(1)

Nesenie plūdi un dabas ugunsgrēki Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvideiropā ir postoši skārušas šo reģionu iedzīvotājus. Daudzās pilsētās, mazpilsētās un ciemos būs vajadzīgi plaši rekonstrukcijas darbi, lai atjaunotu izpostīto infrastruktūru un aprīkojumu. Šo dabas katastrofu sociālo un ekonomisko seku mazināšanai ir vajadzīgi pasākumi, kas veicami tūlīt. Turklāt cilvēkiem ir nekavējoties vajadzīga pamata materiālā palīdzība. Turklāt ir vajadzīgs atbalsts darba vietu saglabāšanai, lai palīdzētu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem uz kādu laiku saglabāt darbu gadījumos, kad dabas katastrofas dēļ viņi nevar piekļūt savai pastāvīgajai darba vietai. Lai novērstu dabas katastrofu postošo ietekmi uz cilvēku veselību, vajadzētu būt iespējamam piekļūt veselības aprūpei, tostarp cilvēkiem, kam nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība. Pierādījumi liecina, ka dabas katastrofas nākotnē, visticamāk, notiks arvien biežāk. Tāpēc ir lietderīgi izveidot pagaidu satvaru, kas nodrošina elastību un finansiālu atbalstu, vienlaikus saglabājot kohēzijas politikas investīciju stratēģisko ilgtermiņa raksturu.

(2)

Lai ātri atvieglotu slogu attiecīgo dalībvalstu budžetiem un mazinātu jaunu teritoriālo atšķirību risku, dalībvalstīm, reģioniem, pašvaldībām un cilvēkiem, kurus smagi skārušas šādas dabas katastrofas, būtu jāsniedz efektīvs atbalsts no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (4), kā arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (5), – papildus resursiem, kas pieejami no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF), kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (6).

(3)

Lai dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm nodrošinātu papildu elastību, mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” ietvaros būtu jāparedz jauns konkrēts mērķis, kas, reaģējot uz šādām katastrofām, ļautu ERAF un Kohēzijas fonda finansiālo atbalstu novirzīt rekonstrukcijai.

(4)

Politikas mērķis Nr. 2, kas veicina zaļāku pāreju uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē un noturīgu Eiropu, veicinot tīru un taisnīgu enerģijas pārkārtošanos, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (7) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar kuru būtu jāievieš jaunais konkrētais mērķis, tieši atbalsta Eiropas zaļā kursa mērķus. Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojuma “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” mērķis ir izstrādāt pielāgošanās pasākumus, lai pārvaldītu riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rezultātā notiekošām dabas katastrofām, piemēram, plūdiem, dabas ugunsgrēkiem vai sausumu. Būtu jānodrošina tādu plānoto investīciju nepārtrauktība un pastiprināšana, kas vērstas uz katastrofu novēršanu un gatavību tām, kā arī uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai mazinātu ietekmi, ko rada arvien biežākas dabas katastrofas, tostarp klimata izraisītas katastrofas. Rekonstrukcijas centieniem nebūtu jānotiek uz tādu investīciju rēķina, kas strukturāli ieplānotas ilgtermiņā un vērstas uz katastrofu novēršanu un gatavību tām. Investējot infrastruktūrā ar mērķi uzlabot Savienības finansētās infrastruktūras noturību pret turpmākām, biežākām un nopietnām klimata izraisītām katastrofām, būtu jānodrošina, ka tiek piemērota klimatdrošināšana un princips “nenodari būtisku kaitējumu”.

(5)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1058 noteikto ERAF atbalsta tvērumu atbalsts rekonstrukcijai, reaģējot uz dabas katastrofām, saskaņā ar jauno konkrēto mērķi var aptvert bojātās vai iznīcinātās infrastruktūras, piemēram, publiskās infrastruktūras, atjaunošanu vai investīcijas uzņēmumu un aprīkojuma pamatkapitālā, tostarp citā vietā vai formātā, kas nav identisks sākotnējam, ja nepieciešams, noturīgā un ilgtspējīgā veidā. Turklāt atbalstu var sniegt dabas teritoriju, biodaudzveidības un zaļās infrastruktūras atjaunošanai, tostarp Natura 2000 teritorijās. Tas var ietvert attiecīgus ar atkārtotu apmežošanu saistītus pasākumus. Kohēzijas fonds arī var sniegt atbalstu jaunajam konkrētajam mērķim, ciktāl tas atbilst Kohēzijas fonda atbalsta tvērumam, kas noteikts Regulā (ES) 2021/1058.

(6)

Saistībā ar rekonstrukciju, reaģējot uz dabas katastrofām, atlases procesā par prioritārām būtu jānosaka darbības, kuru pamatā ir princips “atjaunot uzlabojot”. Saskaņā ar šo principu tie ir pēckatastrofas atveseļošanas, rehabilitācijas un rekonstrukcijas posmi, kas kopienu izturētspēju palielina ar katastrofu riska mazināšanas pasākumiem, kā norādīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Tajā pašā laikā atbalstam atlasītajām darbībām būtu jāsaglabājas samērīgam un būtu jānodrošina labākā attiecība starp atbalsta summu un mērķi nodrošināt noturību pret katastrofām. Turklāt, ja dalībvalsts ir tiesīga saņemt atbalstu no ESSF, lai finansētu būtiskas ārkārtas un atveseļošanas darbības infrastruktūras atjaunošanai tādā stāvoklī, kāda tā bija pirms dabas katastrofas, ERAF un Kohēzijas fonda atbalstu var izmantot papildinošā veidā ar ESSF, lai uzlabotu skartās infrastruktūras funkcionalitāti, stiprinot tās spēju, ilgtspēju un noturību pret turpmākām dabas katastrofām. ERAF un Kohēzijas fonda atbalsta nolūks ir palielināt noturību un riskgatavību.

(7)

Lai izslēgtu pārmaksu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbalsts, ko sedz no ESF+, ERAF vai Kohēzijas fonda, nepārklājas ar atbalstu, kas saņemts no cita Savienības instrumenta, no valsts instrumenta vai no privātas apdrošināšanas shēmas.

(8)

Lai reaģētu uz dabas katastrofu ietekmi, būtu jāļauj dalībvalstīm, izmantojot konkrētas prioritātes, sniegt mērķtiecīgu, ātru un tūlītēju palīdzību, kas mazinātu šādu katastrofu negatīvās sociālekonomiskās sekas. Turklāt konkrētās prioritātes ietvaros vai ārpus tās dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt atbalstu pagaidu pasākumiem, kas pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības veidā paredzēti cilvēkiem, kurus tieši skārušas dabas katastrofas, neuzliekot pienākumu sniegt papildu pasākumus. Gadījumos, kad tas ir absolūti neieciešams un pamatots, dalībvalstīm arī būtu jāparedz īstermiņa nodarbinātības shēmas, lai darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, kurus skārušas dabas katastrofu sekas, varētu saglabāt darba vietas pat bez aktīviem pasākumiem, ja vien minētie pasākumi nav noteikti valsts tiesību aktos, kā arī pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp cilvēkiem, kam nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība. Tāpēc ir lietderīgi uz ierobežotu laiku paredzēt elastību attiecībā uz šādiem pagaidu pasākumiem atbilstīgi Regulai (ES) 2021/1057.

(9)

Resursi, kas vajadzīgi, lai sniegtu atbalstu, reaģējot uz dabas katastrofām, būtu jāplāno ar līdzfinansējuma likmi līdz 95 % saskaņā ar vienu vai vairākām konkrētām prioritātēm. Lai palielinātu resursus, kas pieejami saskaņā ar šīm konkrētajām prioritātēm, dalībvalstis var izmantot esošās iespējas pārvietot piešķīrumus starp kohēzijas politikas fondiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060. Tās var arī pārdalīt resursus no jebkura politikas mērķa, ievērojot piemērojamos noteikumus.

(10)

Saskaņā ar konkrētajām prioritātēm plānotie kopējie resursi būtu jāierobežo līdz ne vairāk kā 10 % no dalībvalsts ESF+ un ERAF sākotnējā kopējā valsts piešķīruma. Vajadzētu būt iespējamam plānot minētos resursus, izmantojot vairākus programmas grozījumus, un saistīti tos ar vairākām katastrofām. Būtu jāturpina ievērot principu, ka Komisijas maksājumi ir veicami saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstoši pieejamajam finansējumam.

(11)

Lai, reaģējot uz dabas katastrofām, sniegtu tūlītēju atbalstu investīcijām rekonstrukcijā, kā arī lai mazinātu šādu dabas katastrofu negatīvās sociālekonomiskās sekas, attiecībā uz konkrētajām prioritātēm būtu jāparedz ārkārtas priekšfinansējuma papildu summa. Noteikumiem, kas piemērojami minētajām ārkārtas priekšfinansējuma summām, vajadzētu būt saskanīgiem ar Regulā (ES) 2021/1060 paredzētajiem noteikumiem, kas piemērojami priekšfinansējumam.

(12)

Lai dalībvalstis varētu pilnībā novērst laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim notikušu dabas katastrofu sekas un ar noteikumu, ka konkrētā darbība ir reaģēšana uz šādu dabas katastrofu, būtu jāļauj to vadošajām iestādēm atbalstīšanai atlasīt darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas jau pirms tam, kad finansējuma pieteikums atbilstīgi programmai iesniegts vadošajai iestādei.

(13)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, ņemot vērā nesenos plūdus un dabas ugunsgrēkus Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvideiropā, mazināt dabas katastrofu negatīvās sociālekonomiskās sekas, grozot Regulas (ES) 2021/1057 un (ES) 2021/1058, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(14)

Tāpēc Regulas (ES) 2021/1057 un (ES) 2021/1058 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Ņemot vērā nesen notikušo dabas katastrofu postošo ietekmi un vajadzību steidzami sniegt tūlītēju atbalstu dalībvalstīm, tiek uzskatīts par nepieciešamu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

(16)

Ņemot vērā ar dabas katastrofām saistītās situācijas steidzamību, ir lietderīgi, ka šī regula stājas spēkā stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

1)

regulas 3. pantu groza šādi:

2)

regulas I pielikuma 1. tabulā ierakstā par politikas mērķi Nr. 2 pievieno šādu rindu:

“

”