1

Ar šo prasību prasītāja section Conseil de la Fédération de la fonction publique européenne (FFPE section Conseil) (Eiropas Civildienesta federācijas Padomes nodaļa (FFPE Padomes nodaļa)), lūdz, pirmkārt, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 3. aprīļa paziņojumu par otrās pārbaudes procedūras iznākumu attiecībā uz prasītāju, ciktāl ar to apturētas prasītājai kā pārstāvju arodbiedrībai vai personāla apvienībai (turpmāk tekstā – “APA”) piešķirtās tiesības (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), un, otrkārt, pamatojoties uz LESD 268. pantu, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas tai nodarīts šī iemesla dēļ.

I.

Tiesvedības priekšvēsture

2

Saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 10.c pantu “katra iestāde var slēgt vienošanos par tās personālu ar pārstāvju [APA]. Šādas vienošanās neizdara grozījumus Civildienesta noteikumos vai citās budžeta saistībās, kā arī neietekmē attiecīgās iestādes darbu. Pārstāvju [APA], kuras ir parakstītājas, darbojas katrā iestādē, kas pakļauta personāla komitejas likumā noteiktajām pilnvarām”.

3

Šīs tiesību normas izpildei Padome un vairākas Padomes Ģenerālsekretariāta (PĢS) APA, tostarp prasītāja, 2006. gada 28. martā Briselē (Beļģija) parakstīja “Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Padomes Ģenerālsekretariāta darbinieku arodbiedrībām un profesionālajām [personāla] apvienībām” (turpmāk tekstā – “nolīgums”), lai noteiktu Padomes APA atzīšanas un pārstāvības kritērijus.

4

Pirmkārt, nolīguma 2. pantā, kas attiecas uz APA atzīšanu, paredzēts princips, ka PĢS personāls oficiāli atzīst APA. Tālab nolīguma 2. panta 2. punkta f) apakšpunktā precizēts, ka tiek atzītas tās APA, kas pierāda, ka tām PĢS ir vismaz 60 biedri, kuriem ir vēlētāja statuss un tiesības piedalīties personāla komitejas vēlēšanās un kuri veic iemaksas savā APA (turpmāk tekstā – “atzīšanas slieksnis”).

5

Atbilstoši nolīguma 13. pantam atzītām APA ir iespēja izmantot PĢS tulkošanas, pavairošanas, izplatīšanas un komunikācijas līdzekļus, tostarp “mājaslapu” tās intraneta vietnē, rīkot sanāksmes PĢS telpās ārpus darba laika, lietot standarta biroju, kopīgot to ar citām atzītām APA un to atbildīgajām personām vai pilnvarotajiem pārstāvjiem piešķirt īpašu atvaļinājumu, kas nepārsniedz četras dienas gadā, lai ļautu piedalīties arodbiedrību sapulcēs vai kongresos ārpus PĢS, kā arī īpašu mācību atvaļinājumu ar arodbiedrībām saistītu jautājumu apguvei līdzīgi kā profesionālajām mācībām.

6

Otrkārt, nolīguma 4. panta 1. punktā, kas attiecas uz APA pārstāvību, noteikts, ka Padome par PĢS pārstāvētām APA uzskata tās atzītās APA, kam šajā iestādē ir vismaz 300 biedri, kuriem ir vēlētāja statuss un tiesības piedalīties personāla komitejas vēlēšanās un kuri veic iemaksas savā APA, tostarp bijušie PĢS ierēdņi vai citi darbinieki, kuri saņem Kopienas pensiju un kuri ir APA biedri, bet ne vairāk kā 50 šādi biedri (turpmāk tekstā – “pārstāvības slieksnis”).

7

Saskaņā ar nolīgumam pievienoto dokumentu “Līdzekļu piešķiršanas kārtība reprezentatīvām arodbiedrības un profesionālajām organizācijām [pārstāvju arodbiedrībām un personāla apvienībām] nolīguma 4. panta nozīmē” (turpmāk tekstā – “pielikums”) PĢS pārstāvju APA var izmantot pagaidu norīkotus darbiniekus, sekretariāta atbalstu, aprīkotus birojus un mobilos tālruņus katram uz pilnu laiku norīkotam darbiniekam, kā arī kopīgu piekļuvi 27 m2 daudzfunkcionālai telpai.

8

Turklāt nolīguma 5. panta 1. punktā, kas attiecas uz konkrētu APA atzīšanas un pārstāvības kritēriju pārbaudi, paredzēts, ka APA priekšsēdētāja deklarācijā neatkarīgai struktūrai, kas izvēlēta, savstarpēji vienojoties, norāda to APA biedru skaitu, kuri parakstījuši nolīgumu (turpmāk tekstā – “APA parakstītājas”), precizējot to biedru skaitu, kas ir PĢS ierēdņi vai citi darbinieki, un to biedru skaitu, kas ir bijušie PĢS ierēdņi vai citi darbinieki un kas saņem Kopienas pensiju.

9

Šajā tiesību normā arī precizēts, ka šī sprieduma 8. punktā minētā neatkarīgā struktūra pārbauda, vai APA parakstītājas tostarp sasniedz atzīšanas un pārstāvības sliekšņus, un nosaka katras pārstāvju APA īpatsvaru (turpmāk tekstā – “pārbaudes procedūra”). Šīs pārbaudes procedūras noslēgumā minētā struktūra savus konstatējumus paziņo attiecīgajām APA un iecēlējiestādei, tomēr neizpaužot nekādu šajā procedūrā iegūtu informāciju.

10

Visbeidzot, nolīguma 5. panta 3. punkta pirmajā daļā noteikts, ka šī sprieduma 8. punktā minēto deklarāciju un pārbaudi veic ik pēc trim gadiem un attiecībā uz jaunu APA – katrreiz, kad jauna organizācija iesniedz pievienošanās pieteikumu.

11

Ar 2022. gada 29. marta paziņojumu PĢS Organizatoriskās attīstības un pakalpojumu ģenerāldirektorāts informēja APA parakstītājas par pārbaudes procedūras veikšanu saskaņā ar nolīguma 5. pantu.

12

2022. gada 3. un 17. maijā PĢS organizēja sanāksmes ar APA parakstītājām, kurās PĢS tām prezentēja pilnvarojuma vēstules projektu, kas bija jānosūta nolīguma 5. pantā minētajai neatkarīgajai struktūrai (turpmāk tekstā – “pirmā pilnvarojuma vēstule”). Šajās sanāksmēs triju APA parakstītāju pārstāvji izteica vēlmi, lai par atsauces datumu, ko minētā struktūra ņem vērā to biedru sarakstu sagatavošanai, noteiktu 2022. gada 31. jūliju (turpmāk tekstā – “pirmais atsauces datums”).

13

2022. gada 17. jūnijā PĢS būtībā informēja APA parakstītājas, ka Briselē reģistrēts tiesu izpildītājs (turpmāk tekstā – “tiesu izpildītājs”) piekritis veikt pārbaudes procedūru un par pirmo atsauces datumu noteikts 2022. gada 31. maijs.

14

2022. gada septembrī tiesu izpildītājs šī sprieduma 13. punktā minētajā pārbaudes procedūrā (turpmāk tekstā – “pirmā pārbaudes procedūra”) izvērtēja APA parakstītāju sniegto informāciju, lai noteiktu, vai tās sasniedz atzīšanas un pārstāvības sliekšņus.

15

2022. gada 20. oktobrī tiesu izpildītājs sagatavoja protokolu, no kura izriet, ka 2022. gada 31. maijā prasītāja nebija sasniegusi atzīšanas slieksni un līdz ar to arī pārstāvības slieksni (turpmāk tekstā – “pirmais protokols”).

16

Ar 2022. gada 24. novembra paziņojumu (turpmāk tekstā – “2022. gada 24. novembra paziņojums”) Padomes ģenerālsekretāre tostarp pieņēma zināšanai, ka prasītāja neatbilst nolīguma 2. panta 2. punkta f) apakšpunktā un 4. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem, un saskaņā ar nolīguma 6. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēto procedūru aicināja to izpildīt minētos kritērijus trīs mēnešu laikā.

17

2022. gada 30. novembrī PĢS intranetā izplatīja paziņojumu, ka atšķirībā no abām pārējām APA parakstītājām prasītāja vairs nesasniedz nolīgumā paredzētos atzīšanas un pārstāvības sliekšņus un ka tai ir trīs mēnešu termiņš, lai labotu šo situāciju.

18

2023. gada 16. janvārī PĢS prasītājai nosūtīja jaunu pilnvarojuma vēstules projektu, kas bija paredzēts tiesu izpildītājam, lai no jauna pārbaudītu tās situāciju saistībā ar atzīšanas un pārstāvības sliekšņiem (turpmāk tekstā – “otrā pārbaudes procedūra”).

19

2023. gada 19. janvārī PĢS un prasītāja piedalījās sanāksmē, kurā, no vienas puses, prasītāja lūdza, lai otrajā pārbaudes procedūrā tiesu izpildītājs sagatavotu tās biedru sarakstu, nosakot atsauces datumu pēc 2023. gada 17. aprīļa (turpmāk tekstā – “otrais atsauces datums”), un, no otras puses, PĢS norādīja, ka atbilstoši tā izpratnei par nolīgumu par otro atsauces datumu jānosaka 2023. gada 28. februāris, jo šis datums atbilst trīs mēnešu termiņa beigām, kas sākās ar 2022. gada 24. novembra paziņojumu.

20

2023. gada martā tiesu izpildītājs otrajā pārbaudes procedūrā izvērtēja prasītājas sniegto informāciju.

21

2023. gada 28. martā tiesu izpildītājs prasītājai nosūtīja otru protokolu, kas datēts ar 2023. gada 27. martu un no kā izriet, ka, ņemot vērā ierēdņu un pārējo darbinieku un bijušo ierēdņu un pārējo darbinieku oficiālos sarakstus, kas sagatavoti attiecīgi 2023. gada 28. februārī un 1. martā, prasītāja atbilst nolīgumā paredzētajiem atzīšanas nosacījumiem, tostarp nolīguma 2. panta 2. punkta f) apakšpunktā paredzētajam kritērijam, bet nesasniedz nolīguma 4. panta 1. punktā paredzēto pārstāvības slieksni (turpmāk tekstā – “otrais protokols”).

22

Ar apstrīdēto lēmumu PĢS informēja prasītāju par tai kā pārstāvju APA no nolīguma 14. panta izrietošo tiesību apturēšanu. PĢS to arī informēja par nolīguma 13. pantā paredzēto resursu saglabāšanu tai kā atzītai APA.

II.

Lietas dalībnieku prasījumi

23

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

atcelt apstrīdēto lēmumu;

–

piespriest Padomei samaksāt simboliski 1 EUR kā atlīdzību par iespējami nodarīto morālo kaitējumu;

–

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

24

Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

noraidīt prasību;

–

piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

III.

Juridiskais pamatojums

A.

Par atcelšanas prasījumiem

25

Atcelšanas prasījumu pamatošanai prasītāja būtībā izvirza trīs pamatus: pirmajā pamatā tiek apgalvots, ka esot pieļauts nolīguma 5. panta pārkāpums un pārkāpumi pirmajā pārbaudes procedūrā; otrajā pamatā tiek apgalvots, ka esot pieļauti no minētā nolīguma izrietošā lojālas sadarbības gara, labas pārvaldības principa, samērīguma principa, kā arī principa par līgumu izpildi labā ticībā pārkāpumi; un trešajā pamatā tiek apgalvots, ka neesot ievērotas pamattiesības uz biedrošanās brīvību.

26

Turklāt, atbildot uz procesa organizatorisko pasākumu, prasītāja būtībā izvirzīja ceturto pamatu, kurā tiek apgalvots, ka apstrīdētajam lēmumam neesot norādīts pietiekams pamatojums.

27

Tā kā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pamatojuma neesamība vai nepietiekamība ir uzskatāma par būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu LESD 263. panta izpratnē un ir absolūts pamats, ko Savienības tiesa attiecīgā gadījumā var izvirzīt pēc savas ierosmes (skat. spriedumu, 2023. gada 12. jūlijs, Eurecna/Komisija, T‑377/21, EU:T:2023:398, 18. punkts un tajā minētā judikatūra), Vispārējā tiesa, ņemot vērā būtiskos lietas apstākļus, uzskata par lietderīgu lemt par ceturto pamatu un pēc tam secīgi izskatīt trīs pārējos prasītājas izvirzītos pamatus.

1.

Par ceturto pamatu, kas attiecas uz nepietiekamu apstrīdētā lēmuma pamatojumu

28

Prasītāja būtībā apgalvo – tā kā apstrīdētā lēmuma spēkā esamība balstās uz pārstāvības sliekšņa neievērošanu, otrajā protokolā esot bijis skaidri jānorāda precīzs biedru skaits, ko tiesu izpildītājs bija ņēmis vērā, lai secinātu, ka prasītāja nav sasniegusi šo slieksni. Tādējādi tā nevarot saprast nedz iemeslus, kuru dēļ tā neesot sasniegusi šo slieksni, nedz arī apstrīdētā lēmuma būtisko pamatojumu, kas ļautu tai aizstāvēt savas tiesības, un līdz ar to neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, kas noteikts Savienības iestāžu aktiem.

29

Padome apstrīd prasītājas apgalvojumus.

30

Šajā ziņā saskaņā ar iedibināto judikatūru LESD 296. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā prasītais pamatojums Savienības iestāžu aktiem jāpielāgo konkrētā akta būtībai un tajā skaidri un nepārprotami jānorāda tās iestādes argumentācija, kura izdevusi aktu, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentā tiesa veikt pārbaudi. Pamatojuma norādīšanas prasība jāvērtē, ņemot vērā visus lietas apstākļus, tostarp akta saturu, norādītā pamatojuma būtību un akta adresātu vai citu ar šo aktu tieši un individuāli skarto personu iespējamo interesi saņemt skaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojums atbilst iepriekš minēto tiesību normu prasībām, jāvērtē, ņemot vērā ne tikai tā formulējumu, bet arī kontekstu, kā arī visu attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 31. maijs, Groningen Seaports u.c./Komisija, T‑160/16, nav publicēts, EU:T:2018:317, 78. punkts).

31

Turklāt pamatojuma neesamību var konstatēt pat tad, ja konkrētajā lēmumā ir ietverti noteikti pamatojuma elementi. Tādējādi pretrunīgs vai nesaprotams pamatojums ir līdzvērtīgs pamatojuma neesamībai. Tas pats attiecas uz gadījumu, kad attiecīgajā lēmumā ietvertie pamatojuma elementi ir tik nepilnīgi, ka tie nekādi neļauj tā adresātam lēmuma pieņemšanas kontekstā saprast autora argumentāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 11. jūnijs, Komisija/Di Bernardo, C‑114/19 P, EU:C:2020:457, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Šajā gadījumā, pirmkārt, apstrīdētajā lēmumā precizēts, ka otrās pārbaudes procedūras veikšanai pieaicinātais tiesu izpildītājs ziņojumu sniedzis 2023. gada 28. martā un saskaņā ar šo ziņojumu prasītāja atbilst nosacījumiem, lai to uzskatītu par atzītu APA, bet ne par pārstāvju APA.

33

Otrkārt, no otrajā protokolā ietvertajām norādēm, uz kurām ir tieša atsauce apstrīdētajā lēmumā, izriet, ka, ņemot vērā konkrēti PĢS ierēdņu un pārējo darbinieku oficiālo sarakstu, kas sagatavots 2023. gada 28. februārī, un PĢS bijušo ierēdņu un pārējo darbinieku oficiālo sarakstu, kas sagatavots 2023. gada 1. martā, no vienas puses, prasītāja sasniedza nolīguma 2. panta 2. punkta f) apakšpunktā paredzēto vismaz 60 biedru atzīšanas slieksni, bet, no otras puses, tā nesasniedza nolīguma 4. panta 1. punktā paredzēto vismaz to 300 biedru pārstāvības slieksni, kuriem ir vēlētāja statuss un tiesības piedalīties personāla komitejas vēlēšanās un kuri veic iemaksas, un konstatētā atšķirība nebija mazāka par 20 biedriem.

34

Tālab jākonstatē, ka apstrīdētais lēmums, kas pieņemts atbilstoši prasītājas parakstītajam nolīgumam, tika pieņemts pēc tam, kad 2023. gada 28. martā tiesu izpildītājs tai zināmā kontekstā nosūtīja otro protokolu.

35

Turklāt apstrīdētajā lēmumā, konkrēti atsaucoties uz nolīgumu un otro protokolu, ir izklāstīti gan juridiskie, gan faktiskie apstākļi, kuriem bija būtiska nozīme šī lēmuma sistēmā un kuri ļāva gan prasītājai, gan Vispārējai tiesai izvērtēt tā tiesiskumu.

36

Taisnība, ka nedz apstrīdētajā lēmumā, nedz otrajā protokolā saskaņā ar nolīguma 5. panta 1. punkta otro daļu nav minēts precīzs to biedru skaits, kurus tiesu izpildītājs ir ņēmis vērā, lai secinātu, ka prasītāja nesasniedz pārstāvības slieksni.

37

Tomēr no apstrīdētā lēmuma, lasot to kopsakarā ar otro protokolu, izriet, ka to prasītājas biedru skaits, kurus uzskaitījis tiesu izpildītājs, bija, no vienas puses, vienāds ar vai lielāks par atzīšanas slieksni, bet, no otras puses, mazāks par pārstāvības slieksni un konstatētā atšķirība nebija mazāka par 20 biedriem vai arī biedru skaits bija robežās no 60 līdz 280 biedriem.

38

Tādējādi apstrīdētā lēmuma pamatojums nav nedz pretrunīgs, nedz nesaprotams un tajā skaidri un nepārprotami norādīta tā autora argumentācija.

39

Tāpēc ceturtais pamats, kas attiecas uz nepietiekamu pamatojumu, jānoraida kā nepamatots.

2.

Par pirmo pamatu, kas attiecas uz nolīguma 5. panta pārkāpumu un pārkāpumiem pirmajā pārbaudes procedūrā

40

Pirmajam pamatam būtībā ir divas daļas: pirmā attiecas uz nolīguma 5. panta pārkāpumu pirmajā pārbaudes procedūrā, un otrā – uz pārkāpumiem pirmajā protokolā.

41

Padome apstrīd prasītājas apgalvojumus.

42

Iesākumā jākonstatē, ka prasītāja ar šī pamata atbalstam izklāstīto argumentāciju pakārtoti kritizē tās pirmās pārbaudes procedūras likumību, kuras iznākumā Padome pieņēma 2022. gada 24. novembra paziņojumu, kā arī šī paziņojuma pamatotību.

43

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai gan par pasākumiem, kam ir vienīgi sagatavojošs raksturs, nevar celt atcelšanas prasību, uz iespējamiem pārkāpumiem, kas tajos varētu būt, var atsaukties, pamatojot prasību, kas vērsta pret galīgo aktu, kura izstrādes stadija tie ir (skat. spriedumu, 2021. gada 22. aprīlis, thyssenkrupp Electrical Steel un thyssenkrupp Electrical Steel Ugo/Komisija, C‑572/18 P, EU:C:2021:317, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).

44

Šajā gadījumā jākonstatē, ka 2022. gada 24. novembra paziņojums izriet no nolīguma 6. panta 1. punkta otrās daļas piemērošanas, saskaņā ar kuru visas APA, kas bija pārstāvētas, bet kas vairs nesasniedz pārstāvības slieksni, Padomes ģenerālsekretārs aicina ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā izpildīt minētā nolīguma 4. panta 1. punktā paredzēto kritēriju, pretējā gadījumā tās tiesības kā pārstāvju APA tiek apturētas.

45

Tādējādi 2022. gada 24. novembra paziņojums, kurā nebija pausta Padomes galīgā nostāja jautājumā, vai prasītāja joprojām jāuzskata par pārstāvētu atbilstoši nolīgumam, saskaņā ar nolīguma 6. pantu atbilda procedūras sākotnējam posmam, kura iznākumā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, kurā savukārt pausta šī galīgā nostāja.

46

Tālab, tā kā 2022. gada 24. novembra paziņojumam ir vienīgi sagatavojoša pasākuma raksturs, prasītāja saskaņā ar šī sprieduma 43. punktā minēto judikatūru ir tiesīga pakārtoti kritizēt pirmo pārbaudes procedūru, kuras iznākumā tika pieņemts minētais paziņojums, kā arī tā pamatotību.

a)

Par pirmo daļu, kas attiecas uz nolīguma 5. panta pārkāpumu pirmajā pārbaudes procedūrā

47

Šīs daļas atbalstam prasītāja izvirza divus iebildumus: pirmais attiecas uz nolīguma 5. panta 1. punkta pārkāpumu, un otrais – uz 5. panta 3. punkta pārkāpumu.

1)

Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz nolīguma 5. panta 1. punkta pārkāpumu

48

Prasītāja apgalvo, ka, no vienas puses, Padome ir uzdevusi APA izvēlēties neatkarīgu struktūru pirmās pārbaudes procedūras veikšanai, bet, no otras puses, APA nav apstiprinājušas pirmās pilnvarojuma vēstules saturu.

49

Šajā ziņā, pirmkārt, jāatgādina, ka nolīguma 5. panta 1. punkta pirmajā daļā, kas attiecas uz atsevišķu APA atzīšanas un pārstāvības kritēriju pārbaudi, paredzēts, ka to biedru skaitu norāda APA priekšsēdētāja deklarācijā neatkarīgai struktūrai, kura izvēlēta, savstarpēji vienojoties.

50

Šajā gadījumā no šī sprieduma 11. punktā minētā paziņojuma izriet, ka 2022. gada 29. martā PĢS aicināja APA parakstītājas, savstarpēji vienojoties, izraudzīties neatkarīgu struktūru un tālab tām piedāvāja uzticēt pirmās pārbaudes procedūras veikšanu tam pašam tiesu izpildītājam, kurš bija pieaicināts 2010. un 2014. gadā.

51

Turklāt no Padomes un APA parakstītāju 2022. gada 3. maija sanāksmes protokola, kurš ietverts elektroniskā pasta vēstulē, ko Organizatoriskās attīstības un pakalpojumu ģenerāldirektorāta kompetentās nodaļas juridiskā padomniece tajā pašā dienā nosūtīja savai nodaļas vadītājai, izriet, ka visas APA parakstītājas piekritušas PĢS priekšlikumam pirmās pārbaudes procedūras veikšanu uzticēt tam pašam tiesu izpildītājam, kurš bija pieaicināts iepriekšējā pārbaudes procedūrā.

52

Visbeidzot, no lietas materiāliem neizriet, ka APA parakstītājas būtu PĢS iebildušas pret tiesu izpildītāja izraudzīšanos, kas varētu radīt šaubas par šī sprieduma 51. punktā minētajā 2022. gada 3. maija sanāksmes protokolā ietverto norāžu pierādījuma spēku.

53

Tādējādi prasītājas apgalvojums, ka neatkarīgo struktūru, kas atbildīga par pirmo pārbaudes procedūru, Padome esot izvēlējusies viena pati, nevis savstarpēji vienojoties ar minētajām APA, jānoraida kā faktiski nepamatots.

54

Otrkārt, jānorāda, ka nedz nolīguma 5. panta 1. punktā, nedz citos šī nolīguma noteikumos Padomei nav paredzēts pienākums nosūtīt pilnvarojuma vēstuli neatkarīgajai struktūrai, kas ir atbildīga par pārbaudes procedūras veikšanu, un līdz ar to nevienā šī nolīguma noteikumā Padomei nav paredzēts pienākums saņemt APA parakstītāju piekrišanu pirmās pilnvarojuma vēstules saturam.

55

Tālab pirmais iebildums nav pamatots un jānoraida.

2)

Par otro iebildumu, kas attiecas uz nolīguma 5. panta 3. punkta pārkāpumu

56

Prasītāja būtībā apgalvo, ka apstrīdētais lēmums, ņemot vērā atzīšanas un pārstāvības sliekšņu pārbaudes trīs gadu grafiku, esot pieņemts novēloti.

57

Šajā ziņā no nolīguma 5. panta 3. punkta, kas attiecas uz atsevišķu APA atzīšanas un pārstāvības kritēriju pārbaudi, izriet, ka, neskarot ārkārtas atzīšanas kritēriju pārbaudes procedūras, ko var veikt pēc jebkuras atzītas APA pieprasījuma, pārbaudes procedūras saistībā ar APA parakstītājām jāveic reizi trijos gados. Turklāt minētā nolīguma 16. panta 5. punktā, kas attiecas uz pārejas un nobeiguma noteikumiem, bija paredzēts, ka šī paša nolīguma 5. pantā paredzētā pirmā atzīšanas un pārstāvības kritēriju pārbaude jāveic sešu mēnešu laikā pēc tā parakstīšanas, proti, ne vēlāk kā līdz 2006. gada 28. septembrim.

58

Šajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka, ņemot vērā no šī sprieduma 57. punktā minētajiem noteikumiem izrietošo trīs gadu grafiku, ne tikai pārbaudes procedūras, kas veiktas no nolīguma parakstīšanas brīža un pabeigtas 2007. gada 15. maijā, 2010. gada 24. jūnijā un 2014. gada 14. janvārī, ir novēlotas, bet pastāv arī fakts, ka no 2014. gada 14. janvāra līdz pirmajai pārbaudes procedūrai netika veikta neviena pārbaudes procedūra.

59

No Padomes sniegtajiem skaidrojumiem izriet arī, ka pirmo pārbaudes procedūru aizkavējušas 2017. un 2018. gadā notikušās sarunas par nolīguma pārskatīšanu, kuru mērķis tostarp bija vienkāršot kārtību, kādā tiek izvērtēta APA parakstītāju pārstāvība, un pēc tam to aizkavēja Covid‑19 pandēmija.

60

Lai gan prasītāja neapstrīd šo skaidrojumu saturu, tā tomēr uzskata, ka tie nepamato to, ka laikā starp sarunu par nolīguma pārskatīšanu beigām un Covid‑19 pandēmijas sākumu netika veikta neviena pārbaude.

61

Tomēr, lai gan taisnība, ka nolīgumā nav paredzēta atkāpe no trīs gadu grafika, kas izriet no tā 5. panta 3. punkta un 16. panta 5. punkta, vispirms jānorāda, ka šī grafika mērķis ir nodrošināt Padomes APA atzīšanas un pārstāvības nosacījumu, kādi tie paredzēti nolīgumā, regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu strukturētas attiecības starp minētajām APA un šo iestādi, un no šī grafika izrietošā termiņa beigas automātiski nenozīmē, ka atzītās un pārstāvētās APA zaudē tiesības.

62

Turklāt jākonstatē, ka nolīguma parakstītāji nav paredzējuši noteikumus, kas varētu novērst no nolīguma 5. panta 3. punkta un 16. panta 5. punkta izrietošā trīs gadu grafika neievērošanu un sodīt par to. Tādējādi, pieņemot minēto pārbaudes procedūru veikšanas grafiku, Padome ar APA parakstītāju piekrišanu nav paredzējusi nedz noteikt šo grafiku, draudot ar minēto procedūru spēkā neesamību, nedz arī piešķirt minētajiem noteikumiem imperatīvu raksturu, bet ir vēlējusies noteikt mērķi, lai regulāri pārbaudītu Padomes APA atzīšanas un pārstāvības nosacījumus.

63

Tālab nolīgumā paredzētā grafika neievērošanu nevar uzskatīt par būtisku formas prasības pārkāpumu, bet tas jāuzskata par procesuālu pārkāpumu.

64

Tomēr jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru procesuālo noteikumu pārkāpums attiecīgā administratīvā procesa iznākumā pieņemtā lēmuma atcelšanu izraisa tikai tad, ja šī pārkāpuma neesamības gadījumā procesa iznākums būtu bijis citāds. Šajā kontekstā prasītājam, kurš atsaucas uz procesuālo noteikumu pārkāpumu, nevar likt pierādīt, ka attiecīgās Savienības iestādes lēmumam būtu bijis atšķirīgs saturs, bet vienīgi to, ka šāda iespēja nav pilnībā izslēgta, turklāt šī jautājuma izvērtēšana jāveic, ņemot vērā katras lietas būtiskos faktiskos un tiesiskos apstākļus (skat. spriedumu, 2021. gada 6. oktobris, AV un AW/Parlaments, T‑43/20, nav publicēts, EU:T:2021:666, 94. punkts un tajā minētā judikatūra).

65

Jākonstatē, ka šajā gadījumā prasītāja nav iesniegusi prima facie pierādījumus, ka tās rīcībā būtu bijis pietiekams skaits biedru, lai to atzītu par pārstāvētu datumos, kuros esot bijis jāveic pārstāvības pasākumi, ja tiktu ievērots nolīgumā paredzētais trīs gadu grafiks. Tālab prasītāja nav pierādījusi, ka nav pilnībā izslēgts, ka norādītā pārkāpuma neesamības gadījumā apstrīdētajam lēmumam varētu būt bijis citāds saturs.

66

Turklāt, kā apgalvo Padome, pārbaudes procedūras neesamība nav radījusi negatīvas sekas prasītājai, jo tā varēja nepārtraukti izmantot līdzekļus, kas bija nodoti pārstāvju APA rīcībā deviņu gadu laikposmā no 2014. gada 14. janvāra pārbaudes procedūras līdz tām pārbaudes procedūrām, kas ir šīs lietas pamatā.

67

Tādējādi minētais iebildums jānoraida.

b)

Par otro daļu, kas attiecas uz pārkāpumiem pirmajā protokolā

68

Šīs daļas pamatošanai prasītāja būtībā izvirza četrus iebildumus: pirmais attiecas uz kļūdainu norādi pirmajā protokolā; otrais – uz to, ka tiesu izpildītājs nav ievērojis pirmajā pilnvarojuma vēstulē paredzēto grafiku; trešais – uz kļūdu saistībā ar pirmo atsauces datumu; un ceturtais – uz pirmā protokola kļūdaino raksturu.

1)

Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz kļūdainu norādi pirmajā protokolā

69

Prasītāja apgalvo, ka pirmajā protokolā esot pieļauta kļūda faktos, jo tajā norādīts, ka pirmā pilnvarojuma vēstule sagatavota, Padomei un APA parakstītājām savstarpēji vienojoties.

70

Šajā ziņā jāatgādina, ka nevienā Līgumu tiesību normā nav noteikts Savienības tiesas pienākums katrā ziņā pārbaudīt to pamatu un argumentu pamatotību, kas izvirzīti to prasību pamatošanai, kuras tā izskata. Gluži pretēji – Savienības tiesa ar efektīvu tiesvedību saistītu iemeslu dēļ var tostarp atturēties no tādu pamatu un argumentu pamatotības pārbaudes, kuri noraidāmi kā nepieņemami vai neefektīvi (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 29. septembris, HIM/Komisija, C‑500/21 P, nav publicēts, EU:C:2022:741, 72. un 73. punkts).

71

Šajā gadījumā, lai gan taisnība, ka pirmā protokola ievada norādēs minēta “Padomes pilnvarojuma vēstule ar [APA] piekrišanu “apvienību” biedru skaita pārbaudei minētā nolīguma izpratnē”, no šī sprieduma 54. punkta izriet, ka nevienā nolīguma noteikumā nav paredzēts pienākums Padomei saņemt APA piekrišanu pirmajai tiesu izpildītājam nosūtītajai pilnvarojuma vēstulei.

72

Tāpēc šī sprieduma 71. punktā minētā norāde pirmajā protokolā, pat pieņemot, ka tā ir kļūdaina, neietekmē nedz šī protokola saturu vai spēkā esamību, nedz līdz ar to 2022. gada 24. novembra paziņojuma un apstrīdētā lēmuma tiesiskumu. Šajā ziņā jāpiebilst, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu, ka šī norāde būtu ietekmējusi pirmo pārbaudes procedūru vai pirmo protokolu.

73

Tāpēc šis iebildums jānoraida kā neefektīvs.

2)

Par otro iebildumu, kas attiecas uz to, ka tiesu izpildītājs nav ievērojis pirmajā pilnvarojuma vēstulē paredzēto grafiku

74

Prasītāja apgalvo, ka pirmā pārbaudes procedūra tika sākta 2022. gada septembrī, lai gan saskaņā ar pilnvarojumu, kas tiesu izpildītājam tika piešķirts ar pirmo pilnvarojuma vēstuli, tā esot bijusi jābeidz vēlākais līdz 2022. gada 31. jūlijam.

75

Šajā ziņā taisnība, ka saskaņā ar pirmās pilnvarojuma vēstules formulējumu tiesu izpildītājam pirmā pārbaudes procedūra bija jābeidz vēlākais līdz 2022. gada 31. jūlijam un ka no pirmā protokola izriet, ka šī procedūra tika sākta 2022. gada 1., 6., 9. un 29. septembrī un minētais protokols tika sagatavots 2022. gada 20. oktobrī.

76

Tomēr, pirmām kārtām, nedz no pirmās pilnvarojuma vēstules, nedz no nolīguma noteikumiem neizriet, ka 2022. gada 31. jūlija termiņa neievērošanai būtu jāietekmē pirmās pārbaudes procedūras likumība vai pirmā protokola spēkā esamība.

77

Otrām kārtām, no pirmā protokola izriet, ka pirmajā pārbaudes procedūrā tiesu izpildītājs uzskaitījis katras APA parakstītājas biedru skaitu, ņemot vērā pirmo atsauces datumu, par kuru saskaņā ar pirmo pilnvarojuma vēstuli tika noteikts 2022. gada 31. maijs.

78

Tādējādi, tā kā tiesu izpildītājs, uzskaitot APA parakstītāju biedrus, nebija tiesīgs ņemt vērā šī skaita iespējamās izmaiņas pēc pirmā atsauces datuma, t.i., 2022. gada 31. maija, un viņam konstatējumi bija jāizdara šajā datumā, no lietas materiāliem neizriet, ka 2022. gada 31. jūlija datuma, kas bija paredzēts protokola galīgai sagatavošanai, neievērošana jebkādā veidā būtu ietekmējusi pirmās pārbaudes procedūras likumību vai pirmā protokola spēkā esamību, vai arī 2022. gada 24. novembra paziņojuma un apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

79

Tāpēc šis iebildums jānoraida kā neefektīvs.

3)

Par trešo iebildumu, kas attiecas uz kļūdu saistībā ar pirmo atsauces datumu

80

Prasītāja apgalvo, ka saskaņā ar pirmo pilnvarojuma vēstuli tiesu izpildītājam pirmā pārbaudes procedūra esot bijusi jābeidz, kā pirmo atsauces datumu izmantojot nevis 2022. gada 31. maiju, bet gan 2022. gada 31. augustu, jo tā bija tā mēneša pēdējā diena, kas bija pirms pirmās pārbaudes procedūras pabeigšanas.

81

Šajā ziņā, pirmām kārtām, jāatgādina, no vienas puses, ka nolīgums neregulē APA atzīšanas un pārstāvības nosacījumu pārbaudes darbību atsauces datumu noteikšanu un, no otras puses, ka pirmajā pilnvarojuma vēstulē tiesu izpildītājam, lai veiktu pirmo pārbaudes procedūru, bija noteikts pienākums sazināties ar Organizatoriskās attīstības un pakalpojumu ģenerāldirektorātu, lai saņemtu ierēdņu un pārējo darbinieku oficiālo sarakstu, kā arī bijušo ierēdņu un pārējo darbinieku oficiālo sarakstu uz 2022. gada 31. maiju.

82

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa nevar piekrist prasītājas atbalstītajai interpretācijai, ka pirmajam atsauces datumam, kas jāņem vērā, lai iegūtu APA parakstītāju biedru skaitu, esot bijis jāatbilst tā mēneša pēdējai dienai, kas ir pirms konkrētām tiesu izpildītāja pārbaudes darbībām, jo ar šādu interpretāciju Padome būtu pārkāpusi tiesiskās drošības principu un – attiecīgā gadījumā – vienlīdzīgas attieksmes principu.

83

Jāatgādina, ka tiesiskās drošības pamatprasības – dažādajās izpausmēs – mērķis ir nodrošināt to situāciju un tiesisko attiecību paredzamību, uz kurām attiecas Savienības tiesības (skat. spriedumu, 2023. gada 9. marts, Galeote un Watson/Parlaments, C‑715/21 P un C‑716/21 P, nav publicēts, EU:C:2023:190, 113. punkts un tajā minētā judikatūra). Konkrēti – no tiesiskās drošības principa izriet, ka Savienības tiesību aktiem jābūt skaidriem un attiecīgajām personām jāspēj paredzēt to piemērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 9. jūlijs, Cabinet Medical Veterinar Dr. Tomoiagă Andrei, C‑144/14, EU:C:2015:452, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

84

Turklāt Hartas 20. pantā nostiprinātais vienlīdzīgas attieksmes princips ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas paredz, ka līdzīgas situācijas nedrīkst aplūkot atšķirīgi un atšķirīgas situācijas nedrīkst aplūkot vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota (skat. spriedumu, 2022. gada 14. jūlijs, Komisija/VW u.c., no C‑116/21 P līdz C‑118/21 P, C‑138/21 P un C‑139/21 P, EU:C:2022:557, 95. punkts un tajā minētā judikatūra).

85

Tādējādi, ja Padome būtu akceptējusi šī sprieduma 82. punktā minēto interpretāciju, tā būtu varējusi likt tiesu izpildītājam katrai APA parakstītājai noteikt atšķirīgu atsauces datumu, ja praktisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar to vadītāju vai pārstāvju pieejamību, tiesu izpildītājs tajā pašā mēnesī nebūtu varējis veikt pārbaudes darbības, kas tam bija jāveic.

86

Šādos apstākļos šī sprieduma 82. punktā minētā interpretācija būtu izraisījusi to, ka Padome neievēro vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās drošības principus, saskaņā ar kuriem tai bija jānosaka pirmais atsauces datums, kas būtu ne tikai viens visām APA parakstītājām, bet arī skaidrs un paredzams.

87

Tāpēc šis iebildums jānoraida kā nepamatots.

4)

Par ceturto iebildumu, kas attiecas uz pirmā protokola kļūdaino raksturu

88

Prasītāja apgalvo, ka pirmais protokols esot kļūdains, jo tajā konstatēts, ka tā nesasniedz atzīšanas slieksni, lai gan pirmajā atsauces datumā tā esot norādījusi vismaz 221 biedru.

89

Šajā ziņā taisnība – ar 2022. gada 24. novembra paziņojumu Padome ir pārņēmusi pirmajā protokolā ietverto tiesu izpildītāja konstatējumu, ka no pirmās pārbaudes procedūras izriet, ka prasītāja vairs nesasniedz atzīšanas slieksni.

90

Tomēr jānorāda, ka ar apstrīdēto lēmumu Padome ir atgriezusies pie šī sprieduma 89. punktā minētā konstatējuma un, gluži pretēji, norādījusi prasītājai, ka tā saglabās tiesības, kas tai izriet no nolīguma kā atzītai APA.

91

Turklāt prasītāja neapstrīd, ka laikposmā no 2022. gada 24. novembra paziņojuma pieņemšanas datuma līdz apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumam tai netika atņemtas tās kā atzītas APA tiesības.

92

Tādējādi iespējamā kļūda, kas pieļauta pirmajā protokolā, neietekmētu apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, līdz ar to šis iebildums jānoraida kā neefektīvs.

93

Tāpēc jānoraida šī pamata otrā daļa, kā arī pirmais pamats kopumā.

3.

Par otro pamatu, kas attiecas uz lojālas sadarbības gara, kurš izriet no nolīguma, labas pārvaldības principa, samērīguma principa un principa par līgumu izpildi labā ticībā pārkāpumiem

94

Otrā pamata atbalstam prasītāja būtībā izvirza trīs daļas: pirmā attiecas uz principa par līgumu izpildi labā ticībā pārkāpumu; otrā – uz labas pārvaldības principa pārkāpumu, konkrētāk – uz rūpības un objektivitātes pienākumu neizpildi; un trešā – uz “lojālas sadarbības gara” pārkāpumu, interpretējot to samērīguma principa kontekstā.

95

Padome apstrīd prasītājas apgalvojumus.

a)

Par pirmo daļu, kas attiecas uz principa par līgumu izpildi labā ticībā pārkāpumu

96

Prasītāja apgalvo – tā kā nolīgums ir dokuments, par kuru panākta vienošanās, tas jāpilda labā ticībā saskaņā ar principu par līgumu izpildi labā ticībā jeb “līgumiskā godīguma” principu, kas ir vispārējs Savienības tiesību princips, kura pamatā ir dalībvalstu kopīgās tiesību tradīcijas.

97

Prasītāja it īpaši pārmet Padomei tās vienpusējo pieeju, kas vairāk atgādina vienpersoniski izdotu aktu, nevis aktu, par ko panākta savstarpēja vienošanās, jo, pirmkārt, tā neapmierināja prasītājas lūgumu pārcelt pirmo atsauces datumu uz 2022. gada 31. jūliju un, otrkārt, pirmo pārbaudes procedūru sāka, neņemdama vērā noteiktus APA parakstītāju izvirzītus apspriežamus vai uzmanības vērtus jautājumus, kas saistīti ar situāciju, kādā bija dažas ierēdņu kategorijas, un kas vēl nebija atrisināti.

98

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru par pasākumiem, kas tieši ietekmē APA kolektīvās intereses, kuras tā aizstāv saistībā ar attiecībām iestādē, šī APA var celt atcelšanas prasību, pamatojoties uz LESD 263. pantu, pat tad, ja šie pasākumi veikti saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta starp attiecīgo iestādi un APA (skat. rīkojumu, 2014. gada 9. aprīlis, Colart u.c./Parlaments, F‑87/13, EU:F:2014:53, 40. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī rīkojumu, 2003. gada 31. marts, Hecq/Komisija, T‑227/02, EU:T:2003:89, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

99

Tādējādi jākonstatē, ka saskaņā ar šo judikatūru prasītāja ir cēlusi šo prasību, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un Padome šo juridisko pamatu nav apstrīdējusi.

100

No tā izriet, ka šīs lietas dalībnieki netieši, bet noteikti ir uzskatījuši, ka apstrīdētā lēmuma tiesiskuma vērtējums neietilpst tās tiesas kompetencē, kurai ir jurisdikcija.

101

Turklāt jānorāda – nolīgumā nav paredzēts, ka Padome un APA parakstītājas apspriež tādus elementus kā atsauces datuma noteikšana un lēmuma par pārbaudes procedūras sākšanu pieņemšana.

102

Tāpēc prasītāja nevar pamatoti pārmest Padomei, ka tā nav ievērojusi principu par līgumu izpildi labā ticībā, jo par pirmo atsauces datumu noteikusi 2022. gada 31. maiju un pirmo pārbaudes procedūru sākusi, neņemdama vērā konkrētus APA parakstītāju izvirzītus jautājumus.

103

No iepriekš minētā izriet, ka argumentācija par principa par līgumu izpildi labā ticībā pārkāpumu jānoraida kā neefektīva.

b)

Par otro daļu, kas attiecas uz labas pārvaldības principa pārkāpumu, konkrētāk – uz rūpības un objektivitātes pienākumu neizpildi

104

Lai pamatotu argumentāciju par labas pārvaldības principa pārkāpumu, konkrētāk – rūpības un objektivitātes pienākumu neizpildi, prasītāja izvirza trīs iebildumus: pirmais attiecas uz pārkāpumiem, kas ietekmē pirmās pārbaudes procedūras sākšanu; otrais – uz to, ka Padome nav ņēmusi vērā grūtības, ar kurām prasītāja saskārusies, lai piekļūtu pareizai informācijai, kas tai ļautu izpildīt šīs procedūras prasības; un trešais – uz to, ka Padome 2022. gada 30. novembrī publicēja minētās procedūras iznākumu.

1)

Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz pārkāpumiem, kuri ietekmē pirmās pārbaudes procedūras sākšanu

105

Šī iebilduma pamatošanai prasītāja izvirza trīs argumentus: pirmais attiecas uz pienākuma ievērot pienācīgu rūpību neizpildi, jo Padome pirmo pārbaudes procedūru sāka, neņemdama vērā noteiktus apspriežamus vai uzmanības vērtus jautājumus, kas saistīti ar situāciju, kādā bija dažas ierēdņu kategorijas; otrais – uz pienākuma ievērot pienācīgu rūpību neizpildi, jo lēmums par pirmās pārbaudes procedūras sākšanu un pirmā atsauces datuma noteikšanu netika pieņemts, vienojoties ar APA parakstītājām; un trešais – uz objektivitātes pienākuma neizpildi.

i)

Par pirmo argumentu, kas attiecas uz pienākuma ievērot pienācīgu rūpību neizpildi, jo Padome pirmo pārbaudes procedūru sāka, neņemdama vērā noteiktus apspriežamus vai uzmanības vērtus jautājumus, kas saistīti ar situāciju, kādā bija dažas ierēdņu kategorijas

106

Prasītāja apgalvo, ka Padome neesot izpildījusi rūpības pienākumu, jo pirmo pārbaudes procedūru tā sāka, neņemdama vērā noteiktus APA parakstītāju izvirzītus apspriežamus vai uzmanības vērtus jautājumus, kas saistīti ar situāciju, kādā bija dažas ierēdņu kategorijas, un kas vēl nebija atrisināti, konkrēti – to ierēdņu situāciju, kuri pārceļas, kuriem ir invaliditāte un kuri atgriežas dienestā no atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ vai no atvaļinājuma ģimenes iemeslu dēļ.

107

Šajā ziņā jāatgādina, ka Hartas 41. pantā paredzētās tiesības uz labu pārvaldību tostarp ietver objektivitātes pienākumu un pienākumu rīkoties saprātīgā termiņā, un tos aizsargā šī panta 1. punkts, kā arī judikatūrā noteikto rūpības pienākumu, kas liek iestādēm rīkoties rūpīgi un piesardzīgi, izvērtējot visus būtiskos lietas apstākļus (skat. spriedumu, 2022. gada 16. jūnijs, SGL Carbon u.c./Komisija, C‑65/21 P un no C‑73/21 P līdz C‑75/21 P, EU:C:2022:470, 30. un 31. punkts un tajos minētā judikatūra).

108

Turklāt no šī sprieduma 64. punktā minētās judikatūras izriet, ka procesuālo noteikumu pārkāpums attiecīgā administratīvā procesa iznākumā pieņemtā lēmuma atcelšanu izraisa tikai tad, ja šī pārkāpuma neesamības gadījumā procesa iznākums būtu bijis citāds.

109

Šajā gadījumā jānorāda, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts pēc divām secīgām un atsevišķām pārbaudes procedūrām atbilstoši nolīguma 6. panta 1. punkta otrajai daļai. Konkrēti – biedru skaits, ko Padome ņēmusi vērā, lai nonāktu pie galīgā secinājuma, ka prasītāja nav sasniegusi pārstāvības slieksni, atbilst tam, ko tiesu izpildītājs konstatēja otrajā atsauces datumā otrajā pārbaudes procedūrā.

110

Tomēr šajā gadījumā pirmo argumentu, kas pakārtoti vērsts pret pirmo pārbaudes procedūru, prasītāja nav atkārtojusi attiecībā uz otro pārbaudes procedūru.

111

Tādējādi, no vienas puses, prasītāja nav nedz pierādījusi, nedz pat apgalvojusi, ka Padome būtu liegusi tiesu izpildītājam, veicot tās biedru uzskaiti otrajā atsauces datumā, t.i., 2023. gada 28. februārī, ņemt vērā ierēdņus, kuri pārceļas, kuriem ir invaliditāte vai kuri atgriežas dienestā no atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ vai no atvaļinājuma ģimenes iemeslu dēļ.

112

No otras puses, no lietas materiāliem neizriet, ka iespējamais Padomes liegums pirmajā pārbaudes procedūrā ņemt vērā īpašo situāciju, kādā bija dažas ierēdņu kategorijas, būtu ietekmējis tiesu izpildītāja veikto tās biedru uzskaiti otrajā pārbaudes procedūrā.

113

Tāpēc pirmais arguments jānoraida kā neefektīvs.

ii)

Par otro argumentu, kas attiecas uz pienākuma ievērot pienācīgu rūpību neizpildi, jo lēmums par pirmās pārbaudes procedūras sākšanu netika pieņemts, vienojoties ar APA parakstītājām

114

Prasītāja apgalvo, ka pirmās pārbaudes procedūras sākšanas datumā tās statūti tai neļāva rīkot pilnsapulces videokonferenci, ka pirmā pilnsapulce nevarēja notikt, pirms 2022. gada maijā tika atcelti ar Covid‑19 pandēmiju saistītie sanitārie ierobežojumi, un ka jebkurš šīs pilnsapulces lēmums par iemaksu apmēru varēja stāties spēkā tikai trīs mēnešus vēlāk, proti, 2022. gada jūlijā, ņemot vērā, ka uzaicinājumi veikt iemaksas tiek izsūtīti reizi ceturksnī.

115

Tādējādi prasītāja apgalvo, ka, atteikdamās ņemt vērā šīs grūtības un pārcelt pirmo atsauces datumu uz 2022. gada 31. jūliju, Padome neesot izpildījusi rūpības pienākumu, jo tā rūpīgi neizvērtēja visus būtiskos lietas apstākļus.

116

Tomēr, tā kā nav nepieciešamības izvērtēt šī argumenta efektivitāti, pirmām kārtām, nešķiet, ka, par pirmo atsauces datumu nosakot 2022. gada 31. maiju, Padome nebūtu izpildījusi rūpības pienākumu.

117

Proti, pirmkārt, jāatgādina, ka nolīguma 5. pantā Padomei nav noteikts pienākums saņemt APA parakstītāju piekrišanu nedz pārbaudes procedūras sākšanas datumam, nedz atsauces datumam, kas ņemts vērā atzīšanas un pārstāvības sliekšņu pārbaudei.

118

Otrkārt, nolīguma noteikumos Padomei nav paredzēts pienākums par pirmo atsauces datumu noteikt tā mēneša pēdējo dienu, kas ir pirms pirmās pilnvarojuma vēstules parakstīšanas, un tālab atsauces datumu tā varēja noteikt pēc šīs vēstules nosūtīšanas ar nosacījumu, ka tas ir viens visām APA parakstītājām un noteikts pietiekami laikus. Tomēr šāda risinājuma dēļ tiktu pagarināts pārbaudes procedūras ilgums un kavēti tiesu izpildītāja konstatējumi.

119

Proti, šādā gadījumā, no vienas puses, APA parakstītājām vajadzētu papildu termiņu, lai pēc atsauces datuma analizētu to rīcībā esošos datus un paziņotu tos tiesu izpildītājam nolīguma 5. panta 1. punktā paredzētajā deklarācijā. No otras puses, tiesu izpildītājam arī esot bijis nepieciešams papildu termiņš, lai analizētu un pārbaudītu šos datus, kā arī Padomes nosūtītos datus.

120

Treškārt, lai gan no saskanīgajām lietas dalībnieku norādēm izriet, ka APA parakstītājas par Padomes nodomu par pirmo atsauces datumu noteikt 2022. gada 31. maiju zināja, kad 2022. gada 3. maijā tika nosūtīts pirmās pilnvarojuma vēstules projekts, no šī sprieduma 11. punkta izriet, ka APA parakstītājas jau 2022. gada 29. martā tika brīdinātas par Padomes nodomu sākt pirmo pārbaudes procedūru, tādējādi tām, lai sagatavotos šai procedūrai, bija gandrīz divi mēneši, un tas šīs lietas apstākļos nešķiet nepietiekami.

121

Otrām kārtām, no lietas materiāliem katrā ziņā neizriet, ka pienākuma ievērot pienācīgu rūpību iespējamā neizpilde, kas izriet no Padomes atteikuma pārcelt pirmo atsauces datumu uz 2022. gada 31. jūliju, būtu varējusi ietekmēt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

122

Taisnība – prasītāja sūdzas, ka pirmajā pārbaudes procedūrā Padome nav ņēmusi vērā neiespējamību sasaukt tās pilnsapulci ar Covid‑19 pandēmiju saistīto ierobežojumu dēļ, lai pielāgotu tās biedriem veicamo iemaksu apmēru.

123

Šajā ziņā jāatgādina, ka pirmajā un otrajā pārbaudes procedūrā tiesu izpildītājam bija jāpārbauda, vai ir ievērots nolīguma 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzētais nosacījums, ka uzskaitīšanas vajadzībām minētajās procedūrās APA parakstītāju biedriem katru mēnesi jāveic iemaksas vismaz 0,2 % apmērā no pamata algas vai pensijas.

124

Tomēr, tā kā APA parakstītājas reāllaikā nav informētas par to biedru atlīdzības izmaiņām, kas saistītas ar dienesta stāvokli vai personīgo situāciju, iespējams, ka atsauces datumā, kas izvēlēts pārbaudes procedūras veikšanai, dažus biedrus atzīšanas vai pārstāvības sliekšņa pārbaudē nevar uzskaitīt, jo atalgojuma izmaiņu dēļ to ikmēneša iemaksu apmērs bija kļuvis zemāks par šī sprieduma 123. punktā minēto procentuālo daļu.

125

Taču prasītāja nenorāda nevienu elementu, kas varētu pierādīt, ka 2022. gada 31. jūlijā vai otrajā atsauces datumā tā būtu varējusi sasniegt pārstāvības slieksni, lai gan otrajā pārbaudes procedūrā tai tika piedāvāts papildu termiņš un jauna iespēja pielāgot biedru iemaksu apmēru un palielināt to skaitu, ņemot vērā jauno atsauces datumu, par kuru tika noteikts 2023. gada 28. februāris.

126

Tāpēc, par pirmo atsauces datumu noteikdama 2022. gada 31. maiju, Padome nav pārkāpusi rūpības pienākumu.

iii)

Par trešo argumentu, kas attiecas uz objektivitātes pienākuma neizpildi

127

Prasītāja sūdzas, ka neesot izpildīts objektivitātes pienākums, tomēr savai argumentācijai nepievieno pietiekamus precizējumus, kas ļautu novērtēt šīs sūdzības pamatotību.

128

Šajā ziņā jāatgādina: Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punktā paredzēts, ka prasības pieteikumā, kas iesniegts pirmajā instancē, jāietver “izvirzīt[ie] pamat[i] un argument[i], kā arī kopsavilkum[s] par minētajiem pamatiem”. Tādējādi saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesai nav jāatbild uz lietas dalībnieka izvirzītajiem argumentiem, kas nav pietiekami skaidri un precīzi, ciktāl tie nav sīkāk iztirzāti un tiem nav pievienoti īpaši argumenti, kas tos pamatotu (skat. spriedumu, 2021. gada 18. novembris, Grieķija/Komisija, C‑107/20 P, nav publicēts, EU:C:2021:937, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).

129

Tāpēc trešais arguments jānoraida kā nepieņemams, un līdz ar to šīs daļas pirmais iebildums jānoraida kopumā.

2)

Par otro iebildumu, kas attiecas uz to, ka Padome nav ņēmusi vērā grūtības, ar kurām prasītāja saskārās, lai piekļūtu pareizai informācijai, kas tai ļautu izpildīt pirmās un otrās pārbaudes procedūras prasības

130

Prasītāja apgalvo, ka Padome neesot ņēmusi vērā grūtības, ar kurām tā saskārās, lai piekļūtu pareizai informācijai, kas tai ļautu izpildīt pirmās un otrās pārbaudes procedūras prasības, proti, ierēdņu, darbinieku un pensionāru atalgojuma līmeņiem, kas saistīti ar viņu pakāpi.

131

Tādējādi prasītāja uzskata, ka Padomei pirmajā un otrajā pārbaudes procedūrā, attiecīgā gadījumā anonīmi, bija jāpaziņo informācija par ierēdņu, darbinieku un pensionāru pakāpēm, lai tā varētu pārbaudīt iemaksu proporciju attiecībā pret pamata algu.

132

Šajā ziņā jāatgādina: nolīguma 5. panta 2. punkta trešajā ievilkumā noteikts, ka APA parakstītājas pārbaudes procedūru vajadzībām tiesu izpildītājam nosūta to biedru sarakstus, kuri nodarbināti PĢS, norādot viņu valstspiederību, amata pienākumus, funkciju grupu, pie kuras tie pieder, kā arī sarakstu ar bijušajiem PĢS ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kuri saņem Kopienas pensiju.

133

Turklāt ar pirmo un otro pilnvarojuma vēstuli tiesu izpildītājam, lai izpildītu pirmo un otro pārbaudes procedūru, tika uzlikts pienākums sazināties ar Organizatoriskās attīstības un pakalpojumu ģenerāldirektorātu, lai iegūtu ierēdņu un pārējo darbinieku oficiālos sarakstus, kā arī bijušo ierēdņu un pārējo darbinieku oficiālos sarakstus, kas sagatavoti attiecīgi pirmajā atsauces datumā, t.i., 2022. gada 31. maijā, un otrajā atsauces datumā, t.i., 2023. gada 28. februārī (turpmāk tekstā – “Padomes sagatavotie oficiālie saraksti”).

134

Konkrēti – Padomes sagatavotajos oficiālajos sarakstos bija ietverti dati par PĢS darbinieku un bijušo darbinieku pakāpēm un atalgojumu, lai tiesu izpildītājam ļautu pārbaudīt, vai ir ievērots nolīguma 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzētais nosacījums, saskaņā ar kuru, lai tos varētu ieskaitīt pārbaudes procedūrās, APA parakstītāju biedriem katru mēnesi jāveic iemaksas vismaz 0,2 % apmērā no viņu pamata algas vai pensijas.

135

Tomēr, pirmkārt, jānorāda, ka nolīguma noteikumos nav paredzēta Padomes sagatavotajos oficiālajos sarakstos iekļauto datu paziņošana APA parakstītājām.

136

Otrkārt, no lietas materiāliem neizriet, ka prasītāja būtu lūgusi Padomi pirmās un otrās pārbaudes procedūras vajadzībām tai nosūtīt sagatavotos oficiālos sarakstus.

137

Treškārt, Padome nevarēja piekrist prasītājas lūgumam izpaust sagatavotos oficiālos sarakstus, nepārkāpjot nolīguma 5. panta 1. punktā ietverto konfidencialitātes klauzulu.

138

Proti, šī klauzula, ar kuru tiesu izpildītājam bija aizliegts izpaust pārbaudes procedūrās iegūto informāciju, ļauj nodrošināt ne tikai PĢS ierēdņu un pārējo darbinieku, kā arī bijušo ierēdņu un pārējo darbinieku dalību arodbiedrībās, bet arī viņu atalgojuma konfidencialitāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV 2018, L 295, 39. lpp.) tiesību normām.

139

Ceturtkārt, lai gan prasītāja apgalvo, ka Padomes sagatavotie oficiālie saraksti tai varēja tikt izpausti anonīmi, nav droši zināms, ka šādā gadījumā prasītāja nebūtu varējusi identificēt šajos sarakstos iekļautos PĢS darbiniekus un bijušos darbiniekus vai vismaz dažus no viņiem pēc datiem par viņu pakāpi un atalgojumu.

140

Tāpēc šis iebildums jānoraida kā nepamatots.

3)

Par trešo iebildumu, kas attiecas uz to, ka Padome 2022. gada 30. novembrī publicēja pirmās pārbaudes procedūras iznākumu

141

Prasītāja pārmet Padomei, ka tā esot pārkāpusi labas pārvaldības principu, 2022. gada 30. novembrī intranetā publicēdama pirmās pārbaudes procedūras iznākumu, neapspriežoties nedz ar prasītāju, nedz ar abām pārējām attiecīgajām APA parakstītājām, un tādējādi tai nebija iespējas nedz iesniegt apsvērumus, nedz, iespējams, apstrīdēt šo procedūru.

142

Turklāt prasītāja uzskata, ka šī publikācija ir mudinājusi citu APA parakstītāju īstenot pret to vērstu nomelnošanas kampaņu, 2023. gada 23. janvārī publiskojot pirmo protokolu, un tas esot vēl vairāk apgrūtinājis biedru mobilizēšanu, lai noregulētu tās situāciju.

143

Šajā ziņā jākonstatē, ka 2022. gada 30. novembrī Padome intranetā izplatīja īsu rakstu par nolīgumu, APA parakstītāju atzīšanas un pārstāvības nosacījumiem, kā arī par pirmo pārbaudes procedūru. Tālab tajā bija norādīts, ka tiesu izpildītājs nesen ir iesniedzis savu ziņojumu un konstatējis, ka divas APA parakstītājas, kuru nosaukums bija norādīts, pretēji prasītājai ir sasniegušas atzīšanas un pārstāvības sliekšņus. Šajā rakstā bija arī norādīts, ka saskaņā ar nolīgumu prasītājas rīcībā ir trīs mēneši, lai sasniegtu šos sliekšņus un turpinātu izmantot nolīgumā paredzētās tiesības.

144

Pirmām kārtām, lai gan prasītāja apgalvo, ka šī informācija tika publicēta, iepriekš neapspriežoties ar attiecīgajām APA un neinformējot par to, tā nepierāda un tajā nav apgalvots, ka Padomei būtu bijis pienākums veikt šādu iepriekšēju apspriešanos un informēšanu. Katrā ziņā prasītāja nenorāda, kādā veidā šāds apstāklis būtu pielīdzināms labas pārvaldības principa pārkāpumam.

145

Otrām kārtām, jānorāda – lai gan prasītāja apgalvo, ka publikācija, ko Padome intranetā izplatīja 2022. gada 30. novembrī, mudinājusi citu APA parakstītāju īstenot pret to vērstu nomelnošanas kampaņu, 2023. gada 23. janvārī publiskojot pirmā protokola saturu, un tas esot apgrūtinājis biedru mobilizēšanu otrās pārbaudes procedūras nolūkā, tā nesniedz nevienu pierādījumu, kas pamatotu šī apgalvojuma patiesumu, jo tās iesniegtais 2023. gada 23. janvāra prospekts nepierāda nomelnošanas kampaņas esamību pret prasītāju.

146

Tāpēc šis iebildums, kā arī otrā daļa kopumā jānoraida kā nepamatota.

c)

Par trešo daļu, kas attiecas uz “lojālas sadarbības gara” pārkāpumu, interpretējot to samērīguma principa kontekstā

147

Prasītāja apgalvo, ka Padome neesot ievērojusi “lojālas sadarbības garu”, interpretējot to samērīguma principa kontekstā, jo tai esot bijis jāpiešķir pielikuma 4. punktā paredzētais 18 mēnešu pārejas periods, lai tai ļautu pāriet no situācijas, kas izriet no tās kā atzītas un pārstāvētas APA statusa, uz situāciju, kas izriet no tās jaunā atzītas APA statusa.

148

Šajā ziņā, pirmām kārtām, jāatgādina, ka saskaņā ar LES 4. panta 3. punkta pirmo daļu saskaņā ar lojālas sadarbības principu Savienība un dalībvalstis ar patiesu savstarpējo cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, kas noteikti Līgumos.

149

Tādējādi ar šo tiesību normu Padomei nav noteikts lojālas sadarbības pienākums tās attiecībās ar tādu juridisku personu kā prasītāja.

150

Prasītāja nav arī atsaukusies uz citām Savienības tiesību normām, ar kurām iestādei tās attiecībās ar APA būtu noteikts “lojālas sadarbības” pienākums.

151

Konkrēti – jākonstatē, ka nolīgumā nav paredzēts lojālas sadarbības pienākums, kas būtu noteikts Padomei un APA parakstītājām.

152

Tāpēc prasītāja nevar lietderīgi atsaukties uz lojālas sadarbības principu, un šī daļa, ciktāl tā balstīta uz šī principa pārkāpumu, jānoraida kā neefektīva.

153

Otrām kārtām, runājot par samērīguma principu, jāatgādina, ka saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu “visiem šajā Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības”. Turklāt atbilstoši LES 5. panta 4. punktam saskaņā ar proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo.

154

Šajā ziņā jānorāda – pielikuma 4. punktā paredzēts, ka tad, ja tiek mainīts pieejamības sadalījums starp pārstāvju APA, norīkotie darbinieki var palikt amatā 18 mēnešu pārejas periodā.

155

Tādējādi no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka tā piemērojama tikai pārstāvju APA; tas ir statuss, uz kuru prasītāja vairs nevar pretendēt apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dēļ.

156

Tāpēc Padome nebūtu varējusi prasītājai piešķirt pielikuma 4. punktā paredzēto 18 mēnešu pārejas periodu, nepārkāpdama šo tiesību normu un pašas noteikto tiesisko regulējumu, kā arī tiesiskās drošības principu.

157

Šādos apstākļos prasītājai nav pamata apgalvot, ka Padomes atteikums tai piešķirt pielikuma 4. punktā paredzēto pārejas periodu būtu samērīguma principa pārkāpums.

158

Tāpēc šī daļa un līdz ar to otrais pamats kopumā jānoraida.

4.

Par trešo pamatu, kas attiecas uz pamattiesību uz biedrošanās brīvību neievērošanu

159

Prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu neesot ievērota biedrošanās brīvība, kas garantēta Hartas 12. panta 1. punktā, kā arī 27. un 28. pantā un Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 11. pantā. Tā uzskata, ka tas rada šķērsli tās biedru biedrošanās brīvības īstenošanai, jo tā tūlītējas sekas ir tādas, ka tiek izbeigta tās priekšsēdētājas norīkošana darbā un sekretariāta asistenta nodrošināšana, un tai kā līdzeklis, ar kuru tā var rīkoties, tiek atstāta tikai elektroniskā pasta adrese.

160

Prasītāja arī norāda – tā kā tās priekšsēdētājai tagad jāatgriežas pilna laika amatā PĢS, viņa vairs nebūs tikpat pieejama kā iepriekš, lai veiktu arodbiedrības pienākumus savu biedru vārdā, un tālab esošie vai potenciālie biedri nebūs viņā ieinteresēti un tās darbība nolemta “lēnai nāvei”.

161

Padome apstrīd prasītājas apgalvojumus.

162

Šajā ziņā jāatgādina: kā noteikts LES 6. panta 3. punktā, lai gan pamattiesības, kas atzītas ECPAK, kā vispārējie principi ir daļa no Savienības tiesībām un Hartas 52. panta 3. punktā paredzēts, ka tajā ietvertajām tiesībām, kuras atbilst ECPAK garantētajām tiesībām, ir tāda pati nozīme un apjoms, kāds tām ir noteikts minētajā konvencijā, pēdējā minētā konvencija – kamēr Savienība nav tai pievienojusies – nav Savienības tiesību sistēmā formāli integrēts juridisks instruments (skat. spriedumu, 2020. gada 22. oktobris, Silver Plastics un Johannes Reifenhäuser/Komisija, C‑702/19 P, EU:C:2020:857, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

163

Savukārt no Paskaidrojumiem attiecībā uz Hartu (OV 2007, C 303, 17. lpp.) izriet, ka tās 12. panta 1. punktā garantētās tiesības atbilst ECPAK 11. pantā garantētajām tiesībām un saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu tām ir tāda pati nozīme un tvērums (spriedums, 2023. gada 19. oktobris, Aquino/Parlaments, C‑534/22 P, nav publicēts, EU:C:2023:802, 30. punkts).

164

Tāpēc šis pamats jāizvērtē, ņemot vērā Hartas 12. panta 1. punktu.

165

Tādējādi jāatgādina, ka saskaņā ar Hartas 12. panta 1. punktu “ikvienai personai ir tiesības uz mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību visos līmeņos, jo īpaši politiskajā, arodbiedrību un pilsoniskajā jomā, kas nozīmē tiesības ikvienam veidot arodbiedrības un stāties tajās savu interešu aizstāvībai”.

166

Turklāt Hartas 27. un 28. pantā noteikts, ka “darba ņēmējiem vai to pārstāvjiem attiecīgajos līmeņos ir jābūt garantētai laikus sniegtai informācijai un konsultācijām gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti [Savienības] tiesību aktos, kā arī valstu tiesību aktos un praksē”, un ka “darba ņēmējiem un darba devējiem vai attiecīgām to organizācijām saskaņā ar [Savienības] tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi ir tiesības iesaistīties sarunās un slēgt koplīgumus attiecīgajos līmeņos, kā arī interešu konflikta gadījumā kolektīvi rīkoties, tostarp streikot, lai aizstāvētu savas intereses”.

167

Visbeidzot jāatgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24.b pantu “ierēdņi ir tiesīgi izmantot tiesības apvienoties; viņi var būt Eiropas ierēdņu arodbiedrību vai profesionālo [personāla] apvienību biedri”.

168

Šajā kontekstā no judikatūras izriet, ka Savienības iestādes nedrīkst darīt neko tādu, kas varētu likt šķēršļus biedrošanās brīvībai, kura atzīta šī sprieduma 165.–167. punktā minētajās tiesību normās (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1990. gada 18. janvāris, Maurissen un Union syndicale/Revīzijas palāta, C‑193/87 un C‑194/87, EU:C:1990:18, 12. punkts).

169

Šādi Savienības ierēdņiem un darbiniekiem atzītā biedrošanās brīvība nozīmē APA tiesības veikt jebkādu likumīgu darbību savu biedru profesionālo interešu aizstāvībai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1990. gada 18. janvāris, Maurissen un Union syndicale/Revīzijas palāta, C‑193/87 un C‑194/87, EU:C:1990:18, 13. punkts un tajā minētā judikatūra).

170

No tā izriet: no vienas puses, Savienības iestādēm jāpieņem, ka APA savus pārstāvības un konsultāciju uzdevumus veic visās jomās, kas interesē personālu, un, no otras puses, šīs iestādes nedrīkst nekādā veidā sodīt ierēdņus vai darbiniekus to darbības arodbiedrībā dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1990. gada 18. janvāris, Maurissen un Union syndicale/Revīzijas palāta, C‑193/87 un C‑194/87, EU:C:1990:18, 14. un 15. punkts).

171

Šajā gadījumā jākonstatē, ka saskaņā ar apstrīdēto lēmumu prasītāja turpina izmantot nolīguma 13. pantā paredzētās iespējas kā atzīta APA, lai nodrošinātu arodbiedrības darbības, un tādējādi, lai gan tai nav nedz tādu pašu prerogatīvu, nedz resursu kā pārstāvju APA, tai tomēr saglabājas iespēja veikt savus pārstāvības un konsultācijas uzdevumus visās jomās, kas interesē personālu.

172

Turklāt apstrīdētais lēmums nekādā veidā neliedz prasītājai atgūt pārstāvju APA statusu gadījumā, ja tā atkal sasniegtu nolīgumā paredzēto pārstāvības slieksni.

173

Apstrīdētais lēmums nerada arī nekādus šķēršļus nedz mierīgas pulcēšanās brīvībai, nedz prasītājas biedru biedrošanās brīvībai, lai aizstāvētu savas intereses, nedz viņu tiesībām tikt informētiem un uzklausītiem laikus, tostarp atbilstoši Civildienesta noteikumiem īpaši izveidotajā personāla komitejā.

174

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punktu personāla komiteja pārstāv personāla locekļu intereses attiecībās ar iestādi un nodrošina nepārtrauktus kontaktus starp iestādi un personālu, veicinot netraucētu dienesta vadīšanu un nodrošinot iespējas personāla locekļu viedokļa izteikšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 19. oktobris, Aquino/Parlaments, C‑534/22 P, nav publicēts, EU:C:2023:802, 32. punkts).

175

Visbeidzot, apstrīdētais lēmums neliek nekādus šķēršļus citām Padomes pārstāvju APA aizstāvēt prasītājas biedru intereses, apspriežot un noslēdzot tādus nolīgumus kā Civildienesta noteikumu 10.c pantā reglamentētie, nedz arī tam, lai tās biedri izmantotu kolektīvu rīcību savu interešu aizstāvībai, tostarp streiku.

176

Šādos apstākļos apstrīdēto lēmumu, kas nav pieņemts prasītājas veikto arodbiedrību darbību dēļ, bet kas saskaņā ar nolīgumu ir pamatots ar tiesu izpildītāja konstatējumiem, ka nolīgumā paredzēto pārstāvības slieksni tā nav sasniegusi nedz pirmajā, nedz otrajā atsauces datumā, nevar uzskatīt par tādu, kura mērķis ir sodīt prasītāju vai kavēt tās biedru biedrošanās brīvības īstenošanu, kā arī tiesības, kas pēdējiem minētajiem izriet no Hartas 12. panta 1. punkta, kā arī 27. un 28. panta.

177

Šajā ziņā jākonstatē, ka prasītāja nav nedz apgalvojusi, nedz a fortiori pierādījusi, ka nolīguma noteikumi, kas reglamentē resursu un līdzekļu nodošanu APA, lai atvieglotu to arodbiedrību darbību, atkarībā no tā, vai runa ir par pārstāvju APA vai atzītām APA, ir Hartas 12., 27. un 28. pantā, kā arī Civildienesta noteikumu 24.b pantā garantēto tiesību īstenošanas ierobežojums.

178

Tāpēc trešais pamats un arī atcelšanas prasījumi jānoraida kopumā kā nepamatoti.

B.

Par prasījumiem par kaitējuma atlīdzību

179

Prasītāja apgalvo, ka pirmās pārbaudes procedūras iznākuma publicēšana 2022. gada 30. novembrī steidzamības kārtā, neapspriežoties nedz ar prasītāju, nedz ar abām pārējām attiecīgajām APA parakstītājām, ir pietiekami būtisks labas pārvaldības principa pārkāpums attiecībā uz prasītāju, kas tai radījis morālo kaitējumu reputācijas aizskāruma dēļ. Tā lūdz piespriest Padomei šī iemesla dēļ samaksāt simboliski 1 EUR.

180

Padome apstrīd prasītājas apgalvojumus.

181

Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās ir atkarīga no tā, vai ir izpildīti visi nosacījumi, proti, tādas tiesību normas pietiekami būtiska pārkāpuma esamība, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, zaudējumu esamība un cēloņsakarība starp akta autora pienākumu pārkāpumu un cietušajām personām nodarītajiem zaudējumiem (skat. spriedumu, 2023. gada 27. aprīlis, Fondazione Cassa di Risparmio di Pesaro u.c./Komisija, C‑549/21 P, nav publicēts, EU:C:2023:340, 113. punkts un tajā minētā judikatūra).

182

Šajā gadījumā prasītāja šo prasījumu par kaitējuma atlīdzību pamatošanai atsaucas tikai uz to pašu prettiesiskuma pamatu, kuru tā izklāstījusi atcelšanas prasījumu pamatošanai, konkrēti – uz otrā pamata otrās daļas trešo iebildumu, kas attiecas uz labas pārvaldības principa pārkāpumu, 2022. gada 30. novembrī publicējot pirmās pārbaudes procedūras rezultātus.

183

Taču no šī sprieduma 146. punkta izriet, ka otrā pamata otrās daļas trešais iebildums, kas izvirzīts atcelšanas prasījumu pamatošanai, ir noraidīts kā nepamatots.

184

Tādējādi nav izpildīts šī sprieduma 181. punktā minētais pirmais nosacījums, kas ļauj iestāties Savienības ārpuslīgumiskajai atbildībai un kas saistīts ar tādas tiesību normas pārkāpumu, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām.

185

Tāpēc, tā kā nav nepieciešamības izvērtēt pārējos Savienības iestāžu atbildības iestāšanās nosacījumus, prasījumi par kaitējuma atlīdzību jānoraida.

IV.

Par tiesāšanās izdevumiem

186

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Padomes prasījumiem, tostarp tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma procedūru.

1)

Prasību noraidīt.

2)

Section Conseil de la Fédération de la fonction publique européenne (FFPE section Conseil) atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma procedūru.