1.   

atkārtoti apstiprina, ka ES vietējās un reģionālās pašvaldības ir stratēģiskie partneri saistībā ar DFS 2028.–2034. gadam, jo tās ne tikai ir ieinteresētās personas vai ES līdzekļu saņēmējas, bet tām ir būtiska loma nepieciešamo ieguldījumu veikšanā uz vietas un tās vislabāk izprot teritoriju sociālekonomisko realitāti;

2.   

pauž pārliecību par to, ka, lai Eiropas Savienība (ES) sasniegtu Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktos ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus un veicinātu ilgtspējīgu labklājību un visu tās iedzīvotāju ilgtermiņa labbūtību, ES budžetam jābūt pieejamam visās ES teritorijās un tajā jāietver piešķīrumi visām reģionu kategorijām. 2028.–2034. gada ES budžeta pārvaldības noteikumiem jābalstās uz pierādījumos balstītu teritoriālo vajadzību izvērtējumu, lai garantētu taisnīgumu, paredzamību un ilgtermiņa plānošanu, tostarp finansējumu visiem reģioniem;

3.   

uzsver, ka kohēzijas politika ir ES svarīgākais ilgtermiņa instruments ieguldījumiem konkurētspējā, zināšanās un ilgtspējīgā attīstībā, kā arī sociālās iekļaušanas veicināšanā, pamatojoties uz reģionālu un konkrētai vietai pielāgotu politiku. Kohēzijas politika ir nākotnē vērsta politika, kas rada stabilitāti, stiprina uzticēšanos un nodrošina, ka kopējais tirgus var patiesi darboties visu labā. Priekšlikumā ir minētas trīs reģionu un fondu kategorijas, kas ir nodalītas no mazāk attīstītiem reģioniem, taču RK prasa noteikt īpašu budžetu kohēzijas politikai un – ES līmenī – indikatīvus resursu piešķīrumus reģioniem, pamatojoties uz pašreizējo konsolidēto metodiku, kurā ņemti vērā sociālie un ekonomiskie rādītāji. Kohēzijas politikai arī turpmāk vajadzētu būt pieejamai visiem reģioniem, un piekļuve tai nebūtu jāatstāj tikai valsts iestāžu ziņā;

4.   

pauž bažas par kohēzijas politikas atrautību no tām politikas jomām, uz kurām attiecas izdevumu kategorija “Konkurētspēja, labklājība un drošība”, un par aizvien straujāko pāreju uz līdzekļu centralizētu pārvaldi. RK uzsver, ka kohēzijas politika ir viens no galvenajiem ES reģionālās konkurētspējas virzītājspēkiem;

5.   

īpaši norāda, ka jaunais DFS priekšlikums varētu saasināt demokrātijas deficītu un mazināt uzticēšanos ES iestādēm, ņemot vērā paredzamo pārraudzības trūkumu no Eiropas Parlamenta un valstu vai reģionālo parlamentu puses;

6.   

pauž satraukumu par to, ka priekšlikums par VRPP fondu varētu radīt vēl lielāku centralizāciju Komisijas rokās un izraisīt kohēzijas politikas, zivsaimniecības un lauksaimniecības/lauku attīstības politikas nacionalizāciju un radīt dubultu konkurenci gan vietējām un reģionālajām pašvaldībām, gan visām sektorālajām rīcībpolitikām, uz kurām attiecas VRPP fonds;

7.   

pauž stingru pārliecību, ka valsts un reģionālo partnerības plānu sagatavošanu, apspriešanu, īstenošanu un uzraudzību nevajadzētu atstāt tikai centrālo valdību ziņā. Lēmumu pieņemšanas pārcelšana uz valsts līmeni bez spēcīgas reģionu iesaistes neatbilstu subsidiaritātes pamatprincipam, būtiski vājinātu iedibināto daudzlīmeņu pārvaldību un būtu krasā pretrunā partnerības principam;

8.   

aicina Eiropas Komisiju pārskatīt priekšlikumu par VRPP fondu un mudina Padomi un Eiropas Parlamentu pievienoties šim aicinājumam. RK mudina visas iesaistītās puses risināt sarunas arī par nākamās DFS struktūru, atzīstot reģionu plašo prasību visā Eiropas Savienībā saglabāt iedibināto līdzekļu dalītas pārvaldības praksi un reģionu lomu kohēzijas, lauksaimniecības un lauku attīstības jomā;

9.   

aicina valstu, reģionālās un Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību apvienības, arodbiedrības, uzņēmumus un nevalstiskās un pilsoniskās sabiedrības organizācijas apvienot spēkus, lai nodrošinātu tādu DFS 2028.–2034. gadam, kura spēj Eiropas Savienību padarīt saliedētāku, noturīgāku, sociālāku, ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku.