European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija C


C/2024/1165

26.1.2024

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu

(C/2024/1165)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Nahegauer Landwein”

PGI-DE-A1293-AM01

Paziņojuma datums: 2023. gada 26. oktobris

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Izmaiņu apraksts

a)   Vīna / vīnkopības produktu apraksts un analītiskās un/vai organoleptiskās īpašības

Produkta “Nahegauer Landwein” minimālā dabiskā spirta koncentrācija un minimālais dabiskais misas svars ir norādīti atsevišķā punktā. Saturs nav mainīts. Skaidrības labad ir iekļauts šāds teikums par pagrabā veicamo uzskaiti: “Jāreģistrē misas svars raudzēšanas tvertnē.”

Sniegts arī dažādo produktu organoleptisko īpašību apraksts.

b)   Apgabala robežas noteikšana

Mainīta ar AĢIN “Nahegauer Landwein” apzīmētā produkta ražošanas apgabala robeža.

Uzskaitītas atsevišķās pašvaldības, iekļaujot to kadastrālos numurus.

Precīzu noteikto robežu var redzēt kartēs, kurās parādīti iepriekš minēto pašvaldību teritorijā ietilpstošie vīndārzi, ko norobežo zemesgabali. Minētās kartes var aplūkot tīmekļa vietnē www.ble.de/eu-qualitaetskennzeichen-wein.

Mainīts apgabals, kurā drīkst ražot Landwein. Līdz šim produkta “Nahegauer Landwein” ražošana ir bijusi iespējama tikai Nāes [Nahe] audzēšanas apgabalā. Attiecīgie noteikumi ir saskaņoti ar juridiskajām prasībām un tagad ļauj produktu “Nahegauer Landwein” ražot arī citviet tajā pašā federālajā zemē vai blakus esošā federālajā zemē: “ Landwein drīkst ražot apgabalā, kas nav norādītais audzēšanas apgabals, kurā ievāktas vīnogas un kurš norādīts marķējumā, ja šis ražošanas apgabals atrodas tajā pašā federālajā zemē vai blakus esošā federālajā zemē.”

c)   Vīna vīnogu šķirnes

Produkta specifikācijas 8. punktā (iepriekš — 7. punktā) ir uzskaitītas turpmāk norādītās vīnogu šķirnes.

Baltvīni

‘Albalonga’, ‘Auxerrois’, ‘Bacchus’, ‘Chardonnay’, ‘Ehrenfelser’, ‘Faberrebe’, ‘Freisamer’, ‘Gelber Muskateller’, ‘Grauer Burgunder’, ‘Grüner Silvaner’, ‘Grüner Veltliner’, ‘Hibernal’, ‘Hölder’, ‘Huxelrebe’, ‘Johanniter’, ‘Juwel’, ‘Kanzler’, ‘Kerner’, ‘Kernling’, ‘Morio-Muskat’, ‘Müller Thurgau’, ‘Muskat-Ottonel’, ‘Optima’, ‘Orion’, ‘Ortega’, ‘Perle’, ‘Phoenix’, ‘Prinzipal’, ‘Regner’, ‘Reichensteiner’, ‘Rieslaner’, ‘Roter Muskateller’, ‘Roter Elbling’, ‘Roter Traminer’, ‘Saphira’, ‘Sauvignon Blanc’, ‘5/6 Scheurebe’, ‘Schönburger’, ‘Septimer’, ‘Siegerrebe’, ‘Solaris’, ‘Staufer’, ‘Weißer Burgunder’, ‘Weißer Elbling’, ‘Weißer Riesling’, ‘Würzer’

Sarkanvīni un sārtvīni

‘Accent’, ‘Acolon’, ‘Blauer Frühburgunder’, ‘Blauer Limberger’, ‘Blauer Portugieser’, ‘Blauer Spätburgunder’, ‘Cabernet Cortis’, ‘Cabernet Cubin’, ‘Cabernet Dorio’, ‘Cabernet Dorsa’, ‘Cabernet Franc’, ‘Cabernet Mitos’, ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Dakapo’, ‘Deckrot’, ‘Domina’, ‘Dornfelder’, ‘Dunkelfelder’, ‘Hegel’, ‘Merlot’, ‘Müllerrebe’, ‘Neronet’, ‘Palas’, ‘Regent’, ‘Rondo’, ‘Rotberger’, ‘Saint-Laurent’, ‘Syrah’

GROZĪJUMI

Turpmāk vīnogu šķirnes būs uzskaitītas zem virsrakstiem “Baltogu šķirnes” un “Sarkanogu šķirnes”, nevis “Baltvīni” un “Sarkanvīni un sārtvīni”.

Pievienotas turpmāk uzskaitītās šķirnes.

Baltogu šķirnes

‘Adelfränkisch’, ‘Aromera’, ‘Blauer Silvaner’, ‘Blütenmuskateller’, ‘Bronner’, ‘Cabernet Blanc’, ‘Calardis Blanc’, ‘Calardis Musque’, ‘Chenin Blanc’, ‘Comtessa’, ‘Divona’, ‘Donauriesling’, ‘Floreal’, ‘Gelber Kleinberger’, ‘Gm 6414-39’, ‘Gm 6423-12’, ‘Gm 7519-3’, ‘Gm 7539-4’, ‘Goldmuskateller’, ‘Grünfränkisch’, ‘Muscaris’, ‘Ortlieber’, ‘Osteiner’, ‘Pamina’, ‘Rosa Chardonnay’, ‘Roter Riesling’, ‘Sauvignac’, ‘Sauvignon Gris’, ‘Sauvitage’, Semillion’, ‘Sibera’, ‘Soreli’, ‘Souvignier Gris’, ‘Thurling’, ‘Viognier, Voltis’

Sarkanogu šķirnes

‘Artaban’, ‘Cabaret Noir’, ‘Cabernet Cantor’, ‘Cabernet Carbon’, ‘Cabernet Jura’, ‘Cabertin’, ‘Divico’, ‘FR 628-2005 r’, ‘Gamay Noir’, ‘Gm 6423-7’, ‘Gm 7517-29’, ‘Gm 7519-1’, ‘Gm 7520-1’, ‘Gm 7816-7’, ‘Gm 7838-1’, ‘Kleiner Fränkischer Burgunder’, ‘Laurot’, ‘Monarch’, ‘Muskat-Trollinger’, ‘Pinotin’, ‘Sangiovese’, ‘Satin Noir’, ‘Schwarzblauer Riesling’, ‘VB 91-26-5’, Vidoc’

d)   Piemērojamās prasības

Prasības, kas jāievēro organizācijai, kura pārvalda ACVN/AĢIN

Šāds noteikums, kas atspoguļo spēkā esošos tiesību aktus, tiks saglabāts pat pēc šo tiesību aktu grozīšanas: “100 % ražošanā izmantoto vīnogu jābūt iegūtiem apgabalā, no kura Landwein ieguvis savu nosaukumu, un atlikumcukuru saturs nedrīkst pārsniegt pussausam vīnam paredzēto maksimālo pieļaujamo daudzumu.” Šie noteikumi tagad ir norādīti kā prasība, ko noteikusi organizācija, kura pārvalda ACVN/AĢIN (aizsardzības apvienība), nevis kā valsts tiesību aktos paredzēta prasība. Skaitlis 100 % tagad ir skaidri norādīts un minēts sarakstā, kurā identificēts norobežotais apgabals, kā arī vīnogu šķirņu sarakstā produkta specifikācijā.

Teksts “Produkts “Nahegauer Landwein” drīkst būt gatavots tikai no vīnogām, kas iegūtas vīndārzos, kuri atrodas vīnkopības apgabalā, un kas pieder pie atļautajām vīnogu šķirnēm” ir grozīts šādi: “100 % vīnogu, ko izmanto produkta “Nahegauer Landwein” ražošanā, jābūt iegūtiem produkta specifikācijas 4. punktā uzskaitīto pašvaldību vai kadastrālo vienību teritorijā no produkta specifikācijas 8. punktā atļautajām vīnogu šķirnēm.”

Prasība attiecībā uz atlikumcukuru saturu nav grozīta.

Pievienota šāda prasība attiecībā uz marķējumu:

“Tirgojot ar AĢIN “Nahegauer Landwein” apzīmētus produktus, kuru marķējumā norādīta vīnogu šķirne, drīkst norādīt tikai pastāvošus šķirņu nosaukumus. Atļauta sajaukšana ar jaunu šķirņu vīnogām.

Ja produkts gatavots tikai no jaunu šķirņu vīnogām, to tirgojot, vīnogu šķirne etiķetē nav jānorāda.”

e)   Kontroles struktūra

Specifikācijas 10. punktā ir mainīts kontroles struktūras faksa numurs un uzdevumi. Tas darīts tāpēc, ka Reinzemes-Pfalcas Lauksaimniecības kamera [Landwirtschaftskammer Rheinland-Pfalz — LWK] atbildību par jaunām stādīšanas atļaujām ir nodevusi Federālajam lauksaimniecības un pārtikas birojam [Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung — BLE].

f)   Citi grozījumi

Redakcionālas izmaiņas saskaņā ar ES prasībām. Tās ietver visus grozījumus, kas izdarīti, lai atspoguļotu spēkā esošos tiesību aktus, minot piemērojamos noteikumus vai attiecīgo tekstu svītrojot.

2.   Grozījumu pamatojums

a)   Vīna / vīnkopības produktu apraksts un analītiskās un/vai organoleptiskās īpašības

Minimālā dabiskā spirta koncentrācija un minimālais dabiskais misas svars ir norādīti atsevišķā punktā, lai produkta specifikāciju padarītu skaidrāku. Pārrēķina tabula svītrota tāpēc, ka vairs nav juridiska pamata norādīt minimālo dabisko misas svaru. Tomēr, tā kā ražotāji praksē izmanto Öchslegrade (misas svara skalu), tas arī turpmāk būs iekļauts produkta specifikācijā. Tāpēc norāde par minimālo dabisko spirta koncentrāciju un norāde par minimālo dabisko misas svaru būs apvienotas ar vārdu “un”. Tā tiek skaidri parādīts, ka ražotājiem, kas vēlas tirgot produktus ar nosaukumu “Nahegauer Landwein, ir jāievēro gan minimālās dabiskās spirta koncentrācijas vērtība, gan minimālā dabiskā misas svara vērtība. Lai izvairītos no pārpratumiem attiecībā uz pagrabā veicamo uzskaiti, aizsardzības apvienība ir nolēmusi iekļaut teikumu, ar ko precizē, ka vīna darītavas uzskaitē ir jāreģistrē tikai minimālais misas svars.

Organoleptisko īpašību apraksti ir padarīti niansētāki, lai labāk atspoguļotu dažādos produktus.

b)   Apgabala robežas noteikšana

Izmaiņas apgabala robežās ir labi pārdomātas, un to mērķis ir novērst būtiskus nelabvēlīgus apstākļus Nāes reģiona vīnkopībai, lauksaimniecībai un iekoptajai ainavai, kas izveidojusies laika gaitā. Izmaiņas veiktas tāpēc, ka vīnkopība Nāē, tāpat kā visos tradicionālajos Eiropas vīnkopības apgabalos, gadsimtu gaitā ir attīstījusies attiecīgo kadastrālo vienību konkrētajās ģeogrāfiskajās robežās, un izmaiņu mērķis ir izvairīties no turpmāk aprakstītajiem traucējumiem.

Tā kā vīnkopībā izmantotie augu aizsardzības pasākumi ne vienmēr ir piemēroti citām kultūrām, kvalitātes nodrošināšanas nolūkā ir vajadzīgi norobežoti vīndārzi.

Tāpēc vīndārzu atrašanās līdzās zemei, ko izmanto citiem mērķiem, rada problēmas, no kurām būtu pēc iespējas jāizvairās. Jo vairāk norobežots vīndārzs un mazāk saskares punktu starp vīnkopībai izmantoto zemi un citiem mērķiem izmantoto zemi (laukkopības un augļkopības apgabaliem, ganībām utt.), jo mazāka ir saistītā negatīvā ietekme uz vīnogulāju audzēšanu un kvalitāti. Tas saistīts ar specifiskajām apsaimniekošanas prasībām vīnkopības jomā, salīdzinot ar citām jomām, un jo īpaši attiecībā uz augu aizsardzību. Izmantotie augu aizsardzības līdzekļi dažkārt ievērojami atšķiras, jo īpaši attiecībā uz mērķi, kas ar tiem jāsasniedz, atļauju tos izmantot konkrētai kultūrai un nogaidīšanas periodiem.

Pat ja tiek izmantots pareizs tehniskais aprīkojums un ievēroti labas lauksaimniecības prakses noteikumi, augu aizsardzības līdzekļi netīšas nobīdes dēļ var nonākt blakus esošos zemesgabalos ar atšķirīgu izmantojumu un radīt nevēlamu veģetatīvu kaitējumu nemērķa apgabalos vai konkrētu atlieku klātbūtnes dēļ pasliktināt produktu kvalitāti un tirgojamību. Piemēram, ja, izmantojot sistēmiskas darbības herbicīdus blakus esošos apgabalos, veidojas nevēlama nobīde un ja šāds piesārņojums rodas pirms vīnogulāju ziedēšanas, var tikt ietekmēta augļu aizmešanās. Izmantojot kontaktherbicīdus, nevēlama nobīde var izraisīt skartās lapotnes/dzinumu apdegumus. Problēmas var radīt arī vīnkopībā izmantoto fungicīdu nokļūšana blakus esošā aramzemē. Tā kā augu aizsardzības līdzekļi dažām šajā apgabalā audzētajām kultūrām nav atļauti, atlieku pētījumos, kuru pamatā ir precīza analīze un zemas maksimāli pieļaujamās atlieku robežvērtības, var konstatēt, ka produkcija nav piemērota laišanai tirgū. Tas pats attiecas uz vara preparātiem, ko izmanto bioloģiskā vīna ražošanā. Šādi gadījumi praksē notiek bieži, un tāpēc no tiem būtu jāizvairās. Tas nozīmē, ka blakus esošajos vīndārzos veiktu augu aizsardzības pasākumu rezultātā var tikt bojāta aramzeme, tāpat kā blakus esošajā aramzemē veiktu augu aizsardzības pasākumu rezultātā var tikt bojāta zeme, kas apstādīta ar vīnogulājiem, un tajā audzētās vīnogas.

Daudzas apsaimniekošanas un aizsardzības metodes vīnkopībā ir iespējamas vai rezultatīvas tikai tad, ja tās izmanto apvienotos vīndārzos.

—

Lai nodrošinātu kvalitatīvu vīnu ilgtspējīgu ražošanu, svarīgas ir zemas ietekmes augu aizsardzības stratēģijas, kuras rada ieguvumus attiecībā uz kvalitāti, vidi un ekonomiku.

—

Sen izveidotas un plaši izmantotas metodes, piemēram, vīnogu kožu kontrole ar feromonu slazdiem, darbosies tikai tad, ja šie feromonu slazdi, kas vajadzīgi minēto kaitīgo organismu apmānīšanai un vairošanās ierobežošanai, tiks izvietoti norobežotos vīndārzos tik plašā teritorijā, cik iespējams, vienlaikus maksimāli ierobežojot dārgo praksi divkārši uzstādīt slazdus vīndārza malās (uz robežām ar citām kultūrām, citiem mērķiem izmantotu apgabalu vai veģetāciju).

—

Norobežoti vīndārzi ir vajadzīgi arī no tehniskā un ekonomiskā viedokļa, lai aizsargātu gatavās vīnogas no putniem, kas ar tām barojas vai nodara citu kaitējumu to kvalitātei, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt rezultatīvu aizsardzību.

—

Norobežoti vīndārzi palīdz novērst arī medījumdzīvnieku radīto kaitējumu. Pēdējos gados Nāes apgabalā ir ievērojami palielinājies medījumdzīvnieku nodarītais kaitējums gan lauksaimniecības kultūrām, gan vīndārziem. Šo kaitējumu galvenokārt rada mežacūkas, kā arī stirnas un staltbrieži. Jo īpaši mežacūku populācijas ierobežošana no vīnkopības perspektīvas nepieciešama arī tāpēc, ka Reinzemes-Pfalcas vīnkopji parasti nevar saņemt kompensāciju par kaitējumu, ko vīndārziem nodarījuši savvaļas dzīvnieki. Norobežoti vīndārzi mazina arī ziņojamā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu risku, kas Vācijā ievērojami apdraud lopkopību. Cīņa ar mežacūkām norobežotos vīndārzos ir vienkāršāka un lētāka nekā apgabalos, kurus izmanto dažādu kultūru (piemēram, vīnogu, laukaugu un augļu) audzēšanai un kuros mežacūkām ir patvēruma vietas un pārtikas avoti.

—

Arvien nozīmīgāka kļūst vīndārzu pilienveida apūdeņošanas metode, ko izmanto vīnogulāju audzēšanā, jo īpaši jaunos vīndārzos, un norobežoti vīndārzi ir ieguvums, kad jābūvē vajadzīgā infrastruktūra (akas, caurules u. c.) un jānodrošina tās darbība. Gan kopīgā ūdens ieguve, gan kopīgā pārvades un sadales līniju izmantošana šādos vīndārzos ir efektīvāka un lētāka.

—

Prasības attiecībā uz joslu tīkliem vīndārzos atšķiras no prasībām, kas attiecas, piemēram, uz aramzemi. Ja bijušos vīndārzus vīnkopībai vairs neizmantotu, vīnkopībai paredzētā joslu tīkla dēļ šo vīndārzu zemi varētu būt neiespējami vai ļoti grūti izmantot laukkopībai vai ganībām. Joslu struktūra vīndārzos parasti ir paredzēta transportlīdzekļiem un aprīkojumam, kas ir mazāki un vieglāki par transportlīdzekļiem un aprīkojumu, kuru izmanto laukkopībā. Ja visas šīs joslas būtu jāizveido tā, lai tās izturētu lielāku slodzi, visiem šādas zemes īpašniekiem šajā apgabalā tiktu radīts lielāks finansiālais slogs.

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Nahegauer Landwein” apzīmēto produktu un tā reputāciju raksturo iekoptā ainava, kas izveidojusies laika gaitā, un dabiskā ainava, kurā ietilpst tradicionālie vīndārzi.

—

Vietējiem iedzīvotājiem, reģiona vīna nozares pārstāvjiem, speciālistiem un arī patērētājiem šis reģions saistās ar vīnkopību tradicionālajos nogāzēs izvietotajos vīndārzos, kuri veido ainavu.

—

Zemes izmantošana tradicionālai laukkopībai mainītu dabisko un līdz ar to arī gadsimtu gaitā veidojušos iekopto ainavu.

—

Nav nejaušība, ka vīna reklāmās, rādot vīnkopības reģionu, regulāri tiek izmantoti attēli, kas uzņemti tradicionālajos vīndārzos.

—

Vīnam — kopā ar tradicionālo vīnkopības reģionu un tradicionālajiem vīndārziem — ir liela nozīme arī tūrismā.

—

Daudzi vīni, kas aprakstīti specializētās publikācijās, kuras spēcīgi ietekmē AĢIN “Nahegauer Landwein” atpazīstamību un reputāciju, bieži vien ir iegūti tradicionālos nogāzēs izvietotos vīndārzos (arī Dorsheimer Burgberg, Dorsheimer Pittermännchen, Monzinger Frühlingsplätzchen, Monzinger Halenberg, Niederhäuser Hermannshöhle, Niederhäuser Rosenheck, Norheimer Dellchen un Schlossböckelheimer Felsenberg).

—

Šo nemateriālo faktoru dēļ AĢIN “Nahegauer Landwein” gan tirgotājiem, gan patērētājiem saistās ar pozitīvām emocijām. Pērkot un dzerot Nāes reģiona vīnu, prātā nāk reģiona nogāzes, raisot emocijas un uzjundot atmiņas (piemēram, par brīvdienām vai skaistām ainavām). Tas padara ar AĢIN “Nahegauer Landwein” apzīmēto vīnu īpašu un unikālu.

—

Daudzus tradicionālos vīndārzus varētu apdraudēt aizaugšana ar nevēlamu krūmāju, jo, ņemot vērā vīndārzu nelielo izmēru, īpašības un to, ka bieži vien tajos ir ļoti grūti izmantot lielākas mašīnas, tie nav piemēroti citiem mērķiem kā vien vīnkopībai. Šajos nekoptajos apgabalos pēc tam varētu spontāni sākties nevēlamu kaitīgo organismu, piemēram, punktspārnu drozofilas, saimniekaugu (piemēram, kazeņu) augšana, tādējādi apdraudot blakus esošajos vīndārzos augošo vīnogu veselību un kvalitāti.

No iepriekš izklāstītā pamatojuma izriet, ka vīndārzu kultivēšana apvienotā un, vēlams, norobežotā vietā sniedz daudz dažādu priekšrocību vīndārzu īpašniekiem un operatoriem, kā arī videi. Tāpēc, ņemot vērā daudzos iepriekš izklāstītos trūkumus, jau tā zemajam vairākās vietās izkliedēto vīndārzu īpatsvaram vēl vairāk samazināties nevajadzētu.

Tāpēc apgabals, kurā drīkst ražot produktu “Nahegauer Landwein”, produkta specifikācijā nebūs definēts šaurāk, nekā to atļauj tiesību akti.

c)   Vīna vīnogu šķirnes

Vīnogu šķirņu saraksts bija nepilnīgs; ir pievienotas visas šķirnes, kas iekļautas BLE sarakstā un tiek audzētas Nāes apgabalā, jo tās šajā vīnkopības reģionā jau ir pierādījušas savu vērtību. No minētajām šķirnēm ražotie vīni atbilst produkta specifikācijas prasībām.

Turpmāk vīnogu šķirnes būs uzskaitītas zem virsrakstiem “Baltogu šķirnes” un “Sarkanogu šķirnes”, nevis “Baltvīni” un “Sarkanvīni un sārtvīni”, jo produkta specifikācijā iekļautais vīnogu šķirņu saraksts nosaka, vai var vai nevar audzēt šķirnes, nevis iegūt galaproduktu.

d)   Piemērojamās prasības

Prasības, kas jāievēro organizācijai, kura pārvalda ACVN/AĢIN

Valsts tiesību aktos vairs nav noteikuma par 100 % un noteikuma par atlikumcukuru saturu. Tāpēc šie noteikumi tagad ir norādīti kā prasības, ko noteikusi organizācija, kura pārvalda ACVN/AĢIN (aizsardzības apvienība). Tekstā izdarītie grozījumi (piemēram, skaidri norādot skaitli 100 %) ir paredzēti, lai precizētu sākotnējā noteikuma būtību. Saturs nav mainīts.

Marķēšanas noteikumi ar AĢIN apzīmētos produktus aizsargā pret iespējamu vērtības zaudēšanu.

Marķējuma vizuālie elementi patērētājiem ļoti svarīgi. Ja ar AĢIN apzīmētais produkts tiktu laists tirgū ar etiķetē norādītu jaunu šķirni, tad bez skaidras informācijas patērētājs vai nu nesaprastu, ko šāda norāde nozīmē, vai arī viņam rastos iespaids, ka tas ir eksperimentālas audzēšanas produkts, un tāpēc patērētājam būtu grūti pieņemt lēmumu par produkta pirkšanu vai nepirkšanu. Patērētāji var nezināt, ka tās faktiski ir klasificētas šķirnes, kas jau ir apliecinājušas savu vērtību, un rezultātā viņi šo produktu var novērtēt negatīvi, to pat nenogaršojot. Šādi radies negatīvais iespaids varētu sabojāt iespaidu par visu “Nahegauer Landwein” produktu klāstu, jo šie produkti ir marķēti ar AĢIN “Nahegauer Landwein”, un tādējādi ietekmēt arī ar AĢIN “Nahegauer Landwein” apzīmēto produktu tirdzniecību.

e)   Kontroles struktūra

Mainījies faksa numurs.

Teksts grozīts, lai atspoguļotu piemērojamos tiesību aktus.

f)   Citi grozījumi

Redakcionālas izmaiņas ir jāveic, lai nodrošinātu atbilstību ES prasībām.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums

Nahegauer Landwein

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

1.   Vīns, baltvīns

ĪSS APRAKSTS

Atkarībā no dažādiem ietekmējošiem faktoriem baltvīnu krāsa parasti ir no gaiši dzeltenas, dažkārt ar zaļu nokrāsu, līdz zaļgani dzeltenai, salmu dzeltenai un zeltaini dzeltenai. Atkarībā no vīnogu šķirnes šie vīni var būt arī gaiši sarkanos toņos.

Konkrēti, raudzējot misu iegūtie baltvīni var būt arī oranžā krāsā ar sarkanīgu un brūnu nokrāsu. Baltvīniem var būt arī pastāvīgs vai sakratot manāms dabisks duļķainums (piemēram, no rauga, misas duļķēm vai tanīnu un kristalizācijas nogulsnēm). Tomēr, duļķainums, kas radīts mākslīgi, pievienojot pārstrādes palīglīdzekļus, vai kas radies vīna defektu dēļ, nav pieļaujams.

Atkarībā no vīnogu šķirnes baltvīnu aromātu buķete galvenokārt atgādina svaigu (eksotisko) augļu, dažkārt pat žuvušu augļu, primāros aromātus, bet tajā jūtamas arī ziedu notis, pikanti aromāti vai zālaugu, augu aromāti ar minerālu (piemēram, slānekļa) notīm. Iespējamas arī maigas līdz vidēji intensīvas skaidri iezīmētas oksidatīvas, fenoliem raksturīgas vai reduktīvas notis.

Baltvīnu garša parasti ir no vieglas, maigas, svaigas un dzīvīgas līdz spēcīgai un pilnestīgai ar izsmalcinātām grauzdējuma notīm un sarežģītai ar līdzsvarotu cukuru un skābuma attiecību. Vīniem parasti raksturīgs spirdzinošs skābums un mineralitāte.

Dabiskā spirta koncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt kopējo spirta koncentrāciju, kas ir 11,5 tilp. %.

Ja attiecībā uz analītiskajām īpašībām vērtība nav norādīta, piemēro pašlaik spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārējās analītiskās īpašības

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

2.   Vīns, sarkanvīns

ĪSS APRAKSTS

Atkarībā no vīnogu šķirnes un pagrabā veiktajām darbībām sarkanvīnu krāsa parasti ir no gaiši sarkanas līdz rubīnsarkanai, granātsarkanai un tumši sarkanai, bieži vien ar zilganu, violetu un brūnu nokrāsu. Šiem vīniem var būt arī pastāvīgs vai sakratot manāms dabisks duļķainums (piemēram, no rauga, misas duļķēm vai tanīnu un kristalizācijas nogulsnēm). Tomēr, duļķainums, kas radīts mākslīgi, pievienojot pārstrādes palīglīdzekļus, vai kas radies vīna defektu dēļ, nav pieļaujams.

Atkarībā no vīnogu šķirnes un pagrabā veiktajām darbībām sarkanvīniem parasti piemīt augļains aromāts, kas atgādina ķiršus, sarkanas vai melnas ogas, upenes vai dažkārt žuvušus augļus.

Vidēji miesīgajiem vīniem mēdz būt raksturīgs maigs līdz izteikts skābums un neuzkrītoša tanīnu struktūra, kā arī spēcīgs augļainums. Pilnmiesīgajiem vīniem raksturīgs koncentrēts sarkano vai melno ogu aromāts un var piemist arī pikants un dūmu aromāts. Šajos vīnos mēdz būt maigāka skābuma struktūra, bet spēcīgi tanīni, kas tiem piešķir labu struktūru un labas glabāšanās īpašības.

Dabiskā spirta koncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt kopējo spirta koncentrāciju, kas ir 12 tilp. %.

Ja attiecībā uz analītiskajām īpašībām vērtība nav norādīta, piemēro pašlaik spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārējās analītiskās īpašības

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

3.   Vīns, sārtvīns, Blanc de Noir

ĪSS APRAKSTS

Sārtvīni parasti ir maigi rozā līdz bāli vai gaiši sarkanā krāsā, savukārt Blanc de Noir vīni ir baltvīna krāsā. Šiem vīniem var būt arī pastāvīgs vai sakratot manāms dabisks duļķainums (piemēram, no rauga, misas duļķēm vai tanīnu un kristalizācijas nogulsnēm). Tomēr, duļķainums, kas radīts mākslīgi, pievienojot pārstrādes palīglīdzekļus, vai kas radies vīna defektu dēļ, nav pieļaujams.

Tā kā misa tiek gatavota tāpat kā baltvīnam, šiem vīniem parasti piemīt augļains un svaigs aromāts, kas atgādina sarkanos vai gaiši dzeltenos augļus un ogas. Sārtvīni no sarkanvīniem atšķiras ar to, ka tie parasti ir svaigi, ar mērenāku spirta koncentrāciju un zemāku tanīnu saturu. Šo vīnu struktūra parasti ir no izsmalcinātas līdz pilnestīgai, un to garšai raksturīgs maigs līdz svaigs, dzīvīgs skābums.

Dabiskā spirta koncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt kopējo spirta koncentrāciju, kas ir 11,5 tilp. %.

Ja attiecībā uz analītiskajām īpašībām vērtība nav norādīta, piemēro pašlaik spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārējās analītiskās īpašības

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

4.   Vīns, Rotling

ĪSS APRAKSTS

Šo vīnu krāsa parasti ir bāli līdz intensīvi gaiši sarkana, un to organoleptiskās īpašības ir līdzīgas sārtvīnu īpašībām. To aromāts ir pārsvarā augļains, dažkārt nedaudz pikants, ar ogu, sēkleņu un citrusaugļu notīm. Parasti tiem ir maiga līdz bagātīga garša un svaiga skābuma struktūra. Šiem vīniem var būt arī pastāvīgs vai sakratot manāms dabisks duļķainums (piemēram, no rauga, misas duļķēm vai tanīnu un kristalizācijas nogulsnēm). Tomēr, duļķainums, kas radīts mākslīgi, pievienojot pārstrādes palīglīdzekļus, vai kas radies vīna defektu dēļ, nav pieļaujams.

Dabiskā spirta koncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt kopējo spirta koncentrāciju, kas ir 11,5 tilp. %.

Ja attiecībā uz analītiskajām īpašībām vērtība nav norādīta, piemēro pašlaik spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārējās analītiskās īpašības

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Visi produkti

Īpašā vīndarības metode

Piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

2.   Visi produkti

Attiecīgie ierobežojumi vīnu gatavošanā

Piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

3.   Visi produkti

Audzēšanas metodes

Piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.   Vīns

150 hl no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Produktiem, kuriem atļauts izmantot aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Nahegauer Landwein”, jābūt iegūtiem vīndārzos, kas atrodas šādu pašvaldību un rajonu teritorijā:

Alsenz (4597), Altenbamberg (1978), Auen (2037), Bad Kreuznach (Bad Kreuznach (1942), Bad Münster a. Stein (1976), Bosenheim (1943), Ebernburg (1977), Ippesheim (1945), Planig (1944), Winzenheim (1941)), Bad Sobernheim (Sobernheim (2043)), Bärweiler (2047), Bayerfeld-Steckweiler (4625), Becherbach bei Kirn (2088), Bingen am Rhein (Bingerbrueck (3521)), Bockenau (2003), Boos bei Bad Kreuznach (2001), Braunweiler (2014), Breitenheim (2073), Bretzenheim (1928), Burgsponheim (2004), Callbach (2063), Dalberg (2016), Desloch (2072), Dielkirchen (Dielkirchen (4623), Steingruben (4624)), Dorsheim (1922), Duchroth (1982), Eckenroth (1909), Feilbingert (1980), Finkenbach-Gersweiler (4606), Gaugrehweiler (4596), Gerbach (4627), Guldental (Heddesheim (1927), Waldhilbersheim (1926)), Gutenberg (2009), Hargesheim (2008), Hergenfeld (2010), Hochstätten (1979), Hohenöllen (4683), Hüffelsheim (1997), Kalkofen (4593), Kirschroth (2046), Langenlonsheim (1924), Langenthal (2038), Laubenheim (1923), Lauschied (2048), Lettweiler (2061), Mandel (2006), Mannweiler-Cölln (Cölln (4600), Mannweiler (4599)), Martinstein (2051), Meddersheim (2044), Meisenheim (2069), Merxheim (2045), Monzingen (2041), Münsterappel (4594), Münster-Sarmsheim (3512), Niederhausen (1984), Niederhausen an der Appel (4591), Niedermoschel (4603), Norheim (1985), Nussbaum (2042), Oberhausen an der Appel (4595), Oberhausen an der Nahe (1983), Obermoschel (4604), Oberndorf (4598), Oberstreit (2002), Odernheim am Glan (2050), Offenbach-Hundheim (Offenbach (4701)), Raumbach (2070), Rehborn (2062), Rockenhausen (4631), Roth bei Bad Kreuznach (1906), Roxheim (2007), Rüdesheim (1996), Rümmelsheim (1921), Sankt Katharinen (2013), Schloßböckelheim (1999), Schöneberg bei Bad Kreuznach (1908), Schweppenhausen (1910), Simmertal (2096), Sommerloch (2012), Spabrücken (2017), Sponheim (2005), Staudernheim (2049), Stromberg (1907), Traisen (1986), Unkenbach (4605), Waldalgesheim (Genheim (3511)), Waldböckelheim (2000), Waldlaubersheim (1911), Wallhausen (2011), Warmsroth (Wald-Erbach (1905), Warmsroth (1904)), Weiler bei Bingen (3509), Weiler bei Monzingen (2040), Weinsheim bei Bad Kreuznach (1998), Windesheim (1925), Winterborn (4592), Wolfstein (4658).

Precīzu noteikto robežu var redzēt kartēs, kurās parādīti iepriekš minēto pašvaldību teritorijā ietilpstošie vīndārzi, ko norobežo zemesgabali. Minētās kartes var aplūkot tīmekļa vietnē www.ble.de/eu-qualitaetskennzeichen-wein.

Landwein drīkst ražot apgabalā, kas nav norādītais audzēšanas apgabals, kurā ievāktas vīnogas un kurš norādīts marķējumā, ja šis ražošanas apgabals atrodas tajā pašā federālajā zemē vai blakus esošā federālajā zemē.

7.   Vīna vīnogu šķirnes

 

‘Accent’

 

‘Acolon’

 

‘Adelfränkisch’ — ‘Grüner Adelfränkisch’

 

‘Albalonga’

 

‘Aromera’

 

‘Artaban’

 

‘Auxerrois’ — ‘Auxerrois Blanc’, ‘Pinot Auxerrois’

 

‘Bacchus’

 

‘Blauer Frühburgunder’ — ‘Pinot Noir Précoce’, ‘Pinot Madeleine’, ‘Madeleine Noir’, ‘Frühburgunder’, ‘Pinot Madelaine’

 

‘Blauer Limberger’ — ‘Lemberger’, ‘Blaufränkisch’, ‘Limberger’

 

‘Blauer Portugieser’

 

‘Blauer Silvaner’

 

‘Blauer Spätburgunder’

 

‘Blütenmuskateller’

 

‘Bronner’

 

‘Cabaret Noir’

 

‘Cabernet Blanc’

 

‘Cabernet Cantor’

 

‘Cabernet Carbon’

 

‘Cabernet Cortis’

 

‘Cabernet Cubin’

 

‘Cabernet Dorio’

 

‘Cabernet Dorsa’

 

‘Cabernet Franc’

 

‘Cabernet Jura’

 

‘Cabernet Mitos’

 

‘Cabernet Sauvignon’

 

‘Cabertin’

 

‘Calardis Blanc’

 

‘Calardis Musqué’

 

‘Chardonnay’

 

‘Chenin Blanc’

 

‘Comtessa’

 

‘Dakapo’

 

‘Deckrot’

 

‘Divico’

 

‘Divona’

 

‘Domina’

 

‘Donauriesling’

 

‘Dornfelder’

 

‘Dunkelfelder’

 

‘Ehrenfelser’

 

‘FR 628-2005 r’

 

‘Faberrebe’

 

‘Floreal’

 

‘Freisamer’

 

‘Gamay Noir’

 

‘Gelber Kleinberger’

 

‘Gelber Muskateller’

 

‘Gm 6414-39’

 

‘Gm 6423-12’

 

‘Gm 6423-7’

 

‘Gm 7517-29’

 

‘Gm 7519-1’

 

‘Gm 7519-3’

 

‘Gm 7520-1’

 

‘Gm 7539-4’

 

‘Gm 7816-7’

 

‘Gm 7838-1’

 

‘Goldmuskateller’ — ‘Muskateller’

 

‘Grüner Silvaner’ — ‘Silvaner’, ‘Sylvaner’

 

‘Grüner Veltliner’ — ‘Veltliner’

 

‘Grünfränkisch’

 

‘Hegel’

 

‘Hibernal’

 

‘Huxelrebe’ — ‘Huxel’

 

‘Hölder’

 

‘Johanniter’

 

‘Juwel’

 

‘Kanzler’

 

‘Kerner’

 

‘Kernling’

 

‘Kleiner Fränkischer Burgunder’ — ‘Burgunder Fränkisch Kleiner’

 

‘Laurot’

 

‘Merlot’

 

‘Monarch’

 

‘Morio Muskat’

 

‘Muscaris’

 

‘Muskat Ottonel’ — ‘Muskat-Ottonel’

 

‘Muskat Trollinger’

 

‘Müller Thurgau’ — ‘Rivaner’

 

‘Müllerrebe’ — ‘Schwarzriesling’, ‘Pinot Meunier’

 

‘Neronet’

 

‘Optima 113’ — ‘Optima’

 

‘Orion’

 

‘Ortega’

 

‘Ortlieber’

 

‘Osteiner’

 

‘Palas’

 

‘Pamina’

 

‘Perle’

 

‘Phoenix’ — ‘Phönix’

 

‘Pinotin’

 

‘Prinzipal’

 

‘Regent’

 

‘Regner’

 

‘Reichensteiner’

 

‘Rieslaner’

 

‘Rondo’

 

‘Rosé Chardonnay’ — ‘Chardonnay’, ‘Rosa Chardonnay’, ‘Chardonnay Rosé’

 

‘Rotberger’

 

‘Roter Elbling’ — ‘Elbling Rouge’

 

‘Roter Muskateller’ — ‘Muskateller’, ‘Muscat’, ‘Moscato’

 

‘Roter Riesling’

 

‘Roter Traminer’ — ‘Clevner’, ‘Traminer’

 

‘Ruländer’ — ‘Pinot Grigio’, ‘Grauburgunder’, ‘Grauer Burgunder’, ‘Pino Gris’

 

‘Saint Laurent’ — ‘St. Laurent’, ‘Sankt Laurent’

 

‘Sangiovese’

 

‘Saphira’

 

‘Satin Noir’

 

‘Sauvignac’

 

‘Sauvignon Blanc’ — ‘Muskat Silvaner’

 

‘Sauvignon Gris’

 

‘Sauvitage’

 

‘Scheurebe’

 

‘Schwarzblauer Riesling’

 

‘Schönburger’

 

‘Semillon’

 

‘Septimer’

 

‘Sibera’

 

‘Siegerrebe’

 

‘Solaris’

 

‘Soreli’

 

‘Souvignier Gris’

 

‘Staufer’

 

‘Syrah’

 

‘Thurling’

 

‘VB 91-26-5’

 

‘Vidoc’

 

‘Viognier’

 

‘Voltis’ — ‘Colmar 2011 G’

 

‘Weißer Burgunder’ — ‘Pinot Bianco’, ‘Weißburgunder’, ‘Pinot Blanc’

 

‘Weißer Elbling’ — ‘Elbling’, ‘Kleinberger’

 

‘Weißer Riesling’ — ‘Riesling Renano’, ‘Rheinriesling’, ‘Klingenberger’, ‘Riesling’

 

‘Würzer’

8.   Saiknes apraksts

Vienkāršoti: vīnkopības apgabals atrodas trīsstūrī starp Bingen, Alsenz un Monzingen pilsētām. Apgabals atrodas trīs fiziogrāfiskajās zonās. Tālākajā ziemeļaustrumu daļā vīnkopības apgabalā iesniedzas Hunsrück (Soonwald) pakājes. Apgabala ziemeļu daļa pieder pie Nördliches Oberrheintiefland (Augšreinas ziemeļu zemienes), ko veido Unteres Nahehügelland un Untere Naheebene (Nāes pakalnu lejasdaļa un Nāes līdzenuma lejasdaļa), savukārt dienvidu daļa pieder pie Saar-Nahe-Bergland (Zāras-Nāes pakalniem) Nordpfälzer Bergland (Ziemeļpfalcas augstienē). Šī fiziogrāfiskā struktūra ir reģiona ģeoloģijas aptuvens izklāsts. Vīndārzu apgabals atrodas vidēji 210 metru augstumā virs jūras līmeņa. Vīnkopība Nāes reģionā notiek arī stāvās un ļoti stāvās nogāzēs.

Senākie ieži šajā apgabalā veidojušies devonā. To vidū ir sacietējuši, seni jūras nogulumi (smilšakmens, slāneklis, kvarcīti), kā arī metamorfie ieži (zaļais slāneklis, filīts). Tomēr izplatītākie ir Rotliegend ieži, arī vulkāniskie Rotliegend ieži (latīts, andezīts un bazalts). Vīnogulāji aug arī terciāra nogulumos, ieskaitot upju un piekrastes smiltis un jūras merģeli.

Gada vidējā dienas temperatūra ir 9,3 °C, vidējā temperatūra augšanas sezonā ir 13,8 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 580 mm, un 60 % no tiem vērojami augšanas sezonā.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

nosaka organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN, ja dalībvalstis tā paredzējušas.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

—

100 % vīnogu, ko izmanto produkta “Nahegauer Landwein” ražošanā, jābūt iegūtiem produkta specifikācijas 4. punktā uzskaitīto pašvaldību vai kadastrālo vienību teritorijā no produkta specifikācijas 8. punktā atļautajām vīnogu šķirnēm.

—

Atlikumcukuru saturs vīnā, ko tirgo ar nosaukumu “Landwein”, nedrīkst pārsniegt maksimālo vērtību, kas pieļaujama vīnam ar norādi “pussauss”.

—

Tirgojot ar AĢIN “Nahegauer Landwein” apzīmētus produktus, kuru marķējumā norādīta vīnogu šķirne, drīkst norādīt tikai pastāvošus šķirņu nosaukumus. Atļauta sajaukšana ar jaunu šķirņu vīnogām. Ja produkts gatavots tikai no jaunu šķirņu vīnogām, to tirgojot, vīnogu šķirne etiķetē nav jānorāda.

Saite uz produkta specifikāciju

www.ble.de/eu-qualitaetskennzeichen-wein


(1)   OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1165/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)