(1)

Lai nodrošinātu taisnīgu atbildības sadalījumu, ikgadējai solidaritātes rezervei 2026. gadam būtu jāsniedz efektīvs atbalsts dalībvalstīm, kuras skar migrācijas spiediens, kā noteikts Komisijas Īstenošanas lēmumā ES 2025/2323 (2).

(2)

Ikgadējai 2026. gada solidaritātes rezervei būtu līdzsvaroti un efektīvi jārisina migrācijas situācija 2026. gadā un jāatspoguļo ikgadējās prognozētās solidaritātes vajadzības. Minēto 2026. gada vajadzību novērtējums un atsauces skaitļi katras dalībvalsts taisnīgās daļas aprēķināšanai ir balstīti uz kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem un analīzi, kas iekļauti Komisijas 2025. gada 11. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas ikgadējā patvēruma un migrācijas ziņojums (2025. gads)” (“gada ziņojums”), kurš aptver pārskata periodu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam, un uz 2026. gada prognozi, kā arī uz vidējo atzīšanas rādītāju Savienības līmenī un vidējo atgriešanas rādītāju Savienības līmenī. Komisija izmantoja visu minēto informāciju Īstenošanas lēmuma (ES) 2025/2323 pieņemšanā.

(3)

Ikgadējā ziņojumā par pārskata periodu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam sniegts novērtējums par situāciju patvēruma, uzņemšanas un migrācijas jomā par 12 mēnešu periodu, proti, no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam, visos migrācijas maršrutos un stratēģiska situācijas aina un prognoze par nākamo gadu.

(4)

Komisija Īstenošanas lēmumā (ES) 2025/2323, rīkojoties, ievērojot Regulas (ES) 2024/1351 11. panta 1. punktu, noteica, ka Grieķija, Spānija, Itālija un Kipra ir dalībvalstis, kuras skar migrācijas spiediens. Itālijā un Spānijā migrācijas spiedienu radījis liels krastā izkāpšanu skaits pēc meklēšanas un glābšanas operācijām. Minētajām četrām dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija un Padome par to, vai tās plāno izmantot ikgadējo solidaritātes rezervi 2026. gadam, un būtu jāsniedz informācija par solidaritātes pasākumu veidu un līmeni, kas vajadzīgs, lai risinātu situāciju. Pēc tam četrām minētajām dalībvalstīm vajadzētu būt piekļuvei solidaritātes pasākumiem, kas izveidoti ar ikgadējo solidaritātes rezervi 2026. gadam, un tām nav obligāti jāīsteno savi solītie solidaritātes ieguldījumi.

(5)

Papildus situācijai kopumā tajās četrās dalībvalstīs, kuras identificētas kā dalībvalstis, kuras skar migrācijas spiediens, šo valstu solidaritātes vajadzību noteikšanā ir ņemta vērā arī ikgadējā ziņojumā sniegtā prognoze par turpmāko attīstību un gaidāmā ietekme uz dalībvalstīm, kuras identificētas kā dalībvalstis, kuras skar migrācijas spiediens.

(6)

Solidaritātes vajadzību noteikšanā ir ņemts vērā arī Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) sniegtais atbalsts, kā arī finansiālais atbalsts, ko dalībvalstis, kuras skar migrācijas spiediens, ir saņēmušas attiecīgajā pārskata periodā. Tie ir svarīgi atbalsta pasākumi, kas ietverti pastāvīgajā ES migrācijas atbalsta rīkkopā, kura izveidota ar Regulas (ES) 2024/1351 6. panta 3. punktu.

(7)

Lai līdzsvaroti un efektīvi apzinātu solidaritātes vajadzības, ir nepieciešams ņemt vērā arī esošo neatļautas pārvietošanās līmeni, kurš, neskatoties uz tā samazināšanos, joprojām rada izaicinājumus Savienībā.

(8)

Papildus tam solidaritātes vajadzību noteikšanā tika ņemta vērā situācija Savienībā kopumā, ieskaitot faktu, ka 12 dalībvalstis ir pakļautas migrācijas spiediena riskam, proti, Beļģija, Bulgārija, Vācija, Igaunija, Īrija, Francija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija un Somija un sešas dalībvalstis, kuras saskaras ar ievērojamu migrācijas situāciju, proti, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Horvātija, Austrija un Polija.

(9)

Solidaritātes vajadzību noteikšanā ir ņemts vērā arī pienākums, kas attiecībā uz solidaritātes vajadzību minimālo sasniedzamo līmeni ir noteikts Regulas (ES) 2024/1351 63. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā.

(10)

2026. gada solidaritātes vajadzības ikgadējā Savienības līmeņa solidaritātes rezervē ir 21 000 pārcelšanas gadījumu un 420 miljoni EUR finansiālu ieguldījumu, kas atspoguļo faktu, ka pirmā Savienības ikgadējā migrācijas pārvaldības cikla un solidaritātes solījumu īstenošana tiks sākta no 2026. gada 12. jūnija, kā arī neatbilstīgo ieceļotāju nevienlīdzīgu sadalījumu labuma guvējās dalībvalstīs gadā, un to, ka parasti gada otrajā pusē neatbilstīgo ieceļotāju skaits ir lielāks.

(11)

Tā kā 42 % no migrācijas spiediena skartajās dalībvalstīs notikušajiem neatbilstīgās ieceļošanas gadījumiem pēc meklēšanas un glābšanas operācijām ir notikuši Spānijā un Itālijā, Spānijai un Itālijai ir jādara pieejama attiecīga procentuālā daļa no ikgadējās solidaritātes rezerves 2026. gadam.

(12)

Ievērojot Regulu (ES) 2024/1351, ikgadējai solidaritātes rezervei 2026. gadam ir jānosaka ieguldījumi, attiecībā uz kuriem dalībvalstis uzņēmās solījumus augsta līmeņa ES solidaritātes foruma sanāksmē. Augsta līmeņa ES solidaritātes forums tika sasaukts 2025. gada 13. novembrī, un sanāksmes notika 2025. gada 18. un 27. novembrī, kuru laikā dalībvalstis uzņēmās solījumus attiecībā uz solidaritātes ieguldījumiem.

(13)

Regulas (ES) 2024/1351 56. panta 2. punktā paredzētie trīs solidaritātes pasākumu veidi, proti, pārcelšana, finansiāls ieguldījums un alternatīvi solidaritātes pasākumi, ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem. Tāpēc katra dalībvalsts var izlemt, kāda veida solidaritātes pasākumus tā solīs, tostarp izmantot iespēju solīt vairāku solidaritātes pasākumu veidu kombināciju, kā arī solīt tikai alternatīvus solidaritātes pasākumus. Īstenojot ikgadējo solidaritātes rezervi 2026. gadam kā pirmo ikgadējo solidaritātes rezervi, dalībvalstu solījumi attiecībā uz finansiāliem ieguldījumiem var tikt pielāgoti kā citi solidaritātes atbalsta veidi.

(14)

Pārskata periodā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam un pārejas posmā uz jauno atbildības noteikumu pilnvērtīgu darbību Savienībā ir reģistrēts liels skaits neatļautu kustību. Tāpēc ir jāņem vērā minētā esošā situācija dalībvalstīs ar mērķi palīdzēt efektīvi izveidot ikgadējo solidaritātes rezervi 2026. gadam kā pirmo ikgadējo solidaritātes rezervi. Šajā sākotnējā pārejas posmā, kurš atbilst pārskata periodiem, kuros nav ņemta vērā migrācijas situācija, jo tas prevalē līdz brīdim, kad pilnībā sāk piemērot Regulā (ES) 2024/1351 izklāstītos pamatnoteikumus, pastāv liela iespēja panākt vispārēju solidaritāti un taisnīgu atbildības sadalījumu, pienācīgi atzīstot un uzskaitot to starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kuri pārskata periodā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam ir pārcēlušies no labuma guvējas dalībvalsts uz ieguldītāju dalībvalsti un tajā iesnieguši starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Šajā nolūkā visām ieguldītājām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt solidaritātes ieguldījumu arī, īstenojot citus solidaritātes veidus, tostarp tos, kas ieguldītāju dalībvalstu atbildībā nonākuši minētajā pārskata periodā. Par šādiem citiem solidaritātes atbalsta veidiem ieguldītājām dalībvalstīm un labuma guvējām dalībvalstīm būtu jāvienojas divpusēji un tie būtu jāņem vērā minētā lēmuma īstenošanā, lai atspoguļotu ieguldītāju dalībvalstu obligātas taisnīgās daļas, vienlaikus nodrošinot, ka, pamatojoties uz attiecīgajiem gadījumiem, visas dalībvalstis var taisnīgā un efektīvā veidā īstenot citus solidaritātes atbalsta veidus, ES solidaritātes koordinatoram sekmējot dalībvalstu mijiedarbību un sadarbību nolūkā panākt to līdzsvarotu un efektīvu īstenošanu.

(15)

Ikgadējā solidaritātes rezervē 2026. gadam kā pirmajā solidaritātes rezervē būtu jāatspoguļo tas, ka tās pamatā ir dalībvalstu solījumi, ko tās paudušas laikā, kamēr Regulā (ES) 2024/1351 izklāstītie pamatnoteikumi vēl netiek piemēroti, un ka pirmā Savienības ikgadējā migrācijas pārvaldības cikla un solidaritātes solījumu īstenošana tiks sākta 2026. gada 12. jūnijā. Lai minētajā kontekstā nodrošinātu atbilstošu līdzsvaru starp solidaritāti un atbildību, jo īpaši attiecībā uz situāciju tajās dalībvalstīs, kuras identificētas kā valstis, kuras saskaras ar ievērojamu migrācijas situāciju, ievērojot Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/2323, būtu izņēmuma kārtā jāatzīst, ka minēto dalībvalstu solījumus var attiecīgi pielāgot.

(16)

Šā lēmuma mērķim vajadzētu būt palīdzēt panākt visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībai Savienības līmenī, nodrošinot būtisku pirmo soli Migrācijas un patvēruma akta, tostarp Regulas (ES) 2024/1351, īstenošanā, un veicinot vispārēju saskaņotu rīcību tieši saistītās prioritārajās jomās, jo īpaši tajās, kuras attiecas uz kopīgas Eiropas atgriešanas sistēmas un Savienības saraksta ar drošām izcelsmes valstīm izveidi. Šajā sakarā šim lēmumam vajadzētu palīdzēt mazināt vispārējo spiedienu uz dalībvalstu patvēruma sistēmām un atbalstīt Migrācijas un patvēruma pakta darbību.

(17)

Saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), Īrija 2024. gada 27. jūnija vēstulē paziņoja, ka vēlas pieņemt saistības atbilstoši Regulai (ES) 2024/1351. Īrijas dalība tika apstiprināta Regulā (ES) 2024/1351 ar Komisijas Lēmumu (ES) 2024/2088 (3). Tādējādi Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(18)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,