<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-687/15</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CJ0687</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:803">EU:C:2017:803</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><DATE ISO="20171025">2017. gada 25. oktobra</DATE> spriedums – Lieta C‑687/15</HT></P><P><HT TYPE="SC">Komisija/Padome (PRK‑15)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20171025">2017. gada 25. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Prasība atcelt tiesību aktu</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Padomes secinājumi par Starptautiskās Telesakaru savienības 2015. gada Pasaules radiosakaru konferenci</KEYWORD><KEYWORD>LESD 218. panta 9. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Atkāpe no paredzētās juridiskās formas</KEYWORD><KEYWORD>Juridiskā pamata nenorādīšana</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑687/15</P><P>par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši LESD 263. pantam, ko <DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembrī</DATE> cēla</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Nicolae</HT> un <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Erlbacher</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Savienības Padomi</HT>, ko pārstāv I. Šulce, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J.‑P. Hix</HT> un <HT TYPE="ITALIC">O</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Segnana</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><P>ko atbalsta</P><INTERVENERS><P><HT TYPE="BOLD">Čehijas Republika</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Smolek</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Vláčil</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Hedvábná</HT>, pārstāvji,</P><P><HT TYPE="BOLD">Vācijas Federatīvā Republika</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">T</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Henze</HT> un <HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Stranz</HT>, pārstāvji,</P><P><HT TYPE="BOLD">Francijas Republika</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Fize</HT>, <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">de</HT> <HT TYPE="ITALIC">Bergues</HT>, <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Fodda</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Colas</HT>, pārstāvji,</P><P><HT TYPE="BOLD">Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Brodie</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Holt</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Robertson</HT>, pārstāvji, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Holmes</HT>, <HT TYPE="ITALIC">barrister</HT>,</P><PARTY.STATUS>personas, kas iestājušās lietā.</PARTY.STATUS></INTERVENERS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], priekšsēdētāja vietnieks A. Ticano [<HT TYPE="ITALIC">A. Tizzano</HT>], palātu priekšsēdētāji L. Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L. Bay Larsen</HT>], Ž. L. da Krušs Vilasa [<HT TYPE="ITALIC">J. L. da Cruz Vilaça</HT>], J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>], E. Levits un K. Vajda [<HT TYPE="ITALIC">C. Vajda</HT>], tiesneši, Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Bonichot</HT>], A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>], K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C. Toader</HT>], A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>] (referente), S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S. Rodin</HT>] un F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts H. Saugmandsgors Ēe [<HT TYPE="ITALIC">H. Saugmandsgaard Øe</HT>],</P><?PAGE NO="2"?><P>sekretāre L. Hjūleta [<HT TYPE="ITALIC">L. Hewlett</HT>], galvenā administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20170502">2017. gada 2. maija</DATE> tiesas sēdi,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20170907">2017. gada 7. septembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz atcelt Eiropas Savienības Padomes secinājumus par Starptautiskās Telesakaru savienības (<HT TYPE="ITALIC">ITU</HT>) 2015. gada Pasaules radiosakaru konferenci (PRK‑15), kas pieņemti <DATE ISO="20151026">2015. gada 26. oktobrī</DATE> Padomes 3419. sanāksmē Luksemburgā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>apstrīdētais akts<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Starptautiskās tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> ir ANO informācijas un sakaru tehnoloģiju specializētā aģentūra. Kā izriet tostarp no tās statūtu 1. panta, <HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> pasaules mērogā piešķir radiofrekvenču spektru un satelītu orbītas un izstrādā tehniskos standartus, lai nodrošinātu tīklu un tehnoloģiju savstarpēju savietojamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> statūtu 2. pantu to veido dalībvalstis un nozaru dalībnieki. Pašlaik 193 valstis ir <HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> dalībvalstis, to skaitā visas Savienības dalībvalstis, savukārt pati Savienība ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>nozares dalībniece<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> statūtu 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Dalībvalstu un Nozaru dalībnieku tiesības un pienākumi<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstīm un Nozaru dalībniekiem ir šajos statūtos un konvencijā paredzētās tiesības un pienākumi.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>attiecībā uz dalību [<HT TYPE="ITALIC">ITU</HT>] darbībās Nozaru dalībniekiem ir atļauts pilntiesīgi piedalīties tās Nozares darbībās, kurā tie ir biedri, ar nosacījumu, ka šo statūtu vai konvencijas atbilstošajās normās nav paredzēts citādi:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tiem ir atļauts, ar nosacījumu, ka tas ir paredzēts atbilstošajās konvencijas tiesību normās un atbilstošajos lēmumos, kas šajā ziņā ir pieņemti Pilnvaroto pārstāvju konferencē, piedalīties Jautājumu un Rekomendāciju, kā arī lēmumu par attiecīgās Nozares darba metodēm un procedūrām pieņemšanā.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> statūtu 4. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> akti<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> redakcija ir šāda:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>[<HT TYPE="ITALIC">ITU</HT>] akti ir:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>šie [<HT TYPE="ITALIC">ITU</HT>] statūti,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> konvencija, un</P></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><P>administratīvie noteikumi.</P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="004.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šo statūtu un konvencijas normas tiek papildinātas ar turpmāk uzskaitītajām administratīvo noteikumu normām, ar ko regulē radiosakaru izmantošanu un kas ir saistoši visām dalībvalstīm:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>radionoteikumi.</P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> statūtu 13. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Radiosakaru konferences un radiosakaru asamblejas<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="013.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pasaules radiosakaru konference ir tiesīga daļēji vai izņēmuma gadījumos pilnīgi grozīt radionoteikumus un izskatīt jebkuru tās kompetencē esošu un tās dienas kārtībā iekļautu pasaules mēroga jautājumu. Citas šīs konferences funkcijas ir noteiktas konvencijā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="013.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pasaules radiosakaru konferences parasti tiek sasauktas reizi trīs vai četros gados; tomēr, ievērojot attiecīgās konvencijas normas, šāda konference nav obligāti jāsasauc, vai arī var tikt sasaukta papildus konference.</ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20020307">2002. gada 7. marta</DATE> Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="108" PAGE.FIRST="33" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 108, 33. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20091125">2009. gada 25. novembra</DATE> Direktīvu 2009/140/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="337" PAGE.FIRST="37" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 337, 37. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>pamatdirektīva<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>), tika pieņemta uz EKL 95. panta pamata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs pamatdirektīvas 8.a panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Radiofrekvenču spektra politikas stratēģiska plānošana un saskaņošana<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> 4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Gadījumos, kad tas vajadzīgs nolūkā nodrošināt Eiropas Kopienas interešu efektīvu koordinēšanu starptautiskajās organizācijās, kas ir kompetentas radiofrekvenču spektra jautājumos, Komisija, maksimāli ņemot vērā [radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG)] atzinumu, var ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei kopējus politikas mērķus.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 9. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pārvaldība<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> 1. punkta otrajā daļā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Piemērojot šo pantu, dalībvalstis ievēro attiecīgos starptautiskos nolīgumus, tostarp <HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> radiosakaru noteikumus, un var ņemt vērā sabiedriskas kārtības apsvērumus.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Arī Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20020307">2002. gada 7. marta</DATE> Lēmums Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="108" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 108, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) tika pieņemts uz EKL 95. panta pamata. Šī lēmuma 1. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Šā lēmuma mērķis ir radīt Kopienā politiku un tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu politisko pieeju koordināciju, un, vajadzības gadījumā, saskaņotus nosacījumus, ņemot vērā tā radio frekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību tajās jomās, uz ko attiecas Kopienas politika, piemēram, elektronisko sakaru, transporta un pētniecības un attīstības (R &amp; D) jomā.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20120314">2012. gada 14. marta</DATE> Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="081" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 81, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>), tika pieņemts uz LESD 114. panta pamata. Šī lēmuma 1. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Mērķis un darbības joma<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Ar šo lēmumu izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu spektra izmantošanas stratēģiskajai plānošanai un saskaņošanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību tajās Savienības politikas jomās, kurās izmanto spektru, piemēram, elektronisko sakaru, pētniecības, tehnoloģiju attīstības, kā arī kosmosa, satiksmes, enerģētikas un audiovizuālās politikas jomās.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Direktīvas 243/2012 10. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Starptautiskās sarunas<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Starptautiskajās sarunās par spektra jautājumiem piemēro šādus principus:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja starptautisko sarunu priekšmets ir Savienības kompetencē, Savienības nostāju nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ja starptautisko sarunu priekšmets ir daļēji Savienības kompetencē un daļēji dalībvalstu kompetencē, Savienība un dalībvalstis cenšas noteikt kopēju nostāju saskaņā ar patiesas sadarbības principa prasībām.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>Pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā Savienība un dalībvalstis sadarbojas saskaņā ar principu par Savienības un tās dalībvalstu vienotu starptautisku pārstāvību.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture un apstrīdētais akts</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>PRK‑15 norisinājās Ženēvā (Šveice) no 2015. gada 2. līdz 27. novembrim. Tajā tika panākta vienošanās pārskatīt radionoteikumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><DATE ISO="20150529">2015. gada 29. maijā</DATE> Komisija, pamatodamās vienlaikus uz LESD 114. panta un 218. panta 9. punkta tiesību normām, iesniedza Padomei priekšlikumu Padomes lēmumam par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem PRK‑15 [COM(2015) 234 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>], kura 1. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Dalībvalstis, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, piedalās Starptautiskās Telesakaru savienības sarunās [PRK‑15] ar mērķi pārskatīt radionoteikumus.</ALINEA><ALINEA>Nostāja, kas sarunu procesā un pārskatīto radionoteikumu pieņemšanas laikā jāieņem Savienības vārdā, ir izklāstīta šā lēmuma pielikumā.</ALINEA><ALINEA>Ja [PRK‑15] laikā attiecībā uz pielikumā izklāstīto tiek izteikti jauni priekšlikumi, par kuriem Savienības nostāja vēl nav formulēta, Savienības nostāja saskaņojama uz vietas, pirms [PRK‑15] dalībnieki tiek aicināti pieņemt pārskatītos radionoteikumus. Šādos gadījumos Savienības nostāja atbilst šā lēmuma pielikumā izklāstītajiem principiem.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Minētā priekšlikuma Padomes lēmumam pielikuma redakcija ir šāda:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>[PRK‑15] sarunu risināšanas un ITU pārskatīto Radionoteikumu pieņemšanas procesā Savienības vārdā būtu jāieņem šāda nostāja.</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Attiecībā uz darba kārtības 1.1. punktu:</TXT><P><LIST TYPE="BULLET"><ITEM><P>1452–1492 MHz joslu un 1427–1452 MHz un 1492–1518 MHz blakusjoslas noteikt starptautisko mobilo telesakaru vajadzībām, vienlaikus aizsargājot pasīvos dienestus joslās zem 1427 MHz;</P></ITEM><ITEM><P>ar koprimāriem nosacījumiem 3400–3800 MHz joslu piešķirt mobilajiem dienestiem un noteikt to Starptautisko mobilo telesakaru vajadzībām;</P></ITEM><ITEM><P>noraidīt 470–694 MHz joslas koprimāru piešķiršanu mobilo dienestu vajadzībām Eiropā;</P></ITEM><ITEM><P>ne pievienot 5350–5470 MHz un 5725–5850 MHz joslu koprimāru piešķīrumu mobilo dienestu vajadzībām, ne arī noteikt minētās joslas, kā arī 5850–5925 MHz joslu, <HT TYPE="ITALIC">IMT</HT> vajadzībām, vienlaikus turpināt pētīt šīs trīs joslas, ar mērķi apsvērt to izmantošanu lokālo radiotīklu vajadzībām, un nodrošināt, ka primārais izmantojums vienmēr tiek aizsargāts.</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Attiecībā uz darba kārtības 1.2. punktu:</TXT><P><LIST TYPE="BULLET"><ITEM><P>apraides dienestam joslās zem 694 MHz noteikt tādus aizsardzības līmeņus, kas atbilst <HT TYPE="ITALIC">Conférence Européenne des Postes et Télécommunications</HT> [Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferences] pētījumu rezultātiem, un kā joslas apakšējo robežfrekvenci noteikt 694 MHz;</P></ITEM><ITEM><P>nepievienot papildu ierobežojumus apraides aizsardzībai 694–790 MHz joslā, tomēr var pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu bezvadu platjoslu un esošo gaisa kuģniecības radionavigācijas sistēmu līdzsvarotu līdzāspastāvēšanu uz ES austrumu robežām 694–790 MHz joslā.</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Attiecībā uz darba kārtības 1.18. punktu – piešķirt 77,5–78 GHz joslu radiolokācijas dienesta vajadzībām un nodrošināt minētās joslas izmantošanu automobiļu radaru vajadzībām, neieviešot pārmērīgus ierobežojumus, bet atzīstot, ka radioastronomijas stacijas būtu jāturpina aizsargāt.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Attiecībā uz darba kārtības 10. punktu – būtu jāatbalsta [2019. gada Pasaules radiosakaru konferences (PRK‑19)] darba kārtības punkts par spektra vajadzībām 5G mobilajām sistēmām, īpašu uzmanību pievēršot jauniem piešķīrumiem joslās virs 6 GHz un kopējai pieejai, lai attiecīgos saderības pētījumus uzsāktu pirms [PRK‑19].</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>[PRK‑15] risinot sarunas par jebkuru attiecīgo grozījumu <HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> Radionoteikumos, nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem, jo īpaši to principu ievērošanu, kas noteikti [pamatdirektīvas] 9. pantā [..] un [Lēmumā Nr. 243/2012], kā arī to, lai netiktu skarta šo aktu paredzamā tālākā izstrāde.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Pēc diskusijām Padomē tā pieņēma apstrīdēto aktu, kurā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>ATGĀDINOT par</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>[Lēmumu Nr. 676/2002];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>noteikumiem, kas iekļauti [pamatdirektīvā], īpaši tās 8.a panta 4. punktu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>[Lēmumu Nr. 243/2012];</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Padomes secinājumiem par Eiropas nostāju Pasaules radiosakaru konferencēs, kas notika 1992., 1997., 2000., 2003., 2007. un 2012. gadā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>būtisko nozīmi, kāda ir bezvadu tehnoloģijām, kurās izmanto frekvenču spektru, lai īstenotu stratēģijas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Eiropa 2020<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> pamatiniciatīvā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Digitālā programma Eiropai<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> noteiktos [Savienības] politikas mērķus nodrošināt ātru platjoslas internetu un panākt, lai digitālais vienotais tirgus radītu noturīgu ekonomisku un sabiedrisku labumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="20100531">2010. gada 31. maija</DATE> secinājumiem par Digitālo programmu Eiropai;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>ŅEMOT VĒRĀ</TXT><P><LIST TYPE="BULLET"><ITEM><P>[RSPG] 2015. gada februāra atzinumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Kopējās politikas mērķi saistībā ar PRK‑15<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>;</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>PAUŽ PLAŠU ATBALSTU šādiem mērķiem, kas jāpanāk PRK‑15, lai sekmīgi īstenotu attiecīgo Savienības politiku.</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Attiecībā uz darba kārtības 1.1. punktu:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i.</NO.P><TXT>1452–1492 MHz joslu un 1427–1452 MHz un 1492–1518 MHz blakusjoslas noteikt [<HT TYPE="ITALIC">IMT</HT>] vajadzībām, vienlaikus aizsargājot pasīvos dienestus joslās zem 1427 MHz. Šī noteikšana neliedz izmantot minētās joslas nekādiem dienestu, kuriem joslas ir piešķirtas, lietojumiem, tostarp aizsardzībai; tā arī neveido prioritāti Radionoteikumos;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii.</NO.P><TXT>ar koprimāriem nosacījumiem 3400–3800 MHz joslu piešķirt mobilajiem dienestiem un noteikt to [starptautisko mobilo telesakaru] vajadzībām, ņemot vērā, ka šai joslai ir svarīga nozīme [mākslīgo zemes] pavadoņu sakaros;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iii.</NO.P><TXT>neatbalstīt nekādas izmaiņas piešķīrumos 470–694 MHz joslā Eiropā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iv.</NO.P><TXT>ne pievienot 5350–5470 MHz un 5725–5850 MHz joslu koprimāru piešķīrumu mobilo dienestu vajadzībām, ne arī noteikt minētās joslas, kā arī 5850–5925 MHz joslu, [starptautisko mobilo telesakaru] vajadzībām, vienlaikus turpināt pētīt šīs trīs joslas, ar mērķi apsvērt to izmantošanu lokālo radiotīklu vajadzībām, un nodrošināt, ka primārais izmantojums vienmēr tiek aizsargāts.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Attiecībā uz darba kārtības 1.2. punktu:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i.</NO.P><TXT>kā joslas apakšējo robežfrekvenci noteikt 694 MHz un atbalstīt Starptautiskās Telesakaru savienības radiosakaru sektora (<HT TYPE="ITALIC">ITU-R</HT>) ieteikumus par aizsardzības līmeņiem apraides pakalpojumam zem 694 MHz, kas atbilst Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferences pētījumu rezultātiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii.</NO.P><TXT>nodrošināt līdzsvarotu līdzāspastāvēšanu starp bezvadu platjoslu un apraidi un nepievienot papildu ierobežojumus, kas pārsniegtu Ženēvas 2006. gada nolīgumā (<HT TYPE="ITALIC">GE‑06</HT> nolīgumā) noteiktos, apraides aizsardzībai 694–790 MHz joslā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iii.</NO.P><TXT>nodrošināt līdzsvarotu piekļuvi starp mobilo dienestu un gaisa kuģniecības radionavigācijas dienestiem (<HT TYPE="ITALIC">aeronautical radionavigation services – ARNS</HT>) pie ES austrumu dalībvalstu robežām un tādējādi atvieglot mobilo dienestu izvietojumu visās [Savienības] valstīs, izmantojot piemērotus radionoteikumu reglamentējošos noteikumus, vienlaikus veicinot mazākos faktiskās nošķirtības attālumus starp <HT TYPE="ITALIC">ARNS</HT> un <HT TYPE="ITALIC">IMT</HT> un atbalstot ES austrumu dalībvalstu tiesības šajā sakarībā.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Attiecībā uz darba kārtības 1.18. punktu – piešķirt 77,5–78 GHz joslu radiolokācijas dienesta vajadzībām, lai atvieglotu automobiļu radaru izvietošanu, neieviešot pārmērīgus ierobežojumus, un atzīst, ka radioastronomijas stacijas būtu jāturpina aizsargāt;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Attiecībā uz darba kārtības 10. punktu – atbalstīt PRK‑19 darba kārtības punktu par spektra vajadzībām 5G mobilajām sistēmām, īpašu uzmanību pievēršot jauniem piešķīrumiem joslās virs 6 GHz un kopējai pieejai, lai attiecīgos saderības pētījumus uzsāktu pirms PRK‑19.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>AICINA DALĪBVALSTIS</TXT><P><LIST TYPE="BULLET"><ITEM><P>PRK‑15 risinot sarunas par jebkuru atbilstīgu grozījumu <HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> Radionoteikumos, īstenot 3. punktā izklāstītos mērķus un ievērot principus, kas ietverti [Lēmumā Nr. 243/2012].</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><?PAGE NO="7"?><ITEM><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>AICINA KOMISIJU</TXT><P><LIST TYPE="BULLET"><ITEM><P>Nevilcinoties ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par PRK‑15 rezultātiem un paņēmieniem, ar kuru palīdzību nodrošināt to, lai Eiropas gatavošanās nākamajai konferencei, kas notiks 2019. gadā (PRK‑19), pilnībā atbilstu Savienības politikai un principiem.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Apstrīdētā akta pieņemšanas brīdī Komisija veica šādu paziņojumu, kas ir ierakstīts Padomes sanāksmes protokolā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Komisija pauž nožēlu, ka Padome, gatavojoties [PRK‑15], ir pieņēmusi secinājumus, nevis lēmumu, kā paredzēts [..] LESD 218. panta 9. punktā. Komisijas ieskatā, šī nostāja ir pretrunā Līgumam un Tiesas judikatūrai [..]. Komisija šajā ziņā patur visas savas tiesības.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi un tiesvedība Tiesā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt apstrīdēto aktu un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Padome lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pilnībā noraidīt prasību un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Padomes prasījumu atbalstam tika atļauts iestāties lietā Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Francijas Republikai un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prasību</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lietā iestājušos dalībvalstu izvirzīto prasības pamatu pieņemamību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Prasības pamatojumam Komisija izvirza vienu pamatu par to, ka Padome, pieņemdama apstrīdēto aktu, nevis lēmumu, kā to piedāvāja Komisija, ir pārkāpusi LESD 218. panta 9. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Savos iestāšanās rakstos Čehijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika un Francijas Republika apstrīd LESD 218. panta 9. punkta piemērojamību šajā lietā, tostarp apgalvojot, ka Savienībai nebija nepieciešamās ārējās kompetences, lai Padome atbilstoši šai tiesību normai noteiktu Savienības vārdā pieņemamās nostājas par PRK‑15 dienas kārtības punktiem, kas ir minēti apstrīdētajā aktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Tomēr lietas dalībnieks, kam saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. pantu ir atļauts iestāties šīs Tiesā izskatīšanai nodotā lietā, nedrīkst grozīt strīda priekšmetu, kā tas ir ierobežots ar galveno lietas dalībnieku prasījumiem un pamatiem. No tā izriet, ka ir pieņemami tikai tie personas, kas iestājusies lietā, argumenti, kuri iekļaujas šo prasījumu un pamatu robežās (it īpaši skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141007">2014. gada 7. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Vācija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑399/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2258">EU:C:2014:2258</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Ir skaidrs, ka galvenie lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka LESD 218. panta 9. punkts ir piemērojams šai lietai. Strīda priekšmets, kura robežas nosaka ar šo galveno lietas dalībnieku prasījumiem un pamatiem, attiecas vienīgi uz to, vai apstrīdētais akts ir pieņemts atbilstoši šajā tiesību normā paredzētajām formas un procesuālajām prasībām. Tātad šī sprieduma 22. punktā minētie dalībvalstu, kas iestājušās lietā, pamati ir uzreiz jānoraida kā nepieņemami.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par vienīgo pamatu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka, pieņemot secinājumus, nevis lēmumu, Padome ir pārkāpusi LESD 218. panta 9. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šajā ziņā Komisija atgādina, ka, pieņemot lēmumu atbilstoši LESD 218. panta 9. punktam, Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu. Turpretī praksē Savienības iestāžu starpā pastāvot viedokļu atšķirības par to, kādi ir piemērojamie balsošanas noteikumi tāda akta kā Padomes secinājumi pieņemšanai. Padome esot vairākkārt uzskatījusi, ka šādus aktus pieņem, pamatojoties uz konsensu, kas nozīmē, ka tos nevar pieņemt, ja kāda no dalībvalstīm tam iebilst. Komisija uzskata, ka šie balsošanas noteikumi nav atbilstoši Līgumiem. Tā uzskata, ka patiesībā no LES 16. panta 3. punkta, kurā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>ja vien Līgumos nav paredzēts citādi, Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, izriet, ka šie akti ir jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. Šī lieta apstiprinot to, ka vēlēšanās iegūt konsensu, nevis kvalificētu balsu vairākumu, var novest pie atšķirīga iznākuma, kas negatīvi ietekmētu Savienības politiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Komisija šajā ziņā apgalvo, ka apstrīdētā akta noteikumi ir atkāpe no tās <DATE ISO="20150529">2015. gada 29. maija</DATE> priekšlikuma. Lielākā daļa grozījumu esot veikti tieši tādēļ, lai apstrīdētā akta saturs atbilstu Padomes izvēlētajai akta formai. Līdz ar to, pirmkārt, apstrīdētajā aktā neesot nevienas norādes par tā juridisko pamatu. Pretēji tam, ko apgalvo Padome, Komisija uzskata, ka šāda nenorādīšana nav tīri formāls pārkāpums. Otrkārt, tā vietā, lai izmantotu detalizētus apsvērumus, ar ko tiktu paskaidroti pieņemamā akta iemesli, Padome esot vienīgi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>atgādinājusi<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> virkni Savienības aktu, kas ir pieņemti attiecīgajā rīcības jomā. Treškārt, Komisija apgalvo, ka tā vietā, lai nolemtu, ka dalībvalstis, rīkodamās kopā Savienības interesēs, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>pieņem<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> noteikta veida nostājas PRK‑15 laikā, no apstrīdētā akta izriet, ka Padome <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>pauž plašu atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> mērķiem, kas ir jāsasniedz PRK‑15 sarunās, un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>aicina dalībvalstis<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> sarunu laikā censties sasniegt noteiktus mērķus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Komisijas ieskatā, šādi rīkodamās, Padome nav pieņēmusi skaidru un saistošu nostāju, kas dalībvalstīm bija jāievēro, tām piedaloties PRK‑15, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, bet drīzāk tā ir paredzējusi pienākumus rīkoties pēc iespējas labāk. Šādi pienākumi tomēr neesot piemēroti, lai nodrošinātu stipru un vienotu Savienības ārējo pārstāvniecību, un tādējādi ar tiem nevarot sasniegt Līgumos noteiktos mērķus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Padome apgalvo, ka, pieņemdama aktu pēc Komisijas priekšlikuma, balstoties uz LESD 218. panta 9. punktu, tā ir noteikusi Savienībai saistošu nostāju, kas jāieņem PRK‑15, atbilstoši šai tiesību normai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Pirmām kārtām, apstrīdētajā aktā esot skaidri noteiktas Savienības prioritātes par katru no PRK‑15 dienaskārtības punktiem, kas ir uzskaitīti Komisijas <DATE ISO="20150529">2015. gada 29. maija</DATE> priekšlikuma pielikumā. Otrām kārtām, apstrīdētajā aktā definētajām nostājām esot saistošs raksturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Attiecībā uz apgalvoto juridiskā pamata nenorādīšanu Padome uzskata, ka šāda nenorādīšana ļaunākajā gadījumā ir tīri formāls pārkāpums, kura sekas nevar būt apstrīdētā akta atcelšana, un tā šajā ziņā norāda, ka Komisija neapstrīd ne to, ka piemērojamais procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts, ne to, ka materiālais juridiskais pamats ir LESD 114. pants.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Attiecībā uz balsošanas kārtību Padome apgalvo, ka, lai gan principā apstrīdētā akta pieņemšanai esot bijis jāpiemēro kvalificēta balsu vairākuma procedūra, fakts, ka bija iespējams panākt vienprātību Padomē šī akta pieņemšanai, nevar nozīmēt to, ka Padome ir rīkojusies, neievērojot LESD 218. panta 9. punktā paredzēto procedūru. Šī iestāde piebilst, ka, tā kā Komisija atstāja negrozītu savu <DATE ISO="20150529">2015. gada 29. maija</DATE> priekšlikumu debašu laikā, kuru noslēgumā tika pieņemta Savienības nostāja, lai ņemtu vērā grozījumus, par ko tobrīd tika panākta vienošanās Padomes dalībvalstu starpā, no LESD 293. panta 1. punkta izriet, ka Padomei bija jālemj vienprātīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Padome uzsver, ka reizēm tā secinājumu formā pieņem noteikta veida aktus, kuri rada tiesiskas sekas vai ir domāti to radīšanai, vienlaikus precizēdama, ka šādā gadījumā tai ir jāievēro Līgumos noteiktās procesuālās prasības atbilstoši piemērojamajam juridiskajam pamatam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šī iestāde apgalvo, ka pretēji tam, uz ko norāda Komisija, fakts, ka apstrīdētais akts ir atkāpe no tās <DATE ISO="20150529">2015. gada 29. maijā</DATE> iesniegtā priekšlikuma, nekādi nepierāda to, ka mēģinājumi panākt konsensu kvalificēta balsu vairākuma vietā var novest pie atšķirīga rezultāta, kas negatīvi ietekmētu Savienības politiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Turklāt Padome norāda, ka Komisijas izvirzītais iebildums par apstrīdētā akta formu ir pretrunā tās patstāvīgajai praksei saistībā ar Savienības nostājas izstrādāšanu iepriekšējām Pasaules radiosakaru konferencēm. Šī iestāde uzskata, ka Komisijas piedāvātā Līgumu interpretācija jūtami apgrūtinātu Savienības starptautisko interešu aizstāvību un aizskartu Līgumos noteikto institucionālo līdzsvaru.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Ar savu vienīgo pamatu Komisija būtībā apgalvo, ka Padome, pieņemdama secinājumus par PRK‑15, nevis lēmumu atbilstoši Komisijas <DATE ISO="20150529">2015. gada 29. maija</DATE> priekšlikumam, ir pārkāpusi LESD 218. panta 9. punktu. Komisija arī pārmet Padomei, ka tā nav norādījusi apstrīdētā akta juridisko pamatu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo tiesību normu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Padome pēc Komisijas [..] priekšlikuma pieņem lēmumu, ar ko [..] nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Pieņemdama apstrīdēto aktu secinājumu formā, Padome tātad ir izvēlējusies citu akta formu, nevis to, kas paredzēta iepriekš minētajā tiesību normā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Padome tomēr apgalvo, ka atbilstoši Līgumam tai ir izvēle par lēmuma formu atbilstoši LESD 218. panta 9. punktam. Šajā lietā materiāli tā esot pieņēmusi lēmumu secinājumu veidā. Padome turklāt uzskata, ka apstrīdētā akta juridiskā pamata neminēšana nav būtisks pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Pirmām kārtām, attiecībā uz apstrīdētā akta formu ir jāatgādina, ka ar Līgumiem ir izveidota kompetenču sadales sistēma starp dažādajām Savienības iestādēm, kura Savienības institucionālajā sistēmā un Savienībai deleģēto uzdevumu izpildē katrai iestādei piešķir savu uzdevumu. Tādējādi LES 13. panta 2. punktā ir paredzēts, ka katra Savienības iestāde darbojas saskaņā ar tai Līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem. Šajā tiesību normā ir izteikts institucionālā līdzsvara princips, kas ir raksturīgs Savienības institucionālajai struktūrai un kas paredz, ka katrai iestādei savas pilnvaras ir jāīsteno, ievērojot citu iestāžu pilnvaras (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160728">2016. gada 28. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑660/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:616">EU:C:2016:616</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tātad, kā to Tiesa ir vairākkārt lēmusi, ciktāl noteikumi par to, kādā veidā Savienības iestādes izsaka savu gribu, ir paredzēti Līgumos un nav ne dalībvalstu, ne arī pašu iestāžu ziņā, tikai Līgumos un tikai īpašos gadījumos iestādei var tikt piešķirtas tiesības grozīt Līgumos noteikto lēmumu pieņemšanas procedūru (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170906">2017. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Slovākija un Ungārija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑643/15 un C‑647/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:631">EU:C:2017:631</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0149">149.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šajā lietā, pirmkārt, ir jāuzsver, ka pretēji tam, ko apgalvo Padome, ar iestāžu praksi vispār un konkrēti – attiecībā uz šo lietu – ar apgalvotu pastāvīgu praksi saistībā ar Savienības nostājas izstrādāšanu Pasaules radiosakaru konferencēm secinājumu veidā, kurai esot pretrunā šajā prasībā aizstāvētā Komisijas nostāja, nevar grozīt Līgumu noteikumus, kas iestādēm ir jāievēro. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Padomes prakse vien nav pietiekama, lai atkāptos no Līguma noteikumiem, un līdz ar to tā nevar radīt Savienības iestādēm saistošu precedentu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080506">2008. gada 6. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Parlaments/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑133/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:257">EU:C:2008:257</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī atzinumu 1/08 (Nolīgumi, ar kuriem grozīti īpašo saistību saraksti atbilstoši <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">GATS</HT></NAME.CASE>), <DATE ISO="20091130">2009. gada 30. novembris</DATE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:739">EU:C:2009:739</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0172">172.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz Padomes argumentāciju, kas balstīta uz <DATE ISO="19811111">1981. gada 11. novembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">IBM</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>60/81</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1981:264">EU:C:1981:264</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 9. punktu, saskaņā ar ko principā nav nozīmes formai, atbilstoši kurai akts vai lēmums ir pieņemts, lai noteiktu, vai tas rada tiesiskas sekas, ir jānorāda, ka no šī sprieduma izrietošā judikatūra ir piemērota, lai noteiktu, vai par aktu var iesniegt prasību atcelt tiesību aktu. Turpretī no tās nekādā gadījumā nevar secināt, ka Savienības iestādēm ir atļauts atkāpties no atbilstošajā Līguma normā paredzētās akta formas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Fakts, ka Savienības iestāde atkāpjas no Līgumos paredzētās juridiskās formas, ir būtisks procedūras noteikumu pārkāpums, kura sekas var būt attiecīgā akta atcelšana, jo šādas atkāpes dēļ pastāv risks radīt neskaidrības par šī akta veidu vai procedūru, kas jāievēro tā pieņemšanai, šādi apdraudot tiesisko noteiktību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Šajā lietā apstrīdētā akta pieņemšana secinājumu formā rada neskaidrības par šī akta juridisko raksturu un piemērošanas jomu. Kā savu secinājumu 69.–72. punktā ir norādījis arī ģenerāladvokāts, ja Padome apgalvo, ka šis akts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>būtībā<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> ir tās pieņemts lēmums, ar ko nosaka Savienības vārdā ieņemamo nostāju PRK‑15, Čehijas Republika un Francijas Republika to kvalificē kā Savienības un dalībvalstu kopējo nostāju un Vācijas Federatīvā Republika to uzskata par saskaņotu nostāju visu dalībvalstu starpā, kam ir Padomes pieņemtu secinājumu forma. Turklāt Padome apgalvo, ka apstrīdētajam aktam ir saistošs raksturs, savukārt Čehijas Republika uzskata, ka šis akts ir juridiski saistošs vienīgi atsevišķās tā daļās, kuras, šīs dalībvalsts ieskatā, aptver aspektus, kas ietilpst Savienības kompetencē, un Vācijas Federatīvā Republika uzskata, ka minētais akts ir nesaistoši secinājumi. Savukārt Komisija apgalvo, ka, pieņemdama apstrīdēto aktu secinājumu formā, Padome ir izvēlējusies juridisku formu, ko parasti izmanto nesaistoša rakstura aktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Turklāt apstrīdētajā aktā izmantotais formulējums vairojot šo neskaidrību. Tik tiešām, lai gan Komisijas <DATE ISO="20150529">2015. gada 29. maija</DATE> priekšlikums bija par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>Padomes lēmumu<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> attiecībā uz nostāju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> PRK‑15, Padome ar apstrīdēto aktu atbilstoši tā 3. punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>ir paudusi plašu atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> virknei mērķu, kas ir jāsasniedz PRK‑15, lai sekmīgi īstenotu attiecīgu Savienības politiku, un atbilstoši tā 4. punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>aicina dalībvalstis<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> īstenot šos mērķus un PRK‑15 sarunu laikā par iespējamajiem <HT TYPE="ITALIC">ITU</HT> radionoteikumu grozījumiem ievērot Lēmumā Nr. 243/2012 izklāstītos principus. Tāpat, kā to ir uzsvērusi Komisija, šādas redakcijas izmantošana nav savienojama ar saistošo spēku, kādam ir jāpiemīt Savienības iestādes lēmumam saskaņā ar LESD 288. pantu. Turklāt ne no viena apstrīdētā akta elementa neizriet, ka dalībvalstīm būtu pienākums PRK‑15 ieņemt nostāju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>Savienības vārdā<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> pretēji tam, kas ir noteikts LESD 218. panta 9. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka, lēmuma vietā, kā tas ir paredzēts LESD 218. panta 9. punktā, pieņemdama secinājumus par PRK‑15, Padome ir pārkāpusi šajā tiesību normā paredzētos būtiskos procedūras noteikumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Otrām kārtām, attiecībā uz faktu, ka apstrīdētajā aktā nav minēts juridiskais pamats, uz ko tas ir balstīts, iesākumā ir jānorāda, ka juridiskā pamata norādīšana ir obligāta, ievērojot kompetences piešķiršanas principu, kurš paredzēts LES 5. panta 2. punktā un atbilstoši kuram Savienība darbojas tikai to kompetenču robežās, ko tai Līgumos piešķīrušas dalībvalstis, lai sasniegtu tajos paredzētos mērķus, gan saistībā ar Savienības iekšējo, gan starptautisko darbību (šajā nozīmē skat. atzinumu <REF.DOC.ECR><NO.CASE>2/94</NO.CASE> (<NAME.CASE>Kopienas pievienošanās ECPAK</NAME.CASE>), <DATE ISO="19960328">1996. gada 28. marts</DATE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:140">EU:C:1996:140</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un spriedumu <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091001">2009. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑370/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:590">EU:C:2009:590</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Pareizai juridiskā pamata izvēlei ir konstitucionāla nozīme, jo, tā kā Savienībai ir vienīgi piešķirtās kompetences, akti, ko tā pieņem, ir jāsasaista ar LESD noteikumiem, ar kuriem tā tiek faktiski pilnvarota šādā nolūkā (atzinums <REF.DOC.ECR><NO.CASE>1/15</NO.CASE> (<NAME.CASE>ES un Kanādas PDR nolīgums</NAME.CASE>), <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:592">EU:C:2017:592</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Turpinot – juridiskā pamata norādīšanai ir īpaša nozīme, lai saglabātu attiecīgo Savienības iestāžu prerogatīvas akta pieņemšanas procedūrā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091001">2009. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑370/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:590">EU:C:2009:590</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Tādējādi izskatāmajā lietā šādai norādei var būt ietekme uz Komisijas un Padomes pilnvarām, kā arī uz katras no tām attiecīgajām lomām apstrīdētā akta pieņemšanas procesā. Juridiskā pamata norādīšana ir arī vajadzīga, lai noteiktu balsošanas kārtību Padomē (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091001">2009. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑370/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:590">EU:C:2009:590</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). It īpaši, tā kā apstrīdētais akts neatbilst nevienam no LESD 218. panta 8. punkta otrajā daļā aprakstītajiem gadījumiem, tad principā Padomei šis akts bija jāpieņem, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar LESD 218. panta 8. punkta pirmās daļas un 9. punkta normām, tās kopā ņemot (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Apvienotā Karaliste/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑81/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2449">EU:C:2014:2449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Turklāt ir jāatgādina, ka juridiskā pamata norādīšana ir obligāta, ņemot vērā pienākumu norādīt pamatojumu, kas izriet no LESD 296. panta. Šis pienākums, kas it īpaši ir attaisnojams ar tiesas pārbaudi, kādu ir jāvar veikt Tiesai, principā ir piemērojams visiem Savienības tiesību aktiem, ar ko tiek radītas tiesiskas sekas (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091001">2009. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑370/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:590">EU:C:2009:590</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Visbeidzot, prasība par tiesisko noteiktību paredz, ka ikviena tiesību akta, ar ko ir paredzēts radīt tiesiskas sekas, obligātajam raksturam ir jābūt pamatotam ar Savienības tiesību normu, kura skaidri ir jānorāda kā juridiskais pamats un kurā ir noteikta forma, kādā tiesību akts ir jāpieņem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160614">2016. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">McBride</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑361/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:434">EU:C:2016:434</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Šajā lietā apstrīdētais akts ir Savienības akts, jo to ir pieņēmusi Padome, un tas rada tiesiskas sekas, jo ar to tiek izvirzīti mērķi, kurus dalībvalstis tiek aicinātas ievērot PRK‑15. No tā izriet, ka Padomei apstrīdētajā aktā bija jānorāda materiālais un procesuālais juridiskais pamats, uz kā tas ir balstīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Turklāt, ja ir taisnība, kā to apgalvo Padome, ka precīzas Līguma normas nenorādīšana var nebūt būtisks trūkums tad, ja akta juridisko pamatu var noteikt, balstoties uz citiem šī akta elementiem, šāda skaidra norāde tomēr ir obligāta tad, ja bez šīs norādes ieinteresētās personas un Tiesa tiek atstātas neziņā par precīzu juridisko pamatu (it īpaši skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160614">2016. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">McBride</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑361/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:434">EU:C:2016:434</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Tomēr šajā lietā tā vietā, lai norādītu apstrīdētā akta juridisko pamatu, Padome šī akta 1. punktā ir vienīgi atgādinājusi attiecīgo juridisko regulējumu un Padomes kā iestādes praksi, un minētā akta 2. punktā tā ir ņēmusi vērā RSPG 2015. gada februāra atzinumu par kopējās politikas mērķiem saistībā ar PRK‑15. No šī konstatējuma, to kombinējot ar tiem, kas izdarīti šī sprieduma 46. punktā, izriet, ka neviens no apstrīdētā akta elementiem neļauj noteikt tā materiālo un procesuālo juridisko pamatu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>No tā izriet, ka nevar skaidri noteikt apstrīdētā akta juridisko pamatu. Šādos apstākļos pretēji tam, ko apgalvo Padome, juridiskā pamata nenorādīšana apstrīdētajā lēmumā nevar tikt uzskatīta par tīri formālu trūkumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091001">2009. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑370/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:590">EU:C:2009:590</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Līdz ar to LESD 218. panta 9. punktā paredzētā atkāpe no juridiskās formas un juridiskā pamata nenorādīšana rada neskaidrību par apstrīdētā akta juridisko raksturu un piemērošanas jomu, kā arī procedūru, kāda ir jāpiemēro tā pieņemšanai, un šāda neskaidrība var vājināt Savienību, tai aizstāvot savu nostāju PRK‑15 (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091001">2009. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑370/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:590">EU:C:2009:590</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka apstrīdētais akts ir jāatceļ.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai šis spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Atbilstoši minētā reglamenta 140. panta 1. punktam Čehijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika un Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">atcelt Eiropas Savienības Padomes secinājumus par Starptautiskās Telesakaru savienības (<HT TYPE="ITALIC">ITU</HT>) 2015. gada Pasaules radiosakaru konferenci (PRK‑15), kas pieņemti <DATE ISO="20151026">2015. gada 26. oktobrī</DATE> Padomes 3419. sanāksmē Luksemburgā;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Čehijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>