<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-642/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CC0642</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:682">EU:C:2019:682</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>8</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>8</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT> secinājumi – lieta C‑642/18</HT></P><P><HT TYPE="SC">Komisija/Spānija (Atkritumu apsaimniekošanas plāni)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Juliane Kokott</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20190905">2019. gada 5. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – vācu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑642/18</HT></P><P>Eiropas Komisija</P><P>pret</P><P>Spānijas Karalisti</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi</KEYWORD><KEYWORD>Vide</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2008/98/EK</KEYWORD><KEYWORD>Atkritumi</KEYWORD><KEYWORD>Atkritumu apsaimniekošanas plāni</KEYWORD><KEYWORD>Izvērtēšana un pārskatīšana</KEYWORD><KEYWORD>Termiņš</KEYWORD><KEYWORD>Komisijas informēšana</KEYWORD><KEYWORD>Baleāru salu un Kanāriju salu autonomās kopienas</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Atkritumu direktīvā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (<DATE ISO="20081119">2008. gada 19. novembris</DATE>) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="312" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 312, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu (ES) 2015/1127 (<DATE ISO="20150710">2015. gada 10. jūlijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="184" PAGE.FIRST="13" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 184, 13. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> ir paredzēta atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrāde, kā arī regulāra to izvērtēšana un pārskatīšana. Šajā tiesvedībā ir jānoskaidro, vai Spānija divos reģionos šo pārskatīšanu ir veikusi savlaicīgi. Turklāt īpaši svarīgi ir tas, vai pārskatīšana ir jāpabeidz noteiktā termiņā. Atbilstošā tiesību norma tika iekļauta Atkritumu direktīvā nesen, un tās formulējums šajā aspektā diemžēl nav īpaši precīzs.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Atkritumu direktīvas 28. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas plānus un dotas norādes par to saturu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="028.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentās iestādes saskaņā ar 1., 4., 13. un 16. pantu izstrādātu vienu vai vairākus atkritumu apsaimniekošanas plānus.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="028.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Atkritumu apsaimniekošanas plānos ietver analīzi par pašreizējo atkritumu apsaimniekošanas stāvokli attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā, kā arī pasākumus, kas jāveic, lai uzlabotu videi nekaitīgu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai, un izvērtējumu par to, kā ar attiecīgo plānu atbalstīs šīs direktīvas mērķu un noteikumu īstenošanu.</ALINEA><ALINEA>3. [..]<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punktā ir reglamentēta plānu izvērtēšana un pārskatīšana:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Dalībvalstis nodrošina, lai atkritumu apsaimniekošanas plān[us] un atkritumu rašanās novēršanas programmas izvērtētu un vajadzības gadījumā pārskatītu vismaz reizi sešos gados un, ja nepieciešams, saskaņā ar 9. un 11. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Atkritumu direktīvas 9. un 11. pantā ir izvirzīti noteikti mērķi saistībā ar atkritumu rašanās novēršanu, kā arī to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Atkritumu direktīvas 33. panta 1. punktu ir jāinformē Komisija:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Dalībvalstis informē Komisiju par 28. un 29. pantā minētajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem un atkritumu rašanās novēršanas programmām pēc tam, kad tās pieņemtas, un par jebkuriem būtiskiem plānu vai programmu grozījumiem.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Atkritumu direktīvas 40. panta 1. punktā ir norādīts direktīvas transponēšanas termiņš:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz <DATE ISO="20101212">2010. gada 12. decembrim</DATE> izpildītu šīs direktīvas prasības.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pirmstiesas procedūra un prasītājas prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT><DATE ISO="20161118">2016. gada 18. novembrī</DATE> Komisija aicināja Spāniju sniegt savus paskaidrojumus, tostarp attiecībā uz iebildumu par to, ka atsevišķos Spānijas reģionos noteiktajā termiņā neesot pārskatīti atkritumu apsaimniekošanas plāni. Saņēmusi Spānijas atbildi, Komisija <DATE ISO="20170714">2017. gada 14. jūlijā</DATE> šai dalībvalstij nosūtīja argumentētu atzinumu, tajā paredzot pēdējo termiņu <DATE ISO="20170914">2017. gada 14. septembrī</DATE>, kad ir izbeidzams Komisijas konstatētais Atkritumu direktīvas pārkāpums. <DATE ISO="20181012">2018. gada 12. oktobrī</DATE> Komisija cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Pēc savas sākotnējās prasības daļējas atsaukšanas Komisija tagad lūdz</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>saskaņā ar LESD 258. panta 1. punktu konstatēt, ka Spānijas Karaliste</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>nepārskatot Baleāru salu un Kanāriju salu autonomo kopienu atkritumu apsaimniekošanas plānus atbilstoši Atkritumu direktīvas prasībām, nav izpildījusi šīs direktīvas 30. panta 1. punktā paredzētos pienākumus,</P></ITEM><ITEM><P>oficiāli neinformējot Komisiju par Baleāru salu un Kanāriju salu autonomo kopienu atkritumu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanu, nav izpildījusi Atkritumu direktīvas 33. panta 1. punktā paredzētos pienākumus,</P></ITEM></LIST></P></ITEM><ITEM><P>piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Savā atbildē uz repliku Spānijas Karaliste lūdz</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt prasību pamatā kā nepieņemamu vai pakārtoti kā nepamatotu un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Lietas dalībnieki ir iesnieguši rakstveida apsvērumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Manā skatījumā, prasība ir nepieņemama, jo Komisija, kā es paskaidrošu vēlāk, Spāniju ir pārāk agri aicinājusi sniegt savus paskaidrojumus saistībā ar iebildumu par atkritumu apsaimniekošanas plānu novēlotu pārskatīšanu. Tādēļ es pēc tam tikai pakārtoti sniegšu savus apsvērumus par to, vai prasība būtu pamatota, ja Tiesa to tomēr atzītu par pieņemamu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par pieņemamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Lai gan Spānija atbildē uz repliku lūdz noraidīt prasību kā nepieņemamu, tomēr šim prasījumam nav sniegts nekāds pamatojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Turklāt atbilstoši Reglamenta 127. pantam tas būtu novēlots. Saskaņā ar šo tiesību normu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Tomēr šādi apstākļi nav zināmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Neraugoties uz to, Tiesa <HT TYPE="ITALIC">ex officio</HT> var pārbaudīt, vai šaubas par prasības pieņemamību ir pamatotas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19920331">1992. gada 31. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑362/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:158">EU:C:1992:158</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0008">8.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2010. gada 14. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Čehijas Republika</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑343/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:14">EU:C:2010:14</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160922">2016. gada 22. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Čehijas Republika</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑525/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:714">EU:C:2016:714</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šai gadījumā šādas šaubas rodas par laiku, kad tika nosūtīta <DATE ISO="20161118">2016. gada 18. novembra</DATE> vēstule, ar kuru Komisija saskaņā ar LESD 258. pantu aicināja Spāniju sniegt savus paskaidrojumus par strīdīgajiem pārmetumiem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Tiesa jau ir spriedusi ka, lai brīdinājuma vēstule būtu pamatota, Komisijai ir jānorāda uz jau notikušu attiecīgās dalībvalsts pienākumu neizpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000913">2000. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑341/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:434">EU:C:2000:434</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī spriedumi, 2001. gada 15. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑230/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:100">EU:C:2001:100</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051027">2005. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Luksemburga</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑23/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:660">EU:C:2005:660</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160721">2016. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Rumānija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑104/15</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:581">EU:C:2016:581</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Attiecīgās dalībvalsts iespēja sniegt savus paskaidrojumus, pat ja tā nolemj to neizmantot, ir būtiska LESD paredzēta garantija. Tās ievērošana ir būtiska formas prasība attiecībā uz dalībvalsts pienākumu neizpildes konstatēšanas procedūras tiesiskumu. Līdz ar to, ja direktīvas transponēšanas termiņš vēl nav beidzies, tās netransponēšana nekādā ziņā nevar būt brīdinājuma vēstules priekšmets<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051027">2005. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Luksemburga</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑23/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:660">EU:C:2005:660</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160721">2016. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Rumānija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑104/15</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:581">EU:C:2016:581</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas pats attiecas arī uz Komisijas paziņojumiem par cita veida noteiktā termiņā izpildāmu pienākumu neizpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160721">2016. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Rumānija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑104/15</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:581">EU:C:2016:581</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Brīdinājuma vēstule nav spēkā, ja Komisija dalībvalstij to izsūta pirms šī termiņa notecēšanas. Ar šādu pirmstermiņa brīdinājumu pamatota prasība atbilstoši LESD 258. pantam būtu nepieņemama neievērotas pirmstiesas procedūras dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051027">2005. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Luksemburga</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑23/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:660">EU:C:2005:660</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0008">8.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Atkritumu direktīvas 28. panta 1. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas plānus. Saskaņā ar 40. pantu dalībvalstīs ir jāstājas spēkā normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai līdz <DATE ISO="20101212">2010. gada 12. decembrim</DATE> izpildītu šīs direktīvas prasības. Un saskaņā ar Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punktu dalībvalstis nodrošina, lai atkritumu apsaimniekošanas plānus un atkritumu rašanās novēršanas programmas izvērtētu un vajadzības gadījumā pārskatītu vismaz reizi sešos gados.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Tādējādi atkritumu apsaimniekošanas plāni sākotnēji bija jāizstrādā līdz <DATE ISO="20101212">2010. gada 12. decembrim</DATE>. Līdz ar to Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punktā noteiktais termiņš, uz kura neievērošanu norāda Komisija, beidzās (agrākais<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Par to turpmāk, 31. un nākamie punkti.</P></NOTE>) sešus gadus vēlāk, <DATE ISO="20161212">2016. gada 12. decembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Tomēr Komisija jau dažas nedēļas iepriekš, <DATE ISO="20161118">2016. gada 18. novembrī</DATE>, bija aicinājusi Spāniju sniegt savus paskaidrojumus saistībā ar iebildumu par to, ka atsevišķos Spānijas reģionos noteiktajā termiņā neesot pārskatīti atkritumu apsaimniekošanas plāni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Zināms, ka Komisijas noteiktais termiņš, kurā sniedzami paskaidrojumi, beidzās jau pēc <DATE ISO="20161212">2016. gada 12. decembra</DATE>, proti, <DATE ISO="20170118">2017. gada 18. janvārī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Brīdinājuma vēstules 8. lpp., prasības pieteikuma I pielikums.</P></NOTE>. Tomēr LESD 258. pantā noteiktā pirmstiesas procedūra paredz, ka dalībvalsts jau nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu. Tādēļ Komisija nevar to aicināt sniegt paskaidrojumus, tā teikt, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>drošības pēc<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>, paļaujoties uz to, ka pārkāpums vēl tikai tiks izdarīts. Turklāt nevar izslēgt, ka šis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>drošības pēc<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> nosūtītais aicinājums varētu ietekmēt dalībvalsts tiesības uz aizstāvību un radīt neskaidrības attiecībā uz procedūras noteikumu izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Tādējādi prasību nevar balstīt uz <DATE ISO="20161118">2016. gada 18. novembra</DATE> brīdinājuma vēstuli. Tāpat nevar arī konstatēt, ka pēc Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punktā noteiktā termiņa notecēšanas Komisija vēlreiz būtu aicinājusi Spāniju sniegt savus paskaidrojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Līdz ar to prasība ir nepieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Tomēr nevar izslēgt, ka Tiesa nepiekritīs manam viedoklim par to, ka prasība ir nepieņemama, vai vismaz neņems to vērā, kaut vai tādēļ, ka lietas dalībnieki nav snieguši savus paskaidrojumus attiecībā uz pārāk agri nosūtīto aicinājumu sniegt apsvērumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Tādēļ es turpmāk pakārtoti izvērtēšu prasības pamatotību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pakārtoti: par prasības pamatotību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka, nepārskatot Baleāru salu un Kanāriju salu autonomo kopienu atkritumu apsaimniekošanas plānus atbilstoši direktīvas prasībām, proti, sešu gadu laikā pēc transponēšanas termiņa notecēšanas, un par to neinformējot Komisiju, Spānija nav izpildījusi Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punktā un 33. panta 1. punktā noteiktos pienākumus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par atkritumu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punktu dalībvalstis nodrošina, lai atkritumu apsaimniekošanas plānus izvērtētu un vajadzības gadījumā pārskatītu vismaz reizi sešos gados.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Komisija un Spānija ir vienisprātis par to, ka Baleāru salu un Kanāriju salu autonomās kopienas patiešām pārskata savus atkritumu apsaimniekošanas plānus, tomēr tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas brīdī šie procesi vēl nebija noslēgušies.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pārskatīšanas nepieciešamību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Spānija atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanas plāni ir jāizvērtē vismaz reizi sešos gados. Tomēr tā uzskata, ka grozījumi plānos ir nepieciešami vienīgi tad, ja pastāvošie plāni vairs neatbilst prasībām. Tomēr šai gadījumā tā tas neesot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Komisija pamatoti iebilst Spānijas argumentam, ka atbilstoši Atkritumu direktīvas 28. panta 2. punktam atkritumu apsaimniekošanas plāniem jāietver analīze par atkritumu apsaimniekošanas stāvokli. Visās direktīvas valodu redakcijās, izņemot franču valodas redakciju, ir tieši paredzēts, ka tai ir jābūt <HT TYPE="ITALIC">pašreizējai</HT> analīzei. Tādējādi pienākums plānus izvērtēt <HT TYPE="ITALIC">vismaz</HT> reizi sešos gados norāda uz to,<?PAGE NO="5"?> ka sešus gadus veca analīze nevar vienkārši tikt uzskatīta par aktuālu. Pat ja izvērtēšanas gaitā izrādītos, ka situācija nav mainījusies, šai gadījumā tomēr būtu nepieciešama skaidra fakta konstatācija. Šai fakta konstatācijai būtu jābūt kopsakarā ar atkritumu apsaimniekošanas plānu vismaz tādējādi, ka, iepazīstoties ar plānu, būtu nepārprotams, ka analīze joprojām ir aktuāla. Dalībvalstu ziņā ir izlemt, vai to panākt, izdarot plānā noteiktus grozījumus vai citādā veidā, piemēram, pievienojot plānam izvērtēšanas protokolu. Tomēr tas jebkurā gadījumā ietver obligāto minimālo prasību pārskatīt plānu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Šai gadījumā Spānija turklāt jau pirmstiesas procedūrā tika informējusi Komisiju par to, ka Baleāru salās atkritumu apsaimniekošanas plāni pašreiz tiek pārskatīti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. prasības pieteikuma II pielikumu, 23. un nākamās lpp.</P></NOTE> un ka Kanāriju salas veic atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat. prasības pieteikuma II pielikumu, 30. un nākamās lpp.</P></NOTE>. Spānija tiesvedības gaitā ir uzturējusi šos argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tā kā nevar pieņemt, ka šie reģioni mainītu savus plānus, arī ja tas nebūtu nepieciešams, Spānija vismaz netieši ir atzinusi, ka šajos abos reģionos ir vajadzīga atkritumu apsaimniekošanas plānu pārskatīšana.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pārskatīšanas termiņu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tomēr atbildē uz repliku Spānija papildina savus tiesiskos argumentus, norādot, ka pēc sešiem gadiem gan esot jāveic plānu izvērtēšana, taču neesot noteikts termiņš, kurā šī izvērtēšana jāpabeidz vai jāizdara iespējamie grozījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka šis arguments ir novēlots, jo Spānija to pirmo reizi izvirza atbildē uz repliku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. iepriekš, 13. punkts.</P></NOTE>. Turpretī iebildumu rakstā Spānija vēl joprojām uzskatīja, ka termiņš attiecas arī uz pārskatīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>19. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Jebkurā gadījumā arguments arī pēc būtības nav pārliecinošs.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">i)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Formulējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Dažu valodu redakcijās Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punktā patiešām ir noteikts, ka sešu gadu termiņš attiecas vienīgi uz izvērtēšanu, savukārt uz pārskatīšanu šis termiņš obligāti nav attiecināms. Tas gramatiski izriet no jēdzienu secības, piemēram, franču valodā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>que les programmes de prévention des déchets soient évalués au moins tous les six ans et révisés, s‘il y a lieu<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>), angļu valodā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>the waste management plans and waste prevention programmes are evaluated at least every sixth year and revised as appropriate<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>), itāļu valodā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>i piani di gestione e i programmi di prevenzione dei rifiuti siano valutati almeno ogni sei anni e, se opportuno, riesaminati<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) un spāņu valodā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>los planes de gestión de residuos y los programas de prevención de residuos se evalúen, como mínimo, cada seis años y se revisen en la forma apropiada<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Konkrēti šos formulējumus varētu interpretēt tā, ka pārskatīšana jāveic kad un <HT TYPE="ITALIC">kolīdz</HT> tā ir nepieciešama. Tādējādi kā pārskatīšanas nepieciešamība un arī termiņš būtu novērtējami katrā gadījumā atsevišķi, balstoties uz izvērtēšanas rezultātiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tomēr redakcijas šajās valodās neizslēdz, ka sešu gadu termiņu varētu attiecināt arī uz pārskatīšanu. Proti, regulējumu var saprast arī tādējādi, ka dalībvalstīm plāni jāizvērtē vismaz reizi sešos gados un vajadzības gadījumā šai termiņā arī jāpārskata<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Tā uzskata arī Spānija atbildes uz repliku 19. punktā.</P></NOTE>. Šāda interpretācija nebūtu pieļaujama vienīgi tad, ja iespējamajai pārskatīšanai būtu skaidri noteikts kāds cits termiņš<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Ilustratīvi skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020502">2002. gada 2. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑292/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:276">EU:C:2002:276</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Vācu valodas redakcijā Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punkts faktiski drīzāk atbilst šai otrajai interpretācijai. Proti, šeit termiņš tiek attiecināts uz abiem soļiem (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>atkritumu apsaimniekošanas plāni un atkritumu rašanās novēršanas programmas vismaz reizi sešos gados [tiek] izvērtēti un vajadzības gadījumā [..] pārskatīti<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>). Tomēr gramatiski arī šī attiecināšana nav obligāta. Tāpat būtu arī iespējams termiņu attiecināt vienīgi uz pirmo soli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tādējādi šī norma interpretējama atbilstoši tās autora patiesajam nolūkam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19691112">1969. gada 12. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stauder</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>29/69</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1969:57">EU:C:1969:57</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0003">3.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131003">2013. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑298/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:630">EU:C:2013:630</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un 2016. gada 4. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">C &amp; J Clark International und Puma</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑659/13 un C‑34/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:74">EU:C:2016:74</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0122">122.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, īpaši izvērtējot tās kontekstu un mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19771027">1977. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bouchereau</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>30/77</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1977:172">EU:C:1977:172</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161123">2016. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bayer CropScience</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Stichting De Bijenstichting</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑442/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:890">EU:C:2016:890</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0084">84.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170608">2017. gada 8. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sharda Europe</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑293/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:430">EU:C:2017:430</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kā arī tās rašanās vēsturi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091022">2009. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zurita García</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Choque Cabrera</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑261/08 un C‑348/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:648">EU:C:2009:648</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131003">2013. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑298/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:630">EU:C:2013:630</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">ii)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Regulējuma rašanās vēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punkta rašanās vēsture vispirmām kārtām liecina par to, ka dalībvalstis vēlējās izvairīties no pienākuma regulāri un neatkarīgi no faktiskajām vajadzībām pārskatīt atkritumu apsaimniekošanas plānus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Komisijas ierosinājums bija, ka atkritumu apsaimniekošanas plāni būtu jāpārskata vismaz reizi piecos gados<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par atkritumiem (COM(2005) 667, galīgā redakcija), 26. panta 1. punkts.</P></NOTE>. Šo priekšlikumu Padome papildināja ar izvērtēšanas nepieciešamību, kā arī precizējumu, ka plāni ir jāpārskata tikai vajadzības gadījumā. Turklāt termiņš tika pagarināts līdz sešiem gadiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Kopējā nostāja (EK) Nr. 4/2008, ko Padome pieņēmusi <DATE ISO="20071220">2007. gada 20. decembrī</DATE> nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/…/EK (…) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="071E" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2008">OV 2008, C 71E, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>), 27. pants. Skat. jau projekta 26.b pantu (<DATE ISO="20070511">2007. gada 11. maijs</DATE>) (Padomes dokuments 9475/07, 32. lpp.).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Nevar izslēgt, ka vienlaicīgi Padomes nodoms ir bijis nenoteikt iespējamajai pārskatīšanai nekādu termiņu, tomēr tas nav arī viennozīmīgi konstatējams. Tāpat ir iespējams, ka termiņš tika pagarināts līdz sešiem gadiem nolūkā paredzēt pietiekami daudz laika <HT TYPE="ITALIC">abu</HT> soļu veikšanai, proti, izvērtēšanai un pārskatīšanai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">iii)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Konteksts un mērķis</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Gan atkritumu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanas konteksts, gan arī mērķis liecina par to, ka noteiktais sešu gadu termiņš attiecināms arī uz pārskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Katrā ziņā izvērtēšana ir jāveic <HT TYPE="ITALIC">vismaz</HT> reizi sešos gados. Tas nozīmē ka tad, ja rodas nepieciešamība, plānu izvērtēšana ir jāveic arī ar īsākiem starplaikiem. Tādēļ termiņš iezīmē maksimālās laika robežas izvērtēšanas veikšanai, kuras it īpaši nedrīkst pārkāpt, izvērtēšanu gan uzsākot termiņā, tomēr to pabeidzot tikai vēlāk, kas ir Spānijas arguments.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Ja nu tomēr izvērtēšanas rezultātā rodas nepieciešamība plānus pārskatīt, nebūtu lietderīgi tam nenoteikt nekādu termiņu. Proti, nenosakot nekādu termiņu, pastāvētu risks, ka pēc būtības nepieciešamā pārskatīšana nenotiktu vispār vai tā tiktu īstenota tikai novēloti. Vairs nebūtu garantēta Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punkta praktiskā darbība un augsta līmeņa vides aizsardzība LES 3. panta 3. punkta, Hartas 37. panta un LESD 191. panta 2. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punkta darbība nebūtu pietiekami nodrošināta arī tad, ja pastāvētu nerakstīts pienākums pārskatīt plānus saprātīgā termiņā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030626">2003. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑233/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:371">EU:C:2003:371</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0116">116.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0117">117.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas tāpēc, ka šāds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>saprātīgs termiņš<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> radītu ievērojamus praktiskus sarežģījumus. Pirms attiecīga Tiesas nolēmuma nebūtu skaidrības par to, vai šāds termiņš vispār pastāv, un tā rezultātā katrā atsevišķajā gadījumā būtu jānoskaidro, kāds termiņš ir saprātīgs. Tiesa gan šādu nerakstītu termiņu jau ir noteikusi, taču šajos gadījumos runa bija par pagaidu risinājumu, jo nebija paredzēts nekāds termiņš<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050602">2005. gada 2. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑282/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:334">EU:C:2005:334</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100325">2010. gada 25. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Spānija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑392/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:164">EU:C:2010:164</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turpretī šajā gadījumā tiesību normas redakcijai ļoti atbilstoši būtu paplašināt noteiktā sešu gadu termiņa piemērošanu, to attiecinot arī uz pārskatīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030626">2003. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑233/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:371">EU:C:2003:371</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0118">118.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tam pretrunā nav arī fakts, ka plāna pārskatīšanai neapšaubāmi ir nepieciešams laiks. Nevar gan apstrīdēt, ka nav iespējams pārskatīt plānu, ievērojot termiņu, ja šai pašā laikā vēl tikai tiek pabeigta izvērtēšana. Tomēr šo problēmu var risināt, izvērtēšanu veicot tik savlaicīgi, lai pēc tam vēl atliktu pietiekami ilgs laiks iespējamajai pārskatīšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Kompetentajām iestādēm lielas grūtības nevajadzētu sagādāt arī tam, kā atbilstošā veidā organizēt Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punkta piemērošanu. Tas tāpēc, ka, pamatojoties uz šo iestāžu praktisko atkritumu apsaimniekošanas pieredzi, tās lielā mērā var paredzēt izvērtēšanas rezultātus un līdz ar to arī pārskatīšanas nepieciešamību. Turklāt par to liecina arī Spānijas sniegtā informācija par situāciju abos reģionos, par kuriem ir strīds. Tur acīmredzot jau sākumā bija skaidrs, ka izvērtēšanas rezultātā būs jāveic pārskatīšana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skat. 10. un 11. zemsvītras piezīmē norādītos dokumentus.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Visbeidzot, interpretējot Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punktu, ir jāņem vērā, ka runa nav par pienākumiem, kas tiešā veidā būtu attiecināmi uz privātpersonām. Tieši pretēji, atkritumu apsaimniekošanas plāni jāizvērtē un jāpārskata dalībvalstīm, kuras Padomē piedalījās Atkritumu direktīvas pieņemšanā. Tādēļ ir pamats interpretēt daudznozīmīgu regulējumu tā, ka tiek nodrošināta tā praktiskā darbība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Līdz ar to Atkritumu direktīvas 30. panta 1. punkts pretēji Spānijas nostājai ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm plāni ir jāizvērtē vismaz reizi sešos gados un vajadzības gadījumā šai termiņā arī jāpārskata. Šajā gadījumā tas netika izdarīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tādējādi, ja Tiesa prasību atzīs par pieņemamu, pieteikuma pirmās daļas prasība ir apmierināma.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Komisijas informēšanu par pārskatītajiem plāniem</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Turpretī noraidāma būtu prasības pieteikuma otrā daļa – konstatēt, ka, oficiāli neinformējot Komisiju par Baleāru salu un Kanāriju salu autonomo kopienu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādāšanu vai pārskatīšanu, Spānija nav izpildījusi no Atkritumu direktīvas 33. panta 1. punkta izrietošos pienākumus. Proti, Spānija pamatoti atsaucas uz to, ka saskaņā ar Atkritumu direktīvas 33. panta 1. punktu tai Komisija ir jāinformē vienīgi par būtiskiem atkritumu apsaimniekošanas plānu grozījumiem. Taču Komisija nav norādījusi, ka šo abu reģionu plānu pārskatīšanas rezultātā obligāti ir jāveic būtiski grozījumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Ja Tiesa piekritīs manai nostājai attiecībā uz prasības pieņemamību, atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam Komisijai ir jāsedz tiesāšanās izdevumi, jo Spānija ir izvirzījusi šādu prasījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Turpretī, ja tā prasību atzītu par pieņemamu un sekotu maniem pakārtoti sniegtajiem apsvērumiem, lēmums par tiesāšanās izdevumiem būtu sarežģītāks. Abi lietas dalībnieki tiesvedībā uzvar daļēji, un tādējādi tiem spriedums daļēji ir arī nelabvēlīgs. Fakts, ka Komisija ir atsaukusi prasību, daļēji ir saistīts ar to, ka Spānija noteiktu reģionu atkritumu apsaimniekošanas plānus ar novēlošanos ir pārskatījusi, taču saistībā ar apgalvoto Atkritumu direktīvas 28. panta 1. punkta neizpildi arī ar to, ka Komisija saturiski nav pārbaudījusi tās rīcībā esošos vecākos plānus. Tādēļ šajā gadījumā atbilstoši Reglamenta 138. panta 3. punkta pirmajam teikumam abiem lietas dalībniekiem savi tiesāšanās izdevumi būtu jāsedz pašiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Līdz ar to es ierosinu Tiesai izlemt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Noraidīt prasību kā nepieņemamu.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Ja Tiesa tomēr atzīst prasību par pieņemamu, tai tā vismaz daļēji būtu jāapmierina.</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Nepārskatot Baleāru salu un Kanāriju salu autonomo kopienu atkritumu apsaimniekošanas plānus atbilstoši Atkritumu direktīvas prasībām, proti, sešu gadu laikā pēc transponēšanas termiņa notecēšanas, Spānijas Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 30. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Prasību pārējā daļā noraidīt.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Eiropas Komisija un Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>