VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (astotā palāta)

2025. gada 11. decembrī (*)

Prasība par zaudējumu atlīdzību – Ekonomikas un monetārā politika – Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība – ECB uzticēti īpaši uzraudzības uzdevumi – Lēmums par kredītiestādes licences anulēšanu – Pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, ar kuru piešķir tiesības privātpersonām – Acīmredzami juridiski nepamatota prasība

Lietā T‑133/21

Jegors Buimisters, ar dzīvesvietu Rīgā (Latvija),

Aleksandra Buimistere, ar dzīvesvietu Rīgā,

kā Igora Buimistera mantinieki, kurus pārstāv A. Bērziņš, advokāts,

prasītāji,

pret

Eiropas Centrālo banku (ECB), ko pārstāv A. Witte, C. Hernández Saseta, K. Drēviņa un A. Pizzolla, pārstāvji,

atbildētāja,

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Gilja [I. Gâlea], tiesneši M. Ž. Kosteira [M. J. Costeira] (referente) un T. Tots [T. Tóth],

sekretārs: T. Hence [T. Henze], sekretāra vietnieks,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu, tostarp:

–        Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas pieteikumus par iestāšanos lietā, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2021. gada 2. un 23. jūnijā,

–        2021. gada 1. jūlija un 2022. gada 6. decembra lēmumus apturēt tiesvedību,

–        lietas pārdali Vispārējās tiesas astotajai palātai,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1        Ar prasību, kas pamatota ar LESD 268. un 340. pantu, prasītāji Jegors Buimisters un Aleksandra Buimistere kā Igora Buimistera mantinieki lūdz atlīdzināt zaudējumus, kas viņam esot nodarīti ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2016. gada 3. marta lēmumu ECB/SSM/2016 – 529900WIP0INFDAWTJ81/1 WOANCA‑2016‑0005 par AS “Trasta Komercbanka” (turpmāk tekstā – “Trasta Komercbanka”) kredītiestādes licences anulēšanu (turpmāk tekstā – “2016. gada 3. marta lēmums”).

 Tiesvedības priekšvēsture

2        Igors Buimisters bija Trasta Komercbankas – proti, Latvijas kredītiestādes, kas sniedza finanšu pakalpojumus, pamatojoties uz licenci, kuru 1991. gada septembrī bija izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (Latvija) (turpmāk tekstā – “FKTK”), – akcionārs.

3        Ar 2016. gada 3. marta lēmumu ECB anulēja Trasta Komercbankas kredītiestādes licenci un noraidīja tās pieteikumu apturēt šā lēmuma darbību uz vienu mēnesi. Kā licences anulēšanas iemeslus ECB citastarp norādīja to, ka Trasta Komercbanka nebija izpildījusi pašu kapitāla prasības, pārsniegusi lielu riska darījumu limitus attiecībā uz klientu vai saistītu klientu grupu, kā arī nebija ievērojusi pienākumus attiecībā uz kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas darbību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un piesardzīgas stratēģijas īstenošanu.

4        Ar 2016. gada 13. maija prasības pieteikumu, kas reģistrēts ar lietas numuru T‑247/16, Vispārējā tiesā Trasta Komercbankas un dažu tās akcionāru, tostarp Igora Buimistera, vārdā tika celta prasība, kurā tika lūgts atcelt 2016. gada 3. marta lēmumu.

5        Pēc 2016. gada 3. marta lēmuma pārskatīšanas pieprasījuma ECB 2016. gada 11. jūlijā pieņēma lēmumu ECB/SSM/2016 – 529900WIP0INFDAWTJ81/2 WOANCA‑2016‑0005 (turpmāk tekstā – “2016. gada 11. jūlija lēmums”), ar kuru tā no jauna nolēma anulēt Trasta Komercbankas kredītiestādes licenci.

6        Ar 2016. gada 23. septembra prasības pieteikumu, kas reģistrēts ar lietas numuru T‑698/16, Vispārējā tiesā tika celta prasība atcelt 2016. gada 11. jūlija lēmumu.

7        Ar 2017. gada 12. septembra rīkojumu Fursin u.c./ECB (T‑247/16, nav publicēts, EU:T:2017:623) Vispārējā tiesa atzina, ka, pirmkārt, vairs nav jālemj par Trasta Komercbankas prasību par 2016. gada 3. marta lēmumu, jo bija atsaukta tās pārstāvja pilnvara, un, otrkārt, Igora Buimistera un citu akcionāru prasība par šo lēmumu ir pieņemama. Ar 2019. gada 5. novembra spriedumu ECB u.c./Trasta Komercbanka u.c. (C‑663/17 P, C‑665/17 P un C‑669/17 P, EU:C:2019:923) Tiesa atcēla šo rīkojumu, noraidīja Igora Buimistera un citu akcionāru prasību, tāpēc ka 2016. gada 3. marta lēmums viņus neskāra tieši, un nodeva lietu Vispārējai tiesai, lai tā atkārtoti lemtu par Trasta Komercbankas prasību.

 Fakti, kas norisinājušies pēc šīs prasības celšanas

8        Ar 2021. gada 17. novembra rīkojumu Trasta Komercbanka/ECB (T‑247/16 RENV, nav publicēts, EU:T:2021:809) Vispārējā tiesa nosprieda, ka par Trasta Komercbankas prasību atcelt 2016. gada 3. marta lēmumu vairs nav jālemj, jo strīda priekšmets bija zudis – šis lēmums ar atpakaļejošu spēku bija aizstāts ar 2016. gada 11. jūlija lēmumu. Tā kā šis rīkojums netika pārsūdzēts, tas kļuva galīgs.

9        Pēc apelācijas sūdzības par 2022. gada 30. novembra spriedumu Trasta Komercbanka u.c./ECB (T‑698/16, nav publicēts, EU:T:2022:737), ar kuru Vispārējā tiesa bija noraidījusi prasību atcelt 2016. gada 11. jūlija lēmumu, Tiesa tostarp atzina, ka ar šo lēmumu 2016. gada 3. marta lēmums tika atcelts un aizstāts, tomēr to ar atpakaļejošu spēku neizslēdzot no tiesību sistēmas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 22. maijs, Trasta Komercbanka/ECB, C‑90/23 P, nav publicēts, EU:C:2025:369, 105.–111. punkts).

 Lietas dalībnieku prasījumi

10      Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        piespriest ECB atlīdzināt zaudējumus, kas Igoram Buimisteram esot nodarīti ar 2016. gada 3. marta lēmumu;

–        piespriest ECB pašai segt visus tiesāšanās izdevumus, arī ar šo tiesvedību saistītos izdevumus.

11      ECB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

12      Vispārējās tiesas Reglamenta 126. pantā noteikts – ja Vispārējās tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt un izlemt attiecīgo prasību vai ja prasība ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota, Vispārējā tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma jebkurā brīdī var lemt ar motivētu rīkojumu, neveicot turpmākas procesuālas darbības.

13      Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata, ka no lietas materiāliem ir guvusi pietiekamu skaidrību, un, piemērojot šo pantu, nolemj izlemt lietu, neveicot turpmākas procesuālas darbības.

14      Iesākumā jāatgādina, ka atbilstoši LESD 340. panta trešajai daļai ECB saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko tā pati vai tās darbinieki nodarījuši, pildot savus pienākumus.

15      Lai iestātos ECB ārpuslīgumiskā atbildība šīs tiesību normas izpratnē, jābūt izpildītam kumulatīvu nosacījumu kopumam, proti, ECB pārmestajai rīcībai jābūt prettiesiskai, zaudējumiem jābūt reāliem un jābūt cēloņsakarībai starp pārmesto rīcību un apgalvotajiem zaudējumiem. Tā kā šie nosacījumi ir kumulatīvi, ja nav izpildīts kāds no šiem nosacījumiem, prasība ir jānoraida pilnībā (skat. rīkojumu, 2023. gada 25. jūlijs, D’Agostino un Dafin/ECB, T‑424/22, nav publicēts, EU:T:2023:443, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

16      Attiecībā uz nosacījumu par ECB pārmestās rīcības prettiesiskumu judikatūrā prasīts, lai tiktu pierādīts pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām. Runājot par prasību, ka pārkāpumam jābūt pietiekami būtiskam, izšķirošais kritērijs, kas ļauj uzskatīt, ka šis nosacījums ir izpildīts, ir tas, ka attiecīgā iestāde acīmredzami un nopietni pārkāpusi savas rīcības brīvības robežas. Ja iestādei ir tikai ļoti ierobežota rīcības brīvība vai tās nav vispār, ar vienkāršu Savienības tiesību pārkāpumu var pietikt, lai konstatētu pietiekami būtiska pārkāpuma esību (skat. spriedumu, 2011. gada 26. oktobris, Dufour/ECB, T‑436/09, EU:T:2011:634, 190. punkts un tajā minētā judikatūra).

17      Tāpēc šajā lietā, lai lemtu par ECB ārpuslīgumiskās atbildības iespējamo iestāšanos, vispirms jāizvērtē, vai 2016. gada 3. marta lēmumā ir pieļauts pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām.

18      Šajā ziņā prasītāji apgalvo, ka 2016. gada 3. marta lēmums ir balstīts daļēji uz nepatiesu un daļēji uz tendenciozu informāciju, ko FKTK prudenciālās uzraudzības procedūrā bija nosūtījusi ECB. Turklāt tie apgalvo, ka ECB nav ņēmusi vērā Trasta Komercbankas advokāta izvirzītos iebildumus un argumentus un nav tajos iedziļinājusies. Tie – atsaucoties uz šā rīkojuma 4. punktā minēto prasības pieteikumu, kas reģistrēts ar lietas numuru T‑247/16, – piebilst, ka par šo apstākli jau ir ierosināta tiesvedība Vispārējā tiesā.

19      ECB apstrīd prasītāju apgalvojumus.

20      Iesākumā jāatgādina, ka galvenajiem juridiskās argumentācijas elementiem jābūt ietvertiem pašā prasības pieteikumā (skat. spriedumu, 2022. gada 30. novembris, Trasta Komercbanka u.c./ECB, T‑698/16, nav publicēts, EU:T:2022:737, 27. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā lietā prasības pieteikuma 26. punktā prasītāji ir vien vispārīgi atsaukušies uz argumentiem, kuri izvirzīti prasībā, kas reģistrēta ar lietas numuru T‑247/16. Līdz ar to šāda atsauce bez sīkākiem precizējumiem nav pieņemama. No tā izriet, ka šajā lietā Vispārējās tiesas vērtējumam jāaprobežojas ar prasības pieteikumā izklāstītajiem argumentiem.

21      Šajā ziņā attiecībā uz prudenciālās uzraudzības procedūru, kuras iznākumā tika pieņemts 2016. gada 3. marta lēmums, – no minētā lēmuma izriet, ka Trasta Komercbanka bija aicināta izteikties par šā lēmuma projektu, kas sākotnēji tika pieņemts 2016. gada 7. februārī. Pēc tās 2016. gada 12. februārī iesniegtajiem apsvērumiem minētais projekts tika grozīts, ņemot vērā jaunus apstākļus, uz kuriem starplaikā bija norādījusi FKTK. Beidzoties jaunajam termiņam, kas šim nolūkam bija noteikts 2016. gada 26. februārī, Trasta Komercbanka vēlreiz iesniedza savus apsvērumus un papildināja tos ar informāciju, kas ECB tika nosūtīta 2016. gada 29. februārī, kā arī 1. un 3. martā. Ņemot vērā visus šos dokumentus, kurus kopīgi analizēja ECB un FKTK, ECB secināja, ka nav apstākļu, kas varētu izraisīt lēmuma par licences anulēšanu projekta grozīšanu.

22      Turklāt 2016. gada 3. marta lēmuma 4.2. punkta C) un H)–K) apakšpunktā ECB ir tieši atsaukusies uz apsvērumiem, kurus Trasta Komercbanka bija paudusi prudenciālās uzraudzības procedūrā, un par tiem lēmusi it īpaši minētā lēmuma 4.2. punkta I) apakšpunkta a)–f) punktā. Papildus tam ECB Administratīvās pārskatīšanas padome atzina, ka 2016. gada 3. marta lēmums ir pietiekami pamatots, un noraidīja apgalvojumus par procesuālajiem pārkāpumiem, kuri bija izteikti pārskatīšanas pieprasījuma pamatošanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 30. novembris, Trasta Komercbanka u.c./ECB, T‑698/16, nav publicēts, EU:T:2013:737, 102. punkts).

23      Ņemot vērā šā rīkojuma 21. un 22. punktā norādītos apstākļus, jāsecina: apgalvojums – kam turklāt nav sniegts pamatojums –, ka ECB neesot nedz izvērtējusi, nedz ņēmusi vērā iebildumus vai argumentus, ko Trasta Komercbanka izvirzījusi prudenciālās uzraudzības procedūrā, ir tiešā pretrunā 2016. gada 3. marta lēmuma saturam. Tāpēc šis apgalvojums jānoraida kā acīmredzami nepamatots.

24      Turklāt attiecībā uz apgalvojumu par informāciju, ko FKTK sniegusi prudenciālās uzraudzības procedūrā, jākonstatē – kā to apgalvo ECB –, ka prasītāji nav norādījuši un līdz ar to nav pierādījuši, kāda būtu bijusi nepatiesā vai tendenciozā informācija, kas esot bijusi 2016. gada 3. marta lēmuma pamatā.

25      Tādējādi, tā kā nav nekādu precizējumu vai pierādījumu, kas varētu likt apšaubīt 2016. gada 3. marta lēmuma pamatā esošos faktiskos apstākļus, arī šis apgalvojums jānoraida kā acīmredzami nepamatots.

26      No tā izriet, ka prasītāji acīmredzami nav pierādījuši, ka pastāv pietiekami būtisks tiesību normas pārkāpums šā rīkojuma 16. punktā minētās judikatūras izpratnē.

27      Tāpēc atbilstoši šā rīkojuma 15. punktā atgādinātajiem principiem šī prasība jānoraida kā acīmredzami juridiski nepamatota un nav jāpārbauda apgalvoto zaudējumu reālums vai cēloņsakarība starp 2016. gada 3. marta lēmumu un minētajiem zaudējumiem.

28      Šādos apstākļos par Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj.

 Par tiesāšanās izdevumiem

29      Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājiem nolēmums ir nelabvēlīgs, tiem ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus saskaņā ar atbildētājas prasījumiem, izņemot ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus.

30      Turklāt atbilstoši Reglamenta 144. panta 10. punktam, ja tiesvedība pamatlietā tiek izbeigta, pirms ir pieņemts lēmums par pieteikumu par iestāšanos lietā, pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējs un puses savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā sedz katrs pats. Atbilstoši šai tiesību normai prasītāji, ECB, Latvijas Republika un Komisija savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā sedz paši.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

izdod rīkojumu:

1)      Prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu.

2)      Par Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)      Jegors Buimisters un Aleksandra Buimistere kā Igora Buimistera mantinieki sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus, izņemot izdevumus, kas saistīti ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

4)      Jegors Buimisters un Aleksandra Buimistere, ECB, Latvijas Republika un Eiropas Komisija savus ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus sedz paši.

Luksemburgā, 2025. gada 11. decembrī

*      Tiesvedības valoda – latviešu.