progresu SJO līmenī un analizē, vai kādā trešā valstī ir ieviests tirgus pasākums, kas ir līdzvērtīgs šai direktīvai, un izvērtē risku, ka varētu pieaugt izvairīšanās prakse, tostarp pāriešana uz citiem transporta veidiem vai ostu mezglu pārvietošana uz ostām ārpus Savienības.

Vajadzības gadījumā pirmajā daļā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu, ar ko groza šo direktīvu.

3.  
Komisija uzrauga to, kā tiek īstenota šī nodaļa attiecībā uz jūras transportu, jo īpaši nolūkā atklāt izvairīšanās praksi, lai šādu rīcību novērstu agrīnā posmā, tostarp ņemot vērā tālākos reģionus, un no 2024. gada reizi divos gados iesniedz ziņojumu par šīs nodaļas īstenošanu attiecībā uz jūras transportu un iespējamām tendencēm saistībā ar kuģošanas sabiedrību mēģinājumiem izvairīties no šīs direktīvas prasībām. Komisija uzrauga arī ietekmi inter alia saistībā ar iespējamu transporta izmaksu pieaugumu, tirgus izkropļojumiem un ostu satiksmes izmaiņām, tādām kā ostu apiešana un pārkraušanas centru pārvietošana, un uzrauga jūras transporta nozares vispārējo konkurētspēju dalībvalstīs un jo īpaši ietekmi uz kuģniecības pakalpojumiem, kas sastāda būtiskus teritoriju savienošanas pakalpojumus. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina pasākumus, lai nodrošinātu šīs nodaļas efektīvu īstenošanu attiecībā uz jūras transportu, jo īpaši pasākumus minēto tendenču novēršanai kuģošanas sabiedrībās, kuras cenšas apiet šīs direktīvas prasības.
4.  
Ne vēlāk kā 2028. gada 30. septembrī Komisija izvērtē, vai ir lietderīgi pagarināt 3.ga panta 3. punkta otrās daļas piemērošanu pēc 2030. gada 31. decembra, un vajadzības gadījumā iesniedz attiecīgu leģislatīvā akta priekšlikumu.
5.  
Ne vēlāk kā 2026. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā Komisija izvērtē realizējamību un ekonomisko, vidisko un sociālo ietekmi, ko radītu tādu kuģu, tostarp atkrastes kuģu, emisiju iekļaušana šajā direktīvā, kuru bruto tonnāža ir mazāka par 5 000 tonnām, taču ne mazāka par 400 tonnām, un Komisija jo īpaši balstās uz analīzi, kas pievienota Regulas (ES) 2015/757 pārskatīšanas dokumentam un kas jāpabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Ziņojumā ņem vērā arī savstarpējo saikni starp šo direktīvu un Regulu (ES) 2015/757 un izmanto tās piemērošanā gūto pieredzi. Ziņojumā Komisija arī izvērtē, kāds ir vislabākais veids, kā šī direktīva var veicināt atjaunīgo un mazoglekļa kuģu degvielu ieviešanu, balstoties uz aprites ciklu. Vajadzības gadījumā ziņojumam var pievienot leģislatīvo aktu priekšlikumus.”

;

8) 

direktīvas 3.h pantu aizstāj ar šādu:

“3.h pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļaujām, kā arī kvotu sadalei un piešķiršanai par I pielikumā uzskaitītajām darbībām, kas nav ne aviācijas darbības, ne jūras transporta darbības.”

;
9) 

direktīvas 6. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) 

saistības nodot kvotas, kas līdzvērtīgas iekārtas kopējām emisijām attiecīgā kalendārā gada laikā, kuras ir verificētas saskaņā ar 15. pantu, ievērojot 12. panta 3. punktā noteikto termiņu.”;

10) 

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. Pants

Saskaņošana ar Direktīvu 2010/75/ES

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ja ar iekārtām veic Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā iekļautās darbības, siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļauju piešķiršanas nosacījumi un procedūra tiek saskaņota ar minētajā direktīvā paredzētajiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem un procedūru. Šīs direktīvas 5., 6. un 7. pantā noteiktās prasības var iekļaut Direktīvā 2010/75/ES paredzētajās procedūrās.

Komisija izskata, cik efektīva ir sinerģija ar Direktīvu 2010/75/ES. Ar vidi un klimatu saistītās atļaujas tiek koordinētas, lai nodrošinātu, ka Savienības klimata un enerģētikas mērķu realizēšanai nepieciešamie pasākumi tiek īstenoti efektīvi un ātri. Komisija var iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei saistībā ar jebkādu turpmāku šīs direktīvas pārskatīšanu.”

;
11) 

direktīvas 9. pantam pievieno šādas daļas:

“Savienības kvotu kopapjomu 2024. gadā samazina par 90 miljoniem kvotu. Savienības kvotu kopapjomu 2026. gadā samazina par 27 miljoniem kvotu. Savienības kvotu kopapjomu 2024. gadā palielina par 78,4 miljoniem kvotu jūras transportam. Lineārais koeficients ir 4,3 % no 2024. gada līdz 2027. gadam un 4,4 % no 2028. gada. Lineāro koeficientu piemēro arī kvotām, kas atbilst jūras transporta darbību vidējām emisijām, kuras paziņotas saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 par 2018. un 2019. gadu un uz kurām attiecas šīs direktīvas 3.ga pants. Savienības kvotu kopapjomu Komisija publicē līdz 2023. gada 6. septembrim.

Attiecīgi no 2026. gada 1. janvāra un 2027. gada 1. janvāra kvotu daudzumu palielina, lai ņemtu vērā citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju aptvērumu, kas nav CO2 emisijas no jūras transporta darbībām, un piekrastes kuģu emisiju aptvērumu, pamatojoties uz to emisijām par pēdējo gadu, par kuru ir pieejami dati. Neatkarīgi no 10. panta 1. punkta, kvotas, kas rodas šā palielinājuma rezultātā, dara pieejamas inovāciju atbalstam saskaņā ar 10.a panta 8. punktu.”;

12) 

direktīvas 10. pantu groza šādi:

a) 

panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“2 % no kopējā kvotu daudzuma laikā no 2021. līdz 2030. gadam izsola, lai izveidotu fondu, kura mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un modernizēt energosistēmas dažās dalībvalstīs (“saņēmējās dalībvalstīs”), kā noteikts 10.d pantā (“modernizācijas fonds”). Minētā kvotu apjoma saņēmējas dalībvalstis ir dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2013. gadā nesasniedza 60 % no Savienības vidējā rādītāja. Šim kvotu apjomam atbilstošos līdzekļus sadala saskaņā ar IIb pielikuma A daļu.

Turklāt 2,5 % no kopējā kvotu daudzuma laikā no 2024. gada līdz 2030. gadam izsola Modernizācijas fonda labā. Minētā kvotu apjoma saņēmējas dalībvalstis ir dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2016.–2018. gadā nesasniedza 75 % no Savienības vidējā rādītāja. Minētajam kvotu apjomam atbilstošos līdzekļus sadala saskaņā ar IIb pielikuma B daļu.”;

b) 

panta 3. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“3.  
Dalībvalstis nosaka, kā tiek izmantoti šā panta 2. punktā minētajās kvotu izsolēs iegūtie ieņēmumi, izņemot ieņēmumus, kas saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu uzskatāmi par pašu resursiem un ieskaitīti Savienības budžetā. Dalībvalstis minētos ieņēmumus, izņemot ieņēmumus, ko izmanto, lai kompensētu šīs direktīvas 10.a panta 6. punktā minētās netiešās oglekļa izmaksas, vai šo ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalentu izmanto vienam vai vairākiem šādiem nolūkiem:”

;

c) 

panta 3. punkta pirmās daļas b)–f) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“b) 

atjaunīgo energoresursu un elektropārvades tīklu attīstīšana, lai izpildītu Savienības saistības attiecībā uz atjaunīgo enerģiju un sasniegtu Savienības starpsavienojumu mērķrādītājus kā arī citu tehnoloģiju attīstīšana, kas veicina pāreju uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, un palīdzība Savienībai izpildīt apņemšanos palielināt energoefektivitāti līdz līmenim, par kuru panākta vienošanās attiecīgajos leģislatīvajos aktos, tostarp elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgajiem resursiem, ko veic pašražotāji un atjaunīgās enerģijas kopienas;

c) 

pasākumi atmežošanas novēršanai un kūdrāju, mežu un citu sauszemes ekosistēmu vai jūras ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas atbalstam, tostarp pasākumi, kas veicina to aizsardzību, atjaunošanu un labāku pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz aizsargājamām jūras teritorijām, un palielina bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu apmežošanu un mežu atjaunošanu, tostarp tajās jaunattīstības valstīs, kuras ratificējušas Parīzes nolīgumu, un pasākumi, ar ko īstenot tehnoloģiju pārnesi un sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei minētajās valstīs;

d) 

oglekļa sekvestrēšana mežsaimniecībā un augsnē Savienībā;

e) 

CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā, īpaši no cietā fosilā kurināmā spēkstacijām, kā arī daudzām rūpniecības nozarēm un apakšnozarēm, tostarp trešās valstīs, un inovatīvas tehnoloģiskas oglekļa piesaistes metodes, piemēram, tiešā uztvere no gaisa un uzglabāšana;

f) 

investēšana pārejā uz tādiem transporta veidiem, kas būtiski veicina nozares dekarbonizāciju, un tās paātrināšana, tostarp izstrādājot klimatam draudzīgus pasažieru un kravu dzelzceļa transporta un autobusu pakalpojumus un tehnoloģijas, pasākumus jūrniecības nozares dekarbonizācijai, tostarp uzlabojot kuģu un ostu energoefektivitāti, inovatīvas tehnoloģijas un infrastruktūru, un ilgtspējīgas alternatīvās degvielas, piemēram, ūdeņradi un amonjaku, ko ražo no atjaunīgajiem energoresursiem, un bezemisiju dzinēju tehnoloģijas, kā arī pasākumu lidostu dekarbonizācijas atbalstam finansēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam;”;

d) 

panta 3. punkta pirmās daļas h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) 

pasākumi, kas paredzēti energoefektivitātes, centralizētu siltumapgādes sistēmu un siltumizolācijas uzlabošanai, efektīvas un atjaunīgas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu atbalstam, vai pamatīgas un pakāpeniskas ēku kapitālās renovācijas atbalstam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES ( *8 ), sākot ar to ēku renovāciju, kurām ir viszemākie rādītāji;”;

e) 

panta 3. punkta pirmajā daļā iekļauj šādus apakšpunktus:

“ha) 

finansiāla atbalsta sniegšana, lai risinātu sociālos aspektus mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem, tostarp samazinot kropļojošus nodokļus un mērķtiecīgi samazinot nodevas un maksas par elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunīgajiem energoresursiem;

hb) 

valstu klimata dividenžu shēmu finansēšana ar pierādītu pozitīvu ietekmi uz vidi, kā dokumentēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 ( *9 ) 19. panta 2. punktā minētajā gada ziņojumā.

f) 

panta 3. punkta pirmās daļas k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“k) 

darbaspēka prasmju pilnveides un pārorientācijas veicināšana, lai ciešā koordinācijā ar sociālajiem partneriem sekmētu taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši reģionos, kurus visvairāk skārušas nodarbinātības izmaiņas, un investīcijas to darba ņēmēju, tostarp jūras transporta darba ņēmēju, kvalifikācijas celšanā un pārkvalificēšanā, kurus, iespējams, skārusi pārkārtošanās;

l) 

jebkādu atlikušo oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršana nozarēs, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/956 ( *10 ) I pielikums, atbalstot pārkārtošanos un veicinot to dekarbonizāciju saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

g) 

panta 3. punktā pēc pirmās daļas pievieno šādu daļu:

“Nosakot kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izmantojumu, dalībvalstis ņem vērā vajadzību turpināt starptautiskā klimatfinansējuma palielināšanu neaizsargātās trešās valstīs, kas minētas pirmās daļas j) apakšpunktā.”;

h) 

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Uzskata, ka dalībvalstis ir izpildījušas šā punkta noteikumus, ja tās ir ieviesušas un īsteno fiskālā vai finansiālā atbalsta rīcībpolitikas, tostarp jo īpaši jaunattīstības valstīs, vai tādas iekšējas regulatīvās rīcībpolitikas tāda finansiālā atbalsta piesaistei, kurš paredzēts pirmajā daļā izklāstītajām vajadzībām un kura vērtība ir līdzvērtīga ieņēmumiem, kas minēti pirmajā daļā.”;

i) 

panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ziņojumos, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. panta 2. punktu, tās informē Komisiju par ieņēmumu izmantojumu un veiktajiem pasākumiem atbilstīgi šim punktam, attiecīgā gadījumā attiecīgi norādot, kuri ieņēmumi tiek izmantoti un kuras darbības tiek veiktas, lai īstenotu to integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kas iesniegti saskaņā ar minēto regulu, un taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1056 ( *11 ) 11. pantu.

Ziņojumi ir pietiekami detalizēti, lai Komisija varētu novērtēt, kā dalībvalstis nodrošina atbilstību pirmajai daļai.

j) 

panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 23. pantu, lai šo direktīvu papildinātu attiecībā uz laika grafiku, administrēšanu un citiem tādiem izsoles aspektiem, tostarp izsoles kārtību, kuri ir nepieciešami, lai daļu no ieņēmumiem kā ārēji piešķirtus ieņēmumus saskaņā ar šīs direktīvas 30.d panta 4. punktu vai kā pašu resursus saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu pārskaitītu Savienības budžetā, tādējādi nodrošinot, ka izsoles norit atklāti, pārredzami, saskaņoti un bez diskriminācijas. Tādēļ procesam ir jābūt paredzamam, jo īpaši attiecībā uz izsoļu laika grafiku un secību un uz prognozētajiem pieejamo kvotu apjomiem.”;

k) 

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.  
Komisija uzrauga Eiropas oglekļa tirgus darbību. Katru gadu tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par oglekļa tirgus darbību un citiem attiecīgajiem klimata un enerģētikas politikas pasākumiem, tostarp par izsoļu darbību, likviditāti un izsolītajiem kvotu apjomiem, un kopsavilkumu par informāciju, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) sniegusi saskaņā ar šā panta 6. punktu, un par informāciju, ko dalībvalstis sniegušas par 10.a panta 6. punktā minētajiem finansiālajiem pasākumiem. Ja nepieciešams, dalībvalstis nodrošina, ka visa attiecīgā informācija Komisijai tiek iesniegta vismaz divus mēnešus pirms ziņojuma pieņemšanas Komisijā.”

;

l) 

pantam pievieno šādu punktu:

“6.  
EVTI regulāri uzrauga Eiropas oglekļa tirgus integritāti un pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz tirgus svārstīgumu un cenu attīstību, izsoļu darbību, tirdzniecības operācijām emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirgū, tostarp ārpusbiržas tirdzniecību, likviditāti un tirgotos apjomus, kā arī tirgus dalībnieku kategorijas un tirdzniecības praksi, tostarp finanšu starpnieku pozīcijas. EVTI savos novērtējumos iekļauj attiecīgos konstatējumus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 ( *12 ) 32. panta 3. punktu. Lai veiktu šā punkta pirmajā teikumā minētos uzdevumus, EVTI un attiecīgās kompetentās iestādes sadarbojas un apmainās ar detalizētu informāciju par visu veidu darījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 ( *13 ) 25. pantu.
13) 

direktīvas 10.a pantu groza šādi:

a) 

panta 1. punktu groza šādi:

i) 

pēc otrās daļas iekļauj šādas daļas:

“Ja uz iekārtu attiecas pienākums veikt energoauditu vai ieviest sertificētu energovadības sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ( *14 ) 8. pantu un ja audita ziņojuma vai sertificētās energovadības sistēmas ieteikumi nav īstenoti, bezmaksas kvotu apjomu samazina par 20 %, ja vien relevanto investīciju atmaksāšanās laiks nepārsniedz trīs gadus vai šo investīciju izmaksas nav nesamērīgas. Bezmaksas kvotu apjomu nesamazina, ja operators pierāda, ka tas ir īstenojis citus pasākumus, kas ļāvuši panākt tādus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri ir ieteikti attiecīgās iekārtas audita ziņojumā vai attiecīgās iekārtas sertificētajā energovadības sistēmā.

Komisija papildina šo direktīvu, nosakot saskaņā ar šo punktu pieņemtajos deleģētajos aktos un neskarot noteikumus, kas piemērojami saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES, administratīvi vienkāršus saskaņotus noteikumus šā punkta trešās daļas piemērošanai, kas nodrošina, ka nosacījumu piemērošana neapdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vides integritāti vai vienlīdzīgu attieksmi pret iekārtām visā Savienībā. Minētajos saskaņotajos noteikumos jo īpaši paredz termiņus, kritērijus īstenoto energoefektivitātes pasākumu atzīšanai, kā arī alternatīvus pasākumus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai, izmantojot valsts īstenošanas pasākumu procedūru saskaņā ar šīs direktīvas 11. panta 1. punktu.

Papildus šā punkta trešās daļas prasībām samazinājumu par 20 %, kas noteikts minētajā daļā, piemēro, ja līdz 2024. gada 1. maijam tādu iekārtu operatori, kuru siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju līmenis ir augstāks nekā 80 procentīles no relevanto produkta līmeņatzīmju emisijas līmeņiem, nav izstrādājuši klimatneitralitātes plānu katras minētās iekārtas darbībām, uz kurām attiecas šī direktīva. Minētajā plānā ietver 10.b panta 4. punktā norādītos elementus, un to sagatavo saskaņā ar 10.b panta 4. punktā paredzēto īstenošanas aktu. Direktīvas 10.b panta 4. punktu interpretē tā, ka tas attiecas tikai uz iekārtas līmeni. Direktīvas 10.b panta 4. punkta trešās daļas b) apakšpunktā minēto mērķu un atskaites punktu sasniegšanu verificē attiecībā uz laikposmu līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam attiecībā uz katru laikposmu, kas beidzas katra piektā gada 31. decembrī, saskaņā ar 15. pantā paredzētajām verifikācijas un akreditācijas procedūrām. Bezmaksas kvotas, kas pārsniedz 80 %, nesadala, ja starpposma mērķu un atskaites punktu sasniegšana nav verificēta attiecībā uz laikposmu līdz 2025. gada beigām vai attiecībā uz laikposmu no 2026. līdz 2030. gadam.

Kvotas, kas saskaņā ar šā punkta trešo un piekto daļu nav sadalītas bezmaksas kvotu samazinājuma dēļ, izmanto, lai atbrīvotu iekārtas no korekcijas saskaņā ar šā panta 5. punktu. Šādu nesadalītu kvotu gadījumā 50 % no šīm kvotām dara pieejamus inovācijas atbalstam saskaņā ar šā panta 8. punktu. Pārējos 50 % no minētajām kvotām izsola saskaņā ar šīs direktīvas 10. panta 1. punktu, un dalībvalstīm attiecīgie ieņēmumi jāizmanto, lai novērstu atlikušo oglekļa emisiju pārvirzes risku sektoros, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2023/956 I pielikums, atbalstot pārkārtošanos un veicinot to dekarbonizāciju saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

Nekādas bezmaksas kvotas nesadala iekārtām sektoros un apakšsektoros, ciktāl tos aptver citi pasākumi, kuru mērķis ir novērst oglekļa emisiju pārvirzi, kā noteikts Regulā (ES) 2023/956. Šā punkta pirmajā daļā minētos pasākumus attiecīgi pielāgo.

ii) 

trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Katrai nozarei un apakšnozarei līmeņatzīmes parasti aprēķina attiecībā uz galaproduktu, nevis izejmateriāliem, lai tādējādi attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē visā ražošanas procesā iespējami vairāk samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un palielinātu energoefektīvus ietaupījumus. Lai nodrošinātu papildu stimulus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekārtām, kurās izmanto jaunas tehnoloģijas, kas daļēji samazina vai pilnībā novērš siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, un iekārtām, kurās izmanto esošās tehnoloģijas, noteiktās Savienības mēroga ex ante līmeņatzīmes pārskata attiecībā uz to piemērošanu laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam, ņemot vērā esošo galaproduktu līmeņatzīmju definīciju un sistēmas robežu iespējamās izmaiņas, un par pamatprincipiem uzskata materiālu izmantošanas aprites potenciālu un to, ka līmeņatzīmēm jābūt neatkarīgām no izejvielām un ražošanas procesa veida, ja ražošanas procesiem ir tāds pats mērķis. Komisija cenšas pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas kvotu sadalei saskaņā ar 2. punkta trešo daļu, cik drīz vien iespējams un pirms laikposma no 2026. līdz 2030. gadam sākuma.”;

b) 

iekļauj šādu punktu:

“1.a  
Ar noteikumu, ka tiek piemērota Regula (ES) 2023/956, bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar minētās regulas I pielikumā uzskaitīto preču ražošanu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, pirmajos Regulas (ES) 2023/956 piemērošanas gados minētās regulas I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai bezmaksas kvotas sadala samazinātā apmērā. Piemēro koeficientu, ar ko samazina minēto preču ražošanai sadalāmās bezmaksas kvotas (OIM koeficientu). Periodā no minētās regulas stāšanās spēkā līdz 2025. gada beigām OIM koeficients ir vienāds ar 100 % un tam jāpiemēro minētās regulas 36. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie noteikumi, 2026. gadā koeficients ir vienāds ar 97,5 %, 2027. gadā – 95 %, 2028. gadā – 90 %, 2029. gadā – 77,5 %, 2030. gadā – 51,5 %, 2031. gadā – 39 %, 2032. gadā –26,5 % un 2033. gadā – 14 %. No 2034. gada OIM koeficientu nepiemēro.

Bezmaksas kvotu samazinājumu ik gadus aprēķina kā vidējo pieprasījuma īpatsvaru pēc bezmaksas kvotām par regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanu salīdzinājumā ar aprēķināto kopējo pieprasījumu pēc bezmaksas kvotām visām iekārtām relevantajā periodā, kas minēts šīs direktīvas 11. panta 1. punktā. Šim aprēķinam piemēro OIM koeficientu.

Kvotas, kas rodas, jo tiek samazināts bez maksas sadalāmo kvotu daudzums, dara pieejamas inovācijas atbalstam saskaņā ar 8. punktu.

Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija savā gada ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šīs direktīvas 10. panta 5. punktu novērtē oglekļa emisiju pārvirzes risku precēm, uz kurām attiecas OIM un kuras Savienībā ražotas eksportam uz trešām valstīm, kas nepiemēro ES ETS vai līdzīgu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu. Ziņojumā īpaši novērtē oglekļa emisiju pārvirzes risku nozarēs, uz kurām attieksies OIM, jo īpaši ūdeņraža nozīmi un paātrinātu ieviešanu, kā arī norises attiecībā uz tirdzniecības plūsmām un šajās nozarēs ražoto preču iegultajām emisijām pasaules tirgū. Ja šajā ziņojumā secina, ka pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks saistībā ar precēm, ko Savienībā ražo eksportam uz trešām valstīm, kuras nepiemēro ES ETS vai līdzīgu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku tādā veidā, kas atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, tostarp 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XX pantam, un ņem vērā iekārtu dekarbonizāciju Savienībā.”

;

c) 

panta 2. punktu groza šādi:

i) 

trešās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) 

laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam līmeņatzīmju vērtības nosaka tādā pašā veidā, kā noteikts šīs daļas a) un d) apakšpunktā, ņemot vērā šīs daļas e) apakšpunktu un balstoties uz informāciju, kas, ievērojot 11. pantu, iesniegta par 2021. un 2022. gadu, un pamatojoties uz ikgadējās samazinājuma likmes piemērošanu par katru gadu laikā starp 2008. un 2028. gadu.”;

ii) 

trešajai daļai pievieno šādus apakšpunktus:

“d) 

ja ikgadējais samazinājuma rādītājs pārsniedz 2,5 % vai ir zem 0,3 %, līmeņatzīmju vērtības laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam ir tās līmeņatzīmju vērtības, kas piemērojamas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, samazinot tās par to procentrādītāju no abiem minētajiem, kurš ir relevants, par katru gadu laikā starp 2008. un 2028. gadu.

e) 

laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam produkta līmeņatzīmes ikgadējo samazinājuma rādītāju karstajam metālam neietekmēs līmeņatzīmju definīciju un sistēmas robežu izmaiņas, kas piemērojamas, ievērojot 1. punkta astoto daļu.”;

iii) 

punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Atkāpjoties attiecībā uz aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtībām, šīs līmeņatzīmju vērtības koriģē par tādu pašu procentuālo daudzumu kā pārstrādes iekārtu līmeņatzīmes, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus minēto produktu ražotājiem.”;

d) 

svītro 3. un 4. punktu;

e) 

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.  
Lai ievērotu 10. pantā noteikto izsolāmo kvotu daļu, katrā gadā, kurā bezmaksas kvotu summa nesasniedz izsolāmo kvotu daļas maksimālo apjomu, līdz minētajam apjomam atlikušās kvotas izmanto, lai novērstu vai ierobežotu bezmaksas kvotu samazinājumu un lai vēlākos gados tiktu ievērota izsolāmo kvotu daļa. Tomēr, ja maksimālais apjoms ir sasniegts, bezmaksas kvotas attiecīgi koriģē. Jebkuras šādas korekcijas izdara vienotā kārtībā. Taču no šādas korekcijas ir atbrīvotas iekārtas, kuru siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju līmenis gadā, kurā piemēro korekciju, nepārsniedz 10 % visefektīvāko iekārtu vidējo rādītāju Savienībā kādā nozarē vai apakšnozarē attiecībā uz relevantajām līmeņatzīmēm.”

;

f) 

panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstīm saskaņā ar šā punkta otro un ceturto daļu būtu jāpieņem finansiāli pasākumi par labu nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv reāls oglekļa emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras faktiski rada siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenā, ar noteikumu, ka šādi finansiālie pasākumi atbilst noteikumiem par valsts atbalstu un jo īpaši nerada nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Pieņemtajiem finanšu pasākumiem nebūtu jākompensē netiešās izmaksas, ko sedz ar bezmaksas kvotām atbilstīgi līmeņatzīmēm, kuras noteiktas, ievērojot šā panta 1. punktu. Ja dalībvalsts iztērē summu, kas ir lielāka par 25 % no 10. panta 3. punktā minētajiem izsoļu ieņēmumiem tajā gadā, kurā netiešās izmaksas radušās, tā izklāsta minētās summas pārsniegšanas iemeslus.”;

g) 

panta 7. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“No 2021. gada kvotas, kuras, ievērojot 19., 20. un 22. punktu nav piešķirtas iekārtām, iekļauj to kvotu apjomā, kuras ir rezervētas saskaņā ar šā punkta pirmās daļas pirmo teikumu.”;

h) 

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.  
345 miljonus kvotu no daudzuma, ko citādi varētu sadalīt bez maksas, ievērojot šo pantu, un 80 miljonus kvotu no daudzuma, ko citādi varētu izsolīt, ievērojot 10. pantu, kā arī kvotas, kas rodas šā panta 1.a punktā minētās bezmaksas kvotu sadales samazināšanas rezultātā, dara pieejamas fondam (“Inovāciju fonds”), kura mērķis ir atbalstīt inovācijas bezoglekļa un mazoglekļa metodēs, procesos un tehnoloģijās, kas būtiski veicina šajā direktīvā ietverto nozaru dekarbonizāciju, un sekmēt nulles piesārņojuma un aprites mērķu sasniegšanu, tostarp tādu projektu īstenošanu, kuru mērķis ir paplašināt šādas metodes, procesus un tehnoloģijas, lai tos plaši ieviestu visā Savienībā. Šādiem projektiem ir ievērojams siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas potenciāls, un tie veicina enerģijas un resursu ietaupījumus saskaņā ar Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītājiem 2030. gadam.

Komisija agrīni piešķir Inovāciju fonda kvotas, lai nodrošinātu, ka inovāciju veicināšanai, tostarp to paplašināšanai, ir pieejams pietiekams resursu apjoms.

Inovāciju atbalstam saskaņā ar pirmo daļu izmanto arī kvotas, kas nav piešķirtas gaisakuģa operatoriem to darbību izbeigšanas dēļ un kas nav vajadzīgas, lai segtu minēto operatoru nenodotās kvotas.

Turklāt šādam inovāciju atbalstam dara pieejamus 5 miljonus kvotu no 3.c panta 5. un 7. punktā minētā daudzuma saistībā ar aviācijas piešķīrumiem 2026. gadam, kā minēts šā punkta pirmajā daļā.

Turklāt ar 50 miljoniem nesadalīto kvotu no tirgus stabilitātes rezerves papildina visus atlikušos ieņēmumus no 300 miljoniem kvotu, kas pieejamas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2010/670/ES ( *15 ), un tās laikus izmanto inovāciju atbalstam, kā minēts šā punkta pirmajā daļā.

Inovāciju fonds aptver I un III pielikumā uzskaitītos sektorus, kā arī produktus un procesus, ar ko aizstāj oglekļietilpīgus produktus, kuri saražoti vai izmantoti I pielikumā uzskaitītajos sektoros, tostarp inovatīvas atjaunīgās enerģijas un enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas un videi nekaitīgu oglekļa uztveršanu un izmantošanu (CCU), kas ievērojami sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, jo īpaši saistībā ar nenovēršamām rūpniecisko procesu emisijām, un palīdz stimulēt tādu projektu izveidi un darbību, kuru nolūks ir nodrošināt videi nekaitīgu CO2 uztveršanu, transportēšanu un ģeoloģisku uzglabāšanu (CCS), jo īpaši saistībā ar nenovēršamām rūpniecisko procesu emisijām un CO2 tiešo uztveri no atmosfēras ar drošu, ilgtspējīgu un pastāvīgu uzglabāšanu (DACS) ģeogrāfiski līdzsvarotās vietās. Inovāciju fonds var atbalstīt arī radikāli inovatīvas tehnoloģijas un infrastruktūru, tostarp mazoglekļa un bezoglekļa degvielu ražošanu, lai dekarbonizētu jūras, aviācijas, dzelzceļa transporta un autotransporta nozares, ieskaitot kolektīvos transporta veidus, piemēram, sabiedrisko transportu un autobusu pārvadājumu pakalpojumus.

Aviācijas nozarē tas arī var atbalstīt elektrifikāciju un darbības, lai mazinātu aviācijas vispārējo ietekmi uz klimatu.

Komisija īpašu uzmanību pievērš projektiem Regulas (ES) 2023/956 aptvertajās nozarēs, lai mazoglekļa tehnoloģiju, CCU, CCS, atjaunīgās enerģijas un enerģijas uzglabāšanas jomās atbalstītu inovācijas tādā veidā, kas sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, lai laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam projektiem minētajās nozarēs tiktu piešķirta ievērojama daļa no šā panta 1.a punkta ceturtajā daļā minēto kvotu finansiālās vērtības ekvivalenta. Turklāt, Komisija pirms 2027. gada var izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas attiecas uz minētajā regulā aptvertajām nozarēm.

Komisija īpašu uzmanību pievērš arī projektiem, kuri veicina jūrniecības nozares dekarbonizāciju, un attiecīgā gadījumā Inovāciju fonda uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj tēmas, kas veltītas minētajam mērķim, tostarp jūras transporta elektrifikācijai, un kuri pievēršas pilnīgai tās ietekmei uz klimatu, tostarp melnā oglekļa emisijām. Šādos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus projektu atlases kritērijos īpaši ņem vērā arī iespējas palielināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un samazināt projektu radīto troksni un ūdens piesārņojumu, kā arī ieguldījumu.

Inovāciju fonds saskaņā ar 8.a punktu var atbalstīt projektus, izmantojot konkurējošu cenu izsoli, piemēram, CD, CCD vai fiksētas prēmijas līgumus, lai atbalstītu dekarbonizācijas tehnoloģijas, kurām oglekļa cena varētu nebūt pietiekams stimuls.

Komisija cenšas panākt sinerģiju starp Inovāciju fondu un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši saistībā ar Eiropas partnerībām, un attiecīgā gadījumā cenšas rast sinerģiju starp Inovāciju fondu un citām Savienības programmām.

Uz atbalstu ir tiesīgi projekti ikvienas dalībvalsts teritorijā, tostarp maza un vidēja mēroga projekti, un attiecībā uz jūrniecības darbībām projekti ar skaidru Savienības pievienoto vērtību ir tiesīgi uz atbalstu. Atbalstītās tehnoloģijas ir inovatīvas, tādas, kuru komerciālā dzīvotspēja līdzīgā mērogā vēl nav iespējama bez atbalsta, tomēr tās ir vai nu kardināli risinājumi, vai ir pietiekami nobriedušas, lai tās varētu izmantot pirmskomercializācijas mērogā.

Komisija nodrošina, ka Inovāciju fondam paredzētās kvotas tiek izsolītas saskaņā ar šīs direktīvas 10. panta 4. punktā minētajiem principiem un kārtību. Ieņēmumi no izsolēm ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 ( *16 ) 21. panta 5. punktu. Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

Komisija pēc pieprasījuma sniedz tehnisko palīdzību tām dalībvalstīm, kurās ir zems efektīvas līdzdalības līmenis Inovāciju fonda projektos, ar mērķi palielināt pieprasījumu iesniegušo dalībvalstu spējas atbalstīt projektu ierosinātāju centienus to attiecīgajās teritorijās iesniegt pieteikumus finansējuma saņemšanai no Inovāciju fonda, tādējādi uzlabojot efektīvu ģeogrāfisko līdzdalību Inovāciju fondā un iesniegto projektu vispārējo kvalitāti. Komisija cenšas panākt efektīvu, uz kvalitāti balstītu ģeogrāfisko pārklājumu attiecībā uz finansējumu no Inovāciju fonda visā Savienībā un šajā nolūkā nodrošina tā virzības visaptverošu pārraudzību un atbilstīgus turpmākos pasākumus.

Ja pieteikumu iesniedzēji piekrīt, pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus termiņa beigām Komisija informē dalībvalstis par pieteikumiem projektu finansēšanai attiecīgajās dalībvalstu teritorijās un sniedz dalībvalstīm detalizētu informāciju par minētajiem pieteikumiem, lai tām būtu vieglāk koordinēt projektiem paredzēto atbalstu. Turklāt Komisija pirms atbalsta piešķiršanas informē dalībvalstis par sarakstu ar iepriekš atlasītajiem projektiem.

Projektu atlase notiek, izmantojot pārredzamu atlases procedūru, tehnoloģiski neitrālā veidā saskaņā ar Inovāciju fonda mērķiem, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā, un pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, ņemot vērā to, cik lielā mērā projekti palīdz sasniegt Savienības klimata un enerģētikas mērķus, vienlaikus sekmējot nulles piesārņojuma un aprites mērķu sasniegšanu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, un attiecīgā gadījumā ņem vērā to, cik lielā mērā projekti palīdz panākt emisiju samazinājumus krietni zem 2. punktā minētajām līmeņatzīmēm. Projektiem vai nu ir plaša pielietojuma potenciāls, vai ar tiem var ievērojami samazināt attiecīgo nozaru izmaksas saistībā ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Prioritāti piešķir inovatīvām tehnoloģijām un procesiem, kas novērš daudzējādu vidisko ietekmi. Ar CCU saistītie projekti nodrošina emisiju neto samazinājumu un CO2 nerašanos vai pastāvīgu uzglabāšanu. Ja dotācijas piešķir, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tad atbalstu var sniegt līdz 60 % no relevantajām projektu izmaksām, no kā līdz 40 % nav jābūt atkarīgiem no tā, vai ir verificētas neradītās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, ar noteikumu, ka – atkarībā no ieviestās tehnoloģijas – tiek sasniegti iepriekš noteikti atskaites punkti. Ja atbalstu piešķir konkurējošu cenu izsolē vai ja atbalstu sniedz kā tehnisko palīdzību, atbalstu var piešķirt līdz 100 % no relevantajām projektu izmaksām. Projektu atlases kritērijos ņem vērā apvienotajos projektos piedāvāto emisiju samazināšanas potenciālu vairākās nozarēs, tostarp tuvējās teritorijās.

Inovāciju fonda finansētajos projektos ir jānotiek zināšanu apmaiņai ar citiem attiecīgajiem projektiem, kā arī ar Savienībā strādājošiem pētniekiem, kuriem ir leģitīmas intereses. Zināšanu apmaiņas noteikumus Komisija nosaka uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir atklāti un pārredzami. Sagatavojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, Komisija cenšas nodrošināt, ka ir pienācīgi pārstāvētas visas nozares. Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzaicinājumi tiek paziņoti pēc iespējas plašāk, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai šo direktīvu papildinātu attiecībā uz noteikumiem par Inovāciju fonda darbību, tostarp atlases procedūru un kritērijiem, un par atbalsttiesīgajiem sektoriem un tehnoloģiskām prasībām dažādiem atbalsta veidiem.

Nevienam projektam atbalsts, ko piešķir, izmantojot šajā punktā paredzēto mehānismu, nepārsniedz 15 % no kopējā šim nolūkam paredzēto kvotu apjoma. Minētās kvotas ņem vērā atbilstoši 7. punktam.

Līdz 2023. gada 31. decembrim un pēc tam katru gadu Komisija ziņo šīs direktīvas 22.a panta 1. punktā minētajai Klimata pārmaiņu komitejai par Inovāciju fonda īstenošanu, sniedzot analīzi par projektiem piešķirto finansējumu pa nozarēm un dalībvalstīm un minēto projektu paredzamo ieguldījumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā Savienībā, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119. Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, un minēto ziņojumu dara publiski pieejamu.

i) 

iekļauj šādus punktus:

“8.a  
Attiecībā uz CD un CCD, kas piešķirti pēc konkurējošu cenu mehānisma pabeigšanas, nodrošina pienācīgu budžeta saistību segumu, kas izriet no Inovāciju fondā pieejamo kvotu izsoles ieņēmumiem, un minētās budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem. Konkurējoša cenu mehānisma pirmajās divās kārtās ar CD un CCD saistīto finansiālo saistību aptvērumu pilnībā nodrošina ar apropriācijām, ko iegūst no to kvotu izsoles ieņēmumiem, kuras piešķirtas Inovāciju fondam saskaņā ar 8. punktu.

Pamatojoties uz Komisijas veikto kvalitatīvo un kvantitatīvo novērtējumu par finanšu riskiem saistībā ar CD un CCD īstenošanu, kurš jāveic pēc konkurējošu cenu mehānisma pirmo divu kārtu pabeigšanas un ikreiz, kad tas ir nepieciešams pēc tam atbilstoši piesardzības principam, saskaņā ar kuru aktīvi un peļņa netiek novērtēti par augstu un saistības un zaudējumi netiek novērtēti par zemu, Komisija saskaņā ar astotajā daļā minēto pilnvarojumu var nolemt segt tikai daļu no finanšu saistībām, kas saistītas ar CD un CCD, izmantojot pirmajā daļā minētos līdzekļus, un atlikušo daļu – izmantojot citus līdzekļus. Komisija cenšas ierobežot citu seguma nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu.

Ja novērtējuma rezultātā tiek secināts, ka ir vajadzīgi citi seguma nodrošināšanas līdzekļi, lai pilnībā izmantotu CD un CCD potenciālu, Komisija cenšas panākt citu seguma nodrošināšanas līdzekļu līdzsvarotu kombināciju. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 210. panta 1. punkta, Komisija nosaka citu seguma nodrošināšanas līdzekļu izmantošanas apjomu saskaņā ar šā punkta astotajā daļā paredzēto deleģēto aktu.

Pārējās finansiālās saistības tiek pietiekami segtas, ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 X sadaļas principus, ko vajadzības gadījumā pielāgo CD un CCD īpatnībām, atkāpjoties no minētās regulas 209. panta 2. punkta d) un h) apakšpunkta, 210. panta 1. punkta, 211. panta 1., 2., 4. un 6. punkta, 212., 213. un 214. panta, 218. panta 1. punkta un 219. panta 3. un 6. punkta. Attiecīgā gadījumā citus seguma nodrošināšanas līdzekļus, uzkrājumu likmi un nepieciešamās atkāpes nosaka deleģētajā aktā, kas paredzēts šā punkta astotajā daļā.

CD un CCD paredzētu uzkrājumu nodrošināšanai Komisija izmanto ne vairāk kā 30 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot kvotas, kuras Inovāciju fondam sadalītas saskaņā ar 8. punktu.

Uzkrājumu likme nav zemāka par 50 % no kopējām finanšu saistībām, kas segtas no Savienības budžeta attiecībā uz CD un CCD. Nosakot uzkrājumu likmi, Komisija papildus tām apropriācijām, kas pieejamas Inovāciju fondā, ņem vērā elementus, ar ko var samazināt finanšu riskus Savienības budžetam, piemēram, iespējama brīvprātīga atbildības dalīšana ar dalībvalstīm vai iespējams pārapdrošināšanas mehānisms, ko nodrošina privātais sektors. Komisija pārskata uzkrājumu likmi vismaz reizi trijos gados no dienas, kad sāk piemērot deleģēto aktu, kurā šī likme noteikta pirmo reizi.

Lai izvairītos no spekulatīviem pieteikumiem, piekļuve konkurējošu cenu mehānismam var būt atkarīga no tā, vai pieteikuma iesniedzēji ir iemaksājuši depozītu, kas tiks atsavināts līguma neizpildes gadījumā. Šādus atsavinātus depozītus izmanto Inovāciju fonda vajadzībām kā ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punktu. Ja atsauces cena ir augstāka par norunas cenu (“atmaksājumiem”), jebkura iemaksa, ko saņēmējs maksā piešķīrējai iestādei saskaņā ar CD vai CCD noteikumiem, tiek izmantota Inovāciju fonda vajadzībām kā ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar minētās regulas 21. panta 5. punktu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 23. pantu, lai papildinātu šo direktīvu nolūkā paredzēt un sīki izklāstīt citus seguma līdzekļus, ja tādi ir, un attiecīgā gadījumā uzkrājumu likmi un nepieciešamās papildu atkāpes no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 X sadaļas, kā noteikts šā punkta ceturtajā daļā, turklāt arī noteikumus par konkurējošu cenu mehānisma darbību, jo īpaši attiecībā uz depozītiem un atmaksājumiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai grozītu šā punkta piekto daļu, palielinot minētajā daļā noteikto 30 % ierobežojumu kopumā ne vairāk kā par 20 procentpunktiem, ja tas nepieciešams, lai reaģētu uz pieprasījumu pēc CD un CCD, ņemot vērā pieredzi, kas gūta konkurējošu cenu mehānisma pirmajās kārtās, un ņemot vērā vajadzību rast pienācīgu Inovāciju fonda atbalsta līdzsvaru starp dotācijām un šādiem līgumiem.

Finansiālais atbalsts no Inovāciju fonda ir samērīgs ar šajā pantā izklāstītajiem politikas mērķiem un neizraisa iekšējā tirgus nevajadzīgus izkropļojumus. Šajā nolūkā atbalstu piešķir tikai, lai segtu papildu izmaksas vai investīciju riskus, kurus investori nespēj segt normālos tirgus apstākļos.

8.b  
40 miljoni kvotu no daudzuma, ko, ievērojot šo pantu, citādi varētu sadalīt bez maksas, un 10 miljoni kvotu no daudzuma, ko, ievērojot šīs direktīvas 10. pantu, citādi varētu izsolīt, tiek darīti pieejami Sociālajam klimata fondam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/955 ( *17 ). Komisija nodrošina, ka Sociālajam klimata fondam paredzētās kvotas tiek izsolītas 2025. gadā saskaņā ar šīs direktīvas 10. panta 4. punktā noteiktajiem principiem un kārtību un deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar minēto pantu. Ieņēmumus no minētās izsoles uzskata par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punktu un izmanto, ievērojot Sociālajam klimata fondam piemērojamos noteikumus.
j) 

panta 19. punktu aizstāj ar šādu:

“19.  
Nekādas bezmaksas kvotas nepiešķir iekārtai, kas pārtraukusi darbību. Iekārtas, kurām siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisijas atļaujas termiņš ir beidzies vai atļauja ir anulēta, un iekārtas, kuru darbība vai darbības atsākšana nav tehniski iespējama, uzskata par tādām, kas pārtraukušas darbību.”

;

k) 

pievieno šādu punktu:

“22.  
Ja nepieciešams koriģēt bezmaksas kvotas, kas piešķirtas, ievērojot 11. panta 2. punktu, šādas korekcijas veic, izmantojot kvotas no kvotu apjoma, kas iekļautas rezervē saskaņā ar šā panta 7. punktu, vai pieskaitot kvotas šai rezervei.”

;

14) 

direktīvas 10.b panta 4. punktu papildina ar šādām daļām:

“Dalībvalstī, kurā laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam vidējais centralizētās siltumapgādes emisiju īpatsvars no Savienības kopējām šādām emisijām, kas dalīts ar attiecīgās dalībvalsts IKP daļu no Savienības kopējā IKP, ir lielāks nekā pieci – centralizētajai siltumapgādei laikposmam no 2026. līdz 2030. gadam tiek sadalītas papildu bezmaksas kvotas 30 % apmērā no daudzuma, kas noteikts, ievērojot 10.a pantu, ar noteikumu, ka investīciju apjoms, kas ir līdzvērtīgs minētās bezmaksas saņemtās papildu kvotas vērtībai, tiek ieguldīts, lai līdz 2030. gadam būtiski samazinātu emisijas saskaņā ar klimatneitralitātes plāniem, kas minēti šā punkta trešajā daļā, un ka minētās daļas b) apakšpunktā noteikto mērķu un atskaites punktu sasniegšana ir apstiprināta verifikācijā, kas veikta saskaņā ar šā punkta ceturto daļu.

Centralizētās siltumapgādes operatori līdz 2024. gada 1. maijam izstrādā klimatneitralitātes plānu iekārtām, par kurām tie iesniedz papildu bezmaksas kvotu sadales pieteikumu saskaņā ar šā punkta otro daļu. Minētais plāns atbilst klimatneitralitātes mērķim, kas noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā, un tajā nosaka:

a) 

pasākumus un investīcijas, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti iekārtu vai uzņēmumu līmenī, izņemot oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšanas vienību izmantošanu;

b) 

starpposma mērķus un atskaites punktus, lai līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam līdz katra piektā gada 31. decembrim novērtētu progresu, kas panākts virzībā uz klimatneitralitātes sasniegšanu, kā noteikts šīs daļas a) apakšpunktā;

c) 

ikviena šīs daļas a) apakšpunktā minētā pasākuma un investīciju aplēsto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Šā punkta trešās daļas b) apakšpunktā minēto mērķu un atskaites punktu sasniegšanu verificē attiecībā uz laikposmu līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam attiecībā uz katru laikposmu, kas beidzas katra piektā gada 31. decembrī, saskaņā ar 15. pantā paredzētajām verifikācijas un akreditācijas procedūrām. Bezmaksas kvotas, kas pārsniedz šā punkta pirmajā daļa minēto apjomu, nesadala, ja starpposma mērķu un atskaites punktu sasniegšana nav verificēta attiecībā uz laikposmu līdz 2025. gada beigām vai attiecībā uz laikposmu no 2026. līdz 2030. gadam.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai precizētu šā punkta trešās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās informācijas minimālo saturu un minētajā daļā un 10.a panta 1. punkta piektajā daļā minēto klimatneitralitātes plānu formātu. Komisija cenšas panākt sinerģiju ar līdzīgiem plāniem, kā paredzēts Savienības tiesību aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22.a panta 2. punktā minēto procedūru.”;

15) 

direktīvas 10.c panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.  
Dalībvalstis nosaka, ka atbalstu saņemošajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām un tīkla operatoriem katru gadu līdz 28. februārim ir jāziņo par atlasīto investīciju realizāciju, tostarp par līdzsvaru starp bezmaksas kvotām un radītajām investīciju izmaksām, un atbalstīto investīciju veidiem. Dalībvalstis par to iesniedz ziņojumus Komisijai, un Komisija šādus ziņojumus publisko.”

;

16) 

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“10.ca pants

Agrāks termiņš pagaidu bezmaksas kvotu sadalei, kas paredzētas enerģētikas nozares modernizācijai

Atkāpjoties no 10.c panta, attiecīgās dalībvalstis iekārtām var sadalīt vienīgi pagaidu bezmaksas kvotas saskaņā ar minēto pantu par investīcijām, kas veiktas līdz 2024. gada 31. decembrim. Jebkuras kvotas, kuras attiecīgajām dalībvalstīm saskaņā ar 10.c pantu ir pieejamas laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam un netiek izmantotas šādām investīcijām, atbilstoši attiecīgās dalībvalsts noteiktajai proporcijai:

a) 

pieskaita kopējam kvotu daudzumam, ko attiecīgā dalībvalsts izsolīs, ievērojot 10. panta 2. punktu; vai

b) 

izmanto, lai atbalstītu investīcijas 10.d pantā minētā Modernizācijas fonda satvarā saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro ieņēmumiem no 10.d panta 4. punktā minētajām kvotām.

Attiecīgā dalībvalsts līdz 2024. gada 15. maijam paziņo Komisijai attiecīgos kvotu apjomus, kas tiks izmantoti saskaņā ar 10. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un kas, atkāpjoties no 10.d panta 4. punkta otrā teikuma, tiks izmantoti saskaņā ar 10.d pantu.”

;

17) 

direktīvas 10.d pantu groza šādi:

a) 

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  
Laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam tiek izveidots fonds, ar kuru atbalsta investīcijas, ko ierosinājušas saņēmējas dalībvalstis, tostarp, lai finansētu neliela mēroga investīciju projektus, modernizē energosistēmas un uzlabo energoefektivitāti (“Modernizācijas fonds”). Modernizācijas fondu finansē, izsolot kvotas, kā paredzēts 10. pantā, par labu tajā noteiktajām saņēmējām dalībvalstīm.

Atbalstītās investīcijas ir saskanīgas gan ar šīs direktīvas mērķiem, gan ar mērķiem, kas izvirzīti Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un Regulā (ES) 2021/1119, gan ar Parīzes nolīgumā nospraustajiem ilgtermiņa mērķiem. Saņēmējas dalībvalstis attiecīgā gadījumā var izmantot Modernizācijas fonda resursus, lai finansētu investīcijas, iesaistot blakus esošos Savienības pierobežas reģionus. No Modernizācijas fonda atbalstu nesniedz elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kurās izmanto fosilo kurināmo. Tomēr ieņēmumus no kvotām, uz kurām attiecas paziņojums, ievērojot šī panta 4. punktu, var izmantot investīcijām, kas saistītas ar gāzveida fosilo kurināmo.

Turklāt šīs direktīvas 10. panta 1. punkta trešajā daļā minētos ieņēmumus no kvotām, ja darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 ( *18 ) un ja tā ir pienācīgi pamatota enerģētiskās drošības nodrošināšanas vajadzībām, var izmantot investīcijām, kas saistītas ar gāzveida fosilo kurināmo, ar noteikumu, ka enerģijas ražošanai kvotas tiek izsolītas pirms 2027. gada 31. decembra un attiecībā uz investīcijām, kas saistītas ar gāzes pakārtotu izmantošanu, kvotas tiek izsolītas pirms 2028. gada 31. decembra.

b) 

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  

Vismaz 80 % no ieņēmumiem no 10. panta 1. punkta trešajā daļā minētajām kvotām un no kvotām, uz kurām attiecas paziņojums saskaņā ar šī panta 4. punktu, un vismaz 90 % no ieņēmumiem no 10. panta 1. punkta ceturtajā daļā minētajām kvotām izmanto, lai atbalstītu investīcijas šādās jomās:

a) 

elektroenerģijas ražošana no atjaunīgiem energoresursiem, tostarp atjaunīgā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošana;

b) 

atjaunīgo energoresursu izmantošana siltumapgādē un aukstumapgādē;

c) 

kopējā energopatēriņa samazināšana ar energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tostarp tādās jomās kā ražošana, transports, ēkas, lauksaimniecība un atkritumu saimniecība;

d) 

enerģijas uzkrāšana un energotīklu modernizācija, tostarp pieprasījuma pārvaldība, centralizētās siltumapgādes cauruļvadu un elektropārvades tīklu modernizācija, starpsavienojumu skaita palielināšana starp dalībvalstīm un bezemisiju mobilitātes infrastruktūras paplašināšana;

e) 

atbalsts mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, tostarp lauku un attālos apvidos, lai novērstu enerģētisko nabadzību un modernizētu to siltumapgādes sistēmas; un

f) 

taisnīga pārkārtošanās oglekļatkarīgos reģionos saņēmējās dalībvalstīs, lai dialogā ar pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem atbalstītu darba ņēmēju pārcelšanu citā darbā, pārkvalificēšanos un kvalifikācijas uzlabošanu, izglītošanos, darba meklēšanu un jaunuzņēmumu izveidi tādā veidā, kas atbilst relevantajām darbībām, ko dalībvalstis iekļāvušas savos teritoriālajos taisnīgas pārkārtošanās plānos saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2021/1056 8. panta 2. punkta pirmās daļas k) apakšpunktu, un veicina minēto darbību īstenošanu.”

;

c) 

panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.  
Investīciju komiteja ik gadu ziņo Komisijai par pieredzi investīciju izvērtēšanā, jo īpaši attiecībā uz emisiju samazināšanu un emisiju samazināšanas izmaksām. Komisija, ņemot vērā investīciju komitejas konstatējumus, līdz 2024. gada 31. decembrim pārskata 2. punktā minētās projektu jomas un pamatu, saskaņā ar kuru investīciju komiteja sniedz savus ieteikumus.

Investīciju komiteja nodrošina gada ziņojuma publicēšanu. Komisija gada ziņojumu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.”

;

18) 

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“10.f pants

Būtiska kaitējuma nenodarīšanas princips

No 2025. gada 1. janvāra saņēmējas dalībvalstis un Komisija izmanto ieņēmumus, kas gūti Inovāciju fondam paredzēto kvotu izsolēs saskaņā ar šīs direktīvas 10.a panta 8. punktu un šīs direktīvas 10. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā minēto kvotu izsolēs, ievērojot Regulas (ES) 2020/852 17. pantā noteiktos būtiska kaitējuma nenodarīšanas kritērijus, ja šos ieņēmumus izmanto saimnieciskajai darbībai, kurai saskaņā ar minētās regulas 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, lai noskaidrotu, vai saimnieciskā darbība rada būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem attiecīgajiem vides mērķiem.”

;
19) 

direktīvas 11. panta 2. punktā vārdus “28. februārim” aizstāj ar vārdiem “30. jūnijam”;

20) 

direktīvas IV nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Noteikumi, ko piemēro aviācijai, jūras transportam un stacionārām iekārtām”;

21) 

direktīvas 12. pantu groza šādi:

a) 

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka citu dalībvalstu kompetento iestāžu piešķirtās kvotas tiek atzītas, kad tiek noteikta operatora vai gaisakuģa operatora, vai kuģošanas sabiedrības 3. punktā noteikto pienākumu izpilde.”

;

b) 

panta 2.a punktu svītro;

c) 

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.  

Dalībvalstis, administrējošās dalībvalstis un kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes nodrošina, ka līdz katra gada 30. septembrim:

a) 

katras iekārtas operators nodod kvotas tādā daudzumā, kas vienāds ar attiecīgās iekārtas kopējām emisijām iepriekšējā kalendārajā gadā, kuras verificētas saskaņā ar 15. pantu;

b) 

katrs gaisakuģu operators nodod kvotas tādā daudzumā, kas vienāds ar tā kopējām emisijām iepriekšējā kalendārajā gadā, kuras verificētas saskaņā ar 15. pantu;

c) 

katra kuģošanas sabiedrība nodod kvotas tādā daudzumā, kas vienāds ar tās kopējām emisijām iepriekšējā kalendārajā gadā, kuras verificētas saskaņā ar 3.ge pantu.

Dalībvalstis, administrējošās dalībvalstis un kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar pirmo daļu nodotās kvotas pēc tam tiek anulētas.”

;

d) 

aiz 3. punkta iekļauj šādus punktus:

“3.-e  
Atkāpjoties no 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta, kuģošanas sabiedrības var nodot par 5 % mazāk kvotu nekā to verificētās emisijas, kas līdz 2030. gada 31. decembrim radušās no ledus klases kuģiem, ar noteikumu, ka šādiem kuģiem ir IA vai IA Super ledus klase vai līdzvērtīga ledus klase, kas noteikta, pamatojoties uz HELCOM Ieteikumu 25/7.

Ja tiek nodots kvotu skaits, kas ir mazāks nekā verificētās emisijas, tad pēc tam, kad ir noskaidrota starpība starp verificētajām emisijām un nodotajām kvotām katrā no šiem gadiem, minētajai starpībai atbilstošo kvotu apjomu nevis izsola saskaņā ar 10. pantu, bet anulē.

3.-d  
Atkāpjoties no šā panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta un 16. panta, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma ar īstenošanas aktu paredz, ka dalībvalstis uzskata, ka minētajos noteikumos izklāstītās prasības ir izpildītas, un ka tās neveic nekādas darbības pret kuģošanas sabiedrībām attiecībā uz emisijām, kas līdz 2030. gada 31. decembrim rodas pasažieru kuģu, kas nav kruīza pasažieru kuģi, un Ro-Ro pasažieru kuģu reisos starp minētās pieprasītājas dalībvalsts jurisdikcijā esošas salas ostu, kurai nav autoceļu vai dzelzceļa savienojuma ar kontinentālo daļu, un kuru apdzīvo mazāk nekā 200 000 pastāvīgo iedzīvotāju saskaņā ar jaunākajiem pieejamiem datiem 2022. gadā, un ostu, kas ir tās pašas dalībvalsts jurisdikcijā, kā arī no tādām darbībām ostā, ko šādi kuģi veic saistībā ar šādiem reisiem.

Komisija publicē pirmajā daļā minēto salu un attiecīgo ostu sarakstu un regulāri atjaunina minēto sarakstu.

3.-c  
Atkāpjoties no šā panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta un 16. panta, Komisija pēc divu dalībvalstu, no kurām vienai nav sauszemes robežas ar citu dalībvalsti, bet otra dalībvalsts ir ģeogrāfiski vistuvākā dalībvalsts dalībvalstij, kurai nav tādas sauszemes robežas, kopīga pieprasījuma ar īstenošanas aktu paredz, ka dalībvalstis uzskata, ka minētajos noteikumos izklāstītās prasības ir izpildītas, un ka tās neveic nekādas darbības pret kuģošanas sabiedrībām attiecībā uz emisijām, kas līdz 2030. gada 31. decembrim rodas pasažieru kuģu vai Ro-Ro pasažieru kuģu reisos, kurus tie veic saskaņā ar starptautisku publisku pakalpojumu līgumu vai starptautiskām sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kas norādītas kopīgajā pieprasījumā, un kuri savieno abas dalībvalstis, kā arī no tādām darbībām ostā, ko šādi kuģi veic saistībā ar šādiem reisiem.
3.-b  
Pienākums nodot kvotas nerodas attiecībā uz emisijām, kas līdz 2030. gada 31. decembrim radušās gan reisos starp ostu, kas atrodas dalībvalsts tālākajā reģionā, un ostu, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, tostarp reisi starp ostām tālākajos reģionos un reisos starp ostām tās pašas dalībvalsts tālākajos reģionos, gan arī no tādām minēto kuģu darbībām ostā, ko šādi kuģi veic saistībā ar šādiem reisiem.”

;

e) 

panta 3.-a punktu aizstāj ar šādu:

“3.-a  
Vajadzības gadījumā un kamēr tas ir nepieciešams, lai aizsargātu ES ETS vidisko integritāti, ES ETS ietilpstošajiem operatoriem, gaisakuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām ir aizliegts izmantot kvotas, ko piešķir dalībvalsts, attiecībā uz kuru pastāv tādas saistības operatoriem, gaisakuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām, kas ir zaudējušas spēku. Deleģētie akti, kas minēti 19. panta 3. punktā, ietver pasākumus, kuri nepieciešami šajā punktā minētajos gadījumos.”

;

f) 

pantā iekļauj šādu punktu:

“3.b  
Pienākums nodot kvotas nerodas attiecībā uz tādām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, kuras uzskata par uztvertām un izmantotām tādā veidā, ka tās ir pastāvīgi ķīmiski saistītas produktā un normālas lietošanas gaitā, tostarp visu parasto darbību veikšanas gaitā pēc produkta aprites cikla beigām, nenonāk atmosfērā.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, paredzot prasības, ar kādām siltumnīcas efektu izraisošās gāzes ir uzskatāmas par pastāvīgi ķīmiski saistītām, kā minēts šā punkta pirmajā daļā.”

;

g) 

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.  
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kvotu anulēšanu jebkurā brīdī, kad to pieprasa persona, kas ir to turētāja. Gadījumā, ja dalībvalsts teritorijā papildu valsts pasākumu dēļ tiek slēgta elektroenerģijas ražošanas jauda, dalībvalstis var un tiek stingri mudinātas anulēt kvotas no kopējā izsolāmo kvotu daudzuma, kā minēts 10. panta 2. punktā, līdz daudzumam, kas atbilst attiecīgās iekārtas vidējām verificētajām emisijām piecu gadu laikposmā pirms slēgšanas. Attiecīgā dalībvalsts par šādu anulēšanas nodomu vai par neanulēšanas iemesliem informē Komisiju saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot 10. panta 4. punktu.”

;

22) 

direktīvas 14. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz detalizētu kārtību, ar kuru nodrošina monitoringu un ziņojumu sniegšanu saistībā ar emisijām un attiecīgā gadījumā ar darbības datiem no šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītajām darbībām, un ar CO2 nesaistītu aviācijas emisiju ietekmi uz maršrutiem, attiecībā uz kuriem ir ziņots par emisijām saskaņā ar šo direktīvu, un tā pamatojas uz šīs direktīvas IV pielikumā izklāstītajiem monitoringa un ziņošanas principiem un šā panta 2. un 5. punktā noteiktajām prasībām. Minētajos īstenošanas aktos arī precizē katras siltumnīcas efektu izraisošās gāzes globālās sasilšanas potenciālu un ņem vērā jaunākās zinātnes atziņas par to aviācijas emisiju ietekmi, kas nav CO2 emisijas, nosakot prasības par emisiju monitoringu un ziņošanu un to ietekmi, tostarp ar CO2 nesaistītu aviācijas emisiju ietekmi. Minētie īstenošanas akti nosaka, ka, lai biomasu varētu uzskatīt par nulles faktora biomasu, ir jāpiemēro Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji biomasas izmantošanai, ietverot visas nepieciešamās korekcijas attiecīgo kritēriju piemērošanai saskaņā ar šo direktīvu,. Tajos norāda, kā uzskaitāma tādu emisiju uzglabāšana, kas rodas, sajaucot emisijas no nulles faktora avotiem un emisijas no avotiem, kuri nav nulles faktora avoti. Tāpat tajos norāda, kā uzskaitīt emisijas, kas rodas no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām degvielām un reciklēta oglekļa degvielām, tā nodrošinot, ka šādas emisijas tiek uzskaitītas, bet netiek pieļauta dubulta uzskaite.”;

23) 

direktīvas 16. pantu groza šādi:

a) 

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka tiek publicēti to operatoru, gaisakuģu operatoru un kuģošanas sabiedrību nosaukumi, kuri pārkāpj šīs direktīvas prasības par kvotu nodošanu pietiekamā daudzumā.”

;

b) 

panta 3. punktā vārdus “30. aprīlim” aizstāj ar vārdiem “30. septembrim”;

c) 

pantā iekļauj šādu punktu:

“3.a  
Šā panta 3. punktā norādītās sodanaudas piemēro arī kuģošanas sabiedrībām.”

;

d) 

pantā iekļauj šādu punktu:

“11.a  
Ja kuģošanas sabiedrība divos vai vairākos secīgos ziņošanas periodos nav izpildījusi pienākumus nodot kvotas un ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību, ienākšanas ostas dalībvalsts kompetentā iestāde, devusi attiecīgajai kuģošanas sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, var izdot izraidīšanas rīkojumu, par ko paziņo Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), pārējām dalībvalstīm un attiecīgajai karoga valstij. Ja ir izdots šāds izraidīšanas rīkojums, ikviena dalībvalsts, izņemot to dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis kuģo, liedz attiecīgās kuģošanas sabiedrības atbildībā esošajiem kuģiem ienākt jebkurā savā ostā, līdz kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi kvotu nodošanas pienākumus saskaņā ar 12. pantu. Ja kuģis kuģo ar kādas dalībvalsts karogu un ienāk vai atrodas kādā no tās ostām, attiecīgā dalībvalsts, devusi attiecīgajai kuģošanas sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, aiztur kuģi līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi savus kvotu nodošanas pienākumus.

Ja konstatē, ka kuģošanas sabiedrības kuģis, kā minēts pirmajā daļā, atrodas vienā no tās dalībvalsts ostām, ar kuras karogu kuģis kuģo, attiecīgā dalībvalsts, devusi attiecīgajai kuģošanas sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, var izdot karoga valsts aizturēšanas rīkojumu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi savus kvotu nodošanas pienākumus. Attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju, EMSA un pārējās dalībvalstis. Pēc šādas karoga valsts aizturēšanas rīkojuma izdošanas katra dalībvalsts veic tādus pašus pasākumus kādi ir jāveic pēc izraidīšanas rīkojuma izdošanas saskaņā ar šā punkta pirmās daļas otro teikumu.

Šis punkts neskar starptautiskos jūrniecības noteikumus, ko piemēro briesmās esošu kuģu gadījumā.”

;

24) 

direktīvas 18.b pantu aizstāj ar šādu:

“18.b pants

Komisijas, EMSA un citu relevantu organizāciju sniegtā palīdzība

1.  
Lai Komisija, administrējošā dalībvalsts un kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar 3.c panta 4. punktu un 3.g, 3.gd, 3.ge, 3.gf, 3.gg un 18.a pantu, tās var lūgt EMSA vai citas relevantas organizācijas palīdzību un šajā nolūkā noslēgt attiecīgas vienošanās ar šīm organizācijām.
2.  
Komisija ar EMSA palīdzību cenšas izstrādāt piemērotus rīkus un norādījumus, ar kuriem atvieglot un koordinēt verifikācijas un izpildes darbības, kas saistītas ar šīs direktīvas piemērošanu jūras transportam. Ciktāl praktiski iespējams, dalībvalstīm un verificētājiem dara pieejamus šādus norādījumus un rīkus, lai veiktu informācijas apmaiņu un labāk nodrošinātu valsts pasākumus šīs direktīvas transponēšanai izpildi.”

;

25) 

direktīvas 23. pantu groza šādi:

a) 

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.  
Pilnvaras pieņemt 3.c panta 6. punktā, 3.d panta 3. punktā, 10. panta 4. punktā, 10.a panta 1., 8. un 8.a punktā, 10.b panta 5. punktā, 12. panta 3.b punktā, 19. panta 3. punktā, 22. pantā, 24. panta 3. punktā, 24.a panta 1. punktā, 25.a panta 1. punktā, 28.c pantā un 30.j panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2018. gada 8. aprīļa.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3.c panta 6. punktā, 3.d panta 3. punktā, 10. panta 4. punktā, 10.a panta 1., 8. un 8.a punktā, 10.b panta 5. punktā, 12. panta 3.b punktā, 19. panta 3. punktā, 22. pantā, 24. panta 3. punktā, 24.a panta 1. punktā, 25.a panta 1. punktā, 28.c pantā un 30.j panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”

;

b) 

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.  
Deleģētais akts, kas pieņemts, ievērojot 3.c panta 6. punktu, 3.d panta 3. punktu, 10. panta 4. punktu, 10.a panta 1., 8. vai 8.a punktu, 10.b panta 5. punktu, 19. panta 3. punktu, 24. panta 3. punktu, 24.a panta 1. punktu, 25.a panta 1. punktu, 28.c pantu vai 30.j panta 1. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”

;

26) 

direktīvas 29. pantu aizstāj ar šādu:

“29. pants

Ziņojums oglekļa tirgus labākas darbības nodrošināšanai

Ja 10. panta 5. un 6. punktā minētajos regulārajos ziņojumos par oglekļa tirgu ir pierādījumi, ka oglekļa tirgus nedarbojas pienācīgi, Komisija triju mēnešu laikā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumam vajadzības gadījumā var pievienot leģislatīvo aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir palielināt oglekļa tirgus, tostarp saistīto atvasināto instrumentu tirgu, pārredzamību un integritāti un pievērsties korektīviem pasākumiem, lai uzlabotu tā darbību, kā arī veicinātu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas darbību novēršanu un atklāšanu.”

;
27) 

direktīvas 29.a pantu aizstāj ar šādu:

“29.a pants

Pasākumi pārmērīgu cenu svārstību gadījumā

1.  
Ja sešu iepriekšējo kalendāro mēnešu vidējā kvotu cena ir vairāk nekā 2,4 reizes augstāka par divu iepriekšējo gadu atsauces perioda vidējo kvotu cenu, saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 1. panta 7. punktu no tirgus stabilitātes rezerves atbrīvo 75 miljonus kvotu.

Šā punkta pirmajā daļā minētā kvotu cena attiecībā uz kvotām, uz kurām attiecas II un III nodaļa, ir to izsoļu cena, kas veiktas saskaņā ar deleģēto aktu, kurš pieņemts, ievērojot 10. panta 4. punktu.

Pirmajā daļā minētais divu iepriekšējo gadu atsauces periods ir divu gadu periods, kas beidzas pirms minētajā daļā norādītā sešu kalendāro mēnešu perioda pirmā mēneša.

Ja šā punkta pirmās daļas nosacījums ir izpildīts un 2. punkts nav piemērojams, Komisija publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot datumu, kurā nosacījums tika izpildīts.

Sešu iepriekšējo kalendāro mēnešu vidējo kvotu cenu un divu iepriekšējo gadu atsauces perioda vidējo kvotu cenu Komisija publicē katra mēneša pirmo triju darbdienu laikā. Ja šā punkta pirmajā daļā minētais nosacījums nav izpildīts, Komisija publicē arī cenas līmeni, kas vidējai kvotu cenai būtu jāsasniedz nākamajā mēnesī, lai izpildītu minētajā daļā norādīto nosacījumu.

2.  
Ja nosacījums kvotu atbrīvošanai no tirgus stabilitātes rezerves, ievērojot 1. punktu, ir izpildīts, minētajā punktā minēto nosacījumu neuzskata par atkārtoti izpildītu līdz brīdim, kad pēc iepriekšējās atbrīvošanas beigām ir pagājuši vismaz divpadsmit mēneši.
3.  
Sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 1. un 2. daļā minēto pasākumu piemērošanas kārtību nosaka10. panta 4. punktā minētajos deleģētajos aktos.”

;

28) 

direktīvas 30. pantu groza šādi:

a) 

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  
Šo direktīvu pastāvīgi pārskata, ņemot vērā gan starptautiskās norises un centienus, ko veic, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus, gan visas attiecīgās saistības, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences.”

;

b) 

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  
Šīs direktīvas 10.a un 10.b pantā minētos pasākumus dažu tādu energoietilpīgu nozaru atbalstam, ko var skart oglekļa emisiju pārvirze, arī pastāvīgi pārskata, ņemot vērā klimata politikas pasākumus citās lielajās ekonomikās. Šajā sakarā Komisija arī apsver, vai būtu vēl vairāk jāsaskaņo pasākumi saistībā ar netiešo izmaksu kompensēšanu. OIM sektoriem piemērojamos pasākumus pārskata, ņemot vērā Regulas (ES) 2023/956 piemērošanu. Līdz 2028. gada 1. janvārim un pēc tam reizi divos gados, Komisija saskaņā ar minētās regulas 30. panta 6. punktu sniedz ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei, kuros novērtē OIM ietekmi uz oglekļa emisiju pārvirzes risku, tostarp attiecībā uz eksportu.

Ziņojumā novērtē nepieciešamību veikt papildu pasākumus, tostarp leģislatīvus pasākumus, lai risinātu oglekļa emisiju pārvirzes riskus. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.”

;

c) 

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.  
Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei saistībā ar katru globālo izsvēršanu, par ko panākta vienošanās Parīzes nolīgumā, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību pēc papildu Savienības rīcībpolitikām un pasākumiem, ņemot vērā to, ka Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāpanāk siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumi, tostarp arī attiecībā uz šīs direktīvas 9. pantā minēto lineāro koeficientu. Vajadzības gadījumā Komisija var iesniegt leģislatīvo aktu priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei, lai grozītu šo direktīvu, jo īpaši, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā noteiktajam klimatneitralitātes mērķim un minētās regulas 4. pantā noteiktajiem Savienības klimata mērķrādītājiem. Šajā nolūkā Komisija, sagatavojot leģislatīvo aktu priekšlikumus, cita starpā ņem vērā prognozēto indikatīvo Savienības siltumnīcas efektu izraisošo gāzu budžetu laikposmam no 2030. līdz 2050. gadam, kā norādīts minētās regulas 4. panta 4. punktā.”

;

d) 

pantam pievieno šādus punktus:

“5.  

Līdz 2026. gada 31. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par turpmāk minētajiem jautājumiem, vajadzības gadījumā tam pievienojot leģislatīvā akta priekšlikumu un ietekmes novērtējumu:

a) 

veids, kā varētu uzskaitīt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu radītās negatīvās emisijas, kas ir piesaistītas no atmosfēras un droši un pastāvīgi uzglabātas, un kā minētās negatīvās emisijas attiecīgā gadījumā varētu iekļaut emisijas kvotu tirdzniecībā, ietverot šāda aptvēruma skaidru darbības jomu, stingrus kritērijus un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi piesaistījumi nekompensē nepieciešamos emisiju samazinājumus saskaņā ar Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajiem Savienības klimata mērķrādītājiem;

b) 

iespējamība no 2031. gada pazemināt 20 MW kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas robežvērtības šīs direktīvas I pielikumā minētajām darbībām;

c) 

tas, vai tiek efektīvi uzskaitītas visas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, uz kurām attiecas šī direktīva, un vai efektīvi tiek novērsta dubulta uzskaite; tā jo īpaši novērtē to siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju uzskaiti, kuras uzskata par uztvertām un izmantotām produktā tādā veidā, kas nav minēts 12. panta 3.b punktā.

6.  
Pārskatot šo direktīvu saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, Komisija analizē, kā var izveidot saiknes starp ES ETS un citiem oglekļa tirgiem, nekavējot Regulā (ES) 2021/1119 noteiktā klimatneitralitātes mērķa un Savienības klimata mērķrādītāju sasniegšanu.
7.  
Līdz 2026. gada 31. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā novērtē iespējamību iekļaut sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas ES ETS, tostarp paredzot to iekļaušanu no 2028. gada un novērtējot, vai dalībvalstij būs vajadzīga iespēja nepiedalīties līdz 2030. gada 31. decembrim. Šajā sakarā Komisija ņem vērā, ka svarīgi ir visi sektori, kas veicina emisiju samazināšanu, un iespējamo novirzīšanu uz atkritumu likvidēšanu, apglabājot tos poligonos Savienībā, un atkritumu eksportu uz trešām valstīm. Turklāt Komisija ņem vērā attiecīgos kritērijus, piemēram, ietekmi uz iekšējo tirgu, iespējamos konkurences izkropļojumus, vidisko integritāti, saskaņotību ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK ( *19 ) mērķiem un noturību un precizitāti attiecībā uz emisiju monitoringu un aprēķināšanu. Attiecīgā gadījumā un neskarot minētās direktīvas 4. panta noteikumus, Komisija minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu, lai piemērotu šīs nodaļas noteikumus siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisijas atļaujām un papildu kvotu sadalei un piešķiršanai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtām un lai nepieļautu iespējamu atkritumu novirzīšanu.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā Komisija arī novērtē iespēju iekļaut ES ETS citus atkritumu apsaimniekošanas procesus, jo īpaši atkritumu poligonus, kas Savienībā rada metāna un slāpekļa oksīda emisijas. Attiecīgā gadījumā Komisija minētajam ziņojumam var pievienot arī leģislatīvā akta priekšlikumu, lai šādus citus atkritumu apsaimniekošanas procesus iekļautu ES ETS.

29) 

aiz 30. panta iekļauj šādu nodaļu:

“IVa nodaļa

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku, autotransporta un papildu sektoros

30. a pants

Darbības joma

Šīs nodaļas noteikumus piemēro emisijām, siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisijas atļaujām, kvotu piešķiršanai un nodošanai, monitoringam, ziņošanai un verifikācijai attiecībā uz III pielikumā uzskaitītajām darbībām. Šo nodaļu nepiemēro emisijām, ko jau aptver II un III nodaļa.

30.b pants

Siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļaujas

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka no 2025. gada 1. janvāra neviens regulētais subjekts neveic III pielikumā minētu darbību, ja nav saņēmis atļauju, ko kompetentā iestāde izdevusi saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu.
2.  

Pieteikumā, ko regulētais subjekts saskaņā ar šā panta 1. punktu iesniedz kompetentajai iestādei, lai saņemtu siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļauju saskaņā ar šo nodaļu, ir vismaz šāda informācija:

a) 

regulētais subjekts;

b) 

to degvielu veids, ko tas nodod patēriņam un kas tiek izmantotas sadedzināšanai III pielikumā minētajos sektoros, un paņēmieni, ar kuriem tas šīs degvielas nodod patēriņam;

c) 

kāds ir to degvielu tiešais(-ie) lietojums(-i), kuras nodotas patēriņam III pielikumā minētajā darbībā;

d) 

plānotie pasākumi, kā tiks veikts emisiju monitorings un ziņots par tām saskaņā ar 14. un 30.f pantā minētajiem īstenošanas aktiem;

e) 

šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās informācijas netehnisks kopsavilkums.

3.  
Kompetentā iestāde izdod siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļauju, ar ko šā panta 1. punktā minētajam regulētajam subjektam atļauj veikt III pielikumā minēto darbību, ja tā ir pārliecinājusies, ka subjekts ir spējīgs monitorēt saskaņā ar III pielikumu patēriņam nodoto degvielu daudzumiem atbilstošās emisijas un ziņot par tām.
4.  

Siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļaujās ir vismaz šāda informācija:

a) 

regulētā subjekta nosaukums un adrese;

b) 

apraksts, ar kādiem paņēmieniem regulētais subjekts degvielas nodod patēriņam šīs nodaļas aptvertajos sektoros;

c) 

saraksts ar degvielām, kuras regulētais subjekts nodod patēriņam šīs nodaļas aptvertajos sektoros;

d) 

monitoringa plāns, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas ar 14. pantā minētajiem īstenošanas aktiem;

e) 

ziņošanas prasības, kuras noteiktas ar 14. pantā minētajiem īstenošanas aktiem;

f) 

saistības četru mēnešu laikā pēc gada beigām nodot saskaņā ar šo nodaļu piešķirtās kvotas, kas līdzvērtīgas kopējām emisijām attiecīgajā kalendārajā gadā, kuras verificētas saskaņā ar 15. pantu, 30.e panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

5.  
Dalībvalstis var atļaut regulētajiem subjektiem monitoringa plānus atjaunināt, nemainot atļauju. Regulētie subjekti visus atjauninātos monitoringa plānus iesniedz apstiprināšanai kompetentajā iestādē.
6.  
Regulētais subjekts informē kompetento iestādi par visām plānotajām izmaiņām, kas skar tā darbības veidu vai patēriņam nodotās degvielas, kuru dēļ var būt nepieciešams atjaunināt siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļauju. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde atļauju atjaunina saskaņā ar 14. pantā minētajiem īstenošanas aktiem. Ja mainās šīs nodaļas aptvertā regulētā subjekta identitāte, kompetentā iestāde atļauju atjaunina, iekļaujot tajā jaunā regulētā subjekta vārdu vai nosaukumu un adresi.

30.c pants

Savienības kvotu kopapjoms

1.  
To Savienības kvotu kopapjoms, kuras saskaņā ar šo nodaļu tiek sadalītas katru gadu no 2027. gada, sākot no 2024. gada lineāri samazinās. 2024. gada vērtību definē kā šīs nodaļas aptvertajiem sektoriem noteiktās 2024. gada emisiju robežvērtības, kas aprēķinātas, par pamatu ņemot atsauces emisijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/842 ( *20 ) 4. panta 2. punktu, un kam piemēro lineārā samazinājuma trajektoriju, kura noteikta minētās regulas darbības jomā ietilpstošajām emisijām. Pēc 2024. gada daudzumu ik gadus samazina, piemērojot lineāro samazinājuma koeficientu 5,10 %. Savienības kvotu kopapjomu 2027. gadam Komisija publicē līdz 2025. gada 1. janvārim.
2.  
To Savienības kvotu kopapjoms, kuras saskaņā ar šo nodaļu tiek piešķirtas katru gadu no 2028. gada, sākot no 2025. gada lineāri samazinās, pamatojoties uz vidējām emisijām 2024.–2026. gadā, par kurām ziņots saskaņā ar šo nodaļu. Kvotu daudzumu samazina, piemērojot lineāru samazinājuma koeficientu 5,38 %, izņemot gadījumus, kad piemērojami IIIa pielikuma 1. punktā izklāstītie nosacījumi – tādā gadījumā daudzumu samazina, piemērojot lineāru samazinājuma koeficientu, kas koriģēts saskaņā ar IIIa pielikuma 2. punkta noteikumiem. Savienības kvotu kopapjomu 2028. gadam un, ja nepieciešams, koriģēto lineāro samazinājuma koeficientu Komisija publicē līdz 2027. gada 30. jūnijam.
3.  
Saskaņā ar šo nodaļu sadalīto Savienības kvotu kopapjomu koriģē par katru gadu, sākot ar 2028. gadu, lai kompensētu nodoto kvotu daudzumu gadījumos, kad nav bijis iespējams izvairīties no emisiju dubultas uzskaites vai ja ir nodotas kvotas par emisijām, uz kurām neattiecas šī nodaļa, kā minēts 30.f panta 5. punktā. Korekcija atbilst to kvotu kopējam daudzumam, uz kurām attiecas šī nodaļu un kuras tika kompensētas attiecīgajā pārskata gadā saskaņā ar 30.f panta 5. punkta otrajā daļā minētajiem īstenošanas aktiem.
4.  
Dalībvalsts, kas, ievērojot 30.j pantu vienpusēji paplašina III pielikumā minēto darbību, attiecinot to arī uz sektoriem, kas nav uzskaitīti minētajā pielikumā, nodrošina, ka attiecīgie regulētie subjekti līdz attiecīgā gada 30. aprīlim iesniedz relevantajai kompetentajai iestādei pienācīgi pamatotu ziņojumu saskaņā ar 30.f pantu. Ja iesniegtie dati ir pienācīgi pamatoti, kompetentā iestāde līdz attiecīgā gada 30. jūnijam par to paziņo Komisijai. Saskaņā ar šā panta 1. punktu sadalāmo kvotu daudzumu koriģē, ņemot vērā regulēto subjektu iesniegtos ziņojumus, kuri ir pienācīgi pamatoti.

30.d pants

Kvotu izsolīšana par III pielikumā minēto darbību

1.  
No 2027. gada šīs nodaļas aptvertās kvotas izsola, ja vien tās nav ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē, kas izveidota ar Lēmumu (ES) 2015/1814. Šīs nodaļas aptvertās kvotas izsola atsevišķi no šīs direktīvas II un III nodaļas aptvertajām kvotām.
2.  
Šīs nodaļas aptverto kvotu izsolīšana sākas 2027. gadā, un izsolīti tiek 130 % no tā 2027. gadā izsolāmo kvotu apjoma, kura pamatā ir attiecīgajam gadam paredzētais Savienības kvotu kopapjoms un attiecīgās izsolāmo kvotu daļas un apjomi saskaņā ar šā panta 3.–6. punktu. Papildu 30 % izsolāmos apjomus izmanto tikai kvotu nodošanai saskaņā ar 30.e panta 2. punktu un var izsolīt līdz 2028. gada 31. maijam. Papildu 30 % apjomus atskaita no laikposmā no 2029. līdz 2031. gadam izsolāmo kvotu apjomiem. Šajā punktā paredzētos izsoļu nosacījumus nosaka saskaņā ar šā panta 7. punktu un 10. panta 4. punktu.

2027. gadā 600 miljonus šīs nodaļas aptverto kvotu izveido kā turējumus tirgus stabilitātes rezervē saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 1.a panta 3. punktu.

3.  
150 miljonus saskaņā ar šo nodaļu sadalīto kvotu izsola, un visus ieņēmumus no minētajām izsolēm līdz 2032. gadam dara pieejamus Sociālajam klimata fondam, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2023/955.
4.  
No atlikušā kvotu apjoma un lai kopā ar ieņēmumiem no šā panta 3. punktā un šīs direktīvas 10.a panta 8.a punktā minētajām kvotām iegūtu līdz 65 000 000 000  EUR, Komisija nodrošina, ka tiek izsolīts šajā nodaļā aptverto kvotu papildu apjoms, un ienākumus no minētajām izsolēm līdz 2032. gadam dara pieejamu Sociālajam klimata fondam, kas izveidots ar Regulu (ES) 2023/955.

Komisija nodrošina, ka šā panta 3. punktā un šajā punktā minētās Sociālajam klimata fondam paredzētās kvotas tiek izsolītas saskaņā ar 10. panta 4. punktā minētajiem principiem un kārtību un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot minēto pantu.

Ieņēmumi no šā panta 3. punktā un šajā punktā minēto kvotu izsoles ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punktu, un tos izmanto saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami Sociālajam klimata fondam.

Ikgadējā summa, kas piešķirta Sociālajam klimata fondam saskaņā ar 10.a panta 8.b punktu, šā panta 3. punktu un šo punktu, nepārsniedz:

a) 

2026. gadā – 4 000 000 000  EUR;

b) 

2027. gadā – 10 900 000 000  EUR;

c) 

2028. gadā – 10 500 000 000  EUR;

d) 

2029. gadā – 10 300 000 000  EUR;

e) 

2030. gadā – 10 100 000 000  EUR;

f) 

2031. gadā – 9 800 000 000  EUR;

g) 

2032. gadā – 9 400 000 000  EUR.

Ja saskaņā ar šo nodaļu izveidoto emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu atbilstīgi 30.k pantam atliek līdz 2028. gadam, maksimālā summa, ko dara pieejamu Sociālajam klimata fondam saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ir 54 600 000 000  EUR. Šādā gadījumā Sociālajam klimata fondam piešķirtās ikgadējās summas 2026. un 2027. gadam kopā nepārsniedz 4 000 000 000  EUR, un periodam no 2028. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim attiecīgā gada summa nepārsniedz:

a) 

2028. gadā – 11 400 000 000  EUR;

b) 

2029. gadā – 10 300 000 000  EUR;

c) 

2030. gadā – 10 100 000 000  EUR;

d) 

2031. gadā – 9 800 000 000  EUR;

e) 

2032. gadā – 9 000 000 000  EUR.

Ja ieņēmumi no šā panta 5. punktā minētajām izsolēm tiek noteikti kā pašu resursi saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu, tad šīs direktīvas 10.a panta 8.b punktu, šā panta 3. punktu un šo punktu nepiemēro.

5.  
Šīs nodaļas aptverto kopējo kvotu daudzumu, no kura atskaitīti šā panta 3. un 4. punktā norādītie daudzumi, dalībvalstis izsola, un tas tiek sadalīts starp tām tādās daļās, kas ir identiskas attiecīgās dalībvalsts atsauces emisiju daļai, kuras minētas Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā attiecībā uz šīs direktīvas III pielikuma 2. punkta otrās daļas b), c) un d) apakšpunktā minētajām emisiju avotu kategorijām vidēji laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam, par ko ir veikts visaptverošs pārskats, ievērojot minētās regulas 4. panta 3. punktu.
6.  

Dalībvalstis nosaka, kā tiek izmantoti 5. punktā minētajās kvotu izsolēs iegūtie ieņēmumi, izņemot ieņēmumus, kas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar šā panta 4. punktu vai kas saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu uzskatāmi par pašu resursiem un ieskaitīti Savienības budžetā. Dalībvalstis savus ieņēmumus vai minēto ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalentu izmanto vienam vai vairākiem šīs direktīvas 10. panta 3. punktā minētajiem mērķiem, prioritāti piešķirot darbībām, kas var palīdzēt risināt sociālos aspektus emisijas kvotu tirdzniecībā saskaņā ar šo nodaļu, vai vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:

a) 

pasākumi, kuru mērķis ir veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju vai ēku energopatēriņa samazināšanos, tostarp atjaunīgās enerģijas integrēšana un saistīti pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 11. punktu, 12. un 20. pantu, kā arī pasākumi, ar ko sniedz finansiālu atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem visnefektīvākajās ēkās;

b) 

pasākumi, kuru mērķis ir paātrināt bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanu vai sniegt finansiālu atbalstu pilnībā sadarbspējīgas bezemisiju transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes infrastruktūras izvēršanai, vai pasākumi, kas domāti, lai veicinātu pāreju uz sabiedrisko transportu un uzlabotu multimodalitāti, vai pasākumi, kas domāti, lai risinātu sociālos jautājumus, kas skar transporta lietotājus ar zemiem un vidējiem ienākumiem;

c) 

savu sociālo klimata plānu finansēšana saskaņā ar Regulas (ES) 2023/955 15. pantu;

d) 

finansiālas kompensācijas nodrošināšana degvielu galapatērētājiem gadījumos, kad nav bijis iespējams izvairīties no emisiju dubultas uzskaites vai kvotas ir nodotas par šajā nodaļā neaptvertajām emisijām, kā minēts 30.f panta 5. punktā.

Uzskata, ka dalībvalstis ir izpildījušas šā punkta noteikumus, ja tās ir ieviesušas un īsteno fiskālā vai finansiālā atbalsta rīcībpolitiku vai tādu regulatīvu rīcībpolitiku, kura piesaista finansiālo atbalstu, kurš domāts šā punkta pirmajā daļā izklāstītajām vajadzībām un kura vērtība ir līdzvērtīga minētajā daļā noteiktajiem ieņēmumiem, kas rodas, izsolot šajā nodaļā minētās kvotas.

Dalībvalstis informē Komisiju par ieņēmumu izlietojumu un par saskaņā ar šo punktu veiktajiem pasākumiem, iekļaujot šo informāciju ziņojumos, ko tās iesniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.

7.  
Saskaņā ar šo nodaļu sadalītajām kvotām piemēro 10. panta 4. un 5. punktu.

30.e pants

Kvotu pārskaitīšana, nodošana un anulēšana

1.  

Šīs nodaļas aptvertajām emisijām, regulētajiem subjektiem un kvotām piemēro 12. pantu, izņemot minētā panta 3. un 3.a punktu, 4. punkta otro un trešo teikumu un šā panta 5. punktu. Šajā nolūkā:

a) 

jebkādu atsauci uz emisijām lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajām emisijām;

b) 

jebkādu atsauci uz iekārtu operatoriem lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajiem regulētajiem subjektiem;

c) 

jebkādu atsauci uz kvotām lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajām kvotām.

2.  
No 2028. gada 1. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka līdz katra gada 31. maijam regulētais subjekts nodod tādu šīs nodaļas aptverto kvotu apjomu, kas ir vienāds ar regulētā subjekta kopējām emisijām, kuras savukārt atbilst degvielas daudzumiem, kuri saskaņā ar III pielikumu nodoti patēriņam iepriekšējā kalendārajā gadā, kā verificēts saskaņā ar 15. un 30.f pantu, un ka šīs kvotas pēc tam tiek anulētas.
3.  

Līdz 2030. gada 31. decembrim, atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, ja attiecīgajā dalībvalstī iedibinātam regulētam subjektam piemēro valsts oglekļa nodokli, kurš ir spēkā 2027.–2030. gadā un aptver III pielikumā minētu darbību, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var minēto regulēto subjektu atbrīvot no šā panta 2. punktā paredzētā pienākuma nodot kvotas par konkrētu pārskata gadu ar noteikumu, ka:

a) 

attiecīgā dalībvalsts līdz 2023. gada 31. decembrim paziņo Komisijai minēto valsts oglekļa nodokli, un valsts tiesību akts, ar kuru nosaka 2027.–2030. gadam piemērojamās nodokļa likmes, līdz minētajam datumam ir stājies spēkā; attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par jebkādām turpmākām izmaiņām saistībā ar valsts oglekļa nodokli;

b) 

pārskata gadā attiecīgās dalībvalsts valsts oglekļa nodoklis, ko minētais regulētais subjekts ir faktiski samaksājis, ir lielāks par vidējo izsoles līdzsvara cenu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kas izveidota saskaņā ar šo nodaļu;

c) 

regulētais subjekts pilnībā ievēro 30.b pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļaujām un 30.f pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz savu radīto emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju;

d) 

attiecīgā dalībvalsts līdz tā gada 31. maijam, kas seko pārskata gadam, paziņo Komisijai par jebkura šāda atbrīvojuma piemērošanu un par atbilstošo kvotu apjomu, kas jāanulē saskaņā ar šīs daļas g) apakšpunktu un deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti, ievērojot 10. panta 4. punktu;

e) 

Komisija triju mēnešu laikā pēc paziņošanas saskaņā ar šīs daļas a) apakšpunktu vai viena mēneša laikā pēc paziņošanas par attiecīgo gadu saskaņā ar šīs daļas d) apakšpunktu neiebilst pret atkāpes piemērošanu, pamatojoties uz to, ka paziņotais pasākums neatbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

f) 

attiecīgā dalībvalsts neizsola 30.d panta 5. punktā minēto kvotu apjomu, kas noteikts par konkrētu pārskata gadu, kamēr saskaņā ar šīs daļas g) apakšpunktu nav noteikts anulējamo kvotu apjoms saskaņā ar šo punktu; attiecīgā dalībvalsts neizsola nekādu papildu kvotu apjomu saskaņā ar 30.d panta 2. punkta pirmo daļu;

g) 

attiecīgā dalībvalsts no 30.d panta 5. punktā minētā izsolāmo kvotu kopapjoma anulē tādu kvotu daudzumu par pārskata gadu, kas ir vienāds ar minētā regulētā subjekta verificētajām emisijām par pārskata gadu saskaņā ar šo nodaļu; ja kvotu apjoms, kas vēl ir jāizsola pārskata gadā pēc šīs daļas f) apakšpunkta piemērošanas, ir mazāks par kvotu apjomu, kas jāanulē saskaņā ar šo punktu, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka tā līdz gada beigām, kurš seko pārskata gadam, anulē tādu kvotu apjomu, kas atbilst starpībai; un

h) 

brīdī, kad tiek iesniegts pirmais paziņojums saskaņā ar šīs daļas a) apakšpunktu, attiecīgā dalībvalsts apņemas vienam vai vairākiem pasākumiem, kas uzskaitīti vai minēti 30.d panta 6. punkta pirmajā daļā, izmantot ieņēmumiem līdzvērtīgu summu, kurai, ja nebūtu šīs atkāpes, tiktu piemērots 30.d panta 6. punkts; piemēro 30.d panta 6. punkta otro un trešo daļu, un Komisija pārliecinās, ka atbilstīgi tām saņemtā informācija ir saskaņā ar šajā apakšpunktā pausto apņemšanos.

Saskaņā ar šī punkta pirmās daļas g) apakšpunktu anulējamo kvotu apjoms neietekmē ārējos piešķirtos ieņēmumus, kas noteikti saskaņā ar šīs direktīvas 30.d panta 4. punktu, vai, ja tie ir noteikti saskaņā ar LESD 311. panta trešo dalu, – Savienības budžeta pašu resursus, ievērojot Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 ( *21 ), no ieņēmumiem, kas gūti kvotu izsolēs saskaņā ar šīs direktīvas 30.d pantu.

4.  
Slimnīcām, uz kurām neattiecas III nodaļa, var sniegt finansiālu kompensāciju par izmaksām, kas pārnestas uz tām sakarā ar kvotu nodošanu atbilstoši šai nodaļai. Šajā nolūkā šīs nodaļas noteikumus, kas piemērojami dubultās uzskaites gadījumiem, piemēro mutatis mutandis.

30.f pants

Emisiju monitorings, ziņošana, verifikācija un akreditācija

1.  

Šīs nodaļas aptvertajām emisijām, regulētajiem subjektiem un kvotām piemēro 14. un 15. pantu. Šajā nolūkā:

a) 

jebkādu atsauci uz emisijām lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajām emisijām;

b) 

jebkādu atsauci uz I pielikumā uzskaitītu darbību lasa kā atsauci uz III pielikumā uzskaitītu darbību;

c) 

jebkādu atsauci uz operatoriem lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajiem regulētajiem subjektiem;

d) 

jebkādu atsauci uz kvotām lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajām kvotām;

e) 

atsauci uz datumu 15. pantā lasa kā atsauci uz 30. aprīli.

2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka no 2025. gada katrs regulētais subjekts katrā kalendārajā gadā monitorē emisijas, kas atbilst degvielas daudzumiem, kuri nodoti patēriņam saskaņā ar III pielikumu. Tās arī nodrošina, ka no 2026. gada katrs regulētais subjekts nākamajā gadā par minētajām emisijām ziņo kompetentajai iestādei saskaņā ar 14. panta 1. punktā minētajiem īstenošanas aktiem.
3.  
No 2028. gada 1. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka līdz katra gada 30. aprīlim periodā līdz 2030. gadam katrs regulētais subjekts ziņo par to izmaksu vidējo daļu, kuras saistītas ar kvotu nodošanu saskaņā ar šo nodaļu un kuras regulētais subjekts ir pārnesis uz patērētājiem par iepriekšējo gadu. Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz šo ziņojumu prasībām un standartformām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā. Komisija novērtē iesniegtos ziņojumus un katru gadu ziņo par saviem konstatējumiem Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja Komisija konstatē, ka pastāv nepareiza prakse attiecībā uz oglekļa izmaksu pārnešanu, ziņojumam vajadzības gadījumā var pievienot leģislatīvo aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir novērst šādu nepareizu praksi.
4.  
Dalībvalstis nodrošina, ka katrs regulētais subjekts, kam 2025. gada 1. janvārī ir saskaņā ar 30.b pantu piešķirta atļauja, līdz 2025. gada 30. aprīlim paziņo savas vēsturiskās emisijas par 2024. gadu.
5.  
Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie subjekti spēj ticami un pareizi par katru degvielas veidu identificēt un dokumentēt precīzus patēriņam nodotās degvielas daudzumus, ko izmanto sadedzināšanai III pielikumā minētajos sektoros, un to degvielu galalietojumu, ko regulētie subjekti nodevuši patēriņam. Dalībvalstis veic pienācīgus pasākumus, lai ierobežotu šīs nodaļas aptverto emisiju un II un III nodaļā minēto emisiju dubultas uzskaites risku, kā arī risku, ka kvotas tiek nodotas par šajā nodaļā neaptvertajām emisijām.

Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā izvairīties no dubultas uzskaites un kvotu nodošanas par šajā nodaļā neaptvertajām emisijām, kā arī par finansiālas kompensācijas sniegšanu degvielu galapatērētājiem gadījumos, kad no šādas dubultas uzskaites vai nodošanas nevar izvairīties. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Degvielu galapatērētājiem paredzēto finansiālo kompensāciju aprēķina, pamatojoties uz kvotu vidējo cenu izsolēs, kuras attiecīgajā pārskata gadā rīko saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot 10. panta 4. punktu.

6.  
Šīs nodaļas aptverto emisiju monitoringa un paziņošanas principi ir izklāstīti IV pielikuma C daļā.
7.  
Šīs nodaļas aptverto emisiju verifikācijas kritēriji ir izklāstīti V pielikuma C daļā.
8.  
Dalībvalstis saskaņā ar 14. panta 1. punktā minētajiem īstenošanas aktiem var atļaut vienkāršotus monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pasākumus tādiem regulētiem subjektiem, kuru ikgadējās emisijas, kas atbilst patēriņam nodotajiem degvielas apjomiem, ir mazākas par 1 000  tonnām CO2 ekvivalenta.

30.g pants

Administrēšana

Šīs nodaļas aptvertajām emisijām, regulētajiem subjektiem un kvotām piemēro 13. un 15.a pantu, 16. panta 1., 2., 3., 4. un 12. punktu un 17., 18., 19., 20., 21., 22., 22.a, 23. un 29. pantu. Šajā nolūkā:

a) 

jebkādu atsauci uz emisijām lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajām emisijām;

b) 

jebkādu atsauci uz operatoriem lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajiem regulētajiem subjektiem;

c) 

jebkādu atsauci uz kvotām lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajām kvotām.

30.h pants

Pasākumi pārmērīga cenu pieauguma gadījumā

1.  
Ja vairāk nekā trīs secīgus mēnešus vidējā kvotu cena izsolēs, ko rīko saskaņā ar tiesību aktu, kurš pieņemts, ievērojot šīs direktīvas 10. panta 4. punktu, ir vairāk nekā divas reizes lielāka par kvotu vidējo cenu iepriekšējos sešos secīgos mēnešos izsolēs, kur izsola šīs nodaļas aptvertās kvotas, no tirgus stabilitātes rezerves atbrīvo 50 miljonus šīs nodaļas aptverto kvotu saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 1.a panta 7. punktu.

Attiecībā uz 2027. un 2028. gadu pirmajā daļā minētie nosacījumi ir izpildīti, ja vairāk nekā trīs secīgus mēnešus vidējā kvotu cena ir vairāk nekā 1,5 reizes lielāka par vidējo kvotu cenu iepriekšējo sešu secīgo mēnešu atsauces periodā.

2.  
Ja šā panta 1. punktā minētā kvotu vidējā cena divu secīgu mēnešu periodā pārsniedz cenas ierobežojumu 45 EUR apmērā, no tirgus stabilitātes rezerves atbrīvo 20 miljonus šīs nodaļas aptverto kvotu saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 1.a panta 7. punktu. Piemēro uz 2020. gada Eiropas patēriņa cenu indeksa balstīto indeksāciju. Kvotas atbrīvo, izmantojot šajā punktā paredzēto mehānismu līdz 2029. gada 31. decembrim.
3.  
Ja šā panta 1. punktā minētā kvotu vidējā cena ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par kvotas vidējo cenu iepriekšējos sešos secīgos mēnešos, no tirgus stabilitātes rezerves atbrīvo 150 miljonus šīs nodaļas aptverto kvotu saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 1.a panta 7. punktu.
4.  
Ja 2. punktā minētais nosacījums ir izpildīts tajā pašā dienā, kad ir izpildīts 1. vai 3. punktā minētais nosacījums, papildu kvotas atbrīvo tikai saskaņā ar 1. vai 3. punktu.
5.  
Pirms 2029. gada 31. decembra Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā tā novērtē, vai 2. punktā noteiktais mehānisms ir bijis efektīvs un vai būtu jāturpina to piemērot. Komisija attiecīgā gadījumā šim ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai grozītu šo direktīvu nolūkā koriģēt minēto mehānismu.
6.  
Ja viens vai vairāki 1., 2. vai 3. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti un tā rezultātā kvotas ir atbrīvotas, papildu kvotas saskaņā ar šo pantu atbrīvo ne agrāk kā 12 mēnešus pēc kvotu atbrīvošanas.
7.  
Ja šā panta 6. punktā minētā 12 mēnešu laikposma otrajā pusē šā panta 2. punktā minētais nosacījums ir atkal izpildīts, Komisija, kurai palīdz ar Regulas (ES) 2018/1999 44. pantu izveidotā komiteja, novērtē pasākuma efektivitāti un, pieņemot īstenošanas aktu, var nolemt nepiemērot šā panta 6. punktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs direktīvas 22.a panta 2. punktā.
8.  
Ja viens vai vairāki 1., 2. vai 3. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti un 6. punkts nav piemērojams, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nekavējoties publicē paziņojumu par datumu, kurā ir izpildīts vai izpildīti 1., 2. vai 3. punktā minētais nosacījums vai minētie nosacījumi.
9.  
Dalībvalstis, uz kurām attiecas pienākums iesniegt korektīvo pasākumu plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 8. pantu, apsverot papildu darbības, kas jāīsteno, kā noteikts minētās regulas 8. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar minēto regulu, pienācīgi ņem vērā ietekmi, kādu iepriekšējos divos gados radījusi papildu kvotu atbrīvošana saskaņā ar šā panta 2. punktu.

30.i pants

Šīs nodaļas pārskatīšana

Līdz 2028. gada 1. janvārim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs nodaļas noteikumu īstenošanu, proti, par to lietderību, administrēšanu un praktisko piemērošanu, tostarp par to, kā tiek piemēroti noteikumi saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1814. Vajadzības gadījumā Komisija minēto ziņojumu papildina ar leģislatīvā akta priekšlikumu šo nodaļu grozīt. Līdz 2031. gada 31. oktobrim Komisija izvērtē, vai ir iespējams šīs direktīvas III pielikuma aptvertos sektorus integrēt ES ETS, kura aptver šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītos sektorus.

30.j pants

Procedūras III pielikumā minētās darbības vienpusējai paplašināšanai uz citiem sektoriem, uz kuriem neattiecas II un III nodaļa

1.  
No 2027. gada dalībvalstis var paplašināt III pielikumā minēto darbību, attiecinot to arī uz sektoriem, kas nav uzskaitīti minētajā pielikumā, un tādējādi var piemērot emisijas kvotu tirdzniecību saskaņā ar šo nodaļu šādos sektoros, ņemot vērā visus attiecīgos kritērijus, jo īpaši ietekmi uz iekšējo tirgu, iespējamos konkurences izkropļojumus, saskaņā ar šo nodaļu izveidotās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas vidisko integritāti un plānotās monitoringa un ziņošanas sistēmas uzticamību, ar noteikumu, ka Komisija ir apstiprinājusi minētajā pielikumā darbības paplašināšanu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo direktīvu attiecībā uz paplašināšanas apstiprināšanu, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, atļauju papildu kvotu piešķiršanai un atļauju citām dalībvalstīm paplašināt III pielikumā minēto darbību. Komisija, pieņemot šādus deleģētos aktus, var arī papildināt paplašināšanu ar vēl citiem noteikumiem, kas reglamentē pasākumus, kuru mērķis ir novērst iespējamus dubultās uzskaites gadījumus, tostarp attiecībā uz papildu kvotu piešķiršanu, lai kompensētu kvotas, kas nodotas par degvielu izmantojumu I pielikumā uzskaitītajās darbībās. Jebkādi finansiāli pasākumi, ko dalībvalstis veic par labu uzņēmumiem nozarēs vai apakšnozarēs, kurās pastāv reāls oglekļa emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras rada siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas izmaksu iekļaušana degvielas cenā vienpusējas paplašināšanas dēļ, atbilst noteikumiem par valsts atbalstu un nerada nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū.

2.  
Papildu kvotas, kas piešķirtas saskaņā ar šajā pantā paredzēto atļauju, izsola atbilstīgi 30.d pantā noteiktajām prasībām. Neatkarīgi no tā, kas noteikts 30.d panta 1.–6. punktā, dalībvalstis, kuras vienpusēji paplašinājušas III pielikumā minētās darbības saskaņā ar šo pantu, nosaka, kā izlietojami ieņēmumi, kas gūti, izsolot minētās papildu kvotas.

30.k pants

Emisijas kvotu tirdzniecības atlikšana ēku, autotransporta un papildu sektoros līdz 2028. gadam ārkārtīgi augstu enerģijas cenu gadījumā

1.  

Līdz 2026. gada 15. jūlijam Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par to, vai ir izpildīts viens vai abi šādi nosacījumi:

a) 

vidējā TTF gāzes cena sešu kalendāro mēnešu periodā, kas beidzas 2026. gada 30. jūnijā, bija augstāka par vidējo TTF gāzes cenu 2022. gada februārī un martā;

b) 

vidējā Brent jēlnaftas cena sešu kalendāro mēnešu periodā, kas beidzas 2026. gada 30. jūnijā, vairāk nekā divas reizes pārsniedza vidējo Brent jēlnaftas cenu iepriekšējos piecos gados; piecu gadu pārskata periods ir piecu gadu periods, kas beidzas pirms sešu kalendāro mēnešu perioda pirmā mēneša.

2.  

Ja ir izpildīts viens vai abi 1. punktā minētie nosacījumi, piemēro šādus noteikumus:

a) 

atkāpjoties no 30.c panta 1. punkta, pirmais gads, kurā nosaka Savienības kvotu kopapjomu, ir 2028. gads, un atkāpjoties no 30.c panta 3. punkta, pirmais gads, kurā nosaka Savienības kvotu kopapjomu, ir 2029. gads;

b) 

atkāpjoties no 30.d panta 1. un 2. punkta, kvotu izsoles sākšanu saskaņā ar šo nodaļu atliek uz 2028. gadu;

c) 

atkāpjoties no 30.d panta 2. punkta, papildu kvotu apjomus pirmajam izsoļu gadam atskaita no 2030.–2032. gadā paredzētajiem izsolāmajiem apjomiem un sākotnējos turējumus tirgus stabilitātes rezervē izveido 2028. gadā;

d) 

atkāpjoties no 30.e panta 2. punkta, sākotnējo kvotu nodošanas termiņu attiecībā uz kopējām emisijām 2028. gadā atliek līdz 2029. gada 31. maijam;

e) 

atkāpjoties no 30.i panta, termiņu, kurā Komisijai jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, atliek līdz 2029. gada 1. janvārim.

30) 

iekļauj šādu nodaļu:

“IVb nodaļa

Zinātniska konsultācija un finansējuma pamanāmība

30.l pants

Zinātniskas konsultācijas

Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos (“Konsultatīvā padome”), kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 401/2009 ( *22 ) 10.a pantu, pēc savas iniciatīvas var nodrošināt zinātniskas konsultācijas un sniegt ziņojumus saistība ar šo direktīvu. Komisija ņem vērā attiecīgos Konsultatīvās padomes ieteikumus un ziņojumus, jo īpaši attiecībā uz:

a) 

vajadzību pēc papildu Savienības rīcībpolitikām un pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas 30. panta 3. punktā minētajiem mērķiem un mērķrādītājiem;

b) 

vajadzību pēc papildu Savienības rīcībpolitikām un pasākumiem, ņemot vērā gan ICAO vienošanās par globāliem pasākumiem, lai samazinātu aviācijas ietekmi uz klimatu, gan arī šīs direktīvas 3.gg pantā minētā SJO globālā tirgus pasākuma vērienīgumu un vidisko integritāti.

30.m pants

Informācija, saziņa un publicitāte

1.  

Komisija nodrošina, ka 10.a panta 8. punktā minētais finansējums no ES ETS izsoļu ieņēmumiem ir pamanāms:

a) 

nodrošinot, ka šāda finansējuma saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības līdzekļu pamanāmību, jo īpaši tad, kad tiek popularizēti projekti un to rezultāti, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga un

b) 

nodrošinot, ka šāda finansējuma saņēmēji izmanto šādu atbilstošu marķējumu –“(līdz)finansē no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (“Inovāciju fonds”)” –, kā arī Savienības emblēmu un finansējuma apjomu; ja minētā marķējuma izmantošana nav praktiski iespējama, atsauci uz Inovāciju fondu norāda visās komunikācijas darbībās, tostarp uz paziņojumu dēļiem sabiedrībai redzamās stratēģiskās vietās.

Komisija 10.a panta 8. punktā minētajā deleģētajā aktā nosaka nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu Inovāciju fonda finansējuma pamanāmību, tostarp prasību atsaukties uz minēto fondu.

2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka no 10.d pantā minētajiem ES ETS izsoļu ieņēmumiem piešķirtais finansējums, kas atbilst šā panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajam, ir pamanāms, tostarp prasību atsaukties uz Modernizācijas fondu.
3.  
Ņemot vērā apstākļus valstī, dalībvalstis cenšas nodrošināt no ES ETS izsoļu ieņēmumiem finansēto darbību vai projektu finansējuma avota pamanāmību un nosaka šo ieņēmumu izmantošanu saskaņā ar 3.d panta 4. punktu, 10. panta 3. punktu un 30.d panta 6. punktu.
31) 

Direktīvas 2003/87/EK I, IIb, IV un V pielikumu groza atbilstīgi šīs direktīvas I pielikumam, un III un IIIa pielikumu Direktīvā 2003/87/EK iekļauj saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

2. pants

Lēmuma (ES) 2015/1814 grozījumi

Lēmumu (ES) 2015/1814 groza šādi:

1) 

lēmuma 1. pantu groza šādi:

a) 

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.  
Komisija līdz nākamā gada 1. jūnijam publicē katru gadu apritē esošo kvotu kopskaitu. Konkrētā gadā apritē esošo kvotu kopskaits ir to kvotu kumulatīvais skaits, kuras piešķirtas attiecībā uz iekārtām un kuģošanas sabiedrībām, bet nav ieskaitītas rezervē periodā kopš 2008. gada 1. janvāra, turklāt te ietilpst arī to kvotu skaits, kas minētajā periodā piešķirts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 13. panta 2. punktu tās 2018. gada 18. marta spēkā esošajā redakcijā, un iekārtām dotās tiesības saskaņā ar ES ETS izmantot starptautiskos kredītus, līdz minētā konkrētā gada 31. decembrim, atskaitot ES ETS iekārtu un kuģošanas sabiedrību verificēto emisiju kumulatīvo daudzumu tonnās no 2008. gada 1. janvāra līdz tā paša konkrētā gada 31. decembrim un visas kvotas, kas anulētas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu. Neņem vērā emisijas, kas radušās trīs gadu laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam, un kvotas, kas piešķirtas par šīm emisijām. Pirmā publiskošana tiek veikta līdz 2017. gada 15. maijam.”

;

b) 

pantā iekļauj šādu punktu:

“4.a  
No 2024. gada jebkurā konkrētā gadā apritē esošo kvotu kopskaita aprēķinā iekļauj aviācijas nozarē piešķirto kvotu kumulatīvo skaitu un aviācijas nozarē radīto verificēto emisiju kumulatīvo tonnu daudzumu saskaņā ar ES ETS, izņemot emisijas, kas rodas no lidojumiem maršrutos, uz kuriem attiecas kompensēšana, kas aprēķināta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 6. punktu, laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz tā paša gada 31. decembrim.

Aprēķinot apritē esošo kvotu kopskaitu, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.gb pantu anulētās kvotas uzskata par piešķirtām kvotām.”

;

c) 

panta 5. un 5.a punktu aizstāj ar šādiem:

“5.  
Jebkurā konkrētā gadā, ja apritē esošo kvotu kopskaits ir no 833 miljoniem līdz 1 096 miljoniem kvotu, tad tādu kvotu skaitu, kas ir vienāds ar starpību starp jaunāko, saskaņā ar šā panta 4. punktu publicēto, apritē esošo kvotu kopskaitu, un 833 miljoniem kvotu, atskaita no to kvotu daudzuma, kas dalībvalstīm jāizsola saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punktu, un ieskaita rezervē 12 mēnešu periodā, kas sākas attiecīgā gada 1. septembrī. Ja apritē esošo kvotu kopskaits ir lielāks par 1 096  miljoniem kvotu, tad to kvotu skaits, kas ir atskaitāms no kvotu daudzuma, kurš dalībvalstīm jāizsola saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punktu, un ieskaitāms rezervē 12 mēnešu periodā, kas sākas attiecīgā gada 1. septembrī, ir 12 % no apritē esošo kvotu kopskaita. Atkāpjoties no šīs daļas otrā teikuma, līdz 2030. gada 31. decembrim minētajā teikumā minēto procentuālo lielumu dubulto.

Neskarot to kvotu kopskaitu, kuras jāatskaita saskaņā ar šo punktu, Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās kvotas neņem vērā līdz 2030. gada 31. decembrim, nosakot dalībvalstu daļas, kas veido minēto kopskaitu.

5.a  
Ja vien netiek noteikts citādi pirmajā pārskatīšanā, kas tiek veikta saskaņā ar 3. pantu, sākot no 2023. gada, rezervē turētās kvotas, kuru apjoms pārsniedz 400 miljonus kvotu, vairs nav derīgas.”

;

d) 

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.  
Jebkurā konkrētajā gadā, ja nav piemērojams šā panta 6. punkts un ir izpildīts Direktīvas 2003/87/EK 29.a panta 1. punktā minētais nosacījums, 75 miljonus kvotu atbrīvo no rezerves un pievieno kvotu apjomam, kas dalībvalstīm jāizsola saskaņā ar minētās direktīvas 10. panta 2. punktu. Ja rezervē ir mazāk nekā 75 miljoni kvotu, saskaņā ar šo punktu atbrīvo visas rezervē esošās kvotas. Ja minētās direktīvas 29.a panta 1. punktā minētais nosacījums ir izpildīts, saskaņā ar minēto pantu no rezerves atbrīvojamos apjomus vienmērīgi sadala triju mēnešu periodā, kas sākas ne vēlāk kā divus mēnešus no dienas, kad ir izpildīts minētās direktīvas 29.a panta 1. punktā paredzētais nosacījums, kā to Komisija paziņojusi saskaņā ar minētā punkta ceturto daļu.”

;

2) 

iekļauj šādu pantu:

“1.a pants

Tirgus stabilitātes rezerves izmantošana ēku, autotransporta un papildu sektoros

1.  
Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas aptvertās kvotas ieskaita – un atbrīvo – ar šā lēmuma 1. pantu izveidotās rezerves atsevišķā sekcijā saskaņā ar šā panta noteikumiem.
2.  
Kvotas saskaņā ar šo pantu rezervē ieskaita no 2028. gada 1. septembra. Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas aptvertās kvotas rezervē ieskaita, rezervē tur un no rezerves atbrīvo atsevišķi no šā lēmuma 1. panta aptvertajām kvotām.
3.  
Šā panta 1. punktā minēto sekciju izveido 2027. gadā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 2. punkta otro daļu. No 2031. gada 1. janvāra minētajā daļā minētās kvotas, kas nav atbrīvotas no rezerves, vairs nav derīgas.
4.  
Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas aptverto, apritē esošo kvotu kopskaitu katrā gadā Komisija publicē līdz nākamā gada 1. jūnijam atsevišķi no to kvotu kopskaita, kuras ir apritē saskaņā ar šā lēmuma 1. panta 4. punktu. To kvotu kopskaits, kas konkrētā gadā ir apritē saskaņā ar šo pantu, ir to minētās nodaļas aptverto kvotu kumulatīvais skaits, kuras piešķirtas periodā kopš 2027. gada 1. janvāra, atskaitot minētās nodaļas aptverto verificēto emisiju kumulatīvo daudzumu tonnās periodā no 2027. gada 1. janvāra līdz tā paša konkrētā gada 31. decembrim un visas minētās nodaļas aptvertās kvotas, kas anulētas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu. Pirmā publiskošana tiek veikta līdz 2028. gada 1. jūnijam.
5.  
Jebkurā konkrētā gadā, ja apritē esošo kvotu kopskaits, kas ir noteikts šā panta 4. punktā minētajā jaunākajā publikācijā, ir lielāks par 440 miljoniem kvotu, tad no Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas aptverto kvotu daudzuma, kas dalībvalstīm jāizsola saskaņā ar minētās direktīvas 30.d pantu, atskaita 100 miljonus kvotu un ieskaita rezervē 12 mēnešu periodā, kas sākas attiecīgā gada 1. septembrī.
6.  
Jebkurā attiecīgajā gadā, ja apritē esošo kvotu kopskaits ir mazāks par 210 miljoniem, no rezerves atbrīvo 100 miljonus Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas aptverto kvotu un pieskaita minētās IVa nodaļas aptverto kvotu daudzumam, kas dalībvalstīm jāizsola saskaņā ar minētās direktīvas 30.d pantu. Ja rezervē ir mazāk nekā 100 miljoni kvotu, saskaņā ar šo punktu atbrīvo visas rezervē esošās kvotas.
7.  
Kvotu apjomus, kas jāatbrīvo no rezerves saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.h pantu, pieskaita minētās direktīvas IVa nodaļas aptverto kvotu daudzumam, kas dalībvalstīm jāizsola saskaņā ar minētās direktīvas 30.d pantu. No rezerves atbrīvojamos kvotu apjomus vienmērīgi sadala triju mēnešu periodā, kas sākas ne vēlāk ka divus mēnešus pēc dienas, kad nosacījumi atbilstoši publikācijai minētajā sakarā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir izpildīti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.h panta 8. punktu.
8.  
Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas aptvertajām kvotām piemēro šā lēmuma 1. panta 8. punktu un 3. pantu.
9.  
Atkāpjoties no šā panta 2., 3. un 4. punkta, ja ir izpildīts viens vai abi Direktīvas 2003/87/EK 30.k panta 1. punktā minētie nosacījumi, šā panta 2. punktā minēto kvotu ieskaitīšanu rezervē veic no 2029. gada 1. septembra un šā panta 3. un 4. punktā minētos datumus atliek par vienu gadu.”

;

3) 

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Pārskatīšana

Komisija uzrauga rezerves darbību saistībā ar ziņojumu, kas paredzēts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktā. Minētajā ziņojumā jāizvērtē būtiska ietekme uz konkurētspēju, jo īpaši rūpniecības nozarē, tostarp saistībā ar IKP, nodarbinātības un investīciju rādītājiem. Triju gadu laikā pēc rezerves darbības sākuma un pēc tam reizi piecos gados Komisija, pamatojoties uz Eiropas oglekļa tirgus pienācīgas darbības analīzi, pārskata rezervi un attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvā akta priekšlikumu. Katrā pārskatīšanā īpašu uzmanību pievērš procentos izteiktajam skaitlim, ar kuru nosaka, cik kvotu saskaņā ar šā lēmuma 1. panta 5. punktu jāieskaita rezervē, apritē esošo kvotu kopskaita skaitliskajai robežvērtībai, tostarp nolūkā veikt minētās robežvērtības iespējamu korekciju atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā minētajam lineārajam koeficientam, un to kvotu skaitam, kas jāatbrīvo no rezerves saskaņa ar šā lēmuma 1. panta 6. vai 7. punktu. Veicot pārskatīšanu, Komisija arī vērtē rezerves ietekmi uz izaugsmi, nodarbinātību, Savienības rūpniecības konkurētspēju un oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risku.”

3. pants

Transponēšana

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2023. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas 1. panta prasības. Tās piemēro minētos pasākumus no 2024. gada 1. janvāra.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2024. gada 30. jūnijam izpildītu šādos pantos iekļautās prasības:

▼C1

a) 

šīs direktīvas 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK 3. panta ae) līdz ai) apakšpunktu, kas pievienots ar minēto punktu;

▼B

b) 

šīs direktīvas 1. panta 29. punkts, izņemot Direktīvas 2003/87/EK 30.f panta 4. punktu, kas iekļauts ar minēto punktu; un

c) 

šīs direktīvas 1. panta 31. punkts attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK III un IIIa pielikumu, kas iekļauts ar minēto punktu.

Dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar pirmo un otro daļu.

Pieņemot minētos pasākumus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  
Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Pārejas noteikumi

Izpildot šīs direktīvas 4. panta 1. punktā noteiktos pienākumus, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2025. gada 31. decembrim turpina piemērot tos valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē Direktīvas 2003/87/EK 3. panta u) punktu, 10.a panta 3. un 4. punktu, 10.c panta 7. punktu un I pielikuma 1. un 3. punktu tādā redakcijā, kāda bija spēkā 2023. gada 4. jūnijā. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta pirmās daļas pēdējā teikuma, savas valsts pasākumus, ar kuriem transponē minēto noteikumu grozījumus, dalībvalstis piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

5. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 2. pantu piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.




PIELIKUMS

1) 

Direktīvas 2003/87/EK I pielikumu groza šādi:

a) 

pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. 

Šī direktīva neattiecas uz iekārtām vai iekārtu daļām, ko izmanto pētniecībā, jaunu produktu izstrādē un testēšanā. Šī direktīva neattiecas uz iekārtām, ja iepriekšējā attiecīgajā piecu gadu laikposmā, kā minēts 11. panta 1. punkta otrajā daļā, vidēji vairāk nekā 95 % no kopējām vidējām siltumnīcas efektu izraisošām gāzu emisijām veido emisijas no tādas biomasas sadedzināšanas, kas atbilst saskaņā ar 14. pantu noteiktajiem kritērijiem.”;

b) 

pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. 

Nosakot iekārtas kopējo nominālo siltumspēju, lai izlemtu par tās iekļaušanu ES ETS, summē visu to tehnisko vienību nominālo siltumspēju, kuras ir tās daļa un kurās šajā iekārtā tiek sadedzinātas degvielas. Minētās vienības var būt arī visu veidu katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, incineratori, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, degvielas elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un CO2 uztveršanas bloki (CLC), lāpas un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas. Šajā aprēķinā neņem vērā vienības ar nominālo siltumspēju, kura mazāka par 3 MW.”;

c) 

tabulu groza šādi:

i) 

pirmo rindu aizstāj ar šādu:



“Degvielu sadedzināšana iekārtās ar kopējo nominālo siltumspēju, kas pārsniedz 20 MW (izņemot iekārtas bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanai)

No 2024. gada 1. janvāra degvielu sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda pārsniedz 20 MW, – 14. un 15. panta vajadzībām.

Oglekļa dioksīds”

ii) 

otro rindu aizstāj ar šādu:



“Naftas rafinēšana, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā siltumspēja ir lielāka par 20 MW

Oglekļa dioksīds”

iii) 

piekto rindu aizstāj ar šādu:



“Dzelzs vai tērauda ražošana (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp izmantojot nepārtraukto liešanu, kopējai jaudai pārsniedzot 2,5 tonnas stundā

Oglekļa dioksīds”

iv) 

septīto rindu aizstāj ar šādu:



“Primārā alumīnija vai alumīnija oksīda ražošana

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži”

v) 

piecpadsmito rindu aizstāj ar šādu:



“Ģipša žāvēšana vai apdedzināšana vai ģipškartona sausā apmetuma plātņu un citu ģipša izstrādājumu ražošana, ja apdedzinātā ģipša vai žāvētā sekundārā ģipša ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā

Oglekļa dioksīds”

vi) 

astoņpadsmito rindu aizstāj ar šādu:



“Tehniskā oglekļa ražošana, karbonizējot tādus organiskās vielas saturošus materiālus kā nafta, gudrons, krekinga un pārtvaices atlikumus, ja ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā

Oglekļa dioksīds”

vii) 

divdesmit ceturto rindu aizstāj ar šādu:



“Ūdeņraža (H2) un sintēzes gāzes ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 5 tonnas dienā

Oglekļa dioksīds”

viii) 

divdesmit septīto rindu aizstāj ar šādu:



“Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu transportēšana uz uzglabāšanas vietu, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, izņemot tās emisijas, ko aptver kāda cita darbība saskaņā ar šo direktīvu

Oglekļa dioksīds”

ix) 

pēc pēdējās jaunās rindas iezīmē atdalīšanas līniju un pievieno šādu rindu:



“Jūras transports

Jūras transporta darbības, uz kurām attiecas Regula (ES) 2015/757, izņemot jūras transporta darbības, uz kurām attiecas minētās regulas 2. panta 1.a punkts un – līdz 2026. gada 31. decembrim – 2. panta 1.b punkts

Oglekļa dioksīds;

No 2026. gada 1. janvāra: metāns un slāpekļa oksīds”

2) 

Direktīvas 2003/87/EK IIb pielikumu aizstāj ar šādu:




“IIb PIELIKUMS

A DAĻA.

MODERNIZĀCIJAS FONDA LĪDZEKĻU SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR 10. PANTA 1. PUNKTA TREŠO DAĻU



 

Daļa

Bulgārija

5,84  %

Čehija

15,59  %

Igaunija

2,78  %

Horvātija

3,14  %

Latvija

1,44  %

Lietuva

2,57  %

Ungārija

7,12  %

Polija

43,41  %

Rumānija

11,98  %

Slovākija

6,13  %

B DAĻA.

MODERNIZĀCIJAS FONDA LĪDZEKĻU SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR 10. PANTA 1. PUNKTA CETURTO DAĻU



 

Daļa

Bulgārija

4,9  %

Čehija

12,6  %

Igaunija

2,1  %

Grieķija

10,1  %

Horvātija

2,3  %

Latvija

1,0  %

Lietuva

1,9  %

Ungārija

5,8  %

Polija

34,2  %

Portugāle

8,6  %

Rumānija

9,7  %

Slovākija

4,8  %

Slovēnija

2,0  %”;

3) 

Direktīvā 2003/87/EK kā III un IIIa pielikumu iekļauj šādus pielikumus:




“III PIELIKUMS

IVa NODAĻAS APTVERTĀS DARBĪBAS



Darbība:

Siltumnīcas efektu izraisošās gāzes

Tādu degvielu nodošana patēriņam, ko izmanto sadedzināšanā ēku, autotransporta un papildu sektoros. Pie šīs darbības nepieder:

a)  tādu degvielu nodošana patēriņam, ko izmanto I pielikumā uzskaitītajās darbībās, izņemot tad, ja tās izmanto sadedzināšanai darbībās, kuras saistītas ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu transportēšanu uz ģeoloģiskajām krātuvēm, ka izklāstīts minētā pielikuma tabulas darbības rindā Nr. 27, vai ja tās izmanto sadedzināšanai iekārtās, kuras ir izslēgtas no tvēruma saskaņā ar šīs direktīvas 27.a pantu;

b)  tādu degvielu nodošana patēriņam, kuru emisijas faktors ir nulle;

c)  tādu bīstamo vai sadzīves atkritumu nodošana patēriņam, kurus izmanto kā degvielu.

Ēku un autotransporta sektori atbilst šādiem emisiju avotiem, kas definēti IPCC 2006 gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijas pārskatiem, kuru definīcijās ir izdarītas nepieciešamās izmaiņas:

a)  siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerācijas stacijas (avota kategorijas kods 1A1a ii) un siltumenerģijas stacijas (avota kategorijas kods 1A1a iii), ciktāl tajās ražo siltumu, ko izmanto šīs daļas c) un d) punktos noteiktās kategorijas vajadzībām vai nu tieši, vai ar centralizētās siltumapgādes tīklu starpniecību;

Oglekļa dioksīds (CO2)

b)  autotransports (avota kategorijas kods 1A3b), izņemot izmantošanu lauksaimniecības mašīnās uz ceļiem ar cietu segumu;

c)  komerciālais/institucionālais sektors (avota kategorijas kods 1A4a);

d)  mājokļu sektors (avota kategorijas kods 1A4b).

Papildu sektori atbilst šādiem emisiju avotiem, kas definēti IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijas pārskatiem:

a)  enerģētikas nozares (avota kategorijas kods 1A1), izņemot šā pielikuma otrās daļas a) punktā noteiktās kategorijas;

b)  apstrādes rūpniecība un būvniecība (avota kategorijas kods 1A2).

 




IIIa PIELIKUMS

LINEĀRĀ SAMAZINĀJUMA KOEFICIENTA KOREKCIJA SASKAŅĀ AR 30.c PANTA 2. PUNKTU

1. Ja vidējās emisijas, kas saskaņā ar IVa nodaļu paziņotas par 2024.–2026. gadu, par vairāk nekā 2 % pārsniedz 2025. gadam paredzētā daudzuma vērtību, kas definēta saskaņā ar 30.c panta 1. punktu, un ja minētās starpības iemesls nav tas, ka pastāv par 5 % mazāka starpība starp emisijām, par ko paziņots saskaņā ar IVa nodaļu un Savienības 2025. gada inventarizācijas pārskata datiem par UNFCCC avota kategorijām IVa nodaļas aptvertajos sektoros, lineāro samazinājuma koeficientu aprēķina, koriģējot 30.c panta 1. punktā minēto lineāro samazinājuma koeficientu.

2. Koriģēto lineāro samazinājuma koeficientu saskaņā ar 1. punktu nosaka šādi:

LRFadj = 100%* [MRV[2024-2026] – (ESR[2024] - 6* LRF[2024]* ESR[2024])]/ (5* MRV[2024-2026]), kur
LRFadj ir koriģētais lineārais samazinājuma koeficients;
MRV[2024-2026] ir IVa nodaļas aptverto verificēto emisiju vidējais rādītājs 2024.–2026. gadā;
ESR[2024] ir 2024. gada emisiju vērtība, kas definēta saskaņā ar 30.c panta 1. punktu attiecībā uz IVa nodaļas aptvertajiem sektoriem;
LRF[2024] ir 30.c panta 1. punktā minētais lineārais samazinājuma koeficients.”;
4) 

Direktīvas 2003/87/EK IV pielikumu groza šādi:

a) 

A daļā iedaļu “Aprēķināšana” groza šādi:

i) 

trešajā daļā pēdējo teikumu “Emisiju koeficients biomasai ir nulle.” aizstāj ar šādu:

“Tādas biomasas emisijas koeficients, kas atbilst biomasas izmantošanas ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kuri noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001, ieskaitot korekcijas, kas nepieciešamas, lai tos piemērotu šīs direktīvas nolūkā, kā noteikts šīs direktīvas 14. pantā minētajos īstenošanas aktos, ir nulle.”;

ii) 

piekto daļu aizstāj ar šādu:

“Lieto oksidācijas standartkoeficientus, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES, izņemot gadījumus, kad operators var pierādīt, ka darbībai specifiskie koeficienti ir precīzāki.”;

b) 

B daļā iedaļas “Oglekļa dioksīda emisiju pārraudzība” ceturtajā daļā pēdējo teikumu “Emisiju koeficients biomasai ir nulle.” aizstāj ar šādu:

“Tādas biomasas emisijas koeficients, kas atbilst biomasas izmantošanas ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kuri noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001, ieskaitot korekcijas, kas nepieciešamas, lai tos piemērotu šīs direktīvas nolūkā, kā noteikts šīs direktīvas 14. pantā minētajos īstenošanas aktos, ir nulle.”;

c) 

pielikumam pievieno šādu daļu:

“C DAĻA.

III pielikumā minētajai darbībai atbilstošo emisiju monitorings un ziņošana

Emisiju monitorings

Emisiju monitorings notiek, izmantojot aprēķinus.

Aprēķināšana

Emisijas aprēķina pēc šādas formulas:

Patēriņam nodotā degviela × emisijas koeficients

Patēriņam nodotajā degvielā ietilpst tas degvielas daudzums, ko regulētais subjekts nodevis patēriņam.

Izmanto IPCC emisiju standarta koeficientus, kas ietverti IPCC 2006. gada inventarizācijas pārskatu vadlīnijās vai minēto vadlīniju turpmākos atjauninājumos, ja vien precīzāki nav konkrētajai degvielai specifiski emisijas koeficienti, ko noteikušas neatkarīgas akreditētas laboratorijas, izmantojot apstiprinātas analītiskas metodes.

Par katru regulēto subjektu un katru degvielu veic atsevišķus aprēķinus.

Ziņojumi par emisijām

Katrs regulētais subjekts ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

A. 

Regulētā subjekta identifikācijas dati, tostarp:

— 
regulētā subjekta nosaukums,
— 
tā adrese, t. sk. pasta indekss un valsts,
— 
tas, kāda veida degvielu tas nodod patēriņam un ar kādām darbībām tas nodod degvielu patēriņam, t. sk. kādu tehnoloģiju tas izmanto,
— 
kontaktpersonas adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, un
— 
regulētā subjekta īpašnieka un jebkuras mātessabiedrības vārds vai nosaukums.
B. 

Par katru tādas patēriņam nodotās degvielas veidu, kuru izmanto sadedzināšanai III pielikumā minētajos sektoros, par kuriem tiek aprēķinātas emisijas:

— 
patēriņam nodotās degvielas daudzums,
— 
emisijas koeficienti,
— 
kopējās emisijas,
— 
patēriņam nodotās degvielas galalietojumi, un
— 
nenoteiktība.

Dalībvalstis veic pasākumus, lai koordinētu ziņošanas prasības ar jau esošām prasībām, lai uzņēmumiem samazinātu ziņošanas slogu.”;

5) 

Direktīvas 2003/87/EK V pielikumam pievieno šādu daļu:

“C DAĻA.

III pielikumā minētajai darbībai atbilstošo emisiju verifikācija

Vispārīgie principi

1. III pielikumā minētajai darbībai atbilstošās emisijas verificē.

2. Verifikācijas procesā ņem vērā ziņojumu atbilstoši 14. panta 3. punktam un monitoringa pasākumus iepriekšējā gada laikā. Ir jāpārbauda monitoringa sistēmu ticamība un precizitāte un iesniegtie dati un informācija par emisijām, jo īpaši:

a) 

paziņotās patēriņam nodotās degvielas un saistītie aprēķini;

b) 

emisijas koeficientu izvēle un izmantošana;

c) 

kopējās emisijas noteikšanā veiktie aprēķini.

3. Paziņotās emisijas var validēt tikai tad, ja ticami dati un informācija ļauj emisiju noteikt ar augstu ticamības pakāpi. Lai nodrošinātu augsta līmeņa ticamību, regulētajam subjektam ir jāpierāda, ka:

a) 

iesniegtajos datos nav pretrunu;

b) 

datu apkopošana ir notikusi saskaņā ar zinātniskiem standartiem; un

c) 

regulētā subjekta reģistri ir pilnīgi un konsekventi.

4. Verificētājam ir jāsaņem piekļuve jebkuram objektam un jebkurai informācijai sakarā ar veicamo verifikāciju.

5. Verificētājam ir jāņem vērā, vai regulētais subjekts ir reģistrēts Savienības vides vadības un audita sistēmā (EMAS).

Metodika

Stratēģiskā analīze

6. Verifikācija ir jābalsta uz stratēģisku analīzi par visiem degvielas daudzumiem, ko regulētais subjekts nodevis patēriņam. Tas nozīmē, ka verificētājam ir pārskats par visām darbībām, kuru ietvaros regulētais subjekts nodod degvielas patēriņam, un par to, cik būtiskas tās ir no emisiju viedokļa.

Procesa analīze

7. Iesniegto datu un informācijas verifikāciju, ja vajadzīgs, veic regulētā subjekta atrašanās vietā. Verificētājs izmanto izlases veida pārbaudes, lai noteiktu iesniegto datu un informācijas ticamību.

Riska analīze

8. Verificētājs visus līdzekļus, ar kādiem regulētais subjekts nodod degvielas patēriņam, novērtē attiecībā uz to, cik ticami ir dati par regulētā subjekta emisijām kopumā.

9. Pamatojoties uz šo analīzi, verificētājs uzskatāmi identificē jebkādus elementus, kuru emisijas noteikšana saistīta ar paaugstinātu kļūdu risku, un citus monitoringa un ziņošanas procedūras aspektus, kuru dēļ varētu kļūdaini noteikt emisijas kopumā. It īpaši tas attiecas uz aprēķiniem, kas nepieciešami, lai noteiktu emisijas līmeni no atsevišķiem avotiem. Īpašu uzmanību pievērš tiek elementiem, kas saistīti ar paaugstinātu kļūdu risku, un minētajiem monitoringa procedūras aspektiem.

10. Verificētājs ņem vērā jebkuru efektīvo riska vadības metodi, ko izmanto regulētais subjekts, lai samazinātu kļūdas iespējamību.

Ziņojums

11. Verificētājs gatavo ziņojumu par validēšanas procesu, kurā norāda, vai ziņojums atbilstīgi 14. panta 3. punktam ir apmierinošs. Šajā ziņojumā aplūko visus jautājumus, kas relevanti paveiktajam darbam. Paziņot, ka ziņojums atbilstīgi 14. panta 3. punktam ir apmierinošs, var tad, ja verificētājs atzīst, ka, norādot kopējo emisiju, nav pieļautas būtiskas kļūdas.

Minimālās prasības verificētāja kompetencei

12. Verificētājs ir neatkarīgs no regulētā subjekta un veic savu darbu labi, profesionāli un pārzina:

a) 

šīs direktīvas noteikumus, kā arī visus standartus un metodiskās norādes, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši 14. panta 1. punktam;

b) 

normatīvās un administratīvās prasības attiecībā uz verificējamajām darbībām; un

c) 

to, kā rodas visa informācija saistībā ar visiem līdzekļiem, ar kādiem regulētais subjekts degvielas nodod patēriņam, jo īpaši par datu vākšanu, mērījumiem, aprēķiniem un ziņošanu.”



( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

( *2 )  OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp. ”;

( *3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).”;

( *4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 336/2006 (2006. gada 15. februāris) par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 1. lpp.).

( *5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

( *6 ) Padomes Direktīva (ES) 2020/262 (2019. gada 19. decembris), ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (OV L 58, 27.2.2020., 4. lpp.).

( *7 ) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).”;

( *8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).”;

( *9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).”;

( *10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L 130, 16.5.2023., 52.. lpp.).”;

( *11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).”;

( *12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

( *13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).”;

( *14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).”;

( *15 ) Komisijas Lēmums 2010/670/ES (2010. gada 3. novembris), ar ko nosaka kritērijus un pasākumus tādu komerciālu demonstrējumu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projektu finansēšanai atbilstīgi sistēmai par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību Kopienā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 290, 6.11.2010., 39. lpp.).

( *16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;

( *17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/955 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060 (OV L 130, 16.5.2023., 1.. lpp.).”;

( *18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).”;

( *19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;

( *20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

( *21 ) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).”;

( *22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).”;