Saskaņā ar šo regulu personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, neatkarīgi no viņu pilsonības var iesūdzēt attiecīgās dalībvalsts tiesā.
Padomes
Vēlos uzsvērt, ka jēdziens
Eiropas Savienības Pamattiesību
Eiropas Parlamenta un Padomes
Saskaņā ar šo regulu personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, neatkarīgi no viņu pilsonības var iesūdzēt attiecīgās dalībvalsts tiesā.
Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, citā dalībvalstī var iesūdzēt:
attiecīgā persona pret interneta vietnes operatoru prasību par darbības pārtraukšanu — neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tas ir reģistrēts, — var celt jebkuras dalībvalsts tiesā, kurā ir iespējams piekļūt interneta vietnei, vai priekšnoteikums tam, lai jurisdikcija būtu tās dalībvalsts tiesai, kurā interneta vietnes operators nav reģistrēts, ir tāds, ka papildus tehniskai iespējai piekļūt interneta vietnei starp strīdīgo saturu vai interneta vietni un šīs tiesas valsti ir jāpastāv īpašai saiknei? Kādi kritēriji nosaka šādas saiknes pastāvēšanu? Vai tā ir atkarīga no tā, vai strīdīgās interneta vietnes operators bija paredzējis strīdīgo interneta vietni (arī) tiesas valsts interneta lietotājiem, vai arī pietiek ar to, ka interneta vietnē uzrādītajai informācijai, kurai ir iespējams piekļūt, ir objektīva saikne ar valsts tiesu, tādējādi, ka konkrētā gadījuma apstākļos, it īpaši strīdīgā interneta vietnes satura dēļ, tiesas valstī faktiski ir varējusi rasties vai var rasties sadursme starp pretējām interesēm — prasītāja interesēm aizstāvēt savas personiskās tiesības un interneta vietnes operatora interesēm veidot savu interneta vietni un sniegt informāciju? Vai šādas saiknes pastāvēšana ir atkarīga no tā, cik reizes strīdīgā interneta vietne ir tikusi apskatīta tiesas valstī? Vai Eiropas Parlamenta un Padomes ka šiem noteikumiem ir piešķirams kolīziju normu raksturs tādā nozīmē, ka arī civiltiesību jomā tie paredz, ka valsts tiesību normu vietā ir jāpiemēro tikai izcelsmes valstī spēkā esošās tiesību normas, vai šie noteikumi ir uzskatāmi par materiālo tiesību korekciju, ar kuru palīdzību tiek mainīts atbilstoši valsts kolīziju normām par piemērojamām atzīto materiālo tiesību saturs un tiek piemērotas tikai izcelsmes valsts prasības? Gadījumā, ja direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. panta 1. un 2. punktam ir kolīzijas normu raksturs: Vai minētie noteikumi paredz tikai to, ka ir piemērojamas tikai izcelsmes valstī spēkā esošās materiālās tiesības, vai arī to, ka tiek piemērotas tajā spēkā esošās kolīzijas normas un līdz ar to izcelsmes valsts tiesībās ir iespējama atsauce (
tikai ar nosacījumu, ka interneta vietne ir pieejama šajā pirmajā dalībvalstī, vai arī tikai tad, ja starp kaitējumu un šīs pirmās valsts teritoriju pastāv pietiekama, būtiska vai nozīmīga saikne? Vai šajā otrajā šī saikne var izrietēt no savienojumu no šīs pirmās dalībvalsts ar strīdīgo mājas lapu skaita nozīmīguma absolūtos skaitļos vai attiecībā pret visiem savienojumiem ar minēto mājas lapu, no personas, kas sūdzas par tās personīgo tiesību aizskārumu, vai vispārīgāk aizskarto personu dzīvesvietas vai attiecīgi pilsonības, valodas, kurā ir izplatīta strīdīgā informācija, vai jebkura cita faktora, kas liecina par interneta vietnes redaktora nolūku vērsties konkrēti pie pirmās dalībvalsts iedzīvotājiem, no vietas, kurā ir notikuši norādītie fakti un/vai izdarīti fotouzņēmumi esot ievietoti internetā, no citiem kritērijiem?
Šajā ziņā it īpaši skat.
Spriedums lietā
Spriedums lietā
Ģenerāladvokāta Darmona secinājumi, sniegti
Spriedums lietā
Spriedums lietā
Skat. Magnus, U. un Mankowski, P.,
It īpaši skat. Crespo, A. komentārus,
Skat. ģenerāladvokāta Ležē secinājumus lietā
Skat. Sánchez Santiago, J. un Izquierdo Peris, J. J.,
Skat. Ivins Jr., W. M.,
Par
It īpaši skat. Castells, M.,
It īpaši skat. Gigante, A.,
It īpaši skat. Hoeren, T.,
It īpaši skat. Determann, L.,
Kā uzsver
Pichler, R. no Hoeren, T. un Sieber, U. (red.),
Par dažādiem veidiem, kā izpaužas šis saspīlējums, skat.: Fernández Esteban, M. L.,
Skat. Jerker, D. un Svantesson, B.,
Spriedums lietā
Uz šo pretrunu norāda arī ģenerāladvokāts Darmons secinājumu lietā
Roth, I.,
Par Hartas 11. pantu un tiesību uz informācijas brīvību piemērošanu pirms Hartas stāšanās spēkā skat., piemēram,
Par informācijas brīvību vai, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta vārdiem runājot,
Par Hartas informatīvo iedarbību saistībā ar visām
Skat. Knutsen, E. S.,
Eiropas Komisija ir atkārtoti atbalstījusi
Šajā ziņā skat. Virgós Soriano, M. un Garcimartín Alférez, F. J.,
Šajā pašā ziņā skat.
Cietušā neaizsargātība, kuras iemesls ir tā sauktais
Pichler, R. no: Hoeren, T. un Sieber, U. (red.),
Šajā ziņā skat.
Tiesa
Skat.
Skat. ASV pieredzi, kur
Skat. spriedumu lietā
Skat. atkal spriedumu lietā
Pichler, R. no: Hoeren, T. un Sieber, U. (red.),
tiesā dalībvalstī, kurā ir reģistrēts personīgo tiesību aizskarošās publikācijas redaktors, kuras kompetencē ir atlīdzināt visus zaudējumus, kas saistīti ar minēto tiesību pārkāpumu, tiesā jebkurā dalībvalstī, kurā publikācija ir tikusi izplatīta un kurā personīgo tiesību subjekts ir cietis goda un cieņas aizskārumu, kura ir kompetenta piespriest atlīdzināt tikai tos zaudējumus, kas radušies tajā valstī, kuras tiesā tas vērsies, vai arī tiesā dalībvalstī, kurā atrodas iesaistīto tiesību un interešu
Skat. it īpaši
Šajā ziņā skat. Martiny, D., no:
Direktīvas 2000/31 preambulas 23. apsvērumā ir pausta šī pati doma, nosakot, ka
Tā tas ir Austrijas, Francijas, Luksemburgas, Čehijas Republikas, Polijas, Portugāles un Slovākijas gadījumā.
Piemēram, Vācija, Beļģija, Kipra, Dānija, Igaunija, Somija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Spānija, Zviedrija, Rumānija un Apvienotā Karaliste.
It īpaši tas sakāms par Vāciju.
Eiropas Parlamenta un Padomes
Álvarez Rubio, J. J. (dir.),
Skat. Sánchez Lorenzo, S.,
tiesā dalībvalstī, kurā ir reģistrēts personisko tiesību aizskarošās publikācijas redaktors, kuras kompetencē ir atlīdzināt visus zaudējumus, kas saistīti ar minēto tiesību pārkāpumu, tiesā jebkurā dalībvalstī, kurā publikācija ir tikusi izplatīta un kurā personīgo tiesību subjekts ir cietis goda un cieņas aizskārumu, kuras kompetencē ir atlīdzināt tikai tos zaudējumus, kas radušies tajā valstī, kuras tiesā tas vērsies, vai arī tiesā dalībvalstī, kurā atrodas iesaistīto tiesību un interešu