European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2024/2589

3.10.2024

Protokols, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku (2024–2029)

1. PANTS

Mērķis

Šā protokola mērķis ir īstenot Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku (1) (“nolīgums”), it īpaši precizēt nosacījumus, ar kādiem Eiropas Savienības (“Savienība”) kuģi var piekļūt Gvinejas-Bisavas Republikas (“Gvineja-Bisava”) zvejas zonai, kā arī ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību īstenošanas noteikumus.

Šo protokolu interpretē un piemēro nolīguma kontekstā un ar to saskanīgā veidā.

2. PANTS

Saistība starp protokolu un citiem nolīgumiem un juridiskajiem instrumentiem

Protokolu interpretē un piemēro saskaņā ar:

a)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS);

b)

Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) vai citu attiecīgu reģionālo zvejniecības organizāciju, piemēram, Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF), ieteikumiem un rezolūcijām;

c)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgumu par zivju krājumiem;

d)

FAO 1995. gada Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu;

e)

FAO 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

f)

FAO Brīvprātīgi piemērojamajām pamatnostādnēm par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā (publicētas 2015. gadā);

un ar minētajiem dokumentiem saderīgā veidā.

3. PANTS

Principi

1.   Saskaņā ar pārredzamības principu, Puses apņemas publiskot informāciju par jebkuru nolīgumu, kas dod ārvalstu kuģiem piekļuvi Gvinejas-Bisavas zvejas zonai, un par izrietošo zvejas piepūli, konkrēti par izdoto atļauju skaitu un gūto nozveju apjomu, un apmainīties ar minēto informāciju.

2.   Puses apņemas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā veicināt atbildīgu zveju, kuras pamatā likts nediskriminēšanas princips. Gvineja-Bisava apņemas nenoteikt par šo protokolu labvēlīgākus tehniskos nosacījumus citām līdzīgām ārvalstu flotēm, kuras darbojas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā un zvejo tās pašas mērķsugas. Attiecīgie nosacījumi aptver resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, attīstīšanu un pārvaldību, maksas un tiesības, kas saistītas ar zvejas atļauju izdošanu kuģiem, kuri darbojas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

3.   Lai noteiktu resursus, kas pieejami no transzonāliem vai tālu migrējošo zivju krājumiem, Puses pienācīgi ņem vērā nacionālā un reģionālā līmenī veiktos zinātniskos izvērtējumus, kā arī nacionālā līmenī pieņemtos un kompetento reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

4.   Puses apņemas nodrošināt šā protokola īstenošanu saskaņā ar Partnerības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses (2) (“Samoa nolīgums”), 9. pantu par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā, kā arī pamatelementiem labas sabiedrisko lietu pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un ilgtspējīgas un pareizas vides pārvaldības jomā.

5.   Uz Savienības kuģiem nodarbināto zvejnieku darba apstākļi un darba saturs nedrīkst būt pretrunā zvejniekiem piemērojamajiem Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) instrumentiem, konkrēti, SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā (1998), kas grozīta 2022. gadā, un SDO Konvencijai Nr. 188 par darbu zvejniecībā. Pie tā pieder biedrošanās brīvības ievērošana un patiesi atzītas darba ņēmēju tiesības uz kolektīvām sarunām, piespiedu darba un bērnu darba izskaušana, diskriminācijas izskaušana attiecībā uz nodarbinātību un profesijām, kā arī droša un veselīga darba vide un pienācīgi dzīves un darba apstākļi uz Savienības zvejas kuģiem.

6.   Puses apņemas veicināt zvejniekiem piemērojamo SDO un SJO konvenciju ratificēšanu. Turklāt tās apņemas veicināt zvejnieku pienācīgu apmācīšanu, sevišķi to, kas paredzēta SJO Starptautiskajā konvencijā par zvejas kuģu apkalpes sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F).

7.   Saskaņā ar nolīguma 5. pantu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā notiekošās zvejas darbībās Savienības kuģi drīkst iesaistīties tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar šo protokolu, kā noteikts tā pielikumā. Savienības kuģiem izdot zvejas licences, it īpaši specializētās zvejas licences, ārpus šā protokola satvara ir aizliegts.

4. PANTS

Zvejas iespējas

Zvejas iespējas, kas Savienības kuģiem piešķirtas uz nolīguma 5. panta pamata, nosaka saskaņā ar šo pantu.

1.

Zvejas iespējas izsaka, izmantojot zvejas piepūles sistēmu, kas balstās uz reģistrēto bruto tilpību (GRT) vai uz kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

attiecībā uz demersālajām sugām (vēžveidīgajiem, galvkājiem un zivīm) un mazajām pelaģiskajām sugām:

i)

zivju un galvkāju saldētājtraleri: 3 500 GRT gadā;

ii)

garneļu saldētājtraleri: 3 700 GRT gadā;

iii)

mazo pelaģisko sugu traleri: 0 tonnas gadā;

b)

attiecībā uz tālu migrējošajām sugām (Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas I pielikumā uzskaitītās sugas), izņemot Alopiidae un Sphyrnidae dzimtas sugas, kā arī sugas Cetorhinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharinus falciformis, Carcharinus longimanus:

i)

tunzivju saldētājseineri un kuģi zvejai ar āķu jedām: 28 kuģi;

ii)

kuģi tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem: 13 kuģi.

2.

Atbalsta kuģiem atļaujas piešķir saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecīgajām ICCAT rezolūcijām un ieteikumiem.

3.

Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos pāriet no pārvaldības sistēmas, kas balstās uz zvejas piepūli, uz nozvejas limitu sistēmu, kas balstās uz KPN, un šāda pāreja varētu notikt tad, kad būs izpildīti tehniskie un juridiskie nosacījumi, kuri jo īpaši ietver elektroniskās ziņošanas sistēmas (Electronic Reporting System jeb “ERS” ) faktisku izmantošanu un tajā nosūtīto datu apstrādi saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Lēmumu par to, vai šādas pārejas īstenošanai vajadzīgie nosacījumi ir izpildīti, pieņems nolīguma 10. pantā paredzētā Apvienotā komiteja (turpmāk “Apvienotā komiteja”).

4.

Šā panta 1. punktu piemēro, ievērojot 10. un 11. pantu.

5. PANTS

Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro piecus gadus no pirmās dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot saskaņā ar 19. pantu, ja vien saskaņā ar 18. pantu nav nosūtīts paziņojums par denonsēšanu.

6. PANTS

Finansiālais ieguldījums

1.   Nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums, kas paredzēts šā protokola 5. pantā minētajam laikposmam, ir 17 000 000 EUR gadā.

2.   Šo finansiālo ieguldījumu veido:

a)

ikgadēja summa 12 500 000 EUR par piekļuvi zvejas resursiem Gvinejas-Bisavas zvejas zonā un

b)

īpaša ikgadēja summa 4 500 000 EUR, kas paredzēta Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozares politikas atbalstīšanai.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro, ievērojot 10., 11., 17. un 18. pantu.

4.   Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā 90 dienās pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā 30 dienās pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma gadadienas.

5.   Gvinejas-Bisavas iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

6.   Šajā pantā paredzētos maksājumus ieskaita Valsts kases kontā, kurš atvērts Gvinejas-Bisavas centrālajā bankā un kura rekvizītus par zivsaimniecību atbildīgā ministrija paziņo katru gadu. Nozariskajam atbalstam paredzēto finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, Gvinejai-Bisavai dara pieejamu par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas un par finansēm atbildīgās ministrijas kopīgā kontā. Gvinejas-Bisavas iestādes katru gadu paziņo Eiropas Komisijai bankas kontu rekvizītus.

7.   Katru finansiālā ieguldījuma daļu iekļauj valsts budžetā, un uz to attiecas Gvinejas-Bisavas publisko finanšu pārvaldības noteikumi un procedūras.

7. PANTS

Nozariskais atbalsts

1.   Šā protokola satvarā nozariskais atbalsts palīdz īstenot nacionālo zivsaimniecības un zilās ekonomikas stratēģiju. Tā mērķis ir panākt, lai zvejas resursi un nozares attīstība Gvinejā-Bisavā tiktu pārvaldīta ilgtspējīgā veidā, un tālab:

—

stiprināt zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību (arī ieviešot un iedarbinot ERS),

—

stiprināt datu vākšanu un apstrādi zinātniskiem mērķiem un spēju analizēt un novērtēt zvejas resursus un zvejniecības,

—

stiprināt zvejas subjektu spējas,

—

atbalstīt nerūpniecisko zveju,

—

stiprināt starptautisko sadarbību,

—

uzlabot zvejas produktu eksportēšanas nosacījumus un veicināt investīcijas nozarē,

—

attīstīt zvejai svarīgo infrastruktūru,

—

atbalstīt zilo ekonomiku un attīstīt akvakultūru.

2.   Vēlākais trīs mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Apvienotā komiteja izstrādā nozares daudzgadu programmu, kā arī tās piemērošanas kārtību, jo īpaši:

a)

gada un daudzgadu vadlīnijas par 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu;

b)

gada un daudzgadu mērķus, kas jāsasniedz, lai veicinātu ilgtspējīgu un atbildīgu zveju, ņemot vērā prioritātes, ko Gvineja-Bisava valsts zivsaimniecības rīcībpolitikā vai citās attiecīgajās rīcībpolitikas jomās izvirzījusi jo īpaši attiecībā uz atbalstu nerūpnieciskajām zvejniecībām, uzraudzību, kontroli un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanu, kā arī prioritātes attiecībā uz Gvinejas-Bisavas zinātniskās kapacitātes nostiprināšanu zvejas jomā;

c)

ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritērijus un procedūras, vajadzības gadījumā arī budžeta un finansiālos rādītājus.

3.   Nozares programmā ierosinātie grozījumi Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4.   Katru gadu Gvineja-Bisava iesniedz progresa ziņojumu un apliecinošos dokumentus par projektiem, kas īstenoti ar nozariskā atbalsta palīdzību, un tos izskata Apvienotā komiteja. Pirms protokola termiņa beigām Gvineja-Bisava turklāt iesniedz nobeiguma ziņojumu.

5.   Savienība var pilnībā vai daļēji pārskatīt vai apturēt šā protokola 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja finansiālais ieguldījums nav izmantots vai ja Apvienotā komiteja izvērtējumā konstatē, ka gūtie rezultāti nav tādi, kā plānots. Finansiālā ieguldījuma maksājumus pēc Pušu apspriešanās un vienošanās atsāk, tiklīdz īstenošanas rezultāti to pamato.

6.   Nozarisko atbalstu Puses turpina uzraudzīt tik ilgi, līdz 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā finansiālā ieguldījuma īpašā summa ir pilnībā izmantota, attiecīgā gadījumā – arī pēc šā protokola darbības beigām. Tomēr, kad pagājuši vairāk nekā seši mēneši pēc šā protokola darbības beigām, šo ieguldījumu izmaksāt vairs nedrīkst.

7.   Puses gādā, lai ar nozarisko atbalstu finansētās darbības un Savienības iesaistīšanās partnerībā ar Gvineju-Bisavu būtu pamanāmas. To pamanāmība ir viens no 1. pantā minētajiem mērķiem.

8.   Šā protokola 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izlietojumu var verificēt un kontrolēt katras Puses revīzijas un kontroles struktūras, arī Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai. Šis noteikums ietver piekļuvi labuma guvēju informācijai, dokumentiem, objektiem un iekārtām.

8. PANTS

Zvejas ilgtspēju nodrošinoša zinātniskā sadarbība

1.   Puses apņemas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā veicināt atbildīgu zveju un apkarot NNN zveju, un to darīt, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas darbojas šajos ūdeņos, un uz zvejas resursu un jūras ekosistēmu ilgtspējīgas pārvaldības principiem.

2.   Šā protokola aptvertajā laikposmā Savienība un Gvineja-Bisava sadarbojas, lai pārraudzītu zvejas resursu un zvejniecību stāvokļa attīstību Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

3.   Puses apņemas veicināt ICCAT un CECAF ieteikumu ievērošanu, kā arī apakšreģiona mēroga sadarbību – konkrēti apakšreģionālās zvejniecības komisijas (SRFC) satvarā – attiecībā uz zvejniecību ilgtspējīgu pārvaldību.

4.   Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās pieņemtu jaunus pasākumus, ar kuriem nodrošina zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

9. PANTS

Apvienotā zinātniskā komiteja

1.   Nolīguma 4. pantā minēto Apvienoto zinātnisko komiteju veido zinātnieki, kurus Puses norīko vienādā skaitā. Ja abas Puses piekrīt, Apvienotās zinātniskās komitejas dalībnieku loku var paplašināt, iekļaujot tajā novērotājus, īpaši reģionālo zvejniecības pārvaldības struktūru, piemēram, CECAF, pārstāvjus.

2.   Apvienotā zinātniskā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, kā paredzēts nolīguma 4. panta 1. punktā. Parasti sanāksmes notiek pārmaiņus Gvinejā-Bisavā un Savienībā. Pēc vienas Puses lūguma var tikt sasauktas arī citas sanāksmes. Abas Puses sanāksmes vada pārmaiņus.

3.   Apvienotās zinātniskās komitejas uzdevumi konkrēti ir šādi:

a)

uzkrāt datus par to valsts un ārvalstu flotu zvejas piepūli un nozvejām, kuras darbojas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā un uz kuru nozvejas sugām attiecas šis protokols;

b)

rosināt, pārraudzīt un analizēt ikgadējas uzskaites, kas palīdz novērtēt krājumus un ļauj noteikt zvejas iespējas un izraudzīties izmantošanas modeļus, kas nodrošina zvejas resursu un to ekosistēmas saglabāšanu;

c)

uz šā pamata sagatavot ikgadēju zinātnisku pārskatu par protokola aptvertajām zvejniecībām;

d)

pēc savas iniciatīvas vai pēc Apvienotās komitejas vai vienas Puses pieprasījuma sniegt zinātnisku atzinumu par pārvaldības pasākumiem, kādi tiek uzskatīti par vajadzīgiem šā protokola aptverto krājumu un zvejniecību ilgtspējīgai izmantošanai.

4.   Pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, ko sniegusi, piemēram, CECAF, un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Apvienotās zinātniskās komitejas secinājumiem Apvienotā komiteja pieņem Savienības kuģu darbības ietekmējošus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt šā protokola aptverto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

10. PANTS

Zvejas iespēju un tehnisko pasākumu pārskatīšana

1.   Ja Gvineja-Bisava, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas atzinumu, nolemj resursu saglabāšanas nolūkā noteikt telpisku vai laicisku zvejas aizliegumu, tiek sasaukta Apvienotā komiteja, kas izvērtē minētā lēmuma pamatotību, novērtē šā aizlieguma ietekmi uz Savienības kuģu darbību nolīguma satvarā un lemj par iespējamiem korektīviem pasākumiem.

2.   Gadījumos, kas paredzēti 1. punktā, Apvienotā komiteja vienojas par tā finansiālā ieguldījuma proporcionālu samazinājumu, kurš Savienībai jāmaksā saskaņā ar nolīgumu, un – ja vajadzīgs – par kompensāciju kuģu īpašniekiem.

3.   Jebkādu lēmumu par zvejas aizliegšanu, ko Gvineja-Bisava pieņem pēc zinātniska atzinuma saņemšanas, nediskriminējoši piemēro visiem minētās zvejniecības kuģiem, arī Gvinejas-Bisavas kuģiem un trešās valsts karoga kuģiem.

4.   Pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikumu, 4. pantā minētās zvejas iespējas pēc savstarpējas vienošanās var tikt pārskatītas Apvienotajā komitejā. Tādā gadījumā Apvienotā komiteja proporcionāli pielāgo 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu un izdara vajadzīgos grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

5.   Apvienotā komiteja drīkst vajadzības gadījumā un pēc Pušu savstarpējas vienošanās izskatīt un koriģēt zvejošanas nosacījumus un šā protokola un tā pielikumu piemērošanas kārtību, arī nozariskā atbalsta uzraudzīšanas kārtību.

11. PANTS

Eksperimentālā zveja un jaunas zvejas iespējas

1.   Ja Savienības kuģiem ir interese par 4. pantā neparedzētām zvejas darbībām un lai novērtētu jaunu zvejniecību tehnisko iespējamību un ekonomisko atdevi, var tikt piešķirtas eksperimentālās zvejas atļaujas, ko izdod saskaņā ar spēkā esošajiem Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem. Iespēju robežās šo eksperimentālo zveju veic, izmantojot vietējā līmenī pieejamos zinātniskos un tehniskos resursus. Eksperimentālās zvejas reisu mērķis ir novērtēt jaunu zvejniecību tehnisko iespējamību un ekonomisko atdevi.

2.   Eiropas Komisija paziņo Gvinejas-Bisavas iestādēm eksperimentālās zvejas licenču pieteikumus, kuru tehniskajā dokumentācijā norāda:

a)

mērķsugas;

b)

kuģa tehniskos parametrus;

c)

kuģa virsnieku pieredzi attiecīgajā zvejniecībā;

d)

piedāvātos reisa tehniskos parametrus (ilgums, zvejas rīki, izpētes reģioni u. c.);

e)

to, kāda tipa dati tiks vākti, lai nodrošinātu zinātnisko uzraudzību attiecībā uz zvejas resursu un ekosistēmu ietekmējumu, ko šīs zvejas darbības rada.

3.   Eksperimentālās zvejas atļaujas piešķir ilgākais uz sešiem mēnešiem. Par tām jāmaksā Gvinejas-Bisavas iestāžu noteikta maksa.

4.   Visu reisa laiku uz kuģa ir karoga valsts zinātniskais novērotājs un Gvinejas-Bisavas izraudzīts novērotājs.

5.   Nozveju apjomu, ko atļauts gūt šādā eksperimentālā zvejā, nosaka Gvinejas-Bisavas iestādes. Eksperimentālajā zvejā un tās laikā gūtās nozvejas pieder kuģa īpašniekam. Zivis, kuru lielums neatbilst noteikumiem vai kuru zvejošanu neatļauj Gvinejas-Bisavas tiesību akti, nedrīkst paturēt uz kuģa vai laist tirgū.

6.   Sīki izklāstītus reisa rezultātus nodod analizēšanai Apvienotajā komitejā un Apvienotajā zinātniskajā komitejā.

7.   Atkarībā no eksperimentālās zvejas rezultātiem un Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikuma Puses var nolemt ieviest jaunas zvejas iespējas, kas šā protokola 4. pantā vēl nav minētas. Puses vienojas par jauno zvejas iespēju nosacījumiem un uz laiku līdz šā protokola termiņa beigām izdara grozījumus protokolā un tā pielikumā. Tādā gadījumā šā protokola 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu palielina. Attiecīgi nosaka pielikumā paredzētās maksas un nosacījumus, kas piemērojami kuģu īpašniekiem.

12. PANTS

Savienības operatoru ekonomiskā integrēšanās Gvinejas-Bisavas zivsaimniecībā

1.   Puses apņemas veicināt Savienības operatoru ekonomisko integrēšanos Gvinejas-Bisavas zivsaimniecībā plašā nozīmē, it īpaši kopuzņēmumu izveides un infrastruktūras izbūves ziņā.

2.   Puses sadarbojas, lai Savienības privātie operatori būtu informēti par komerciālajām un rūpnieciskajām iespējām, kas tiem ar tiešu investīciju starpniecību paveras Gvinejas-Bisavas zivsaimniecībā plašā nozīmē.

3.   Šā paša mērķa labā Gvineja-Bisava var izveidot stimulus Savienības operatoriem, kuri šādas investīcijas veic.

4.   Puses sadarbojas, lai rastu investēšanas iespējas un finansēšanas instrumentus, kas vajadzīgi izraudzīto darbību vai projektu īstenošanai, arī Savienībā jau pastāvošo finansēšanas instrumentu satvarā.

5.   Tiklīdz visi vajadzīgie tehniskie nosacījumi ir izpildīti, Puses sadarbojas, lai veicinātu Savienības kuģu Gvinejā-Bisavā gūto nozveju tirdzniecību uz Savienības tirgu.

6.   Puses palīdz izveidot darba grupu, kuras mērķis ir identificēt un atbalstīt investīciju projektus un atvieglot finansējuma meklējumus gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī.

7.   Apvienotā komiteja katru gadu ziņo par šā panta īstenošanas stāvokli.

13. PANTS

Informācijas apmaiņa

1.   Puses apņemas ar šā protokola īstenošanu saistītās informācijas un dokumentu apmaiņā priekšroku dot elektroniskām sistēmām. Tās ievieš drošas IT sistēmas, kas automatizē ar Savienības kuģu atļaujām un darbībām saistītu datu apmaiņu vai elektronisku informācijas apmaiņu saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

2.   Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3.   Puses nekavējoties informē viena otru par visiem IT sistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā atbilstīgi šā protokola pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

4.   Datu pārraidīšanas kārtība, arī ar informācijas apmaiņas nepārtrauktību saistītie noteikumi, ir noteikti šā protokola pielikumā.

14. PANTS

Datu konfidencialitāte

1.   Gvineja-Bisava un Savienība nodrošina, ka datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, kompetentā iestāde izmanto vienīgi nolīguma īstenošanai un konkrēti pārvaldības mērķiem un zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības vajadzībām.

2.   Puses apņemas nodrošināt, ka visi komerciāli sensitīvie dati un personas dati, kas attiecas uz Savienības kuģiem un to zvejas darbībām un ir iegūti nolīguma satvarā, kā arī visa komerciāli sensitīvā informācija, kas saistīta ar Savienības izmantotajām sakaru sistēmām, tiek uzskatīta par konfidenciālu. Puses nodrošina, ka datus par zvejas zonā notikušajām zvejas darbībām publisko vienīgi agregētā veidā.

3.   Personas dati jāapstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.

4.   Personas datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, apstrādā saskaņā ar šā protokola pielikuma 3. papildinājumu. Apvienotā komiteja var noteikt vēl citus aizsardzības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kurus piemēro personas datiem un datu subjekta tiesībām.

5.   Datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, arī pēc šā protokola darbības beigām turpina apstrādāt saskaņā ar šo pantu un šā protokola pielikuma 3. papildinājumu.

15. PANTS

Piemērojamie tiesību akti

1.   Savienības kuģu darbības Gvinejas-Bisavas ūdeņos reglamentē Gvinejā-Bisavā piemērojamie tiesību akti, ja vien nolīgumā vai šajā protokolā, tā pielikumā un papildinājumos nav noteikts citādi.

2.   Pusēm ir pienākums rakstiski paziņot otrai Pusei par visām izmaiņām to zivsaimniecības rīcībpolitikā un tiesību aktos. Jebkādas šādas tiesību aktu vai regulējuma izmaiņas, kurām ir tehniska ietekme uz zvejas darbībām, Savienības kuģiem kļūst piemērojamas, kad pagājuši trīs mēneši kopš izmaiņu oficiālās paziņošanas.

16. PANTS

Apvienotās komitejas prerogatīvas

1.   Apvienotā komiteja var apspriesties vai pieņemt lēmumu vēstuļu apmaiņas ceļā vai attālinātā sanāksmē.

2.   Apvienotā komiteja pieņem šā protokola grozījumus attiecībā uz:

a)

zvejas iespējām saskaņā ar 4. un 10. pantu un – ja vajadzīgs – attiecībā uz finansiālo ieguldījumu, kas minēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

nozariskā atbalsta īstenošanas noteikumiem, kas minēti 7. pantā;

c)

tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības;

d)

personas datu aizsardzībai domātiem papildu pasākumiem, kas paredzēti 14. panta 4. punktā.

Šādus šā protokola grozījumus ieraksta atsevišķā protokolā, kuru paraksta Puses un kurā norāda datumu, kad šādi grozījumi ir izpildāmi.

17. PANTS

Šā protokola īstenošanas apturēšana

1.   Šā protokola īstenošanu, arī 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus, pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var apturēt, ja ir izpildījies viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a)

sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, zvejas darbības Gvinejas-Bisavas zvejas zonā ir kļuvušas neiespējamas;

b)

notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zivsaimniecības politikas veidošanā vai īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

c)

ir iedarbināti Samoa nolīguma 96. pantā paredzētie apspriešanās mehānismi, kuri attiecas uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas noteikti minētā nolīguma 9. pantā;

d)

Savienība nemaksā 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu, un nemaksāšanas iemesls nav paredzēts šā punkta c) apakšpunktā;

e)

Pušu starpā rodas būtiskas un neatrisināmas domstarpības par nolīguma un šā protokola interpretēšanu vai īstenošanu.

2.   Finansiālā ieguldījuma maksājumus pēc Pušu apspriešanās un vienošanās atsāk, tiklīdz ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minētajiem notikumiem.

3.   Savienības kuģiem piešķirtās zvejas atļaujas var tikt apturētas uz laiku, kamēr ir apturēta finansiālā ieguldījuma maksāšana saskaņā ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Zvejas darbību atsākšanas gadījumā šo zvejas atļauju derīguma termiņu pagarina par laikposmu, kas atbilst zvejas darbību apturēšanas ilgumam. Uz atļaujas apturēšanas laiku visas Savienības kuģu darbības Gvinejas-Bisavas zvejas zonā tiek pārtrauktas.

4.   Lai šā protokola īstenošanu apturētu, apturēšanā ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski jāpaziņo par savu nodomu; izņēmums ir 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais gadījums, kurā apturēšana stājas spēkā tūlīt. Starplaikā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā.

5.   Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja izlīgumu izdodas panākt, šā protokola īstenošanu atsāk un finansiālā ieguldījuma summu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā šā protokola īstenošana bija apturēta.

18. PANTS

Denonsēšana

1.   Šā protokola denonsēšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu denonsēt šo protokolu.

2.   Pēc 1. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

19. PANTS

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

20. PANTS

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

21. PANTS

Autentiskie teksti

Šis protokols ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Image 1

Image 2


(1)   OV L 342, 27.12.2007., 5. lpp.

(2)   OV L, 2023/2862, 28.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2023/2862/oj.


PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS GVINEJAS-BISAVAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.   Kompetentā iestāde

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienības vai Gvinejas-Bisavas kompetento iestādi šajā pielikumā apzīmē:

a)

attiecībā uz Savienību – Eiropas Komisiju, kura vajadzības gadījumā rīkojas ar Savienības delegācijas Gvinejā-Bisavā starpniecību;

b)

attiecībā uz Gvineju-Bisavu – par zivsaimniecību atbildīgo valdības struktūrvienību.

2.   Atļautā zvejas zona

Zvejas zona, kurā Savienības kuģiem atļauts zvejot, ir Gvinejas-Bisavas zvejas zona, kas ietver arī Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgo zonu saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem un attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, kurām Gvineja-Bisava ir pievienojusies.

Bāzes līnijas ir noteiktas valsts tiesību aktos.

3.   Vietējā aģenta iecelšana

Izņemot tunzivju zvejas kuģus, visus Savienības kuģus, kuri vēlas saņemt zvejas atļauju saskaņā ar šo protokolu, jāpārstāv aģentam, kas ir Gvinejas-Bisavas rezidents.

4.   Bankas konts

Pirms šā protokola stāšanās spēkā Gvineja-Bisava paziņo Savienībai tā bankas konta (kontu) rekvizītus, uz kuru (kuriem) saskaņā ar nolīgumu būtu jāpārskaita naudas summas, ko maksā Savienības kuģi. Maksu par bankas pārskaitījumiem sedz kuģu īpašnieki.

5.   Kontaktpunkti

Puses viena otru informē par saviem attiecīgajiem kontaktpunktiem, kuri tām ļauj apmainīties ar informāciju par šā protokola īstenošanu, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar nozvejas un zvejas piepūles datu apmaiņu, procedūrām, kas saistītas ar zvejas atļaujām un nozvejām, un nozariskā atbalsta īstenošanu.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

1. IEDAĻA

PIEMĒROJAMĀS PROCEDŪRAS

1.   Zvejas atļaujas saņemšanas priekšnosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā minētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts Savienības zvejas kuģu reģistrā, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403 (1). Attiecībā uz kuģa īpašnieku, kapteini vai pašu kuģi jābūt izpildītiem visiem iepriekšējiem pienākumiem, kas izriet no zvejas darbībām, kuras tie Gvinejā-Bisavā veic nolīguma satvarā.

2.   Pieteikšanās uz zvejas atļauju

Vismaz 40 darbdienas pirms vēlamās operāciju sākuma dienas Savienība, izmantojot šā pielikuma 1. papildinājumā iekļauto veidlapu, Gvinejai-Bisavai elektroniski iesniedz pieteikumu par katru kuģi, kam jāsaņem atļauja.

Zvejas atļauju pieteikumus un paziņojumu par to pieņemšanu var nosūtīt elektroniski, izmantojot “LICENCE” sistēmu – elektronisku zvejas atļauju pārvaldības sistēmu, ko pieejamu darījusi Eiropas Komisija.

Kamēr “LICENCE” sistēma vēl nedarbojas pilnībā, Savienība pieteikumu par katru kuģi, kam jāsaņem atļauja, turpinās Gvinejai-Bisavai iesniegt pa oficiāliem kanāliem. Lēmumu par pāreju uz “LICENCE” sistēmas izmantošanu pieņems Apvienotā komiteja.

Katram zvejas atļaujas pieteikumam, kuru šā protokola satvarā iesniedz pirmoreiz vai iesniedz pēc tam, kad mainījušies attiecīgā kuģa tehniskie parametri, pievieno:

a)

pierādījumu par to, ka ir nokārtota vienotās likmes maksa par pieprasītās zvejas atļaujas derīguma termiņu;

b)

informāciju par kuģa vietējo aģentu (vārds/nosaukums un adrese), ja tāds ir;

c)

attiecībā uz traleriem – pierādījumu par to, ka ir nokārtots ar novērotāja uzņemšanu saistītais vienotās likmes avansa maksājums;

d)

attiecībā uz traleriem – karoga valsts izdotu apliecinājumu par kuģa tilpību.

Ja šā protokola satvarā atjauno tāda kuģa zvejas atļauju, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par to, ka ir nokārtota vienotās likmes maksa un – attiecīgā gadījumā – ar novērotāja uzņemšanu saistītais vienotās likmes finansējuma maksājums.

3.   Zvejas atļaujas izdošana

Gvineja-Bisava zvejas atļaujas oriģinālu izdod ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc pilnīgas pieprasījuma dokumentācijas saņemšanas un vismaz 15 dienas pirms zvejas perioda sākuma. Šo atļauju kuģu īpašniekiem nosūta:

a)

traleru gadījumā – ar aģentu starpniecību un ar ieskenētu kopiju Savienībai;

b)

tunzivju zvejas kuģu gadījumā – ar Gvinejā-Bisavā darbojošās Savienības delegācijas starpniecību; ja minētā delegācija ir slēgta, Gvineja-Bisava var zvejas atļauju izsniegt tieši kuģa īpašniekam vai tā aģentam un Savienībai nosūtīt kopiju.

Tunzivju zvejas kuģa īpašniekam un, attiecīgā gadījumā, tā vietējam aģentam kompetentā iestāde nekavējoties elektroniski nosūta zvejas atļaujas kopiju. Šī kopija ir derīga, kamēr nav saņemts zvejas atļaujas oriģināls. Minētā kopija glabājas uz kuģa un ir derīga 40 dienas, kuru laikā to uzskata par līdzvērtīgu oriģinālam.

Tiklīdz “LICENCE” sistēma darbosies, Gvineja-Bisava pieteikuma pieņemšanu norādīs un parakstītā licences oriģināla elektronisku kopiju augšupielādēs “LICENCE” sistēmā. Kamēr tā vēl nedarbojas, Gvineja-Bisava izdoto licenču ieskenētu kopiju Savienībai nosūta pa e-pastu.

4.   “LICENCE” sistēmas darbības traucējumi

Ja “LICENCE” sistēmā rodas grūtības ar informācijas pārraidīšanu starp Eiropas Komisiju un Gvineju-Bisavu, ar zvejas licencēm saistīto elektronisko informācijas apmaiņu veic pa oficiāliem kanāliem tik ilgi, līdz sistēma atsāk darboties.

Pēc “LICENCE” sistēmas darbības atjaunošanās Puses atjaunina tajā norādīto informāciju.

5.   Zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tiklīdz zvejas atļauja ir izdota, Gvineja-Bisava nekavējoties izveido galīgo sarakstu ar katras kategorijas kuģiem, kam atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un elektroniski nosūta Savienībai.

6.   Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas tiek izdotas uz ceturksni, pusgadu vai gadu. Derīguma termiņa sākumu nosaka, ar gada periodu saprotot:

a)

šā protokola piemērošanas pirmajā gadā – laikposmu no protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas līdz tā paša gada 31. decembrim;

b)

pēc tam – katru pilnu kalendāro gadu;

c)

šā protokola piemērošanas pēdējā gadā – laikposmu no 1. janvāra līdz šā protokola darbības termiņa beigām.

Ceturkšņa un pusgada atļauju derīguma termiņš sākas mēneša pirmajā dienā. Zvejas atļaujas derīguma termiņš tomēr nedrīkst būt ilgāks par tās izdošanas gada 31. decembri.

7.   Zvejas atļaujas glabāšana uz kuģa

Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

Tomēr tunzivju zvejas kuģiem ir atļauts zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti provizoriskajā sarakstā. Uz šādiem kuģiem provizoriskais saraksts pastāvīgi jāglabā līdz zvejas atļaujas saņemšanai.

8.   Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

Tomēr nepārvaramas varas gadījumā un pēc Savienības lūguma zvejas atļauju aizstāj ar jaunu atļauju, kas izdota citam kuģim, kurš ir līdzīgs aizstājamajam kuģim.

Kuģa īpašnieks vai tā aģents atdod aizstājamo zvejas atļauju Gvinejai-Bisavai, savukārt Gvineja-Bisava pēc iespējas drīzāk sagatavo aizstājējatļauju. Pēc aizstājamās atļaujas atdošanas, ja ir izieta tehniskā apskate saskaņā ar 10. punktu, aizstājējatļauju nekavējoties izsniedz kuģa īpašniekam vai tā aģentam. Aizstājējatļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

Traleru gadījumā, ja aizstājējkuģa reģistrētā tilpība ir lielāka par aizstājamā kuģa tilpību, proporcionāli tilpības starpībai un atlikušajam derīguma termiņam aprēķina papildmaksu. Šo papildmaksu kuģa īpašnieks nokārto zvejas atļaujas nodošanas laikā.

Gvineja-Bisava nekavējoties atjaunina atļauju saņēmušo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu tūlīt nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai.

Puses atjaunina informāciju “LICENCE” sistēmā.

9.   Atbalsta kuģi

Pēc Savienības lūguma Gvineja-Bisava atļauj Savienības kuģiem, kuri saņēmuši zvejas atļauju, izmantot atbalsta kuģu palīdzību. Atbalsta kuģi peld ar Savienības dalībvalsts karogu vai pieder Savienības kuģniecības sabiedrībai, un tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai.

Gvineja-Bisava sagatavo atļauju saņēmušo atbalsta kuģu sarakstu un nekavējoties nosūta to par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai.

Puses atjaunina informāciju “LICENCE” sistēmā.

Atbalsta kuģiem ir saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem izdota attiecīga atļauja, par kuru jāmaksā gada maksa.

10.   Traleru tehniskā apskate

Reizi gadā vai pēc kuģa tilpības maiņas, vai kad citu zvejas rīku izmantošana kļūst par iemeslu zvejas kategorijas maiņai, visi attiecīgie Savienības traleri ierodas Bisavas ostā, lai tur izietu tehnisko apskati saskaņā ar spēkā esošajiem Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

Tehniskās apskates mērķis ir verificēt kuģa un uz tā esošo zvejas rīku tehnisko parametru atbilstību, kā arī atbilstību sabiedrības veselības noteikumiem un vietējo jūrnieku nodarbināšanas noteikumiem.

Ja par kuģa ierašanos ir iepriekš paziņots, Gvinejai-Bisavai ir pienākums tehnisko apskati veikt ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc tralera ienākšanas ostā.

Pēc tehniskās apskates Gvineja-Bisava nekavējoties izsniedz kuģa kapteinim atbilstības apliecību.

Atbilstības apliecības derīguma termiņš ir viens gads. Tomēr, ja zvejas kategoriju maina, izbeidzot garneļu zveju vai pārejot uz to, vajadzīga jauna atbilstības apliecība. Turklāt jauna atbilstības apliecība vajadzīga arī tad, ja kuģis Gvinejas-Bisavas zvejas zonu atstāj uz laiku, kas pārsniedz 45 dienas.

Atbilstības apliecībai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

Ar tehnisko apskati saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieks, un tās atbilst Gvinejas-Bisavas tiesību aktos noteiktajam tarifam. Šādas izmaksas nedrīkst būt lielākas par summām, ko par tiem pašiem pakalpojumiem maksā pašu valsts vai trešās valsts karoga kuģi.

2. IEDAĻA

MAKSA UN AVANSS

Katrai kuģu kategorijai ir noteikta vienotas likmes maksa, kas norādīta šā pielikuma 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās. Maksā ir iekļauti visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus, maksu par pakalpojumu sniegšanu un licenču maksām piemērojamo zīmognodevu.

Licencēm piemērojamā likme ir noteikta protokola parakstīšanas brīdī spēkā esošajos noteikumos par zīmognodevu un visā protokola darbības laikā nemainās.

Ja zvejas atļaujas derīguma termiņš ir īsāks par gadu, vienotās likmes maksas summu pielāgo pieprasītā derīguma termiņa ilgumam. Ja vajadzīgs, šādu pielāgoto maksu palielina par ceturksnim vai pusgadam atbilstošu summu saskaņā ar tarifiem, kas noteikti attiecīgajās tehnisko datu lapās.

III NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Tehniskie pasākumi, kurus piemēro zvejas atļauju saņēmušiem Savienības kuģiem un kuri saistīti ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti šā pielikuma 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās.

Tunzivju zvejas kuģi ievēro visus ICCAT pieņemtos ieteikumus.

IV NODAĻA

NOZVEJU DEKLARĒŠANA

1.   Zvejas žurnāls

Nolīguma satvarā zvejojoša Savienības kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu. Tunzivju zvejas kuģu gadījumā zvejas žurnāls atbilst piemērojamajām ICCAT rezolūcijām par zvejas darbību datu vākšanu un pārraidīšanu.

Visiem Savienības kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (turpmāk “ ERS sistēma”), kura spēj reģistrēt un pārraidīt datus par kuģa zvejas darbībām (turpmāk “ ERS dati”).

Savienības kuģim, kurš nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kura ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. Tiklīdz kuģa ERS sistēma ir sākusi darboties, kuģis ERS datus pārraida savai karoga valstij, kura nodrošina šo datu automātisku pieejamību Gvinejas-Bisavas Zvejas uzraudzības centram (turpmāk “ FMC ”).

Standartizētā zvejas datu apmaiņā ERS datu pārraidīšanai izmanto elektroniskus sakaru līdzekļus, kurus pārvalda Eiropas Komisija. ERS sistēmā notiekošajai pārraidīšanai piemērojamās tehniskās prasības apstiprina Apvienotajā komitejā.

Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas nozveju apjomu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

Ja vajadzīgs, kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā arī katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

Kad zvejas žurnālu nosūta Gvinejas-Bisavas iestādēm, to aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un kapteinis to paraksta.

Kapteinis ir atbildīgs par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību.

2.   Nozveju deklarēšana

Nozvejas deklarēšanas noteikumi, ko piemēro, kamēr ERS sistēma netiek izmantota

Kuģa nozvejas kapteinis deklarē, iesniedzot Gvinejai-Bisavai zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis atradies Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

Zvejas žurnālus kapteinis nosūta uz e-pasta adresi, kuru Gvineja-Bisava paziņojusi īpaši šim nolūkam. Gvineja-Bisava nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes elektronisko pastu.

Alternatīva iespēja ir zvejas žurnālus nosūtīt šādi:

a)

ja kuģis ienāk Gvinejas-Bisavas ostā, visu zvejas žurnālu oriģinālus nodod Gvinejas-Bisavas Zivsaimniecības ministrijas Rūpnieciskās zvejas ģenerāldirektorāta (turpmāk “Rūpnieciskās zvejas ģenerāldirektorāts”) pārstāvim, kurš rakstveidā apstiprina to saņemšanu;

b)

ja kuģis no Gvinejas-Bisavas zvejas zonas iziet, iepriekš neienākot Gvinejas-Bisavas ostā, visu zvejas žurnālu oriģinālus nosūta pa pastu 14 dienu laikā pēc ienākšanas jebkurā citā ostā un katrā ziņā ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iziešanas no Gvinejas-Bisavas zvejas zonas.

Kapteinis nosūta Savienībai visu zvejas žurnālu kopijas. Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta arī vienam no šādiem zinātniskajiem institūtiem:

a)

IRD (Institut de recherche pour le développement);

b)

IEO (Instituto Español de Oceanografia) vai

c)

IPMA (Instituto Português do Mar e da Atmosfera).

Ja kuģis atgriežas Gvinejas-Bisavas zonā, kamēr tā zvejas atļauja vēl ir derīga, tam jāsniedz jaunas zvejas darbību un nozveju deklarācijas.

Ja tiek pārkāpti šīs nodaļas noteikumi, Gvineja-Bisava attiecīgā kuģa zvejas atļauju var apturēt līdz trūkstošo nozvejas deklarāciju iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Gvineja-Bisava var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Gvineja-Bisava nekavējoties informē Savienību par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

Nozvejas deklarēšanas noteikumi, ko piemēro, kad ERS sistēma tiek izmantota

Nozveju deklarēšanas kārtība ir šāda:

a)

visu to kuģu kapteiņi, kas Gvinejas-Bisavas ūdeņos darbojas saskaņā ar šo protokolu, katru dienu aizpilda elektronisko zvejas žurnālu, kuru ERS sistēmā vai – ja tā nedarbojas – pa e-pastu septiņu dienu laikā pēc iziešanas no zvejas zonas nosūta karoga valsts FMC un Gvinejas-Bisavas FMC;

b)

elektroniskajā zvejas žurnālā jāieraksta nozvejotais un uz kuģa paturētais katras sugas nozveju apjoms, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu. Par galvenajām sugām kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju. Kapteinis turklāt ieraksta katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

ERS datus kuģis pārraida savai karoga valstij, kura nodrošina šo datu automātisku pieejamību Gvinejai-Bisavai. Karoga valsts nodrošina datu saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj tos drošā veidā glabāt vismaz 36 mēnešus.

Karoga valsts un Gvineja-Bisava nodrošina, ka tām ir aparatūra un programmatūra, kas nepieciešama automātiskai ERS datu pārraidīšanai.

ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski sakaru līdzekļi, kurus attiecībā uz standartizētām zvejas datu apmaiņām pārvalda Eiropas Komisija.

Ja tiek pārkāpti nozveju deklarēšanas noteikumi, Gvineja-Bisava attiecīgā kuģa zvejas atļauju var apturēt līdz trūkstošo deklarāciju iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Gvineja-Bisava var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Gvineja-Bisava nekavējoties informē Savienību par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

Karoga valsts un Gvineja-Bisava katra ieceļ ERS korespondentu, kurš darbojas kā kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar šā pielikuma īstenošanu. Karoga valsts un Gvineja-Bisava viena otrai paziņo sava ERS korespondenta kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā šo informāciju nekavējoties atjaunina.

3.   Paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem

Savienība, pamatodamās uz kuģa nozvejas deklarācijām, katram tunzivju zvejas kuģim sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu.

Savienība šo galīgo paziņojumu par maksām Gvinejai-Bisavai sniedz vēlākais līdz nākamā gada 30. aprīlim pēc gada, kurā attiecīgās nozvejas gūtas. Gvinejas-Bisavas rīcībā ir viens mēnesis, lai šo paziņojumu apstiprinātu vai pieprasītu paskaidrojumus.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotas likmes maksu, kas nokārtota par zvejas atļaujas saņemšanu, kuģa īpašnieks atlikumu nekavējoties pārskaita Gvinejai-Bisavai. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kuģa īpašnieks pārmaksāto summu atgūt nevar.

V NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

1.   Nozveju izkraušana vai pārkraušana citā kuģī

Savienības kuģa kapteinim, kurš Gvinejas-Bisavas zvejas zonā gūtās nozvejas vēlas izkraut Bisavas ostā vai pārkraut citā kuģī, ir pienākums vismaz 24 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī Rūpnieciskās zvejas ģenerāldirektorāta pārstāvim paziņot:

a)

tā Savienības kuģa vārdu, no kura paredzēts nozveju izkraut vai pārkraut citā kuģī;

b)

ostu, kurā paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

c)

datumu un laiku, kad paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

d)

katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzumu (sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu);

e)

saņēmējkuģa vārdu, ja veic pārkraušanu citā kuģī.

Ja notiek pārkraušana citā kuģī, kapteinim jāpārliecinās, ka saņēmējkuģim ir atļauja, ko šādas darbības veikšanai izdevušas kompetentās iestādes.

Pārkraušana citā kuģī saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem jāveic Bisavas ostas teritorijā, kuras ģeogrāfiskās koordinātas kompetentās iestādes nosūta kapteinim un kuģa aģentam. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

Šo noteikumu neievērošanas gadījumā var piemērot attiecīgās sankcijas, kas paredzētas Gvinejas-Bisavas tiesību aktos.

2.   Ieguldījums natūrā, lai stiprinātu nodrošinātību ar pārtiku

Traleriem, kas veic zvejas darbības Gvinejā-Bisavā, ir pienākums daļu no gūtās nozvejas izkraut Gvinejā-Bisavā un šādi stiprināt valsts nodrošinātību ar pārtiku. Izkraušana notiek šādi:

a)

katrs zivju vai galvkāju traleris ceturksnī izkrauj 2,5 tonnas;

b)

katrs garneļu traleris ceturksnī izkrauj 1,25 tonnas.

Lai šā pasākuma īstenošanu atvieglotu, individuālu kuģu ieguldījumu pieņem grupētā veidā no vairākiem kuģiem un kumulētā veidā par vairākiem ceturkšņiem. Izkraušanu veic Bisavas ostas teritorijā, un izkrāvumus pieņem Rūpnieciskās zvejas ģenerāldirektorāta pārstāvis.

Saskaņā ar nolīguma 5. pantu izkrāvumiem, uz kuriem attiecas šī nodaļa, jāatbilst spēkā esošajiem Gvinejas-Bisavas noteikumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz izkraušanas pienākuma aptverto sugu minimālo izmēru. Saskaņā ar šo pienākumu Savienības kuģi izkrauj tikai tādu sugu zivis, ko atļauts nozvejot šā protokola satvarā, kā arī atļautās piezvejas.

Rūpnieciskās zvejas ģenerāldirektorāts vienmēr sagatavo un paraksta šā natūrā izdarītā ieguldījuma pieņemšanas aktu, un nodod to kapteinim.

VI NODAĻA

KONTROLE UN INSPEKCIJA

1.   Kuģa ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

Par katru zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa ieiešanu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā un iziešanu no tās Gvinejai-Bisavai paziņo 24 stundu laikā pēc ieiešanas vai iziešanas. Tunzivju zvejas kuģiem šis termiņš ir 4 stundas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

a)

plānoto ieiešanas vai iziešanas datumu, laiku un vietu;

b)

katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu;

c)

produktu sagatavošanas veidu.

Paziņojumu pa elektronisko pastu vai – ja tādas iespējas nav – pa faksu vai radio nosūta uz Gvinejas-Bisavas norādītu elektroniskā pasta adresi, izsaukuma numuru vai frekvenci. Par visām nosūtīšanai izmantojamās elektroniskā pasta adreses, izsaukuma numura vai frekvences izmaiņām Gvineja-Bisava nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai.

Ja konstatē, ka kuģis Gvinejas-Bisavas zvejas zonā veic zvejas darbības, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas.

2.   Kuģu pozīcijas ziņas un VMS sistēma

Kad Savienības kuģi atrodas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, tiem jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS), kura nodrošina, ka kuģa pozīcija reizi stundā tiek automātiski un pastāvīgi paziņota kuģa karoga valsts FMC.

Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas sistēmu, kurā izmanto satelītsakarus un kura datu pārraidīšanas nolūkā uzstādīta uz kuģa, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā sistēma emitē vai reģistrē.

Pozīcijas un nozveju ziņas nosūta VMS/ERS sistēmā vai – ja tā nedarbojas – pa e-pastu, faksu vai radio. Par visām nosūtīšanai izmantojamās e-pasta adreses, izsaukuma numura vai frekvences izmaiņām Gvineja-Bisava nekavējoties informē attiecīgos kuģus un Savienību.

Katrā pozīcijas ziņā jānorāda:

a)

kuģa identifikācijas dati;

b)

kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)

pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks; un

d)

kuģa ātrums un kurss.

Ja konstatē, ka kuģis Gvinejas-Bisavas zvejas zonā veic zvejas darbības, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, šo kuģi uzskata par noteikumu pārkāpēju.

3.   Inspekcija jūrā vai ostā

Zvejas atļauju saņēmušu Savienības kuģu inspekciju jūrā Gvinejas-Bisavas zvejas zonā vai ostā veic Gvinejas-Bisavas kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Gvinejas-Bisavas inspektori informē Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību. Saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām vajadzības gadījumā viņus var pavadīt Gvinejas-Bisavas valsts drošības spēku pārstāvji.

Gvinejas-Bisavas inspektori neuzturas uz Savienības kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbības un kravu.

Gvineja-Bisava var atļaut Savienības akreditētu inspektoru piedalīšanos inspekcijā novērotāja statusā.

Savienības kuģa kapteinis atvieglo Gvinejas-Bisavas inspektoru uzņemšanu uz kuģa un viņu darbu.

Katras inspekcijas beigās Gvinejas-Bisavas inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa Gvinejas-Bisavas inspektori nodod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Gvineja-Bisava astoņu dienu laikā pēc inspekcijas nosūta Savienībai inspekcijas ziņojuma kopiju.

4.   Nozveju kontrole

Līdz ERS sistēmas faktiskas izmantošanas sākumam kontroles paraugu ņemšana, kuras nolūks ir pārbaudīt nozveju atbilstību zvejas žurnālā deklarētajai informācijai, pēc rotācijas principa ik ceturksni tiek veikta uz trešdaļas atļauju saņēmušo Savienības traleru. Pēc tam nozveju kontroles operāciju biežums tiks pārskatīts, lai ņemtu vērā nozvejas datu verifikācijas ieviešanu ERS sistēmā.

Kontroles operācijas notiek reisa beigās, par tām paziņojot 24 stundas iepriekš, un to ilgums nepārsniedz četras stundas.

Šīs kontroles operācijas notiek saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem vietā, kuras ģeogrāfiskās koordinātas kompetentās iestādes nosūta kapteinim un kuģa aģentam.

VII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1.   Vispārīgie noteikumi

Saskaņā ar nolīguma 5. pantu Gvinejas-Bisavas noteikumus par zvejas darbību kontroli piemēro Savienības kuģiem, kas šā protokola satvarā veic darbības zvejas zonā.

Saskaņā ar UNCLOS Savienība veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu, ievēro šā protokola noteikumus un tiesību aktus, kas reglamentē zveju Gvinejas-Bisavas ūdeņos.

2.   Pārkāpumu noformēšana

Par visiem šā protokola pārkāpumiem, ko izdarījis zvejas atļauju saņēmis Savienības kuģis, 48 stundu laikā jāpaziņo Savienībai, norādot pārkāpuma būtību. Ar šo pārkāpumu saistīto lēmumu Savienībai un karoga valstij nosūta septiņu darbdienu laikā.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

3.   Kuģa aizturēšana un informatīvā sanāksme

Ikvienam pārkāpumu izdarījušam Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – ierasties Gvinejas-Bisavas ostā, ja Gvinejas-Bisavas tiesību akti to paredz attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

Gvineja-Bisava ne vēlāk kā 48 stundu laikā paziņo Savienībai par zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa aizturēšanu. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā pret attiecīgo kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, Gvineja-Bisava pēc Savienības pieprasījuma vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai izskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākajiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

4.   Sankcijas par pārkāpumiem un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Gvineja-Bisava saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesas procedūra, pirms tās uzsākšanas Gvineja-Bisava un Savienība uzsāk izlīguma procedūru ar mērķi noteikt sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā četrās dienās pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

5.   Tiesvedība un drošības nauda

Ja izlīgumu panākt nav izdevies un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Gvinejas-Bisavas norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuras apjomu nosaka Gvineja-Bisava, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Bankā iemaksātā drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu nekavējoties atbrīvo un kuģa īpašniekam atmaksā:

a)

pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)

daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

Par tiesas procedūras rezultātiem Gvineja-Bisava Savienību informē astoņās dienās pēc sprieduma.

6.   Kuģa atbrīvošana

Kuģis un tā kapteinis drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

VIII NODAĻA

ZVEJNIEKU NODARBINĀŠANA UZ SAVIENĪBAS KUĢIEM

1.   Nodarbināmo zvejnieku skaits

Saskaņā ar šo protokolu atļauju saņēmuša Savienības kuģa operators uz laiku, kamēr zvejas kuģis veic zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu, uz kuģa par apkalpes locekļiem uzņem Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijā (OACPS) ietilpstošu valstu zvejniekus.

Zvejas atļaujas derīguma termiņa laikā katrs Savienības demersālās zvejas traleris nodarbina šādu minimālo skaitu Gvinejas-Bisavas valstpiederīgo zvejnieku:

a)

seši zvejnieki, ja kuģa tilpība ir mazāka par 250 GRT;

b)

septiņi zvejnieki, ja kuģa tilpība ir no 250 līdz 400 GRT;

c)

astoņi zvejnieki, ja kuģa tilpība ir lielāka par 400 GRT.

Zvejnieki, kas uz kuģa jāuzņem saskaņā ar šo punktu, atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (2), tostarp prasībām par pasi, jūrnieka grāmatiņu, medicīnisko izziņu un pamatapmācības sertifikātu. Sarakstu ar prasībām, kas izriet no minētajiem tiesību aktiem, karoga valsts jau laikus paziņo Gvinejas-Bisavas iestādēm. OACPS valstu zvejniekiem, kas uz kuģa jāuzņem saskaņā ar šo punktu, jāspēj saprast uz zvejas kuģa lietoto darba valodu.

Gvinejas-Bisavas kompetentās iestādes izveido, regulāri atjaunina un nosūta kuģu īpašniekiem kompetento zvejnieku sarakstu.

Kapteinis, izmantojot SJO Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu 5. veidlapu, izveido, datē un paraksta apkalpes sarakstu un pirms kuģa iziešanas no ostas teritorijas nosūta minētā saraksta kopiju Gvinejas-Bisavas iestādēm.

Kuģa īpašnieks vai (viņa vārdā) kapteinis neuzņem uz kuģa zvejnieku, kurš neatbilst šā punkta trešās daļas prasībām.

Savienības kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Gvinejas-Bisavas zvejnieku nodarbināšanai.

2.   Darba apstākļi

Apstākļi, kādos OACPS valstu zvejnieki tiek uzņemti uz kuģa, atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Direktīva (ES) 2017/159, to vidū prasībām par darba laiku vai atpūtas laiku, repatriācijas tiesībām un darba drošību un veselības aizsardzību darbā.

3.   Zvejnieka līgums

Ar katru zvejnieku, kas uz Savienības kuģa nodarbināts saskaņā ar 1. punktu, darba devējs apspriež un noslēdz rakstisku līgumu, ko apstiprina Gvinejas-Bisavas kompetentā iestāde.

Līgums atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Direktīva (ES) 2017/159 (direktīvas I pielikums).

4.   Zvejnieku atalgojums

Atalgojuma izmaksas un darbaspēka papildizmaksas tiešā vai – ja zvejnieka darba devējs ir privātu darba tirgus pakalpojumu sniedzējs – netiešā veidā sedz zvejas kuģa īpašnieks.

OACPS valstu zvejniekiem, vēlams ar bankas pārskaitījumu, izmaksājama garantēta mēneša vai regulāra alga. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un zvejnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Ja nav noslēgti koplīgumi un netiek piemērotas arī karoga valstu minimālās pamatalgas, OACPS valstu zvejnieku algojuma pamatnosacījumi nedrīkst būt sliktāki par SDO standartiem.

Zvejniekiem nav jāsedz potenciālās papildu izmaksas par saņemtajiem maksājumiem. Zvejniekiem jābūt iespējai saņemto atalgojumu vai daļu no tā, arī avansu, bez papildu maksas nosūtīt savai ģimenei.

Katrā atalgojuma izmaksas reizē zvejniekam jāsaņem algas aprēķins un pēc pieprasījuma arī algas izmaksas apstiprinājums.

5.   Sociālais nodrošinājums

Gvineja-Bisava nodrošina, ka zvejniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā, un viņu apgādājamajiem, ciktāl to paredz valsts tiesību akti, ir tiesības uz sociālo aizsardzību, kuras nosacījumi nav mazāk labvēlīgi par tiem, ko piemēro citiem darba ņēmējiem, konkrētāk, darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

6.   Privāti jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienesti

Privātus darba tirgus pakalpojumus sniedz: privāts jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienests, jebkura persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita organizācija, to vidū kuģu īpašnieku izvēlēti aģenti, kas kuģu īpašnieku vārdā nodarbojas ar zvejnieku rekrutēšanu vai iekārtošanu darbā.

Gvinejas-Bisavas iestādes nodrošina, ka Gvinejas-Bisavas aģenti, kas rekrutēšanas un darbā iekārtošanas pakalpojumus sniedz gan zvejniekiem, gan kuģu īpašniekiem:

a)

neizmanto līdzekļus, mehānismus vai sarakstus, kuru mērķis ir neļaut zvejniekiem noslēgt līgumu vai atrunāt no tā noslēgšanas;

b)

tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji no zvejniekiem skaidrā naudā vai natūrā neiekasē honorāru vai citu maksu par sniegtajiem darba tirgus pakalpojumiem;

c)

nepiešķir aizdevumus un nenodrošina preces vai pakalpojumus, par kuriem no zvejniekiem tiek prasīta pēcapmaksa vai priekšapmaksa;

d)

no zvejnieka atalgojuma neatvelk maksu vai pēcapmaksu par aizdevumiem, precēm vai pakalpojumiem, kas sniegti pirms zvejnieka līguma noslēgšanas, un

e)

rīkojas tā, ka:

i)

zvejnieka līgums atbilst to reglamentējošajām šīs nodaļas, normatīvo aktu un koplīgumu prasībām;

ii)

zvejnieka līgums ir rakstīts zvejniekam saprotamā valodā un attiecīgā Savienības zvejas kuģa valsts oficiālajā vai darba valodā;

iii)

nolīgtie zvejnieki pirms līguma parakstīšanas tiek informēti par viņu tiesībām un pienākumiem;

iv)

tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nolīgtie zvejnieki pirms līguma parakstīšanas varētu izskatīt līguma noteikumus un konsultēties par tiem;

v)

nolīgtie zvejnieki saņem parakstītu sava līguma eksemplāru;

vi)

zvejnieki pilda šīs nodaļas uzliktās saistības; un

vii)

ja atalgojumu maksā aģents, kuģa īpašnieks par katru atalgojuma izmaksas reizi laikus saņem algas aprēķina kopiju un atalgojuma izmaksas apstiprinājumu.

Gvinejas-Bisavas iestādes nodrošina to, ka valsts aģenti, kuri nodarbina zvejniekus, kas norīkoti darbā uz Savienības zvejas kuģiem, rīkojas tā, lai ar šiem zvejniekiem parakstītajos zvejnieku darba līgumos būtu norādīts, ka viņus nodarbina aģents, kas jūras zvejnieku dara pieejamu kuģu īpašniekiem, kuri savukārt dod viņam darba uzdevumus un pārrauga šo uzdevumu izpildi.

Atkāpjoties no otrās daļas b) punkta, jūrnieka grāmatiņas, medicīniskās izziņas un pases iegūšanas izmaksas sedz zvejnieks. Vīzas un darba atļaujas saņemšanas izmaksas, ja tādas ir, sedz darba devējs.

7.   Šīs nodaļas prasību ievērošana

Pušu kompetentās iestādes nodrošina, ka zvejniekiem piemērojamie tiesību akti ir viegli un bez maksas pieejami pilnīgā un pārredzamā formā.

Gvinejas-Bisavas iestādes nodrošina šīs nodaļas pienācīgu īstenošanu saskaņā ar savām saistībām, kuras izriet no starptautiskajām tiesībām, un saskaņā ar šajā nodaļā noteiktajām saistībām.

Karoga valsts iestādes nodrošina 1., 2. un 3. punkta pareizu piemērošanu uz sava karoga kuģiem. Minētās iestādes to dara saskaņā ar SDO vadlīnijām, kurās noteikts, kā karoga valstij inspicēt dzīves un darba apstākļus uz zvejas kuģiem.

Apvienotā komiteja kontrolē šīs nodaļas uzlikto saistību izpildi.

IX NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1.   Zvejas darbību novērošana

Zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu, tiek novērotas.

Novērotājs ir jebkura persona, kuru pilnvarojusi valsts iestāde un kurai uzticēts novērot zvejas operācijām piemērojamo noteikumu īstenošanu vai šādas operācijas novērot zinātniskos nolūkos.

Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām valstīm iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās zvejniecības organizācijas izraudzīšanos.

Pārējie kuģi uzņem Gvinejas-Bisavas norīkotu novērotāju. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā, viņš ir jāaizstāj, lai kuģis zvejas darbības varētu sākt bez kavēšanās.

2.   Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

Zvejas atļaujas izdošanas brīdī Gvineja-Bisava informē Savienību un kuģa īpašnieku vai tā aģentu par izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem, kā arī par laiku, ko novērotājs pavadīs uz katra kuģa. Gvineja-Bisava nekavējoties informē Savienību un kuģa īpašnieku vai tā aģentu par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

Novērotāji uz kuģa pavada tikai tik daudz laika, cik nepieciešams viņu uzdevumu izpildei.

3.   Vienotas likmes finansiālais ieguldījums

Maksas kārtošanas laikā kuģa īpašnieks par katru traleri pārskaita Gvinejai-Bisavai summu, kuras apjoms ir 10 000 EUR gadā un kura tiek noteikta proporcionāli izraudzīto kuģu zvejas atļaujas derīguma termiņam.

4.   Novērotāja alga

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Gvineja-Bisava.

5.   Nosacījumi par uzņemšanu uz kuģa

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

Izdevumus par novērotāja izmitināšanu un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

Kapteinis veic visus viņa atbildības jomā ietilpstošos pasākumus, kas nodrošina novērotāja fizisko drošību un labklājību.

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

6.   Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotāji:

a)

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas darbību norisi;

b)

saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

c)

ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7.   Novērotāja uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā

Kuģa īpašnieks vai tā aģents 10 dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Gvinejai-Bisavai dienu, laiku un ostu, kurā uzņemšana paredzēta. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz iekāpšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs no kuģa nenokāpj Gvinejas-Bisavas ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nogādāšanu Gvinejā-Bisavā.

8.   Novērotāja uzdevumi

Novērotāji pilda šādus uzdevumus:

a)

novēro kuģa zvejas darbību;

b)

verificē kuģa pozīciju zvejas operāciju laikā;

c)

veic ar zinātniskajām programmām saistītu darbu, arī bioloģisko paraugu ņemšanu;

d)

atzīmē, kādi zvejas rīki izmantoti;

e)

verificē zvejas žurnālā ierakstītos datus par Gvinejas-Bisavas zvejas zonā gūtajām nozvejām;

f)

verificē piezvejas procentuālo daudzumu, pamatojoties uz to, kas katrai kategorijai noteikts tehnisko datu lapās, un novērtē izmetumu apjomu;

g)

reizi dienā paziņo savu uzdevumu izpildes gaitā izdarītos novērojumus, arī uz kuģa esošo nozveju un piezveju apjomu.

9.   Novērotāja ziņojums

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības tajā ierakstīt savas piezīmes. Šo ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Tūlīt pēc nokāpšanas no kuģa novērotājs Gvinejas-Bisavas iestādēm, kas atbild par kontroli un uzraudzību, iesniedz ziņojuma oriģinālu un galīgo komandējuma ziņojumu, ko pienācīgi parakstījis un apzīmogojis kuģa kapteinis, kurš no novērotāja saņem minēto dokumentu kopiju. Gvinejas-Bisavas iestādes visu dokumentu kopijas nosūta Savienībai.

PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums. Zvejas atļaujas pieteikuma veidlapa

2. papildinājums. Zvejas kategoriju tehnisko datu lapas

3. papildinājums. Personas datu apstrāde


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(2)  Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (2016. gada 19. decembris), ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kas noslēgts 2012. gada 21. maijā starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche) (OV L 25, 31.1.2017., 12. lpp.).

1. papildinājums

ZVEJAS ATĻAUJAS PIETEIKUMA VEIDLAPA

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ STARP GVINEJU-BISAVU UN EIROPAS SAVIENĪBU

Image 3

Image 4

2. papildinājums

ZVEJAS KATEGORIJU TEHNISKO DATU LAPAS

1. DATU LAPA

1. ZVEJAS KATEGORIJA – ZIVJU UN GALVKĀJU SALDĒTĀJTRALERI

1.

Zvejas zona

Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto zonu, virzienā uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268o.

2.

Atļautie zvejas rīki

Atļauts izmantot parastos traļus ar traļu durvīm un citus selektīvus zvejas rīkus.

Atļauts izmantot kuģa sānu izlices.

Jebkura veida zvejas rīkos ir aizliegts izmantot paņēmienus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai mazina zvejas rīku selektivitāti. Tomēr, lai mazinātu nolietojumu un novērstu bojājumus, grunts traļa āmja apakšpusē izņēmuma kārtā drīkst piestiprināt aizsargapvalkus no linuma vai no cita materiāla. Šādus apvalkus piestiprina tikai pie traļa āmja priekšējās malas un sānu malām. Traļa augšpusē aizsargapvalku izmantot atļauts tad, ja tas sastāv no vienlaidus linuma gabala, kurš izgatavots no tāda paša materiāla kā āmis un kuram nostieptu acu minimālais izmērs ir 300 mm.

Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir no vienas vai no vairākām kārtām, aizliegts āmī veidot dubultkārtas linumu.

3.

Minimālais atļautais linuma acs izmērs

70 mm

4.

Piezvejas

Zvejas piepūles pārvaldības sistēmā, kas balstās uz GRT, vēžveidīgo īpatsvars uz kuģa zvejas reisa beigās nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējās nozvejas, kas reisā gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. Kalmāru (Todarodes sagittatus un Todaropsis eblanae) nozvejas ir atļautas un pieskaitāmas pie mērķsugu nozvejām.

Pēc pāriešanas uz nozvejas limitu pārvaldības sistēmu, kas balstās uz KPN, Puses Apvienotajā komitejā savstarpēji apspriežas, lai, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikumu, noteiktu atļautos piezveju apjomus.

Ja atļautais piezveju procentuālais īpatsvars ir pārsniegts, piemēro Gvinejas-Bisavas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.

Atļautā tilpība / maksas

5.1.

Zvejas piepūles pārvaldības sistēmā (kas balstās uz GRT) atļautā tilpība

3 500  GRT/gadā

5.2.

Zvejas piepūles pārvaldības sistēmā piemērojamās maksas (EUR/GRT)

310 EUR/GRT gadā

Ceturkšņa un pusgada atļaujām maksu aprēķina proporcionāli to termiņam un palielina attiecīgi par 4 % vai 2,5  %.

2. DATU LAPA

2. ZVEJAS KATEGORIJA – GARNEĻU TRALERI

1.

Zvejas zona

Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto zonu, virzienā uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268o.

2.

Atļautie zvejas rīki

Atļauts izmantot parastos traļus ar traļu durvīm un citus selektīvus zvejas rīkus.

Atļauts izmantot kuģa sānu izlices.

Jebkura veida zvejas rīkos ir aizliegts izmantot paņēmienus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai mazina zvejas rīku selektivitāti. Tomēr, lai mazinātu nolietojumu un novērstu bojājumus, grunts traļa āmja apakšpusē izņēmuma kārtā drīkst piestiprināt aizsargapvalkus no linuma vai no cita materiāla. Šādus apvalkus piestiprina tikai pie traļa āmja priekšējās malas un sānu malām. Traļa augšpusē aizsargapvalku izmantot atļauts tad, ja tas sastāv no vienlaidus linuma gabala, kurš izgatavots no tāda paša materiāla kā āmis un kuram nostieptu acu minimālais izmērs ir 300 mm.

Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir no vienas vai no vairākām kārtām, aizliegts āmī veidot dubultkārtas linumu.

3.

Minimālais atļautais linuma acs izmērs

50 mm

4.

Piezvejas

Uz garneļu tralera galvkāju īpatsvars zvejas reisa beigās nedrīkst pārsniegt 15 %, bet zivju īpatsvars 70 % no kopējās nozvejas, kas reisā gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

Ja atļautais piezveju procentuālais īpatsvars ir pārsniegts, piemēro Gvinejas-Bisavas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

Puses Apvienotajā komitejā apspriežas par atļautā piezvejas īpatsvara pielāgošanu uz Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikuma pamata.

5.

Atļautā tilpība / maksas

5.1.

Zvejas piepūles pārvaldības sistēmā (kas balstās uz GRT) atļautā tilpība

3 700  GRT/gadā

5.2.

Zvejas piepūles pārvaldības sistēmā piemērojamās maksas (EUR/GRT)

434 EUR/GRT gadā

Ceturkšņa un pusgada atļaujām maksu aprēķina proporcionāli to termiņam un palielina attiecīgi par 4 % vai 2,5  %.

3. DATU LAPA

3. ZVEJAS KATEGORIJA – KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERRĪKIEM

1.

Zvejas zona

Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto zonu, virzienā uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268o.

Kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem zvejas sezonas laikā ir atļauts zvejot dzīvo ēsmu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

2.

Atļautie zvejas rīki

2.1.

Makšķerrīki

2.2.

Apņemošais vads ar savilcējtrosi un dzīvo ēsmu: 16 mm

3.

Piezvejas

Saskaņā ar Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību un ar attiecīgajām ICCAT rezolūcijām milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis) zvejot ir aizliegts. Smilšu tīģerhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus) zvejot ir aizliegts.

Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, šo sarakstu atjauninātu.

4.

Atļautā tilpība / maksas

4.1.

Ikgadējs fiksēts avanss

3 600  EUR par 51,43  tonnām uz vienu kuģi

4.2.

Papildmaksa par nozvejas tonnu

70 EUR/t

4.3.

Atļauju saņēmušo kuģu skaits

13 kuģi

4. DATU LAPA

3. ZVEJAS KATEGORIJA – TUNZIVJU SALDĒTĀJSEINERI UN KUĢI ZVEJAI AR ĀĶU JEDĀM

1.

Zvejas zona

Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto zonu, virzienā uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268o.

2.

Atļautie zvejas rīki

Zvejas vadi un dreifējošas āķu jedas

3.

Piezvejas

Saskaņā ar Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību un ar attiecīgajām ICCAT rezolūcijām milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis) zvejot ir aizliegts. Smilšu tīģerhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus) zvejot ir aizliegts.

Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, šo sarakstu atjauninātu.

4.

Atļautā tilpība / maksas

4.1.

Ikgadējs fiksēts avanss

5 500  EUR, kas atbilst 68,75  tonnām uz vienu seineri pirmajos divos protokola piemērošanas periodos un 64,71  tonnai uz vienu seineri nākamajos piemērošanas periodos

3 600  EUR par 51,43  tonnām uz vienu kuģi zvejai ar āķu jedām

4.2.

Papildmaksa par nozvejas tonnu

seineriem 80 EUR/t pirmajos divos protokola piemērošanas periodos un 85 EUR/t nākamajos piemērošanas periodos

kuģiem zvejai ar āķu jedām 70 EUR/t

4.3.

Atbalsta kuģiem piemērojamās maksas

5 000  EUR gadā par vienu kuģi

4.4.

Atļauju saņēmušo kuģu skaits

28 kuģi

5. DATU LAPA

5. ZVEJAS KATEGORIJA – MAZO PELAĢISKO SUGU ZVEJAS KUĢI

1.

Zvejas zona

Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto zonu, virzienā uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268o.

2.

Atļautie kuģi un zvejas rīki

2.1.

Saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem atļauti ir tikai kuģi, kuru tilpība nepārsniedz 5 000 GT.

2.2.

Atļautie zvejas rīki ir pelaģiskais tralis un rūpnieciskais riņķvads.

3.

Minimālais atļautais linuma acs izmērs

70 mm (tralim)

4.

Piezvejas

Uz tralera nepelaģisko zivju īpatsvars zvejas reisa beigās nedrīkst pārsniegt 10 %, galvkāju īpatsvars 10 %, bet vēžveidīgo īpatsvars 5 % no kopējās nozvejas, kas reisā gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

Ja atļautais piezveju procentuālais īpatsvars ir pārsniegts, piemēro Gvinejas-Bisavas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

Puses Apvienotajā komitejā apspriežas par atļautā piezvejas īpatsvara pielāgošanu uz Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikuma pamata.

5.

Atļautā tilpība / maksas

5.1.

Nozvejas limitu pārvaldības sistēmā (kas balstās uz KPN) atļautā tilpība

0 tonnu gadā

5.2.

Nozvejas limitu pārvaldības sistēmā (kas balstās uz KPN) piemērojamās maksas, izteiktas EUR par tonnu

Jānosaka

Zvejas reisa jēdziens

Savienības kuģa zvejas reisa ilgums šajā papildinājumā ir:

—

laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

—

laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī, vai

—

laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz nozvejas izkraušanai Gvinejā-Bisavā.

3. papildinājums

PERSONAS DATU APSTRĀDE

1.   Definīcijas un darbības joma

1.1.   Definīcijas

Šajā papildinājumā piemēro nolīguma 2. panta definīcijas un arī šādas definīcijas:

—

“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt pēc kāda identifikatora, piemēram, vārda, uzvārda, identifikācijas numura vai atrašanās vietas datiem,

—

“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopām veikta operācija vai operāciju kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana pārraidot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai savietošana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana,

—

“sūtītājiestāde” ir publiskā iestāde, kas personas datus nosūta,

—

“saņēmējiestāde” ir publiskā iestāde, kas paziņotos personas datus saņem,

—

“datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga pārraidīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem,

—

“tālāka pārsūtīšana” ir saņēmēja izdarīta personas datu pārsūtīšana struktūrai, kas nav šo protokolu parakstījusi Puse (“trešā persona”),

—

“kontroles iestāde” ir neatkarīga publiska iestāde, kas atbild par šā panta piemērošanas uzraudzību, kuras mērķis ir aizsargāt fizisku personu pamattiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi.

1.2.   Darbības joma

Šā protokola datu subjekti ir fiziskās personas, kuras ir Savienības kuģu īpašnieces, šo personu pārstāvji, kā arī šā protokola satvarā darbojošos Savienības kuģu kapteiņi un apkalpe.

Datu apmaiņa un vēlāka apstrāde saistībā ar šā protokola īstenošanu un konkrēti ar atļauju pieteikumiem, zvejas darbību uzraudzību un cīņu pret nelegālu zveju varētu notikt ar šāda veida datiem:

—

kuģa identifikācijas dati un kontaktinformācija,

—

kontrolieru, inspektoru vai novērotāju savāktie dati par kuģa darbībām vai ar kuģi saistītajām darbībām, kuģa pozīciju un pārvietošanos, kuģa zvejas darbību vai ar zveju saistīto kuģa darbību,

—

kuģa īpašnieka (īpašnieku) vai viņa pārstāvja dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, profesionālā kontaktinformācija un profesionālais bankas konts,

—

vietējo darbinieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība un profesionālā kontaktinformācija,

—

kuģa kapteiņa un apkalpes locekļu dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, amats un kapteiņa kontaktinformācija,

—

nodarbināto zvejnieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, kontaktinformācija, apmācība, veselības sertifikāts.

1.3.   Atbildīgās iestādes

Par datu apstrādi atbildīgās iestādes ir, no vienas puses, Eiropas Komisija un karoga dalībvalsts iestāde (Savienības gadījumā) un, no otras puses, Gvinejas-Bisavas norīkota kompetentā iestāde.

2.   Personas datu aizsardzības pasākumi

2.1.   Pielietojuma ierobežojums un datu minimizēšana

Personas dati, kas pieprasīti un pārsūtīti saskaņā ar šo protokolu, ir adekvāti, relevanti un nepārsniedz to, kas nepieciešams protokola īstenošanai, t. i., zvejas atļauju apstrādei un Savienības kuģu veikto darbību kontrolei un uzraudzībai. Personas datu apmaiņu saskaņā ar šo protokolu Puses veic vienīgi tajā noteiktajos konkrētajos nolūkos.

Saņemtie dati netiks apstrādāti mērķiem, kas atšķiras no iepriekš minētajiem, vai arī tiks anonimizēti.

Saņēmējiestāde pēc pieprasījuma nekavējoties informē sūtītājiestādi par paziņoto datu izmantošanu.

2.2.   Precīzums

Puses nodrošina, ka šā protokola satvarā pārsūtītie personas dati ir precīzi un aktuāli un vajadzības gadījumā tiek regulāri atjaunināti atbilstoši sūtītājiestādes informētībai. Ja kāda no Pusēm konstatē, ka pārsūtītie vai saņemtie personas dati nav precīzi, tā par to nekavējoties informē otru Pusi un veic vajadzīgos labojumus un atjauninājumus.

2.3.   Glabāšanas ierobežojums

Personas datus neglabā ilgāk par laiku, kas nepieciešams mērķim, kura dēļ datu apmaiņa veikta, un ilgākais termiņš ir gads pēc šā protokola darbības beigām. Izņēmums ir gadījumi, kad konkrētie personas dati uzraudzības labad vajadzīgi pārkāpuma, inspekcijas vai tiesvedības vai administratīvas procedūras turpinājumā. Šādos gadījumos datus var glabāt tik ilgi, cik nepieciešams, lai līdzsekotu pārkāpumam vai inspekcijai, vai līdz tiesvedības vai administratīvās procedūras galīgajam noslēgumam.

Ja personas datus glabā ilgāk, tos anonimizē.

2.4.   Drošība un konfidencialitāte

Personas datus apstrādā tā, lai, ņemot vērā apstrādes īpašos riskus, garantētu pienācīgu minēto datu drošību, arī aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nozaudēšanu, iznīcināšanu vai netīšu sabojāšanu. Par apstrādi atbildīgās iestādes aktīvi vēršas pret visiem datu aizsardzības pārkāpumiem un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai personas datu aizsardzības pārkāpuma negatīvās sekas novērstu vai mīkstinātu. Par šādu pārkāpumu saņēmējiestāde pēc iespējas drīzāk paziņo sūtītājiestādei, un minētās iestādes sadarbojas, kā un kad vajadzīgs, lai katra no tām varētu izpildīt savas valsts tiesiskajā regulējumā noteiktos pienākumus, kuri no personas datu aizsardzības pārkāpuma izrietējuši.

Puses apņemas iedibināt pienācīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kuri garantē, ka apstrāde atbilst šā protokola noteikumiem.

2.5.   Labošana vai dzēšana

Puses nodrošina, ka sūtītājiestāde un saņēmējiestāde veic visus pasākumus, kuri ir pamatoti vajadzīgi, lai personas datus varētu tūlīt labot vai dzēst gadījumā, ja apstrāde neatbilst šā protokola noteikumiem, sevišķi tad, ja dati nav adekvāti, relevanti, precīzi vai ir pārāk detalizēti, ņemot vērā apstrādes galīgo nolūku.

Pusēm savstarpēji jāziņo par visiem labošanas vai dzēšanas gadījumiem.

2.6.   Pārredzamība

Puses, sniedzot individuālus paziņojumus un publicējot nolīgumu savās tīmekļvietnēs, nodrošina, ka datu subjekti tiek informēti par pārsūtīto un vēlāk apstrādāto datu kategorijām, par personas datu apstrādes veidu, par attiecīgo pārsūtīšanas rīku, par apstrādes galīgo nolūku, par trešām personām vai trešo personu kategorijām, kurām informāciju var pārsūtīt tālāk, par individuālajām tiesībām un mehānismiem, kas pieejami, lai izmantotu savas tiesības un saņemtu tiesisko aizsardzību, kā arī par kontaktinformāciju strīda vai sūdzības gadījumā.

2.7.   Tālāka pārsūtīšana

Personas datus, kas saņemti saskaņā ar šo protokolu, saņēmējiestāde trešai personai, kura iedibināta valstī, kas nav karoga dalībvalsts, pārsūta tikai tad, ja tas ir pamatots ar svarīgu sabiedrības interesēs esošu mērķi, kurš par tādu atzīts arī sūtītājiestādei piemērojamajā tiesiskajā regulējumā, un ja ir izpildītas pārējās šā papildinājuma prasības (īpaši attiecībā uz pielietojuma ierobežojumu un datu minimizēšanu), un

—

ja par valsti, kurā trešā persona vai starptautiskā organizācija atrodas, Eiropas Komisija, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (1) 45. pantu ir pieņēmusi lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību un šis lēmums aptver tālāko pārsūtīšanu, vai

—

īpašos gadījumos, kad šāda pārsūtīšana ir vajadzīga, lai sūtītājiestāde varētu izpildīt savas saistības pret reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām vai reģionālajām zvejniecības organizācijām, vai

—

ja izņēmuma kārtā un ja to uzskata par vajadzīgu, trešā persona apņemas datus apstrādāt tikai konkrētam nolūkam (nolūkiem), kura dēļ tie tālāk pārsūtīti, un datus nekavējoties izdzēst, kolīdz minētā nolūka dēļ veikta apstrāde vairs nav vajadzīga.

3.   Datu subjekta tiesības

3.1.   Piekļuve personas datiem

Pēc datu subjekta lūguma saņēmējiestādei ir pienākums:

—

datu subjektam apstiprināt, ka viņa personas dati tiek/netiek apstrādāti,

—

informēt par apstrādes nolūku, personas datu kategorijām, glabāšanas laiku (ja iespējams), tiesībām pieprasīt datu labošanu vai svītrošanu, tiesībām sūdzēties u. c.,

—

izsniegt personas datu kopiju,

—

sniegt vispārīgu informāciju par piemērojamiem datu aizsardzības pasākumiem.

3.2.   Personas datu labošana

Pēc datu subjekta lūguma saņēmējiestāde izlabo minētā subjekta personas datus, kas ir nepilnīgi, neprecīzi vai novecojuši.

3.3.   Personas datu izņemšana no aprites

Pēc datu subjekta lūguma saņēmējiestādei ir pienākums:

—

dzēst minētā subjekta personas datus, kuri apstrādāti veidā, kas neatbilst šajā protokolā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem,

—

dzēst minētā subjekta personas datus, kuri vairs nav vajadzīgi nolūkiem, kādos tos kādreiz likumīgi apstrādāja,

—

pārtraukt personas datu apstrādi, ja datu subjekts pret apstrādi iebilst, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar viņa konkrēto situāciju. Tomēr tas nav jādara, ja pastāv augstāki leģitīmi iemesli, kas stāv pāri datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām.

3.4.   Pieņemtā kārtība

Uz datu subjekta lūgumu par piekļuvi viņa personas datiem, to labošanu un dzēšanu saņēmējiestāde atbild saprātīgā termiņā un savlaicīgi un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas. Saņēmējiestāde var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, pieprasīt saprātīgu maksu, ko izmanto administratīvo izmaksu segšanai, vai atteikties izskatīt lūgumu, kas ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.

Ja atbilde uz datu subjekta lūgumu ir noraidoša, saņēmējiestādei datu subjekts jāinformē par atteikuma iemesliem.

3.5.   Ierobežojumi

Augstāk minētās tiesības var ierobežot, ja šāds ierobežojums ir paredzēts tiesību aktos un demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem.

Līdzīgi, šīs tiesības var ierobežot, lai nodrošinātu kontroles, inspekcijas vai regulatīvo funkciju, kas – pat ja tikai reizumis – ir saistīta ar valsts varas īstenošanu.

Minētās tiesības ar tādiem pašiem nosacījumiem ierobežot var arī datu subjekta aizsardzības vai citu personu tiesību un brīvību labā.

4.   Tiesiskā aizsardzība un neatkarīga uzraudzība

4.1.   Neatkarīga uzraudzība

Personas datu apstrādes atbilstību šim protokolam neatkarīgi uzrauga ārēja vai iekšēja struktūra, kas ir neatkarīgas uzraudzības profesionāle un kam ir izmeklēšanas un tiesiskās aizsardzības pilnvaras.

4.2.   Uzraugošās iestādes

Savienības gadījumā šādu uzraudzību īsteno Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, ja apstrāde ir Eiropas Komisijas kompetencē, vai Savienības nacionālās datu aizsardzības uzraudzības iestādes, ja apstrāde ir karoga dalībvalsts kompetencē, bet Gvinejas-Bisavas gadījumā – tās norīkota kompetentā iestāde.

Iepriekš minētajām iestādēm ir pienākums efektīvi un savlaicīgi izskatīt datu subjektu sūdzības par viņu personas datu apstrādi saskaņā ar šo protokolu.

4.3.   Tiesības uz tiesisko aizsardzību

Katra Puse savā tiesību sistēmā nodrošina, ka datu subjekts, kurš uzskata, ka iestāde nav veikusi 14. pantā un šajā papildinājumā noteiktos aizsardzības pasākumus, vai kurš uzskata, ka viņa personas datu sakarā ir pārkāpti kādi noteikumi, pret minēto iestādi, ciktāl to pieļauj piemērojamās tiesību normas, var vērsties tiesā vai līdzvērtīgā struktūrā.

Sūdzības par šādām iestādēm Eiropas Komisijas gadījumā var adresēt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, bet Gvinejas-Bisavas gadījumā – Gvinejas-Bisavas norīkotajai kompetentajai iestādei. Turklāt dažas sūdzības par vienu vai otru no minētajām iestādēm var iesniegt tiesā: Eiropas Komisijas gadījumā tā ir Eiropas Savienības Tiesa, bet Gvinejas-Bisavas gadījumā – Gvinejas-Bisavas tiesas.

Ja datu subjekts attiecībā uz savu personas datu apstrādi deklarē strīdu vai iesniedz sūdzību pret sūtītājiestādi, saņēmējiestādi vai tām abām, iestādes viena otru informē par šādiem strīdiem vai sūdzībām un dara visu iespējamo, lai strīdu vai sūdzību iespējami drīz atrisinātu izlīgstot.

4.4.   Pušu informēšana

Puses viena otru informē par sūdzībām, ko tās saņēmušas par personas datu apstrādi saskaņā ar šo protokolu, un par šo sūdzību atrisinājumu.

5.   Pārskatīšana

Puses viena otru informē par savu tiesību aktu izmaiņām, kas ietekmē personas datu apstrādi. Katra Puse periodiski izskata savu politiku un procedūras, ar kurām īsteno 14. pantu un šo papildinājumu. Pēc pamatota vienas Puses lūguma otra Puse savu personas datu apstrādes politiku un procedūras izskata, lai verificētu un apstiprinātu, ka 14. pantā un šajā papildinājumā noteiktie aizsardzības pasākumi tiek īstenoti iedarbīgi. Izskatīšanas rezultātus paziņo lūgumu izteikušajai Pusei.

Vajadzības gadījumā Puses Apvienotajā komitejā vienojas par grozījumiem, kas jāveic šajā pielikumā.

6.   Pārsūtīšanas apturēšana

Sūtītāja Puse var personas datu pārsūtīšanu apturēt vai izbeigt, ja par šā papildinājuma satvarā veiktu personas datu apstrādi izcēlušos strīdus Pusēm neizdodas atrisināt tiktāl, lai sūtītāja Puse uzskatītu, ka saņēmēja Puse jautājumu ir atrisinājusi apmierinoši. Agrāk pārsūtītos datus turpina apstrādāt saskaņā ar šo papildinājumu.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).


ELI: http://data.europa.eu/eli/prot/2024/2589/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)