Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Languedoc”

PDO-FR-A0922-AM09

Paziņojuma datums: 15.1.2025.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Papildu ģeogrāfiskā nosaukuma “Grès de Montpellier” svītrošana

ACVN “Grés de Montpellier” atzīšanas kontekstā ir lietderīgi no cilmes vietas nosaukuma “Languedoc” specifikācijas svītrot visus noteikumus, kas attiecas uz papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Languedoc–Grés de Montpellier”.

Minētais svītrojums ietekmē šādas specifikācijas iedaļas:

I nodaļā:

—	II iedaļa. Ģeogrāfiskie nosaukumi un papildu norādes

—	III iedaļa. Produktu krāsas un veidi

—	IV iedaļa. Apgabali un zonas, kurās tiek veiktas dažādas darbības

—	V iedaļa. Vīndārzos izmantotās vīnogu šķirnes

—	VI iedaļa. Vīndārza apsaimniekošana. Īpaši apgriešanas noteikumi un maksimālā slodze uz vienu zemesgabalu

—	VII iedaļa. Ražas novākšana – vīnogu gatavība – minimālais cukura saturs vīnogās un minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija – ražas iznākums – jaunu vīnogulāju ienākšana ražošanā

—	X iedaļa. Pārstrāde – vīnu gatavošana: īpaši noteikumi vīnu sajaukšanai – maksimālais fermentējamo cukuru saturs – vīndarības metodes – vīnu kopšanas periods – datums, kurā vīnu laiž tirdzniecībā

—	XI iedaļa. Saikne ar izcelsmi

—	XII iedaļa. Noteikumi par noformēšanu un marķēšanu

Svītrojot atsauces uz papildu nosaukumu “Grés de Montpellier”, tiek ietekmēti marķēšanas noteikumi, kas izklāstīti vienotā dokumenta iedaļā “Papildu nosacījumi”.

2.   Ģeogrāfiskais apgabals un tiešās apkaimes apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļā, kas attiecas uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem un zonām, tiek pievienota atsauce uz 2023. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Šis grozījums ļauj atsaukties uz ģeogrāfisko apgabalu saistībā ar 2023. gadā spēkā esošo oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora redakciju, ko publicējis INSEE, un juridiski noteikt ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Šis precizējums ir iekļauts vienotā dokumentā iedaļā “Ģeogrāfiskais apgabals”, kā arī iedaļā “Papildu nosacījumi: tiešās apkaimes apgabals”.

3.   Noteiktais zemesgabalu apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļa “Apgabali un zonas, kurās tiek veiktas dažādas darbības” tiek papildināta 2. punktā “Noteiktais zemesgabalu apgabals”, ierakstot datumus, kad kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi ACVN zemesgabalu apgabala robežas.

Šis atjauninājums vienoto dokumentu neietekmē.

4.   Pārbaudes iestāde

Specifikācijas II nodaļas II iedaļa “Atsauce uz pārbaudes struktūru” tiek atjaunināta, lai norādītu, ka specifikācijas ievērošanas uzraudzību veic, pamatojoties uz apstiprinātu pārbaudes plānu, un to īsteno trešā struktūra, kas, saņēmusi par uzraudzību atbildīgās iestādes, proti, INAO, pilnvarojumu, garantē kompetenci, objektivitāti un neatkarību.

5.   Tiešās apkaimes apgabals

9. punktā “Būtiski papildu nosacījumi” ir izlabotas drukas kļūdas attiecībā uz tiešās apkaimes apgabalu.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Languedoc

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīna produktu kategorijas

1.

Vīns

3.1.   Kombinētās nomenklatūras kods

22. DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶI

2204 . Dabiskie vīnogu vīni, ieskaitot spirtotus; vīnogu misa, izņemot 2009. preču pozīcijā minēto

4.   Vīna vai vīnu apraksts

1.   Analītiskās īpašības

ĪSS APRAKSTS

– Vīni ar nosaukumu “Languedoc” ir nedzirkstoši sausie vīni, kas ir pieejami kā sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni. – Vīnu minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija (TAVNM) ir 11,5 %. – Sarkanvīniem, izņemot tos vīnus, kurus var apzīmēt ar norādi “primeur” [agrīns] vai “nouveau” [jauns] un kuri ir gatavi pārdošanai nefasētā veidā vai pudelēs, ābolskābes saturs ir mazāks par vai vienāds ar 0,4 gramiem uz litru. – Vīniem, kuri ir gatavi pārdošanai nefasētā veidā vai pudelēs, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs atbilst šādiem lielumiem. Maksimālais fermentējamo cukuru saturs: – baltvīniem, sārtvīniem un sarkanvīniem ar dabisko spirta tilpumkoncentrāciju virs 14 %: 4 g/l – sarkanvīniem ar dabisko spirta tilpumkoncentrāciju (TAV), kas mazāka par vai vienāda ar 14 %; 3 g/l – vīniem, ko apzīmē ar norādi “primeur” vai “nouveau”; 2 g/l – nefasētiem vīniem ar norādi “primeur” vai “nouveau” gaistošā skābuma saturs ir mazāks par vai vienāds ar 10,2 miliekvivalentiem uz litru. – Kopējais skābums, gaistošais skābums vīniem, kuri nav agrīni vīni, un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kā noteikts Eiropas tiesiskajā regulējumā

Vispārīgās analītiskās īpašības

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): 13

—	Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): –

—	Minimālais kopējais skābums: –

—	Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): –

—	Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): –

2.   Organoleptiskās īpašības

ĪSS APRAKSTS

– Sarkanvīniem, kurus vienmēr ražo no vairāku vīnogu šķirņu salikuma, ir vidēji vai izteikti intensīva krāsa, bet aromātu palete variē no sarkano vai melno ogu niansēm līdz pikantuma un grauzdējuma notīm. Šiem vīniem ir noturīga struktūra ar nobriedušiem tanīniem. Tos var uzglabāt vidēji no diviem līdz pieciem gadiem, izņemot “primeur” [agrīnus] vai “nouveau” [jaunus] vīnus, kuri jāizdzer tuvākajos mēnešos pēc to izgatavošanas. – Sārtvīnus ražo vismaz no divu vīnogu šķirņu salikuma, galvenokārt no “Syrah N”, “Cinsaut N” un “Grenache N”. Vinifikācijā izmanto tiešu presēšanu, vieglu macerāciju vai “noasiņošanu” [vīnogu misas īslaicīga macerācija kopā ar tumšo vīnogu miziņām, pēc tam ar noliešanu atdalot no tām misu], un tas vīniem nodrošina dabiski spožu ietērpu. Šie sārtvīni ir aromātiski kompleksi, maigi un apaļīgi pēc garšas. Baltvīni arī ir sausie vīni. Tos ražo no vairāku šķirņu sajaukuma. Visbiežāk ietērps ir dzidrs, ar Langedokai raksturīgo apaļīgumu un aromātiem, kas atgādina eksotiskus augļus, citrusaugļus, baltus ziedus vai žāvētus augļus.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): –

—	Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): –

—	Minimālais kopējais skābums: –

—	Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): –

—	Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): –

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.

Īpašā vīndarības metode — Sārtvīnu ražošanai vīndarībā ir atļauts izmantot vīndarības ogles, atsevišķi vai kā maisījumu sastāvdaļas, pievienojot tās tikai misām, kas iegūtas vīnspiedēs, un vīniem, kas joprojām atrodas fermentācijas procesā. Šo ogļu proporcija nedrīkst pārsniegt 20 % tilpuma sārtvīnam, kuru no kārtējās ražas saražojis attiecīgais vīndaris, un to daudzumam apstrādātajā tilpumā jābūt mazākam par vai vienādam ar 30 g/hl. – Līdztekus iepriekš minētajiem noteikumiem vīndarības metožu ziņā jāievēro arī Eiropas regulējuma un Lauku kodeksa obligātie noteikumi.

2.

Audzēšanas metode Audzēšanas prakse Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Rindstarpu atstatums nedrīkst pārsniegt 2,50 metrus. Katram vīnkokam ir ne vairāk par 2,50 kvadrātmetriem platības. Šo platību aprēķina, reizinot rindstarpu atstatumu ar vienas rindas vīnkoku savstarpējo atstatumu. Vīnkoku vainagu apgriež pirms E posma iestāšanās, kad 2 pirmajiem vīnstīgu pumpuriem ir 3 izplaukušas lapas. Vīnogulājus apgriež, veidojot īsus augļzarus un ievērojot to, lai uz katra vīnkoka nebūtu vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem; uz katra īsi apgriezta augļzara ir ne vairāk par 2 vīnstīgu pumpuriem. — “Syrah N” šķirnes vīnogulājus var apgriezt vienkāršā tipa griezumā pēc Gijo [Guyot] metodes, ar ne vairāk kā 10 vīnstīgu pumpuriem uz vīnkoku, to vidū ne vairāk kā ar sešiem vīnstīgu pumpuriem uz garā stumbra un vienu vai diviem rezerves augļzariem ar ne vairāk kā vienu vai diviem vīnstīgu pumpuriem. — Vīnogu šķirnes “Grenache N” vīnkokus, kam ir nosliece uz tukšziedību, var apgriezt, veidojot garu augļzaru un atstājot uz tā ne vairāk kā piecus vīnstīgu pumpurus. — Apūdeņošanu var atļaut saskaņā ar Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa D.645-5. panta noteikumiem.

3.

Audzēšanas metode Audzēšanas prakse Ražas novākšanas laikā augošie ķekari nesaskaras ar citiem augiem, izņemot vīnogulāju. — Plastmasas pārseguma izmantošana ir aizliegta. — Lai saglabātu fiziskās un bioloģiskās vides īpašības, kuras nosaka reģiona zemju augsnes un klimatiskie apstākļi, — aizliegta nezāļu ķīmiskā apkarošana zemesgabala malās, — iesētā vai pašizsējas veģetācija tiek apstrādāta ar mehāniskiem vai fiziskiem līdzekļiem rindstarpās, izņemot vīnogulājus, kuriem atstatums starp rindām ir mazāks par vai vienāds ar 1,8 m.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.

Sarkanvīnu un sārtvīnu ražas iznākums: 60 hektolitri no hektāra.

2.

Baltvīnu ražas iznākums: 70 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

a)

Vīnogu novākšana, vinifikācija, sarkanvīnu un sārtvīnu gatavošana tiek nodrošināta šādu komūnu teritorijā, pamatojoties uz 2023. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru: – Odas (Aude) departamentā: Aigues-Vives, Ajac, Albas, Alet-les-Bains, Alzonne, Antugnac, Aragon, Argeliers, Argens-Minervois, Armissan, Arquettes-en-Val, Azille, Badens, Bages, Bagnoles, Barbaira, Bizanet, Bize-Minervois, Blomac, Bouilhonnac, Bouriège, Boutenac, Cabrespine, Campagne-sur-Aude, Camplong-d’Aude, Canet, Capendu, Cascastel-des-Corbières, Cassaignes, Castelnau-d’Aude, Castelreng, Caunes-Minervois, Caunettes-en-Val, Caves, Cépie, Comigne, Conilhac-Corbières, Conques-sur-Orbiel, Couiza, Cournanel, Coustaussa, Coustouge, Cruscades, Cucugnan, Davejean, Dernacueillette, La Digne-d’Amont, La Digne-d’Aval, Douzens, Duilhac-sous-Pyerepertuse, Durban-Corbières, Embres-et-Castelmaure, Escales, Espéraza, Fabrezan, Felines-Termenès, Ferrals-les-Corbières, Festes-et-Saint-André, Feuilla, Fitou, Fleury, Floure, Fontcouverte, Fontiès-d’Aude, Fontjoncouse, Fournes-Cabardès, Fraisse-Cabardès, Fraissé-des-Corbières, Gaja-et-Villedieu, Gardie, Ginestas, Gruissan, Homps, Les Ilhes, Jonquières, Labastide-en-Val, Ladern-sur-Lauquet, Lagrasse, Laroque-de-Fa, Lastours, Laure-Minervois, Leucate, Lézignan-Corbières, Limousis, Limoux, Loupia, Luc-sur-Aude, Luc-sur-Orbieu, Magrie, Mailhac, Maisons, Malras, Malves-en-Minervois, Marseillette, Mayronnes, Mirepeisset, Montazels, Montbrun-des-Corbières, Montgaillard, Montirat, Montlaur, Montolieu, Montredon-des-Corbières, Montséret, Monze, Moussoulens, Moux, Narbonne, Névian, Port-la-Nouvelle, Ornaisons, Padern, Palairac, La Palme, Paraza, Pauligne, Paziols, Pennautier, Pépieux, Peyriac-de-Mer, Peyriac-Minervois, Peyrolles, Pezens, Pieusse, Pomas, Portel-des-Corbières, Pouzols-Minervois, Puichéric, Quintillan, La Redorte, Ribaute, Rieux-en-Val, Rieux-Minervois, Roquecourbe-Minervois, Roquefort-des-Corbières, Roquetaillade-et-Conilhac, Roubia, Rouffiac-d’Aude, Rouffiac-des-Corbières, Rustiques, Saint-André-de-Roquelongue, Saint-Couat-d’Aude, Saint-Couat-du-Razès, Sainte-Eulalie, Saint-Frichoux, Saint-Hilaire, Saint-Jean-de-Barrou, Saint-Laurent-de-la-Cabrerisse, Saint-Nazaire-d’Aude, Saint-Pierre-des-Champs, Saint-Polycarpe, Sainte-Valière, Sallèles-Cabardès, Salles-d’Aude, Salsigne, La Serpent, Serres, Serviès-en-Val, Sigean, Talairan, Taurize, Termes, Thézan-des-Corbières, Tournissan, Tourouzelle, Tourreilles, Trassanel, Trausse, Trèbes, Treilles, Tuchan, Val-de-Dagne, Val-du-Faby (pour la partie correspondant au territoire de la commune déléguée de Fa), Ventenac-Cabardès, Ventenac-en-Minervois, Vignevieille, Villalier, Villanière, Villardonnel, Villar-en-Val, Villar-Saint-Anselme, Villarzel-Cabardès, Villebazy, Villedubert, Villegailhenc, Villegly, Villelongue-d’Aude, Villemoustaussou, Villeneuve-les-Corbières, Villeneuve-Minervois, Villerouge-Termenès, Villesèque-des-Corbières, Villetritouls, Vinassan; – Gāras (Gard) departamentā: Aspères, Aujargues, Brouzet-lès-Quissac, La Cadière-et-Cambo, Calvisson, Cannes-et-Clairan, Carnas, Combas, Conqueyrac, Corconne, Crespian, Fontanès, Gailhan, Junas, Langlade, Lecques, Liouc, Montmirat, Montpezat, Moulézan, Nages-et-Solorgues, Nîmes, Orthoux-Sérignac-Quilhan, Saint-Clément, Saint-Hippolyte-du-Fort, Saint-Mamert-du-Gard, Salinelles, Sardan, Sommières, Souvignargues, Vic-le-Fesq un Villevieille; – Ero (Hérault) departamentā: Adissan, Agel, Aigne, Aigues-Vives, Alignan-duVent, Aniane, Arboras, Argelliers, Aspiran, Assas, Assignan, Aumelas, Autignac, Azillanet, Babeau-Bouldoux, Bassan, Beaufort, Beaulieu, Berlou, Béziers, Boisseron, Le Bosc, Boujan-sur-Libron, Brignac, Brissac, Cabrerolles, Cabrières, Campagne, Canet, Cassagnoles, Castelnau-le-Lez, Castries, La Caunette, Causse-de-la-Selle, Causses-et-Veyran, Caussiniojouls, Caux, Cazedarnes, Cazevieille, Cazouls-lès-Béziers, Cébazan, Cessenon-sur-Orb, Cesseras, Ceyras, Claret, Clermont-l’Hérault, Combaillaux, Corneilhan, Cournonsec, Cournonterral, Creissan, Cruzy, Entre-Vignes, Faugères, Félines-Minervois, Ferrières-Poussarou, Fontanès, Fontès, Fos, Fouzilhon, Fozières, Gabian, Garrigues, Gignac, Guzargues, Jonquières, Juvignac, Lacoste, Lagamas, Laurens, Lauret, Lauroux, Lavalette, Lavérune, Liausson, Lieuran-Cabrières, La Livinière, Lodève, Lunel, Lunel-Viel, Magalas, Margon, Les Matelles, Mauguio, Mérifons, Minerve, Montagnac, Montarnaud, Montbazin, Montblanc, Montesquieu, Montouliers, Montoulieu, Montpellier, Montpeyroux, Moulès-et-Baucels, Mourèze, Murles, Murviel-lès-Béziers, Murviel-lès-Montpellier, Nébian, Neffiès, Nézignan-l’Évêque, Nissan-lez-Enserune, Nizas, Octon, Olmet-et-Villecun, Olonzac, Oupia, Paulhan, Pégairolles-de-Buèges, Pégairolles-de-l’Escalette, Péret, Pézenas, Pierrerue, Pignan, Plaissan, Poujols, Poussan, Pouzolles, Prades-le-Lez, Prades-sur-Vernazobre, Le Puech, Puéchabon, Puisserguier, Quarante, Restinclières, Roquebrun, Roquessels, Roujan, Saint-André-de-Buèges, Saint-André-de-Sangonis, Saint-Aunès, Saint-Bauzille-de-la-Sylve, Saint-Bauzille-de-Montmel, Saint-Chinian, Saint-Clément-de-Rivière, Sainte-Croix-de-Quintillargues, Saint-Drézéry, Saint-Félix-de-Lodez, Saint-Gély-du-Fesc, Saint-Geniès-des-Mourgues, Saint-Georges-d’Orques, Saint-Guiraud, Saint-Jean-de-Cuculles, Saint-Jean-de-la-Blaquière, Saint-Jean-de-Buèges, Saint-Jean-de-Fos, Saint-Jean-de-Minervois, Saint-Mathieu-de-Tréviers, Saint-Nazaire-de-Ladarez, Saint-Pargoire, Saint-Pons-de-Mauchiens, Saint-Privat, Saint-Saturnin-de-Lucian, Saint-Sériès, Saint-Thibéry, Saint-Vincent-de-Barbeyrargues, Saturargues, Sauteyrargues, Sauvian, Sérignan, Servian, Siran, Soubès, Soumont, Sussargues, Le Triadou, Usclas-du-Bosc, Vacquières, Vailhan, Vailhauquès, Valflaunès, Valmascle, Vendémian, Vendres, Vieussan, Villeneuve-lès-Maguelone, Villeneuvette, Villespassans, Villeveyrac; – Austrumpireneju (Pyrénées-Orientales) departamentā: Amélie-les-Bains-Palalda, Ansignan, Arboussols, Argelès-sur-Mer, Bages, Baho, Baixas, Banyuls-dels-Aspres, Banyuls-sur-Mer, Bélesta, Bouleternère, Le Boulou, Brouilla, Cabestany, Caixas, Calce, Camélas, Canet-en-Roussillon, Canohès, Caramany, Cases-de-Pène, Cassagnes, Castelnou, Caudiès-de-Fenouillèdes, Cerbère, Céret, Claira, Les Cluses, Collioure, Corbère, Corbère-les-Cabanes, Corneilla-la-Rivière, Corneilla-del-Vercol, Elne, Espira-de-l’Agly, Espira-de-Conflent, Estagel, Estoher, Feilluns, Finestret, Fosse, Fourques, Ille-sur-Têt, Joch, Lansac, Laroque-des-Albères, Latour-Bas-Elne, Latour-de-France, Lesquerde, Llauro, Llupia, Marquixanes, Maureillas-las-Illas, Maury, Millas, Montalba-le-Château, Montauriol, Montescot, Montesquieu-des-Albères, Montner, Néfiach, Oms, Opoul-Périllos, Ortaffa, Palau-del-Vidre, Passa, Perpignan, Peyrestortes, Pézilla-de-Conflent, Pézilla-la-Rivière, Pia, Planèzes, Pollestres, Ponteilla, Port-Vendres, Prats-de-Sournia, Prugnanes, Rasiguères, Reynès, Rigarda, Rivesaltes, Rodès, Saint-André, Saint-Arnac, Sainte-Colombe-de-la-Commanderie, Saint-Cyprien, Saint-Estève, Saint-Féliu-d’Amont, Saint-Féliu-d’Avall, Saint-Génis-des-Fontaines, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-Lasseille, Saint-Jean-Pla-de-Corts, Saint-Martin-de-Fenouillet, Saint-Michel-de-Llotes, Saint-Nazaire, Saint-Paul-de-Fenouillet, Saleilles, Salses-le-Château, Le Soler, Sorède, Sournia, Taillet, Tarerach, Tautavel, Terrats, Thuir, Tordères, Toulouges, Tresserre, Trévillach, Trilla, Trouillas, Villelongue-dels-Monts, Villemolaque, Villeneuve-de-la-Raho, Villeneuve-la-Rivière, Vinça, Vingrau, Vivès un Le Vivier.

b)

Vīnogu ražas novākšana, vinifikācija un baltvīnu gatavošana tiek nodrošināta to komūnu teritorijā, kuras norādītas attiecībā uz vīnogu ražas novākšanu, vinifikāciju un sarkanvīnu un sārtvīnu gatavošanu, kā arī šādu Ero (Hérault) departamenta komūnu teritorijā: Castelnau-de-Guers, Florensac, Mèze, Pinet un Pomerols.

7.   Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes

“Agiorgitiko N”

“Assyrtiko B”

“Bourboulenc B” jeb “Doucillon blanc”

“Calabrese N”

“Carignan N”

“Carignan blanc B”

“Carignan gris G”

“Cinsaut N” jeb “Cinsault”

“Clairette B”

“Clairette rose Rs”

“Counoise N”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Grenache gris G”

“Lledoner pelut N”

“Macabeu B” jeb “Macabeo”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Morrastel N” jeb “Minustellu” vai “Graciano”

“Mourvèdre N” jeb “Monastrell”

“Muscat à petits grains blancs B” jeb “Muscat” vai “Moscato”

“Piquepoul blanc B”

“Piquepoul gris G”

“Piquepoul noir N”

“Rivairenc N” jeb “Aspiran noir”

“Rivairenc blanc B” jeb “Aspiran blanc”

“Rivairenc gris G” jeb “Aspiran gris”

“Roussanne B”

“Syrah N” jeb “Shiraz”

“Terret blanc B”

“Terret gris G”

“Terret noir N”

“Tourbat B”

“Vermentino B” jeb “Rolle”

“Viognier B”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

Langdokas vīnkopības vēsturē vīnogulāji jau no pirmsākumiem tiek audzēti nogāzēs, kur augsnes ir sausas un akmeņainas.

Vēsturiskās domstarpības, klosteru un abatiju ietekme, nogāzēs izveidoto vīndārzu saimnieciskie ierobežojumi un izmaiņas iedzīvotāju sastāvā jau kopš romiešu laikiem ir likušas ražot daudzveidīgus un mainīgus produktus, laika gaitā pievēršoties saldo vīnu, stiprināto vīnu, kā arī sarkano un balto sauso vīnu ražošanai vai galda vīnogu audzēšanai, un visiem šiem produktiem ir nepieciešama vīnogu pilngatavība.

Tādējādi šajās nogāzēs paaudžu gaitā ir izmeklēta virkne konkrētu teritoriju, kas izslavētas ar produkcijas kvalitāti un oriģinalitāti.

Saulainās nogāzes no Koljūras (Collioure) līdz pat Nīmas (Nîmes) pievārtei ar vīnogulājiem apstādītas jau vairāk nekā 2 000 gadu, un ir daudz liecību par šo vīnu kvalitāti un identitāti.

Šajos pakalnos saražoto vīnu reputāciju vēstures gaitā bieži vien ir noteikušas abatijas (Caunes-Minervois, Valmagne, Lagrasse, Fontfroide u. c.). “Tādējādi Saint-Saturnin, Cabrières pēc izcelsmes ir Saint-Benoît-d’Aniane līdzinieks. Monpeirū (Montpeyroux) no 14. gadsimta bija Monpeljē bīskapu īpašums un dzīvesvieta, un viņi tur ražoja slavenus vīnus. Tas pats attiecas uz Saint-Aignan (Saint-Chinian)”, Žans Klavēls (Jean Clavel) raksta apcerējumā “Vīnu vēsture un nākotne Langdokā” (Histoire et Avenir des vins en Languedoc, izdevniecība “ Privat ”, 1985. gads).

1788. gadā intendants Balanviljē (Ballainvillers) karalim ziņoja: “Visu šo nosaukto vīnu vispārīgais nosaukums ir Narbonas (Narbonne) vīni, un tie pamatoti tiek augstu vērtēti arī ārpus provinces un karalistes, it īpaši tādi vīni kā Lapalme, Leucate, Fitou u. c.”.

1816. gadā A. Žiljēns (A. Jullien) savā sacerējumā “Visu zināmo vīndārzu topogrāfija” (Topographie de tous les vignobles connus) atzīmē šo vīnu specifiku, kas saistīta ar to izcelsmi, un piemin vīndārzus, kas atrodas uz ziemeļiem no Têt līdz pat Espira-de-l’Agly un Rivesaltes, kā arī tādus augstas kvalitātes vīnus kā “Saint-Christol”, “Saint-Georges d'Orques” un “Saint-Drézéry”: “vīniem ir patīkama un maiga garša, tajos ir jūtams pilnīgums un stiprums [alkohols], un pēc 5–6 gadu ilgas izturēšanas tie kļūst izcili …”.

Lai nodrošinātu šo vīnu specifiskumu, kas saistīts ar izcelsmi, vīnogu novākšanai noteiktajā apgabalā iekļauj zemesgabalus, kuros augsne, neierobežojot sakņu veidošanos, spēj nodrošināt mērenu un regulāru ūdens piegādi augam, lai tas izturētu karsto un sauso vasaru. Iekļautajiem zemesgabaliem jāatrodas 0–400 m augstumā virs jūras līmeņa un jābūt labi eksponētiem.

Priekšroka ir zemesgabaliem, kas atrodas pakalnu nogāzēs, netālu no jūras vai pirmskalnu teritorijas stāvākajās nogāzēs, un dažkārt tie ir izvietoti terasēs.

Šā precīzi noteiktā apgabala teritorija aizņem mazāk nekā trešdaļu no reģiona vīndārzu kopējās platības, un ar to saistītā produkcija veido mazāk nekā 15 % reģionā saražotā apjoma.

Vīnogu šķirņu izvēli un to stādīšanas vietu ir ietekmējuši klimatiskie apstākļi un augsnes raksturs. To veģetācijas cikls ir diezgan ilgs, tām ir pietiekama izturība pret sausumu un karstumu, un tām optimāli ir paaugstinātas temperatūras apstākļi. Ražošanas kontrole, kas paredz apmierināties ar mērenu ražību, nodrošina vīnogu ražas pilngatavību pirms rudens lietiem, un vējainie laikapstākļi veicina vīnogu sanitārās kvalitātes saglabāšanu.

Īpašais Vidusjūras klimats, kas ir karsts un sauss, ļauj sarkanvīnos nogatavoties tanīniem, bet sārtvīnos un baltvīnos – izpausties raksturīgajam apaļīgumam.

Tas, ka liela daļa nogāzēs esošo vīndārzu pēc Otrā pasaules kara bija jāatjauno, nostiprināja izvēli par labu tradicionālajām vīnogu šķirnēm. Līdz ar šo atjaunošanu tika ieviesta kolektīvisma pieeja, kuras pamatā bija vēsturiskās vīnkopības rekonstrukcija, apvienojot vīna pagrabus kooperatīvos un neatkarīgās saimniecības – arodbiedrībās.

Ieviešot mehanizāciju un aizvien vairāk audzējot garo vīnstīgu šķirnes, piemēram, “Syrah N”, kurai nepieciešams režģis, mainījās arī audzēšanas metodes. Vīnogulāju zemesgabali, kas agrāk tika veidoti kvadrātā un bez režģiem, visbiežāk tika aizstāti ar zemesgabaliem, kuros atstatums starp rindām nepārsniedza 2,50 metrus, ar minimālo stādīšanas biezību 4 000 vīnkoki uz hektāru. Tomēr tika saglabāts ierastais apgriešanas veids, lielākoties izvēloties īso apgriešanu, kam jebkurā gadījumā jānodrošina ierobežots skaits vīnstīgu pumpuru uz vienu vīnkoku.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

—	kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Languedoc” var papildināt ar norādi “primeur” vai “nouveau”, kam obligāti pievieno norādi par vīnogu ražas gadu.

—

Vīnus ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Languedoc”, kuram pievienoti vai nav pievienoti papildu ģeogrāfiskie nosaukumi “Cabrières”, “La Méjanelle”, “Montpeyroux”, “Pézenas”, “Quatourze”, “Saint-Christol”, “Saint-Drézéry”, “Saint-Georges-d'Orques”, “Saint-Saturnin” vai “Sommières”, kas tiek novietoti zem minētā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma, pēc ražas novākšanas nevar deklarēt, piedāvāt sabiedrībai, nosūtīt, laist tirdzniecībā vai pārdot, ja iepriekš minētais kontrolētais cilmes vietas nosaukums nav ierakstīts kādos pavaddokumentos, krājumu deklarācijās, paziņojumos, prospektos, etiķetēs, rēķinos vai konteineros, vajadzības gadījumā papildinot to ar papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabalu, kas atkāpes veidā noteikts vinifikācijai un gatavošanai, veido šādu administratīvi teritoriālo vienību teritorija, pamatojoties uz 2023. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru:

—	Odas (Aude) departamentā:

Alaigne, Arques, Arzens, Auriac, Belcastel-et-Buc, Berriac, La Bezole, Bourigeole, Bram, Brousses-et-Villaret, Brugairolles, Bugarach, Camps-sur-l'Agly, Carcassonne, Castans, Caudebronde, Caunette-sur-Lauquet, Caux-et-Sauzens, Citou, Clermont-sur-Lauquet, Couffoulens, Coursan, Courtauly, Cubières-sur-Cinoble, Cuxac-Cabardès, Cuxac-d'Aude, Donazac, Fajac-en-Val, Fontiers-Cabardès, Granès, Greffeil, Labastide-Esparbairenque, Lairière, Lauraguel, Lespinassière, Leuc, Malviès, Marcorignan, Mas-Cabardès, Mas-des-Cours, Massac, Miraval-Cabardès, Missègre, Montclar, Monthaut, Montjardin, Montjoi, Montréal, Moussan, Mouthoumet, Ouveillan, Palaja, Pomy, Pradelles-Cabardès, Preixan, Puilaurens, Puivert, Quillan, Raissac-d'Aude, Raissac-sur-Lampy, Rennes-le-Château, Rennes-les-Bains, Roquefère, Routier, Saint-Benoît, Saint-Denis, Saint-Ferriol, Saint-Jean-de-Paracol, Saint-Louis-et-Parahou, Saint-Marcel-sur-Aude, Saint-Martin-des-Puits, Saint-Martin-de-Villereglan, Saint-Martin-le-Vieil, Saissac, Sallèles-d'Aude, Salza, Soulatgé, Terroles, Val du Faby (attiecībā uz to daļu, kas atbilst deleģētās komūnas Rouvenac teritorijai), Valmigère, Véraza, Verzeille, Villarzel-du-Razès, Villedaigne, Villefloure, Villefort un Villesèquelande;

—	Gāras (Gard) departamentā:

Aigremont, Aigues-Mortes, Aigues-Vives, Aimargues, Aubais, Bernis, Boissières, Bouillargues, Bragassargues, Caissargues, La Calmette, Caveirac, Clarensac, Congénies, Cros, Dions, Domessargues, Durfort-et-Saint-Martin-de-Sossenac, Fons, Gajan, Gallargues-le-Montueux, Générac, Marguerittes, Milhaud, Monoblet, Montagnac, Mus, Parignargues, Pompignan, Poulx, Puechredon, Quissac, Rodilhan, Rogues, La Rouvière, Sainte-Anastasie, Saint-Côme-et-Maruéjols, Saint-Dionisy, Saint-Gilles, Saint-Roman-de-Codières, Saint-Théodorit, Sauve, Sumène, Uchaud un Vergèze.

Tiešās apkaimes apgabals (turpinājums)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

—	Ero (Hérault) departamentā:

Abeilhan, Agde, Agonès, Les Aires, Aumes, Baillargues, Balaruc-le-Vieux, Bédarieux, Bélarga, Bessan, Boisset, La Boissière, Bouzigues, Brenas, Buzignargues, Campagnan, Candillargues, Capestang, Cazilhac, Cazouls-d'Hérault, Celles, Cers, Clapiers, Colombiers, Coulobres, Le Crès, Le Cros, Dio-et-Valquières, Espondeilhan, Fabrègues, Ferrals-les-Montagnes, Ferrières-les-Verreries, Frontignan, Galargues, Ganges, Gigean, Gorniès, Grabels, La Grande-Motte, Hérépian, Jacou, Lansargues, Laroque, Lattes, Lespignan, Lézignan-la-Cèbe, Lieuran-lès-Béziers, Lignan-sur-Orb, Loupian, Lunas, Maraussan, Marseillan, Marsillargues, Mas-de-Londres, Maureilhan, Mireval, Mons, Montady, Montaud, Montels, Montferrier-sur-Lez, Mudaison, Notre-Dame-de-Londres, Olargues, Pailhès, Palavas-les-Flots, Pardailhan, Pérols, Pézènes-les-Mines, Les Plans, Poilhes, Popian, Portiragnes, Le Pouget, Pouzols, Puilacher, Puimisson, Puissalicon, Rieussec, Riols, Les Rives, Romiguières, Roqueredonde, Rouet, Saint-Bauzille-de-Putois, Saint-Brès, Saint-Étienne-d'Albagnan, Saint-Étienne-de-Gourgas, Saint-Félix-de-l'Héras, Saint-Geniès-de-Fontedit, Saint-Guilhem-le-Désert, Saint-Hilaire-de-Beauvoir, Saint-Jean-de-Cornies, Saint-Jean-de-Védas, Saint-Just, Saint-Martin-de-Londres, Saint-Maurice-Navacelles, Saint-Michel, Saint-Nazaire-de-Pézan, Saint-Paul-et-Valmalle, Saint-Pierre-de-la-Fage, Saint-Pons-de-Thomières, Salasc, Saussan, Saussines, Sète, Teyran, Thézan-lès-Béziers, Tourbes, Tressan, Usclas-d'Hérault, La Vacquerie-et-Saint-Martin-de-Castries, Valergues, Valras-Plage, Valros, Vélieux, Vendargues, Vias, Vic-la-Gardiole, Villeneuve-lès-Béziers, Villetelle, Viols-en-Laval, Viols-le-Fort.

—	Austrumpireneju (Pyrénées-Orientales) departamentā:

L'Albère, Alénya, Arles-sur-Tech, Baillestavy, Le Barcarès, Bompas, Boule-d'Amont, Calmeilles, Campoussy, Casefabre, Eus, Fenouillet, Glorianes, Los Masos, Molitg-les-Bains, Montbolo, Mosset, Le Perthus, Prunet-et-Belpuig, Rabouillet, Saint-Laurent-de-Cerdans, Saint-Laurent-de-la-Salanque, Sainte-Marie-la-Mer, Saint-Marsal, Taurinya, Théza, Torreilles, Valmanya, Villelongue-de-la-Salanque un Vira.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-0b8f0e08-a73c-40ac-9b15-30d4cd5191b3

---

(1)   OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.