European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2024/2211

6.9.2024

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2024/2211

(2024. gada 5. septembris),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes skābeņskābes importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula””), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 325/2012 (2) Padome noteica antidempinga maksājumus Indijas un Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes skābeņskābes importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, turpmāk tekstā tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pēc Vispārējās tiesas 2015. gada 20. maija sprieduma (3) pasākumi tika atcelti, ciktāl tie attiecās uz Ķīnas ražotāju eksportētāju Yuanping Changyuan Chemicals Co. Ltd. (“Yuanping”). Pēc minētā sprieduma izpildes Eiropas Komisija (“Komisijas”) atkārtoti noteica Yuanping veiktajam attiecīgā ražojuma importam antidempinga pasākumus, kas stājās spēkā 2016. gada 30. novembrī (4).

(3)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/931 (5) vēl uz pieciem gadiem pagarināja galīgos antidempinga pasākumus Indijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes skābeņskābes importam.

(4)

Pašlaik spēkā esošie antidempinga maksājumi Indijas un Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgās valstis”) importam ir attiecīgi 22,8–43,6 % un 14,6–52,2 %.

1.2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(5)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (6), Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(6)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2023. gada 30. martā iesniedza Oxaquim SA (“Oxaquim” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) ar WeylChem Lamotte S.A.S. atbalstu, kas kopā veido Savienības skābeņskābes ražošanas nozari pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un turpināties un/vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

1.3.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(7)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2023. gada 30. jūnijā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz attiecīgo valstu izcelsmes skābeņskābes importu Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.4.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(8)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

1.5.   Ieinteresētās personas

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus Indijā un Ķīnas Tautas Republikā un Indijas un ĶTR iestādes, kā arī zināmos nesaistītos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties izmeklēšanā.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Ieinteresētās personas uzklausīšanu nepieprasīja.

1.6.   Atlase

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

 

Savienības ražotāju atlase

(12)

Attiecīgajā periodā skābeņskābi Savienībā ražoja tikai divi ražotāji. Tādējādi Savienības ražotāju atlase nebija vajadzīga.

 

Importētāju atlase

(13)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Nepieteicās neviens nesaistīts importētājs.

 

Indijas un ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(14)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos Indijas un ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Indijas pārstāvniecību un ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(15)

Viens Indijas ražotājs eksportētājs sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot to vērā, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Pēc tam pieteicās vēl viens Indijas ražotājs eksportētājs, tādēļ, tā kā bija nolemts, ka atlase nav vajadzīga, Komisija aicināja arī otro ražotāju eksportētāju aizpildīt anketu.

(16)

Neviens ĶTR uzņēmums nepieteicās. Komisija 2023. gada 25. oktobrī ar verbālnotu informēja Ķīnas iestādes par to, ka sadarbībā neiesaistījās neviens ĶTR ražotājs eksportētājs. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tā plānoja balstīt savus konstatējumus par ĶTR ražotājiem eksportētājiem uz pieejamajiem faktiem. Piezīmes netika saņemtas.

1.7.   Atbildes uz anketu jautājumiem

(17)

Komisija nosūtīja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(18)

Komisija nosūtīja anketas abiem zināmajiem Savienības ražotājiem, visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem. Procedūras sākšanas dienā tās pašas anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (8).

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem Savienības ražotājiem un viena Indijas lietotāja un diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem. Viens Savienības ražotājs – WeylChem Lamotte S.A.S. (“WeylChem”) – iesniedza nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija nosūtīja vēstuli par nepilnībām, kurā lūdza papildu informāciju. WeylChem informēja Komisiju, ka tas nevar atbildēt uz vēstuli par nepilnībām un uzņemt pārbaudes apmeklējumu.

1.8.   Pārbaude

(20)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādos uzņēmumos:

 

Savienības ražotāji:

—

Oxaquim SA, El Catllar, Spānija,

 

lietotāji:

—

Jervois Finland Oy, Kokkola, Somija,

 

Indijas ražotāji eksportētāji:

—

Star Oxochem Pvt Ltd., Jhagadia, Indija,

—

Punjab Chemicals and Crop Protection Ltd., Bhankharpur, Indija.

1.9.   Informācijas izpaušana

(21)

Komisija 2024. gada 5. jūnijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā plānoja ierosināt pagarināt antidempinga pasākumus, kas noteikti Indijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes skābeņskābes importam.

(22)

Piezīmes tika saņemtas no pieprasījuma iesniedzēja Oxaquim un Indijas ražotāja eksportētāja Star Oxochem Pvt Ltd.

(23)

Pēc pieprasījuma par korekciju uzņēmumam Star Oxochem Pvt Ltd2024. gada 19. jūnijā tika izpausta papildu informācija. Uzņēmums papildu piezīmes nesniedza.

2.   PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Pārskatāmais ražojums

(24)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā aplūkotais ražojums, proti, skābeņskābe dihidrāta (CUS numurs 0028635-1 un CAS numurs 6153-56-6) vai bezūdens formā (CUS numurs 0021238-4 un CAS numurs 144-62-7), ūdens šķīdumā vai neizšķīdināta un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2917 11 00 (Taric kods 2917 11 00 91) (“pārskatāmais ražojums”).

(25)

Skābeņskābei ir plašs lietojums, piemēram, to izmanto kā balinātāju tekstilrūpniecībā un kokrūpniecībā, kā reducēšanas līdzekli farmaceitisko produktu ražošanā un kā materiālu, ko izmanto retzemju metālu un elementu ieguvē un attīrīšanā.

(26)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka ir divi skābeņskābes veidi – nerafinēta skābeņskābe un rafinēta skābeņskābe. Rafinētu skābeņskābi, kas ražota ĶTR, bet ne Indijā, ražo nerafinētas skābeņskābes attīrīšanas procesā, kura mērķis ir atbrīvoties no dzelzs, hlorīdiem, metāla daļiņām un citiem piemaisījumiem. Tā kā ĶTR nesadarbojās, pašreizējā pārskatīšanas izmeklēšanā tika pieņemts, ka ĶTR ražotāji eksportētāji ražo un eksportē rafinētu skābeņskābi, kā tas bija sākotnējā izmeklēšanā.

2.2.   Attiecīgais ražojums

(27)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Indijas un ĶTR izcelsmes pārskatāmais ražojums.

2.3.   Līdzīgais ražojums

(28)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi ir šādiem ražojumiem:

—

attiecīgais ražojums, ko eksportē uz Savienību,

—

pārskatāmais ražojums, ko ražo un pārdod Indijas un ĶTR iekšzemes tirgū,

—

pārskatāmais ražojums, ko ražotāji eksportētāji ražo un pārdod pārējām pasaules valstīm, kā arī

—

pārskatāmais ražojums, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare.

(29)

Tādēļ šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGS

3.1.   Ievadpiezīmes

(30)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā skābeņskābes imports no ĶTR un Indijas turpinājās, lai gan mazākā apjomā nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim) un līdzīgā līmenī kā iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas periodā (no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam). Saskaņā ar Eurostat datiem skābeņskābes imports no ĶTR un Indijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 17 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 16 % iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā. Absolūtā izteiksmē imports samazinājās no 7 969 tonnām sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz 1 658 tonnām pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā un līdz 1 565 tonnām pašreizējā PIP laikā.

3.2.   Indija

(31)

Indijā ir četri zināmi skābeņskābes ražotāji, no kuriem divi sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju (9), Komisija aplēsa, ka Indijas kopējais ražošanas apjoms ir apmēram 40 000 tonnu. Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem, kas salīdzināti ar Global Trade Atlas (GTA) pieejamajiem datiem, tiek lēsts, ka kopējais eksports no Indijas ir aptuveni 5 700 tonnu.

(32)

Pamatojoties uz Eurostat datiem, PIP laikā importa apjoms no Indijas uz Savienību bija aptuveni 400 tonnu.

(33)

Indijas importam arī tiek piemērots KMT nodoklis 6,5 % apmērā (10).

3.2.1.   Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.2.1.1.   Normālā vērtība

(34)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai abu sadarbībā iesaistīto Indijas uzņēmumu (katra) kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no šā ražotāja eksportētāja pārskatāmā ražojuma kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka abu sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs.

(35)

Tad Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kas tiek pārdoti eksportam uz Savienību.

(36)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, katra ražojuma veids, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, iekšzemes pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka abu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi.

(37)

Pēc tam, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu, katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem pircējiem veiktās iekšzemes pārdošanas apjoma rentablo daļu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(38)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

a)

tā ražojuma veida pārdošanas apjoms, kuru pārdod par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; un

b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai tās pārsniedz.

(39)

Attiecībā uz diviem Indijas uzņēmumiem, kas sadarbojās šajā izmeklēšanā, tika konstatēts, ka abi atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem. Tādējādi normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

3.2.1.2.   Eksporta cena

(40)

Abi ražotāji eksportētāji pārskatāmo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija tā cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, ko eksportē uz Savienību pārdošanai.

3.2.1.3.   Salīdzinājums

(41)

Komisija, pamatojoties uz EXW cenu, salīdzināja normālo vērtību un abu ražotāju eksportētāju eksporta cenu, kā noteikts iepriekš.

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas, lai ņemtu vērā transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un papildizmaksas, iepakošanas izmaksas, atlaides, kredītu izmaksas, bankas pakalpojumu maksas un komisijas maksas, ko samaksājis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Katrs no šiem abiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, saņēma sīkus aprēķinus par veiktajām korekcijām konkrētās informācijas izpaušanā.

(43)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Star Oxochem Pvt Ltd apgalvoja, ka no eksporta cenas nebūtu jāatskaita viena korekcija attiecībā uz transporta izmaksām.

(44)

Komisija novērtēja apgalvojumu un pārskatīja dempinga aprēķinu, kas tika izpausts attiecīgajam eksportētājam. Citas piezīmes netika saņemtas.

(45)

Saistībā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu viens ražotājs, kas sadarbojās, norādīja, ka ir guvis labumu no Indijas preču eksporta shēmas (Merchandise Exports from India Scheme – “MEIS”) (11). MEIS ir Indijas valdības shēma, kas eksportētājiem nodrošina stimulu nodokļu kredīta ekvivalenta veidā, lai kompensētu nodokļu nomaksas radītos zaudējumus. Šo stimulu maksā procentos no to konkrēto preču realizētās franko uz kuģa klāja (free on board – “FOB”) cenas (brīvi izvēlētā ārvalstu valūtā), kuras izved uz konkrētiem tirgiem. Šis eksporta stimuls nav pieļaujamā korekcija cenu salīdzinājumam. Tas nav kvalificējams kā nodokļu atmaksas shēma, par kādu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu varētu uzskatīt korekciju, jo 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā ir ļauts koriģēt tikai normālo vērtību, nevis eksporta cenu. Turklāt minētā ekvivalenta vērtību nevis aprēķina saistībā ar ievedmuitas nodokļu summu, kas tiktu iekļauta lejasposma ražojumu eksportā, bet drīzāk nosaka procentos no eksportēto preču FOB cenas. Kā arī neatkarīgi no stimula vērtības aprēķināšanas sistēmas darbība nerada situāciju, kad ievedmuitas maksājumi, kas radušies saistībā ar materiāliem, kuri fiziski iestrādāti iekšzemes tirgū pārdotajā līdzīgajā ražojumā, tiek atmaksāti vai netiek iekasēti par tādas pašas produkcijas eksportēšanu uz Savienību. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ normālās vērtības vai eksporta cenas korekcija nebūtu pieņemama. Katrā ziņā neatkarīgi no tā, vai tiek veikta šī vai kāda cita korekcija, dempings pārsniegtu de minimis līmeni.

3.2.1.4.   Dempinga aprēķini

(46)

Attiecībā uz diviem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(47)

Tādējādi, tā kā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, veidoja lielāko daļu Indijas eksporta PIP laikā, vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta kā procentuāla daļa no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, bija [5–10 %] valsts mērogā. Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

3.3.   Ķīna

(48)

Kā minēts 17. apsvērumā, ĶTR eksportētāji/ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka tā, lai izdarītu konstatējumus par ĶTR, var piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā jautājumā nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(49)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi attiecībā uz dempinga iespējamu turpināšanos vai atkārtošanos tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši ar publiskā telpā pieejamo informāciju, piemēram, uzņēmumu oficiālajās tīmekļa vietnēs, pieejamo statistiku, jo īpaši Global Trade Atlas (“GTA”) datubāzēs, informāciju pārskatīšanas pieprasījumā un informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no ieinteresētajām personām, kas sadarbojās (proti, no pieprasījuma iesniedzēja un no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem).

3.3.1.   Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.3.1.1.   Procedūra, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu izmantojama ĶTR izcelsmes (pārskatāmā ražojuma) importa normālās vērtības noteikšanai

(50)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas sākumā bija pieejami pietiekami pierādījumi, kas attiecībā uz ĶTR liek uzskatīt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(51)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemtas ne ĶV atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a) punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi, tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē.

(52)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tai, iespējams, būs jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(53)

2024. gada 1. martā Komisija ar paziņojumu (“paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti skābeņskābes ražošanā. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija noteica galvenos ražošanas faktorus, pamatojoties uz informāciju, kas bija ietverta pieprasījumā un ko sniedza viens Savienības ražotājs. Turklāt Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā ir izraudzījusies reprezentatīvo valsti, proti, Kolumbiju. Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama par uzņēmumu Sucroal SA, kas Kolumbijā ražo ražojumu, kurš ietilpst tajā pašā nozarē kā skābeņskābe, proti, citronskābi.

(54)

Komisija saņēma piezīmes tikai no viena Savienības ražotāja. Šīs piezīmes aplūkotas 214. apsvērumā.

3.3.1.2.   Normālā vērtība

(55)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā noteikts šādi: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(56)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts, ka “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas – “PVA”).

(57)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.3.1.2.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(58)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—

valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—

diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—

bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—

izkropļotas algu izmaksas,

—

piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.”

(59)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus.

(60)

Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja saskaņā ar eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementiem ir paredzēts, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(61)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(62)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija publicēja ziņojumu par Ķīnu (“ziņojums”) (12), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, tai skaitā par daudzu būtisku ražošanas faktoru konkrētiem kropļojumiem (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, ķīmisko vielu nozarē). Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā ziņojums par Ķīnu tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos. Arī termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā bija ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina ziņojumu.

(63)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas pamatotu vai atspēkotu esošos pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(64)

Lai parādītu nozīmīgus kropļojumus attiecībā uz cenām un izmaksām ĶTR, pieprasījuma iesniedzējs balstījās uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kā arī uz Komisijas konstatējumiem vairākās nesenās izmeklēšanās par ķīmijas nozari ĶTR.

(65)

Pieprasījuma iesniedzējs vispirms aplūkoja konkrētu iejaukšanos saistībā ar skābeņskābes ražošanā izmantoto izejvielu un citu izejresursu izmaksām. Patiesi, skābeņskābes ražošanas process sākas ar piecām dažādām izejvielām, proti: ogļhidrāti (galvenokārt cukurs un ciete, kas iegūta no kukurūzas cietes), slāpekļskābe, sērskābe, skābeklis un ūdeņraža peroksīds.

(66)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka katrā attiecīgajā nozarē ir konstatēti nozīmīgi kropļojumi, kas aprakstīti turpmāk.

Ogļhidrāti (cukurs, kukurūza un kukurūzas ciete)

(67)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka Ķīnā ir lieli kukurūzas uzkrājumi, kas ļauj valdībai mākslīgi pazemināt vai paaugstināt šīs preces cenas, uzpērkot vai pārdodot tirgū lielu daudzumu kukurūzas. Kaut arī Ķīna 2016. gadā sāka risināt problēmu, kas saistīta ar pārmērīgi lielām kukurūzas rezervēm, tai joprojām ir ļoti lieli uzkrājumi, kas kropļo cenas (13).

(68)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka valdība kontrolē visas kukurūzas vērtību ķēdes dažādus aspektus, ietverot kukurūzas ražošanas subsīdijas (14) un pārstrādes uzraudzību (15). ĶTR tiek veikti arī ieguldījumu kontroles pasākumi (16).

(69)

Pieprasījuma iesniedzējs arī norādīja, ka Ķīnas Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības 14. piecgades plāns (“14. piecgades plāns”) atbilst iepriekšējam 13. piecgades plānam, jo tajā noteikti sasniedzamie mērķi Ķīnas lauksaimniecības nozarē, t. sk. attiecībā uz cukura un kukurūzas ražošanu un regulējumu. Šos plānus pieņēma centrālās valdības līmenī, bet vietējā līmenī tos īsteno provinču valdības un iestādes.

(70)

14. piecgades plāns paredz turpināt centralizētu un lokalizētu ekonomikas plānošanu Ķīnas lauksaimniecības nozarē laikposmā no 2021. gada līdz 2025. gadam ar mērķi turpināt “padziļināt lauksaimniecības piedāvājuma strukturālo reformu, stiprināt kvalitātes noteikumus un veicināt lauku nozaru atdzīvināšanu” (17).

(71)

Lai īstenotu šo “dziļo lauksaimniecības pārstrukturēšanu”, 14. piecgades plānā ir noteikti vairāki mērķi Ķīnas lauksaimniecības nozarei, t. sk. mērķi optimizēt lauksaimnieciskās ražošanas struktūru, izveidot augstākā līmeņa lauksaimniecības produktu ražošanas nozari, uzlabot lauksaimniecības atbalsta un aizsardzības sistēmas, uzlabot ieguvumu kompensācijas mehānismu galvenajās graudaugu ražošanas nozarēs, izveidot jaunu lauksaimniecības subsidēšanas politikas sistēmu un uzlabot minimālās graudu iegādes cenas politiku. Šie mērķi tiek īstenoti arī centrālā līmenī, piemēram, pieņemot Attīstības plānu lauksaimniecības un lauku apvidu digitalizācijai (2019.–2025.), balto grāmatu par pārtikas nodrošinājumu Ķīnā (18) un Valsts lauku rūpniecības attīstības plānu 2020.–2025. gadam (19).

(72)

Ķīnas centrālā valdība regulāri aicina veikt intervences pasākumus un praksi, lai regulētu kukurūzas produkcijas izlaidi, piedāvājumu un pieprasījumu valstī. Ķīnas viceprezidents un Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Politiskā biroja loceklis Hu Chunhua 2022. gada aprīlī aicināja lauksaimniecības produktu ražotājus īstenot nopietnus centienus, lai palielinātu kukurūzas ražošanu un tādējādi stabilizētu šā kultūrauga izlaidi un piedāvājumu (20). Konkrētāk, viņš norādīja, ka kukurūza ir ne tikai būtiska graudaugu pamatkultūra, bet arī “ļoti svarīga izejviela daudziem rūpniecības ražojumiem”, un viens no šādiem ražojumiem ir skābeņskābe.

(73)

Centralizēti valsts uzņēmumi (“VU”) un to meitasuzņēmumi, kurus uzrauga Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldības komisija (“SASAC”) un kuri darbojas lauksaimniecības nozarē un saistītajās nozarēs, cita starpā ir šādi: China Agriculture Development Group, COFCO Corporation, China Grain Storage Group, China Salt Industry Group, Sinochem, China National Chemical Group un China National Seed Group (21).

(74)

Ķīna arī aizliedz ārvalstu struktūrām būt par kontrolējošiem akcionāriem uzņēmumos, kas nodarbojas ar kukurūzas audzēšanu (22). Uz kukurūzas eksportu attiecas arī eksporta kvotu licences, ko pārvalda Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas (“NDRC”) un Tirdzniecības ministrija (“MOFCOM”), un tās piešķir tikai valsts tirdzniecības uzņēmumiem (23).

(75)

Tāpēc kukurūzas ražošanai Ķīnā ir raksturīgi intervences pasākumi, ko veic valsts, reģionālā un provinču līmenī saskaņā ar sīki izstrādātiem plāniem, kas kropļo piedāvājumu un pieprasījumu ražošanas pamatlīmenī. Šajā nozarē ir arī ievērojama Ķīnas VU klātbūtne. Pieprasījuma iesniedzējs uzsvēra, ka līdzīgi intervences pasākumi un politiskie pasākumi izkropļo kukurūzas cenas, ko nosaka rūpnieciskajiem pārstrādes uzņēmumiem cietes un pēc tam skābeņskābes līmenī.

Pamata ķīmiskie starpprodukti

(76)

Kā minēts iepriekš, skābeņskābes ražošanā izmanto vairākus pamata ķīmiskos starpproduktus, tai skaitā slāpekļskābi, sērskābi, skābekli un ūdeņraža peroksīdu. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas VU iesaistīšanās tās ķīmiskās rūpniecības nozarē ir vērojama visā ražošanas ķēdē, sākot ar pamata izejvielām un beidzot ar skābeņskābes ražošanu, tādējādi radot nozīmīgus kropļojumus attiecībā uz cenām un tādas ražošanas apjomiem, kurā tiek izmantoti pamata ķīmiskie starpprodukti. Papildus tam gan valsts, gan privātie uzņēmumi ķīmiskās rūpniecības nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes. Ņemot to vērā, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka Ķīnas valdība var ievērojami kontrolēt pamata ķīmiskos starpproduktus un tādējādi Ķīnā ražotas skābeņskābes galīgās cenas, radot kropļojumus, kas tiek pārnesti uz eksporta tirgiem, tai skaitā Savienības tirgu.

(77)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka šo kontroli nodrošina Ķīnas valdības aģentūras, piemēram, SASAC, kas ir valstij piederošo aktīvu oficiālais pārstāvis, kā arī uzraudzības struktūra centralizētiem nefinanšu VU, kuru skaits 2019. gada martā bija 96 uzņēmumi un to meitasuzņēmumi (24).

(78)

Piemēram, pieprasījuma iesniedzējs ziņoja, ka Ķīnas milzīgais VU Sinopec ar tā meitasuzņēmumu Nanjing Chemical Industrial Corporation ir neorganisko ķīmisko vielu, organisko ķīmisko vielu un smalkās organiskās sintēzes ķīmisko vielu, tai skaitā sērskābes un slāpekļskābes, “valsts ražošanas bāze”. Arī uzņēmums Hunan Jianchang Petrochemical Co. Ltd. ar tā meitasuzņēmumu ir viens no valsts lielākajiem ūdeņraža peroksīda piegādātājiem.

(79)

Sinopec pārstāvji ir vairākkārt uzsvēruši partijas principu ievērošanu (25). Sinopec Group, ko pilnībā kontrolē Ķīnas centrālā valdība, atzīst, ka tās ražošanas darbības būtiski ietekmē centrālās valdības īstenotā kontrole pār Ķīnas ekonomiku (26).

(80)

Pieprasījuma iesniedzējs arī norādīja, ka ķīmisko starpproduktu cenu un piegādes kropļojumus rada arī milzīgais jaudas pārpalikums Ķīnas ķīmiskās rūpniecības nozarē, kas apstiprināts arī ziņojumā par Ķīnu (27).

(81)

Citi vietējā līmeņa plānošanas veidi ir, piemēram, Hebei, kas ir zināma kā province, kurā ražo ķīmiskos starpproduktus, 13. piecgades plāns par naftas ķīmijas rūpniecības attīstību. Ar šo plānu, ievērojot valsts rūpniecības politiku un Hebei rūpniecības ierobežojumu un samazinājumu sarakstā noteiktās prasības, tiek stingri īstenoti nosacījumi ienākšanai sektorā un kontrolēts ikviens jauns projekts, kas cita starpā saistīts ar sērskābes ražošanas jaudu (28).

Enerģija – elektroenerģija

(82)

Pieteikuma iesniedzējs paskaidroja, ka skābeņskābes ražošanai ir vajadzīgs ievērojams enerģijas daudzums elektroenerģijas veidā, lai nodrošinātu ražošanas procesu un ķīmiskās reakcijas.

(83)

Kā norādīts ziņojumā par Ķīnu (29), arī elektroenerģijas tirgu Ķīnā raksturo valsts uzņēmumu liela iesaiste dažādos piegādes ķēdes posmos. Aptuveni 50 % no ražošanas jaudas pieder valstij, savukārt viss pārvades tīkls pieder diviem valsts uzņēmumiem. Spēcīga valsts klātbūtne aptver visu enerģētikas nozari, un no vairāk nekā 100 centralizētiem valsts uzņēmumiem, ko pašlaik uzrauga SASAC, 21 uzņēmums darbojas enerģētikas nozarē.

(84)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja arī uz vairākiem Ķīnas valdības politikas aspektiem, kas arī kropļo elektroenerģijas cenu (30). Pirmkārt, SERC, kas ir Ķīnas neatkarīgais elektroenerģijas regulators, nenosaka elektroenerģijas cenas. Drīzāk cenas nosaka NDRC, kas ir valsts iestāde, kura atbild arī par rūpniecības politiku. Otrkārt, lai gan elektroenerģija ir viens no galvenajiem izejresursiem skābeņskābes ražošanā, elektroenerģijas cenas ĶTR nav balstītas uz tirgu, un arī tās ietekmē nozīmīgi kropļojumi (centralizēta cenu noteikšana, cenu diferenciācija un tiešā elektroenerģijas iegādes prakse) (31).

Enerģija – gāze

(85)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka dabasgāzes ražošanu, piegādi, sadali un cenu noteikšanu Ķīnā lielā mērā regulē un kontrolē Ķīnas valsts, radot kropļojumus ar vairākiem mehānismiem. Tas rada nozīmīgus kropļojumus Ķīnas iekšējā tirgus darbībā gan attiecībā uz šāda veida enerģijas piegādi, gan uz lejupējo vielu ražošanas nozarēm, kuras gūst labumu no šādiem kropļojumiem (32).

(86)

Vispārējā 13. piecgades plāna ietvaros Ķīnas valdība pieņēma īpašu nozares plānu Ķīnas dabasgāzes nozares attīstībai (33). Kā minēts ziņojumā par Ķīnu, dabasgāzes cenas iekšzemē regulē NDRC, kas publicē katrā provincē piemērojamās cenas paziņojumos un pēc tam vietējie cenu noteikšanas biroji publicē attiecīgo paziņojumu vietējā līmenī, tādējādi piemērojot centrālās NDRC noteiktās cenas.

(87)

Kā norādīts ziņojumā par Ķīnu, arī Ķīnas dabasgāzes nozarē lielā mērā dominē valsts uzņēmumi (34).

Enerģijas cenas – vispārīga informācija

(88)

Kopumā pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka enerģijas cenas Ķīnā nav balstītas uz tirgu un cenas joprojām lielā mērā kontrolē valsts vai nosaka provinču un vietējās pašvaldības, lai vietējiem ķīmisko vielu ražotājiem nodrošinātu preferenciālas enerģijas cenas, kas tiem ļautu gūt labumu no zemākām ražošanas izmaksām. Ķīnas oficiālā cenu kontrole attiecībā uz dabasgāzi, naftas pārstrādes produktiem, elektroenerģiju un transporta pakalpojumiem rada dažus no būtiskākajiem kropļojumiem Ķīnas ekonomikā. Šīs preces un pakalpojumi tirgus faktori, kas ietekmē rūpniecības preču ražošanas izmaksas un galīgās cenas, jo īpaši resursietilpīgās nozarēs, kurās nepieciešams ievērojams izejvielu daudzums, kāda ir arī skābeņskābes ražošana (35).

Skābeņskābes ražošana

(89)

Pēc iepriekš minēto nozaru analīzes pieprasījuma iesniedzējs pievērsās skābeņskābes ražošanai Ķīnā, atgādinot par turpmāk aprakstītajiem faktoriem, kas rada nozīmīgus kropļojumus.

(90)

Pirmkārt, ķīmiskās rūpniecības nozarē, tai skaitā skābeņskābes ražošanas apakšnozarē, lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder valsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes.

(91)

ĶV un Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP) uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Ķīnas galveno skābeņskābes ražotāju ražošanas jaudas lielais apmērs liecina par dažiem ĶV un ĶKP kontroles aspektiem attiecībā uz to darbību. Piemēram, Shandong Fengyuan Chemical Co., Ltd.sevi raksturo kā “vienu no vadošajiem uzņēmumiem skābeņskābes rūpniecībā Āzijā ar jaudu 105 000 t rūpnieciskās skābeņskābes un 15 000 t rafinētas skābeņskābes un oksalāta” (36). Tikai šim Ķīnas uzņēmumam vien gada ražošanas jauda ir gandrīz piecas reizes lielāka par Savienības ražošanas nozares gada ražošanas jaudu. Ņemot vērā kapitālieguldījumu apmēru, kas nepieciešams šādas vērienīgās darbības uzsākšanai, pieprasījuma iesniedzējs uzskatīja, ka uzņēmumam, visticamāk, ir saikne ar centrālo vai vietējo ĶV un ĶKP.

(92)

Shandong Fengyuan Chemical Co., Ltd. tīmekļa vietnē arī ziņots, ka uzņēmums ir atzīts par valsts augsto tehnoloģiju uzņēmumu un uzņēmumu tehnoloģisko centru Shandong provincē. 2011. gada septembrī Shandong provinces pašvaldības Zinātnes un tehnoloģiju departaments atzina uzņēmuma pētniecības un izstrādes centru par “Shandong skābeņskābes inženierijas tehnoloģiju pētniecības centru”. Uzņēmumam ir piešķirts arī goda tituls “Četrpadsmitais labākais jaunais vadošais Ķīnas ekonomikas uzņēmums”, “Shandong provinces Fumin Xinglu prominents uzņēmums” un “Shandong provinces valsts vienotības un progresa parauguzņēmums”, kas vēlreiz apliecina saikni starp uzņēmumu un provinces pašvaldību.

(93)

Tāpat pieprasījuma iesniedzējs ziņoja, ka uzņēmuma Tongliao Jinmei Chemical Company, kas atrodas Iekšējās Mongolijas reģionā, aplēstā skābeņskābes gada ražošanas jauda ir 100 000 t, un ka ieguldījumu un kapitāla apjoms, kas vajadzīgs šādas lielas ražotnes izbūvei, arī norāda uz līdzīgu iespējamo saikni ar centrālo vai vietējo ĶV un ĶKP un to ietekmi un kontroli.

(94)

Otrkārt, valsts klātbūtne skābeņskābes uzņēmumos arī ļauj iestādēm iejaukties cenu veidošanā un/vai izmaksu segšanā. Patiesi, noteikumi par ĶKP organizāciju izveidi katrā uzņēmumā attiecas arī uz skābeņskābes ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem (37).

(95)

Tongliao Jinmei atrodas Iekšējā Mongolijā – reģionā, par kuru jau iepriekš atklāts, ka tajā tiek prasīts veidot saikni ar valdību, izmantojot partiju organizācijas pat šķietami privātos uzņēmumos. Nesenā izmeklēšanā Komisija atklāja, ka šķietami privātam uzņēmumam šajā reģionā bija pienākums izveidot partijas filiāli uzņēmumā. Vēlāk vietējā komiteja oficiāli “apstiprināja” uzņēmuma partijas komitejas izveidi, un arī saistītajiem meitasuzņēmumiem bija jāveido otrā līmeņa partijas komitejas saistītajās filiālēs (38).

(96)

Konkrēti skābeņskābes nozarē, pat ja valsts īpašumtiesību līmenis ir relatīvi zems, ĶV tomēr lielā mērā veic stratēģisko uzraudzību. Piemēram, Shandong Fengyuan Chemical Co., Ltd. tīmekļa vietnē 2023. gada martā sniegta šāda informācija: “Zaozhuang mēra vietnieks Huo Gaoyuan Zaozhuang Zinātnes un tehnoloģiju biroja, Finanšu biroja, Ekonomikas informācijas komitejas, Tautas bankas un citu iestāžu pārstāvju pavadībā iepazinās ar rūpniecības ekonomikas attīstību Taierzhuang rajonā. Tika apmeklēts arī mūsu uzņēmums. Vadītāji kopā ar valdes priekšsēdētāju Zhao Guanghui apmeklēja rūpnīcu un uzklausīja ziņojumu par situāciju, SPP procesu un mūsu uzņēmuma attīstības plānu. Lai gan priekšsēdētājs Huo cildināja mūsu uzņēmuma ekonomiskos sasniegumus un plašās perspektīvas, viņš arī izvirzīja daudz augstākas prasības attiecībā uz ražošanas drošību, personāla apmācību un mūsu uzņēmuma tehnoloģisko inovāciju.”

(97)

Treškārt, ĶV īsteno diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus.

(98)

Ķīnas valdība uzskata, ka skābeņskābes ražošanas nozare ir stratēģiski nozīmīga, jo Ķīnā to arvien plašāk izmanto, lai izstrādātu vielas, ko izmanto retzemju elementu ieguvē vai kausēšanā (39). Pieprasījums pēc retzemju metāliem pieaug visās galapatēriņa nozarēs, piemēram, autobūves un elektronikas nozarē.

(99)

Saskaņā ar Shandong Fengyuan Chemical Co., Ltd. tīmekļa vietnē sniegto informāciju uzņēmums ir atzīts arī par valsts augsto tehnoloģiju uzņēmumu un uzņēmumu tehnoloģisko centru Shandong provincē (40). Šķiet, ka šis statuss dod iespēju uzņēmumam piedalīties Ķīnas augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmuma (AJTU) programmā, kas piedāvā kvalificētajām uzņēmumu ražotnēm 15 % uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (salīdzinājumā ar 25 % standartlikmi) neatkarīgi no ieguldījumu veida uzņēmumā. AJTU statusu piešķir provinces nodokļu iestādes uzņēmumu ražotnēm, kas atrodas attiecīgajās provincēs, un šajā gadījumā acīmredzot tā ir Shandong province (41).

(100)

Šāda veida atzīšana bieži norāda arī uz tiesībāmsaņemt ievērojamu centrālās valdības un provinču finansiālo atbalstu subsīdiju veidā (42).

(101)

Citi kropļojumi rodas no labumiem, kas saskaņā ar centrālās valdības un vietējo pašvaldību programmām tiek piešķirti rūpniecības vai ķīmiskās rūpniecības parkiem un arvien vairāk tā dēvētajām augsto tehnoloģiju rūpniecības attīstības teritorijām. Saskaņā ar attiecīgo uzņēmumu tīmekļa vietnēm Shandong Fengyuan atrodas Shandong Taierzhuang ekonomiskās attīstības zonā Shandong provincē; Qingzhou Peng Bo Chemicals Co., Ltd. atrodas ekonomiskās attīstības zonā Qingzhou pilsētā Shandong provincē; Shijiazhuang Taihe Chemicals Co. Ltd. atrodas Douyu rūpnieciskajā rajonā Shijiazhuang provincē.

(102)

Ķīmisko vielu ražotāji, kuri atrodas šāda veida rūpnieciskajos parkos, parasti var saņemt arī valsts atbalstu, jo uz visiem uzņēmumiem, kas atrodas šādā parkā,attiecas Paziņojums par ķīmiskās rūpniecības koncentrācijas teritoriju standartizētu pārvaldību nolūkā stiprināt provinces ķīmiskās rūpniecības parkus (43).

(103)

Ceturtkārt, līdzīgi kā jebkurā citā Ķīnas ekonomikas nozarē, ķīmiskās rūpniecības nozare ir pakļauta kropļojumiem, ko rada Ķīnas bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību un īpašumtiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga īstenošana. Patiešām šķiet, ka Komisijas apsvērumi ziņojumā par Ķīnu attiecībā uz Ķīnas bankrota tiesībām un īpašumtiesībām ir pilnībā attiecināmi arī uz skābeņskābes nozari (44).

(104)

Piektkārt, ķīmiskās rūpniecības nozarē gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati darba tiesību sistēma) ir izkropļotas arī algu izmaksas (45).

(105)

Sestkārt, skābeņskābes ražotājiem ir piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts. ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas.

(106)

ĶV nesen arī paskaidroja, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un tiem jāatbilst valsts politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, t. sk. saistībā ar uzņēmumu darbības un vadības jautājumiem. Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvā komisija (CBIRC) 2020. gada 28. augustā pieņēma “Trīs gadu rīcības plānu banku un apdrošināšanas nozaru korporatīvās pārvaldības uzlabošanai (2020.–2022.)” (46). Plānā uzdots “turpināt īstenot garu, kas ietverts ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu nozares korporatīvās pārvaldības reformas virzību”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “Mums jāpadara partijas vadības integrācija uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāka, standartizētāka un uz procedūrām balstīta. (..) Galvenie darbības un vadības jautājumi ir jāapspriež partijas komitejā, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība”.

(107)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka iepriekš minētie kropļojumi ir sistēmiski. Tādējādi Ķīnas VU iesaistīšanās visā ražošanas ķēdē rada nozīmīgus cenu un ražošanas apjomu kropļojumus.

(108)

Skābeņskābes ražošanai ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts, t. sk. cukurs, kukurūza, ciete, ķīmiskie starpprodukti un liels enerģijas un ūdens daudzums. Tā kā ir noteikti ierobežojumi, piemēram, kukurūzas importam, un pastāv kropļojumi, kas izpaužas kā cenu apspiešana pamata ķīmiskajiem starpproduktiem un, protams, nepieciešamība iepirkt vietējo enerģiju un ūdeni, Ķīnas skābeņskābes ražotāji visus izejresursus iegādājas Ķīnā. Kad skābeņskābes ražotāji iegādājas augšupējās izejvielas izejresursu ražošanai / slēdz līgumu par tām, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas sistēmiskiem kropļojumiem.

(109)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot skābeņskābes iekšzemes pārdošanas cenas, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, piemēram, kukurūzas pārveidošanu cietē, lai to vēlāk izmantotu par izejvielu skābeņskābes ražošanai. Piemēram, kropļojumi skar šo izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(110)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka skābeņskābes nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(111)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, bija pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. Lietas materiālos iekļautie pierādījumi ietvēra pierādījumus, kas sniegti ziņojumā, kā arī tā atjauninātajā versijā (“atjauninātais ziņojums”) (47), kas balstīti uz publiski pieejamiem avotiem un kas tika publiskoti izmeklēšanas lietas materiālos 2024. gada 14. maijā.

(112)

Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā situācija attiecīgās nozares tirgū, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

3.3.1.2.2.   Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā

(113)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (48).

(114)

Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (49). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērta kā vispārējs princips.

(115)

Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (50).

(116)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma.

(117)

Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā.

(118)

Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (51). Tas parāda neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu.

(119)

Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(120)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencē balstītu ekonomikas politiku (52). Ķīnas iestāžu izmantotie intervences ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(121)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus.

(122)

Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti mērķrādītāji attiecībā uz izlaidi.

(123)

Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.).

(124)

Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka šie plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 155.–170. apsvērumu turpmāk) (53).

(125)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un politikas bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (54).

(126)

Tas pats attiecas uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, obligāciju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem u. c. Arī šie finanšu nozares komponenti ir institucionālā un darbības ziņā strukturēti tā, ka tie ir vērsti nevis uz finanšu tirgu efektīvas darbības maksimizēšanu, bet gan valsts un ĶKP kontroles nodrošināšanu un iejaukšanās atvieglošanu (55).

(127)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (56).

(128)

Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu saņēmējiem un apmēru. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto kā nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (57).

(129)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (58).

3.3.1.2.3.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(130)

Ķīnas ekonomikas būtiska daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(131)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošajos uzņēmumos (“VU”). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi nosaka vispārējo ekonomikas politiku un pārrauga tās īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizāciju klātbūtni uzņēmumos, kā arī veidojot VU korporatīvo struktūru. Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (59).

(132)

Tomēr ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai VU, bet arī privātos uzņēmumos (60), un ĶKP pretendē uz vadošo lomu attiecībā uz gandrīz visiem valsts ekonomikas aspektiem. Patiesi, valsts ietekme, izmantojot ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski ir novedusi pie tā, ka ekonomikas dalībniekus kontrolē un stratēģiski uzrauga valsts, ņemot vērā to, cik ciešas saites Ķīnā saista valsti un partijas struktūras.

(133)

Attiecīgā ražojuma nozarē darbojas gan VU, gan arī privāti uzņēmumi.

(134)

Tieši skābeņskābes nozarē liela daļa no tiem acīmredzami ir Ķīnas valdības īpašumā. Izmeklēšanā atklājās, ka vienā no galvenajiem skābeņskābes eksporta uzņēmumiem – Shandong Hualu Hengsheng Chemical Co., Ltd. – ir ievērojams valsts līdzdalības līmenis (61).

(135)

Līdzīgi arī Tongliao Jinmei Chemical Co., Ltd. ir daļa no VU Danhua Chemical Technology Group, kuru savukārt faktiski kontrolē Danyang pašvaldības SASAC (62). Kā liecina raksts par jaudas palielināšanu un sadarbību ar Tongliao pašvaldību, uzņēmums sadarbojas ar vietējo pašvaldību. Tik tiešām: “Tongliao ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības zonas mērķis ir attīstīt noārdāmu materiālu rūpniecību un uzlabot tirgus perspektīvas, pilnvērtīgi izmantojot reģionālās salīdzinošās priekšrocības, paplašināt ogļu ķīmisko rūpniecību un kukurūzas pārstrādes ķēdi, kā arī darīt visu iespējamo, lai attīstītu un ieviestu jaunus noārdāmus materiālus. (..) Jaunu noārdāmu materiālu rūpniecības parka būvniecības veicināšanas procesā Tongliao ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības zona plāno ieguldīt 10 miljardus juaņu un ir iecerējusi apgūt teritoriju 4 670 akru platībā. Cita starpā Tongliao Jinmei Chemical Co., Ltd., kura ieguldītāji un attīstītāji ir Ķīnas Zinātņu akadēmija, Shanghai Jinmei Holdings un Danhua Technology, aptver 1 000 akru teritoriju, un kopējie ieguldījumi sasniedza 4,04 miljardus juaņu, un šajā uzņēmumā ir visas atbalsta iekārtas, aprīkojums un rūpnieciskie procesi, lai palielinātu etilēnglikola un citu vielu no skābeņskābei līdz poliglikolskābei ražošanas jaudu, un uzņēmums ir apņēmies izveidot lielāko ražošanas bāzi uz oglēm balstītu poliglikolskābes noārdāmu materiālu ražošanai Ķīnā. (..) Nākotnē Tongliao ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības zona izmantos Jinmei Chemical Group ražošanas resursu nodrošinātāja un tehnoloģiju ieviesēja priekšrocības, lai visaptveroši paplašinātu un stiprinātu jaunu noārdāmo materiālu ražošanas ķēdi” (63).

(136)

Savukārt Shandong Fengyuan Chemical Stock Co., Ltd. ir lielākoties privāts uzņēmums, kurā valsts līdzdalība ir mazāka par 1 % (64), taču tas veido ciešu saikni ar valsti un vietējo pašvaldību. To apstiprina uzņēmuma tīmekļa vietnē publicēts raksts: “Sanāksmē Zaozhuang pašvaldības partijas komiteja un pašvaldības vadība galveno vērību pievērsa to uzņēmumu un izcilu uzņēmēju godināšanai, kuri snieguši vērā ņemamu ieguldījumu Zaozhuang pilsētā 2022. gadā. Fengyuan Co., Ltd. priekšsēdētājs Zhao Guanghui ieguva titulu “Zaozhuang pilsētas izcils uzņēmējs 2022. gadā” un otrā līmeņa apbalvojumu, kā arī saņēma medaļas sertifikātu. (..) Uzņēmums Fengyan Zaozhuang pašvaldības partijas komitejas un pašvaldības pienācīgā vadībā ievēroja Sji Dzjiņpina norādījumus “Pārdomas par sociālismu ar Ķīnas iezīmēm jaunajam laikmetam” un aktīvi īstenoja jaunu attīstības koncepciju, pievēršoties mērķim “vispirms veicināt ekonomiku un koncentrēties uz rūpniecības stiprināšanu”, (..) pārvarēt grūtības, būt celmlauzim un ieviest jauninājumus, panākt uzņēmumu stabilu izaugsmi un palīdzēt veicināt pilsētas “rūpniecisko jaudu un rūpniecībā balstītu labklājību”. (..) Fengyuan vadīsies pēc “Mobilizācijas konferences centieniem pilsētā veicināt rūpniecības attīstību, lai virzītos uz spēcīgām un rosīgām rūpniecības nozarēm, nosakot mērķus un uzņemoties atbildību, skaidri nosakot kritērijus, tiecoties uz vadošo pozīciju, izmantojot stratēģiskās iespējas rūpniecības attīstībai un izstrādājot efektīvus vispārējos plānus projektu izstrādei un īstenošanai, vienlaikus nodrošinot, ka pētniecība, izstrāde un darbība paātrina būtisku izlaides, ieņēmumu un nodokļu maksājumu pieaugumu, un sniedzot būtisku devumu pilsētas iecerē “stiprināt un atjaunot rūpniecību un realizēt revolucionāras pārmaiņas”” (65).

(137)

ĶV sniedz norādījumus uzņēmumiem, nosakot arī konkrētus mērķus. Piemēram, 2022. gadā Finanšu ministrija un Lauksaimniecības un lauku lietu ministrija paziņoja 2022. gada galvenās rīcībpolitikas, un uzņēmumi piedalās šādu mērķu sasniegšanā: “panākt lauksaimniecības rūpniecības integrētu attīstību; koordinēt vairāku valsts līmeņa mūsdienīgu lauksaimniecības industriālo parku, piemērotu un raksturīgu industriālo klasteru un lauksaimniecības rūpniecības ziņā spēcīgu pašvaldību plānošanu un izbūvi; pievērsties pārtikas nodrošinājuma nodrošināšanai valstī un būtisku lauksaimniecības produktu efektīvai piegādei, liekot uzsvaru uz rīsiem, kviešiem, kukurūzu, (..), cukuru, piena rūpniecību, sēklu nozari, kompleksos audzētiem dārzeņiem u. c.; panākt, ka lauksaimniecības produkti, ņemot vērā citus raksturīgos lauksaimniecības produktus, veido mūsdienīgu lauksaimniecības rūpniecības sistēmu, kuras pamatā ir spēcīgas rūpniecības pilsētas un industriālie parki kā virzītājspēks un industriālie klasteri kā pamats, provinču, apgabalu un pilsētu plāni un saskaņots atbalsts vietām, teritorijām un apgabaliem, lai kopumā uzlabotu rūpniecības attīstības kvalitāti un efektivitāti” (66).

(138)

Turklāt naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības nozarē iestādes aicina veidot klasterus, cita starpā lai izmantotu dažādus ķīmiskās rūpniecības procesu savstarpējo atkarību. Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānā patiešām ir noteikts, ka “jāveic pasākumi, lai vadošos uzņēmumus padarītu lielākus un spēcīgākus. Pamatojoties uz tirgu, un ar valdības atbalstu mēs (..) palīdzēsim šādiem uzņēmumiem paātrināt starpreģionālu un dažādu īpašnieku uzņēmumu apvienošanos un reorganizāciju, lai padarītu rūpniecības nozari koncentrētāku un veicinātu starptautisko sadarbību. Tādās nozarēs kā naftas ķīmijas un ķīmiskā rūpniecība (..) mēs veicināsim vairāku inovatīvu uzņēmumu veidošanos, kas varētu vadīt konkurētspējīgu rūpniecības ķēdes ekosistēmu (..)” (67).

(139)

Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares apvienību līmenī (68).

(140)

Piemēram, asociācijai China Biotech Fermentation Industry Association (69) (“CBFIA”) ir meitasuzņēmums, kas galvenokārt pievērsies organiskajām skābēm un izprot attiecīgo ražojumu. Saskaņā ar tās statūtu 3. pantu CBFIA“izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju, īsteno partijas darbības un nodrošina partijas organizācijas darbībai nepieciešamos apstākļus. (..) Piekrīt uzņēmējdarbības virzībai, uzraudzībai un vadībai, ko veic par reģistrāciju un vadību atbildīgās struktūras, par partijas veidošanu atbildīgās struktūras, kā arī par nozares vadību atbildīgās attiecīgās administratīvās struktūrvienības” (70). Turklāt 36. pantā ir noteikts, ka persona, kas atbild par asociāciju, atbilst šādiem nosacījumiem: “pakļaujas Ķīnas Komunistiskās partijas vadībai, atbalsta sociālismu ar Ķīnas iezīmēm, nelokāmi īsteno partijas nostāju, principus un politiku un parāda pozitīvu politisko līdzdalību” (71).

(141)

Līdzīgi arī Ķīnas Ķīmiskās rūpniecības vides aizsardzības asociācija (“CCEPA”) (72) saskaņā ar tās statūtu 2. pantu tiecas “publiskot un īstenot valsts rūpniecības politiku, pilnībā kalpot nozarei un veicināt rūpniecisko ražošanu”. Saskaņā ar statūtu 3. pantu CCEPA“izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju, īsteno partijas darbības un nodrošina partijas organizācijas darbībai nepieciešamos apstākļus” un, tāpat kā CBFIA gadījumā, “(..) piekrīt uzņēmējdarbības virzībai, uzraudzībai un vadībai, ko veic par reģistrāciju un vadību atbildīgās struktūras, par partijas veidošanu atbildīgās struktūras, kā arī par nozares vadību atbildīgās attiecīgās administratīvās struktūrvienības” (73) . Viens no CCEPA dalībniekiem ir uzņēmums Shandong Hualu Hengsheng Chemical Co., Ltd. (74).

(142)

Tādējādi pat privātīpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Patiesi, gan valsts, gan privātā īpašumā esošie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes.

3.3.1.2.4.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(143)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības valstij piederošos uzņēmumos un citus instrumentus, tā var iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt amatā un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (75), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā.

(144)

Saskaņā ar Ķīnas uzņēmējdarbības tiesību aktiem ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (76)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus.

(145)

Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP saskaņā ar politikas principu (77) ir pastiprinājusi savas prasības kontrolēt uzņēmējdarbības lēmumus uzņēmumos, t. sk. izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem izvirzīt priekšplānā “patriotismu” un ievērot partijas disciplīnu (78).

(146)

Jau 2017. gadā tika ziņots, ka partijas pirmorganizācijas bija izveidotas 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (79). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecībā uz attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(147)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“pamatnostādnes”) (80), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma.

(148)

Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”; to III.6. iedaļā ir teikts: “mums vēl aktīvāk ir jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus partijas posteņa uzdevumus un ka partijas biedri var uzņemties līderu un pionieru lomu”. Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (81).

(149)

Izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka arī attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē pārklājas vadības un ĶKP piederības/partijas funkcijas.

(150)

Piemēram, Shandong Fengyuan Chemical Stock Co., Ltd. statūtu 1.13. pantā ir noteikts, ka “saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas konstitūcijas noteikumiem uzņēmums izveido Komunistiskās partijas organizācijas un īsteno partijas darbības. Uzņēmums nodrošina partijas organizāciju darbībai vajadzīgos apstākļus” (82). Jo īpaši uzņēmumu ietekmē arī vietējās pārvaldes iestādes, kā izklāstīts 136. apsvērumā.

(151)

Līdzīgi arī Danhua Chemical Technology Group statūtu 12. pantā ir noteikts šādi: “Uzņēmums izveido Komunistiskās partijas organizācijas un īsteno partijas darbības saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas konstitūcijas noteikumiem. Uzņēmuma partijas organizācija nosaka konkrētus darba īstenošanas noteikumus, pamatojoties uz augstākstāvošās partijas organizācijas prasībām, nosaka virzienu, pārvalda vispārējo situāciju un veicina īstenošanu. Ja uzņēmums lemj par būtiskiem jautājumiem, tam pirms lēmumu pieņemšanas būtu jāuzklausa partijas organizācijas viedoklis. Uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai nepieciešamos apstākļus” (83).

(152)

Turklāt Danhua Chemical Technology Group direktors vienlaikus ir Tongliao Jinmei Chemical Co., Ltd. partijas komitejas sekretāra vietnieks, partijas komitejas loceklis un Jiangsu Danhua Group Co., Ltd. disciplīnas kontroles komisijas sekretāra vietnieks.

(153)

Hualu Hengsheng Chemical Co., Ltd. priekšsēdētājs ir arī partijas komitejas sekretārs, un ĶKP iejaukšanās darījumdarbības lēmumos ir acīmredzama uzņēmuma tīmekļa vietnē, kurā partijas loma grupā aprakstīta šādi: “Ražošanas departamenta partijas filiāle ir viena no būtiskākajām Hualu Hengsheng vietējām filiālēm. Tas sniedz spēcīgu atbalstu uzņēmuma ilgtermiņa drošai un stabilai ražošanai, nodrošina spēcīgu pamatu racionālai un efektīvai darbībai un sniedz izcilu ieguldījumu ekonomisko ieguvumu nodrošināšanai” (84).

(154)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (85). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, skābeņskābes un citās nozarēs (piem., finanšu un izejresursu nozarēs) ļauj ĶV iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām.

3.3.1.2.5.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(155)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais valdības līmenis, kas ir par tām zemāks, īsteno plānus.

(156)

Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (86).

(157)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākas rīcībpolitikas, kas virza attiecīgā ražojuma ražošanas nozares darbību.

(158)

Iepriekš minētajās Finanšu ministrijas un Lauksaimniecības un lauku lietu ministrijas 2022. gada galvenajās rīcībpolitikās (sk. 137. apsvērumu) ir ietverti arī šādi noteikumi, kas ietekmē nozares darbību: “valsts turpinās īstenot politiku, piemēram, subsidēs kukurūzas un sojas pupu ražotājus, piešķirs subsīdijas rīsu audzēšanai un stimulus lieliem graudaugu audzēšanas apgabaliem, lai stiprinātu piedāvājuma puses strukturālās reformas efektivitāti lauksaimniecībā un nodrošinātu pārtikas nodrošinājumu valstī,” vai “piešķirs labumus lieliem sēklu audzēšanas apgabaliem; paplašinās atbalstu lieliem rīsu, kviešu, kukurūzas (..) sēklu audzēšanas apgabaliem un veicinās sēklu nozares pārveidi un modernizāciju” (87).

(159)

14. piecgades plāna lauksaimniecības un lauku apvidu modernizācijas veicināšanai (88) mērķis ir “uzlabot graudu ražošanas atbalsta politiku; stabilizēt subsīdijas graudu audzētājiem, uzlabot minimālās iepirkuma cenas politiku rīsiem un kviešiem un subsīdiju politiku kukurūzas un sojas pupu ražotājiem; uzlabot kompensācijas mehānismu lielu graudaugu audzēšanas apgabalu interesēs un uzlabot atbalsta politikas sistēmu lieliem gaudu audzēšanas apgabaliem” (89). Minētajā plānā paredzēts veicināt arī “lauksaimniecības zinātni un spēju veidošanu tehnoloģisko inovāciju jomā. Liekot uzsvaru uz tādām jomām kā bioloģiskā selekcija, bioloģiskā drošība, resursi un vide, viedās lauksaimniecības iekārtas, lauksaimniecības produktu dziļā pārstrāde un zaļo izejresursu ieguve, tiks būvētas vairākas jauni un vērienīgi lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģiju kompleksi un iekārtas, būtiskas laboratorijas un lauksaimniecības zinātniskās novērošanas un eksperimentālās stacijas” (90).

(160)

Cita starpā Lauksaimniecības ministrija 2018. gada decembrī kopā ar 15 pārvaldes struktūrām publicēja paziņojumu par vairākiem politikas pasākumiem ar mērķi atbalstīt lauksaimniecības produktu dziļās pārstrādes augsta līmeņa attīstību: “optimizēt rūpniecības struktūru, koordinēt un veicināt intensīvas pārstrādes un primārās pārstrādes saskaņotu attīstību un lauksaimniecības produktu vispusīgu izmantošanu un pārstrādi, nodrošināt lauksaimniecības produktu dziļās pārstrādes veiksmīgu sasaisti ar augšupējām un lejupējām nozarēm, piemēram, ar īpašu izejvielu ražošanu, uzglabāšanu, loģistiku (tai skaitā aukstuma ķēdes loģistiku) un patēriņu tirgū, un integrēt uztura un veselības politikā, atpūtas tūrismā, izglītībā, kultūrā un veselības saglabāšanas politikā; nodrošināt tās veiksmīgu sasaisti ar nozarēm lauku reģionos, piemēram, e-komerciju, un dziļu integrāciju tajās; regulāri uzraudzīt un analizēt ražošanas jaudas plānojumu intensīvai pārstrādei un nefasētu lauksaimniecības produktu visaptverošai izmantošanai, virzīt ražošanas jaudas pārpalikuma pārveidi un paātrināt īsās ražošanas jaudas izveidi, kā arī optimizēt rūpniecības ķēdes struktūru; palielināt kukurūzas pārstrādes pievienoto vērtību, jo īpaši kukurūzas pārstrādes produktiem Ķīnas ziemeļaustrumos, un paātrināt salmu un kukurūzas vālīšu vispusīgas pārstrādes un izmantošanas attīstību” (91).

(161)

Attiecīgā rīcībpolitika tiek noteikta ne tikai lauksaimniecības nozarē, bet arī ķīmiskās rūpniecības nozarē.

(162)

Ievirzes atzinumā par naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības augsta līmeņa attīstību 14. piecgades plāna periodā (“ievirzes atzinums”) ir uzsvērta nepieciešamība “(..) paātrināt tradicionālo nozaru pārveidi un modernizāciju un aktīvi izstrādāt jaunus ķīmiskos materiālus un smalkās organiskās sintēzes ķīmiskās vielas; paātrināt rūpniecības digitālo pārveidi (..) un veicināt Ķīnas progresu, no lielas naftas ķīmijas un ķimikāliju valsts kļūstot par spēcīgu naftas ķīmijas un ķimikāliju valsti” (92).

(163)

Iepriekš minētie mērķi ir sīkāk izklāstīti ievirzes atzinuma turpmākajās iedaļās. Piemēram, izdevējiestādes plāno “atbalstīt uzņēmumus, lai tie uzņemtos vadību kopdarbīgu inovācijas veicināšanas organizāciju veidošanā, piemēram, rūpniecisko tehnoloģiju inovācijas alianšu un augšupējo un lejupējo sadarbības mehānismu veidošanā, un atbalstīt vietējo pašvaldību racionālu struktūru, lai veidotu reģionālos inovācijas centrus un izmēģinājuma bāzes”, “pilnvērtīgi izmantot pamattehnoloģijas un stiprināt inovāciju un attīstību, (..) paātrināt revolucionārus sasniegumus galveno tehnoloģiju jomā (..)” (93). Turklāt ķīmiskās rūpniecības nozarē “jāliek uzsvars uz jaunām stratēģiskām nozarēm, piemēram, jaunās paaudzes informācijas tehnoloģijām, biotehnoloģijām, jauniem enerģijas avotiem un augstas kvalitātes iekārtām, jāpalielina materiālu daudzveidība (..) un jāpaātrina augstas kvalitātes poliolefīnu, elektronisko ķīmisko vielu, īpašo rūpniecisko gāzu, augstas veiktspējas gumijas un plastmasas materiālu, augstas veiktspējas šķiedru, biobāzētu materiālu, īpašu smērvielu un eļļu un citu produktu izstrāde” (94).

(164)

Ievirzes atzinumā ekonomikas dalībnieki tiek mudināti “aktīvi attīstīt bioķīmisko rūpniecību, veicināt biomasas izmantošanai un biorafinēšanai nepieciešamo fermentu ieguvi, pamatojoties uz bioloģiskajiem resursiem” (95).

(165)

Provinču līmenī politikas mērķi un attiecīgie atbalsta instrumenti kļūst konkrētāki un mērķtiecīgāki.

(166)

Saskaņā ar Hebei 14. piecgades plānu attiecībā uz stratēģiskajām un jaunajām nozarēm (96) valdības iestādes ir iecerējušas nozares rūpniecisko satvaru veidot šādi: “paātrināt inovācijas un biorūpniecības attīstības tempu, (..) aktīvi attīstīt biofermentācijas, biobāzētu produktu un raksturīgo bioloģisko produktu nozares un veicināt biotehnoloģiju integrētu izmantošanu medicīnas, ķīmiskās rūpniecības, materiālu, pārtikas dziļās pārstrādes un jaunu energoresursu ieguves nozarēs; konsolidēt un uzlabot aminoskābju, cietes cukuru, fermentu preparātu, vitamīnu un citu produktu stiprās puses un izstrādāt jaunus bioloģiskos materiālus, piemēram, biošķiedras, biobāzētas ķīmiskās vielas, biobāzētu plastmasu un biobāzētu gumiju” (97).

(167)

Heilongjiang un jo īpaši Qinggang apgabalā “kopš 2021. gadā Qinggang apgabala partijas komiteja un apgabala pašvaldība uzskata, ka kukurūzas pārstrādes nozare ir “prioritārs projekts”, un ir darījušas visu iespējamo, lai izveidotu kukurūzas pārstrādes galveno ķēdi apgabalā, liekot uzsvaru uz kukurūzas cieti kā izejvielu, savukārt rūpnieciskā dziļās pārstrādes ķēde tiks virzīta uz cukuru, skābēm un spirtu. Tiks paplašināts un izvērsts biomedicīnas virziens” (98).

(168)

Turklāt 2024. gadā Shandong nāca klajā ar nozīmīgu politiku kukurūzas nozares veicināšanai, modernizācijai un attīstībai (99), sniedzot būtisku nodokļu atbalstu pētniecībai un izstrādei.

(169)

Ar šiem un citiem līdzekļiem ĶV tādējādi dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu, ieskaitot augšupējos izejresursus, un kontrolē tos.

(170)

Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā uz ražošanas nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

3.3.1.2.6.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(171)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tas šķietami izriet no tā, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde.

(172)

Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas apmēru, jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (100).

(173)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (101). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (102). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politikas mērķus, kas ietver ekonomikas plānu īstenošanu (103).

(174)

Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupēji kropļojumi, ko rada bankrota tiesību un īpašumtiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga īstenošana. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, minētie apsvērumi šķietami ir pilnībā attiecināmi arī uz attiecīgā ražojuma nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(175)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi.

3.3.1.2.7.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(176)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (104).

(177)

Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (105). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam.

(178)

Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (106). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(179)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz skābeņskābes ražošanas nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

3.3.1.2.8.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(180)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(181)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (107), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā valstij piederoši nefinanšu uzņēmumi arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (108), un arī bankas regulāri īsteno ĶV izstrādāto valsts politiku.

(182)

Ievirzes atzinumā ir minēta arī virkne atbalsta instrumentu un rīcībpolitiku, kas tiek izmantotas, lai īstenotu rūpniecības politikas mērķus, kas ir: “uzlabot atbalsta politiku; stiprināt koordināciju starp fiskālo, finanšu, reģionālo, investīciju, importa un eksporta, enerģētikas, tīras vides, cenu noteikšanas un citu politiku un rūpniecības politiku; Iesaistīt valsts ražošanas nozaru un finanšu sektora sadarbības platformas un veicināt banku un uzņēmumu sakarus un ražošanas nozaru un finanšu sektora sadarbību. [...]” (109).

(183)

Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un saskaņā ar valsts rūpniecības politikas norādēm (110).

(184)

Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu tiesību instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(185)

Piemēram, ĶV paskaidroja, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem ir jābūt saskaņā ar valsts politiku. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, t. sk. saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (111). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos patlaban jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā subjekti “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (112).

(186)

Turklāt dažādu iemeslu dēļ bieži tiek kropļoti obligāciju reitingi un kredītreitingi, arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un netiešo valdības garantiju spēks (113). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kas virza finansējumu uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (114). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lieliem privātiem uzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(187)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To parāda nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(188)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. Aizdevumu daļa, kuriem piemēro standarta vai zemāku likmi, 2018. gada beigās joprojām veidoja vismaz vienu trešdaļu no visiem aizdevumiem (115), un 2020. gadā Ķīnas oficiālie plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka ĶKP aicināja “samazināt procentu likmi aizdevumu tirgū” (116). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantojumu.

(189)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi varētu kļūt stingrāki, kā tas būtu sagaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tāpēc ir audzis tādu aizdevumu skaits, kas ieņēmumus nenes, Ķīnas valdībai vairākkārt cenšoties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(190)

Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(191)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

3.3.1.2.9.   Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs

(192)

Komisija norādīja, ka atjauninātajā ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka atjauninātā ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un atjauninātā ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(193)

Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi noteikti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi sīki aprakstīti iepriekš. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, jo šie noteikumi attiecas uz skābeņskābes ražotājiem tāpat kā uz jebkuru citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tāpēc kropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru.

(194)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts atjauninātā ziņojuma I un II daļā.

(195)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, patiešām ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(196)

Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo.

3.3.1.2.10.   Secinājums

(197)

Šajā iedaļā izklāstītā analīze, kur aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par Ķīnas iejaukšanos savā ekonomikā kopumā un attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē, liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, ieskaitot izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ko apliecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā minēto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme.

(198)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija aprēķināja šīs vērtības, izmantojot atbilstīgas neizkropļotas cenas un atsauces vērtības, kas iegūtas no citiem avotiem.

3.3.1.2.11.   Reprezentatīvā valsts

3.3.1.2.11.1.   Vispārīgas piezīmes

(199)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR (117),

—

pārskatāmā ražojuma ražošana attiecīgajā valstī (118),

—

attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī,

—

ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad attiecīgā gadījumā tiek dota priekšroka valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(200)

Paziņojumā Komisija paskaidroja, ka nevienā citā valstī ar vidēji augstiem ienākumiem, izņemot ĶTR, pārskatāmo ražojumu neražo. Tāpēc Komisija norādīja, ka, lai noteiktu attiecīgu reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, tā izmantos citronskābi, kas ir skābeņskābei līdzīgs ražojums.

(201)

Skābeņskābei un citronskābei ir līdzīgas ķīmiskās īpašības. Tās patiešām sastāv no vieniem un tiem pašiem organiskajiem elementiem, lai gan skābeņskābe satur divas karboksila grupas, savukārt citronskābe – trīs. Turklāt lielā daļā galalietojumu abi ražojumi ir zināmā mērā savstarpēji aizstājami. Abus izmanto kā tīrīšanas un antibakteriālus līdzekļus, zāļu un antibiotiku ražošanā, metālu attīrīšanai metālu ražošanas procesā un kā sastāvdaļas lauksaimniecības mēslošanas līdzekļos. Komisija konstatēja, ka Kolumbijā, kas klasificēta kā valsts ar vidēji augstiem ienākumiem, tiek ražota citronskābe.

(202)

Kā norādīts paziņojumā, Komisija konstatēja viegli pieejamu finanšu informāciju par uzņēmumu Sucroal SA, kas attiecās uz 2022. finanšu gadu. Turklāt ražošanas, enerģijas, gāzes, ūdens un darbaspēka galveno faktoru atsauces vērtības varēja noteikt, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Kolumbiju.

(203)

Ieinteresētās personas tika aicinātas nākt klajā ar piezīmēm par to, vai būtu atbilstoši izmantot Kolumbiju kā attiecīgo reprezentatīvo valsti.

(204)

Neviena ieinteresētā persona nesniedza piezīmes par Kolumbijas kā reprezentatīvās valsts izvēli.

(205)

Visbeidzot, ņemot vērā nesadarbošanos un to, ka, pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem elementiem, tika konstatēts, ka Kolumbija ir attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.3.1.2.11.2.   Secinājums

(206)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Kolumbija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

3.3.1.2.12.   Avoti, kas izmantoti nekropļotu izmaksu noteikšanai

(207)

Paziņojumā Komisija uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Komisija arī norādīja – lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā lielākās daļas ražošanas faktoru (izņemot divus), jo īpaši skābekļa un slāpekļskābes, neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos GTA un starptautisko atsauces vērtību, ko pieprasījuma iesniedzējs norādīja pieprasījumā. Turklāt Komisija norādīja, ka tā izmantos SDO sniegto informāciju (119), lai noteiktu neizkropļotas darbaspēka izmaksas, kā arī publiski pieejamos elektroenerģijas (120), ūdens (121) un gāzes (122) tarifus, ko piemēro piegādātāji Kolumbijā.

(208)

Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka divi ražošanas faktori to nelielās ietekmes uz ražošanas izmaksām dēļ tika uzskatīti par palīgmateriāliem, kas veidoja mazāk nekā 2 % no skābeņskābes ražošanas izmaksām.

3.3.1.2.13.   Neizkropļotas izmaksas un atsauces vērtības

Ražošanas faktori

(209)

Ņemot vērā visu informāciju, kas tika sniegta pēc pieprasījuma, un informāciju, ko vēlāk bija iesniedzis pieprasījuma iesniedzējs, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Skābeņskābes ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preces kods Kolumbijā

Neizkropļota vērtība

Mērvienība

Informācijas avots

IZEJVIELAS

 

Cukurs

1701 99 10

5,06 CNY/kg

kg

GTA  (123)

Skābeklis

2804 40

1,44 CNY/kg

kg

IndexBox  (124)

Slāpekļskābe

2808 00 10

2,83 CNY/kg

kg

ChemAnalyst  (124)

Kālija hidroksīds

2815 20 00  (*1)

10,83 CNY/kg

kg

GTA

PALĪGMATERIĀLI

 

Citi izejmateriāli

Neattiecas

< 2 %

% no ražošanas izmaksām

 

DARBASPĒKS

 

Darbaspēka izmaksas

Neattiecas

13,76 CNY/cilvēkstundā

Cilvēkstunda

SDO

ENERĢIJA

 

Elektroenerģija

Neattiecas

1,07 CNY/kWh

kWh

Kolumbijas piegādātājs ENEL

Gāze

Neattiecas

3,95 CNY/m3

m3

Kolumbijas piegādātājs GDO

Ūdens

Neattiecas

6,59 CNY/m3

m3

Kolumbijas piegādātājs Acueducto

BLAKUSPRODUKTI/ATKRITUMI

Slāpekļskābe

2808 00 10

1,30 CNY/kg

kg

ChemAnalyst  (124)

Izejvielas

(210)

Lai noteiktu izejvielu neizkropļotu cenu ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto cenu importam reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (125) I pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neiekļaut importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo secināja, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka minētie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Kad no importa reprezentatīvajā valstī tika izslēgts ĶTR imports, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(211)

Attiecībā uz vienu ražošanas faktoru (proti, kālija hidroksīdu) Komisija konstatēja, ka šīs izejvielas ĶTR izcelsmes imports Kolumbijā veido ievērojamu daļu (no kopējā apjoma). Tāpēc atsauces cenu, kas balstīta uz šo importu, nevarēja uzskatīt par piemērotu, un Komisija izmantoja importa cenu Turcijā. Komisija norāda, ka, neraugoties uz to, ka Turciju, kas ir pieprasījuma iesniedzēja ierosinātā reprezentatīvā valsts, šajā lietā nevarēja uzskatīt par piemērotu reprezentatīvo valsti sakarā ar problēmām, kas saistītas ar jaunākās finanšu informācijas un iepriekš minētās galvenās izejvielas pieejamību, tā joprojām tika uzskatīta par uzticamu kālija hidroksīda atsauces vērtības avotu, jo tai ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR un tā ražo citronskābi, kuras ražošanas process ir līdzīgs attiecīgā ražojuma ražošanas procesam.

(212)

Ņemot vērā nelielo skābekļa importa apjomu Kolumbijā, tā cena tika uzskatīta par nereprezentatīvu. Arī Turcijā skābekļa importa apjoms bija neliels un tika uzskatīts par nereprezentatīvu. Tāpēc Komisija izmantoja skābekļa importa vidējo cenu pasaulē 2022. gadā, kas norādīta pieprasījumā pieejamajā statistikas ziņojumā (126).

(213)

Turklāt arī slāpekļskābes importa apjoms Kolumbijā bija neliels. Turciju nevarēja uzskatīt par piemērotu avotu šai atsauces vērtībai, jo liela daļa slāpekļskābes importa Turcijā bija ĶTR izcelsmes. Tāpēc Komisija izmantoja pieprasījumā pieejamo slāpekļskābes starptautisko cenu 2022. gadā (127). Paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka Savienības ražošanas nozarē izmantotajā ražošanas procesā slāpekļskābe ir gan skābeņskābes ražošanas procesa ražošanas faktors, gan blakusprodukts, tāpēc tā pati starptautiskā atsauces vērtība tika piemērota slāpekļskābei kā blakusproduktam.

(214)

Piezīmēs par paziņojumu viens Savienības ražotājs izteica iebildumus par blakusprodukta cenu. Tas apgalvoja, ka slāpekļskābei, ko izmanto kā izejvielu, un slāpekļskābei, kas iegūta kā blakusprodukts, nevajadzētu būt vienādai cenai. Blakusproduktu iegūst atšķaidītā veidā, tāpēc tā cena ir zemāka par izejvielas cenu. Tāpēc Komisija koriģēja blakusproduktam piemērojamo slāpekļskābes cenu, atšķaidītas slāpekļskābes, ko pārdod kā blakusproduktu, cenas koeficientu piemērojot slāpekļskābes, ko izmanto kā izejvielu, cenai, pamatojoties uz Savienības ražotāja sniegtajiem datiem. Atšķaidītās slāpekļskābes cena ir 46 % no slāpekļskābes, ko izmanto kā izejvielu, cenas. Tādējādi blakusprodukta atsauces vērtība ir koriģēta līdz līmenim 1,30 CNY/kg.

(215)

Ņemot vērā to, ka ražotāji eksportētāji nesadarbojās, pamatojoties uz Savienības ražotāju sniegto informāciju, divu ražošanas faktoru, proti, sērskābes un ūdeņraža peroksīda, faktiskās izmaksas, kas radās šiem ražotājiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām. Tā kā attiecībā uz tām izmantotā vērtība (neatkarīgi no izmantotā informācijas avota) būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, Komisija, kā paskaidrots 208. apsvērumā, nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās.

(216)

Parasti pie minētajām importa cenām būtu jāpieskaita arī iekšzemes transporta izmaksas. Tomēr, ņemot vērā 231. apsvērumā ietverto konstatējumu, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kurā galvenais uzdevums ir noskaidrot, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis noteikt precīzu tā apmēru, Komisija nolēma, ka nav nepieciešamas korekcijas attiecībā uz iekšzemes transportu. Šādas korekcijas tikai palielinātu normālo vērtību un tādējādi – dempinga starpību.

Darbaspēks

(217)

Lai noteiktu algas Kolumbijā, Komisija izmantoja SDO statistiku (128). Tā sniedz informāciju par Kolumbijas ražošanas nozares darbinieku mēnešalgām un vidējo nostrādāto stundu skaitu nedēļā attiecīgajā izmeklēšanas periodā.

(218)

Aprēķinot darbaspēka izmaksas Kolumbijā, Komisija pieskaitīja 12 % iemaksu pensiju fondā un profesionālā riska nodokli 2,436 % apmērā attiecībā uz trešo riska grupu, pamatojoties uz uzņēmuma darbības veidu, kuram pieder Sucroal SA (129).

Elektroenerģija

(219)

Attiecībā uz elektroenerģiju Komisija izmantoja cenu, kuru viegli noskaidrot no uzņēmuma Enel (130), kas ir lielākais elektroenerģijas piegādātājs Kolumbijā. Šis avots nodrošina vienotu vidējo elektroenerģijas cenu par katru mēnesi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

Ūdens

(220)

Lai noteiktu ūdens cenas, Komisija izmantoja Kolumbijā piemērojamās cenas, ko prasīja uzņēmums, kurš atbild par ūdensapgādi, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Bogotā, proti, Acueducto (131). Aplēsts, ka piemērojamās vienības izmaksas ir 6,59 CNY/m3.

Dabasgāze

(221)

Attiecībā uz dabasgāzi Komisija izmantoja brīvi pieejamo cenu, ko publicējis uzņēmums Gases de Occidente (132) – gāzes piegādātājs reģionā, kurā atrodas Sucroal SA. Aplēsts, ka piemērojamās vienības izmaksas ir 3,95 CNY/m3 (t. i., vidējās vienības izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā).

Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izdevumi, peļņa un amortizācija

(222)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(223)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, neizkropļotu ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtības noteikšanai Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tādējādi, pamatojoties uz datiem, kurus bija sniedzis Savienības ražotājs, Komisija noteica ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām ražošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam, lai iegūtu ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, kas nebūtu izkropļota, atkarībā no ražojuma veida šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotai ražošanas izmaksu vērtībai.

(224)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja uzņēmuma Sucroal SA 2022. gada finanšu datus, kas izgūti no Orbis (133) datubāzes.

3.3.1.2.14.   Normālās vērtības aprēķins

(225)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī.

(226)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija paļāvās uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pieprasījuma iesniedzējs par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu skābeņskābes ražošanai, kā arī pārbaudītu pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju.

(227)

Pēc neizkropļotu ražošanas izmaksu noteikšanas Komisija pieskaitīja ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņu. Ražošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem. PVA izmaksas un peļņu noteica, pamatojoties uz uzņēmuma Sucroal SA 2022. gada finanšu pārskatiem, kas izgūti no Orbis (134) datubāzes (sk. 3.3.1.2.11. iedaļu). Neizkropļotajām ražošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:

—

ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kuras kopumā veidoja 20 % no tiešajām ražošanas izmaksām,

—

PVA un citas izmaksas, kuras veidoja 24,60 % no Sucroal SA pārdoto preču izmaksām (PPI),

—

Sucroal SA gūtā peļņa, kura veidoja 27,21 % no PPI un tika piemērota kopējām neizkropļotajām ražošanas izmaksām.

(228)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

3.3.1.3.   Eksporta cena

(229)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem CIF līmenī, kas koriģēti EXW līmenī. Tādējādi, pamatojoties uz pieprasījumā sniegtajiem pierādījumiem, CIF cena tika samazināta par iekšzemes transporta, pārkraušanas un jūras pārvadājumu izmaksām

3.3.1.4.   Salīdzinājums

(230)

Salikto normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija salīdzināja ar iepriekš noteikto eksporta cenu EXW līmenī.

3.3.1.5.   Dempinga aprēķini

(231)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka dempinga starpība attiecīgajai valstij ir ievērojama (59 %). Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

4.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

4.1.   Indija

(232)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izvērtēja dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu elementi: i) ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indijā, ii) attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā un iii) Savienības tirgus pievilcība.

4.1.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indijā

(233)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā Indijas skābeņskābes ražotāju kopējā aplēstā jauda bija aptuveni 40 000 t gadā. Turklāt Komisija neieguva pierādījumus tam, ka kāds zināmais Indijas skābeņskābes ražotājs pa šo laiku būtu slēdzis kādu no savām ražošanas jaudām. Pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, Indijas ražotāju jaudas izmantojums bija aptuveni 78 %. Tāpēc Komisija lēsa, ka neizmantotā jauda Indijā bija aptuveni 8 500 t, kas atbilst [86–105 %] no kopējā Savienības brīvā tirgus patēriņa PIP laikā.

4.1.2.   Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā

(234)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā abiem Indijas uzņēmumiem, kas sadarbojās, bija ievērojami eksporta pārdošanas apjomi uz citām pasaules valstīm.

(235)

Abu Indijas ražotāju, kas sadarbojās, pārbaudītie dati, kas tika salīdzināti ar pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem un GTA pieejamajiem datiem, liecina, ka vidējā cena Indijas eksportam uz Savienību ir par 11 % augstāka nekā vidējā cena eksportam uz pārējo pasauli. Tādējādi, pamatojoties uz eksporta uz trešām valstīm cenām, dempinga starpība būtu augstāka nekā, pamatojoties uz eksporta cenām uz Savienību.

4.1.3.   Savienības tirgus pievilcība

(236)

Lai gan Savienībai ir samērā neliels skābeņskābes tirgus, tas joprojām ir pievilcīgs Indijas ražotājiem eksportētājiem. Patiesi, kā norādīts iepriekšējos apsvērumos, Savienības vidējā cena ir augstāka nekā citur pasaulē. Šo pievilcību apstiprina arī tas, ka, lai gan spēkā ir samērā augsti antidempinga maksājumi, Indijas ražotāji eksportētāji turpina eksportēt uz Savienības tirgu.

4.1.4.   Secinājums

(237)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka PIP laikā Savienības tirgū no Indijas turpināja ieplūst imports par dempinga cenām.

(238)

Ņemot vērā pieejamo Indijas neizmantoto jaudu, Indijas ražotāju vispārīgo cenu līmeni trešo valstu tirgos un Savienības tirgus pievilcību cenu ziņā, ir ļoti iespējams, ka pasākumu neesības gadījumā vismaz zināms daudzums Indijas pieejamās jaudas tiktu izmantots, lai ražotu skābeņskābi eksportam uz Savienību, vai ka zināma daļa eksporta uz trešo valstu tirgiem tiktu novirzīta uz Savienību, ņemot vērā, ka Savienības tirgū ir augstākas cenas.

(239)

Papildus iepriekš minētajam Komisija konstatēja, ka neizmantotā jauda Indijā vien var nodrošināt gandrīz visu Savienības patēriņu PIP laikā un ka Savienības tirgus, ņemot vērā tā cenas, ir ļoti pievilcīgs Indijas ražotājiem eksportētājiem.

(240)

Tādējādi Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv iespēja, ka Indijas uzņēmumi eksportēs uz Savienību lielākus daudzumus nekā pašlaik, turklāt par dempinga cenām. Tādējādi, ja pasākumi zaudētu spēku, pastāv iespēja, ka dempings turpināsies vai katrā ziņā atkārtosies.

4.2.   Ķīna

(241)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izvērtēja dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu elementi: i) ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, ii) attiecība starp eksporta uz trešām valstīm cenām un cenu līmeni Savienībā, iii) Savienības tirgus pievilcība un iv) trešo valstu tirgu iespējamā absorbcijas spēja.

(242)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, šī analīze tika veikta, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem, proti, pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un publiski pieejamo informāciju.

4.2.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā

(243)

Saskaņā ar pieprasījumā ietverto informāciju Ķīna nepārprotami ir pasaulē lielākā skābeņskābes ražotājvalsts, kuras aplēstais ražošanas apjoms 2022. gadā bija 416 500 tonnu (135).

(244)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā tika konstatēts, ka Ķīnas ražotāju kopējā gada jauda ir aptuveni [150 000–200 000] tonnu (136). Šajā lietā pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā apgalvoja, ka minētais rādītājs ir pārāk zems un ka saskaņā ar tā pasūtīto pētījumu kopējā skābeņskābes ražošanas jauda Ķīnā 2018. gadā bija aptuveni 450 000 tonnu gadā un 2022. gadā palielinājās līdz 595 000 tonnu gadā, kas ir gandrīz puse no visas pasaules patēriņa, kas saskaņā ar publiskiem avotiem 2022. gadā bija aptuveni 1 215 000 tonnu (137).

(245)

Pieprasījuma iesniedzējs arī ziņoja, ka ražošanas jaudas vispārējā pieauguma ietvaros arī Ķīnas galvenie ražotāji paplašināja vai ieviesa jaunu jaudu, kas liecina par spēju ārkārtīgi strauji palielināt ražošanas jaudu (138).

(246)

Pamatojoties uz pieprasījumā sniegto informāciju, skābeņskābes patēriņš Ķīnas iekšējā tirgū 2022. gadā bija aptuveni 250 000 tonnu, savukārt Ķīnas kopējais eksports 2022. gadā bija aptuveni 167 000 tonnu (139). Ķīnā nav Savienības vai Indijas izcelsmes importa, tādējādi Ķīnas iekšzemes tirgū apgādi veic tikai Ķīnas ražotāji. Līdz ar to tiek lēsts, ka Ķīnas ražotāju neizmantotā jauda ir aptuveni 180 000 tonnu, kas atbilst aptuveni 30 % no to kopējās jaudas 2022. gadā (140) un [18–22] reizes pārsniedz patēriņu Savienības brīvajā tirgū.

(247)

Tā kā 2022. gads aptvēra trīs ceturtdaļas no pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, Komisija uzskatīja, ka iepriekš minētie dati bija attiecināmi arī uz 2023. gada pirmo ceturksni. Patiesi, saskaņā ar pieprasījumā minētā pētījuma informāciju tiek īstenots plāns palielināt Ķīnas ražotāju jaudu, un tādējādi 2022. gada dati atbilstu piesardzīgai aplēsei, jo 2023. gada pirmajā ceturksnī, iespējams, kļuva pieejama papildu jauda.

(248)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kas tad, ja pasākumi zaudētu spēku, iespējams, tiktu izmantota skābeņskābes eksportam uz Savienību par dempinga cenām.

4.2.2.   Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā

(249)

Lai analizētu Ķīnas ražotāju eksportētāju iespējamo rīcību pasākumu neesamības gadījumā, Komisija pārbaudīja cenu līmeni attiecībā uz Ķīnas eksporta pārdošanas apjomiem uz citām pasaules valstīm. Nesadarbošanās dēļ Komisija izmantoja Eurostat un GTA statistiku.

(250)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena ([1 478–1 817] EUR/t) bija augstāka par vidējo cenu Ķīnas eksportam uz trešām valstīm (izņemot ES; 868 EUR/t).

(251)

Turklāt arī cena Ķīnas importam Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (1 262 EUR/t) bija augstāka par vidējo cenu Ķīnas eksportam uz tās 10 galvenajiem eksporta tirgiem (889 EUR/t). Tādējādi, pamatojoties uz eksporta uz trešām valstīm cenām, dempinga starpība būtu augstāka nekā, pamatojoties uz eksporta cenām uz Savienību.

(252)

Ja nebūtu antidempinga maksājumu, Ķīnas eksportētāji varētu bez grūtībām eksportēt uz Savienību par cenām, kas ir augstākas par eksporta uz citu trešo valstu tirgiem cenām, un tādējādi pastāv liela iespējamība, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, eksports par dempinga cenām palielinātos. Ķīnas ražotājus eksportētājus piesaistītu augstākas tirgus cenas Savienībā, kā rezultātā dempings turpinātos.

4.2.3.   Savienības tirgus pievilcība

(253)

Lai gan Savienībai ir samērā neliels skābeņskābes tirgus, tas joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem cenu dēļ. Papildus antidempinga maksājumam Ķīnas importam Savienībā piemēro parasto ad valorem ievedmuitas nodokli 6,5 % apmērā, bet, neraugoties uz to, kā ziņots 267. apsvērumā, Ķīnas izcelsmes imports joprojām ir Savienības tirgū.

4.2.4.   Trešo valstu tirgu iespējamā absorbcijas spēja

(254)

Kā norādīts iepriekš, Ķīnas ražotāji eksportētāji spēj apgādāt trešo valstu tirgus par ārkārtīgi zemām cenām. Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka tādējādi šie tirgi pašlaik, visticamāk, ir piesātināti un nespēj absorbēt nekādu Ķīnas izcelsmes eksporta papildu apjomu; par to liecina iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā konstatētā straujā pāreja no tradicionālajiem valstu tirgiem uz jaunām valstīm, kurās Ķīna ir veikusi stratēģiskus ieguldījumus retzemju metālu attīrīšanas projektos, piemēram, Mjanmā, Peru un Kotdivuārā. Tomēr pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka pieprasījums minētajās valstīs var pieaugt tikai tik ātri, cik to ļauj Ķīnas ieguldījumi, un pieprasījuma pieaugums, visticamāk, nebūs tik ātrs kā jaunas jaudas veidošanās Ķīnā (141).

(255)

Turklāt saskaņā ar pieprasījumā pausto ir maz ticams, ka palielināsies pieprasījums pēc Ķīnas skābeņskābes ārvalstīs. Gluži pretēji, pastāv lielāka iespēja, ka tas strauji samazināsies, ja Ķīna ar tirdzniecību saistītās spriedzes apstākļos turpinās piemērot eksporta ierobežojumus retzemju metāliem un minerāliem, kuru attīrīšana ir viens no skābeņskābes lietojumiem (142).

(256)

Tāpēc, pamatojoties uz pieprasījumu, Komisija secināja, ka Ķīnas neizmantotās jaudas iespējamā absorbcija trešās valstīs ir ierobežota.

4.2.5.   Secinājums

(257)

Ņemot vērā ievērojamo neizmantoto jaudu Ķīnā un pierādījumus par Savienības tirgus pievilcību, Komisija secināja, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, pastāv iespēja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji liktu lietā neizmantoto jaudu un arī novirzītu eksportu no trešām valstīm uz Savienības tirgu par dempinga cenām, turklāt ievērojamos apjomos. Tādējādi Komisija secināja, ka pastāvēja liela iespējamība, ka, beidzoties Ķīnas izcelsmes importam noteikto antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos vai katrā ziņā atkārtotos.

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(258)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja divi ražotāji, proti, Oxaquim un WeylChem. Tāpēc tie uzskatāmi par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Ņemot vērā to, ka kaitējuma analīzē izmantotie dati tika iegūti tikai no diviem Savienības ražotājiem, rādītāji, kas noteikti, pamatojoties uz turpmāk sniegtajiem datiem, ir norādīti diapazonos, lai aizsargātu Savienības ražotāju konfidencialitāti.

(259)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 16 000–20 000 tonnu. Komisija noteica Savienības ražošanas apjomu, pamatojoties uz pārbaudītajām Oxaquim atbildēm uz anketas jautājumiem un WeylChem iesniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Kā paskaidrots 19. apsvērumā, Komisija nevarēja pārbaudīt WeylChem atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr Komisija salīdzināja WeylChem atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtos datus ar attiecīgajiem pārskatīšanas pieprasījumā pieejamajiem datiem un guva pamatotu pārliecību, ka tos var izmantot, lai noteiktu kaitējuma rādītājus, kas attiecas uz visu Savienības ražošanas nozari, proti, Savienības ražošanas apjomu, patēriņu un makroekonomikas rādītājus. Pārējos kaitējuma rādītājus noteica, pamatojoties uz pārbaudītajām Oxaquim atbildēm uz anketas jautājumiem.

(260)

Minētie divi Savienības ražotāji ražo 100 % no līdzīgā ražojuma kopapjoma Savienībā.

5.2.   Patēriņš Savienībā

(261)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražotāju sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem un Eurostat datiem par importu.

(262)

Savienības patēriņam tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

 

2020

2021

2022

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā

[8 371 –10 295 ]

[10 190 –12 533 ]

[9 986 –12 282 ]

[9 454 –11 627 ]

Indekss

100

122

119

113

Patēriņš pašu vajadzībām paredzētajā tirgū

[1 072 –1 318 ]

[1 474 –1 812 ]

[1 409 –1 732 ]

[1 382 –1 699 ]

Indekss

100

137

131

129

Patēriņš brīvajā tirgū

[7 299 –8 977 ]

[8 717 –10 721 ]

[8 578 –10 550 ]

[8 072 –9 928 ]

Indekss

100

119

118

111

Avots:

Eurostat, Savienības ražotāji.

(263)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienības brīvajā tirgū palielinājās par 11 %. 2020. gadā patēriņš Savienībā bija zems Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas palēnināšanās dēļ. 2021. un 2022. gadā patēriņš atgriezās pirmspandēmijas līmenī, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vērojams tā kritums, jo samazinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, ko izraisīja īslaicīgas problēmas vienas no galvenajām izejvielām, kuru izmanto skābeņskābes ražošanā, piegādēs, kas uz laiku radīja traucējumus ražošanas procesā.

(264)

Viens no Savienības ražotājiem izmantoja skābeņskābi, lai ražotu citus ražojumus. Patēriņš pašu vajadzībām attiecīgajā periodā palielinājās par 29 %, sekojot tendencei, kas bija līdzīga patēriņa tendencei brīvajā tirgū.

5.3.   Imports no attiecīgajām valstīm

5.3.1.   Importa no attiecīgajām valstīm apjoms un tirgus daļa

(265)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem par importu. Importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz šiem datiem, izsakot to procentos no patēriņa Savienības brīvajā tirgū.

(266)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

 

2020

2021

2022

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm (tonnas)

984

672

1 388

1 565

Indekss

100

68

141

159

Tirgus daļa (%)

11,7

6,7

14,1

16,9

Indekss

100

57

120

144

Importa apjoms no ĶTR (tonnas)

771

362

1 067

1 149

Indekss

100

47

138

149

Tirgus daļa (%)

9,2

3,6

10,8

12,4

Indekss

100

39

118

135

Importa apjoms no Indijas (tonnas)

213

310

321

416

Indekss

100

146

150

195

Tirgus daļa (%)

2,5

3,1

3,3

4,5

Indekss

100

122

128

176

Avots:

Eurostat.

(267)

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm palielinājās no 984 tonnām 2020. gadā līdz 1 565 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., par 59 %.

(268)

Importa apjoms no ĶTR palielinājās no 771 tonnām 2020. gadā līdz 1 149 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., par 49 %.

(269)

Importa apjoms no Indijas palielinājās no 213 tonnām 2020. gadā līdz 416 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., par 95 %.

(270)

Šajā pašā periodā patēriņš Savienības brīvajā tirgū palielinājās tikai par 11 %. Rezultātā ražotāji eksportētāji no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielināja savu tirgus daļu no 9,2 % līdz 12,4 % (ĶTR), no 2,5 % līdz 4,5 % (Indija) un no 11,7 % līdz 16,9 % (abas attiecīgās valstis).

5.3.2.   Importa no attiecīgajām valstīm cenas un cenu samazinājums

(271)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem par importu. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītām Indijas ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un pamatojoties uz Eurostat datiem par importu no ĶTR, jo šī valsts nesadarbojās.

(272)

Savienībā no attiecīgajām valstīm veiktā importa vidējai svērtajai cenai tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

4. tabula

Importa cenas (EUR/tonna)

 

2020

2021

2022

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Indija un ĶTR

775

830

1 271

1 238

Indekss

100

107

164

160

ĶTR

740

769

1 288

1 262

Indekss

100

104

174

171

Indija

903

901

1 217

1 170

Indekss

100

100

135

130

Avots:

Eurostat.

(273)

Attiecīgajā periodā no attiecīgajām valstīm Savienības tirgū ievestā importa vidējās cenas palielinājās par 60 %.

(274)

Indijas izcelsmes importa vidējā cena attiecīgajā periodā palielinājās par 30 %, savukārt ĶTR izcelsmes importa vidējā cena – par 71 %.

(275)

Attiecībā uz Indiju cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

i)

vidējās svērtās pārdošanas cenas katram Savienības ražotāja, kas sadarbojās, ražojuma veidam nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī; un

ii)

attiecīgās katra ražojumu veida vidējās svērtās cenas, kas jāmaksā pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū par importu no Indijas ražotājiem, kuri sadarbojās, un kas noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas summa (CIF).

(276)

Attiecībā uz Ķīnu cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, vidējo pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, kas koriģēta EXW līmenī, izmantojot ĶTR izcelsmes importa vidējo CIF cenu. ĶTR nesadarbošanās dēļ Ķīnas izcelsmes importa cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem, kas sniegti par CIF cenu līdz Savienības robežai.

(277)

Pēc tam CIF cenas tika koriģētas, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas, jo īpaši līgto muitas nodokli, muitas administrēšanas izmaksas un antidempinga maksājumu.

(278)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Rezultāts bija [5–25] % vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība Indijas izcelsmes importam un [4–10] % cenu samazinājuma starpība ĶTR izcelsmes importam Savienības tirgū. Kumulatīvā cenu samazinājuma starpība importam no attiecīgajām valstīm bija [6–12] %.

5.4.   Imports no trešām valstīm, izņemot Indiju un ĶTR

(279)

Skābeņskābes imports no trešām valstīm, izņemot Indiju un ĶTR, galvenokārt nāca no Taivānas.

(280)

Pārskatāmā ražojuma kopējam importa apjomam Savienībā, kā arī no citām trešām valstīm veiktā pārskatāmā ražojuma importa tirgus daļai un cenu tendencēm tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

5. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2020

2021

2022

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Taivāna

Apjoms (tonnas)

154

144

190

140

Indekss

100

93

124

91

Tirgus daļa (%)

1,8

1,4

1,9

1,5

Vidējā cena (EUR/tonna)

2 655

2 522

3 515

3 436

Indekss

100

95

132

129

Citas trešās valstis

Apjoms (tonnas)

15

56

103

112

Indekss

100

388

708

771

Tirgus daļa (%)

0,2

0,6

1,0

1,2

Vidējā cena (EUR/tonna)

12 356

8 847

8 258

9 434

Indekss

100

72

67

76

Visas trešās valstis kopā, izņemot attiecīgās valstis

Apjoms (tonnas)

169

200

293

252

Indekss

100

119

174

150

Tirgus daļa (%)

2,0

2,0

2,9

2,7

Vidējā cena (EUR/tonna)

3 491

4 299

5 177

6 099

Indekss

100

123

148

175

Avots:

Eurostat.

(281)

Imports no Taivānas attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Taivānas tirgus daļa samazinājās par 0,3 procentpunktiem.

(282)

Imports no trešām valstīm, izņemot attiecīgās valstis, attiecīgajā periodā palielinājās par 50 %. Tā īpatsvars Savienības tirgū palielinājās no 2 % 2020. gadā līdz 2,7 % iepriekš minētajā periodā.

(283)

Trešo valstu, izņemot attiecīgās valstis, izcelsmes importa vidējā cena attiecīgajā periodā palielinājās par 75 % un bija daudz augstāka vidējo cenu Savienības ražošanas nozarē.

5.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.5.1.   Vispārīgas piezīmes

(284)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

5.5.2.   Makroekonomiskie rādītāji

5.5.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(285)

Savienības ražošanas kopējam apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2020

2021

2022

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (tonnas)

[17 701 –21 770 ]

[19 712 –24 243 ]

[17 018 –20 930 ]

[16 353 –20 113 ]

Indekss

100

111

96

92

Ražošanas jauda (tonnas)

[23 490 –28 890 ]

[23 490 –28 890 ]

[23 490 –28 890 ]

[23 490 –28 890 ]

Indekss

100

100

100

100

Jaudas izmantojums (%)

75,4

83,9

72,4

69,6

Indekss

100

111

96

92

Avots:

Savienības ražotāji.

(286)

Ražošanas apjoms 2021. gadā palielinājās par 11 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. 2020. gadā ražošanas apjoms bija zemāks par normālo līmeni, jo ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ uz laiku tika slēgta ražotne. Tādējādi pieaugums 2021. gadā bija tikai ražošanas apjoma atgriešanās normālajā līmenī, kāds tas bija pirms Covid-19. 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas apjoms samazinājās tādēļ, ka radās īslaicīgas problēmas saistībā ar vienas no galvenajām izejvielām piegādi, kas, kā minēts 263. apsvērumā, radīja traucējumus ražošanas procesā, kā arī tādēļ, ka samazinājās pieprasījums pēc Eiropas izcelsmes skābeņskābes, ko izraisīja lielāks un salīdzinoši lētākais imports no ĶTR un Indijas. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %.

(287)

Tā kā ražošanas jauda attiecīgajā periodā nemainījās, jaudas izmantojums svārstījās atbilstīgi ražošanas apjoma izmaiņām.

5.5.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(288)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2020

2021

2022

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (tonnas)

[6 296 –7 743 ]

[7 958 –9 787 ]

[7 115 –8 751 ]

[6 492 –7 984 ]

Indekss

100

126

113

103

Tirgus daļa (%)

86,3

91,3

83,0

80,4

Indekss

100

106

96

93

Avots:

Eurostat, Savienības ražotāji.

(289)

Pārdošanas apjoms mainījās atbilstīgi ražošanas apjomam, un būtiskas krājumu izmaiņas netika novērotas (izņemot 2021. gadā). Tādējādi 2021. gadā, pateicoties tam, ka notika atveseļošanās pēc Covid-19 pandēmijas, pārdošanas apjoms pieauga, bet pēc tam samazinājās ražošanas traucējumu dēļ, ko izraisīja īslaicīgas problēmas saistībā ar vienas no galvenajām izejvielām piegādi, kā minēts 286. apsvērumā. Kopumā visā attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms palielinājās par 3 %.

(290)

Tā kā tajā pašā periodā patēriņš Savienībā palielinājās straujāk nekā Savienības ražotāju pārdošanas apjoms, proti, par 11 %, Savienības ražotāju tirgus daļa samazinājās no 86,3 % 2020. gadā līdz 80,4 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

5.5.2.3.   Izaugsme

(291)

Lai gan patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms tajā pašā periodā palielinājās tikai par 3 %. Rezultātā Savienības ražošanas nozares daļa ES tirgū samazinājās par gandrīz sešiem procentpunktiem.

5.5.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(292)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2020

2021

2022

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Darbinieku skaits

[41 –51 ]

[40 –50 ]

[40 –50 ]

[41 –50 ]

Indekss

100

97

98

99

Ražīgums (vienība/darbinieks)

[372 –457 ]

[425 –523 ]

[366 –450 ]

[348 –428 ]

Indekss

100

114

98

94

Avots:

Savienības ražotāji.

(293)

Nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā bija nemainīgs.

(294)

Ražīgumu noteica, ražošanas apjomu dalot ar nodarbinātības rādītāju. Tā kā nodarbinātība attiecīgajā periodā saglabājās stabila, ražīguma tendenci noteica ražošanas apjoma dinamika. Tāpēc rentabilitātes tendence atbilda ražošanas apjoma tendencei, kas izskaidrota 286. apsvērumā.

5.5.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(295)

Individuālās dempinga starpības, kas tika noteiktas Indijas un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija būtiskas (sk. iepriekš 47. un 231. apsvērumu).

(296)

Tomēr, lai gan Indija un ĶTR joprojām nodarbojās ar dempingu, kaitējuma rādītāju analīze liecina, ka ieviestie pasākumi pozitīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari.

5.5.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

5.5.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(297)

Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/tonna)

 

2020

2021

2022

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā visā tirgū

[787 –967 ]

[819 –1 007 ]

[1 418 –1 744 ]

[1 478 –1 817 ]

Indekss

100

104

180

188

Vienības ražošanas izmaksas

[752 –924 ]

[842 –1 036 ]

[1 464 –1 800 ]

[1 454 –1 788 ]

Indekss

100

112

195

193

Avots:

Oxaquim.

(298)

Vienības vidējā pārdošanas cena Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 88 %. Tas bija saistīts ar vienības ražošanas izmaksu pieaugumu par 93 % tajā pašā periodā.

(299)

Vienības ražošanas izmaksas palielinājās galveno izejvielu (cukura un slāpekļskābes) izmaksu, kā arī enerģijas un transporta izmaksu pieauguma dēļ.

5.5.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(300)

Pārbaudītā Savienības ražotāja vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

 

2020

2021

2022

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

[35 624 –43 813 ]

[37 647 –46 301 ]

[39 951 –49 135 ]

[41 496 –51 036 ]

Indekss

100

106

112

116

Avots:

Oxaquim.

(301)

Laikposmā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku inflācijas dēļ palielinājās par 16 %.

5.5.3.3.   Krājumi

(302)

Savienības ražotāja, kas sadarbojās, krājumu līmeņiem attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

11. tabula

Krājumi

 

2020

2021

2022

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (tonnas)

[239 –295 ]

[203 –250 ]

[137 –168 ]

[224 –275 ]

Indekss

100

85

57

93

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma

2,2

1,6

1,1

1,9

Indekss

100

72

51

83

Avots:

Oxaquim.

(303)

Ņemot vērā attiecīgā ražojuma īpatnības, krājumi ir ļoti nelieli. Tā kā attiecīgais ražojums ātri bojājas, ražotāji ražo preces gandrīz tūlītējai pārvadāšanai. Tādēļ šis rādītājs nav ļoti būtisks, lai raksturotu Savienības ražošanas nozares stāvokli.

5.5.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, atdeve no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(304)

Pārbaudītā Savienības ražotāja rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un atdevei no ieguldījumiem attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un atdeve no ieguldījumiem

 

2020

2021

2022

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

[10,1 –12,4 ]

[4,4 –5,5 ]

[2,6 –3,2 ]

[5,7 –7,0 ]

Indekss

100

44

26

56

Naudas plūsma (EUR)

[637 139 –783 607 ]

[635 883 –782 063 ]

[1 849 358 –2 274 498 ]

[1 570 392 –1 931 401 ]

Indekss

100

100

290

246

Ieguldījumi (EUR)

[1 009 137 –1 241 123 ]

[801 282 –985 484 ]

[733 134 –901 671 ]

[742 004 –912 579 ]

Indekss

100

79

73

74

Atdeve no ieguldījumiem (%)

[3,2 –3,9 ]

[1,8 –2,2 ]

[2,0 –2,5 ]

[4,2 –5,2 ]

Indekss

100

56

64

133

Avots:

Oxaquim.

(305)

Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, rentabilitāti Komisija noteica, peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apjoma apgrozījuma. Rentabilitāte svārstījās atbilstīgi vienības pārdošanas cenas un vienības ražošanas izmaksu dinamikai, kas aprakstīta 298. un 299. apsvērumā. Laikposmā no 2020. gada līdz 2022. gadam vienības pārdošanas cena palielinājās lēnāk nekā vienības ražošanas izmaksas, tāpēc rentabilitāte samazinājās. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vienības pārdošanas cena turpināja pieaugt, savukārt vienības ražošanas izmaksas stabilizējās, tāpēc rentabilitātes rādītājs uzlabojās. Kopumā Savienības ražotājs, kas sadarbojās, visā attiecīgajā periodā joprojām bija rentabls.

(306)

Neto naudas plūsma liecina par Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Naudas plūsma 2020. un 2021. gadā bija stabila un pēc tam palielinājās, tādējādi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā bija par 146 % lielāka nekā 2020. gadā. Tas bija saistīts ar amortizācijas pieaugumu, sākot no 2022. gada. 2020. un 2021. gadā Savienības ražotājs atzina zemāku amortizācijas summu, nekā parasti būtu jānosaka, jo ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ pamatlīdzekļi tika izmantoti mazāk. Turpmākajos periodos uzņēmums iegrāmatoja pilnu amortizācijas summu.

(307)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi samazinājās par 26 %. Tomēr, tā kā ieguldījumu absolūtā vērtība bija zema, šai tendencei nav nozīmes, novērtējot Savienības ražotāja finansiālos rezultātus.

(308)

Atdeve no ieguldījumiem ir peļņa pirms nodokļu nomaksas no pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā, kas izteikta procentos no to aktīvu neto uzskaites vērtības, kuri saistīti ar pārskatāmā ražojuma ražošanu. Neraugoties uz peļņas samazināšanos, atdeve no ieguldījumiem attiecīgajā periodā palielinājās par 33 %, jo samazinājās aktīvu neto uzskaites vērtība.

5.6.   Secinājums par kaitējumu

(309)

Imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 59 %, un tādējādi Indijas un Ķīnas ražotāji palielināja savu tirgus daļu no 11,7 % 2020. gadā līdz 16,9 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. To cenas bija par [4–25] % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(310)

Dažiem kaitējuma rādītājiem, piemēram, ražošanas apjomam un tirgus daļai, bija negatīva tendence. Ražošanas apjoms samazinājās par 8 %, jo radās īslaicīgas problēmas saistībā ar vienas izejvielas piegādi. Tirgus daļa samazinājās par gandrīz sešiem procentpunktiem, bet saglabājās virs 80 %.

(311)

Citu kaitējuma rādītāju tendence bija pozitīva. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 3 %, un nodarbinātība saglabājās stabilā līmenī. Turklāt tajā pašā periodā vidējā pārdošanas cena Savienībā palielinājās par 88 %. Tas bija nedaudz zemāk par vienības ražošanas izmaksu pieaugumu, bet bija pietiekami, lai saglabātu rentabilitāti visā attiecīgajā periodā, lai gan rentabilitāte PIP laikā bija zemāka par mērķa peļņu (8 %). Naudas plūsma ievērojami uzlabojās un laikposmā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pieauga par 146 %. Uzlabojās arī atdeve no ieguldījumiem.

(312)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(313)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Oxaquim apgalvoja, ka datu diapazoni, kas sniegti dažās regulas tabulās, jo īpaši tabulās, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares ekonomiskajiem rādītājiem, ir pārāk šauri, un ierosināja diapazonu vietā izmantot indeksāciju, apgalvojot, ka indeksi atspoguļotu tendenci, nenorādot katras vērtības kārtu.

(314)

Komisija uzskatīja, ka ir nepieciešams norādīt ne tikai kaitējuma rādītāju tendenci, bet arī to kārtu, lai nodrošinātu ieinteresēto personu pienācīgu izpratni par kaitējuma novērtējumu. Šajā nolūkā Komisijai bija jāizmanto gan indeksi, gan diapazoni. Komisija definēja diapazonus tā, lai tie ļautu ieinteresētajām personām saprast to pamatojumu, savukārt tie ir pietiekami plaši, lai aizsargātu konfidenciālu komercinformāciju. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

6.   KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(315)

Komisija 312. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no Indijas un ĶTR.

(316)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja i) ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Indijā un ĶTR, ii) saistību starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā, iii) Indijas un Ķīnas izcelsmes importa iespējamos cenu līmeņus gadījumā, ja netiktu piemēroti antidempinga pasākumi, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, iv) Savienības tirgus pievilcību un v) Indijas un ĶTR izcelsmes importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli tad, ja pasākumi zaudētu spēku.

6.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indijā un ĶTR

(317)

Kā paskaidrots 244. apsvērumā, kopējā skābeņskābes ražošanas jauda Ķīnā 2022. gadā bija 595 000 tonnu. Pēc iekšzemes pieprasījuma un kopējā eksporta atskaitīšanas tiek lēsts, ka Ķīnas ražotāju neizmantotā jauda, kas pieejama Savienības tirgum, ir aptuveni 180 000 tonnu, kas ir [18–22] reizes vairāk par kopējo patēriņu Savienības brīvajā tirgū (sk. 246. apsvērumu).

(318)

Attiecībā uz Indiju tiek lēsts, ka Savienības tirgum pieejamā neizmantotā jauda ir 8 500 tonnu, kā noteikts 233. apsvērumā, un tas ir [86–105] % no kopējā patēriņa Savienības brīvajā tirgū.

(319)

Tādējādi var secināt, ka gan Ķīnā, gan Indijā ir ievērojama neizmantotā jauda, ko var izmantot, lai palielinātu eksportu uz Savienības tirgu, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku.

6.2.   Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā

(320)

Kā paskaidrots 250. un 251. apsvērumā, vidējā cena Ķīnas izcelsmes eksportam uz trešām valstīm (868 EUR/t) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija daudz zemāka par tās vidējo cenu eksportam uz Savienību (1 262 EUR/t) un vidējo Savienības ražošanas nozares cenu ([1 478–1 817] EUR/t).

(321)

Kā minēts 235. apsvērumā, Indijas gadījumā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā cena eksportam uz Savienību bija par 11 % augstāka nekā cena eksportam uz pārējām pasaules valstīm.

(322)

Tādējādi Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas un Indijas ražotājiem eksportētājiem būtu ekonomisks stimuls novirzīt eksportu no trešām valstīm uz Savienību. Tādā gadījumā tie varētu eksportēt uz Savienību par cenām, kas ir augstākas nekā cenas citu trešo valstu tirgiem, bet joprojām zemākas par Savienības ražošanas nozares cenu līmeni.

6.3.   Indijas un ĶTR izcelsmes importa iespējamie cenu līmeņi, ja netiktu piemēroti antidempinga pasākumi, un to ietekme uz Savienības ražošanas nozari

(323)

Attiecībā uz importa cenu līmeņiem izmeklēšanā atklājās, ka, lai gan spēkā bija antidempinga pasākumi, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie joprojām bija zemāki par Savienības ražošanas nozares cenām. Ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti un, pieņemot, ka attiecīgo valstu izcelsmes importa cenas un Savienības ražošanas nozares cenas paliktu tādas pašas kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, cenu samazinājuma starpība pieaugtu līdz [15–40 %]. Šādā gadījumā, lai saglabātu konkurētspēju, Savienības ražošanas nozarei būtu jāsamazina pārdošanas cenas zem rentabilitātes līmeņa.

6.4.   Savienības tirgus pievilcība

(324)

Ņemot vērā cenu analīzi 320.–323. apsvērumā, Ķīnas un Indijas ražotājiem eksportētājiem būtu liels stimuls novirzīt savu eksportu uz Savienību, kur tie prasītu augstākas cenas, vienlaikus joprojām spējot to pārdot par cenām, kas būtu ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Turklāt tie varētu izmantot savu neizmantoto jaudu, lai palielinātu eksporta apjomu uz Savienības tirgu.

(325)

Savienības tirgus pievilcību apstiprina arī fakts, ka, neraugoties uz salīdzinoši augsto spēkā esošo antidempinga maksājumu līmeni, ko piemēro papildus parastajam ievedmuitas nodoklim 6,5 % apmērā, Ķīnas un Indijas ražotāji eksportētāji turpināja eksportēt uz Savienību un pat palielināja savu tirgus daļu.

(326)

Tādējādi tiek secināts, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, ražotājiem eksportētājiem Indijā un ĶTR ir potenciāls un stimuls ievērojami palielināt savu eksporta apjomu uz Savienību par dempinga cenām, kas ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

6.5.   Ietekme uz Savienības ražošanas nozari

(327)

Savienības ražošanas nozare – saskaņā ar scenāriju, kad tā saglabā pašreizējo cenu līmeni, – nevarēs saglabāt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu, ja tirgū ienāks imports no Ķīnas un Indijas par dempinga cenām. Ir ļoti iespējams, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas un Indijas ražotāju tirgus daļa strauji palielinātos. Tas notiktu uz Savienības ražošanas nozares, kuras cenas ir augstākas, rēķina. Pēc pārdošanas apjoma zaudēšanas jaudas izmantojuma rādītājs samazinātos vēl vairāk un attiecīgi pieaugtu vidējās ražošanas izmaksas. Tas samazinātu rentabilitāti, kas, ņemot vērā tās pašreizējo zemo līmeni, padarītu Savienības ražošanas nozari nerentablu.

(328)

Ja Savienības ražošanas nozare nolemtu pazemināt cenas, mēģinot saglabāt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, strauji pasliktinātos arī tās finansiālais stāvoklis. Cenu samazinājumam vajadzētu būt ievērojamam, lai tās atbilstu Indijas un Ķīnas eksportētāju cenām, jo, ja pasākumi zaudētu spēku, tās būtu par [15–40] % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām (bez antidempinga maksājumiem). Šāds ievērojams cenu samazinājums radītu Savienības ražošanas nozarei ievērojamus zaudējumus, ņemot vērā, ka tās peļņas norma ir izsakāma ar viencipara skaitli.

(329)

Abos scenārijos pasākumu izbeigšanai būtu negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari, pasliktinot tās jau tā nestabilo finansiālo stāvokli un galu galā apdraudot tās dzīvotspēju.

6.6.   Secinājums

(330)

Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka tad, ja pasākumu nebūtu, visticamāk, ievērojami pieaugtu Indijas un ĶTR izcelsmes imports par kaitējumu izraisošām dempinga cenām un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

6.7.   Savienības intereses

(331)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādo iesaistīto personu, t. sk. Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju, intereses.

6.8.   Savienības ražošanas nozares intereses

(332)

Izmeklēšanā atklājās, ka, lai gan Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums, tā saskārās ar zināmām negatīvām sekām, ko radīja imports no Indijas un ĶTR, piemēram, tirgus daļas zaudēšanu, un, ņemot vērā rentabilitātes samazināšanos, tās finansiālais stāvoklis bija nestabils. Ja pasākumi pret Indiju un ĶTR tiktu atcelti, kaitējums, visticamāk, atkārtotos, jo Savienības ražošanas nozare tiktu pakļauta ievērojamam importa apjomam, kas radītu ievērojamu spiedienu uz cenu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis 327. un 328. apsvērumā aprakstīto iemeslu dēļ, visticamāk, būtiski pasliktinātos. Savukārt pasākumu saglabāšana nodrošinātu lielāku noteiktību tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei nostiprināt savu ekonomisko stāvokli un uzlabot ilgtermiņa dzīvotspējas izredzes.

(333)

Tādējādi Komisija secināja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

6.9.   Nesaistīto importētāju intereses

(334)

Uzsākot izmeklēšanu, notika saziņa ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem. Izmeklēšanas ar Komisiju nesadarbojās neviens nesaistītais importētājs.

(335)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda ievērojama negatīva ietekme uz importētājiem, kura atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

6.10.   Lietotāju intereses

(336)

Uzņēmums Jervois Finland Oy (“Jervois”) – vienīgais lietotājs, kas sadarbojās izmeklēšanā, – iebilda pret antidempinga pasākumu turpināšanu.

(337)

Jervois izmantoja skābeņskābi kā izejvielu, lai ražotu vienu no saviem produktiem. Skābeņskābe veidoja aptuveni [5–9] % no šā produkta kopējām ražošanas izmaksām, kas savukārt veidoja aptuveni [9–13] % no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Tāpēc skābeņskābes izmaksu ietekme uz Jervois vispārējiem finanšu rādītājiem bija ļoti ierobežota.

(338)

Turklāt no attiecīgajām valstīm importēto skābeņskābi Jervois izmantoja, lai ražotu produktus, ko tas pārdeva ārpus ES. Tāpēc tam bija tiesības importēt saskaņā ar ievešanas pārstrādei procedūru un tādējādi nemaksāja antidempinga maksājumu. Šādā gadījumā spēkā esošajiem pasākumiem nebūtu tiešas ietekmes uz Jervois finansiālo stāvokli.

(339)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Komisija nesaņēma piezīmes no citiem lietotājiem, antidempinga pasākumu saglabāšanai nebūtu negatīva ietekme uz Savienības lietotājiem, kas atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(340)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Oxaquim apgalvoja, ka Komisijas apgalvojums regulas 339. apsvērumā, ka tas nav saņēmis nekādas citas piezīmes no Savienības lietotājiem, izņemot no Jervois Finland Oy, nav pareizs. Saskaņā ar Oxaquim sniegto informāciju vairāki Savienības lietotāji pauda atbalstu antidempinga pasākumu turpināšanai. Oxaquim lūdza Komisiju norādīt šādu Savienības lietotāju skaitu un to atbalstu pasākumu turpināšanai.

(341)

Komisija norādīja, ka tā ir saņēmusi piezīmes no diviem skābeņskābes izplatītājiem. Tie pauda atbalstu antidempinga pasākumu pagarināšanai attiecībā uz skābeņskābes importu no Ķīnas un Indijas. Turklāt Komisija saņēma sensitīvas piezīmes no trim citām personām: viena izplatītāja, viena lietotāja un viena tirgotāja un lietotāja. Komisija šīm personām lūdza iesniegt savu piezīmju redakciju, kas nav sensitīva, bet tās to nav darījušas. Tāpēc Komisija nevarēja izpaust to nostāju regulā.

6.11.   Secinājums par Savienības interesēm

(342)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav ar Savienības interesēm saistītu pārliecinošu iemeslu pret Indijas un ĶTR izcelsmes skābeņskābes importam noteikto spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

7.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(343)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz Indijas un ĶTR izcelsmes skābeņskābi būtu jāsaglabā.

(344)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šās regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(345)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šās regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka sekojošā zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(346)

Ja uzņēmuma, kas gūst labumu no zemākām individuālajām maksājumu likmēm, eksporta apjoms pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi varētu uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko radījusi pasākumu piemērošana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

(347)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas vienīgi tāda attiecīgo valstu izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(348)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (143). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(349)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli.

(350)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Oxaquim apgalvoja, ka konkrētu Ķīnas ražotāju skābeņskābe tiek importēta Savienības tirgū ar uzņēmuma Yuanping starpniecību, izmantojot šā uzņēmuma zemāko individuālo maksājuma likmi. Oxaquim lūdza Komisiju apsvērt Yuanping individuālās maksājuma likmes atcelšanu, pamatojoties uz to, ka šis uzņēmums vairs nav faktiskais skābeņskābes ražotājs.

(351)

Komisija norādīja, ka termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā pasākumus nevar izbeigt tikai attiecībā uz atsevišķu uzņēmumu. Tāpēc šī piezīme tika noraidīta.

(352)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (144) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(353)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tādas Indijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes skābeņskābes importam, kas var būt dihidrāta (CUS numurs 0028635-1 un CAS numurs 6153-56-6) vai bezūdens formā (CUS numurs 0021238-4 un CAS numurs 144-62-7), ūdens šķīdumā vai neizšķīdināta un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2917 11 00 (Taric kods 2917 11 00 91).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā šā panta 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Izcelsmes valsts

Uzņēmums

Antidempinga maksājums

Taric papildu kods

Indija

Punjab Chemicals and Crop Protection Limited

22,8 %

B230

Star Oxochem Pvt Ltd

31,5 %

B270

Viss pārējais Indijas izcelsmes imports

43,6 %

B999

Ķīnas Tautas Republika

Shandong Fengyuan Chemicals Stock Co., Ltd.; Shandong Fengyuan Uranus Advanced Material Co., Ltd.

37,7 %

B231

Yuanping Changyuan Chemicals Co., Ltd.

14,6 %

B232

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

52,2 %

B999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto (pārskatāmā ražojuma) (apjomu), ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) [attiecīgajā valstī]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2024. gada 5. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 325/2012 (2012. gada 12. aprīlis), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Indijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes skābeņskābes importu (OV L 106, 18.4.2012., 1. lpp.).

(3)  Spriedums, 2015. gada 20. maijs, Yuanping Changyuan Chemicals/Padome, T-310/12, ECLI:EU:T:2015:295.

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2081 (2016. gada 28. novembris), ar ko atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu tādas skābeņskābes importam, kuras izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kuru ražo Yuanping Changyuan Chemicals Co. Ltd. (OV L 321, 29.11.2016., 48. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/931 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes skābeņskābes importam (OV L 165, 2.7.2018., 13. lpp.).

(6)   OV C 379, 3.10.2022., 11. lpp.

(7)   OV C 230, 30.6.2023., 12. lpp.

(8)   https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2668.

(9)  Aplēšu pamatā ir informācija, ko snieguši divi ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās izmeklēšanā, un kas iegūta viena ražotāja eksportētāja, kurš nesadarbojās, tīmekļa vietnē, kā arī iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā.

(10)  Kopējais muitas tarifs. Skābeņskābes (2917 11 00 ), tās sāļu un esteru līgtā nodokļu likme ir 6,5 %. Sk. Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1821 (2016. gada 6. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 294, 28.10.2016., 1. lpp.), un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1925 (2017. gada 12. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 282, 31.10.2017., 1. lpp.).

(11)   MEIS shēmu ieviesa 2015. gadā, lai aizstātu iepriekšējās shēmas. https://www.dgft.gov.in/CP/?opt=meis.

(12)  Komisijas dienestu darba dokuments Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 2017. gada 20. decembris (SWD(2017) 483 final/2).

(13)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/607 (2021. gada 14. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importam un ko attiecina arī uz citronskābes importu, kurš nosūtīts no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Malaizijas izcelsme (OV L 129, 15.4.2021., 73. lpp.) (“termiņbeigu pārskatīšana, ĶTR izcelsmes citronskābe”), 101. apsvērums.

(14)  Informācija par subsīdijām ir pieejama Ķīnas Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē: http://www.moa.gov.cn/gk/zcfg/qnhnzc/201904/t20190416_6179338.htm.

(15)  Nacionālās attīstības un reformu komisijas (NDRC) Paziņojums 2017/627, ar ko atceļ Paziņojumu NDRC Notice on Matters Concerning the Management of Corn Deep Processing Projects, pieejams saitē: https://www.ndrc.gov.cn/fggz/cyfz/zcyfz/201704/t20170417_1149901.html.

(16)  Termiņbeigu pārskatīšana, ĶTR izcelsmes citronskābe, 101. apsvērums.

(17)  14. piecgades plāns, XXIII pants, “Lauksaimniecības kvalitātes, sniegto ieguvumu un konkurētspējas veicināšana”, 54. lpp.

(18)  PTO Sekretariāta ziņojums Trade Policy Review China (PTO Ķīnas tirdzniecības politikas pārskata ziņojums – “PTO TPP Ķīna”), WT/TPR/S/415, 15.9.2021., 4.10. punkts, 124. lpp., pieejams saitē: https://www.wto.org/english/tratop_e/tpr_e/s415_e.pdf.

(19)  PTO TPP Ķīna, 4.12. punkts, 125. lpp.

(20)   Xinhua Ziņu aģentūras ziņojums Chinese vice premier underlines stable corn, rice production, 2022. gada 2. aprīlis, pieejams saitē: https://english.news.cn/20220402/6654f6332c0b49488ab133489bb84cc6/c.html.

(21)  PTO TPP Ķīna, 4.6. punkts, 123. lpp.

(22)  PTO TPP Ķīna, 4.9. punkts, 123. lpp.

(23)  PTO TPP Ķīna, 60. zemsvītras piezīme, 4.20. punkts, 127. lpp. Kvotu piešķir NDRC un MOFCOM, savukārt licenci izdod MOFCOM.

(24)  ASV Tirdzniecības departamenta / Starptautiskās tirdzniecības administrācijas memorands China’s Status as a Non-Market Economy (Ķīnas ārpustirgus ekonomikas statuss – “STA ĀTE memorands”), A-570-053, 2017. gada 26. oktobris, 149. lpp., https://enforcement.trade.gov/download/prc-nme-status/prc-nme-review-final-103017.pdf.

(25)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1336 (2020. gada 25. septembris), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirtu importam (OV L 315, 29.9.2020., 1. lpp.) (“sākotnējā izmeklēšana par Ķīnas izcelsmes PVS”), 139. apsvērums.

(26)   http://spc.sinopec.com/spc/en/investor/com_notice/Documents/20220429/doc_20220429_563439419677.pdf.

(27)  Komisijas dienestu darba dokuments Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 2017. gada 20. decembris (SWD(2017) 483 final/2), 406. lpp.

(28)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/116 (2022. gada 27. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas kālija acesulfāma importam (OV L 19, 28.1.2022., 22. lpp.) (“termiņbeigu pārskatīšana, ĶTR izcelsmes kālija acesulfāms”), 98. apsvērums.

(29)  Komisijas dienestu darba dokuments Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 2017. gada 20. decembris (SWD(2017) 483 final/2), 219. lpp.

(30)  STA ĀTE memorands, 164. lpp.

(31)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1924 (2022. gada 10. oktobris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam (OV L 264, 11.10.2022., 12. lpp.) (“termiņbeigu pārskatīšana, ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāts”), 63. apsvērums.

(32)  Sākotnējā izmeklēšana par Ķīnas izcelsmes PVS, 150. apsvērums.

(33)  Ķīnas valdība, 13. piecgades plāns dabasgāzes nozares attīstībai, pieejams saitē: https://policy.asiapacificenergy.org/node/3044.

(34)  Komisijas dienestu darba dokuments Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 2017. gada 20. decembris (SWD(2017) 483 final/2), 219. lpp., 757. zemsvītras piezīme.

(35)  STA ĀTE memorands, 163. lpp.

(36)   http://www.fengyuanhuaxue.com/en/.

(37)  Termiņbeigu pārskatīšana, ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāts, 47. apsvērums, 20. zemsvītras piezīme.

(38)  Sākotnējā izmeklēšana par ĶTR izcelsmes PVS, 140. apsvērums.

(39)  Sk. https://www.futuremarketinsights.com/reports/oxalic-acid-market.

(40)  Sk. https://www.fengyuanhuaxue.com/portal/about#honor.

(41)  Sk. https://www.uschina.org/sites/default/files/2013%20HNTE%20Backgrounder.pdf.

(42)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2001 (2022. gada 21. oktobris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes aspartāma importam (OV L 274, 24.10.2022., 24. lpp.) (“termiņbeigu pārskatīšana, ĶTR izcelsmes aspartāms”), 100. apsvērums.

(43)  Termiņbeigu pārskatīšana, ĶTR aspartāma izcelsme, 100. apsvērums.

(44)  Termiņbeigu pārskatīšana, ĶTR izcelsmes kālija acesulfāms, 103. apsvērums.

(45)  Termiņbeigu pārskatīšana, ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāts, 69. apsvērums; termiņbeigu pārskatīšana, ĶTR izcelsmes aspartāms, 105. apsvērums.

(46)   CBIRC, “Trīs gadu rīcības plāns banku un apdrošināšanas nozaru korporatīvās pārvaldības uzlabošanai (2020–2022)”, 2020. gada 28. augusts, pieejams saitē: http://www.cbirc.gov.cn/cn/view/pages/ItemDetail.html?docId=925393&itemId=928.

(47)  Komisijas dienestu darba dokuments Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations, 2024. gada 10. aprīlis (SWD(2024) 91 final).

(48)  Atjauninātais ziņojums, 2. nodaļa, 7. lpp.

(49)  Atjauninātais ziņojums, 2. nodaļa, 7.–8. lpp.

(50)  Atjauninātais ziņojums, 2. nodaļa, 10. un 18. lpp.

(51)  Pieejams šādā saitē: http://www.npc.gov.cn/zgrdw/englishnpc/Constitution/node_2825.htm (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(52)  Atjauninātais ziņojums, 2. nodaļa, 29.–30. lpp.

(53)  Atjauninātais ziņojums, 4. nodaļa, 57. un 92. lpp.

(54)  Atjauninātais ziņojums, 6. nodaļa, 149.–150. lpp.

(55)  Atjauninātais ziņojums, 6. nodaļa, 153.–171. lpp.

(56)  Atjauninātais ziņojums, 7. nodaļa, 204.–205. lpp.

(57)  Atjauninātais ziņojums, 8. nodaļa, 207.–208. lpp., 242.–243. lpp.

(58)  Atjauninātais ziņojums, 2. nodaļa, 19.–24. lpp., 4. nodaļa, 69. un 99.–100. lpp., 5. nodaļa, 130.–131. lpp.

(59)  Atjauninātais ziņojums, 5. nodaļa, 120.–131. lpp.

(60)  ĶKP konstitūcijas 33. pants, Ķīnas Uzņēmējdarbības likuma 19. pants. Sk. atjauninātā ziņojuma 3. nodaļu, 47.–50. lpp.

(61)  Sk. uzņēmuma 2023. gada pārskatu, 58. lpp., pieejams šādā saitē: https://static.sse.com.cn/disclosure/listedinfo/announcement/c/new/2024-03-30/600426_20240330_6FMX.pdf (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(62)  Sk. Danhua Technology 2023. gada pārskatu, 21. un 48. lpp., pieejams saitē: http://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESH_STOCK/2023/2023-4/2023-04-21/9019783.PDF (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(63)  Sk. https://www.sohu.com/a/434414645_100011043 (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(64)  Sk. uzņēmuma 2023. gada pārskatu, 94. lpp., pieejams šādā saitē:: http://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESZ_STOCK/2024/2024-4/2024-04-27/10123345.PDF (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(65)  Sk. https://www.fengyuanhuaxue.com/portal/news/detail.html?id=8&type=1 (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(66)  Sk. http://www.moa.gov.cn/gk/cwgk_1/nybt/202206/t20220610_6402146.htm, 20. punkts (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(67)  Atjauninātais ziņojums, 13. nodaļa, 466. lpp.

(68)  Atjauninātais ziņojums, 2. nodaļa, 24.–27. lpp.

(69)  Plašāku informāciju sk. šādā saitē: http://www.cfia.org.cn/ (skatīts 2024. gada 22. maijā).

(70)  Ķīnas Biofermentācijas nozares asociācijas harta, pieejama šādā saitē: http://www.cfia.org.cn/site/term/5.html (skatīts 2024. gada 22. maijā).

(71)  Turpat.

(72)  Plašāku informāciju sk. šādā saitē: http://www.cciepa.org.cn/ (skatīts 2024. gada 22. maijā).

(73)  Sk. http://www.cciepa.org.cn/page.htm?id=1002 (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(74)  Sk. 60. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.

(75)  Atjauninātais ziņojums, 5. nodaļa, 124.–125. lpp.

(76)  Atjauninātais ziņojums, 3. nodaļa, 40. lpp.

(77)  Sk. piemēram: Blanchette, J. “ Xi's Gamble: The Race to Consolidate Power and Stave off Disaster ”; Foreign Affairs, 100. sēj., Nr. 4, 2021. gada jūlijs/augusts, 10.–19. lpp.

(78)  Atjauninātais ziņojums, 3. nodaļa, 41. lpp.

(79)  Pieejams šādā saitē: https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU. (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(80)  ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu: www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(81)   Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise, Financial Times, 2020, sk. šādā saitē: https://on.ft.com/3mYxP4j (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(82)  Sk. http://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESZ_STOCK/2023/2023-10/2023-10-28/9608338.PDF (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(83)  Sk. http://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESH_STOCK/2023/2023-11/2023-11-16/9644604.PDF (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(84)  Sk. http://www.hualuholdings.com/news/800.html (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(85)  Atjauninātais ziņojums, 14. nodaļa, 14.1.-14,3. iedaļa.

(86)  Atjauninātais ziņojums, 4. nodaļa, 56.–57. lpp., 99.–100. lpp.

(87)   http://www.moa.gov.cn/gk/cwgk_1/nybt/202206/t20220610_6402146.htm, 6. un 15. punkts (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(88)  Sk. https://www.gov.cn/zhengce/content/2022-02/11/content_5673082.htm (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(89)  Turpat, II.1. iedaļa.

(90)  Turpat, IV iedaļa, 3. izcēlums.

(91)  Sk. Paziņojumu, ko snieguši 15 departamenti, tai skaitā Lauksaimniecības un lauku lietu ministrija, par vairākām rīcībpolitikām un pasākumiem, lai veicinātu lauksaimniecības produktu intensīvas pārstrādes pilnvērtīgu attīstību, moa.gov.cn, (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(92)  Sk. https://www.miit.gov.cn/zwgk/zcwj/wjfb/yj/art/2022/art_4ef438217a4548cb98c2d7f4f091d72e.html, pirmā iedaļa “Vispārīgas prasības” (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(93)  Turpat. otrā iedaļa “Inovācijas un attīstības līmeņa paaugstināšana”.

(94)  Turpat.

(95)  Turpat, 11. iedaļa.

(96)  Sk. http://lvsefazhan.cn/index.php/guozijianguan/408.html (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(97)  Turpat, IV.3. iedaļa.

(98)  Sk. http://www.moa.gov.cn/xw/qg/202206/t20220614_6402372.htm (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(99)  Sk. https://www.sohu.com/a/756699103_121769698 (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(100)  Atjauninātais ziņojums, 6. nodaļa, 171.–179. lpp.

(101)  Atjauninātais ziņojums, 9. nodaļa, 260.–261. lpp.

(102)  Atjauninātais ziņojums, 9. nodaļa, 257.–260. lpp.

(103)  Atjauninātais ziņojums, 9. nodaļa, 252.–254. lpp.

(104)  Atjauninātais ziņojums, 13. nodaļa, 360.–361. lpp., 364.–370. lpp.

(105)  Atjauninātais ziņojums, 13. nodaļa, 366. lpp.

(106)  Atjauninātais ziņojums, 13. nodaļa, 370.–373. lpp.

(107)  Pārskatītais ziņojums, 6. nodaļa, 137.–140. lpp.

(108)  Pārskatītais ziņojums, 6. nodaļa, 146.–149. lpp.

(109)  Sk. https://www.miit.gov.cn/zwgk/zcwj/wjfb/yj/art/2022/art_4ef438217a4548cb98c2d7f4f091d72e.html, 8. iedaļa “Uzņēmumu aizsardzības pasākumu stiprināšana” (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(110)  Atjauninātais ziņojums, 6. nodaļa, 149. lpp.

(111)  Sk. Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvās komisijas 2020. gada 28. augusta oficiālo politikas dokumentu Three-year action plan for improving corporate governance of the banking and insurance sectors (2020–2022) (Trīs gadu rīcības plāns banku un apdrošināšanas nozares korporatīvās pārvaldības uzlabošanai (2020–2022)), pieejams šādā saitē: http://www.cbirc.gov.cn/cn/view/pages/ItemDetail.html?docId=925393&itemId=928 (skatīts 2024. gada 13. maijā). Plānā uzdots “turpināt īstenot garu, kas ietverts ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu nozares korporatīvās pārvaldības reformas virzību”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “mums jāpadara partijas vadības integrācija uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāka, standartizētāka un uz procedūrām balstīta. (..) Galvenie darbības un vadības jautājumi ir jāapspriež partijas komitejā, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība”.

(112)  Sk. CBIRC 2020. gada 15. decembra Paziņojumu par komercbanku darbības rezultātu vērtēšanas metodi, pieejams šādā saitē: http://jrs.mof.gov.cn/gongzuotongzhi/202101/t20210104_3638904.htm (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(113)  Atjauninātais ziņojums, 6. nodaļa, 157.–158. lpp.

(114)  Atjauninātais ziņojums, 6. nodaļa, 150.–152. lpp., 156.–160. lpp., 165.–171. lpp.

(115)  ESAO (2019), OECD Economic Surveys: China 2019, OECD Publishing, Paris, 29. lpp., pieejams https://doi.org/10.1787/eco_surveys-chn-2019-en (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(116)  Sk. http://www.gov.cn/xinwen/2020-04/20/content_5504241.htm (skatīts 2024. gada 13. maijā).

(117)  Pasaules Bankas atvērtie dati – vidēji augsti ienākumi, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(118)  Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, neražo pārskatāmo ražojumu, tad var aplūkot tāda ražojuma ražošanu, kurš ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.

(119)   https://ilostat.ilo.org/data/.

(120)   https://www.enel.com.co.

(121)   https://www.acueducto.com.co.

(122)   https://www.gdo.com.co.

(123)   http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm.

(124)  Pieprasījuma 21.J pielikums.

(*1)  Preces kods Turcijā.

(125)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.). Pamatregulas 2. panta 7. punktā ir atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.

(126)  Pieprasījuma 21.J pielikums.

(127)  Pieprasījuma 21.J pielikums.

(128)   https://ilostat.ilo.org/.

(129)   https://safetya.co/normatividad/decreto-768-de-2022/.

(130)   https://www.enel.com.co/en/people/energy-rates.html.

(131)   https://www.acueducto.com.co.

(132)   https://www.gdo.com.co.

(133)   http://orbis4.bvdinfo.com/.

(134)   http://orbis4.bvdinfo.com/.

(135)  Šīs aplēses pamatā bija ražošanas jauda un neizmantotā jauda, kas norādīta pieprasījuma iesniedzēja pasūtītā pētījumā.

(136)  Īstenošanas regulas (ES) 2018/931 60. apsvērums.

(137)   https://www.chemanalyst.com/industry-report/oxalic-acid-market-2969.

(138)  Informācija par jaudas palielināšanu bija iekļauta pieprasījuma iesniedzēja pasūtītajā pētījumā.

(139)  Kopējā eksporta datu avots bija IHS datubāze, savukārt iekšzemes patēriņš tika aplēsts, pamatojoties uz ražošanas jaudu, kas norādīta pieprasījuma iesniedzēja pasūtītajā pētījumā, un IHS eksporta datiem.

(140)  Neizmantotā jauda tika aplēsta, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja pasūtīto pētījumu.

(141)  Pieprasījums, 219. punkts.

(142)  Pieprasījums, 221. punkts. Sk., piemēram, no 2023. gada 1. augusta noteiktos gallija un germānija eksporta ierobežojumus un no 2023. gada 1. decembra spēkā esošo grafīta eksporta kontroli.

(143)   European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.

(144)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2211/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)