–

Latvijas valdības vārdā – E. Bārdiņš, J. Davidoviča un K. Pommere, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – C. Auvret, G. von Rintelen un I. Rubene, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV 2015, L 141, 73. lpp.), 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punktu un 58. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp SIA “MISTRAL TRANS” (turpmāk tekstā – “Mistral Trans”) un Valsts ieņēmumu dienestu (Latvija) (turpmāk tekstā – “VID”) par naudas sodu, kas Mistral Trans uzlikts par to valsts tiesību normu pārkāpumiem, kuras attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

3

Atbilstoši Direktīvas 2015/849 1. apsvērumam:

4

Šīs direktīvas 1. panta 1. un 2. punktā paredzēts:

5

Minētās direktīvas 2. panta 1. punktā, redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, noteikts:

6

Direktīvas 2015/849 58. panta 1. punktā paredzēts:

Latvijas tiesības

7

2008. gada 17. jūlija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (Latvijas Vēstnesis, 2008, Nr. 116) tika grozīts, lai Latvijas tiesību sistēmā transponētu Direktīvu 2015/849.

8

Šī likuma – redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem (turpmāk tekstā – “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums”), – 3. panta 1. punkta 3. apakšpunktā paredzēts, ka vieni no šī likuma subjektiem ir ārpakalpojuma [ārštata] grāmatveži.

9

Minētā likuma 77. panta 3. punktā noteikts:

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

10

2013. gada 8. oktobrī Mistral Trans – sabiedrība, kuras pamatdarbība ir kravu pārvadājumi, – paziņoja VID, ka ir sākusi grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanu.

11

2018. gada 10. aprīlī VID veica pārbaudi, lai izvērtētu, kā Mistral Trans ievēro noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un pārbaudes beigās tas sniedza ieteikumus, lai novērstu konstatētās nepilnības.

12

2019. gada 16. maijā VID vēlreiz veica pārbaudi un Mistral Trans iekšējās kontroles sistēmā konstatēja vairākas nepilnības – it īpaši saistībā ar risku novērtējumu, klientu izpētes pasākumiem, politiku un procedūru regulāras pārskatīšanas neesamību, kā arī dokumentu iznīcināšanas procedūras neesamību.

13

Tāpēc ar 2019. gada 12. jūnija lēmumu, kas apstiprināts ar 2019. gada 15. augusta lēmumu, VID piemēroja Mistral Trans soda naudu 5000 EUR, ņemot vērā konstatēto pārkāpumu raksturu, priekšmetu un ilgumu, pieteicējas finansiālo stāvokli, kā arī to, ka Mistral Trans nav centusies izpildīt ieteikumus, ko VID sniedzis pēc 2018. gada 10. aprīļa pārbaudes.

14

VID 2019. gada 15. augusta lēmumu Mistral Trans pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā (Latvija). Pieteikumā Mistral Trans norāda, ka grāmatvedības ārpakalpojumi sniegti tikai trim saistītajām sabiedrībām, un precizē, ka Mistral Trans un šīm saistītajām sabiedrībām ir tie paši valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesā labuma guvēji. Grāmatvedības kārtošanas modelis esot izvēlēts tikai tādēļ, lai ietaupītu resursus un katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības datorprogrammas licences. Turklāt pēc VID 2019. gada 12. jūnija lēmuma pieņemšanas grāmatvedība esot pārorganizēta tādējādi, ka kopš 2019. gada 2. jūlija visas saistītās sabiedrības grāmatvedības uzskaiti veic patstāvīgi.

15

Ar 2020. gada 29. oktobra spriedumu Administratīvā apgabaltiesa noraidīja Mistral Trans pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Šajā ziņā tā uzskatīja, ka saskaņā ar Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punktu šī direktīva attiecināma uz ārštata grāmatvežiem un nav izšķirošas nozīmes, kam tiek sniegts grāmatvedības ārpakalpojums. Arī Latvijas tiesību aktos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu saistītajām personām nav paredzēti nekādi atvieglojumi. Tādējādi Administratīvā apgabaltiesa uzskatīja, ka VID pamatoti konstatējis, ka Mistral Trans ir pārkāpusi tiesību normas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

16

Turklāt, runājot par soda noteikšanu, Administratīvā apgabaltiesa konstatējusi, ka VID bija ņēmis vērā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma 77. panta 3. punktā minētos apstākļus, it īpaši pārkāpuma smagumu un ilgumu, Mistral Trans atbildības pakāpi un finansiālo stāvokli, kā arī sadarbību ar uzraudzības un kontroles institūciju. Tāpēc Mistral Trans uzliktais naudas sods 5000 EUR esot atbilstošs izdarīto pārkāpumu raksturam un samērīgs ar šīs sabiedrības finansiālo stāvokli salīdzinājumā ar radīto valsts tautsaimniecības interešu apdraudējumu.

17

Mistral Trans par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā (Senāts) (Latvija), kas ir iesniedzējtiesa, un apgalvoja, ka uzliktais naudas sods ir nesamērīgs.

18

Iesniedzējtiesa norāda, ka, pirmām kārtām, jānoskaidro, vai Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punkts ir piemērojams arī gadījumiem, kad grāmatvedības pakalpojumi tiek sniegti tikai ar pakalpojuma sniedzēju saistītām sabiedrībām.

19

Šajā ziņā šīs tiesas ieskatā ārštata grāmatveži vispārīgi jāuzskata par personām, kuru darbība ir pakļauta visai augstam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam. Turklāt no Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punktā ietvertā jēdziena “ārštata grāmatvedis” gramatiskās interpretācijas tā secina, ka šī direktīva ir piemērojama nevis jebkuram grāmatvedim, bet tikai tādam, kura profesionālā darbība ir organizēta ārpus uzņēmuma, kam tiek sniegti grāmatvedības pakalpojumi.

20

Šajā gadījumā VID esot uzskatījis, ka nav nozīmes tam, ka Mistral Trans galvenā darbība nekad nav bijusi saistīta ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu un ka attiecīgais grāmatvedības kārtošanas modelis starp saistītajām personām esot bijis izveidots, lai ietaupītu resursus. Iesniedzējtiesai ir šaubas par šīs VID nostājas pamatotību.

21

Gan konkurences tiesībās, gan valsts atbalsta tiesībās saistītos uzņēmumus var uzskatīt par vienu uzņēmumu. Šķiet apšaubāmi, ka grāmatvedības pakalpojumu sniegšana šādos saistītajos uzņēmumos būtu pakļauta lielākam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam nekā grāmatvedības kārtošana, kas tiek organizēta uzņēmuma ietvaros, piesaistot grāmatvežus, kuri ir uzņēmuma štata darbinieki.

22

Arī Direktīvas 2015/849 piemērojamība šai situācijai esot apšaubāma, ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar šīs direktīvas lietderīgo iedarbību, jo vienas un tās pašas personas kontrolē gan Mistral Trans, gan visas sabiedrības, kurām tā sniegusi grāmatvedības pakalpojumus. Šādos apstākļos gan grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja iespēja neatkarīgi un pilnā apjomā pildīt tam uzliktos pienākumus, gan attiecīgi iespēja vispār sasniegt minētās direktīvas mērķus šķiet apšaubāma.

23

Otrām kārtām, tad, ja Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punkts būtu piemērojams arī gadījumos, kad grāmatvedības pakalpojumi tiek sniegti ar pakalpojuma sniedzēju saistītām personām, iesniedzējtiesa atgādina, ka saskaņā ar šīs direktīvas 58. panta 1. punktu dalībvalstīm jānodrošina, lai atbildīgos subjektus varētu saukt pie atbildības par to tiesību normu pārkāpumiem, ar kurām transponē minēto direktīvu, un visām izrietošajām sankcijām vai pasākumiem jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem. Šajā ziņā jānoskaidro, vai tas, ka grāmatvedības pakalpojums tiek sniegts tikai saistītajām personām, jāņem vērā, lai noteiktu atbilstošu sodu.

24

Šādos apstākļos Augstākā tiesa (Senāts) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

25

Iesākumā jāatgādina, ka Direktīvas 2015/849 galvenais mērķis, kā izriet no tās nosaukuma un 1. panta 1. un 2. punkta, ir novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai (spriedums, 2024. gada 18. aprīlis, Citadeles nekustamie īpašumi, C‑22/23, EU:C:2024:327, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Konkrētāk, Direktīvas 2015/849 normas, kurām ir preventīvs raksturs, ir vērstas uz to, lai, izmantojot uz riska faktoru balstītu pieeju, izveidotu preventīvu un atturošu pasākumu kopumu, kas ļauj efektīvi cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu ar mērķi, kā izriet no šīs direktīvas 1. apsvēruma, novērst situāciju, ka nelikumīgas izcelsmes naudas plūsma var kaitēt Savienības finanšu sektora integritātei, stabilitātei un reputācijai un apdraudēt tās iekšējo tirgu un starptautisko attīstību (spriedums, 2024. gada 18. aprīlis, Citadeles nekustamie īpašumi, C‑22/23, EU:C:2024:327, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Šajā ziņā Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punktā uzskaitīti subjekti, kuriem šī direktīva piemērojama tāpēc, ka tie piedalās darījuma vai finansiālas darbības veikšanā. Vieni no šiem subjektiem, kā paredzēts šīs tiesību normas 3. apakšpunkta a) punktā, ir ārštata grāmatveži, kas darbojas, lai veiktu profesionālo darbību.

28

Turklāt Direktīvas 2015/849 58. panta 1. punktā paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, lai atbildīgos subjektus varētu saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu.

29

Šajā gadījumā pamatlieta saistīta ar pārbaudi, vai Mistral Trans ir pārkāpusi Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma normas, par ko tai var tikt uzlikts sods.

30

Šādos apstākļos pirmais jautājums jāsaprot tādējādi, ka tā mērķis ir noskaidrot, vai tāda sabiedrība kā Mistral Trans, ņemot vērā tās darbības raksturu, jāuzskata par “atbildīgo subjektu”, un konkrētāk – par tādu, kas ietilpst jēdzienā “ārštata grāmatveži” Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punkta izpratnē.

31

Tā kā jēdziens “ārštata grāmatveži” Direktīvā 2015/849 nav definēts, tā nozīme un tvērums jānoskaidro saskaņā ar ierasto nozīmi ikdienas valodā, ievērojot kontekstu, kādā tas tiek lietots, un ar tiesisko regulējumu, kura daļu tas veido, sasniedzamos mērķus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 1. oktobris, Entoma, C‑526/19, EU:C:2020:769, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Pirmkārt, runājot par vārdu “grāmatveži”, redzams, ka dažās Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punkta valodu versijās, piemēram, vācu valodas (“Buchprüfer”), franču valodas (“experts‑comptables”), rumāņu valodas (“experți contabili”) vai zviedru valodas (“revisorer”) versijā, izmantotie vārdi attiecas uz personām, kas ir reglamentētu profesiju pārstāvji un kas organizē, pārbauda, vērtē vai labo grāmatvedības uzskaiti. Turpretim citu valodu versijās, piemēram, latviešu valodas (“grāmatveži”), spāņu valodas (“contables”), angļu valodas (“accountants”) vai holandiešu valodas (“accountants”) versijā, izmantoto vārdu tvērums ir plašāks, jo vispārīgāk attiecas uz personām, kas izveido, kārto un kontrolē kontus, konkrētāk – uzņēmumu kontus.

33

Otrkārt, runājot, par vārda “ārštata” izmantošanu Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punktā, jāuzskata, ka tā mērķis ir no šajā direktīvā paredzētajiem pienākumiem skaidri izslēgt “iekšējos” grāmatvežus, citiem vārdiem, tādas personas kā štata grāmatveži, kas trešām personām neatkarīgi nesniedz grāmatvedības pakalpojumus. Saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punkta latviešu valodas versijā izmantotā vārda (“ārštata”) nozīme būtībā atspoguļo šo interpretāciju.

34

No tā izriet, ka jēdziens “ārštata grāmatveži” Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punkta izpratnē attiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kuru profesionālo darbību veido grāmatvedības pakalpojumu neatkarīga sniegšana trešām personām, piemēram, grāmatvedības kontu izveide, kārtošana vai kontrole.

35

Šo interpretāciju apstiprina konteksts, kādā iekļaujas šī tiesību norma. Kā atgādināts šī sprieduma 27. punktā, Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 1.–3. apakšpunktā uzskaitīti subjekti, kuriem tā piemērojama un kuri saukti par “atbildīgajiem subjektiem”. Šie subjekti saskaņā ar 1. apakšpunktu ir kredītiestādes, saskaņā ar 2. apakšpunktu – finanšu iestādes un saskaņā ar 3. apakšpunktu – šajā apakšpunktā paredzētas fiziskas vai juridiskas personas, kas darbojas, lai veiktu savu profesionālo darbību.

36

Konkrētāk, atbilstoši Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punktam tā ir piemērojama revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem.

37

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas normu piemērošanas joma paplašināta, iekļaujot tajā pēdējās iepriekšējā punktā minētās personas, jau ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/97/EK (2001. gada 4. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai (OV 2001, L 344, 76. lpp.), kuras 15. apsvērumā ir noteikts, ka “pienākumi attiecībā uz klientu identifikāciju, uzskaiti un ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem būtu jāattiecina uz ierobežotu skaitu darbību un profesiju, par kurām ir pierādīts, ka tās ir neaizsargātas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”.

38

Tas, ka Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punktā papildus ārštata grāmatvežiem paredzēti revidenti un nodokļu konsultanti, norāda uz to, ka šī tiesību norma attiecas uz konkrētu profesiju pārstāvjiem, proti, personām, kuru profesionālā darbība izpaužas attiecīgi kā grāmatvedības uzskaites, audita un nodokļu konsultāciju pakalpojumu neatkarīga sniegšana trešām personām.

39

Ņemot vērā šos apsvērumus, jēdziens “ārštata grāmatveži” Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punkta izpratnē attiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas, veicot profesionālo darbību, trešām personām neatkarīgi sniedz tādus grāmatvedības pakalpojumus kā kontu izveide, kārtošana vai kontrole. Turpretim šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kas nodrošina ar to saistītu sabiedrību grāmatvedības kārtošanu, lai optimizētu resursus.

40

Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka Mistral Trans, kas veic kravu pārvadājumu darbību, sniegusi grāmatvedības pakalpojumus saistītajām sabiedrībām, kurām ir tie paši valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesā labuma guvēji, lai ietaupītu resursus un katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības datorprogrammas licences. Ņemot vērā šī sprieduma 39. punktā pausto interpretāciju un ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa veiks vajadzīgās pārbaudes, nešķiet, ka šāds uzņēmums kvalificējams kā “ārštata grāmatvedis” Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punkta izpratnē.

41

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punkts jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “ārštata grāmatveži” šīs tiesību normas izpratnē attiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas, veicot profesionālo darbību, trešām personām neatkarīgi sniedz tādus grāmatvedības pakalpojumus kā kontu izveide, kārtošana vai kontrole. Turpretim šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kas nodrošina ar to saistītu sabiedrību grāmatvedības kārtošanu, lai optimizētu resursus.

Par otro jautājumu

42

Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, otrais jautājums nav jāizskata.

Par tiesāšanās izdevumiem

43

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.