1975R2759 — LV — 02.12.2005 — 003.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2759/75

(1975. gada 29. oktobris)

par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju

(OV L 282, 1.11.1975, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

 M1

COUNCIL REGULATION (EEC) No 367/76 of 16 February 1976 (*)

  L 45

1

21.2.1976

►M2

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 1423/78 (1978. gada 20. jūnijs),

  L 171

19

28.6.1978

 M3

KOMISIJAS REGULA (EEK) Nr. 2966/80 (1980. gada 14. novembris),

  L 307

5

18.11.1980

 M4

COUNCIL REGULATION (EEC) No 3768/85 of 20 December 1985 (*)

  L 362

8

31.12.1985

 M5

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 1473/86 (1986. gada 13. maijs),

  L 133

36

21.5.1986

 M6

COUNCIL REGULATION (EEC) No 1475/86 of 13 May 1986 (*)

  L 133

39

21.5.1986

►M7

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 3906/87 (1987. gada 22. decembris),

  L 370

11

30.12.1987

►M8

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 1249/89 (1989. gada 3. maijs),

  L 129

12

11.5.1989

►M9

PADOMES REGULA (EK) Nr. 3290/94 (1994. gada 22. decembris)

  L 349

105

31.12.1994

►M10

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1365/2000 (2000. gada 19. jūnijs),

  L 156

5

29.6.2000

►M11

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1913/2005 (2005. gada 23. novembris),

  L 307

2

25.11.2005


Grozīta ar:

 A1

Grieķijas pievienošanās akts

  L 291

17

19.11.1979

 A2

Austrijas, Zviedrijas un Somijas pievienošanās akts

  C 241

21

29.8.1994



(*)

Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā.




▼B

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2759/75

(1975. gada 29. oktobris)

par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju



EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),

tā kā cūkgaļas tirdzniecības organizācijas pamatnoteikumi kopš to pieņemšanas ir grozīti daudzas reizes; tā kā attiecīgos dokumentus ir grūti izmantot to skaita, sarežģītības un izkliedētības dēļ dažādos Oficiālā Vēstneša numuros, un tāpēc zūd skaidrība, kam vajadzētu būt visu tiesību aktu svarīgākajai pazīmei; tā kā tāpēc tos vajadzētu apvienot vienā dokumentā;

tā kā lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbību un pilnveidošanu vajadzētu pavadīt kopējas lauksaimniecības politikas izveidošanai, īpaši ietverot kopīgu lauksaimniecības tirgus organizāciju, kas atkarībā no produkta var izpausties dažādās formās;

tā kā kopējas lauksaimniecības politikas nolūks ir sasniegt Līguma 39. pantā izklāstītos mērķus; tā kā, lai stabilizētu tirgu cūkgaļas nozarē un nodrošinātu pienācīgu lauksaimnieku dzīves līmeni, vajadzētu pieņemt noteikumus, lai sekmētu piegādes piemērošanu tirgus prasībām un intervences pasākumiem; tā kā intervences pasākumi var izpausties intervences aģentūru iepirkumu veidā; tā kā vajadzētu arī nodrošināt atbalstu privātai uzglabāšanai, jo tas mazāk traucē normālu produkcijas tirdzniecību un var palīdzēt samazināt iepirkumu apjomu intervences aģentūrām; tā kā šādā nolūkā jo īpaši vajadzētu pieņemt noteikumus, lai noteiktu bāzes cenu, pie kuras intervences pasākumi var sākties, un intervences pamatnosacījumus;

tā kā vienota Kopienas cūkgaļas tirgus izveidošana ir saistīta ar vienotas tirdzniecības sistēmas ieviešanu Kopienas ārējās robežās; tā kā tirdzniecības sistēma, kas ietver atmaksājumus par nodokļiem un eksporta kompensācijas, apvienota ar intervences pasākumiem noder Kopienas tirgus stabilizēšanai, jo īpaši neļaujot pasaules tirgus cenu svārstībām ietekmēt cenas Kopienā;

tā kā, lai sasniegtu šo mērķi, parasti būtu pietiekami attiecībā uz importu no trešām valstīm ieviest nodokļus, kas ņem vērā lopbarības graudu cenu atšķirību iespaidu uz izdevumiem lopbarībai Kopienā un pasaules tirgū un vajadzību aizsargāt apstrādes rūpniecību Kopienā;

tā kā Kopienas tirgū ir jānovērš traucējumi, kurus izraisa piedāvājumi pasaules tirgū par pārlieku zemām cenām; tā kā tādēļ jānosaka robežcenas un uzliktie nodokļi jāpalielina par papildu summu, ja piedāvātā cena uz robežas ir zemāka par šīm cenām; tā kā robežcenu sistēma tomēr nedarbosies, ja būs grūti noteikt pietiekami tipisku piedāvājuma cenu visiem produktiem vienā tarifu grupā; tā kā būtu jāizstrādā metode papildu summas aprēķināšanai šādos gadījumos;

tā kā, lai pastāvīgi varētu kontrolēt importa apjomu, vajadzētu pieņemt noteikumus importa licenču sistēmai, ieskaitot noteikumus par drošības naudu, lai garantētu, ka imports tiks veikts;

tā kā noteikumi par kompensācijām eksportam uz trešām valstīm, kas atbilst cenu starpībai Kopienā un pasaules tirgū, varētu palīdzēt nodrošināt Kopienas līdzdalību starptautiskajā cūkgaļas tirdzniecībā; tā kā, lai piešķirtu Kopienas eksportētājiem zināmu drošību attiecībā uz atlīdzības stabilitāti, vajadzētu pieņemt noteikumus, dodot tiesības kompensācijas cūkgaļas nozarē noteikt iepriekš;

tā kā papildus iepriekš aprakstītajai sistēmai vajadzētu pieņemt noteikumus pilnīgai vai daļējai aktīvās apstrādes režīma izmantošanas aizliegšanai, ja to prasa stāvoklis tirgū;

tā kā nodokļu sistēma dod iespēju iztikt bez visiem citiem aizsardzības pasākumiem uz Kopienas ārējām robežām; tā kā kopēja cena un nodokļu struktūra ārkārtējos apstākļos tomēr var izrādīties nepietiekama; tā kā šādos gadījumos, lai neatstātu Kopienas tirgu bez aizsardzības pret traucējumiem, kuri var rasties pēc iepriekš pastāvējušo importa barjeru atcelšanas, Kopienai būtu jādod iespēja tūlīt veikt visus vajadzīgos pasākumus;

tā kā brīvas apgrozības ierobežojumi, ko rada dzīvnieku slimību izplatīšanās novēršanai paredzēto pasākumu pielietošana, var izraisīt grūtības vienas vai vairāku dalībvalstu tirgos; tā kā šādas situācijas novēršanai vajadzētu pieņemt noteikumus ārkārtēju pasākumu ieviešanai tirgus atbalstam;

tā kā, lai veicinātu paredzēto pasākumu īstenošanu, būtu jāizstrādā procedūra ciešas sadarbības nostiprināšanai starp dalībvalstīm un Komisiju Vadības komitejā;

tā kā vienota tirgus izveidi, kas balstīts uz kopēju cenu sistēmu, apdraudētu noteiktu atbalstu piešķiršana; tā kā tāpēc tie Līguma noteikumi, kas ļauj izvērtēt dalībvalstu piešķirtos atbalstus un aizliegt tos, kuri ir nesaderīgi ar kopējo tirgu, būtu jāpiemēro cūkgaļai;

tā kā kopējai cūkgaļas tirgus organizācijai vienlaicīgi atbilstošā veidā jāņem vērā Līguma 39. un 110. pantā izklāstītie mērķi;

tā kā izdevumi, kuri dalībvalstīm rodas šīs regulas piemērošanas izraisīto saistību dēļ, jāsedz Kopienai saskaņā ar 2. un 3. panta noteikumiem Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulā (EEK) Nr. 729/70 par Kopienas lauksaimniecības politikas finansēšanu ( 2 ), kas grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 1566/72 ( 3 ),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.



1. pants

▼M7

1.  Cūkgaļas kopīgā tirgus organizācijā ietilpst cenu un tirdzniecības sistēma, un tā attiecas uz šādiem produktiem:



KN kods

Preču apraksts

a)

ex01 03

Dzīvas mājas sugu cūkas, kas nav tīršķirnes vaislinieki

b)

ex02 03

Svaiga, atdzesēta vai saldēta mājas cūkgaļa

ex02 06

Svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas cūku subprodukti, kas nav paredzēti farmācijas līdzekļu ražošanai

ex02 09 00

Svaigi, dzesināti, saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti cūku tauki bez liesuma (nekausēti)

ex02 10

Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta mājas cūkgaļa un ēdami gaļas subprodukti;

1501 00 11

1501 00 19

Kausēti cūku tauki un pārējie cūku tauki, izspiesti vai neizspiesti, vai ekstrahēti ar šķīdinātāju

c)

1601 00

Desas un līdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas produkti uz šo izstrādājumu bāzes

1602 10 00

Homogenizēti produkti no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm

1602 20 90

Izstrādājumi vai konservi no jebkuru dzīvnieku, izņemot zosis un pīles, aknām

1602 41 10

1602 42 10

1602 49 11 līdz

1602 49 50

Pārējie izstrādājumi vai konservi, kas satur mājas cūkgaļu vai gaļas subproduktus

1602 90 10

Izstrādājumi no jebkuru dzīvnieku asinīm

1602 90 51

Pārējie izstrādājumi vai konservi, kas satur mājas cūku gaļu vai gaļas subproduktus

1902 20 30

Pildīti mīklas izstrādājumi, vārīti vai citādi pagatavoti, kas satur pēc svara vairāk nekā 20 % desu un līdzīgu produktu no jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktiem, ieskaitot jebkāda veida un izcelsmes taukus

▼M8 —————

▼B



I

SADAĻA

Cenas

2. pants

Lai veicinātu tirdzniecības un apvienotu tirdzniecības organizāciju darbību, sekmējot piegādes pielāgošanu tirgus prasībām, Kopienā var veikt šādus pasākumus attiecībā uz 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem:

— pasākumus, lai veicinātu labāku ražošanas, apstrādes un tirdzniecības organizāciju,

— pasākumus, lai uzlabotu kvalitāti,

— pasākumus, lai ļautu izveidot īslaicīgas un ilgtermiņa prognozes, balstoties uz izmantotajiem ražošanas līdzekļiem,

— pasākumus, lai atvieglotu tirgus cenu virzības noteikšanu. Vispārīgos noteikumus attiecībā uz šiem pasākumiem pieņem saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto procedūru.

3. pants

Lai novērstu vai mīkstinātu ievērojamu cenu pazemināšanos var veikt šādus intervences pasākumus:

— atbalstu privātai uzglabāšanai,

— intervences aģentūru iepirkumu.

Atbalstu privātai uzglabāšanai var piešķirt produktiem, kas jānosaka saskaņā ar 5. panta noteikumiem.

▼M7

Intervences aģentūras iepērk svaigus vai dzesinātus liemeņus vai pusliemeņus, kas atbilst kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijai 0203 11 10; tās var iepirkt svaigas vai dzesinātas krūtiņas (cauraugušas), kas atbilst apakšpozīcijai ex020319 15, un svaigus vai dzesinātus neapstrādātus cūku taukus, kas atbilst apakšpozīcijai ex020900 11.

▼B

4. pants

▼M10

1.  2000. gada 1. jūlija bāzes cena standarta kvalitātes gaļai no mājas cūku liemeņiem vai pusliemeņiem, turpmāk nokautās cūkas, ir EUR 1509,39/t.

Standarta kvalitāti definē pēc svara un cūkas liemeņu muskuļaudu satura, ko saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3220/84 2. panta 2. un 3. punktu nosaka šādi:

— liemeņi, kas sver no 60 līdz mazāk nekā 120 kg, – E kategorija,

— liemeņi, kas sver no 120 līdz 180 kg, – R kategorija.

▼B

2.  Intervences pasākumus var veikt tad, kad cūku liemeņu cena Kopienas tirgū, kas noteikta, ņemot vērā cenas katrā dalībvalstī Kopienai raksturīgos tirgos, un novērtēta ar koeficientu, kas parāda katras dalībvalsts cūku ganāmpulka relatīvo lielumu, ir un, domājams, paliks vismaz 103 % no pamata cenas.

3.  Dalībvalstu norīkotās intervences aģentūras veic intervences pasākumus saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti no 5. līdz 7. pantam.

▼M10 —————

▼M8

5.  Padome, lemjot par Komisijas priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu, nosaka Kopienas shēmu cūku liemeņu klasifikācijai.

6.  Piemēro procedūru, kas paredzēta 24. pantā, lai:

— nolemtu veikt intervences pasākumus un dienu, kurā pārtrauc to veikšanu,

— pieņemtu raksturīgo tirgu sarakstu,

— pieņemtu sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.

▼B

5. pants

▼M2

1.  Standarta kvalitātes cūkas liemeņu intervences iepirkuma cena nedrīkst būt lielāka par 92 % vai mazāka par 78 % no pamatcenas.

▼B

2.   ►M9  Standarta kvalitātes produktiem, izņemot cūku liemeņus, iepirkuma cenas veidojas no iepirkuma cenas cūku liemeņiem, ņemot par pamatu attiecību, kas pastāv starp šo produktu un cūku liemeņu tirgus vērtību. ◄

3.  Produktiem, kas nav standarta kvalitātes, iepirkuma cenas atvasina no tām, kas ir spēkā standarta kvalitātes produktiem, atbilstoši ņemot vērā kvalitātes atšķirības attiecībā pret standarta kvalitāti. Šīs cenas piemēro noteiktām kvalitātēm.

4.  Šīs regulas 24. pantā noteikto procedūru piemēro:

a) nosakot produktus, kam piemērojami intervences pasākumi, un precizējot iepērkamo produktu kvalitāti; turklāt, attiecībā uz noteiktiem Kopienas reģioniem dažas svara kategorijas var izslēgt no intervences, ja tās nav tipiskas cūkgaļas ražošanai šajā reģionā;

b) nosakot iepirkšanas cenas un atbalsta apmēru privātai uzglabāšanai;

c) pieņemot sīkākus noteikumus šī panta piemērošanai, jo īpaši nosacījumus, kas reglamentē to produktu iepirkšanu un uzglabāšanu, kam piemēro 3. pantā paredzētos intervences pasākumus;

▼M9

d) nosakot koeficientu, kas raksturo 2. punktā minēto attiecību.

▼B

6. pants

1.  To produktu realizācija, kurus intervences aģentūras iepirkušas saskaņā ar 3., 4. un 5. pantu, notiek tādā veidā, lai būtu novērsti jebkādi tirgus traucējumi un nodrošināta vienlīdzīga pieeja precēm un vienlīdzīga pircēju apkalpošana.

2.  Sīkākus noteikumus šī panta piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz pārdošanas cenām, nosacījumiem izlaišanai no noliktavas un intervences aģentūru iepirkto produktu apstrādei, pieņem saskaņā ar 24. pantā noteikto procedūru.

7. pants

1.  Padome, ar kvalificētu balsu vairākumu lemjot par Komisijas priekšlikumu, pieņem vispārīgos noteikumus atbalsta piešķiršanai privātai uzglabāšanai.

2.  Sīkākus piemērošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 24. pantā noteikto procedūru.

▼M9



II

SADAĻA

Tirdzniecība ar trešām valstīm

8. pants

1.  Ievedot Kopienā vai izvedot no tās kādu no produktiem, kas uzskaitīti 1. pantā, var pieprasīt uzrādīt importa vai eksporta licenci.

Dalībvalstis izsniedz licences jebkuram pretendentam neatkarīgi no uzņēmuma reģistrēšanas vietas Kopienā un, neierobežojot pasākumus, kurus veic, piemērojot 11. un 13. pantu.

Importa un eksporta licences ir derīgas visā Kopienā. Šādu licenču piešķiršana ir atkarīga no nodrošinājuma iemaksas, kas garantē produktu ievešanu vai izvešanu, kamēr nav beidzies licences derīguma termiņš; izņemot force majeure gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja šajā laikā preču ievešana vai izvešana netiek veikta vai to veic tikai daļēji.

2.  Licenču derīguma termiņu un pārējos sīki izstrādātos noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 24. pantā izklāstīto procedūru.

9. pants

Ja šī regula neparedz citādi, 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem produktiem piemēro kopējā muitas tarifa nodokļu likmes.

10. pants

1.  Lai nepieļautu vai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz Kopienas tirgu, kas var rasties dažu 1. pantā uzskaitīto produktu ievešanas rezultātā, ievedot vienu vai vairākus šādus produktus pēc 10. pantā noteiktās nodokļu likmes, jāmaksā papildu ievedmuitas nodoklis, ja ir izpildīti 5. panta nosacījumi Lauksaimniecības nolīgumā, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 228. pantu daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, izņemot gadījumu, ja nepastāv varbūtība, ka preču ievešana var destabilizēt Kopienas tirgu vai ka tās sekas būtu nesamērojamas ar izvirzīto mērķi.

2.  Sprūda cenas, zem kurām drīkst uzlikt papildu ievedmuitas nodokli, ir tās, kuras Kopiena nosūtījusi Pasaules tirdzniecības organizācijai.

Sliekšņa daudzumus, kas jāpārsniedz, lai tiktu uzlikts papildu ievedmuitas nodoklis, nosaka, galvenokārt balstoties uz preču importu Kopienā iepriekšējos trīs gados pirms tā gada, kad sāk izpausties vai var sākt izpausties 1. punktā minētā nelabvēlīgā ietekme.

Šāda iemesla dēļ importa CIF cenas salīdzina ar šā produkta reprezentatīvajām cenām pasaules tirgū vai šā produkta importa tirgū Kopienā.

3.  Importa cenas, kas jāņem vērā, uzliekot papildu ievedmuitas nodokli, nosaka, ņemot par pamatu importa CIF cenas attiecīgajam preču sūtījumam.

4.  Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai saskaņā ar 30. pantā izklāstīto procedūru. Šādos sīki izstrādātos noteikumos jo īpaši precizē:

a) kādiem produktiem uzliek papildu ievedmuitas nodoklis, ievērojot Lauksaimniecības nolīguma 5. panta noteikumus;

b) pārējos kritērijus, kas jāievēro, lai nodrošinātu 1. punkta piemērošanu saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu.

11. pants

1.  Tarifu kvotas 1. pantā uzskaitītajiem produktiem, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, atver un piešķir saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kurus pieņem saskaņā ar 24. pantā izklāstīto procedūru.

2.  Kvotas piešķir, izmantojot vienu no šādām metodēm vai to apvienojumu:

— metode, kas balstās uz hronoloģisko secību, kādā saņemti pieteikumi (“rindas kārtībā” princips),

— metode, pēc kuras kvotas piešķir proporcionāli pieprasītajiem daudzumiem pieteikumu iesniegšanas brīdī (izmantojot “vienlaicīgās izskatīšanas” metodi),

— metode, kas balstās uz tradicionālo tirdzniecības praksi (izmantojot “tradicionālo klientu/jauno pienācēju” metodi).

Var paredzēt citas piemērotas metodes.

Tajās jāizvairās no jebkādas diskriminācijas attiecībā uz ieinteresētajiem uzņēmējiem.

3.  Vajadzības gadījumā izmantojamā piešķiršanas metode pienācīgi izvērtē Kopienas tirgus apgādes prasības un to, ka jānodrošina līdzsvars tirgū, vienlaikus pēc iespējas pievēršoties metodēm, kas, iespējams, pielietotas agrāk saistībā ar kvotām, kuras atbilst 1. punktā minētajām, neierobežojot tiesības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti Urugvajas kārtas sarunās.

4.  Sīki izstrādātie noteikumi, kas minēti 1. punktā, paredz ikgadējas kvotas, kuras vajadzības gadījumā tiek attiecīgi sadalītas gada garumā, un, atkarībā no apstākļiem, paredz arī:

a) garantijas, kas skar produkta pamatīpašības un izcelsmi;

b) tā dokumenta atzīšanu, kuru izmanto kā apliecinājumu a) apakšpunktā minētajām garantijām; un

c) to, kādos apstākļos izsniedzamas importa licences, un to derīguma termiņu.

12. pants

1.  Ja cenas Kopienas tirgū ievērojami pieaug un ja iespējams, ka šis stāvolis turpināsies, tādējādi radot traucējumus vai traucējuma draudus šajā tirgū, drīkst veikt 4. punktā paredzētos pasākumus.

2.  Uzskata, ka pastāv ievērojams cenu pieaugums 1. punkta nozīmē, ja pēc cenu celšanās visos Kopienas reģionos kopumā vidējā cūku liemeņu cena reprezentatīvajos tirgos Kopienā, kas minēti pielikumā Regulai (EEK) Nr. 2123/89, pārsniedz šo cenu vidējo līmeni, kurš novērots trīs iepriekšējos tirdzniecības gados, no 1. jūlija līdz 30. jūnijam, un vajadzības gadījumā koriģēts, pamatojoties uz cikliskajām izmaiņām, kas raksturīgas šīm cenām, papildinot to ar šā vidējā lieluma un spēkā esošo bāzes cenu vidējā lieluma starpību attiecīgajā laikposmā, kā arī ņemot vērā jebkādus bāzes cenas grozījumus salīdzinājumā ar cenu, kas izriet no vidējā lieluma iepriekšminētajā laikposmā.

3.  Ievērojamais cenu pieaugums 1. punkta nozīmē visticamāk turpināsies, ja ir izjaukts līdzsvars starp cūkgaļas piedāvājumu un pieprasījumu, un šis stāvoklis visticamāk saglabāsies, jo īpaši ņemot vērā:

a) to, ka apsēkloto sivēnmāšu skaits un sivēnu cenas ir pakļautas cikliskām svārstībām;

b) aplēses un pētījumus, kas veikti ievērojot 1993. gada 1. jūnija Direktīvu 93/23/EEK par statistiskajiem pētījumiem, kas būtu veicami cūkkopības jomā;

c) cūku liemeņu tirgus cenu tendences tuvākajā nākotnē.

4.  Ja ir spēkā iepriekšējā punktā uzskaitītie nosacījumi, var pieņemt lēmumu par pilnīgu vai daļēju ievedmuitas nodokļu apturēšanu saskaņā ar 24. pantā noteikto procedūru. Vajadzības gadījumā pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai saskaņā ar to pašu procedūru.

13. pants

1.  Tiktāl, ciktāl pastāv vajadzība nodrošināt 1. pantā uzskaitīto produktu eksportu, pamatojoties uz šo produktu kotācijām vai cenām pasaules tirgū un ievērojot ierobežojumus, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu, šādu kotāciju vai cenu un Kopienas cenu starpību drīkst izlīdzināt ar eksporta kompensācijām.

2.  Metodei, ko pielieto, nosakot preču daudzumus, par kuriem pienākas eksporta kompensācijas:

a) vislabāk jāatbilst produkta īpatnībām un stāvoklim attiecīgajā tirgū, tai jāļauj pēc iespējas efektīvāk izmantot esošos resursus, ņemot vērā Kopienas eksporta efektivitāti un struktūru, vienlaikus neradot diskrimināciju starp lielajiem un mazajiem uzņēmējiem;

b) jārada vismazāk administratīvu apgrūtinājumu uzņēmējiem, ņemot vērā piemērošanas prasības;

c) jāizslēdz jebkāda diskriminācija starp ieinteresētajiem uzņēmējiem.

3.  Kompensācijas ir vienādas visā Kopienā. Tās var svārstīties atkarībā no galamērķa, ja to prasa stāvoklis pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās vajadzības.

Kompensācijas nosaka saskaņā ar 24. pantā izklāstīto procedūru. Kompensācijas nosaka ar regulāriem intervāliem, taču bez konkursa izsludināšanas.

To produktu sarakstu, par kuriem pienākas eksporta kompensācija, un šīs kompensācijas summu nosaka vismaz ik pēc trim mēnešiem. Taču kompensācijas apjoms var saglabāties tajā pašā līmenī ilgāk par trim mēnešiem, un vajadzības gadījumā Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes var to grozīt starplaikā.

4.  Nosakot kompensācijas, ņem vērā:

a) pastāvošo stāvokli un turpmākās tendences attiecībā uz:

— cūkgaļas produktu cenām un to pieejamību Kopienas tirgū,

— cūkgaļas produktu cenām pasaules tirgū;

b) to, ka nedrīkst pieļaut traucējumus, kas, iespējams, uz ilgu laiku var izjaukt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu Kopienas tirgū;

c) plānotā preču eksporta ekonomiskos aspektus;

d) ierobežojumus, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu.

Nosakot kompensāciju, īpašu vērību pievērš arī tam, ka jānodrošina līdzsvars starp Kopienas pamatproduktu izmantošanu, ražojot pārstrādātas preces izvešanai uz trešām valstīm, un trešo valstu produktu ievešanu pārstrādei.

Aprēķinot kompensāciju par 1. pantā uzskaitītajiem produktiem, ņem vērā starpību starp cenām Kopienas iekšienē un cenām pasaules tirgū barības graudu daudzumam, kas jāpatērē, ražojot Kopienā vienu kilogramu cūkgaļas, ņemot vērā arī 5. panta 2. punktā minēto koeficientu, gadījumā, ja tas skar nevis cūku liemeņus, bet citus produktus.

5.  Cenu Kopienā, kas minēta 1. punktā, nosaka, pamatojoties uz:

a) cenām, kas iegūtas dažādos tirdzniecības posmos Kopienā;

b) cenām, kas iegūtas eksportprecēm.

Pasaules tirgus cenas, kas minētas 1. punktā, nosaka, ņemot par pamatu:

a) cenas, kas iegūtas trešo valstu tirgos;

b) visizdevīgākās cenas trešās valstīs, kas ir trešo valstu importpreču saņēmējas;

c) ražotāju cenas, kas novērotas trešās eksportētājvalstīs, ņemot vērā, atkarībā no apstākļiem, šo valstu piešķirtās subsīdijas; un

d) Kopienas brīvas robežas franko piedāvājuma cenas.

6.  Kompensācijas piešķir tikai pēc pieteikuma iesniegšanas un pēc attiecīgās eksporta licences uzrādīšanas.

7.  Izvedot 1. pantā uzskaitītos produktus, pienākas kompensācija, kas ir spēkā licences pieteikšanas dienā, un diferencētās kompensācijas gadījumā – kompensācija, kas ir spēkā tajā pašā dienā:

a) attiecībā uz licencē norādīto galamērķi vai atkarībā no apstākļiem;

b) attiecībā uz faktisko galamērķi, ja tas nesakrīt ar licencē norādīto. Šajā gadījumā summa, ko piemēro, nedrīkst pārsniegt summu, kas pienākas par licencē norādīto galamērķi.

Var veikt atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu šā apakšpunkta ļaunprātīgu izmantošanu tā pielāgojamības dēļ.

8.  Attiecībā uz 1. pantā uzskaitītajiem produktiem, par kuriem izmaksā kompensāciju, kā tas paredzēts pārtikas atbalsta pasākumiem, var neievērot 6. un 7. punktu saskaņā ar 24. pantā noteikto procedūru.

9.  Kompensāciju izmaksā, saņemot apstiprinājumu tam, ka:

— produkti izvesti no Kopienas,

— produktu izcelsmes vieta ir Kopiena, izņemot gadījumus, kad piemērojams 10. punkts, un

— diferencētās kompensācijas gadījumā, produkti sasnieguši licencē norādīto galamērķi vai citu galamērķi, par kuru noteikta kompensācija, neierobežojot 7. punkta b) apakšpunktu. Izņēmumi pieļaujami saskaņā ar 24. pantā izklāstīto procedūru, ar nosacījumu, ka nodrošinātas līdzvērtīgas garantijas.

10.  Eksporta kompensācija nepienākas par 1. pantā uzskaitītajiem produktiem, kurus ieved no trešām valstīm un atkal izved trešās valstīs, ja eksportētājs nespēj pierādīt, ka:

— eksportējamais produkts un iepriekš ievestais produkts ir viens un tas pats, un

— to ievedot, nomaksāti visi ievedmuitas nodokļi.

Šādos gadījumos kompensācija par katru produktu atbilst nodoklim, kas iekasēts ievešanas brīdī, ja šis nodoklis ir vienāds ar vai mazāks par piemērojamo kompensāciju; kompensācija ir vienāda ar piemērojamo kompensāciju, ja nodoklis, kuru iekasē ievešanas brīdī, pārsniedz kompensācijas lielumu.

11.  Atbilstību daudzuma ierobežojumiem, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu, nodrošina, pamatojoties uz eksporta sertifikātiem, kas ir spēkā tur paredzētajā pārskata periodā un izmantojami attiecīgajiem produktiem. Attiecībā uz to saistību ievērošanu, kas izriet no Lauksaimniecības nolīguma, eksporta licenču derīgums saglabājas, beidzoties pārskata periodam.

12.  Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, ietverot nesadalītu vai neizmantotu eksportējamo daudzumu pārdales procedūru, pieņem saskaņā ar 24. pantā izklāstīto procedūru.

14. pants

1.  Tiktāl, ciktāl pastāv vajadzība panākt cūkgaļas tirgus kopīgās organizācijas pienācīgu darbību, Padome saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto balsošanas procedūru pēc Komisijas priekšlikuma var atsevišķos gadījumos pilnībā vai daļēji aizliegt režīmu – ievešana pārstrādei attiecībā uz produktiem, kas uzskaitīti 1. pantā un paredzēti 1. pantā uzskaitīto produktu ražošanai.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja rodas 1. punktā minētais stāvoklis ar ārkārtēju steidzamību un Kopienas tirgus pārdzīvo traucējumus vai tam draud traucējumi sakarā ar ievešanu vai izvešanu pārstrādei, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes lemj par vajadzīgajiem pasākumiem; tā informē Padomi un dalībvalstis par šādiem pasākumiem, kas ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus un ir uzreiz veicami. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem šajā sakarā lēmumu nedēļas laikā pēc lūguma saņemšanas.

3.  Jebkura dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē Komisijas lēmumu nedēļas laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Padome, lemjot ar kvalificētu vairākumu, var apstiprināt, grozīt vai atcelt Komisijas lēmumu. Ja Padome trīs mēnešu laikā nepieņem lēmumu, Komisijas lēmumu uzskata par atceltu.

15. pants

1.  Vispārīgos noteikumus kombinētās nomenklatūras interpretēšanai un sīki izstrādātus noteikumus tās piemērošanai piemēro to produktu tarifu klasifikācijai, kurus skar šī regula; tarifu nomenklatūru, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, iekļauj kopējā muitas tarifā.

2.  Ja šī regula vai kāds tās noteikums neparedz citādi, tirdzniecībā ar trešām valstīm aizliegts:

— iekasēt jebkādu maksu, kas ir līdzvērtīga muitas nodoklim,

— ieviest jebkādu kvantitatīvu ierobežojumu vai veikt jebkādu pasākumu, kam ir līdzvērtīgas sekas.

16. pants

1.  Ja sakarā ar preču importu vai eksportu viena vai vairāku 1. pantā uzskaitīto produktu tirgus Kopienā izjūt šo ietekmi vai tam draud nopietni traucējumi, kas var kaitēt Līguma 39. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai, tirdzniecībā ar trešām valstīm drīkst veikt piemērotus pasākumus, kamēr novērš šādus traucējumus vai traucējumu draudus.

Padome, lemjot pēc Komisijas priekšlikuma, saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto balsošanas procedūru pieņem vispārīgus noteikumus šā punkta piemērošanai un nosaka, kādos gadījumos un kādā mērā dalībvalstis drīkst veikt aizsardzības pasākumus.

2.  Ja rodas 1. punktā minētā situācija, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes lemj par vajadzīgajiem pasākumiem; par šādiem pasākumiem, kas ir uzreiz veicami, tā paziņo dalībvalstīm. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem šajā sakarā lēmumu trīs darba dienu laikā pēc lūguma saņemšanas.

3.  Jebkura dalībvalsts var nodod Komisijas lēmumu izskatīšanai Padomē trīs darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Padome sanāk bez kavēšanās. Tā var, lemjot ar kvalificētu vairākumu, grozīt vai atcelt attiecīgo pasākumu.

4.  Šo pantu piemēro, ņemot vērā saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. panta 2. punktu.

▼B



III

SADAĻA

Vispārīgie noteikumi

19. pants

Produktus, kas norādīti 1. panta 1. punktā un kas iegūti vai ražoti no produktiem, uz kuriem neattiecas Līguma 9. panta 2. punkts un 10. panta 1. punkts, nelaiž brīvā apgrozībā Kopienā.

▼M11

20. pants

1.  Lai ņemtu vērā ierobežojumus, kas attiecas uz tirdzniecību Kopienā un ar trešām valstīm un kas ir uzlikti dzīvnieku slimību ierobežošanai pieņemto pasākumu rezultātā, saskaņā ar 24. pantā paredzēto procedūru drīkst veikt ārkārtas pasākumus, lai atbalstītu jebkuru tirgu, ko ir ietekmējuši šādi ierobežojumi. Šos pasākumus drīkst veikt pēc attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu lūguma. Tos drīkst veikt tikai, ja attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis ir veikušas veterinārus un sanitārus pasākumus ātrai epizootiju likvidēšanai, un tikai tādā apjomā un tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs minētā tirgus atbalstam.

2.  Kopiena palīdz finansēt 1. punktā minētos ārkārtas pasākumus, kas attiecas tieši uz veterināriem un sanitāriem pasākumiem, veicot iemaksu, kas ir 50 % no dalībvalstu izdevumiem, vai arī 60 % no tiem, ja apkaro mutes un nagu sērgu.

3.  Ja ražotāji daļēji sedz dalībvalsts izdevumus, dalībvalstis nodrošina, lai tas neizraisa konkurences traucējumus attiecībā uz ražotājiem citās dalībvalstīs.

4.  Līguma 87., 88. un 89. pantu nepiemēro finanšu iemaksām, ko veic dalībvalstis, lai sekmētu 1. punktā minētos pasākumus.

▼B

21. pants

Ja vien šajā regulā nav norādīts citādi, Līguma 92. līdz 94. pantu piemēro 1. panta 1. punktā norādīto produktu ražošanai un tirdzniecībai.

22. pants

Dalībvalstis un Komisija savstarpēji dara zināmu informāciju, kas vajadzīga šīs regulas piemērošanai.

Noteikumus šādas informācijas paziņošanai un izplatīšanai pieņem saskaņā ar 24. pantā noteikto procedūru.

▼M10 —————

▼M10

24. pants

1.  Komisijai palīdz Cūkgaļas pārvaldības komiteja, turpmāk Komiteja.

2.  Ja izdara atsauci uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minētais laika posms ir viens mēnesis.

3.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

▼B

25. pants

Komiteja var izskatīt jebkurus citus jautājumus, ko tai, vai nu pēc paša ierosmes, vai dalībvalsts pārstāvja lūguma, nodevis tās priekšsēdētājs.

26. pants

Šo regulu piemēro tā, lai atbilstošā veidā vienlaikus ievērotu Līguma 39. un 110. pantā izklāstītos mērķus.

27. pants

Ja Itālija izmanto Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2727/75 par labības tirgus kopējo organizāciju ( 4 ) 23. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konkurences traucējumus.

28. pants

1.  Ar šo ir atcelta Padomes 1967. gada 13. jūnija Regula Nr. 121/67/EEK par kopēju cūkgaļas tirgus organizāciju ( 5 ), kas pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 1861/74 ( 6 ).

2.  Visas atsauces uz 1. punktā atcelto regulu jāsaprot kā atsauces uz šo regulu.

Atsauces uz šīs regulas pantiem jālasa saskaņā ar pielikumā doto savstarpējo saistību.

29. pants

Šī regula stājas spēkā 1975. gada 1. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




PIELIKUMS



Savstarpējā atbilstība

Regula Nr. 121/67/EEK

Šī regula

pants 27.

pants 26.

pants 29.

pants 27.



( 1 ) OV C 60, 13.3.1975., 42. lpp.

( 2 ) OV L 94, 28.4.1970., 13. lpp.

( 3 ) OV L 167, 25.7.1972., 5. lpp.

( 4 ) OV L 281, 1.11.1975., 1. lpp.

( 5 ) OV 117, 19.6.1967., 2283./67. lpp.

( 6 ) OV L 197, 19.7.1974., 3. lpp.