|
7.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 174/36 |
Reģionu komitejas atzinums “Stažēšanās kvalitātes sistēma”
2014/C 174/07
|
Ziņotājs |
Andrius Kupčinskas (LT/PPE), Kauņas mērs |
|
Atsauces dokuments |
“Priekšlikums Padomes ieteikumam par stažēšanās kvalitātes sistēmu”, COM(2013) 857 final |
I. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ
REĢIONU KOMITEJA
|
1. |
atzinīgi vērtē Eiropas Savienības Padomes pieņemto ieteikumu par Stažēšanās kvalitātes sistēmu (SKS) un norāda, ka jau iepriekš pieņemtos atzinumos Komiteja rosināja izveidot šādu sistēmu, bet pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija izvēlējusies šo sistēmu ierosināt ar Padomes ieteikumu, nevis direktīvu; |
|
2. |
ar nožēlu secina: laika sprīdis starp Komisijas priekšlikuma iesniegšanu (2013. gada 4. decembris) un Padomes ieteikuma pieņemšanu (2014. gada 10. marts) bija pārāk īss, lai Reģionu komiteja parastajā kārtībā varētu izstrādāt atzinumu, un nedz Eiropas Komisija, izstrādājot ieteikumu par Stažēšanās kvalitātes sistēmu, nedz arī Eiropas Savienības Padome pirms ieteikuma pieņemšanas nekonsultējās ar ES vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvju asambleju – Reģionu komiteju; |
|
3. |
pauž nožēlu par to, ka jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, īpaši dažos reģionos, vēl joprojām ir ļoti augsts, un uzsver, ka ir svarīgi spert aktīvus soļus cīņai pret jauniešu bezdarbu. Lai sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto mērķi, proti, līdz 2020. gadam panākt, ka vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem nodarbinātības līmenis ir 75 %, jāuzlabo jauniešu izglītība, t.i., tā precīzāk jāpielāgo darba tirgus prasībām, un jārada labāki nosacījumi pārejai uz darba tirgu; |
|
4. |
uzskata, ka gan valstu, gan Eiropas līmenī ir jādara vairāk, lai rosinātu jauniešus izvēlēties nākotnē pieprasītas profesijas. Tādēļ vajadzētu veikt pētījumus, lai varētu savlaicīgi prognozēt un ietekmēt attīstības tendences, kā arī paredzēt izmaiņas pieprasījumā pēc darbaspēka pa nozarēm un profesijām, to darbinieku skaitu, kuriem nepieciešama apmācība jaunās profesijās un jaunās darbavietās, un iespējamo jauniešiem paredzēto apmācības vietu skaitu; |
|
5. |
norāda, ka stažēšanās periodi ir būtiska programmas “Garantija jauniešiem” sastāvdaļa, un tādēļ atkārtoti pauž atbalstu Padomes 2013. gada 22. aprīļa (1) ieteikumam par programmas “Garantija jauniešiem” (2) izveidošanu; tā mērķis ir nodrošināt, “ka visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības beigšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām jābūt svarīgai lomai programmas “Garantija jauniešiem” īstenošanā; |
|
6. |
atzinīgi vērtē SKS, jo tas ir lietderīgs pasākums, kura mērķis ir nodrošināt, ka stažēšanās efektīvi atvieglo pāreju no mācībām uz nodarbinātību un tādējādi uzlabo jauniešu nodarbinātības iespējas; |
|
7. |
uzskata, ka stažēšanās procesā kā pozitīvs aspekts būtu jāuzsver zinātības un pieredzes nodošana nākamajām paaudzēm, proti, “meistara – mācekļa” modelis; |
|
8. |
atbalsta ieteikumā par SKS minētos jauninājumus, jo šī sistēmas mērķis ir uzlabot stažēšanās pārredzamību un galveno uzmanību veltīt apmācības mērķiem; pauž vilšanos, jo kvalitātes sistēma nepaver iespēju debatēm par ieteikumiem dalībvalstīm tādos svarīgos jautājumos kā sociālā drošība un stažieru atlīdzība; pauž nožēlu par to, ka SKS darbības joma neatbilst programmas “Garantija jauniešiem” darbības jomai, proti, SKS aptver tikai stažēšanos brīvajā tirgū, bet neattiecas uz stažēšanos, ko veic studiju, formālās izglītības un arodmācību laikā; |
|
9. |
atgādina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga loma bezdarba samazināšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā, tostarp vispārējās un profesionālās izglītības jomā. Dalībvalstīm šī loma būtu jāapzinās un jāizmanto ar to saistītās iespējas atvieglot jauno speciālistu pāreju no izglītības uz nodarbinātību, jo tieši vietējo pašvaldību uzdevums ir sniegt pakalpojumus apmācības, izglītības un nodarbinātības jomā; tādēļ pauž nožēlu par to, ka Padomes ieteikumā nav norādīts uz vietējo un reģionālo pašvaldību lomu SKS īstenošanā; |
|
10. |
rosina dalībvalstis pavērt iespējas gan sociālo partneru, gan vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvai līdzdalībai, lai nodrošinātu sistēmas sekmīgu ieviešanu; |
|
11. |
rosina arī rūpīgi analizēt, kādi ir vajadzīgie tiesiskie un citi nosacījumi, lai Stažēšanās kvalitātes sistēma kļūtu par valstīs ierastu praksi un/vai tiktu nostiprināta valstu tiesību aktos; |
Ievada piezīmes
|
12. |
pauž bažas par jauniešu augsto bezdarba līmeni Eiropas Savienībā un tā radītajiem jauniešu nabadzības draudiem; uz to ir norādīts arī Eiropas Komisijas pārskatā par nodarbinātību un sociālo attīstību 2012. gadā (3); |
|
13. |
uzsver, ka svarīgi ir īstenot efektīvus pasākumus, lai risinātu Eiropā aizvien aktuālāko problēmu, proti, to, ka jaunieši nestrādā un netiek arī apmācīti, un norāda uz sociālajām, ekonomiskajām un demogrāfiskajām sekām un riskiem, kas saistīti ar to, ka šie jaunieši nav patstāvīgi; |
|
14. |
piekrīt Komisijas viedoklim par stažēšanās nozīmi un norāda, ka augstvērtīga stažēšanās jauniešiem sniedz iespēju iegūt vērtīgu profesionālo pieredzi, zināšanas un prasmes un tādējādi palielina viņu iespējas atrast darbu un līdz ar to ātri un stabili iekļauties darba tirgū; |
|
15. |
tāpat kā Komisija pauž bažas par to, ka stažēšanos dažkārt izmanto kā iespēju nodarbināt lētu vai neapmaksātu darbaspēku. Tādēļ svarīgi uzdevumi ir noteikt stažēšanās maksimālo ilgumu un uzlabot tās kvalitāti, lai stažieri iegūtu lietderīgu pieredzi, kas sekmētu iekļaušanos darba tirgū; |
|
16. |
norāda, ka jauniešu nodarbinātības jomā vislabākie rezultāti sasniegti valstīs un reģionos, kur jauniešiem ir iespēja augstvērtīgi stažēties un apgūt amatu un kur stabili stažēšanās un arodprakses plāni ir apmācības un nodarbinātības sistēmu neatņemama sastāvdaļa; svarīga ir izglītības iestāžu sadarbība ar uzņēmējdarbības jomu, lai nodrošinātu, ka stažēšanās programma sniedz labumu abām pusēm; |
Ieteikuma vispārīgie aspekti
|
17. |
atbalsta Stažēšanās kvalitātes sistēmas pamatidejas un norāda, ka stažēšanās procesā svarīgs ir gan mācīšanās process, kas dod iespēju labāk iejusties darba vietā, gan skaidri apmācības mērķi un piemērota apmācības vadītāja izvēle; |
|
18. |
atbalsta ieteikumā par SKS izteikto ierosmi, ka stažiera apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas stažēšanās nodrošinātājam oficiāli jāapstiprina ar sertifikātu par stažēšanās veikšanu; tas jādara, lai nodrošinātu stažēšanās vērtības oficiālu atzīšanu, proti, atzītu, ka stažēšanās sekmē jauniešu iekļaušanos darba tirgū un palīdz viņiem atrast pienācīgas kvalitātes darbu; |
|
19. |
pauž nožēlu par to, ka Padomes ieteikums neattiecas uz stažēšanos, kas paredzēta akadēmisko studiju plānos un profesionālās vai formālās izglītības programmās; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt īpašu priekšlikumu par šādas stažēšanās kvalitātes sistēmu; |
|
20. |
atzinīgi vērtē Stažēšanās kvalitātes sistēmā paredzēto atbalstu dalībvalstu pasākumiem, to nodrošinot gan ar ES finanšu instrumentiem (stažēšanās programmu finansēšana no Eiropas sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas līdzekļiem), gan ar labas prakses piemēru apmaiņu un uzraudzības mehānismiem; rosina tomēr nodrošināt, ka Eiropas finansējums neaizstāj privāto finansējumu; |
Darba apstākļi un pārredzamība
|
21. |
rosina: lai nodrošinātu stažēšanās kvalitāti, vairāk izmantot atvērto koordinācijas metodi un veicināt debates par labas prakses piemēru apmaiņu Eiropā un tādā veidā atbalstīt dalībvalstu centienus formulēt obligātas prasības, kuras jāievēro attiecībā uz stažēšanos un kuru pamatā būtu šādi piemēri; |
|
22. |
atzinīgi vērtē ieteikumā par SKS minētās prasības nodrošināt pārredzamību paziņojumos par stažēšanās vakancēm, tomēr norāda, ka pārredzamība ir svarīga, bet ar to vien nav pietiekami, lai nodrošinātu stažēšanās kvalitāti; |
|
23. |
šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka Stažēšanās kvalitātes sistēmā stažēšanās nodrošinātājiem nav ieteikts nodrošināt atbilstošu sociālo un veselības apdrošināšanu; tā vietā ir tikai ierosināts, ka paziņojumos par stažēšanās vakancēm ir jānorāda, vai šāda apdrošināšana ir paredzēta; |
|
24. |
atzinīgi vērtē ieteikumā par SKS pausto nostāju, ka paziņojumos par stažēšanās vakancēm būtu jānorāda, vai par stažēšanos ir paredzēts atalgojums un/vai kompensācija; atzinīgi vērtē Padomes ieteikumu paziņojumos par stažēšanās vakancēm sniegt informāciju arī par piedāvātā atalgojuma vai kompensācijas lielumu, ja atalgojums un/vai kompensācija tiek piedāvāti. Taču Komiteja arī uzskata, ka informācijas sniegšanas pienākums nedrīkst kļūt par birokrātisku slogu stažēšanās nodrošinātajiem un ka ar regulējumu ir jāveicina, nevis jākavē stažēšanās vietu izveide visās darba tirgus jomās; |
|
25. |
norāda, ka ieteikumā par SKS uzmanība nav veltīta jautājumam par neapmaksātu vai daļēji apmaksātu stažēšanos. Nesenās Eirobarometra aptaujas (4) rezultāti liecina, ka trīs piektdaļas visu praktikantu nesaņem nekādu finansiālu kompensāciju vai arī šī kompensācija ir tik neliela, ka tikai mazāk nekā pusē gadījumu ar to ir pietiekami, lai segtu dzīvošanas pamatizmaksas. Tas rada risku, ka stažēšanās kļūs pieejama tikai tiem, kas to finansiāli var atļauties, un tas savukārt nozīmē, ka samazināsies stažieru skaits un stažēšanās ekonomiskā lietderība un vienlaikus palielināsies nevienlīdzība; |
|
26. |
atzīmē: nodoms nodrošināt stažēšanās kvalitāti, paredzot pienākumu izveidot apstākļus atbilstošai apdrošināšanai un nodrošināt, ka visi stažieri saņemtu kompensāciju vai atalgojumu, var izraisīt stažēšanās vietu skaita samazināšanos, jo finansiālais slogs gan uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, gan uzņēmumiem būs pārāk liels. Tā kā daudzveidības dēļ Eiropā var neizdoties radīt visiem piemērotu vienotu modeli, RK atzinīgi vērtē centienus izveidot efektīvas sistēmas, kas dotu iespēju stažēšanos daļēji vai pilnībā finansēt, apvienojot dažādus finansējuma avotus; |
|
27. |
secina, ka Padomes ieteikumā nav pietiekami noteikta stažēšanās vadītāja loma, tādēļ, apzinoties, ka šā jautājuma galīgā regulēšana ir dalībvalstu kompetencē, rosina dalībvalstis un sociālos un ekonomiskos partnerus apmainīties ar informāciju par labāko praksi, kā regulēt stažēšanās vadītāju funkcijas, pienākumus un atbildību, kā arī citus attiecīgus jautājumus, lai pakāpeniski attīstītu izpratni par to, kāda ir Eiropas labākā prakse un patiešām ievērotu daudzlīmeņu pārvaldības principu; |
Pārrobežu stažēšanās
|
28. |
atzinīgi vērtē SKS pozitīvo ietekmi, jo šī sistēma atvieglo pašlaik vēl reti notiekošo starptautisko stažēšanos un uzlabo piekļuvi informācijai; |
|
29. |
ierosina: tā kā LESD 153. pantā, kas veido SKS juridisko pamatu, noteikts, ka Eiropas Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu darbību, Eiropas Savienībā būtu jācenšas vākt un izplatīt informāciju par stažēšanās noteikumiem, lai veicinātu stažieru mobilitāti, jo jauniem cilvēkiem būs vieglāk stažēties citā valstī, ja viņi varēs viegli piekļūt informācijai par to, kas viņus var sagaidīt; |
|
30. |
norāda tomēr, ka minētā problēma – izdevumu nekompensēšana vai nepietiekamā kompensēšana apvienojumā ar nespēju nodrošināt izmitināšanu – var būt šķērslis starptautiskai praksei, jo iespējamie stažieri grūtā finansiālā stāvokļa dēļ bieži vien nevar veikt stažēšanos citā valstī; |
|
31. |
uzsver, ka labvēlīgu starptautiskas stažēšanās nosacījumu izveidei varētu būt vairākkārtēja pozitīva ietekme, piemēram, palielinātos stažieru iespējas atrast darbu un viņi labāk integrētos darba tirgū; |
|
32. |
atzinīgi vērtē ieteikumā par SKS pausto uzskatu, ka EURES portālā varētu iekļaut arī stažēšanās jomu, kā Eiropadome norādījusi savos 2012. gada jūnija secinājumos (5); atbalsta arī priekšlikumu izmantot EURES tīklu, lai apmainītos ar informāciju par stažēšanos; |
|
33. |
atbalsta EURES portāla izmantošanu, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai par stažēšanās vakanču paziņojumiem, un iesaka EURES portālu izmantot arī kā atsauksmju instrumentu, kas stažieriem dod iespēju novērtēt praksi; |
|
34. |
norāda: lai gan studenti ir ļoti mobili, piemēram, izmantojot programmu Erasmus, starptautiska stažēšanās ir ļoti reta parādība (6). Tātad tā ir neizmantota iespēja ar mobilitātes palīdzību samazināt jauniešu bezdarbu: stažēšanās citā valstī varētu būt ļoti nozīmīga, ja jauni cilvēki vēlas atrast darbu citā dalībvalstī; tādēļ atzinīgi vērtē programmas “Erasmus+” jauno redakciju, kas varētu palielināt to jauniešu skaitu, kuri stažējas citās valstīs; |
|
35. |
atzīmē: iespēja atšķirīgos apstākļos iegūt pieredzi jauniem cilvēkiem nodrošina nenovērtējamu izdevību palielināt potenciālo darba devēju skaitu dažādās dalībvalstīs. Tādēļ būtu jāmeklē iespējas, kā nodrošināt efektīvu atbalstu praksei citās dalībvalstīs: jāmeklē risinājumi, kā mazināt praktikantu izdevumus, kas saistīti ar pārcelšanos uz citu valsti, un jāsniedz attiecīga informācija, lai nodrošinātu, ka stažieri nenokļūst ekonomiskās grūtībās; vienlaikus jāņem vērā dzīvošanas izmaksas valstī, kurā stažēšanās notiek, un attiecīgajā uzņēmējvalstī spēkā esošie administratīvie noteikumi (piemēram, darba un uzturēšanās atļauja, vajadzības gadījumā reģistrācijas apliecība utt.); |
SKS ieviešana
|
36. |
norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāiesaista jaunu iniciatīvu visaptverošā izstrādē un īstenošanā, nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu šo iniciatīvu īstenošanai, jo pašvaldības vislabāk var novērtēt dažādos apstākļus un vajadzības vietējā līmenī; |
|
37. |
pauž nožēlu, ka Padomes ieteikumā nav ierosināts plašāk apspriesties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un uzņēmumiem par apmācības programmu izstrādi un pilnveidošanu, lai varētu ņemt vērā pieprasījumu darba tirgū un izglītot pieprasīto profesiju speciālistus; |
|
38. |
norāda arī, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām bieži uzticēta liela atbildība par pasākumu īstenošanu nodarbinātības un vispārējās un profesionālās izglītības jomā un ka šo politikas jomu teritoriālais aspekts ir ļoti svarīgs; |
|
39. |
atzinīgi vērtē to, ka nepieciešams veicināt “nodarbinātības dienestu, izglītības iestāžu un mācību struktūru aktīvu līdzdalību stažēšanās kvalitātes sistēmas īstenošanā”, un uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu visās šajās trīs jomās; |
|
40. |
uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir arī darba devējas, jāiesaista stažēšanās kvalitātes sistēmas sekmīgā ieviešanā, un pauž nožēlu, ka Komisijas ieteikumā nav konkrētu norāžu uz pašvaldību pienākumiem un pieredzi; uzskata, ka svarīgi ir izveidot tiesisko regulējumu, lai publiskās iestādes varētu pieņemt stažierus un varētu popularizēt publisko iestāžu labas prakses piemērus; |
|
41. |
rosina Komisiju turpmāk veikt pasākumus, lai apkopotu un izplatītu informāciju un aicinātu dalībvalstis atbilstoši papildināt savu tiesisko regulējumu, nodrošinot, ka stažēšanās nosacījumi vēl vairāk atbilst visu ieinteresēto personu vēlmēm; |
|
42. |
norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas ir svarīgas darba devējas un stažēšanās iespēju nodrošinātājas, vajadzētu rādīt labu piemēru augstvērtīgas stažēšanās noteikumu ievērošanā; tādēļ rosina vietējās un reģionālās pašvaldības piedāvāt iespējami vairāk augstvērtīgu stažēšanās vietu; |
|
43. |
uzsver, cik liela nozīme ir aktīvu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, īpaši jauniešu un jauniešu organizāciju, tostarp Eiropas Māceklību alianses, ko Komisija izveidoja 2013. gada jūlijā, iespējai piedalīties SKS ieviešanas posmā; |
|
44. |
uzsver arī, ka SKS sekmīgā ieviešanā svarīga nozīme ir privātajam sektoram un galvenokārt maziem un vidējiem uzņēmumiem; |
|
45. |
rosina vietējās un reģionālajās pašvaldības, izstrādājot studentu prasmju uzlabošanas programmas, ciešāk sadarboties ar vietējām izglītības iestādēm un darba devējiem, kā arī paredzēt iespējas iegūt stipendijas un piedāvāt apmaksātu stažēšanos labākajiem studentiem; norāda arī, ka liela nozīme ir dalībvalstu labas prakses piemēru izplatīšanai Eiropas Savienībā; |
Nobeiguma noteikumi
|
46. |
atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumus veicināt ciešu sadarbību ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu SKS ātru ieviešanu, un atkārtoti norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu šajā jomā; |
|
47. |
rosina dalībvalstis ņemt vērā Komisijas ieteikumu un, ieviešot Stažēšanās kvalitātes sistēmu, pārbaudīt, cik efektīvi tā veicina dalībvalstu jauniešu nodarbinātības politikas mērķu sasniegšanu, un paaugstināt šo efektivitāti. |
II. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM
1. grozījums
1. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
|
Krīze sevišķi smagi skāra jauniešus. Pēdējo gadu laikā jauniešu bezdarba līmenis vairākās dalībvalstīs ir kļuvis nepieredzēti augsts, un nekas neliecina, ka tas tuvākajā laikā mazināsies. Galvenais veids, kā iesaistīt jauniešus darba tirgū, ir sekmēt to nodarbinātību un produktivitāti. |
Krīze sevišķi smagi skāra jauniešus. Pēdējo gadu laikā jauniešu bezdarba līmenis vairākās dalībvalstīs ir kļuvis nepieredzēti augsts, un nekas neliecina, ka tas tuvākajā laikā mazināsies. Ārkārtīgi lielās bezdarba līmeņa atšķirības starp reģioniem apdraud Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā. Galvenais veids, kā iesaistīt jauniešus darba tirgū, ir sekmēt to nodarbinātību un produktivitāti. |
2. grozījums
16. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
|
Eiropas Savienības fondi var finansiāli atbalstīt dalībvalstu programmas, ar ko veicina jauniešu stažēšanos un stažēšanās iespēju piedāvāšanu. Turklāt ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu tiks atbalstīta stažēšanās saistībā ar Jaunatnes garantiju, pievēršoties jauniešiem no Savienības reģioniem, kuros ir vislielākais jauniešu bezdarbs. To 2014.–2020. gadā līdzfinansēs Eiropas Sociālais fonds (ESF). ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu var izmantot, lai palielinātu dalībvalstu stažēšanās programmu skaitu un kvalitāti. Tas attiecas arī uz iespējamu ieguldījumu stažēšanās izmaksu segšanā, tostarp konkrētos apstākļos nodrošinot daļu atalgojuma. Ar šiem instrumentiem var palīdzēt segt arī izmaksas par citiem mācību veidiem, kam jaunieši var pievērsties ārpus attiecīgās stažēšanās, piemēram, valodu kursiem. |
Eiropas Savienības fondi var finansiāli atbalstīt dalībvalstu programmas, ar ko veicina jauniešu stažēšanos un stažēšanās iespēju piedāvāšanu. Turklāt ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu tiks atbalstīta stažēšanās saistībā ar Jaunatnes garantiju, pievēršoties jauniešiem no Savienības reģioniem, kuros ir vislielākais jauniešu bezdarbs. To 2014.–2020. gadā līdzfinansēs Eiropas Sociālais fonds (ESF). ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu var izmantot, lai palielinātu dalībvalstu stažēšanās programmu skaitu un kvalitāti. Tas attiecas arī uz iespējamu ieguldījumu stažēšanās izmaksu segšanā, tostarp konkrētos apstākļos nodrošinot daļu atalgojuma, taču ir jāievēro nepieciešamā piesardzība, lai nodrošinātu, ka publiskais finansējums neaizstāj privāto finansējumu. Ar šiem instrumentiem var palīdzēt segt arī izmaksas par citiem mācību veidiem, kam jaunieši var pievērsties ārpus attiecīgās stažēšanās, piemēram, valodu kursiem. |
3. grozījums
29. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
|
Ieteikums neattiecas uz tādu profesionālo praksi, kas ir formālās izglītības vai profesionālās izglītības mācību programmas daļa. Ieteikums neattiecas uz stažēšanos, kuras saturs ir reglamentēts valsts tiesību aktos un kura ir obligāts priekšnosacījums, lai saņemtu augstskolas diplomu vai iegūtu konkrētu profesiju (piemēram, medicīna, arhitektūra, u. tml.); |
Ieteikums neattiecas uz tādu profesionālo praksi, kas ir formālās izglītības vai profesionālās izglītības mācību programmas daļa. Ieteikums neattiecas uz stažēšanos, kuras saturs ir reglamentēts valsts tiesību aktos un kura ir obligāts priekšnosacījums, lai saņemtu augstskolas diplomu vai iegūtu konkrētu profesiju (piemēram, medicīna, arhitektūra, u. tml.).; par šo otro stažēšanās veidu Komisija sagatavos atsevišķu priekšlikumu; |
4. grozījums
5. ieteikums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
|
Mudināt stažēšanās nodrošinātājus norīkot stažieriem vadītāju, kam būtu jāsniedz norādījumi par uzticēto uzdevumu izpildi, kā arī jāpārrauga viņa/viņas panākumi. |
Mudināt Noteikt, ka stažēšanās nodrošinātājus am ir jānorīkot stažieriem vadītāju s, kam būtu jāsniedz norādījumi par uzticēto uzdevumu izpildi, kā arī jāpārrauga viņa/viņas panākumi. |
5. grozījums
13. ieteikums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
|
Pienācīga stažēšanās atzīšana
|
Pienācīga stažēšanās atzīšana
|
6. grozījums
25. ieteikums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
|
Strādāt kopā ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, nodarbinātības dienestiem, kā arī jauniešu un stažieru organizācijām, lai veicinātu šā ieteikuma īstenošanu; |
Strādāt kopā ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, nodarbinātības dienestiem, kā arī jauniešu un stažieru organizācijām, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai veicinātu šā ieteikuma īstenošanu; |
7. grozījums
26. ieteikums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
|
Aicināt un atbalstīt dalībvalstis, tostarp veicinot to paraugprakses apmaiņu, 2014.–2020. gada plānošanas periodā izmantot Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un citus Eiropas fondus, lai palielinātu stažēšanās kvalitāti un skaitu; |
Aicināt un atbalstīt dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības, tostarp veicinot to paraugprakses apmaiņu, 2014.–2020. gada plānošanas periodā izmantot Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un citus Eiropas fondus, lai palielinātu stažēšanās kvalitāti un skaitu; |
8. grozījums
Jauns ieteikums pēc 28. ieteikuma
|
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
|
|
Nākamajā posmā ierosināt stažēšanās kvalitātes sistēmu attiecībā uz stažēšanos, kas paredzēta akadēmisko studiju plānos un formālās vai profesionālās izglītības programmās; |
Briselē, 2014. gada 3. aprīlī
Reģionu komitejas priekšsēdētājs
RAMÓN LUIS VALCÁRCEL SISO
(1) Padomes ieteikums par programmas “Garantija jauniešiem” izveidošanu. 2013/C 120/01, 2013. gada 22. aprīlis.
(2) COM(2012) 729 final, 5.12.2012.
(3) Employment and Social Developments Review 2012 .
(4) Eurobarometer: “The experience of a Traineeship in the EU” (Stažēšanās pieredze Eiropas Savienībā), 2013. gads.
(5) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/131388.pdf
(6) 2013. gada Eirobarometra aptaujā secināts, ka stažēties citās valstīs devušies tikai 9 % no visiem stažieriem.