<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.11-->
  <head>
    <title>2024-07-202407C129202402020-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0202-24-202406546-07_01</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="4/07/2024" name="CustomProvisoryEditionDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="31/07/2024 10:03:40" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="53cTfas/jh0k9bDPFymjW+6ZyB/yqncgR4rzP/mJmC7WWfFPP5PZPHYxiiCGt+72a87nGWCwkSDlOyydiEvaOIoTsas5U8DT0LPoCxHr8iL0G9g711K0ZxbfNOJ4eCl6wdo4sIZ4PKZWXoUpb42TbZOIMtXGvZrCinBgyUjkuqQ=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="vasutil" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="" name="HasGenDocEndNote"/>
    <meta content="0202" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="vasutil" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 04-07-24 10:29:52" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="30a975bdd6b9473cadba14005c65447e" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0202" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">M. Szpunar secinājumi – Lieta C‑202/24</div>
      <div id="rId22" style="default">Alchaster</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA MACEJA ŠPUNARA [MACIEJ SZPUNAR]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2024. gada 27. jūnijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)  (<span class="note endnote notemarker">
<a id="ec-2" href="#e-2">i</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑202/24 [Alchaster]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Minister for Justice and Equality (Tieslietu un līdztiesības ministrs)
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      MA
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (Supreme Court (Augstākā tiesa, Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgums – Personu nodošana – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 1. punkts – Noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības princips – Izmaiņas nosacītas atbrīvošanas sistēmā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis Supreme Court (Augstākā tiesa, Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt, pirmkārt, Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (turpmāk tekstā – “TSN”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">2</a>
</span>), un, otrkārt, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 49. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar tāda Eiropas apcietināšanas ordera izpildi Īrijā, ko Apvienotās Karalistes tiesu iestādes izdevušas attiecībā uz MA kriminālvajāšanas nolūkā. Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kādi pienākumi ir apcietināšanas ordera izpildes tiesu iestādei, ja pieprasītā persona apgalvo, ka izdevējvalsts iestādes pārkāps tās pamattiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos secinājumos apgalvoju, ka, lai gan, no vienas puses, TSN noteikumi par nodošanas procedūrām nostiprina augstu uzticēšanās līmeni starp Savienību un Apvienoto Karalisti to attiecīgajās tiesību sistēmās un, no otras puses, noteiktos apstākļos izpildes tiesu iestāde var atteikties izpildīt apcietināšanas orderi, šajā lietā nav pamata to nedarīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TSN ir asociācijas nolīgums, kura pamatā ir LESD 217. pants  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">3</a>
</span>) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 101. pants  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">4</a>
</span>). Pēc sākotnējās provizoriskās piemērošanas no 2021. gada 1. janvāra  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">5</a>
</span>) tas stājās spēkā 2021. gada 1. maijā pēc tam, kad to bija ratificējusi Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">6</a>
</span>). Nolīgums sastāv no septiņām daļām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">7</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TSN 5. pants “Privātās tiesības”, kas ietverts TSN pirmās daļas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">8</a>
</span>) II sadaļā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">9</a>
</span>), ir šāds:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-3">
      “1. Neskarot Protokola par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu SSC.67. pantu un izņemot – attiecībā uz Eiropas Savienību – šā nolīguma trešo daļu, nekas šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas piešķirtu tiesības vai uzliktu pienākumus personām, izņemot tiesības un pienākumus, kas Pušu starpā radušies saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām, ne arī tā, ka tas atļautu uz šo nolīgumu vai jebkuru papildinošu nolīgumu tieši atsaukties Pušu iekšzemes tiesību sistēmās.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-3">
      2. Puse savos tiesību aktos neparedz tiesības celt prasību pret otru Pusi, pamatojoties uz to, ka otra Puse ir pārkāpusi šo nolīgumu vai jebkuru papildinošu nolīgumu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešā daļa attiecas uz tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TSN 524. pantā “Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība” trešās daļas I sadaļā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">10</a>
</span>) ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-3">
      “1. Šajā daļā paredzētā sadarbība balstās uz Pušu un dalībvalstu daudzgadīgām tradīcijām demokrātijas un tiesiskuma ievērošanā un personu pamattiesību un brīvību aizsardzībā, tai skaitā to, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, un uz to, cik svarīga ir minētajā konvencijā ietverto tiesību un brīvību īstenošana iekšzemē.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-23" title="page-3">
      2. Nekas šajā daļā nemaina pienākumu ievērot pamattiesības un tiesiskos principus, kas jo īpaši atspoguļoti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Savienības gadījumā – [Hartā].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešās daļas VII sadaļā “Izdošana” (596.–632. pants) ir noteikts nodošanas režīms starp dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti. Šos noteikumus papildina 43. pielikums, kurā izklāstīta apcietināšanas orderī iekļaujamā informācija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">11</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TSN 599. panta 3. punkts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">12</a>
</span>) paredz:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-3">
      “Ievērojot 600. pantu, 601. panta 1. punkta b) līdz h) apakšpunktu un 602., 603. un 604. pantu, valsts neatsaka tāda apcietināšanas ordera izpildi, kas izsniegts saistībā ar turpmāk minētajām darbībām, ja par šādām darbībām ir paredzēts brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kura maksimālais ilgums ir vismaz 12 mēneši:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-27" title="page-3">
      a) ikvienas personas darbībām, kura palīdz kādai personu grupai, kas darbojas ar kopēju mērķi – veikt vienu vai vairākus nodarījumus terorisma jomā, kā minēts 1. un 2. pantā Eiropas Konvencijā par terorisma apkarošanu, kura noslēgta Strasbūrā 1977. gada 27. janvārī, vai saistībā ar nelikumīgu narkotisko vielu un psihotropo vielu tirdzniecību, vai slepkavību, smagu miesas bojājumu nodarīšanu, nolaupīšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, ķīlnieku sagrābšanu vai izvarošanu – pat, ja šī persona nepiedalās faktiskajā attiecīgā nodarījuma vai nodarījumu veikšanā; šādām darbībām jābūt tīšām un veiktām, personai apzinoties, ka viņas dalība palīdzēs grupas kriminālo darbību veikšanai; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-28" title="page-3">
      b) terorismu, kā definēts 45. pielikumā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TSN 604. panta c) punktā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">13</a>
</span>) noteikts, ka tad, “ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv reāls apdraudējums pieprasītās personas pamattiesību ievērošanai, izpildes tiesu iestāde, pirms tā pieņem lēmumu par apcietināšanas ordera izpildi, attiecīgā gadījumā var pieprasīt papildu garantijas attiecībā uz izturēšanos pret pieprasīto personu pēc tās nodošanas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">District Judge of the Magistrates’ Courts of Northern Ireland (Ziemeļīrijas Miertiesas apgabala tiesnesis) 2021. gada 26. novembrī izdeva četrus orderus MA apcietināšanai attiecībā uz četriem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar terorismu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">14</a>
</span>) un kas, iespējams, ir izdarīti laikā no 2020. gada 18. līdz 20. jūlijam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2022. gada 24. oktobra spriedumu un 2022. gada 24. oktobra un 7. novembra rīkojumiem High Court (Augstā tiesa, Īrija) izdeva rīkojumu par MA nodošanu Apvienotajai Karalistei, vienlaikus atsakot viņam atļauju iesniegt apelācijas sūdzību Court of Appeal (Apelācijas tiesa, Īrija).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 17. janvāra lēmumu Augstākā tiesa atļāva MA iesniegt apelācijas sūdzību par šo spriedumu un šiem Augstās tiesas rīkojumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">MA apgalvo, ka viņa nodošana nav saderīga ar noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka TSN ir paredzēts, ka starp Apvienoto Karalisti un dalībvalstīm piemēro nodošanas mehānismus. Tā uzskata, ka saskaņā ar piemērojamajiem Īrijas tiesību aktiem un Padomes Pamatlēmumu 2002/584/JHA  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">15</a>
</span>) Apvienoto Karalisti ir jāuzskata par līdzvērtīgu dalībvalstij.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa norāda, ka gadījumā, ja MA tiktu nodots Apvienotajai Karalistei un notiesāts ar brīvības atņemšanu, viņa tiesības uz nosacītu atbrīvošanu reglamentētu Apvienotās Karalistes tiesību akti, kas pieņemti pēc iespējamās to noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, par kuriem pret viņu uzsākts kriminālprocess.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, nosacītas atbrīvošanas režīms Ziemeļīrijā tika grozīts no 2021. gada 30. aprīļa. Pirms šīm izmaiņām personai, kas notiesāta par noteiktiem ar terorismu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, pēc puses soda izciešanas bija tiesības uz automātisku nosacītu atbrīvošanu. Saskaņā ar režīmu, ko piemēro no minētā datuma, šādas personas nosacīta atbrīvošana ir jāapstiprina specializētai iestādei, un tā var notikt tikai pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi divas trešdaļas sava soda.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā – “ECT”) ir noraidījusi argumentu, ka soda atcelšanas vai pirmstermiņa atbrīvošanas sistēmā veiktas izmaiņas ar atpakaļejošu spēku būtu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 7. panta pārkāpums. Tomēr spriedumā Del Río Prada pret Spāniju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">16</a>
</span>) ECT uzskatīja, ka sprieduma izpildes ietvaros īstenoti pasākumi var ietekmēt tā apmēru. Tādējādi, iesniedzējtiesas ieskatā, ir būtiski noteikt precīzas šā sprieduma sekas, lai varētu lemt par strīdu pamatlietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apvienotās Karalistes tiesas ir pārbaudījušas attiecīgo Apvienotās Karalistes tiesību aktu saderību ar ECPAK. Tādējādi Supreme Court (Augstākā tiesa, Apvienotā Karaliste) 2023. gada 19. aprīļa spriedumā atzina, ka jaunās sistēmas piemērošana noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms tās stāšanās spēkā, nav pretrunā ECPAK 7. pantam, jo ar šo sistēmu tika grozīts tikai attiecīgo personu brīvības atņemšanas sodu izpildes veids, nepagarinot to ilgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā, it īpaši ņemot vērā Apvienotās Karalistes tiesu sistēmas sniegtās garantijas attiecībā uz ECPAK piemērošanu un to, ka nav pierādījumu par sistēmiskiem trūkumiem, kas liecinātu par iespējamu un acīmredzamu ECPAK garantēto tiesību pārkāpumu nodošanas gadījumā, kā arī MA pieejamo iespēju vērsties ECT, iesniedzējtiesa noraidīja MA argumentu, ka pastāv šo tiesību pārkāpuma risks.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr iesniedzējtiesa jautā, vai ir iespējams izdarīt līdzīgu secinājumu attiecībā uz Hartas 49. panta 1. punkta pārkāpuma risku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā šī tiesa norāda, ka, ciktāl Hartas 49. panta 1. punkts atbilst ECPAK 7. pantam, saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu šīm divām tiesību normām principā ir jāpiešķir vienāda piemērošanas joma. Tāpēc, neveicot papildu pārbaudi, varētu atsaukties uz pamatojumu, kas pieņemts attiecībā uz ECPAK 7. pantu. Tomēr iesniedzējtiesa atzīmē, ka Tiesa vēl nav lēmusi par Hartas 49. panta ietekmi attiecībā uz grozījumiem tiesību normās par nosacītu atbrīvošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ņemot vērā, ka izpildes valstij ir pienākums nodot pieprasīto personu, iesniedzējtiesa uzskata par nepieciešamu izvērtēt šīs valsts kompetenci, lai lemtu par argumentu, kas balstīts uz Hartas 49. panta 1. punkta nesaderību ar tādām tiesību normām par sodiem, kuras varētu piemērot izdevējvalstī, ja šai valstij nav pienākuma ievērot Hartu un Tiesa ir noteikusi augstas prasības attiecībā uz pamattiesību pārkāpuma riska ņemšanu vērā izdevējā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc iesniedzējtiesa uzskata, ka tai ir jāuzdod Tiesai jautājums par kritērijiem, kas izpildes tiesu iestādei būtu jāpiemēro, lai novērtētu, vai izdevējvalstī tiek ievērots sodu likumības princips un vai pastāv šā principa pārkāpuma risks apstākļos, kuros nodošana nav pretrunā nedz valsts konstitūcijai, ne ECPAK.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos ar 2024. gada 7. marta lēmumu, kas Tiesā tika saņemts 2024. gada 14. martā, Supreme Court (Augstākā tiesa, Īrija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-3">
      “Gadījumos, kad saskaņā ar [TSN] (kurā ir iekļautas 2002. gada 13. jūnija [Pamatlēmuma 2002/584] prasības) nodošana tiek pieprasīta, lai veiktu kriminālvajāšanu par terora aktiem, un persona vēlas pretoties šai nodošanai uz tāda pamata, ka tas būtu [ECPAK] 7. panta un [Hartas] 49. panta 2. punkta pārkāpums, jo ir pieņemts likumdošanas pasākums, ar ko tiek mainīta soda daļa, kas būtu izciešama ieslodzījumā, un nosacītas atbrīvošanas noteikumi, un tas ir pieņemts pēc iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, saistībā ar kuru tiek pieprasīta nodošana, ja ir piemērojami šādi apsvērumi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-3">
      i) pieprasītāja valsts (šajā gadījumā Apvienotā Karaliste) ir pievienojusies [ECPAK] un ir transponējusi [ECPAK] valsts tiesībās atbilstīgi 1998. gada Cilvēktiesību likumam (Human Rights Act);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-3">
      ii) Apvienotās Karalistes tiesas (ietverot Apvienotās Karalistes Augstāko tiesu) ir atzinušas, ka attiecīgo [..] tiesas noteikto pasākumu piemērošana ieslodzītajiem, kuri jau izcieš tiesas piespriestu sodu, atbilst [ECPAK];
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-49" title="page-3">
      iii) jebkurai personai, tostarp nododamajai personai, ir iespēja iesniegt sūdzību [ECT];
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-50" title="page-3">
      iv) nav pamata uzskatīt, ka pieprasītāja valsts varētu neīstenot [ECT] pieņemtu lēmumu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-3">
      v) attiecīgi [Augstākā] tiesa uzskata, ka nodošana nav saistīta ar reālu [ECPAK] 7. panta vai Konstitūcijas normu pārkāpumu risku;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-52" title="page-3">
      vi) nav uzskatāms, ka Hartas 19. pants liegtu veikt nodošanu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-3">
      vii) tiesas vai soda noteikšanas procesam nav piemērojams Hartas 49. pants;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-54" title="page-3">
      viii) nav pamata uzskatīt, ka pastāv vērā ņemamas atšķirības [ECPAK] 7. panta un Hartas 49. panta piemērošanā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-3">
      Vai tiesa, kuras spriedums nav pārsūdzams LESD 267. panta 3. punkta izpratnē, un ņemot vērā Hartas 52. panta 3. punktu un dalībvalstu un valstu, kurām atbilstīgi [TSN] ir pienākums īstenot nodošanu uz Eiropas apcietināšanas ordera pamata, savstarpējās uzticēšanās un paļāvības pienākumu, var secināt, ka pieprasītā persona nav pierādījusi reāla riska esamību, ka personas nodošana būtu Hartas 49. panta 2. punkta pārkāpums, vai arī šai tiesai ir jāveic papildu izmeklēšana, un, ja tā, kādam jābūt šīs izmeklēšanas raksturam un apjomam?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Augstākā tiesa ar atsevišķu 2024. gada 25. marta dokumentu lūdza izskatīt šo lietu paātrinātā tiesvedībā, kas paredzēta Tiesas Reglamenta 105. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Reglamenta 105. panta 1. punktā ir noteikts, ka Tiesas priekšsēdētājs pēc iesniedzējtiesas pieteikuma vai izņēmuma kārtā pēc savas ierosmes un pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var nolemt lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja lietas apstākļi prasa to izskatīt īsā termiņā, piemērot paātrinātu tiesvedību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">17</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas priekšsēdētājs 2024. gada 22. aprīlī pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas nolēma apmierināt iesniedzējtiesas lūgumu, lai šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tiktu izskatīts paātrinātā tiesvedībā saskaņā ar Reglamenta 105. panta 1. punktu. Tiesas priekšsēdētājs savu lēmumu pamatoja ar to, ka iesniedzējtiesas uzdotais prejudiciālais jautājums ir izvirzīts lietā attiecībā uz apcietinājumā esošu personu LESD 267. panta 4. punkta izpratnē. Turklāt atbilde uz šo jautājumu, ņemot vērā jautājuma raksturu un apstākļus, kādos tas ir uzdots, var ietekmēt attiecīgās personas paturēšanu apcietinājumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">18</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas priekšsēdētājs noteica, ka rakstveida apsvērumu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 7. maijs. Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 105. panta 2. punktu tiesas sēdes datums tika noteikts 2024. gada 4. jūnijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumus iesniedza pamatlietas dalībnieki, Ungārijas valdība, Eiropas Komisija un Apvienotās Karalistes valdība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">19</a>
</span>). Visi lietas dalībnieki, izņemot Ungārijas valdību, piedalījās tiesas sēdē, kas notika 2024. gada 4. jūnijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai dalībvalsts tiesu iestādes var atteikties izpildīt apcietināšanas orderi, ko kriminālvajāšanas veikšanai izsniegusi Apvienotās Karalistes tiesu iestāde saskaņā ar TSN, pamatojoties uz to, ka varētu pastāvēt Hartas 49. panta 1. punkta pārkāpuma risks, jo pieprasītajai personai notiesāšanas gadījumā tiks piemērots stingrāks nosacītas atbrīvošanas režīms nekā tas, kas bija spēkā iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī. Turklāt iesniedzējtiesa lūdz sniegt norādījumus par veicamās pārbaudes raksturu un apjomu, pirms šā iemesla dēļ tā lemj par atteikumu izpildīt attiecīgo apcietināšanas orderi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TSN un Harta kā piemērojamie tiesību akti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, pirms pievērsties jautājumam pēc būtības par to, kādas ir šo tiesību normu prasības izpildes tiesu iestādei  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">20</a>
</span>), vispirms jānosaka, kuras tiesību normas reglamentē šo lietu un, kas ir svarīgi, kādi interpretācijas un judikatūras kritēriji jāpiemēro.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā četri apcietināšanas orderi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">21</a>
</span>) tika izdoti pēc TSN stāšanās spēkā, minētā nolīguma noteikumi reglamentē šo lietu. Šajā sakarā jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo iesniedzējtiesa, nav jāpiemēro Pamatlēmums 2002/584. Proti, šis pamatlēmums i) bija piemērojams pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">22</a>
</span>), ii) turpināja attiekties uz turpmāko pārejas periodu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">23</a>
</span>) un iii) pēc tam zaudēja spēku attiecībā uz Apvienoto Karalisti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt ir jāpiemēro Harta. Šī lieta ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē, jo tā attiecas uz TSN interpretāciju. Ciktāl valsts tiesas uzdotais jautājums attiecas uz Savienības dalībvalsts (izpildes) tiesu iestādes pienākumiem, šai iestādei, rīkojoties Savienības tiesību piemērošanas jomā, jāievēro Hartas prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savstarpējās uzticēšanās un pamattiesību aizsardzības līdzsvarošana</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārīgi apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jebkura sistēma, kas attiecas uz pārrobežu nodošanu un apcietināšanas orderu izpildi, saskaras ar šķietami pretrunīgām interesēm, kuras, lai sistēma darbotos, ir jāsaskaņo. No vienas puses, jāapsver sistēmas efektivitāte pati par sevi. Lai nodošanas procedūra darbotos, apcietināšanas orderi ir jāizpilda. Tas prasa un paredz augstu savstarpējās uzticēšanās un paļāvības līmeni, kas juridiski izpaužas kā tā dēvētais “savstarpējas atzīšanas” princips. Šis princips nozīmē, ka starp iesaistītajām valstīm pastāv plaša funkcionālā līdzvērtība saistībā ar to atbilstošajām tiesību sistēmām kopumā un jo īpaši attiecīgo personu pamattiesību aizsardzību. No otras puses, šīs pamattiesības ir jāievēro. Šis pienākums attiecas gan uz izdevējiestādi, gan izpildes tiesu iestādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Parasti runa galvenokārt ir par pieprasītās personas pamattiesībām, un valstīm ir pienākums aizsargāt šīs tiesības. Tomēr jautājums var būt sarežģītāks. Var būt situācijas, kurās (gan izdevējām, gan izpildes) valstīm ir jāaizsargā vairākas pamattiesības, kas ne vienmēr ir pretrunā, bet var nonākt konfliktā, un tāpēc ir nepieciešams veikt šo pamattiesību delikātu līdzsvarošanu. Piemēram, izpildes tiesu iestādei acīmredzami ir pienākums pārliecināties, ka izdevējvalstī tiek ievērotas pieprasītās personas pamattiesības. Tajā pašā laikā attiecīgā gadījumā šai pašai izpildes tiesu iestādei var būt pienākums nodrošināt to, kas tiek saukts par Hartas 2. pantā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">24</a>
</span>) nostiprināto tiesību uz dzīvību procesuālo daļu, un tas nozīmē, ka tai ir jāveicina efektīva izmeklēšana, ja ir pārkāptas vai apdraudētas personas tiesības uz dzīvību, un šāda situācija pēc būtības pamato ātru nodošanu izdevējvalstij  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sistēma, saskaņā ar kuru ir jāizpilda apcietināšanas orderi, ja tas nozīmētu pamattiesību pārkāpumu, nav nedz iedomājama, nedz, ciktāl tas attiecas uz Savienības tiesībām, saderīga ar Hartu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savstarpējā uzticēšanās nav absolūts vai binārs jēdziens. Tā vietā, kā Komisija to tēlaini formulēja tiesas sēdē, tā ir slīdoša skala. Pastāv dažādi savstarpējās uzticēšanās veidi un izpausmes. Vienkāršāk sakot, jo lielāka ir pušu savstarpējā uzticēšanās, jo zemāka ir apcietināšanas ordera izpildes tiesu iestādes kontroles pakāpe attiecībā uz to, vai atsevišķos gadījumos nododamajai personai ir problēmas saistībā ar tās pamattiesībām. Tomēr pat šādā situācijā savstarpējā uzticēšanās nenozīmē “aklu” uzticēšanos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">26</a>
</span>). Tas noved pie Pamatlēmuma 2002/584.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz situācijām Savienības iekšienē, tas ir, situācijām starp dalībvalstīm, ir jāpatur prātā, ka šīs situācijas regulē, kā Tiesa tēlaini izteikusies Atzinumā 2/13  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">27</a>
</span>), “Savienības tiesību sistēmas īpašās iezīmes, [kuras] ir izveidojušas principu, noteikumu un savstarpēji atkarīgu tiesisko attiecību strukturētu tīklu, kas savstarpēji saista pašu Savienību un tās dalībvalstis, kā arī savā starpā dalībvalstis, kuras ir apņēmušās, kā atgādināts LES 1. panta otrajā daļā, “veidot vēl ciešāku Eiropas tautu savienību””  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">28</a>
</span>). Šī tiesiskā struktūra ir balstīta uz pamatpremisu, ka, kā noteikts LES 2. pantā, katrai dalībvalstij un visām pārējām dalībvalstīm ir kopīgas vērtības, uz kurām balstās Savienība, un tās to savstarpēji atzīst  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">29</a>
</span>). Šī premisa nozīmē un pamato savstarpējās uzticēšanās pastāvēšanu starp dalībvalstīm, ka šīs vērtības tiks atzītas un līdz ar to tiks ievērotas Savienības tiesības, ar kurām tās tiek īstenotas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to visaugstākais savstarpējās uzticēšanās līmenis attiecībā uz nodošanas situācijām ir atrodams Pamatlēmumā 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi. Šajā ziņā, kā Tiesa ir regulāri atgādinājusi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">31</a>
</span>), Pamatlēmuma 2002/584 6. apsvērumā ir uzsvērts, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir pirmais konkrētais pasākums, ar kuru krimināltiesību jomā īsteno savstarpējas atzīšanas principu, kuru Eiropadome  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">32</a>
</span>) raksturojusi kā tiesu iestāžu sadarbības “stūrakmeni”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas nozīmē, ka slieksnis, lai izpildes tiesu iestāde neizpildītu apcietināšanas orderi pamattiesību apsvērumu dēļ, ir ārkārtīgi augsts. Šajā nolūkā Tiesa ir konsekventi uzskatījusi, ka izpildes tiesu iestādes Eiropas apcietināšanas orderi var atteikties izpildīt vienīgi atbilstoši Pamatlēmumā 2002/584, kā to interpretējusi Tiesa, paredzētajiem pamatiem un ka, tā kā Eiropas apcietināšanas ordera izpilde ir princips, izpildes atteikums tiek saprasts kā izņēmums, kas ir jāinterpretē šauri  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">33</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ņemot vērā to, ka no Pamatlēmuma 2002/584 1. panta 3. punkta izriet, ka šis pamatlēmums negroza pienākumu ievērot Hartā garantētās pamattiesības, Tiesa ir nospriedusi, ka šo tiesību pārkāpuma risks var ļaut izpildes tiesu iestādei izņēmuma kārtā pēc pienācīgas pārbaudes atturēties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi. Tiesa līdz šim ir atzinusi, ka tas attiecas uz Hartas 4. pantā nostiprinātajām tiesībām netikt pakļautam necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">34</a>
</span>), un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. pantu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">35</a>
</span>), kā arī tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un bērna interešu aizsardzību, kas garantētas attiecīgi Hartas 7. un 24. pantā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">36</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz metodoloģiju, kas izpildes tiesu iestādei jāpiemēro, novērtējot šādu risku, Tiesa parasti prasa, lai šī iestāde veiktu divpakāpju pārbaudi. Tas ietver uz dažādiem kritērijiem balstītu analīzi, un tas nozīmē, ka šie posmi nevar savstarpēji pārklāties un jāveic secīgi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">37</a>
</span>). Šajā nolūkā izpildes tiesu iestādei pirmajā posmā ir jānoskaidro, vai pastāv objektīva, ticama, precīza un pienācīgi aktualizēta informācija, kas liecina par reālu risku, ka izdevējā dalībvalstī tiktu pārkāptas pamattiesības. Šo informāciju var iegūt tostarp no starptautisko tiesu nolēmumiem, lēmumiem, ziņojumiem un citiem dokumentiem, kurus ir izstrādājušas Eiropas Padomes iestādes vai kuri izriet Apvienoto Nāciju sistēmas, kā arī no informācijas, kas iekļauta Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) attiecīgajās datubāzēs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">38</a>
</span>). Izmantojot piemēru par iespējamo Hartas 7. un 24. panta pārkāpumu, otrajā posmā izpildes tiesu iestādei konkrēti un precīzi jāpārbauda, kādā mērā pārbaudes pirmajā posmā konstatētās nepilnības var ietekmēt personas, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, apcietinājuma vai tās bērnu aprūpes apstākļus, un vai, ņemot vērā viņu individuālo situāciju, pastāv būtiski un pamatoti iemesli uzskatīt, ka šī persona vai tās bērni tiks pakļauti reālam minēto pamattiesību pārkāpuma riskam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">39</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesa attiecībā uz Hartas 47. pantu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">40</a>
</span>) un Hartas 7. un 24. pantu ir precizējusi, ka ir jāveic divpakāpju pārbaude, pat ja attiecīgā persona nenorāda uz sistēmiskām vai vispārējām nepilnībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">41</a>
</span>). Turpretim Tiesa ir nospriedusi, ka izpildes tiesu iestādei, pamatojoties uz Hartas 4. pantu, var būt pienākums atteikt Eiropas apcietināšanas ordera izpildi attiecībā uz smagi slimu personu, ja šī iestāde nevar izslēgt šā panta pārkāpuma risku, un tai nav jāizpilda pirmais divpakāpju pārbaudes posms  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">42</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ārpus Pamatlēmuma 2002/584</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pievēršoties attiecībām starp Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm, izejas punkts ir tas, ka aksiomātiski attiecības nav un nevar būt balstītas uz tādu pašu savstarpējās uzticēšanās līmeni. Tas tā ir tāpēc, ka vispārējās tiesiskās attiecības starp pusēm pēc definīcijas ir mazāk ciešas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Dalībvalstis – Islande un Norvēģija</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Islande un Norvēģija kā divas no trim valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, ir noslēgušas nolīgumu par nodošanas procedūru ar Savienību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">43</a>
</span>). Kā norādīts nolīguma preambulā un kā uzsvērusi Tiesa, nolīguma līgumslēdzējas puses ir paudušas “savstarpēju uzticēšanos” savu tiesisko sistēmu uzbūvei un darbībai, kā arī spējai nodrošināt taisnīgu tiesu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">44</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai kliedētu iespējamās šaubas par terminoloģiju, jāuzsver, ka, cik man zināms, jēdzieni “mutual trust” un “mutual confidence” tiek lietoti kā sinonīmi. Faktiski lielākajā daļā Savienības oficiālo valodu tiek izmantots tikai viens termins. Līdz ar to, ņemot vērā, ka i) visas Savienības oficiālās valodas ir autentiskas redakcionālās valodas, un ii) līdz ar to visām Savienības tiesību akta valodu versijām principā ir jāatzīst vienāds spēks  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">45</a>
</span>), iii) tāpēc, lai interpretētu kādu Savienības tiesību normu, ir jāsalīdzina versijas dažādās valodās  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">46</a>
</span>), un iv) Savienības tiesību dokumenti dažādās valodās ir jāinterpretē vienoti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">47</a>
</span>), ierosinu Tiesai nemeklēt atšķirību, ja angļu valodā tiek lietoti abi termini: “mutual trust” vai “mutual confidence”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt attiecībā uz nodošanas nolīgumu ar Islandi un Norvēģiju Tiesa ir konstatējusi, ka šā nolīguma noteikumi ir “ļoti līdzīgi atbilstošajiem Pamatlēmuma 2002/584 noteikumiem”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">48</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā sakarā jānorāda, ka, interpretējot šo nolīgumu, Tiesa balstās uz savu attiecīgo Pamatlēmuma 2002/584 normu interpretāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">49</a>
</span>). Pat ja nolīgumā nav ietverta Pamatlēmuma 2002/584 pamatnormai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">50</a>
</span>) analoģiska tiesību norma, Tiesa ir konstatējusi, ka, “lai gan Nolīgumā par nodošanas procedūru nav iekļauts attiecīgs tieši formulēts noteikums, šā nolīguma dalībvalstīm principā ir pienākums izpildīt apcietināšanas orderi, ko izsniegusi cita minētā nolīguma dalībvalsts, un tās šāda rīkojuma izpildi var atteikt vienīgi pašā nolīgumā minēto iemeslu dēļ”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">51</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesa Savienības iekšējās nodošanas kontekstā, kurā tostarp bija iesaistīta Norvēģija, attiecības starp Savienību un Norvēģiju raksturoja kā “priviliģētas attiecības [..], kas pārsniedz ekonomisko un komerciālo sadarbību”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">52</a>
</span>). Tas bija tāpēc, ka Norvēģija “ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzēja puse, piedalās kopējā Eiropas patvēruma sistēmā, ievieš un piemēro Šengenas acquis un ir noslēgusi ar Savienību Nolīgumu par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Islandi un Norvēģiju”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">53</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatzīmē, ka Tiesa sava argumenta atbalstam atsaucas uz to, ka Norvēģija piemēro Šengenas acquis. Mans skaidrojums ir tāds, ka to pamato attiecīgo lietu īpatnības. Katru reizi lietu fakti bija saistīti gan ar Eiropas Ekonomikas zonas valsti, gan ar situāciju Savienības iekšienē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">54</a>
</span>). Savukārt izskatāmā lieta ir skaidrāka, jo tā attiecas tikai uz dalībvalsti (Īriju) un trešo valsti (Apvienoto Karalisti).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Dalībvalstis – trešās valstis</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietā, kurā tika taisīts spriedums Petruhhin  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">55</a>
</span>), viens no jautājumiem situācijā, kas ietilpst Hartas piemērošanas jomā saskaņā ar tās 51. panta 1. punktu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">56</a>
</span>), bija par to, kādus kritērijus izpildes tiesu iestāde varētu piemērot, izpildot izdošanas lūgumu no trešās valsts, ar kuru Savienība nav noslēgusi izdošanas nolīgumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-59" href="#t-59">57</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz attiecīgo ECT judikatūru  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-60" href="#t-60">58</a>
</span>), Tiesa nolēma, ka ar tādu deklarāciju un pievienošanos starptautiskiem līgumiem esamību, kas principā garantē pamattiesību ievērošanu, pašu par sevi nav pietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību pret sliktas izturēšanās risku, ja no uzticamiem avotiem ir saņemta informācija par iestāžu veikto – vai to pieļauto – praksi, kura acīmredzami ir pretrunā ECPAK principiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-61" href="#t-61">59</a>
</span>). Tiesa uzskatīja, ka, ciktāl dalībvalsts, kurai lūdz izdošanu, kompetentās iestādes rīcībā ir informācija, kas pierāda faktisku necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās pret personām risku trešajā valsī, kura ir lūgusi veikt izdošanu, tai ir jāizvērtē šā riska pastāvēšana brīdī, kad tai ir jāpieņem lēmums par personas izdošanu šai valstij  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-62" href="#t-62">60</a>
</span>). Šajā ziņā dalībvalsts, kurai lūdz izdošanu, kompetentajai iestādei ir jāpamatojas uz objektīvu, ticamu, konkrētu un pienācīgi aktualizētu informāciju. Šo informāciju var iegūt tostarp no tādiem starptautisko tiesu nolēmumiem kā ECT spriedumi, trešās valsts, kas ir lūgusi veikt izdošanu, tiesu spriedumiem, kā arī no lēmumiem, ziņojumiem un citiem dokumentiem, kurus ir izstrādājušas Eiropas Padomes iestādes vai kuri izriet no Apvienoto Nāciju sistēmas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-63" href="#t-63">61</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saprotu, ka spriedumā Petruhhin Tiesas prasītā pārbaude nav tik stingra kā divpakāpju pārbaude saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584. Noteicošie ir konkrētie lietas apstākļi, ne vien iespējamie izdevējvalsts tiesību sistēmas trūkumi kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tirdzniecības un sadarbības nolīgums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskais pamats, mērķis un vispārējā struktūra</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā īsi izklāstīts šo secinājumu sadaļā par tiesisko regulējumu, TSN ir asociācijas nolīgums, kura pamatā ir LESD 217. pants  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-64" href="#t-64">62</a>
</span>). Tas tika pieņemts kā “vienīgi Savienības”, nevis jaukts nolīgums, un tas nozīmē, ka dalībvalstis nav līgumslēdzējas puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, kardināls jautājums attiecībā uz jebkura starptautiska nolīguma normām ir par to, vai (atsevišķām) tā normām piemīt tieša iedarbība, kas nozīmē, ka indivīdi uz tām var atsaukties valsts (Savienības) tiesās. Tiesa parasti ir atrisinājusi šo jautājumu, izvērtējot attiecīgā starptautiskā nolīguma normu jēgu, struktūru un noteikumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-65" href="#t-65">63</a>
</span>). Attiecībā uz normām par “nodošanu” saskaņā ar TSN trešās daļas VII sadaļu, manuprāt, šo jautājumu var atrisināt, izvērtējot TSN 5. panta 1. punktu un piemērojot a contrario argumentāciju. Atbilstoši TSN 5. panta 1. punktam, izņemot – attiecībā uz Savienību – TSN trešo daļu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-66" href="#t-66">64</a>
</span>), nekas TSN vai jebkurā papildinošā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas piešķirtu tiesības vai uzliktu pienākumus personām, izņemot tiesības un pienākumus, kas pušu starpā radušies saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām, ne arī tā, ka tas atļautu uz TSN vai jebkuru papildinošu nolīgumu tieši atsaukties pušu iekšzemes tiesību sistēmās. Ņemot vērā to, ka TSN trešā daļa ir skaidri izslēgta, nav pamata uzskatīt, ka tās noteikumiem, tiklīdz tie atbilst parastajiem tiešās iedarbības kritērijiem, nevajadzētu būt tiešai iedarbībai Savienības tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no LESD 216. panta 2. punkta un Tiesas pastāvīgās judikatūras, TSN kā Savienības noslēgts starptautisks nolīgums ir tai saistošs un tās tiesību sistēmas neatņemama sastāvdaļa no tā spēkā stāšanās brīža  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-67" href="#t-67">65</a>
</span>). Interpretējot starptautiskos līgumus, Tiesa īpašu uzmanību pievērš līguma mērķiem. Tādējādi saskaņā ar pastāvīgo judikatūru starptautisks nolīgums ir interpretējams ne tikai atkarībā no tā teksta formulējuma, bet arī ņemot vērā tā mērķus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-68" href="#t-68">66</a>
</span>). Būtiski, ka tad, ja nolīguma noteikumu un attiecīgo Savienības noteikumu formulējums ir identisks, tas nenozīmē, ka tie arī noteikti būtu identiski jāinterpretē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-69" href="#t-69">67</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TSN mērķis 1. pantā ir definēts kā pamata izveide plašām Savienības un Apvienotās Karalistes attiecībām labklājības un labu kaimiņattiecību telpā, ko raksturo ciešas un miermīlīgas attiecības, kuru pamatā ir sadarbība, ievērojot pušu autonomiju un suverenitāti. TSN 3. pantā ir precizēts, ka puses ar patiesu savstarpēju cieņu un labticību palīdz viena otrai veikt uzdevumus, kas izriet no nolīguma. Nolīguma interpretācija saskaņā ar tā 4. panta 1. punktu ir jāinterpretē labticīgi, atbilstoši to parastajai nozīmei to kontekstā un ņemot vērā nolīguma mērķi un nolūku saskaņā ar starptautisko publisko tiesību interpretācijas paražu normām, tostarp tām, kas kodificētas Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-70" href="#t-70">68</a>
</span>). Lielākai noteiktībai – nedz TSN, nedz jebkurš papildinošais nolīgums nerada pienākumu interpretēt to noteikumus saskaņā ar vienas vai otras puses tiesību aktiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-71" href="#t-71">69</a>
</span>); tāpat TSN vai jebkura papildinoša nolīguma interpretācija, ko sniedz vai otras puses tiesas, nav saistoša otras puses tiesām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-72" href="#t-72">70</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Detalizēti neiedziļinoties atbilstošajās LES un LESD tiesību normās, uzreiz kļūst skaidrs, ka šis mērķis tā ambīciju un nolūku ziņā ir ļoti tālu no tā, kas atrodams LES un LESD preambulā un pirmajos pantos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, turpinot un lasot TSN materiālās tiesību normas, atklājas ievērojami lielāks vēriens nekā tas, kas minēts tā sākuma pantos. Tādējādi trešajā daļā par tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-73" href="#t-73">71</a>
</span>) un, konkrētāk, trešās daļas VII sadaļā par izdošanu ir ietverts sīki izstrādāts noteikumu kopums ar Savienības un Apvienotās Karalistes savstarpējām tiesībām un pienākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, TSN 524. pantā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-74" href="#t-74">72</a>
</span>) attiecībā uz visu TSN trešo daļu ir noteikts, ka i) TSN trešajā daļā paredzētā sadarbība balstās uz pušu un dalībvalstu daudzgadīgām tradīcijām demokrātijas un tiesiskuma ievērošanā un personu pamattiesību un brīvību aizsardzībā, tai skaitā to, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un ECPAK, un uz to, cik svarīga ir minētajā konvencijā ietverto tiesību un brīvību īstenošana iekšzemē, un ii) nekas trešajā daļā nemaina pienākumu ievērot pamattiesības un tiesiskos principus, kas jo īpaši atspoguļoti ECPAK un Savienības gadījumā – Hartā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl šāds raksturojums ir pieļaujams attiecībā uz Savienības un trešās valsts noslēgtu starptautisku nolīgumu, TSN 524. pants ir konstitucionālas nozīmes tiesību norma. Tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās pēc definīcijas ir tiesību joma, kas pēc būtības ietver pamattiesības. Tas, ka Savienība un Apvienotā Karaliste apliecina savstarpējo apņemšanos ievērot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, ir spēcīgs signāls par to, cik cieša ir sadarbība, uz ko attiecas TSN trešā daļa, un kalpo kā interpretācijas kritērijs visai šai daļai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nodošanas mehānisms saskaņā ar TCA</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TSN trešās daļas VII sadaļas mērķis tā 596. pantā raksturots kā tāds, kas nodrošina, ka izdošanas sistēma starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti, no otras puses, balstās uz nodošanas mehānismu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā to, ka šajā tiesību normā ir izmantoti termini “izdošana” un “nodošana”, ir lietderīgi izteikt ļoti īsu piezīmi par terminoloģiju. Savienības tiesībās “nodošana” saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584 attiecas uz situāciju starp divām dalībvalstīm, savukārt “izdošana” vispārīgi attiecas uz situāciju starp dalībvalsti un trešo valsti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-75" href="#t-75">73</a>
</span>). Tomēr, ja šīs trešās valstis ir cieši saistītas ar Savienību, piemēram, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, izmanto terminu “nodošanas procedūras”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-76" href="#t-76">74</a>
</span>). Tas pats attiecas uz TSN. VII sadaļā parasti ir atsauce uz “nodošanu”, aprakstot situāciju starp Savienības dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti, un uz “izdošanu” saistībā ar situāciju starp dalībvalstīm vai Apvienoto Karalisti un trešo valsti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-77" href="#t-77">75</a>
</span>). Kāpēc tad TCA 596. pantā ir atsauce gan uz izdošanu, gan nodošanu? Izskaidroju to tādējādi, ka “izdošana” tiek uzskatīta par starptautisko publisko tiesību standarta terminu, savukārt “nodošana” attiecas uz situācijām, kurās iesaistīta Savienība un daži tās tuvākie partneri, kā aprakstīts iepriekš  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-78" href="#t-78">76</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TSN 599. pantā ir aplūkota nodošanas mehānisma darbības joma un precizēts, kad var izdot apcietināšanas orderi. Atbilstoši TSN 599. panta 1. punktam apcietināšanas orderi var izsniegt par darbībām, par kurām izdevējvalsts tiesību aktos paredzēts brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kura maksimālais ilgums ir vismaz 12 mēneši, vai par jau piespriestu sodu vai jau piemērotu drošības līdzekli, kuru ilgums ir vismaz četri mēneši. Turklāt saskaņā ar TCA 599. panta 3. punktu, jo īpaši ievērojot TSN 600. pantu, 601. panta 1. punkta b) līdz h) apakšpunktu un 604. pantu, valsts nedrīkst atteikties izpildīt apcietināšanas orderi, kas tostarp attiecas uz teroristu noziedzīgiem nodarījumiem, ja par šiem noziedzīgiem nodarījumiem ir paredzēts brīvības atņemšanas sods vismaz 12 mēnešus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TSN 600. un 601. pantā ir noteikti vairāki obligāti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-79" href="#t-79">77</a>
</span>) un fakultatīvi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-80" href="#t-80">78</a>
</span>) apcietināšanas ordera neizpildīšanas pamati. Tāpat kā atbilstošajos Pamatlēmuma 2002/584 noteikumos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-81" href="#t-81">79</a>
</span>), neviens no šiem pamatiem nav tieši saistīts ar pamattiesībām vispār vai acīmredzami jo īpaši ar Hartas 49. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar TSN 604. panta c) punktu izpildes tiesu iestādes veiktai apcietināšanas ordera izpildei var piemērot garantiju: ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv reāls apdraudējums pieprasītās personas pamattiesību ievērošanai, izpildes tiesu iestāde, pirms tā pieņem lēmumu par apcietināšanas ordera izpildi, attiecīgā gadījumā var pieprasīt papildu garantijas attiecībā uz izturēšanos pret pieprasīto personu pēc tās nodošanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TSN 613. pantā ir reglamentēti lēmumi par nodošanu. Atbilstoši šīs normas 1. punktam izpildes tiesu iestādei jāpieņem lēmumu par to, vai persona ir nododama, ievērojot VII sadaļā noteiktos termiņus un saskaņā ar tajā definētajiem nosacījumiem, it īpaši 597. pantā noteikto proporcionalitātes principu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-82" href="#t-82">80</a>
</span>). Atbilstoši TSN 613. panta 2. punktam, ja izpildes tiesu iestāde uzskata, ka informācija, ko paziņojusi izdevējvalsts, ir nepietiekama, lai ļautu pieņemt lēmumu par nodošanu, tā lūdz, lai steidzami sniedz vajadzīgo papildu informāciju, konkrēti to, kas attiecas uz 597. pantu, 600. līdz 602. pantu, 604. un 606. pantu, un tā var noteikt termiņu tās saņemšanai, ņemot vērā to, ka ir vajadzīgs ievērot termiņus, kas noteikti 615. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatzīmē, ka neviens noteikums tieši neatbilst Pamatlēmuma 2002/584 1. panta 2. punktam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-83" href="#t-83">81</a>
</span>). Tomēr tas nemaina faktu, ka iestādēm ir netiešs vispārējs pienākums izpildīt apcietināšanas orderi, kas izdots, pamatojoties uz TSN. Saprotu, ka visi TSN trešās daļas VII sadaļas noteikumi ir balstīti uz šo pieņēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TSN trešās daļas VII sadaļas noteikumus raksturo augsts uzticēšanās līmenis starp Savienību un Apvienoto Karalisti attiecībā uz apņemšanos aizstāvēt pamattiesības. Visu tekstu caurvij savstarpējā uzticēšanās tam, ka pamattiesības ir bijušas, tiek un tiks aizsargātas nākotnē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-84" href="#t-84">82</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šī kodolīgā un nebūt ne izsmeļošā pārskata par dažiem svarīgākajiem TSN trešās daļas VII sadaļas noteikumiem izriet, ka Savienība un Apvienotā Karaliste ir izveidojušas nodošanas sistēmu, kurai raksturīga ievērojama tuvība un augsts savstarpējās uzticēšanās līmenis. Proti, iesniedzējtiesa uzskata, ka TSN trešās daļas VII sadaļā ietvertās normas ir “identiskas [Pamatlēmumā 2002/584] ietvertajiem [nodošanas] noteikumiem”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-85" href="#t-85">83</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis iesniedzējtiesas apgalvojums skar izskatāmās lietas būtību un šajā stadijā liek ievērot piesardzību. Lai gan lielākā daļa TSN trešās daļas VII sadaļas noteikumu ir līdzīgi Pamatlēmuma 2002/584 noteikumiem, ciktāl tie ir formulēti identiski, ir punkti, kuros abi tiesību akti atšķiras  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-86" href="#t-86">84</a>
</span>), un spilgts piemērs ir jautājums par politiskiem noziedzīgiem nodarījumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-87" href="#t-87">85</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izpildes tiesu iestādes pienākumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas noved pie šīs lietas kodola, kas ir jautājums par izpildes tiesu iestādes pienākumiem attiecībā uz to, kā izdevējvalsts iestādes ievēro pamattiesības. Tāpēc ir vajadzīgas šādas piezīmes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, ņemot vērā, ka attiecīgā situācija ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā saskaņā ar Hartas 51. panta 1. punktu, izpildes tiesu iestādei, kas lemj par apcietināšanas ordera izpildi, Harta ir saistoša, jo tai ir jānodrošina, lai pieprasītās personas nodošana neradītu tās Hartā paredzēto tiesību pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, izpildes tiesu iestādei šī pārbaude ir jāveic tikai tad, ja persona, uz kuru attiecas apcietināšanas orderis, norāda uz šādu ārkārtēju pamattiesību pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, manuprāt, ir veltīgi mēģināt transponēt divpakāpju pārbaudi, kas kopš sprieduma Aranyosi un Căldăraru  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-88" href="#t-88">86</a>
</span>) tiek piemērota Savienības iekšējām situācijām ar TSN izveidotajā sistēmā. Kā sīkāk paskaidrots iepriekš, šī judikatūrā paredzētā pārbaude ir balstīta uz visaugstāko iespējamo savstarpējās uzticēšanās līmeni Savienības tiesību sistēmā, proti, uz savstarpējo uzticēšanos starp Savienības dalībvalstīm. Savstarpējās uzticēšanās līmenis starp Savienību un Apvienoto Karalisti ir augsts, bet ne tik augsts kā uzticēšanās līmenis, kas ir Pamatlēmuma 2002/584 pamatā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, savstarpējā uzticēšanās nav binārs jēdziens, bet gan drīzāk slīdoša skala, un, kā izklāstīts iepriekš, attiecīgie TSN noteikumi ir balstīti uz ievērojamu savstarpējās uzticēšanās līmeni, kas pārsniedz uzticēšanos, kāda pastāv starp dalībvalsti un lielāko daļu trešo valstu. Tādējādi no izpildes tiesu iestādes principā tiek sagaidīts, ka tā izpildīs apcietināšanas orderi, un to var neizpildīt tikai tad, ja ir konkrēti pierādījumi par reālu pamattiesību pārkāpuma risku. Savienība un Apvienotā Karaliste ar attiecīgajiem TSN noteikumiem ir paudušas pārliecību, ka gan Savienība, gan Apvienotā Karaliste pildīs savus pienākumus pamattiesību jomā. Tādējādi pastāv atspēkojama prezumpcija, ka līgumslēdzējas puses līdz šim ir aizsargājušas, aizsargā un arī turpmāk aizsargās pamattiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā sakarā es ierosinu Tiesai i) vispirms piemērot kritērijus, kas ir salīdzināmi ar spriedumā Petruhhin  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-89" href="#t-89">87</a>
</span>) izklāstītajiem, bet ii) ar nosacījumu, ka izpildes tiesu iestāde pati izvērtēs pamattiesības, uz kurām tā atsaucas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā, ja Īrijas iestāžu rīcībā ir pierādījumi par reālu pamattiesību pārkāpuma risku pieprasījuma iesniedzējā trešā valstī, tām ir jānovērtē šis risks, kad tām ir jālemj par personas izdošanu šai valstij. Šajā nolūkā izpildes tiesu iestādei ir jābalstās uz objektīvu, ticamu, konkrētu un pienācīgi aktualizētu informāciju. Šo informāciju var iegūt tostarp no tādiem starptautisko tiesu nolēmumiem kā ECT spriedumi, trešās valsts, kas ir lūgusi veikt izdošanu, tiesu spriedumiem, kā arī no lēmumiem, ziņojumiem un citiem dokumentiem, kurus ir izstrādājušas Eiropas Padomes iestādes vai kuri izriet no Apvienoto Nāciju sistēmas. Tikai deklarāciju esamība un pievienošanās starptautiskiem līgumiem, kas garantē pamattiesību ievērošanu, principā ir nepietiekama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtiski ir uzsvērt, ka nepietiek ar to, ka izpildes tiesu iestāde vienkārši balstās uz to, ka Apvienotā Karaliste pēc tās izstāšanās no Savienības turpina būt ECPAK dalībvalsts. Tāpat nav pietiekami formāli atsaukties tikai uz Apvienotās Karalistes tiesu judikatūru, lai pierādītu nodošanas procedūras saderību ar attiecīgajām pamattiesībām. Izpildes tiesu iestādei ir jāveic sava pārbaude, lai tā, tēlaini izsakoties, pati izdomātu, vai nodošana ir saderīga ar pamattiesībām. Tas nozīmē, ka izpildes tiesu iestāde nevar vienkārši ņemt vērā attiecīgo Apvienotās Karalistes tiesu spriedumu esamību. Lai gan šādi spriedumi var liecināt par pamattiesību ievērošanu, izpildes tiesu iestādei joprojām ir jāveic savs novērtējums un jāizdara sava “subsumpcija” šajā jautājumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hartas 49. panta 1. punkts</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan acīmredzami apzinos, ka galu galā iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai šajā lietā pastāv Hartas 49. panta 1. punkta pārkāpuma risks, uzskatu, ka, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, Tiesa šajā posmā var sniegt norādījumus iesniedzējtiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka režīms, kas atļauj nosacītu atbrīvošanu Ziemeļīrijā, tika grozīts no 2021. gada 30. aprīļa. Pirms šīm izmaiņām personai, kas notiesāta par noteiktiem ar terorismu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, pēc puses soda izciešanas bija tiesības uz automātisku nosacītu atbrīvošanu. Saskaņā ar režīmu, ko piemēro no minētā datuma, šādas personas nosacīta atbrīvošana ir jāapstiprina specializētai iestādei, un tā var notikt tikai pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi divas trešdaļas sava soda.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jautājums ir par to, vai šī nosacītas atbrīvošanas režīma maiņa nav pretrunā Hartas 49. panta 1. punkta otrajā teikumā nostiprinātajam atpakaļejoša spēka aizlieguma principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Hartas 49. panta 1. punktu nevienu nevar atzīt par vainīgu nodarījumā, kas ir darbība vai bezdarbība un ko tā izdarīšanas brīdī saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām vai starptautiskajām tiesībām neuzskata par noziedzīgu nodarījumu. Tāpat nevar piemērot bargāku sodu par to, kas bijis spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī. Ja pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas tiesību aktos ir paredzēts vieglāks sods, piemēro šo sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Hartas 49. pantā ir ietvertas prasības par sodu piemērošanai. Šajā tiesību normā nav ietverti (vienkārši) principi Hartas 52. panta 5. punkta nozīmē, bet gan noteiktas īstenojamas tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-90" href="#t-90">88</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa jau ir nospriedusi, ka Hartas 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir ietvertas tādas pašas prasības kā tās, kas izriet no ECPAK 7. panta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-91" href="#t-91">89</a>
</span>), attiecīgi apstiprinot norādes, kas ietvertas nesaistošos, bet tomēr informatīvos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-92" href="#t-92">90</a>
</span>) paskaidrojumos attiecībā uz Hartu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-93" href="#t-93">91</a>
</span>). Turklāt 49. panta 1. punkta pirmo divu teikumu formulējums ir identisks ECPAK 7. panta 1. punkta formulējumam. Līdz ar to var atsaukties uz attiecīgo ECT judikatūru  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-94" href="#t-94">92</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā sakarā jāuzsver, ka ECPAK 7. pantā ietvertā garantija, kas ir būtisks tiesiskuma elements, ieņem nozīmīgu vietu ECPAK aizsardzības sistēmā, par ko liecina tas, ka saskaņā ar ECPAK 15. pantu nav pieļaujama nekāda atkāpe no tās  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-95" href="#t-95">93</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norāda pati iesniedzējtiesa, ECT ir noraidījusi argumentu, ka soda atcelšanas vai pirmstermiņa atbrīvošanas sistēmā veiktas izmaiņas ar atpakaļejošu spēku ir pretrunā ECPAK 7. pantam, jo šādi pasākumi nav uzskatāmi par daļu no “soda” šā panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan jēdzienam “sods” ir autonoms tvērums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-96" href="#t-96">94</a>
</span>), ECT  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-97" href="#t-97">95</a>
</span>) savā judikatūrā nošķir pasākumu, kas pats par sevi ir sods, un pasākumu, kas attiecas uz soda izpildi vai īstenošanu. Tādējādi, ja pasākuma būtība un mērķis ir saistīts ar soda atcelšanu vai pirmstermiņa atbrīvošanas režīma izmaiņām, tas nav daļa no “soda” ECPAK 7. panta izpratnē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-98" href="#t-98">96</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā iesniedzējtiesa atzīmē, ka ECT ir norādījusi, ka “atšķirība starp pasākumu, kas uzskatāms par “sodu”, un pasākumu, kas uzskatāms par “soda” “izpildi” vai “īstenošanu”, ne vienmēr ir skaidri noteikta” [Neoficiāls tulkojums] un ka ir iespējams, ka soda izpildes ietvaros īstenoti pasākumi ne vien attiecas uz soda izpildes veidu, bet, gluži pretēji, var ietekmēt tā apmēru. Iesniedzējtiesa šeit atsaucas uz spriedumu Del Río Prada pret Spāniju. Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai un, ja atbilde ir apstiprinoša, tad kādā mērā šis spriedums ir atkāpe no iepriekšējās ECT judikatūras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neuzskatu, ka iesniedzējtiesas minētais ECT spriedums ir atkāpe no šīs tiesas pastāvīgās judikatūras par ECPAK 7. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citētajā sprieduma Del Río Prada pret Spāniju rindkopā ir atsauce uz šīs tiesas agrāko un pastāvīgo judikatūru. Tādējādi ECT jau pirms minētā sprieduma pasludināšanas ir ļoti cieši pievērsusi uzmanību tam, vai pasākums, kas šķietami attiecas uz soda izpildi vai īstenošanu, faktiski ietekmē soda apmēru. Citiem vārdiem sakot, nesaskatu iespēju apgalvot, kā to dara MA, ka spriedums Del Río Prada pret Spāniju liecina par “elastīgāku ECT pieeju [ECPAK] 7. panta piemērošanā, nekā ir bijis iepriekšējā judikatūrā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-99" href="#t-99">97</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietā Del Río Prada pret Spāniju pieteikuma iesniedzējai Del Río Prada kundzei par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti laikā no 1982. līdz 1987. gadam, tika piespriests brīvības atņemšanas sods uz vairāk nekā 3 000 gadiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-100" href="#t-100">98</a>
</span>). Pēc tam šis sods tika ievērojami samazināts saskaņā ar 1973. gada Spānijas Kriminālkodeksu, kas paredzēja maksimālo reālo brīvības atņemšanu uz 30 gadiem. Šajā sakarā pieteikuma iesniedzējai bija tiesības uz noteiktu viņas soda atcelšanu par darbu un mācībām ieslodzījuma vietā. Pēc tam, proti, pēc pieteikuma iesniedzējas notiesāšanas un atbrīvošanas no ieslodzījuma, Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) ieviesa jaunu tiesību doktrīnu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-101" href="#t-101">99</a>
</span>), saskaņā ar kuru soda atcelšana ir jāpiemēro katram atsevišķam sodam, nevis maksimālajam 30 gadu termiņam. Tā rezultātā tika pagarināts laiks, ko daudzi ieslodzītie, tostarp Del Río Prada kundze, pavadītu cietumā, kā rezultātā ECT konstatēja ECPAK 7. panta pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">To darot, ECT uzskatīja par izšķirošu, ka pieteikuma iesniedzējas notiesāšanas brīdī un laikā, kad viņai tika paziņots lēmums apvienot sodus un noteikt maksimālo brīvības atņemšanas sodu, nekas neliecināja par kādu pamanāmu judikatūras attīstības virzienu atbilstoši attiecīgajam Spānijas Augstākās tiesas spriedumam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-102" href="#t-102">100</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sprieduma Del Río Prada pret Spāniju izņēmuma raksturu apstiprina vēlākais ECT lēmums lietā Devriendt  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-103" href="#t-103">101</a>
</span>). Šajā gadījumā attiecībā uz notiesāšanu ar mūža ieslodzījumu Beļģijas likumā tika paaugstināts minimālais nosacītas atbrīvošanas slieksnis no 10 līdz 15 gadiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-104" href="#t-104">102</a>
</span>). Šī paaugstināšana notika laikā starp attiecīgās personas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un (galīgo) notiesāšanu. ECT skaidri nošķīra šo lietu no sprieduma Del Río Prada pret Spāniju un konstatēja, ka ECPAK 7. pants nav pārkāpts. It īpaši tā uzskatīja, ka attiecīgā nosacītā atbrīvošana bija brīvības atņemšanas soda izpildes metode, saskaņā ar kuru notiesātā persona izcieš sodu ārpus ieslodzījuma vietas, ievērojot paredzētos nosacījumus noteiktā pārbaudes laikā, un ka šī lieta šajā ziņā atšķīrās no sprieduma Del Río Prada pret Spāniju, kurā runa bija par izciešamā soda samazināšanu, nevis tikai par soda izpildes nosacījumu samazināšanu vai pielāgošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-105" href="#t-105">103</a>
</span>). Tā arī norādīja, ka, lai gan jaunā režīma rezultātā tika palielināts termiņš, lai iegūtu tiesības uz nosacītu atbrīvošanu un tas neapšaubāmi radīja skarbāku situāciju saistībā ar pieteikuma iesniedzēja aizturēšanu, pretēji situācijai spriedumā Del Río Prada pret Spāniju, šāda bargāka attieksme nepadarīja neiespējamu nosacītu atbrīvošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-106" href="#t-106">104</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai noteiktu, vai soda izpildes laikā veiktais pasākums attiecas tikai uz soda izpildes veidu vai, gluži pretēji, ietekmē tā apmēru, katrā atsevišķā gadījumā ir jāpārbauda, kāds ir faktiski piemērotais “sods” saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas bija spēkā faktu rašanās laikā, vai, citiem vārdiem sakot, kāds bija tā būtiskais raksturs. To darot, jāņem vērā valsts tiesības kopumā un veids, kā tās tika piemērotas faktu rašanās laikā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-107" href="#t-107">105</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šeit jāatzīmē, ka nekas neliecina par to, ka par apgalvotajām darbībām piemērojamie sodi, proti, mūža ieslodzījums, būtu mainījušies no iespējamās faktu izdarīšanas datuma līdz pat šai dienai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt apstāklis, ka saskaņā ar grozīto režīmu, kas atļauj nosacītu atbrīvošanu Ziemeļīrijā, persona, kas notiesāta par noteiktiem ar terorismu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, vairs nav tiesīga uz automātisku nosacītu atbrīvošanu pēc tam, kad ir izcietusi pusi no piespriestā soda, bet šādas personas nosacīta atbrīvošana ir jāapstiprina specializētai iestādei un tā var notikt tikai pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi divas trešdaļas no piespriestā soda, nemaina faktu, ka pat nosacītas atbrīvošanas gadījumā šī persona joprojām izcieš sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, var secināt, ka režīms, kas pieļauj nosacītu atbrīvošanu, neietilpst “soda” definīcijā Hartas 49. panta 1. punkta otrā teikuma izpratnē un tādējādi uz to neattiecas šī tiesību norma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu, ciktāl Hartā ir ietvertas tiesības, kuras atbilst ECPAK garantētajām tiesībām, šo tiesību nozīme un apjoms ir tāds pats kā ECPAK noteiktajām tiesībām. Tas neliedz Savienības tiesībās paredzēt plašāku aizsardzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl tas rada jautājumu par to, vai Hartas 49. panta 1. punktam ir plašāka darbības joma vai tas izvirza stingrākas prasības nekā ECPAK 7. panta 1. punkts, nesaskatu ne iespēju apsvērt, ne iemeslu uzskatīt, ka tas tā varētu būt. Jo īpaši, kā uzsvēra Komisija, dalībvalstīm nav kopīgu konstitucionālu tradīciju, saskaņā ar kurām Hartas 49. panta 1. punkta darbības jomai būtu jābūt plašākai nekā ECPAK 7. panta 1. punkta darbības jomai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai uz Supreme Court (Augstākā tiesa, Īrija) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-149" title="page-3">
      Ja dalībvalsts saņem Apvienotās Karalistes lūgumu saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, trešās daļas VII sadaļas noteikumiem par pieprasītās personas nodošanu un ja ir iesniegti argumenti un pierādījumi, ka pieprasītās personas nodošana pārkāptu tās tiesības saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 1. punktu:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">dalībvalstu tiesu iestādēm ir jāveic pašām savs novērtējums, lai noteiktu, vai nodošana neskars Pamattiesību hartas 49. panta 1. punktā minētās tiesības;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">šajā ziņā tām ir jābalstās uz objektīvu, ticamu, konkrētu un pienācīgi aktualizētu informāciju;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">tās var atteikt nodošanu, ja ir nopietns un pamatots iemesls uzskatīt, ka pieprasītā persona būtu pakļauta reālam riskam, ka nodošanas gadījumā tiktu pārkāptas tās pamattiesības, kas garantētas Pamattiesību hartas 49. panta 1. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-153" title="page-3">
      Fakts, ka notiesāšanas gadījumā pieprasītajai personai tiks piemērots stingrāks nosacītas atbrīvošanas režīms nekā tas, kas bija spēkā iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas dienā, pats par sevi nav Pamattiesību hartas 49. panta 1. punkta pārkāpums.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – angļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">2</a>
</span>) OV 2021, L 149, 10. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">3</a>
</span>) Padomes Lēmums (ES) 2021/689 (2021. gada 29. aprīlis) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu TSN un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (OV 2021, L 149, 2. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">4</a>
</span>) Padomes Lēmums (Euratom) 2020/2253 (2020. gada 29. decembris), ar ko apstiprina to, ka Eiropas Komisija noslēdz Nolīgumu starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par sadarbību drošā kodolenerģijas izmantošanā miermīlīgiem mērķiem, un to, ka Eiropas Komisija Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdz TSN (OV 2020, L 444, 11. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">5</a>
</span>) Skat. TSN 783. panta 2. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">6</a>
</span>) Skat. TSN 783. panta 1. punktu un paziņojumu par TSN un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai spēkā stāšanos (OV 2021, L 149, 2540. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">7</a>
</span>) Par kopīgiem un institucionāliem noteikumiem (pirmā daļa), tirdzniecību, transportu, zvejniecību un citiem pasākumiem (otrā daļa), tiesībaizsardzību un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (trešā daļa), tematisko sadarbību (ceturtā daļa), dalību Savienības programmās, pareizu finanšu pārvaldību un finanšu noteikumiem (piektā daļa), strīdu izšķiršanu un horizontālajiem noteikumiem (sestā daļa) un nobeiguma noteikumiem (septītā daļa).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">8</a>
</span>) Kopīgie un institucionālie noteikumi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">9</a>
</span>) Interpretācijas principi un definīcijas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">10</a>
</span>) Vispārīgi noteikumi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">11</a>
</span>) Saskaņā TSN 778. panta 2. punkta r) apakšpunktu 43. pielikums ir trešās daļas VII sadaļas neatņemama sastāvdaļa. Skat. arī TSN 606. pantu par apcietināšanas ordera saturu un formu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">12</a>
</span>) TSN 599. panta nosaukums ir “Darbības joma”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">13</a>
</span>) TSN 604. panta nosaukums ir “Garantijas, kas izsniegšanas valstij jāsniedz īpašos gadījumos”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">14</a>
</span>) Četri noziedzīgi nodarījumi ir dalība aizliegtā organizācijā, terora aktu īstenošanā iesaistītas organizācijas darbības vadīšana, sazvērestība, lai vadītu terora aktu īstenošanā iesaistītas organizācijas darbību, un gatavošanās terora aktu īstenošanai.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">15</a>
</span>) Padomes Pamatlēmums (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1. lpp.) ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/JHA (2009. gada 26. februāris) (OV 2009, L 81, 24. lpp.) (turpmāk tekstā – “Pamatlēmums 2002/584”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">16</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 21. oktobris (CE:ECHR:2013:1021JUD004275009) (turpmāk tekstā – “spriedums Del Río Prada pret Spāniju”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">17</a>
</span>) Turklāt, ja lietā rodas būtiskas neskaidrības, kuras skar valsts konstitucionālo tiesību un Savienības tiesību pamatjautājumus, var būt nepieciešams, ņemot vērā šādas lietas īpašos apstākļus, to izskatīt īsā termiņā. Skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2018. gada 19. oktobris, Wightman u.c. (C‑621/18, EU:C:2018:851, 10. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">18</a>
</span>) Skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2024. gada 22. aprīlis, Alchaster (C‑202/24, EU:C:2024:343, 7. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">19</a>
</span>) Apvienotās Karalistes tiesības iestāties un piedalīties procedūrā reglamentē 90. panta 1. punkts Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Izstāšanās līgums”), ko Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas Kopienas vārdā apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome ar Lēmumu (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) (OV 2020, L 29, 1. lpp.). Saskaņā ar Izstāšanās līguma 90. panta 1. punktu, kamēr Tiesas spriedumi un rīkojumi visās tiesvedībās un par visiem 86. pantā minētajiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu [Tiesā izskatīšanā esošajās lietās] nav kļuvuši galīgi, Apvienotā Karaliste var iesaistīties tādā pašā veidā, kā dalībvalsts vai – lietās, kas iesniegtas Tiesā saskaņā ar LESD 267. pantu –, piedalīties Tiesas procedūrā tāpat kā dalībvalsts. Šajā periodā Tiesas sekretārs paziņo Apvienotajai Karalistei, tajā pašā laikā un veidā kā dalībvalstīm, par katru lietu, ko dalībvalsts tiesa iesniegusi Tiesā prejudiciāla nolēmuma saņemšanai. Ņemot vērā to, ka joprojām ir izskatīšanā esošas lietas Izstāšanās līguma 86. panta izpratnē, Apvienotajai Karalistei ir tiesības iestāties šajā tiesvedībā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">20</a>
</span>) Saskaņā ar TSN 598. panta c) punktu “izpildes tiesu iestāde” ir izpildes valsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izpildīt apcietināšanas orderi, pamatojoties uz minētās valsts iekšzemes tiesību aktiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">21</a>
</span>) Saskaņā ar TSN 598. panta a) punktu “apcietināšanas orderis” ir tiesas nolēmums, ko izsniedz valsts, lai cita valsts apcietinātu un nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanas veikšanai vai lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, vai arī lai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">22</a>
</span>) Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības stājās spēkā 2020. gada 31. janvārī.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">23</a>
</span>) Pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. Izstāšanās līguma 127. pantā ir paredzēts, ka pārejas periodā Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā ir piemērojamas Savienības tiesības, ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi. Tā kā Izstāšanās līgumā attiecībā uz noteikumiem par Eiropas apcietināšanas orderi nav paredzēta atkāpe no 127. panta, pārejas periodā šie noteikumi joprojām bija piemērojami.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">24</a>
</span>) Un atbilstošajā ECPAK 2. pantā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">25</a>
</span>) Par šo jautājumu skat., piemēram, ECT spriedumu, 2019. gada 9. jūlijs, Romeo Castaño pret Beļģiju (CE:ECHR:2019:0709JUD000835117).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">26</a>
</span>) Par šo tēmu skat. Lenaerts, K., “La vie après l’avis: exploring the principle of mutual (yet not blind) trust”, Common Market Law Review, 54. sēj., 2017, 805.–840. lpp., 806. lpp., un Bay Larsen, L., “Some reflections on mutual recognition in the Area of Freedom, Security and Justice”, no Cardonnel, P., Rosas, A. un Wahl, N. (red.), Constitutionalising the EU Judicial System: Essays in Honour of Pernilla Lindh, Hart Publishing, Londona, 2012, 139.–152. lpp., 140. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">27</a>
</span>) Atzinums 2/13 (Savienības pievienošanās ECPAK), 2014. gada 18. decembris (EU:C:2014:2454).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">28</a>
</span>) Skat. Atzinumu 2/13 (Savienības pievienošanās ECPAK), 2014. gada 18. decembris (EU:C:2014:2454, 167. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">29</a>
</span>) LES 2. pants nav vienkāršs politiska rakstura norādījumu vai nodomu paziņojums, bet tajā ir ietvertas vērtības, kas attiecas uz pašu Savienību kā kopējas tiesību sistēmas identitāti; šīs vērtības ir konkretizētas principos, kuros ietverti dalībvalstīm juridiski saistoši pienākumi. Skat. spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome (C‑156/21, EU:C:2022:97, 232. punkts). Nesenu LES 2. panta novērtējumu doktrīnā skat. Nettesheim, M., “Die föderale Homogenitätsklausel des Art. 2 EUV”, Europarecht, 2024, 269.–299. lpp., 273. lpp., kas šo tiesību normu definē kā “federālo homogenitātes klauzulu”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">30</a>
</span>) Atzinums 2/13 (Savienības pievienošanās ECPAK), 2014. gada 18. decembris (EU:C:2014:2454, 168. punkts). Skat. arī manus secinājumus lietā Moldovas Republika (C‑741/19, EU:C:2021:164, 87. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">31</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumu, 2016. gada 6. septembris, Petruhhin (C‑182/15, EU:C:2016:630, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">32</a>
</span>) Eiropadomes Tamperes sanāksme 1999. gada 15. un 16. oktobrī.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">33</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 18. aprīlis, E. D. L. (Uz slimību balstīts atteikuma pamats) (C‑699/21, EU:C:2023:295, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">34</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2016. gada 5. aprīlis, Aranyosi un Căldăraru (C‑404/15 un C‑659/15 PPU, EU:C:2016:198).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">35</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2018. gada 25. jūlijs, Minister for Justice and Equality (Tiesu sistēmas nepilnības) (C‑216/18 PPU, EU:C:2018:586).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">36</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 21. decembris, GN (Uz bērna labākajām interesēm balstīts atteikuma pamats) (C‑261/22, EU:C:2023:1017).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">37</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 21. decembris, GN (Uz bērna labākajām interesēm balstīts atteikuma pamats) (C‑261/22, EU:C:2023:1017, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">38</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 21. decembris, GN (Uz bērna labākajām interesēm balstīts atteikuma pamats) (C‑261/22, EU:C:2023:1017, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">39</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 21. decembris, GN (Uz bērna labākajām interesēm balstīts atteikuma pamats) (C‑261/22, EU:C:2023:1017, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">40</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 31. janvāris, Puig Gordi u.c. (C‑158/21, EU:C:2023:57, 111. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">41</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 21. decembris, GN (Uz bērna labākajām interesēm balstīts atteikuma pamats) (C‑261/22, EU:C:2023:1017).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">42</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 18. aprīlis, E. D. L. (Uz slimību balstīts atteikuma pamats) (C‑699/21, EU:C:2023:295, 55. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">43</a>
</span>) Skat. Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Islandi un Norvēģiju (OV 2006, L 292, 2. lpp.). Šis nolīgums Savienības vārdā tika apstiprināts vispirms ar Padomes Lēmumu 2006/697/EK (2006. gada 27. jūnijs) (OV 2006, L 292, 1. lpp.) un, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, kura dēļ bija nepieciešams jauns apstiprinājums, ar Padomes Lēmumu 2014/835/ES (2014. gada 27. novembris) (OV 2014, L 343, 1. lpp.). Tas ir spēkā kopš 2019. gada 1. novembra (skat. attiecīgo paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, OV 2019, L 230, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">44</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2020. gada 2. aprīlis, Ruska Federacija (C‑897/19 PPU, EU:C:2020:262, 73. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">45</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumu, 2020. gada 25. jūnijs, A u.c. (Vējturbīnas Ālterā un Nēvelē) (C‑24/19, EU:C:2020:503, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">46</a>
</span>) Skat. spriedumu, 1982. gada 6. oktobris, Cilfit u.c. (283/81, EU:C:1982:335, 18. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">47</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumu, 2013. gada 30. maijs, Genil 48 un Comercial Hostelera de Grandes Vinoss (C‑604/11, EU:C:2013:344, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">48</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2020. gada 2. aprīlis, Ruska Federacija (C‑897/19 PPU, EU:C:2020:262, 73. punkts), un 2023. gada 14. septembris, Sofiyska gradska prokuratura u.c. (Secīgi apcietināšanas orderi) (C‑71/21, EU:C:2023:668, 30. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">49</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 14. septembris, Sofiyska gradska prokuratura u.c. (Secīgi apcietināšanas orderi) (C‑71/21, EU:C:2023:668, 33.–43. un 45.–61. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">50</a>
</span>) Tāds kā minētā pamatlēmuma 1. panta 2. punkta galvenais noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāizpilda ikviens Eiropas apcietināšanas orderis, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu un saskaņā ar šā pamatlēmuma noteikumiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">51</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 14. septembris, Sofiyska gradska prokuratura u.c. (Secīgi apcietināšanas orderi) (C‑71/21, EU:C:2023:668, EU:C:2023:668, 48. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">52</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2021. gada 17. marts, JR (Apcietināšanas orderis – Notiesāšana trešā valstī, kas ir EEZ valsts) (C‑488/19, EU:C:2021:206, 60. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">53</a>
</span>) Turpat. Skat. arī spriedumu, 2020. gada 2. aprīlis, Ruska Federacija (C‑897/19 PPU, EU:C:2020:262, 44. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">54</a>
</span>) 2021. gada 17. marta spriedumā JR (Apcietināšanas orderis – Notiesāšana trešā valstī, kas ir EEZ valsts) (C‑488/19, EU:C:2021:206) Tiesai būtībā bija jāatbild izpildes valsts (Īrijas) iesniedzējtiesai un jānosaka, vai saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584 varēja izdot Eiropas apcietināšanas orderi, lai izpildītu trešās valsts (Norvēģijas) tiesas piespriestu un izdevējvalstī (Lietuvā) atzītu brīvības atņemšanas sodu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">55</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2016. gada 6. septembris (C‑182/15, EU:C:2016:630).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">56</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2016. gada 6. septembris, Petruhhin (C‑182/15, EU:C:2016:630, 52. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-59" href="#c-59">57</a>
</span>) Šajā gadījumā trešā valsts bija Krievija.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-60" href="#c-60">58</a>
</span>) Skat. ECT spriedumu, 2008. gada 28. februāris, Saadi pret Itāliju (CE:ECHR:2008:0228JUD003720106, 147. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-61" href="#c-61">59</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2016. gada 6. septembris, Petruhhin (C‑182/15, EU:C:2016:630, 57. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-62" href="#c-62">60</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2016. gada 6. septembris, Petruhhin (C‑182/15, EU:C:2016:630, 58. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-63" href="#c-63">61</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2016. gada 6. septembris, Petruhhin (C‑182/15, EU:C:2016:630, 59. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-64" href="#c-64">62</a>
</span>) Un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 101. pants.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-65" href="#c-65">63</a>
</span>) Tā ir pastāvīgā judikatūra kopš 1972. gada 12. decembra sprieduma International Fruit Company u.c. (21/72 līdz 24/72, EU:C:1972:115, 20. punkts). Skat. arī spriedumus, 2008. gada 9. septembris, FIAMM u.c./Padome un Komisija (C‑120/06 P un C‑121/06 P, EU:C:2008:476, 108. punkts), un 2015. gada 13. janvāris, Padome un Komisija/Stichting Natuur en Milieu un Pesticide Action Network Europe (C‑404/12 P un C‑405/12 P, EU:C:2015:5, 45. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-66" href="#c-66">64</a>
</span>) Tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-67" href="#c-67">65</a>
</span>) Tā ir pastāvīgā judikatūra kopš 1974. gada 30. aprīļa sprieduma Haegeman (181/73, EU:C:1974:41, 5. punkts). Skat. arī spriedumus, 2022. gada 1. augusts, Sea Watch (C‑14/21 un C‑15/21, EU:C:2022:604, 94. punkts), un 2024. gada 27. februāris, EUIPO/The KaiKai Company Jaeger Wichmann (C‑382/21 P, EU:C:2024:172, 57. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-68" href="#c-68">66</a>
</span>) Skat. Atzinumu 1/91 (Pirmie secinājumi par EEZ nolīgumu), 1991. gada 14. decembris (EU:C:1991:490, 14. punkts), un spriedumu, 2016. gada 24. novembris, SECIL (C‑464/14, EU:C:2016:896, 94. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-69" href="#c-69">67</a>
</span>) Skat. Atzinumu 1/91 (Pirmie secinājumi par EEZ nolīgumu), 1991. gada 14. decembris (EU:C:1991:490, 14. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-70" href="#c-70">68</a>
</span>) Noslēgta Vīnē, 1969. gada 23. maijā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-71" href="#c-71">69</a>
</span>) Skat. TSN 4. panta 2. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-72" href="#c-72">70</a>
</span>) Skat. TSN 4. panta 3. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-73" href="#c-73">71</a>
</span>) TSN 522.–701. pants.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-74" href="#c-74">72</a>
</span>) Šie noteikumi ir iekļauti TSN trešās daļas I sadaļā (“Vispārīgi noteikumi”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-75" href="#c-75">73</a>
</span>) Skat. arī manus secinājumus lietā R O (C‑327/18 PPU, EU:C:2018:644, 68. punkts un 61. zemsvītras piezīme).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-76" href="#c-76">74</a>
</span>) Skat. formulējumu, kas izmantots Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Islandi un Norvēģiju.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-77" href="#c-77">75</a>
</span>) Skat. TSN 614. panta 3. punktu, 623. panta 6. punktu un 626. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-78" href="#c-78">76</a>
</span>) Turklāt šādu interpretāciju apstiprina arī TSN 629. panta formulējums un terminoloģija, kas lietota 1957. gada 13. decembrī Parīzē noslēgtajā Eiropas Padomes Konvencijā par izdošanu (ETS Nr. 24, pieejama tīmekļvietnē: https://www.coe.int/en/web/conventions/full‑list/-/conventions/treaty/024).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-79" href="#c-79">77</a>
</span>) TSN 600. panta gadījumā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-80" href="#c-80">78</a>
</span>) TSN 601. panta gadījumā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-81" href="#c-81">79</a>
</span>) Pamatlēmuma 2002/584 3. un nākamie panti.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-82" href="#c-82">80</a>
</span>) Šis noteikums ir formulēts gandrīz identiski Pamatlēmuma 2002/584 15. panta 1. punktam (vienīgā būtiskā atšķirība ir tā, ka TSN 613. panta 1. punktā ir minēts arī proporcionalitātes princips).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-83" href="#c-83">81</a>
</span>) Saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalstīm ir jāizpilda ikviens Eiropas apcietināšanas orderis, balstoties uz savstarpējas atzīšanas principu un Pamatlēmuma 2002/584 noteikumiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-84" href="#c-84">82</a>
</span>) Komisija gan rakstveida, gan mutvārdu paskaidrojumos it īpaši ir norādījusi, ka šajā ziņā izšķirošs kritērijs ir apstāklis, ka Apvienotā Karaliste nav Šengenas dalībvalsts. Es tomēr nepiekrītu šādam apgalvojumam. Kad Apvienotā Karaliste bija Savienības dalībvalsts, tā arī nebija Šengenas zonas dalībvalsts. Šobrīd tā nav arī Īrija (vai Kipra). Laikā, kad Tiesa 2016. gada 5. aprīlī pasludināja nozīmīgo spriedumu Aranyosi un Căldăraru (C‑404/15 un C‑659/15 PPU, EU:C:2016:198), Rumānija neietilpa Šengenas zonā un pat pašlaik nav pilntiesīga tās dalībniece (Rumānija un Bulgārija pašlaik ir Šengenas zonas dalībvalstis tikai attiecībā uz iekšējām gaisa un jūras robežām). Tādējādi Šengenas zona nav izšķirošs kritērijs.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-85" href="#c-85">83</a>
</span>) Skat. lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 3. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-86" href="#c-86">84</a>
</span>) Skat. Peers, S., “So close, yet so far: the EU/UK Trade and Cooperation Agreement”, Common Market Law Review, 59. sēj., 2022, 49.–80. lpp., 68. lpp. Sīkāk skat. arī Grange, E., Keith, B., Kerridge, S., “Extradition under the EU‑UK Trade and Cooperation Agreement”, New Journal of European Criminal Law, 12. sēj., 2021, 213.–221. lpp., 217. un 218. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-87" href="#c-87">85</a>
</span>) Skat. TSN 602. pantu. Pamatlēmumā 2002/584 nav atbilstošas normas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-88" href="#c-88">86</a>
</span>) Spriedums, 2016. gada 5. aprīlis (C‑404/15 un C‑659/15 PPU, EU:C:2016:198).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-89" href="#c-89">87</a>
</span>) Proti, situācija ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, bet ir saistīta ar izdošanu trešai valstij.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-90" href="#c-90">88</a>
</span>) Skat. Lemke, S., no von der Groeben, H., Schwarze, J., un Hatje, A., (red.), Europäisches Unionsrecht (Kommentar), Band 1, 7. izdevums, Nomos, Bādenbādene, 2015, GRC 49. pants, 2. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-91" href="#c-91">89</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 10. novembris, DELTA STROY 2003 (C‑203/21, EU:C:2022:865, 46. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-92" href="#c-92">90</a>
</span>) Saskaņā ar LES 6. panta 1. punkta trešo daļu un Hartas 52. panta 7. punktu paskaidrojumi tika izstrādāti, lai sniegtu norādes Hartas interpretācijai, un tie pienācīgi jāņem vērā gan Savienības tiesām, gan dalībvalstu tiesām.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-93" href="#c-93">91</a>
</span>) Skat. paskaidrojumu par 52. pantu – Tiesību un principu piemērošana un interpretēšana, kas ietilpst Pamattiesību hartas paskaidrojumos (OV 2007, C 303, 17. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-94" href="#c-94">92</a>
</span>) Skat. arī Szwarc, M., Wróbel, A., Karta Praw Podstawowych Unii Europejskiej. Komentarz, C.H.Beck, Varšava, 2020, 1221. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-95" href="#c-95">93</a>
</span>) Skat. ECT spriedumus, 1995. gada 22. novembris, C. R. pret Apvienoto Karalisti (CE:ECHR:1995:1122JUD002019092, 32. punkts); 1995. gada 22. novembris, S. W. pret Apvienoto Karalisti (CE:ECHR:1995:1122JUD002016692, 34. punkts), un 2008. gada 12. februāris, Kafkaris pret Kipru (CE:ECHR:2008:0212JUD002190604, 137. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-96" href="#c-96">94</a>
</span>) Tomēr ir jānorāda, ka, vispirms pārbaudot, vai attiecīgais pasākums ir piemērots pēc notiesāšanas par “noziedzīgu nodarījumu”, ECT var ņemt vērā citus faktorus, piemēram, attiecīgā pasākuma raksturu un mērķi, tā kvalifikāciju saskaņā ar valsts tiesību aktiem, šā pasākuma izstrādē un īstenošanā iesaistītās procedūras, kā arī tā smagumu. Šajā nozīmē skat. ECT spriedumus, 1995. gada 9. februāris, Welch pret Apvienoto Karalisti (CE:ECHR:1995:0209JUD001744090, 28. punkts); 1995. gada 8. jūnijs, Jamil pret Franciju (CE:ECHR:1995:0608JUD001591789, 31. punkts), un 2008. gada 12. februāris, Kafkaris pret Kipru (CE:ECHR:2008:0212JUD002190604, 142. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-97" href="#c-97">95</a>
</span>) Un bijusī Eiropas Cilvēktiesību Komisija pirms ECPAK 11. protokola, kas stājās spēkā 1998. gada 1. novembrī un pārstrukturēja ar ECPAK izveidoto kontroles mehānismu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-98" href="#c-98">96</a>
</span>) Skat. Eiropas Cilvēktiesību komisijas lēmumus, 1986. gada 3. marts, Hogben pret Apvienoto Karalisti (CE:ECHR:1986:0303DEC001165385), un 1996. gada 28. februāris, Hosein pret Apvienoto Karalisti (CE:ECHR:1996:0228DEC002629395). Skat. arī ECT lēmumu, 2005. gada 29. novembris, Uttley pret Apvienoto Karalisti (CE:ECHR:2005:1129DEC003694603), un ECT spriedumu, 2008. gada 12. februāris, Kafkaris pret Kipru (CE:ECHR:2008:0212JUD00219004, 142. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-99" href="#c-99">97</a>
</span>) Skat. iesniedzējtiesas lēmumu par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, 12. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-100" href="#c-100">98</a>
</span>) Skat. spriedumu Del Río Prada pret Spāniju, 12. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-101" href="#c-101">99</a>
</span>) Tā sauktā “Paro doktrīna”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-102" href="#c-102">100</a>
</span>) Skat. spriedumu Del Río Prada pret Spāniju, 117. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-103" href="#c-103">101</a>
</span>) Skat. ECT lēmumu, 2021. gada 31. augusts, Devriendt pret Beļģiju (CE:ECHR:2021:0831DEC003556719).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-104" href="#c-104">102</a>
</span>) 2006. gada 26. septembrī Cour d’assises de Brabant (Brabantes Zvērināto tiesa, Beļģija) piesprieda pieteikuma iesniedzējam mūža ieslodzījumu par slepkavību, kas izdarīta naktī no 2003. gada 24. uz 25. augustu. Tajā laikā minimālais slieksnis, lai varētu pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, bija 10 gadi mūža ieslodzījuma gadījumā. Cour de cassation (Kasācijas tiesa, Beļģija) 2007. gada 30. janvārī noraidīja pieteikuma iesniedzēja apelācijas sūdzību. ECT 2015. gada 17. februārī konstatēja ECPAK 6. panta 1. punkta pārkāpumu, jo žūrijas lēmumā trūka pamatojuma. Līdz ar to 2015. gada 16. jūnijā Cour de cassation (Kasācijas tiesa) uzdeva atsākt lietas izskatīšanu, atcēla savu iepriekšējo spriedumu, atcēla Cour d’assises, Brabant (Brabantes Zvērināto tiesa) spriedumu un nosūtīja šai tiesai lietu atkārtotai izskatīšanai. Zvērināto tiesa 2016. gada 29. jūnijā aizmuguriski piesprieda pieteikuma iesniedzējam mūža ieslodzījumu. Pēc pieteikuma iesniedzēja iebildumu saņemšanas 2017. gada 28. aprīlī viņam atkal tika piespriests mūža ieslodzījums, un Cour de cassation (Kasācijas tiesa) 2017. gada 24. oktobrī noraidīja viņa apelācijas sūdzību. Tikmēr 2013. gada 17. martā pieņemtais likums paaugstināja minimālo slieksni, lai varētu piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, no 10 līdz 15 gadiem mūža ieslodzījuma gadījumā. Pieteikuma iesniedzējs 2018. gada 16. augustā iesniedza pieteikumu par nosacītu atbrīvošanu, norādot, ka viņš ir sasniedzis 10 gadu slieksni. Tomēr 2019. gada 25. februārī tribunal de l’application des peines, Gent (Gentes Kriminālsodu izpildes tiesa, Beļģija) atzina pieteikumu par nepieņemamu, jo pieteikuma iesniedzējs vēl nebija izcietis prasītos 15 gadus. Cour de cassation (Kasācijas tiesa) 2019. gada 26. martā noraidīja pieteikuma iesniedzēja apelācijas sūdzību, paskaidrojot, ka netika palielināts sods, bet tika mainīti tā izpildes nosacījumi, un tas nepārkāpj ECPAK 7. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-105" href="#c-105">103</a>
</span>) Skat. ECT lēmumu, 2021. gada 31. augusts, Devriendt pret Beļģiju (CE:ECHR:2021:0831DEC003556719, 26. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-106" href="#c-106">104</a>
</span>) Skat. ECT lēmumu, 2021. gada 31. augusts, Devriendt pret Beļģiju (CE:ECHR:2021:0831DEC003556719, 28. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-107" href="#c-107">105</a>
</span>) Skat. ECT spriedumus, 2008. gada 12. februāris, Kafkaris pret Kipru (CE:ECHR:2008:0212JUD002190604, 145. punkts), un Del Río Prada pret Spāniju (90. punkts).</p>
<hr class="note"/>
<p class="note endnote">(<span class="note endnote notemarker">
<a id="e-2" href="#ec-2">i</a>
</span>) Teksta 102. zemsvītras piezīmē pēc sākotnējās elektroniskās publikācijas ir veikts valodisks labojums.</p>
</body>
</html>
