<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.12-->
  <head>
    <title>2024-09-202409T118202205280-00-TRA-DOC-LV-ARRET-T-0528-22-202407176-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="5/09/2024" name="CustomProvisoryEditionDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="1" name="EP_Mention"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="23/10/2024 17:41:51" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="Publication intégrale au Rec ou RecFP, mention Rec" name="Mention"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="Ahj5eahD7xSmPJIIesSW0F4cUqy4LbbV1Wx9Lgf7SgJY0j6jw8x3UC0o0Hn/fowsPNCu/jfOcRItV0LGg2RjixmyQvyNf4RrjTq0zrzWTLsMKdpgfNm251Fij4kGFH6b/NaVYBNQ1DnbNrx9EX1AttjdGS2fsPTsw3uU7AkO8pc=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GendocTemplateSubType"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="f923d987-cc39-4a0a-981f-65e018bba262" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0528" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_T" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 05-09-24 15:54:29" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-09-19T12:40:08Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="Normal" name="Version"/>
    <meta content="T" name="Juridiction"/>
    <meta content="84591eaba498453c8b6518c22c5a8abb" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0528" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RD" name="NatureAff"/>
    <meta content="RD" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="T" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">Spriedums, 18.9.2024. – Lieta T‑528/22</div>
      <div id="rId22" style="default">Belaruskali/Padome</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2024. gada 18. septembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu – Līdzekļu iesaldēšana – To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Prasītājas nosaukuma iekļaušana sarakstā – Režīma atbalstīšana – Finansiāls atbalsts – Valstij piederošs uzņēmums – Labuma gūšana no režīma – Pilsoniskās sabiedrības apspiešana – Kļūda vērtējumā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā T‑528/22
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      Belaruskali AAT, Saļihorska [Soligorsk] (Baltkrievija), ko pārstāv V. Ostrovskis un E. Anevlavi, advokāti,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-6" title="page-1">
      prasītāja,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv J. Rurarz, B. Driessen un A. Boggio‑Tomasaz, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-9" title="page-1">
      atbildētāja,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      ko atbalsta
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      Beļģijas Karaliste, ko pārstāv C. Pochet, L. Van den Broeck un M. Van Regemorter, pārstāves,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      un
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      Latvijas Republika, ko pārstāv K. Pommere un J. Davidoviča, pārstāves,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-14" title="page-1">
      personas, kas iestājušās lietā,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-15" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      šādā sastāvā: priekšsēdētājs R. da Silva Pasošs [R. da Silva Passos], tiesneši S. Žervazonī [S. Gervasoni], N. Pultoraka [N. Półtorak] (referente), I. Reine un T. Pinne [T. Pynnä]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      sekretāre: M. Zvozdzjaka‑Karbona [M. Zwozdziak‑Carbonne], administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      ņemot vērā 2022. gada 11. novembra rīkojumu Belaruskali/Padome (T‑528/22 R, nav publicēts, EU:T:2022:709), ar ko Vispārējās tiesas priekšsēdētājs noraidīja pieteikumu par pagaidu noregulējumu un atlika lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-1">
      pēc 2024. gada 10. aprīļa tiesas sēdes
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-22" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Belaruskali AAT lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2022/881 (2022. gada 3. jūnijs), ar ko īsteno Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (OV 2022, L 153, 77. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/876 (2022. gada 3. jūnijs), ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (OV 2022, L 153, 1. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “sākotnējie tiesību akti”), un, otrkārt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/421 (2023. gada 24. februāris), ar ko groza Lēmumu 2012/642 (OV 2023, L 61, 41. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/419 (2023. gada 24. februāris), ar ko īsteno 8.a pantu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (OV 2023, L 61, 20. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “tiesību akti par saglabāšanu sarakstos”), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture un fakti pēc prasības celšanas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja ir vienīgā potašas mēslošanas līdzekļu ražotāja Baltkrievijā un viena no lielākajiem potašas mēslošanas līdzekļu ražotājiem pasaulē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī lieta attiecas uz ierobežojošiem pasākumiem, ko Eiropas Savienība kopš 2004. gada noteikusi saistībā ar situāciju Baltkrievijā demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienības Padome 2006. gada 18. maijā, pamatojoties uz [LESD 75. un 215.] pantu, pieņēma Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem pret prezidentu Lukašenko un dažām Baltkrievijas amatpersonām (OV 2006, L 134, 1. lpp.) un 2012. gada 15. oktobrī, pamatojoties uz LES 29. pantu – Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV 2012, L 285, 1. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. un 5. punktā – redakcijās, kas bija piemērojamas sākotnējo tiesību aktu pieņemšanas datumā, – paredzēts, ka iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir tostarp tādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras gūst labumu no Lukašenko režīma vai atbalsta to.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saskaņā ar Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un Regulas Nr. 765/2006 2. panta 4. punktu iesaldē arī visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir tostarp tādu personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu vai kuru darbība citādi nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 24. jūnijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2021/1031, ar ko groza Lēmumu 2012/642 (OV 2021, L 224 I, 15. lpp.), un Regulu (ES) 2021/1030, ar ko groza Regulu Nr. 765/2006 (OV 2021, L 224 I, 1. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Lēmuma 2012/642, kas grozīts ar Lēmumu 2021/1031, 2.g pantam ir aizliegts no Baltkrievijas iepirkt, importēt vai nodot kālija hlorīda (jeb “potašas”) produktus. Saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006, kas grozīta ar Regulu 2021/1030, 1.i pantu ir aizliegts no Baltkrievijas tieši vai netieši importēt, pirkt vai nodot VIII pielikumā uzskaitītos potašas produktus neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav Baltkrievijā (turpmāk tekstā kopā – “ierobežojoši nozaru pasākumi”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 24. februārī Krievijas Federācijas prezidents paziņoja par militāru operāciju Ukrainā, un tajā pašā dienā Krievijas bruņotie spēki uzbruka Ukrainai vairākās valsts daļās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 24. februārī Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos nāca klajā ar paziņojumu, ar ko Savienības vārdā pauda nosodījumu Krievijas Federācijas bruņoto spēku “neprovocētajam iebrukumam” Ukrainā un norādīja, ka “Baltkrievijai par [toreizējo] iesaistīšanos neprovocētajā un nepamatotajā militārajā agresijā pret Ukrainu būs jāmaksā augsta cena” un ka “[ar ierobežojošiem pasākumiem] mēs [vērsīsimies] pret tiem Baltkrievijā, kuri sadarbojas ar šiem uzbrukumiem Ukrainai, un ierobežo[sim] tirdzniecību vairākās svarīgākajās nozarēs”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no sākotnējo tiesību aktu otrā apsvēruma un pamatojumiem, šie sākotnējie tiesību akti tika pieņemti, ņemot vērā situācijas nopietnību Baltkrievijā, kā arī reaģējot uz joprojām notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Sākotnējo tiesību aktu pamatojumos ir atsauce arī uz Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar sākotnējiem tiesību aktiem prasītāja tika iekļauta Lēmuma 2012/642 pielikumā un Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertā to personu, vienību un struktūru saraksta, pret kurām ir vērsti ierobežojoši pasākumi (turpmāk tekstā kopā – “attiecīgie saraksti”), B tabulas 28. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sākotnējos tiesību aktos Padome prasītājas iekļaušanu attiecīgajos sarakstos pamatoja šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-3">
      “OJSC Belaruskali ir valstij piederošs uzņēmums un viens no lielākajiem potašas ražotājiem pasaulē, kas nodrošina 20 % no globālā potašas eksporta. Tādējādi tas ir būtisks [Lukašenko] režīma ienākumu un ārvalstu valūtas avots. [Aleksandrs] [Lukašenko] to ir nosaucis par “nacionālo bagātību, lepnumu, vienu no Baltkrievijas eksporta pīlāriem”. Tādējādi Belaruskali gūst labumu no [Lukašenko] režīma un atbalsta to.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-3">
      Uzņēmuma vadība iebiedēja un vēlāk atlaida no darba tos Belaruskali darbiniekus, kuri piedalījās streikos un miermīlīgos protestos pēc krāpnieciskajām 2020. gada augusta prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā. [Lukašenko] pats personīgi draudēja aizstāt streikotājus ar kalnračiem no Ukrainas. Tāpēc Belaruskali ir atbildīgs par represijām pret pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā un atbalsta [Lukašenko] režīmu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 7. jūnijā Padome Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu to personu ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti [sākotnējos tiesību aktos] (OV 2022, C 221, 2. lpp.). Atbilstoši šim paziņojumam fiziskās un juridiskās personas, uz kurām tas attiecas, līdz 2022. gada 30. novembrim varēja iesniegt Padomei lūgumu pārskatīt lēmumu par to iekļaušanu attiecīgajos sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2022. gada 22. jūnija vēstuli prasītāja lūdza piekļuvi minēto iekļaušanu pamatojošai informācijai un pierādījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 22. jūlijā Padome nosūtīja prasītājai darba dokumentus ar atsauces numuriem WK 5532/2022 INIT, WK 5532/2022 ADD 1 un WK 6656/2022 INIT, kuros ietverti fakti, kas ņemti vērā, to iekļaujot attiecīgajos sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2022. gada 30. novembra vēstuli prasītāja iesniedza Padomei lūgumu pārskatīt tās iekļaušanu attiecīgajos sarakstos ar sākotnējiem tiesību aktiem (turpmāk tekstā – “pārskatīšanas lūgums”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2022. gada 21. decembra vēstuli Padome informēja prasītāju, ka tā gatavojas saglabāt pret prasītāju vērstos ierobežojošos pasākumus un nosūtīja tai vēl vienu papildu 2022. gada 13. decembra darba dokumentu ar atsauces numuru 17500/2022 INIT.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 12. janvārī prasītāja iesniedza Padomei apsvērumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 24. februārī Padome, atbildot uz pārskatīšanas lūgumu, nosūtīja prasītājai oficiālu vēstuli, kurā atkārtoti norādīja apgalvojumus, kas minēti sākotnējā paskaidrojuma rakstā. Šajā pašā vēstulē Padome paziņoja, ka ir nolēmusi saglabāt prasītāju attiecīgajos sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar tiesību aktiem par saglabāšanu sarakstos attiecībā uz prasītāju noteiktie pasākumi tika pagarināti līdz 2024. gada 28. februārim to pašu iemeslu dēļ, kas norādīti sākotnējos tiesību aktos (skat. šā sprieduma 13. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ierobežojošie nozaru pasākumi tika grozīti ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/356 (2022. gada 2. marts), ar ko groza Lēmumu 2012/642 (OV 2022, L 67, 103. lpp.), un Padomes Regulu (ES) 2022/355 (2022. gada 2. marts), ar ko groza Regulu Nr. 765/2006 (OV 2022, L 67, 1. lpp.), un pagarināti ar tiesību aktiem par saglabāšanu sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt sākotnējos tiesību aktus un tiesību aktus par saglabāšanu sarakstos, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt prasību;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas Karaliste un Latvijas Republika lūdz prasību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskais pamatojums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par to dokumentu pieņemamību, kas iesniegti pēc tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar atsevišķu dokumentu, kas iesniegts 2024. gada 8. aprīlī, prasītāja, atkārtojot 2023. gada 29. novembra apsvērumus par tiesību aktu par saglabāšanu sarakstos pagarināšanu, iesniedza jaunus pierādījumus, kas būtībā vērsti uz to, lai apstrīdētu Padomes atbildes rakstā uz repliku izvirzītos argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Latvijas Republika, apstrīd šā sprieduma 26. punktā minēto jauno pierādījumu pieņemamību, jo atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 3. punktam tie ir iesniegti novēloti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Reglamenta 85. panta 1. punktu pierādījumus un piedāvātos pierādījumus iesniedz pirmajā procesuālo rakstu apmaiņā. Saskaņā ar šī paša Reglamenta 85. panta 2. punktu replikas rakstā un atbildes rakstā uz repliku puses savas argumentācijas atbalstam var sniegt papildu pierādījumus vai izteikt pierādījumu piedāvājumus ar nosacījumu, ka kavēšanās šo ziņu iesniegšanā ir attaisnota. Atbilstoši Reglamenta 85. panta 3. punktam puses izņēmuma kārtā var sniegt papildu pierādījumus vai izteikt pierādījumu piedāvājumus pirms tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas vai pirms Vispārējās tiesas lēmuma izlemt lietu bez tiesvedības mutvārdu daļas ar nosacījumu, ka kavēšanās šo ziņu iesniegšanā ir attaisnota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no judikatūras, pirmkārt, Vispārējā tiesa var noraidīt novēloti iesniegtos pierādījumus, ja tā uzskata, ka šī kavēšanās iesniegšanā nav juridiski pietiekami attaisnota jeb pamatota, un, otrkārt, Reglamenta 85. panta 3. punkta piemērošana paredz, ka ir jāpierāda, ka pastāv ārkārtēji apstākļi (spriedums, 2023. gada 23. novembris, Ryanair un Airport Marketing Services, C‑758/21 P, EU:C:2023:917, 49. punkts). Šajā gadījumā prasītāja nav norādījusi apstākļus, kas varētu attaisnot attiecīgo papildu pierādījumu vēlo iesniegšanu 2024. gada 8. aprīlī, proti, divas dienas pirms tiesas sēdes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 29. septembris, Ryanair u.c./Komisija, T‑448/18, nav publicēts, EU:T:2021:626, 58. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos jāuzskata, ka prasītāja Reglamenta 85. panta 3. punkta izpratnē nav juridiski pietiekami attaisnojusi 2024. gada 8. aprīlī iesniegto pierādījumu novēlotu iesniegšanu. Tālab šie pierādījumi ir nepieņemami, un Vispārējā tiesa šīs prasības izskatīšanā tos vērā neņems (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 29. septembris, Ryanair u.c./Komisija, T‑448/18, nav publicēts, EU:T:2021:626, 63. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, jāizskata sākotnējo tiesību aktu daļējas atcelšanas prasība un pēc tam, otrkārt, tiesību aktu par saglabāšanu sarakstos daļējas atcelšanas prasība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sākotnējo tiesību aktu daļējas atcelšanas prasību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja sākotnējo tiesību aktu daļējas atcelšanas prasības pamatojumam izvirza piecus pamatus. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots likumības principa pārkāpums, un tas ir sadalīts piecās daļās par, pirmkārt, cilvēka pamattiesību pārkāpumu, otrkārt, starptautisko tiesību aktu pārkāpumu, treškārt, mērķu, kas noteikti Savienības juridiskajā pamatā, pārkāpumu, ceturtkārt, principa, kas prasa mērķētus pasākumus, pārkāpumu un, piektkārt, tiesiskās drošības principa pārkāpumu. Otrais pamats attiecas uz kļūda vērtējumā. Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpums. Ceturtais pamats attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu. Piektais pamats ir par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāizvērtē piektais pamats, pēc tam pirmā pamata piektā daļa, tad otrais pamats, tad pirmā pamata otrā daļa, pēc tam pirmā pamata pirmā, trešā un ceturtā daļa kopā ar ceturto pamatu un visbeidzot – trešais pamats.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piekto pamatu – pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka Padomes norādītajos pamatos Lēmuma 2022/881 pielikumā tiek vienīgi vēlreiz izklāstīti kritēriji, ko piemēro, lai attaisnotu iekļaušanu sarakstā, un netiek precizēts, kādā veidā tā atbalsta Lukašenko režīmu, gūst labumu no šī režīma vai ir atbildīga par represijām pret pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā. No judikatūras izriet, ka Padomei šāds apgalvojums bez to apstiprinošas informācijas nevarot būt pietiekams pamatojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, kuru atbalsta Latvijas Republika, apstrīd šo argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai pienākuma norādīt tāda nelabvēlīga akta pamatojumu, kas saistīts ar principa par tiesību uz aizstāvību ievērošanu, mērķis, pirmkārt, ir nodrošināt ieinteresētajai personai pietiekamu informāciju, lai noteiktu, vai akts ir pamatots vai arī tajā, iespējams, ir pieļautas kļūdas, kas ļauj apstrīdēt tā spēkā esamību Savienības tiesā, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesai pārbaudīt šī akta likumību (skat. spriedumu, 2014. gada 23. septembris, Ipatau/Padome, T‑646/11, nav publicēts, EU:T:2014:800, 92. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar LESD 296. pantu prasītajā pamatojumā skaidri un nepārprotami jābūt norādītai aktu sagatavojušās iestādes argumentācijai, lai ļautu ieinteresētajai personai uzzināt veikto pasākumu pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi (skat. spriedumu, 2014. gada 23. septembris, Ipatau/Padome, T‑646/11, nav publicēts, EU:T:2014:800, 93. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padomes akta, ar ko nosaka ierobežojošus pasākumus, pamatojumā jānorāda ne tikai šī pasākuma juridiskais pamats, bet arī īpašie un konkrētie iemesli, kuru dēļ Padome, īstenojot savu rīcības brīvību, uzskata, ka attiecīgajai personai ir jāpiemēro šāds pasākums (skat. spriedumu, 2023. gada 24. maijs, Lyubetskaya/Padome, T‑556/21, nav publicēts, EU:T:2023:283, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr LESD 296. pantā prasītajam pamatojumam jābūt atbilstošam attiecīgā akta būtībai un kontekstam, kādā tas pieņemts. Prasība norādīt pamatojumu jāvērtē atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem, it īpaši, ņemot vērā akta saturu, izvirzītā pamatojuma būtību un interesi, kāda adresātiem vai citām personām, kuras tas skar LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, var būt attiecībā uz paskaidrojumu saņemšanu. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu konkretizēti visi būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo akta pamatojuma pietiekamība jāvērtē, ņemot vērā ne tikai tā formulējumu, bet arī kontekstu un attiecīgo jomu reglamentējošo tiesību normu kopumu (skat. spriedumu, 2014. gada 23. septembris, Ipatau/Padome, T‑646/11, nav publicēts, EU:T:2014:800, 95. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši – nelabvēlīgs akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajai personai zināmos apstākļos, kas ļauj tai izprast pret to noteiktā pasākuma apmēru (skat. spriedumu, 2014. gada 23. septembris, Ipatau/Padome, T‑646/11, nav publicēts, EU:T:2014:800, 96. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā šajā paskaidrojuma rakstā minētais formulējums “gūst labumu no [Lukašenko] režīma un atbalsta to” un “represij[as] pret pilsonisko sabiedrību” skaidri norāda uz strīdīgajiem iekļaušanas kritērijiem, kuri minēti šā sprieduma 5. un 6. punktā un no kuriem izriet, ka sarakstā jāiekļauj personas, vienības vai struktūras, kas atzītas par tādām, kuras gūst labumu no Lukašenko režīma vai to atbalsta vai kuras ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu, vai kuru darbība citādi nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā. Tādējādi prasītāja varēja viegli saprast, uz kādiem kritērijiem ir balstīta tās iekļaušana attiecīgajos sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no šā sprieduma 13. punktā atgādinātā paskaidrojuma raksta, kas pamato prasītājas iekļaušanu attiecīgajos sarakstos, prasītāja tika iekļauta minētajos sarakstos, jo tā ir valsts uzņēmums un viens no lielākajiem potašas ražotājiem pasaulē, kas nodrošina 20 % no globālā potašas eksporta. Tādējādi tā ir viens no galvenajiem Lukašenko režīma ienākumu un ārvalstu valūtas avotiem; viņš to ir nosaucis par “nacionālo bagātību, lepnumu, vienu no Baltkrievijas eksporta pīlāriem”. Tātad prasītāja gūst labumu no Lukašenko režīma un atbalsta to. Turklāt uzņēmuma vadība iebiedēja un vēlāk atlaida no darba tos darbiniekus, kuri piedalījās streikos un miermīlīgos protestos pēc krāpnieciskajām 2020. gada augusta prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā. Prezidents Lukašenko pats personīgi draudēja aizstāt streikotājus ar kalnračiem no Ukrainas. Tādējādi sākotnējos tiesību aktos ir minēti “īpaši un konkrēti iemesli” šā sprieduma 38. punktā minētās judikatūras izpratnē, kuru dēļ prasītāja tiek uzskatīta par atbildīgu par Baltkrievijā notiekošajām represijām pret pilsonisko sabiedrību un par Lukašenko režīma atbalstītāju, proti, pamatojums, kura dēļ prasītājai ir piemēroti ierobežojoši pasākumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, jāsecina, ka sākotnējie tiesību akti ir pietiekami pamatoti un piektais pamats jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā pamata piekto daļu – tiesiskās drošības principa pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka atsauces uz likumības prasību, kas paredzēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta 1. punktā, priekšnosacījums ir precīzu un paredzamu tiesību normu pastāvēšana. Jēdzieni, kas lietoti minētajos kritērijos, kuri pamato tās iekļaušanu attiecīgajos sarakstos, neesot skaidri. Precīzāk – neesot skaidri šādi jēdzieni: “Lukašenko režīms”, “atbalsts”, “gūt labumu”, “pilsoniskā sabiedrība” un “represijas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Latvijas Republika, apstrīd šo argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka iekļaušanas attiecīgajos sarakstos kritēriji ir vērsti uz “person[ām], vienīb[ām] vai struktūr[ām] [..], kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu” un “gūst labumu no Lukašenko režīma vai atbalsta to”; šie kritēriji ir paredzēti Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā. Prasītājas apgalvojums būtībā attiecas uz šo Lēmuma 2012/642 noteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā judikatūra ļauj uzskatīt, ka iebilde par prettiesiskumu ir celta netieši, ja no prasības pieteikuma pietiekami skaidri izriet, ka prasītāja ir vēlējusies izvirzīt šādu iebildi (šajā ziņā spriedumus, 2016. gada 15. septembris, Yanukovych/Padome, T‑346/14, EU:T:2016:497, 56. punkts; 2016. gada 15. septembris, Yanukovych/Padome, T‑348/14, EU:T:2016:508, 57. punkts, un 2021. gada 22. septembris, Al‑Imam/Padome, T‑203/20, EU:T:2021:605, 39. punkts (nav publicēts)).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No prasības pieteikuma, it īpaši tā 104. punkta, analīzes izriet, ka prasītāja, formāli neizvirzīdama iebildi par prettiesiskumu saskaņā ar LESD 277. pantu, atsaucas uz iepriekš minēto kritēriju, kas paredzēti Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, prettiesiskumu saistībā ar prasījumiem atcelt sākotnējos tiesību aktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai tiesiskās drošības princips, kas ir viens no galvenajiem Savienības tiesību principiem, prasa it īpaši, lai tiesību normas ir skaidras un precīzas un to sekas ir paredzamas, īpaši tad, ja tās var nelabvēlīgi ietekmēt indivīdus un uzņēmumus. Sankciju, pat ja tas nav kriminālsods, var piemērot tikai tad, ja tā balstās uz skaidru un nepārprotamu juridisko pamatu. Tiesiskās drošības princips tostarp nozīmē, ka visam Eiropas tiesiskajam regulējumam, it īpaši, ja tajā noteiktas vai ar to ir atļauts noteikt sankcijas, jābūt skaidram un precīzam, lai attiecīgajām personām nepārprotami būtu zināmas no tā izrietošās tiesības un pienākumi un attiecīgi rīkoties. Šī prasība par skaidru un precīzu juridisko pamatu ir arī nostiprināta ierobežojošo pasākumu jomā (skat. spriedumu, 2015. gada 4. septembris, NIOC u.c./Padome, T‑577/12, nav publicēts, EU:T:2015:596, 131. un 132. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās formulējums, bet arī konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi. Viens no Savienības tiesību normas interpretācijā vērā ņemamajiem apstākļiem var būt arī tās rašanās vēsture (skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, CRCAM, C‑337/20, EU:C:2021:671, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Savienības tiesai, veicot ierobežojošo pasākumu pārbaudi tiesā, jāatzīst Padomes plašā rīcības brīvība, definējot vispārējos kritērijus, kas norobežo to personu loku, uz kurām var tikt attiecināti ierobežojoši pasākumi (spriedums, 2018. gada 13. septembris, Vnesheconombank/Padome, T‑737/14, nav publicēts, EU:T:2018:543, 94. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas, ka tiesību normā ir neskaidri jēdzieni, ne vienmēr izraisa pamatbrīvību pārkāpumu, un fakts, ka likums piešķir rīcības brīvību, pats par sevi nav pretrunā paredzamības prasībai, ja vien šādu pilnvaru izmantošanas apmērs un noteikumi, ņemot vērā attiecīgo leģitīmo mērķi, ir pietiekami skaidri definēti, lai indivīdam nodrošinātu atbilstošu aizsardzību pret patvaļu. Turklāt paredzamības prasība, kas papildina sodu likumības principu – kurš paredz, ka likumā skaidri jādefinē pārkāpumi un sodi –, neliedz ar likumu piešķirt rīcības brīvību, kuras izmantošanas apmērs un noteikumi ir pietiekami skaidri definēti. Šie judikatūras principi ir arī piemērojami ierobežojošiem pasākumiem, kas – lai gan to mērķis principā nav sodīt par pārkāpumiem un tie ir preventīvi pasākumi – būtiski ietekmē attiecīgo personu tiesības un brīvības (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 16. jūlijs, National Iranian Oil Company/Padome, T‑578/12, nav publicēts, EU:T:2014:678, 116. un 117. punkts, un 2015. gada 4. septembris, NIOC u.c./Padome, T‑577/12, nav publicēts, EU:T:2015:596, 135. un 136. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, pirmkārt, jākonstatē, ka strīdīgo kritēriju plašais formulējums, ar ko Padomei tiek piešķirta rīcības brīvība, var būt saderīgs ar samērīguma un tiesiskās drošības principiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 22. septembris, Tose’e Ta’avon Bank/Padome, T‑435/14, nav publicēts, EU:T:2016:531, 39. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, jānorāda, ka attiecīgo jēdzienu nozīme un tvērums ir jānoskaidro atbilstoši to ierastajai nozīmei ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un to ietverošā tiesiskā regulējuma mērķus, precizējot, ka Savienības tiesību normas interpretācija nevar atņemt šīs tiesību normas skaidrajam un precīzajam formulējumam jebkādu lietderīgo iedarbību (spriedums, 2023. gada 18. oktobris, MAZ‑upravljajusaja kompanija holdinga Belavtomaz/Padome, T‑532/21, nav publicēts, EU:T:2023:656, 52. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat jāatgādina, ka regula, kurā paredzēti ierobežojoši pasākumi, jāinterpretē, ņemot vērā ne tikai LESD 215. panta 2. punktā paredzēto ārpolitikas un drošības politikas ietvaros pieņemto lēmumu, bet arī vēsturisko kontekstu, kurā iekļaujas Savienības pieņemtie noteikumi un šī regula. Tas pats attiecas uz ārpolitikas un drošības politikas ietvaros pieņemtu lēmumu, kas jāinterpretē, ņemot vērā kontekstu, kurā tas iekļaujas (spriedums, 2023. gada 18. oktobris, MAZ‑upravljajusaja kompanija holdinga Belavtomaz/Padome, T‑532/21, nav publicēts, EU:T:2023:656, 53. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šā sprieduma 55. punktā minēto judikatūru, jāatzīmē, ka saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem, kas pret Baltkrieviju noteikti kopš 2004. gada, kritēriji par “labuma” gūšanu no Lukašenko režīma un minēta režīma “atbalstu” tika ieviesti ar Padomes Lēmuma 2012/36/KĀDP (2012. gada 23. janvāris), ar ko groza Lēmumu 2010/639/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV 2012, L 19, 31. lpp.), 1. panta 1. un 2. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Lēmuma 2012/36 3. un 4. apsvēruma izrietēja, ka, ņemot vērā situācijas nopietnību Baltkrievijā, būtu jāpieņem papildu ierobežojoši pasākumi pret to, tostarp attiecībā uz personām un vienībām, kas gūst labumu no Lukašenko režīma vai atbalsta to – it īpaši personām un vienībām, kas finansiāli vai materiāli atbalsta režīmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 765/2006 2. pants attiecīgi ir grozīts ar Padomes Regulas (ES) Nr. 114/2012 (2012. gada 10. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 (OV 2012, L 38, 3. lpp.), 1. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2012. gada 1. novembrī Padomes Lēmums 2010/639/KĀDP (2010. gada 25. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret dažām Baltkrievijas amatpersonām (OV 2010, L 280, 18. lpp.) ir atcelts un aizstāts ar Lēmumu 2012/642.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no Lēmuma 2012/642 1.–5. un 8. apsvēruma, ierobežojošie pasākumi pret Baltkrieviju ir ieviesti un pagarināti, jo šajā valstī joprojām netiek ievērotas cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums, un tādēļ šie pasākumi ir it īpaši vērsti pret personām, kas ir atbildīgas par krāpšanu un starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem saistībā ar dažām vēlēšanu un referenduma procedūrām Baltkrievijā, kā arī pret personām, kas ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un miermīlīgo protestētāju apspiešanu pēc šīm procedūrām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šajā ziņā jāatgādina, ka no Lēmuma 2012/642 6. apsvēruma izriet, ka saistībā ar personām un vienībām, kas gūst labumu no Lukašenko režīma vai to atbalsta, mērķis ir vērsties pret visām personām vai vienībām, kas to atbalsta – it īpaši, bet ne tikai – personām un vienībām, kas finansiāli vai materiāli atbalsta režīmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka Padome, noteikdama labuma gūšanas darbību no Lukašenko režīma, kā arī minētā režīma atbalstu kā nosaukuma iekļaušanu attiecīgajos sarakstos pamatojošus kritērijus, un, ņemot vērā nopietnos un ilgstošos cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumus, kā arī pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Baltkrievijā, iecerēja palielināt spiedienu uz šo režīmu, paplašinot to personu un vienību loku, kurām piemēro Savienības ierobežojošos pasākumus. Tālab Padome paredzēja iespēju piemērot līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas pasākumus tostarp personām un vienībām, kas gūst labumu no Lukašenko režīma un to atbalsta – it īpaši, bet ne tikai – personām un vienībām, kas finansiāli atbalsta režīmu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 18. oktobris, MAZ‑upravljajusaja kompanija holdinga Belavtomaz/Padome, T‑532/21, nav publicēts, EU:T:2023:656, 60. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz personām, vienībām vai struktūrām, kas ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu, no konteksta, kādā tiek lietots jēdziens “atbildīgas par apspiešanu”, un konkrēti no Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Regulas Nr. 765/2006 2. panta 4. punktā lietotā formulējuma “person[as], vienīb[as] vai struktūr[as] [..], kuras ir atbildīgas par [..] pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu vai kuru darbība citādi nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā”, izriet, ka likumdevēja nolūks ir bijis šo kritēriju vispārīgi attiecināt uz visām personām, vienībām vai struktūrām, kuru darbība nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā. Turklāt vārda “citādi” lietojums šo tiesību normu otrajā daļā liecina par likumdevēja nodomu pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu atzīt par darbības veidu, kas nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā. Visbeidzot – jēdziena “darbība” lietojums norāda uz likumdevēja nodomu vērsties pret personām, vienībām vai struktūrām, kuru darbība nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā, jo šī darbība veicina šādu apdraudējumu, neatkarīgi no tā, vai tāds nodoms ir vai nav (spriedums, 2023. gada 15. februāris, Belaeronavigatsia/Padome, T‑536/21, EU:T:2023:66, 27. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, prasītājas apgalvojumi par tā formulējuma izpratni, kas lietots iekļaušanas kritērijos, proti, šajā gadījumā formulējums “Lukašenko režīms”, jēdziens “atbalsts”, “labuma gūšanas” darbība, formulējums “pilsoniskā sabiedrība” un jēdziens “represijas” ir saistīti nevis ar tiesiskās drošības principa ievērošanu, bet gan ar Padomes veikto šo kritēriju piemērošanu, un tas ir otrā pamata priekšmets.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi prasītājas izvirzītie argumenti neapšauba Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto kritēriju, kas ir pietiekami skaidri un precīzi, likumību. Tālab ar tiem tiesiskās drošības princips tiek ievērots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad pirmā pamata piektā daļa ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamatu – kļūdu vērtējumā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrajam pamatam ir divas daļas. Pirmā daļa attiecas uz to, ka nav pierādīts, ka prasītāja ir guvusi labumu no Lukašenko režīma vai to atbalstījusi. Otrā daļa – uz to, ka nav pierādīts, ka prasītāja ir atbildīga par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu Baltkrievijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jānorāda – otrais pamats ir jāuzskata par balstītu uz kļūdu vērtējumā, nevis uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Proti, lai arī ir taisnība, ka Padomei ir zināma rīcības brīvība, lai katrā atsevišķā gadījumā noteiktu, vai ir izpildīti juridiskie kritēriji, ar kuriem pamatoti attiecīgie ierobežojošie pasākumi, Savienības tiesām tomēr principā ir jānodrošina pilnīga visu Savienības tiesību aktu likumības pārbaude (skat. spriedumu, 2023. gada 6. septembris, Pumpyanskiy/Padome, T‑291/22, nav publicēts, EU:T:2023:499, 40. punkts un tajā minētā judikatūra). </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāatgādina, ka atbilstoši Pamattiesību hartas 47. pantā garantētajai pārbaudes tiesā efektivitātei it īpaši ir nepieciešams, lai Savienības tiesa, pārbaudot lēmuma par personas vai vienības vārda iekļaušanu vai saglabāšanu to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi, pamatā esošo iemeslu tiesiskumu, pārliecinātos, ka šis lēmums, kas ir individuāli piemērojams šai personai vai vienībai, ir balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Tas nozīmē, ka jāpārbauda paskaidrojuma rakstā norādītie fakti, kas ir minētā lēmuma pamatā, tādēļ pārbaudē tiesā nav jāizvērtē tikai norādīto iemeslu abstrakta ticamība, bet arī tas, vai ir pamatoti šie iemesli vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu šā paša lēmuma pamatojumam (spriedums, 2023. gada 13. septembris, Synesis/Padome, T‑97/21 un T‑215/22, nav publicēts, EU:T:2023:531, 35. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tieši kompetentajai Savienības iestādei apstrīdēšanas gadījumā jāpierāda pret attiecīgo personu vai vienību vērsto apsvērumu pamatotība, nevis šai personai jāiesniedz attaisnojoši pierādījumi par to, ka minētie apsvērumi nav pamatoti (skat. spriedumu, 2023. gada 13. septembris, Synesis/Padome, T‑97/21 un T‑215/22, nav publicēts, EU:T:2023:531, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja kompetentā Savienības iestāde iesniedz atbilstošo informāciju vai pierādījumus, Savienības tiesai jāpārbauda, vai, ņemot vērā šo informāciju vai pierādījumus, norādītie fakti atbilst patiesībai, un – atkarībā no lietas apstākļiem un ņemot vērā iespējamos apsvērumus, ko par tiem iesniegusi tostarp attiecīgā persona vai vienība, – jāizvērtē to pierādījuma spēks (skat. spriedumu, 2023. gada 13. septembris, Synesis/Padome, T‑97/21 un T‑215/22, nav publicēts, EU:T:2023:531, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka prasītājas nosaukuma iekļaušanas attiecīgajos sarakstos ir pamatota ar šā sprieduma 13. punktā atgādinātajiem iemesliem. Jāpārbauda, pirmkārt, vai ir konstatēti lēmuma par prasītājas iekļaušanu attiecīgajos sarakstos paskaidrojuma rakstā norādītie fakti, un pēc tam, otrkārt, vai uz tiem attiecas Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo daļu – to, ka nav pierādīts, ka prasītāja gūst labumu no Lukašenko režīma vai to atbalsta</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apstrīd tās iekļaušanas attiecīgajos sarakstos iemeslu, saskaņā ar kuru tā ir guvusi labumu no Lukašenko režīma vai to atbalstījusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, prasītāja – saistībā ar apgalvojumu, ka tā “ir valsts uzņēmums”, – apstiprina, ka tās kapitāls pieder Baltkrievijas Republikai. Uz Baltkrievijas Republikas valdību neattiecoties neviens ierobežojošais pasākums un nešķietot, ka tā ir pakļauta Lukašenko režīmam. Turklāt vienīgi tas, ka prasītājas kapitāldaļas pieder Baltkrievijas Republikai, neliecinot, ka tā atbalsta Lukašenko režīmu vai gūst labumu no tā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītāja saistībā ar apgalvojumu, ka tā ir “viens no lielākajiem potašas ražotājiem pasaulē, kas nodrošina 20 % no globālā potašas eksporta”, un ka “tādējādi [tā] ir būtisks [Lukašenko] režīma ienākumu un ārvalstu valūtas avots”, tikai apstiprina, ka tā esot viens no lielākajiem potašas ražotājiem pasaulē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja precizē, ka tai tāpat kā visām citām Baltkrievijas uzņēmējsabiedrībām saistībā ar savu saimniecisko darbību jāsniedz finansiāls ieguldījums valsts budžetā, kā prasīts Baltkrievijas tiesiskajā regulējumā. Tomēr, kā izriet no judikatūras, samaksātie nodokļi neesot režīma finansēšanas veids. Tas pats secinājums esot attiecināms uz sabiedrības iemaksām valsts budžeta valsts attīstības mērķa fondos un uz dividenžu sadali.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, attiecībā uz apgalvojumu, ka “[Lukašenko] to ir nosaucis par “nacionālo bagātību, lepnumu, vienu no Baltkrievijas eksporta pīlāriem””, prasītāja apgalvo, ka šis izteikums ir tikai stilistiska figūra, kas norāda vienīgi uz to, ka tai ir īpašs statuss.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Latvijas Republika, šo argumentāciju apstrīd.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, vispirms – nav strīda par to, ka prasītāja pieder valstij, jo viss tās kapitāls pieder Baltkrievijas Republikai. Prasītāja papildus precizēja, ka Valsts īpašuma komisija ir tās faktiskais īpašnieks.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, pirmkārt, prasītāja pati atzīst – un kā izriet arī no lietas materiāliem –, ka tā “patiesi ir viens no lielākajiem potašas ražotājiem pasaulē, [kas] 2019. gadā saražoja 12 045 920 tonnas potašas, 2020. gadā – 12 479 064 tonnas potašas un 2021. gadā – 13 798 250,39 tonnas”, ka “[tās] saražoto [potašas] mēslošanas līdzekļu daļa pasaules tirgū ir aptuveni 20 %”, ka “Baltkrievijas potašas mēslošanas līdzekļi ir tikuši eksportēti uz vairāk nekā 110 valstīm visā pasaulē” un ka tā, “nodarbinādama 17 622 darbiniekus, ir viena no svarīgākajiem darba devējiem valstī”. Otrkārt, tā neapstrīd Padomes norādīto faktu, ka prezidents Lukašenko to ir nosaucis par “nacionālo bagātību, lepnumu, vienu no Baltkrievijas eksporta pīlāriem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – prasītāja neapstrīd, ka tās ģenerāldirektoru ir iecēlis Lukašenko un ka Baltkrievijas Republikas Ministru padome ir iecēlusi par valsts pārstāvjiem uzņēmumā premjerministra pirmo vietnieku un finanšu ministru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – prasītāja arī neapstrīd Padomes norādīto informāciju, ka 2019. gadā tā ir guvusi vairāk nekā 4,797 miljardu Baltkrievijas rubļu (BYN) (aptuveni 1,8 miljardi EUR) lielu neto peļņu. Turklāt tā apstiprina, pirmkārt, ka tā maksā dividendes valstij kā savu kapitāldaļu turētājai, un, otrkārt, papildus nodoklim tā maksāja obligātās iemaksas valsts budžeta valsts attīstības mērķa fondos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab Padome, uzskatīdama, ka prasītāja ir valsts uzņēmums un viens no lielākajiem potašas ražotājiem pasaulē, kas nodrošina 20 % no globālā potašas eksporta, un tādējādi ir viens no galvenajiem Lukašenko režīma ienākumu un ārvalstu valūtas avotiem, kļūdu nav pieļāvusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka iepriekš minētais neliecina par “režīma atbalstu”, kā arī par to, ka tā negūst labumu no režīma Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no šā sprieduma 54. punktā minētās judikatūras, attiecīgo jēdzienu nozīme un tvērums jānoskaidro atbilstoši to ierastajai nozīmei ikdienas valodā, ņemot vērā it īpaši tos ietverošā tiesiskā regulējuma mērķus, kā arī vajadzību saglabāt to skaidrā un precīzā formulējuma lietderīgo iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jānorāda, ka gan no Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta skaidrā un precīzā formulējuma, kurā ir atsauce uz personām un vienībām, kas “gūst labumu no [Lukašenko] režīma vai atbalsta to”, gan no šīs tiesību normas mērķa palielināt spiedienu uz minēto režīmu, izriet, ka konkrēto personu un vienību attiecības ar šo režīmu ir tās, kas attaisno ierobežojošu pasākumu veikšanu, ciktāl šīs attiecības izpaužas kā atbalsts, it īpaši finansiāls atbalsts (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 18. oktobris, MAZ‑upravljajusaja kompanija holdinga Belavtomaz/Padome, T‑532/21, nav publicēts, EU:T:2023:656, 65. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, attiecībā uz režīma atbalstu Padome apgalvo, ka prasītāja sniedz atbalstu ieņēmumu, tostarp dividenžu, peļņas nodokļu, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa, ko par tās precēm samaksājuši gala patērētāji, veidā, kā arī tās darbinieku ienākuma nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu veidā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No lietas materiāliem izriet, ka prasītājas finansiālais atbalsts, kas nāk no eksporta nodokļiem un nodevām, ir 8–10 % no Baltkrievijas kopējā budžeta. 2019. gadā tās ieņēmumi bija 4,797 miljardi BYN (aptuveni 1,8 miljardi EUR). Šajā pašā gadā Baltkrievijas saņemtās dividendes tiek lēstas 64,03 BYN (aptuveni 24 EUR) par akciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat Padome uzskatīja it īpaši, ka prasītāja ir viens no lielākajiem potašas ražotājiem pasaulē, kas nodrošina 20 % no globālā potašas eksporta, ka tā ir viens no galvenajiem Lukašenko režīma ienākumu un ārvalstu valūtas avotiem, ka prezidents Lukašenko ir paziņojis, ka valdība to vienmēr atbalstīs, un ir to nosaucis par “nacionālo bagātību, lepnumu, vienu no Baltkrievijas eksporta pīlāriem”, un prasītāja to neapstrīd.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt prasītāja apgalvo, ka atbilstoši Baltkrievijas tiesiskajam regulējumam tai saistībā ar savu saimniecisko darbību jāsniedz finansiāls ieguldījums valsts budžetā un ka saņemtie līdzekļi tiek izmantoti, pilnībā ievērojot Baltkrievijas tiesību aktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā atbilstoši Baltkrievijas Republikas Ministru Padomes 2019. gada 18. novembra rezolūcijai Nr. 772 prasītājai par pirmo 2019. gada semestri bija jāpārskaita vairāk nekā 46 miljoni BYN (aptuveni 17,6 miljoni EUR) valsts budžeta valsts attīstības mērķa fondos no tās peļņas pāri palikušās daļas atbilstoši Baltkrievijas Republikas prezidenta 2005. gada 28. decembra rīkojuma Nr. 637 Par procedūru par valsts uzņēmumu, valsts apvienību, kas ir komerciālas organizācijas, peļņas daļas, kā arī valstij vai pašvaldībām piederošu komercsabiedrību dividenžu (pamatkapitāla daļu) ienākumu daļas iekļaušanu budžetā un īpaša valsts budžeta fonda valsts attīstībai izveidi (Baltkrievijas Republikas juridisko aktu valsts reģistrs Nr. 1/7075, 2005. gada 29. decembris, turpmāk tekstā – “rīkojums Nr. 637”) 3‑2. punktam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda, ka Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējumā, uz kuru ir atsauce Regulas Nr. 765/2006 2. panta 5. punktā, pašā ir minēts Lukašenko režīma “atbalsts”. Tādējādi pietiek ar to vien, ka prasītāja maksā dividendes Baltkrievijas valstij, kuras līdz ar to ir Lukašenko režīma rīcībā, kā arī obligātās iemaksas valsts budžeta valsts attīstības mērķa fondos, lai konstatētu finansiāla atbalsta esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, ka Vispārējā tiesa lietā, kurā pasludināts 2015. gada 6. oktobra spriedums Chyzh u.c./Padome (T‑276/12, nav publicēts, EU:T:2015:748, 169. punkts), nosprieda, ka Padome no viena nodokļu maksājuma nevarēja secināt “režīma atbalstu”, ciktāl šāds maksājums izriet no juridiska pienākuma, ko piemēro visiem Baltkrievijas nodokļu maksātājiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču izskatāmajā lietā prasītājas argumentam par dividenžu pielīdzināšanu nodokļiem šā sprieduma 93. punktā minētās judikatūras izpratnē nevar piekrist.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No minētā rīkojuma Nr. 637 1‑1. punkta izriet, ka uzņēmumi, kuriem ir pienākums maksāt daļu no peļņas valstij vai administratīvi teritoriālām vienībām, ir uzņēmumi, kuru lēmumus nosaka valsts vai minētās vienības. Tādējādi šāds pienākums attiecas tikai uz noteiktu saimnieciskās darbības subjektu kategoriju, nevis visiem Baltkrievijas nodokļu maksātājiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt atbilstoši rīkojuma Nr. 637 1‑2. punktam daļa no attiecīgo uzņēmumu peļņas, kas obligāti jāmaksā Baltkrievijas valsts iestādēm, tiek aprēķināta no starpības starp saņemto peļņu un izdevumiem, kas saistīti ar nodokļiem un nodevām. Tādējādi attiecīgais maksājums formāli atšķiras no nodokļiem un papildina tos. Kā izriet no rīkojuma Nr. 637 3‑1. punkta, apstāklis, ka šīs peļņas daļas piedziņa ietilpst nodokļu administrācijas kompetencē pēc atbilstošām nodokļu procedūrām, šo konstatējumu nevar atspēkot.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab jānorāda – apstāklis, ka prasītājai jāsamaksā daļa no peļņas valstij atbilstoši rīkojumam Nr. 637, apstiprina vērtējumu, ka prasītāja finansiāli atbalsta Lukašenko režīmu, jo ar šo pašu rīkojumu minētais režīms ir ieguvis kontroli, kas tam jau bija kā vienīgajam akcionāram, pār prasītājas līdzekļiem, nodrošinot, ka tā rīcībā regulāri ir tās gūtās peļņas daļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt prasītāja apgalvo, ka prezidenta Lukašenko teiktais par to kā “nacionālo bagātību, lepnumu, vienu no Baltkrievijas eksporta pīlāriem”, neliecina, ka tai būtu īpašs statuss.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmkārt, jānorāda, ka prasītāja neapstrīd, ka šos šā sprieduma 98. punktā minētos vārdus ir izteicis prezidents Lukašenko. Otrkārt, pat ja teiktais pats par sevi nepierāda prasītājas atbalstu prezidenta Lukašenko režīmam, tas norāda, ka tai ir būtiska loma Baltkrievijas ekonomikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz “labuma gūšanu” no Lukašenko režīma netiek apstrīdēts, ka prasītāja ir vienīgais potašas mēslošanas līdzekļu ražotājs Baltkrievijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar potašas mēslošanas līdzekļu nozari papildus tam, ka tā ir stingri regulēta nozare Baltkrievijā, kā atzīst prasītāja, no Padomei iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka minētā nozare ir ievērojamu ieņēmumu avots. Šajā ziņā jāatgādina, ka 2019. gadā prasītāja guva neto peļņu vairāk nekā 4,797 miljardu BYN (aptuveni 1,8 miljardu EUR) apmērā (skat. šā sprieduma 88. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vairāki Padomes iesniegtie pierādījumi par ekonomisko situāciju Baltkrievijā, tostarp tīmekļvietnē “cepa.org” 2021. gada 8. decembrī publicētais raksts, tīmekļvietnē “naviny.belsat.eu” 2015. gada 15. oktobrī publicētais raksts, tīmekļvietnē “news.tut.by” 2016. gada 13. decembrī publicētais raksts, tīmekļvietnē “en.belapan.by” 2020. gada 9. jūlijā publicētais raksts un tīmekļvietnē “russian.rt.com” 2016. gada 22. marta publicētais raksts, pierāda, ka Baltkrievijas ekonomikai prezidenta Lukašenko režīmā ir raksturīga režīma kontrole gan publiskajā, gan privātajā sektorā un atalgojuma sistēma par režīmam izrādītu lojalitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi pierādījumi, kuri minēti šā sprieduma 102. punktā un monopols, ko prasītāja kā valsts uzņēmums īsteno no visas Baltkrievijas ekonomikas perspektīvas tik svarīgā tirgū, kāds ir potašas mēslošanas līdzekļu tirgus, ļāva Padomei secināt, ka prasītāja gūst labumu no Lukašenko režīma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No minētā izriet, ka Padome, sākotnējo tiesību aktu pieņemšanas laikā uzskatīdama, ka prasītāja atbalsta režīmu un gūst no tā labumu Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kļūdu nav pieļāvusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro daļu – par to, ka nav pierādīts, ka prasītāja ir atbildīga par represijām pret pilsonisko sabiedrību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apstrīd tās iekļaušanas attiecīgajos sarakstos pamatojumu, jo tajā norādīts, ka tā ir atbildīga par represijām pret pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā un atbalsta Lukašenko režīmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, attiecībā uz apgalvojumu, ka “uzņēmuma vadība iebiedēja un vēlāk atlaida no darba tos [prasītājas] darbiniekus, kuri piedalījās streikos un miermīlīgos protestos pēc krāpnieciskajām 2020. gada augusta prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā”, prasītāja norāda, ka tiesības streikot nav absolūtas. Tās ar konkrētiem juridiskiem nosacījumiem varot tikt ierobežotas. It īpaši Baltkrievijas Darba kodeksā esot paredzēts, ka aicinājumam streikot jāatbilst konkrētiem procesuāliem nosacījumiem. Streika, kas norisinājās pie prasītājas 2021. gada augustā, gadījumā neviens no šiem nosacījumiem neesot ticis izpildīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus – vairums pašpasludinātās “stachcom” (streika komiteja), kurā ietilpst četrpadsmit locekļi, iesniegto lūgumu esot bijuši politiski.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt vairums no darbiniekiem piemērotajām sankcijām esot bijušas par darba kavējumu, nevis atlaišana. Būtu svarīgi atzīmēt, ka no 2020. gada 30. novembra līdz 2021. gada 20. janvārim prasītāja esot atcēlusi visus attiecīgajiem darbiniekiem piemērotos disciplinārsodus. Līdz ar to apgalvojums, ka darbinieki esot tikuši atlaisti no darba “tāpēc, ka ir piedalījušies protestos”, esot nepareizs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – Padomes apgalvojums, ka darbinieki, kas piedalījās “streikā”, esot tikuši “iebiedēti”, neesot pamatots ar pierādījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, saistībā ar apgalvojumu, ka “Lukašenko pats personīgi draudēja streikotājus aizstāt ar kalnračiem no Ukrainas”, prasītāja konstatē, ka tas, šķiet, ir vārds vārdā pārņemts no BBC publikācijas. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot apstiprinājusi, ka tikai viena dokumenta iesniegšana nav pietiekama fakta pierādīšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt minētajā prezidenta Lukašenko paziņojumā neesot ietverts neviens drauds.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Latvijas Republika, apstrīd šo argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā jākonstatē, ka lietas dalībnieki ir vienisprātis – streiki un miermīlīgie protesti ir norisinājušies nākamajā diena pēc 2020. gada augusta prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, lai gan prasītāja neapstrīd faktu par streikiem un miermīlīgajiem protestiem nākamajā dienā pēc 2020. gada augusta prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā patiesumu, tā tos interpretē citādi nekā Padome. Tā noraida apgalvojumu – kā to izklāsta Padome –, ka šie notikumi būtu izraisījuši pret tās darbiniekiem vērstu iebiedēšanu vai to atlaišanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Padomes iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka 2020. gada 17. un 18. augustā 6300 personas piedalījās miermīlīgā demonstrācijā pie prasītājas, lai protestētu pret policijas vardarbību. Prasītājas reakcija bija darbinieku streikotāju atlaišana, pieprasot sniegt paskaidrojumus un liedzot viņiem prēmijas – bieži vien uz visu gadu. Pēc prezidenta vēlēšanām vairāku valsts uzņēmumu, tostarp prasītājas, darbinieki 2020. gada 9. septembrī organizēja streiku protestētāju pausto prasību atbalstam, pieprasot Lukašenko demisiju, jaunu godīgu vēlēšanu rīkošanu un taisnīgumu policijas vardarbības upuriem. Streiks, pirms tas tika pasludināts par nelikumīgu, ilga divas dienas, izraisot tūlītējas represijas. Līdz ar streika sākšanos izveidotās streika komitejas pārstāvji norāda, ka prasītājas vadība un drošības spēki veica “vēl nepieredzētas represijas” pret tiem, kas iestājas pret Lukašenko režīmu: viņi tika spīdzināti, piekauti, ieslodzīti uz diennakti un saņēma draudus, ka viņiem tiks atņemti bērni. Dažiem streika komitejas locekļiem draudēja bargi cietumsodi. Vairums streika komitejas locekļu tika atlaisti no darba.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šos pierādījumus nevar apšaubīt ar prasītājas argumentiem par, pirmkārt, nenozīmīgumu un veida, kādā Baltkrievijas iestādes izturējās pret prasītājas darbiniekiem, kuri piedalījās streikā, subjektīvo raksturu, otrkārt, to, ka apgalvojums, ka tās ģenerāldirektors esot politiskas personas bērna krusttēvs, nav pierādīts, treškārt, to, ka dažas publikācijas norāda uz cigarešu kontrabandas gadījumiem ar tai piederošu vagonu iesaisti, ceturtkārt, to, ka dažas publikācijas pārāk negatīvi apraksta darba apstākļus pie prasītājas, un, piektkārt, to, ka apgalvojumi par krāpšanu vēlēšanās ir nenozīmīgi un nav pierādīti. Prasītājas apgalvojumi nav iemesls, kas pamato tās iekļaušanu attiecīgajos sarakstos, un tādēļ tiem nav nozīmes minēto iemeslu pamatotības pārbaudē, taču tie attiecas uz citu personu un vienību iekļaušanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, prasītāja attiecībā uz tās darbinieku iebiedēšanu norāda, ka tā, atteikdama tiem tiesības streikot, ir piemērojusi Baltkrievijas darba tiesības. Papildus – iespējamā tās darbinieku “iebiedēšana” esot izpaudusies – no pēdējo minēto skatupunkta – vadības paziņojumos, kuros darbinieki brīdināti par to, ka streiks esot pretlikumīgs un piedalīšanās tajā varētu izraisīt to atlaišanu par darba kavējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatzīmē, ka apgalvoto iebiedēšanu veica gan prasītāja, gan valsts iestādes. Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas izdarīto iebiedēšanu atlaišanu apjoms darbinieku piedalīšanās dēļ miermīlīgā streikā pamatoti radīja baiļu atmosfēru viņu vidū. Šajā ziņā prasītāja atlaišanu izmantoja kā līdzekli, lai atturētu darbiniekus no piedalīšanās jebkādos protestos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz iebiedēšanu no valsts iestāžu puses jānorāda, ka piedalīšanās streikā dēļ bija daudz vardarbības pret prasītājas darbiniekiem un to aizturēšanas gadījumu. No Padomes iesniegtajiem pierādījumiem izrietošajās liecībās un ziņojumos tiek minētas patvaļīgas aizturēšanas, fiziska un psiholoģiska vardarbība un citas sistemātiskas iebiedēšanas formas. Šajā kontekstā, ņemot vērā iepriekšminētās prasītājas ciešās saiknes ar prezidenta Lukašenko režīmu (skat. šā sprieduma 104. punktu), nav šaubu par to kopējo iesaisti šajās represijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prezidenta Lukašenko paziņojums, ka protestētāji var tikt aizstāti ar kalnračiem no Ukrainas, – pretēji prasītājas apgalvojumam – šajā kontekstā ir nozīmīga izpausme. Šis paziņojums ir daļa no valsts iestāžu draudu un iebiedēšanās dinamikas. Proti, tas liecina par prezidenta Lukašenko nicinošo attieksmi pret prasītājas darbinieku tiesībām streikot un viņu bažām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, saistībā ar darbinieku atlaišanu pēc streika sākšanas, prasītāja apgalvo, pirmkārt, ka tā ir tikai ievērojusi Baltkrievijas darba tiesības, argumentējot, ka pēc streika pretlikumīguma atzīšanas atlaišanas bija saistītas tikai ar darbinieku darba kavējumiem. Taču Baltkrievijas likuma strikta piemērošana nevar attaisnot visas pret darbiniekiem, kuri pauž politiskus uzskatus, piemērotās represiju formas. Pieņēmums, ka konkrētas darbības atbilstība valsts likumam ļauj tikai šī iemesla dēļ izslēgt iekļaušanas attiecīgajos sarakstos iespēju, nozīmētu, ka iekļaušanas kritēriji zaudētu jēgu, jo Padome zaudētu šajā ziņā plašo rīcības brīvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītāja norāda, ka pēc tam, kad tika konstatēta streika pretlikumība, tā atlaida darbiniekus tikai darba kavējumu dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pat ja lietas materiālos nav informācijas, kas tieši norādītu, ka darbinieku atlaišanas patiesais iemesls bija viņu darba kavējums, šīs darbības kopumā nepārprotami liecina par apzinātu vēlmi sodīt darbiniekus par piedalīšanos darbībās, kurās tie izsaka iebildumus pret prezidentu Lukašenko.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš izklāstīta izriet, ka Padome, sākotnējo tiesību aktu pieņemšanas laikā konstatējot, ka prasītājas veiktā to darbinieku iebiedēšana un atlaišana, kuri piedalījās streikos un miermīlīgos protestos pēc 2020. gada augusta prezidenta vēlēšanām, bija pietiekama, lai uzskatītu, ka prasītāja apspiež pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā un atbalsta prezidenta Lukašenko režīmu Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kļūdu nav pieļāvusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad otrais pamats ir jānoraida kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā pamata otro daļu – starptautisko tiesību aktu pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka ar sākotnējiem tiesību aktiem ir pārkāpti tādi dažādi daudzpusējie starptautiskie līgumi un starptautiski standarti kā Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT), Tirdzniecības atvieglošanas nolīgums (TFA) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija, kas parakstīta Montegobejā 1982. gada 10. decembrī (Recueil des traités des Nations unies, 1833., 1834. un 1835. sējums, 3. lpp., turpmāk tekstā – “UNCLOS”), it īpaši, ņemot vērā pret prasītāju pieņemto ierobežojošo pasākumu ārpusteritoriālo ietekmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Latvijas Republika, apstrīd šo prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, arguments par iespējamo teritorialitātes principa pārkāpumu jānoraida kā nepamatots, jo sākotnējie tiesību akti ir piemērojami tikai līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kas atrodas Savienības teritorijā (šajā nozīme skat. spriedumus, 2007. gada 31. janvāris, Minin/Komisija, T‑362/04, EU:T:2007:25, 106. punkts, un 2023. gada 13. septembris, Venecuēla/Padome, T‑65/18 RENV, EU:T:2023:529, 111. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz to ierobežojumu atbilstību GATT un TFA, kas noteikti ar sākotnējiem tiesību aktiem, jānorāda, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumi, ņemot vērā to raksturu un struktūru, principā neietilpst to noteikumu vidū, attiecībā uz kuriem Savienības tiesa pārbauda Savienības iestāžu tiesību aktu tiesiskumu. Tikai tad, ja Savienība ir paredzējusi izpildīt konkrētas saistības, ko tā uzņēmusies PTO, vai gadījumā, ja Savienības aktā ir skaidra atsauce uz konkrētiem PTO nolīgumu noteikumiem, Tiesai jāpārbauda šī akta likumība, ņemot vērā PTO noteikumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 13. septembris, Venecuēla/Padome, T‑65/18 RENV, EU:T:2023:529, 107. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, sākotnējos tiesību aktos nav nevienas atsauces uz šiem nolīgumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 13. septembris, Venecuēla/Padome, T‑65/18 RENV, EU:T:2023:529, 105. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītāja nav norādījusi, ar kuriem aktiem vai kad Savienība būtu paredzējusi ar sākotnējiem tiesību aktiem izpildīt konkrētas saistības, ko tā uzņēmusies PTO (spriedums, 2023. gada 13. septembris, Venecuēla/Padome, T‑65/18 RENV, EU:T:2023:529, 106. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā jākonstatē, ka Baltkrievija nav ne GATT, ne TFA puse. Tādējādi Savienībai nav līgumisku saistību attiecībā pret Baltkrieviju saistībā ar šiem nolīgumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, attiecībā uz UNCLOS iespējamo pārkāpumu, jāatzīmē, ka, pat ja tās 89. un 125. pants piešķir piekļuves tiesības jūrai valstīm, kurām nav piekļuves jūrai, tie vienmēr negarantē piekļuvi noteiktai jūrai vai ostai pēc izvēles. Katrā ziņā tie ir nevis sākotnējie tiesību akti, jo tie attiecas uz prasītājas līdzekļu iesaldēšanu, bet gan nozares ierobežojošie pasākumi, kas, iespējams, var ietekmēt Baltkrievijas piekļuves tiesības jūrai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi pirmā pamata otrā daļa jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā pamata pirmo, trešo un ceturto daļu – attiecīgi par pamattiesību pārkāpumu, mērķu, kas noteikti Savienības juridiskajā pamatā, pārkāpumu un principa, kas prasa mērķētus pasākumus, pārkāpumu un ceturto pamatu – samērīguma principa pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā pamata pirmo, trešo un ceturto daļu un ceturto pamatu, kas jāanalizē kopā, prasītāja būtībā apgalvo, ka ar sākotnējiem tiesību aktiem tiek pārkāpti likumības un samērīguma principi, jo tiem esot ārkārtīgi nelabvēlīga ietekme uz prasītājas un trešo personu pamattiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā pamata pirmo daļu prasītāja apgalvo, ka ar sākotnējiem tiesību aktiem ir pārkāptas tiesības uz uzturu, tiesības uz dzīvību un tiesības uz izglītību, kas paredzētas vairākos starptautisko tiesību aktos, proti, Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēmusi 1966. gada 16. decembrī un kas stājās spēkā 1976. gada 3. janvārī (Recueil des traités des Nations unies, 993. sējums, 3. lpp.), 11. pantā un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēmusi 1948. gada 10. decembrī, 25. pantā un Apvienotās Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1979. gada 18. decembrī pieņemtās Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kas stājās spēkā 1981. gada 3. septembrī (Recueil des traités des Nations unies, 1249. sējums, Nr. I‑20378, 13. lpp.), preambulā, 1989. gada 20. novembrī pieņemtās Konvencijas par bērna tiesībām, kas stājās spēkā 1990. gada 2. septembrī (Recueil des traités des Nations unies, 1577. sējums, 3. lpp.), 24. pantā, 2006. gada 13. decembrī pieņemtās ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Eiropas Savienības vārdā apstiprināta ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK (OV 2010, L 23, 35. lpp.), 25. un 28. pantā un Vīnes deklarācijas un rīcības programmas, kura 1993. gada 25. jūnijā pieņemta ANO Pasaules konferencē par cilvēktiesībām, 31. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Cilvēktiesības esot nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un saistītas. Tas nozīmētu, ka tiesību uz uzturu pārkāpums varot apdraudēt citu cilvēktiesību, it īpaši tiesību uz veselību, izglītību vai dzīvību īstenošanu un otrādi. It īpaši, ja personas nespēj sevi pabarot un ir pakļautas bada, nepilnvērtīga uztura vai ar to saistītu slimību riskam, to tiesības uz dzīvību arī ir apdraudētas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas kapacitāte tirgot “sociāli nozīmīgu produktu ar humanitārām funkcijām” saistībā ar ierobežojošajiem pasākumiem, kas piemēroti pret to, esot tikusi kavēta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja argumentācijas pamatojumam atgādina, ka tās daļa pasaules potašas tirgū ir 20 %. Šī prece tiekot piegādāta uz vairāk nekā 130 valstīm. Dažas valstis esot ievērojami, ja ne pilnībā, atkarīgas no prasītājas ražotās potašas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šobrīd neesot nevienas ostas, kas varētu aizvietot Klaipēdas (Lietuva) ostu šāda apjoma Baltkrievijas potašas mēslošanas līdzekļu eksportam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ Padomes noteiktie ierobežojošie pasākumi to ārpusteritoriālās ietekmes dēļ pārkāpjot miljonu, pat miljardu personu tiesības uz uzturu pasaulē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome atbilstoši savām pilnvarām varēja noteikt pagaidu ierobežojošos pasākumus, kuriem vajadzētu būt preventīviem. Pret prasītāju noteiktie ierobežojošie pasākumi pēc būtības esot soda pasākumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā pamata trešo daļu prasītāja apgalvo, ka ar sākotnējiem tiesību aktiem esot pārkāpti LES 3. un 21. pantā minētie mērķi, jo to dramatiskās sekas atstās iespaidu ne tikai uz Savienību, bet arī uz visu pasauli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā pamata ceturto daļu prasītāja norāda, ka ar sākotnējiem tiesību aktiem esot pārkāpts princips, kas prasa mērķētus pasākumus, jo tie ietekmējot civiliedzīvotājus ne tikai Baltkrievijā, bet arī visā pasaulē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar ceturto pamatu prasītāja apgalvo, ka sākotnējie tiesību akti, klaji pārkāpdami starptautiskos standartus, esot ierobežojuši tās tranzīta brīvību. Papildus – esot tikusi klaji pārkāpta arī tās darījumdarbības brīvība, kas ir ar Savienības un starptautiskajām tiesībām aizsargātas pamattiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi sākotnējie tiesību akti esot pilnībā lieguši prasītājai eksportēt potašu visā pasaulē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja piebilst, ka attiecīgie ierobežojošie pasākumi pārkāpj trešo personu tiesības un līdz ar to ir nesamērīgi, jo esot skāruši daudzas trešās valstis un to pilsoņus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja pārskatīšanas lūgumā Padomei esot ierosinājusi mazāk ierobežojošus, alternatīvus pasākumus, ko var uzskatīt par alternatīvu vai izmantot iekļaušanas sarakstos ietekmes mazināšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Latvijas Republika, apstrīd šo argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">150</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jānorāda, ka Padome, neizvirzot iebildi par ceturtā pamata nepieņemamību, apgalvo, ka tas ir pārāk neskaidrs un ļoti vispārīgs, lai varētu izprast samērīguma principa iespējamā pārkāpuma tvērumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">151</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja nekomentē šo Padomes apgalvojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">152</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta pirmo daļu, kas atbilstoši minēto statūtu 53. panta pirmajai daļai ir piemērojama tiesvedībā Vispārējā tiesā, un saskaņā ar Reglamenta 76. panta d) punktu ikvienā prasības pieteikumā jābūt norādītam strīda priekšmetam un kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem. No judikatūras izriet, ka šai norādei jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un lai Tiesa varētu veikt pārbaudi. No tā izriet, ka galvenie faktiskie un tiesiskie apstākļi, ar kuriem ir pamatota prasība, loģiskā un saprotamā veidā jānorāda pašā prasības pieteikumā. Tādējādi prasītājai ir jāizskaidro, kas veido pamatus, ar kuriem prasība tiek pamatota, un tādēļ vienīgi abstrakts to izklāsts neatbilst Tiesas statūtu un Reglamenta prasībām (rīkojums, 2018. gada 18. septembris, eSlovensko/Komisija, T‑664/17, nav publicēts, EU:T:2018:559, 29. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">153</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt atbilstoši judikatūrai prasība jāinterpretē tādā veidā, lai nodrošinātu tās lietderīgo iedarbību, un tā jāizvērtē kopumā (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2011. gada 28. jūnijs, Verein Deutsche Sprache/Padome, C‑93/11 P, nav publicēts, EU:C:2011:429, 20. un 21. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">154</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, kā izriet no prasītājas saistībā ar ceturto pamatu pausto argumentu izklāsta (skat. šā sprieduma 145. punktu), jākonstatē, ka – pretēji tam, ko apgalvo Padome, – ceturtais pamats ir pietiekami skaidrs un precīzs, lai ļautu atbildētājai sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesai veikt savu pārbaudi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">155</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad jānoraida Padomes apgalvojumi par to, ka ceturtais pamats nav skaidrs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">156</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatotību – samērīguma princips, kas ir viens no Savienības tiesību vispārējiem principiem un ir noteikts LES 5. panta 4. punktā, prasa, lai līdzekļi, kuri tiek īstenoti ar Savienības tiesību normu, būtu atbilstoši attiecīgā tiesiskā regulējuma sasniedzamo leģitīmo mērķu īstenošanai un nepārsniegtu to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šos mērķus (spriedumi, 2012. gada 15. novembris, Al‑Aqsa/Padome un Nīderlande/Al‑Aqsa, C‑539/10 P un C‑550/10 P, EU:C:2012:711, 122. punkts, un 2022. gada 1. jūnijs, Prigozhin/Padome, T‑723/20, nav publicēts, EU:T:2022:317, 133. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">157</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pārbaudi tiesā, vai ir ievērots samērīguma princips, Savienības likumdevējam ir jāatzīst plaša rīcības brīvība tādās jomās, kurās tam jāizdara politiska, ekonomiska un sociāla rakstura izvēle un kurās tam jāveic sarežģīti vērtējumi. No minētā izriet, ka šajās jomās veikta pasākuma tiesiskumu var ietekmēt tikai šī pasākuma acīmredzamā nepiemērotība, ņemot vērā mērķi, ko vēlas sasniegt kompetentā iestāde (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 30. novembris, Rotenberg/Padome, T‑720/14, EU:T:2016:689, 179. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">158</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar mērķiem, kas sasniedzami ar Lēmumu 2012/642 un Regulu Nr. 765/2006, jāatgādina, ka saskaņā ar LES 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko tiesību principu konsolidēšana un atbalstīšana starptautiskā līmenī ir viens no Savienības mērķiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ietvaros.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">159</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā ierobežojošie pasākumi pret Baltkrieviju tika noteikti, ņemot vērā situācijas nopietnību Baltkrievijā un joprojām notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus, represijas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">160</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā prasītājas arguments, ka ar sākotnējiem tiesību aktiem esot pārkāpti LES 3. un 21. pantā minētie mērķi, nevar tikt atbalstīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">161</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši LES 3. panta 5. punktam Savienība veicina “mieru, drošību, [..] cilvēktiesību [..] aizsardzību, kā arī starptautisko tiesību normu stingru ievērošanu un attīstību, tostarp respektējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">162</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No LES 24. un 29. panta izriet, ka Padomes uzdevums – vispār – ir ar vienbalsīgu lēmumu noteikt to ierobežojošo pasākumu priekšmetu, ko Savienība pieņem KĀDP jomā. Ņemot vērā to KĀDP mērķu un uzdevumu plašo tvērumu, kas izklāstīti LES 3. panta 5. punktā un 21. pantā, kā arī īpašajās tiesību normās attiecībā uz KĀDP, tostarp LES 23. un 24. pantā, Padomei ir plaša rīcības brīvība šī priekšmeta noteikšanā (spriedums, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 88. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">163</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, kā izriet no Lēmuma 2012/642 1. apsvēruma, ierobežojošie pasākumi pret Baltkrieviju tika pieņemti, jo šajā valstī joprojām netiek ievērotas cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums. Minēto pasākumu mērķis ir izdarīt spiedienu uz Lukašenko režīmu, lai tas pārtrauktu cilvēktiesību pārkāpumus un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu. Turklāt, kā izriet no sākotnējo tiesību aktu otrā apsvēruma un pamatojumiem, tie tika pieņemti, ņemot vērā situācijas nopietnību Baltkrievijā, kā arī reaģējot uz joprojām notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Sākotnējo tiesību aktu pamatojumā ir atsauce arī uz Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">164</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jākonstatē, ka šī pieeja vērsties pret personām, vienībām un struktūrām, kuru rīcība vai darbība veicina pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu, saskanīgi atbilst šī sprieduma 61. punktā minētajam mērķim un katrā ziņā nevar tikt uzskatīta par prettiesisku saistībā ar izvirzīto mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 15. februāris, Belaeronavigatsia/Padome, T‑536/21, EU:T:2023:66, 30. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">165</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar sākotnējo tiesību aktu piemērotību prasītāja vispirms apgalvo, ka tie ir pilnībā lieguši tai potašas eksportu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">166</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šim argumentam nevar piekrist.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">167</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, sākotnējie tiesību akti – pretēji nozares ierobežojošiem pasākumiem, kas šajā lietā nav apstrīdēti, – neattiecas uz Savienības noteikto aizliegumu importēt potašu. Tādējādi nedz sākotnējie tiesību akti, nedz nozares ierobežojošie pasākumi neaizliedz Baltkrievijas potašas eksportu uz trešajām valstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">168</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Lēmuma 2012/642 2.g pants un Regulas Nr. 765/2006 1.g pants – ieviesti ar 2021. gada 24. jūlija Lēmumu 2021/1031 un Regulu 2021/1030 – ir tie, kuros tieši paredzēts, ka ir aizliegts no Baltkrievijas iepirkt, importēt vai nodot potašas produktus. Līdz ar to prasītāja kļūdās, apgalvojot, ka sākotnējie tiesību akti, kas tika pieņemti pēc nozares ierobežojošiem pasākumiem un attiecas uz tās līdzekļu iesaldēšanu, liedza potašas eksportu un nodošanu Savienībā. Papildus tā, par šo iztaujāta tiesas sēdē, norādīja, ka laikā starp ierobežojošo nozares pasākumu ieviešanu un sākotnējo tiesību aktu pieņemšanu tā jau nevarēja ne eksportēt potašu uz Eiropu, ne veikt savu produktu tranzītu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">169</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā prasītāja apgalvo, ka sākotnējo tiesību aktu pieņemšana ir nesamērīgi kaitējusi tās darījumdarbības brīvībai, Baltkrievijas sabiedrībai un globālajam nodrošinājumam ar pārtiku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">170</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz argumentu par iespējamo kaitējumu darījumdarbības brīvībai un Baltkrievijas sabiedrībai prasītāja nesniedz konkrētus argumentus vai pierādījumus, kas var pamatot šo apgalvojumu. No minētā izriet, ka tā nav pierādījusi, ka sākotnējie tiesību akti ir nesamērīgi kaitējuši tās darījumdarbības brīvībai un Baltkrievijas sabiedrībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">171</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz argumentu par iespējamo kaitējumu globālajam nodrošinājumam ar pārtiku, prasītāja, lai pamatotu savu argumentāciju, min vairākus apstākļus, kas tās skatījumā liecina, ka tās iekļaušana attiecīgajos sarakstos negatīvi ietekmētu potašas mēslošanas līdzekļu cenu pasaulē un ka tas varētu padziļināt pārtikas krīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">172</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Padome, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Latvijas Republika, izvirza iebildi par šī argumenta nepieņemamību, ciktāl prasītāja nav pierādījusi personīgas un pietiekami tiešas intereses celt prasību esamību, jo tā vispārīgi un abstrakti norāda nevis uz iespējamo savu tiesību pārkāpumu, bet gan uz nekonkrētu grupu, kurās ietilpst miljoniem cilvēku, cilvēktiesību pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">173</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā neatkarīgi no jautājuma par prasītājas interesēm atsaukties uz trešo personu pamattiesībām, jāatzīmē – kā tiesas sēdē pamatoti uzsvēra Padome –, ka prasītājas izvirzītie pierādījumi neattiecas uz sākotnējiem tiesību aktiem, ar kuriem noteikta līdzekļu iesaldēšana, bet gan ir galvenokārt saistīti ar mēslošanas līdzekļu, tostarp potašas mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību pasaules tirgū. Tātad runa ir par pierādījumiem par ierobežojošo nozares pasākumu iespējamo ietekmi uz potašas mēslošanas līdzekļu pasaules tirgu, bet tas nav šīs lietas priekšmets. Būtu jāpiebilst, ka prasītāja, atbildot uz jautājumiem tiesas sēdē, nav norādījusi, kuri pierādījumi, ko tā pievienojusi lietas materiāliem, varētu pierādīt, ka sākotnējie tiesību akti padziļināja pasaules pārtikas krīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">174</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No vienas puses, 2022. gada aprīļa analītiskais dokuments “Potaša: ietekmes uz piegādes drošumu analīze” tieši atsaucas uz ierobežojošo nozares pasākumu ieviešanas iespējamām sekām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">175</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No otras puses, pirmkārt, prasītājas iesniegtie pierādījumi ietver tostarp publikācijas, ziņojumus un politiskas deklarācijas par kara Ukrainā ietekmi uz pasaules pārtikas krīzi. Otrkārt, tajos ir ietverta vispārēja informācija par vispārēju nodrošinātību ar pārtiku. Treškārt, tajos ir publikācijas un ziņojumi par lauksaimniecības politiku un uzņēmumiem, kas darbojas mēslošanas līdzekļu tirgū. Ceturtkārt, tajos ir ietverta mēslošanas līdzekļu un potašas tirgus analīze.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">176</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai arī šajos dokumentos ir atsauce uz pasaules pārtikas krīzi, tie neattiecas uz sākotnējo tiesību aktu ietekmi uz pasaules pārtikas krīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">177</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus – daži pierādījumi, uz kuriem atsaucas prasītāja, ir par neapstrīdētiem faktiem attiecībā uz tās darbību. Proti, pirmkārt, atbilstoši Komisijas 2022. gada 23. marta paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana” (COM(2022) 133 final) Krievijas un Baltkrievijas potašas eksports veido 40 % no pasaules potašas tirdzniecības apjoma. Otrkārt, prasītāja iesniedz 2022. gada maija informāciju par sabiedrības saražoto un eksportēto 2018.–2021. gadā, tostarp 2021. gada Starptautiskās mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienības (IFA) statistisko pārskatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">178</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ, ņemot vērā prasītājas iesniegto pierādījumu analīzi un neatkarīgi no jautājuma par tās interesi atsaukties uz trešo personu pamattiesībām (skat. šā sprieduma 173. punktu), jāsecina, ka tā nav iesniegusi faktus, kas var pierādīt, ka sākotnējie tiesību akti kaitē globālajam nodrošinājumam ar pārtiku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">179</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt prasītāja norāda, ka Padomei esot bijis jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais pasākums, un min piemērus mazāk ierobežojošiem alternatīviem pasākumiem, ko var izmantot, lai mazinātu iekļaušanas attiecīgajos sarakstos ietekmi. Proti, tā ierosināja, pirmkārt, paredzēt nosacījumus, ar kādiem dalībvalstu iestādes var piešķirt atļaujas Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai tie var veikt darījumus ar prasītāju potašas mēslošanas līdzekļu importa, iepirkšana, nodošanas un saistīto finanšu pakalpojumu sniegšanas jomā, un, otrkārt, noteikt šo mēslošanas līdzekļu piegādes kvotas Savienībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">180</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja argumentācijas pamatojumam balstās uz pierādījumiem, kas norāda, ka potašas mēslošanas līdzekļu transportēšanai ir nepieciešama liela tonnāža, kā arī piekļuve jūrai. Šajā ziņā tā vērš uzmanību, ka sākotnējie tiesību akti, kas tai liedz piekļuvi Klaipēdas ostai, liedz prasītājai iespēju eksportēt tās produktus, lai arī bija iespēja noteikt citus mazāk ierobežojošus pasākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">181</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jānorāda, ka šī argumentācija faktiski nav saistīta ar individuāla rakstura sākotnējiem tiesību aktiem, bet gan ar vispārīgajiem ierobežojošiem nozares pasākumiem, kā izriet no šī sprieduma 167. punkta, ciktāl ar pēdējiem minētajiem ir noteikts aizliegums tieši vai netieši importēt, iepirkt vai nodot kālija hlorīda produktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">182</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā, pirmkārt, šī argumentācija nepierāda, ka prasītājai bija pilnībā liegts eksportēt tās produktus. Proti, nav izslēgts, ka tā varēja transportēt savus produktus uz citu valstu ostām ārpus Savienības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">183</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītājas ierosinātie alternatīvie pasākumi attiecas uz potašas mēslošanas līdzekļu eksporta iespējām uz Savienību un tādējādi tie neļauj efektīvi sasniegt izvirzītos mērķus, proti, vērsties pret personām vai vienībām, kas atbalsta režīmu, un tāpēc it īpaši personām un vienībām, kuras sniedz finansiālu vai materiālu atbalstu Lukašenko režīmam (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2023. gada 20. septembris, Mordashov/Padome, T‑248/22, nav publicēts, EU:T:2023:573, 165. punkts un tajā minētā judikatūra). Proti, Padome pamatoti uzskatīja, ka nepieciešamība palielināt Baltkrievijas ekonomiskās izmaksas par piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu tādā mērā, ka tai kļūst neiespējams to turpināt, arī ir intereses, kas gūst virsroku pār prasītājas privātajām interesēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">184</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ceturtais pamats un pirmā pamata pirmā, trešā un ceturtā daļa ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo pamatu – diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">185</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, prasītāja būtībā apgalvo, ka attieksme pret to ir bijusi atšķirīga no attieksmes pret sabiedrību A, kura potašas ražošanas un eksporta ziņā ir tai pielīdzināma un uz kuru būtu bijis jāattiecina ierobežojoši pasākumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">186</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, viens no iemesliem, kas izvirzīti, lai pamatotu ierobežojošu pasākumu piemērošanu prasītājai, balstās uz to, ka tā esot būtisks Baltkrievijas budžeta ieņēmumu avots. Tādējādi prasītāja un sabiedrība A atrodas salīdzināmās situācijās. Salīdzināmas situācijas – šajā gadījumā potašas ražotāju Krievijā un Baltkrievijā situācijas – būtu jāaplūko līdzīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">187</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Padomes lēmumiem nav jāizraisa sekas, kas Baltkrievijas personām ir smagākas nekā Krievijas personām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">188</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, prasītāja būtībā norāda, ka attieksme pret to ir bijusi atšķirīga no attieksmes pret sabiedrību B, kuras nosaukums ir ticis svītrots no attiecīgajiem sarakstiem tādēļ, ka ierobežojošie pasākumi esot radījuši vēlamo ietekmi attiecībā uz šo vienību. Tā tas esot arī prasītājas gadījumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">189</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja esot sodīta par rīcību, kas ne tikai ir bijusi likumīga, bet arī katrā ziņā ir beigusies 2021. gada martā, tādējādi vairāk nekā gadu pēc šīs rīcības beigām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">190</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus – nešķietot, ka Padome uzskatītu par nepieciešamu sodīt Eiropas uzņēmumus, kuri atlaiž no darba tos darbiniekus, kas piedalījušies nelikumīgos streikos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">191</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome, ko atbalsta Beļģijas Karaliste un Latvijas Republika, apstrīd šo argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">192</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka atbilstoši judikatūrai vienlīdzīgas attieksmes princips, kas ir tiesību pamatprincips, aizliedz atšķirīgi izturēties pret salīdzināmām situācijām vai vienādi izturēties pret atšķirīgām situācijām, ja vien šāda atšķirība attieksmē nav objektīvi pamatota (skat. spriedumu, 2018. gada 31. maijs, Kaddour/Komisija, T‑461/16, EU:T:2018:316, 152. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">193</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar prasītājas apgalvoto atšķirīgo attieksmi salīdzinājumā ar sabiedrību A, jānorāda – kā to darījusi arī Padome –, ka uz prasītāju un Krievijas vienībām attiecas atšķirīgi ierobežojošie pasākumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">194</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punktā un Regulas Nr. 765/2006 2. pantā ir paredzēts iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, pirmkārt, personām, vienībām vai struktūrām, kuras identificētas kā atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu vai kuru darbība citādi nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā, vai jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas ar tām ir saistītas, kā arī juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas ir to īpašumā vai pārziņā, un, otrkārt, fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras gūst labumu no Lukašenko režīma vai atbalsta to, kā arī juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas ir to īpašumā vai pārziņā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">195</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, atbilstoši Padomes Lēmuma 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2014, L 78, 16. lpp.), 2. panta 1. punktam tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir to fizisko personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras ir atbildīgas par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un ir ar tām saistīto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kā uzskaitīts minētā lēmuma pielikumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">196</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja atrodas situācijā, kas atšķiras no tās sabiedrības situācijas, uz kuru tā atsaukusies, jo uz šo sabiedrību attiecas ierobežojošie pasākumi, kuri balstīti uz iekļaušanas kritērijiem, kas atšķiras no minētajai sabiedrībai piemērojamo ierobežojošo pasākumu kritērijiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">197</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – pat pieņemot, ka Padome nav pieņēmusi ierobežojošos pasākumus attiecībā uz citiem uzņēmumiem vai citām ekonomikas nozarēm, prasītāja nevar uz šo apstākli lietderīgi atsaukties, jo vienlīdzīgas attieksmes princips ir jāsaskaņo ar plašo Padomes rīcības brīvību, nosakot ierobežojošos pasākumus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 28. marts, Rosneft, С‑72/15, EU:C:2017:236, 132. punkts; 2024. gada 6. marts, BSW – management company of “BMC” holding/Padome, T‑258/22, nav publicēts, EU:T:2024:150, 90. punkts, un 2024. gada 6. marts, Mostovdrev/Padome, T‑259/22, nav publicēts, EU:T:2024:151, 81. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">198</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz prasītājas apgalvoto atšķirīgo attieksmi salīdzinājumā ar sabiedrību B jānorāda, ka, lai gan pēdējā minētā tika iekļauta sarakstos, kuru pamatā ir Lēmums 2012/642, proti, kas ir prasītājas iekļaušanas sarakstos juridiskais pamats, šo abu iekļaušanu kritēriji ir atšķirīgi. Tādējādi sabiedrības B iekļaušanas kritērijs attiecas uz Savienības ārējo robežu nelikumīgas šķērsošanas veicināšanu, kas atšķiras no prasītājas iekļaušanas attiecīgajos sarakstos kritērijiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">199</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jākonstatē, ka prasītājas situācija ir atšķirīga no sabiedrības B situācijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">200</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka ierobežojošiem pasākumiem piemīt aizsardzības un pēc definīcijas pagaidu raksturs un to spēkā esamība vienmēr ir atkarīga no tā, vai to noteikšanas pamatā esošie faktiskie un tiesiskie apstākļi joprojām pastāv, kā arī no tā, vai tie būtu jāsaglabā spēkā, lai sasniegtu ar tiem saistīto mērķi. No tā izriet, ka Padomei, periodiski pārskatot šos ierobežojošos pasākumus, jāveic situācijas atjaunināts vērtējums un jāizstrādā šādu pasākumu iedarbības bilance, lai noskaidrotu, vai tie ir ļāvuši sasniegt mērķus, kas izvirzīti ar attiecīgo personu vārdu un vienību nosaukumu sākotnējo iekļaušanu strīdīgajā sarakstā, un vai attiecībā uz minētajām personām un vienībām vēl arvien var izdarīt to pašu secinājumu (spriedums, 2020. gada 12. februāris, Amisi Kumba/Padome, T‑163/18, EU:T:2020:57, 58. un 59. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">201</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus jānorāda, ka sabiedrības B iekļaušana bija balstīta uz vienreizēju darbību, proti, pārvest uz Baltkrieviju migrantus, kuri bija iecerējuši nelikumīgi šķērsot Savienības ārējās robežas. Šī darbība netika atkārtota, un tas deva iespēju šo sabiedrību svītrot no saraksta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">202</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no lietas materiāliem un Padomes iesniegtiem pierādījumiem, prasītājas atbalsts Lukašenko režīmam atbilst nepārtrauktai darbībai, kas turpinās, jo tie ir regulāri līdzekļu maksājumi valsts budžetā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">203</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, attiecībā uz apgalvoto atšķirīgo attieksmi pret prasītāju salīdzinājumā ar Savienības valstu uzņēmējiem jāatzīmē, ka prasītājas iekļaušanai attiecīgajos sarakstos bija konkrēts mērķis, proti, palielināt spiedienu uz Lukašenko režīmu, it īpaši saistībā ar Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Baltkrievijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">204</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan šim argumentam nav nozīmes lietā par ierobežojošiem pasākumiem KĀDP jomā, attiecībā uz Savienības ārpolitiku jānorāda, ka situācija, kurā darbiniekus no darba atlaida darba devēji Savienībā, nekādā ziņā nevar tikt salīdzināta ar situāciju, kurā prasītāja atlaida darbiniekus no darba par piedalīšanos streikā pret Lukašenko režīmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">205</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to trešais pamats jānoraida kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">206</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, sākotnējo tiesību aktu daļējas atcelšanas prasība ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prasību daļēji atcelt tiesību aktus par saglabāšanu sarakstos</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">207</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja grozījumu rakstā, pamatojoties uz Reglamenta 86. pantu, lūdz atcelt tiesību aktus par saglabāšanu sarakstos, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, atkārtojot prasības pieteikumā izvirzītos pamatus un argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">208</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome uzskata, ka tā jau ir pierādījusi iebildumu rakstā un atbildes rakstā uz repliku, ka prasītāja atbalsta Lukašenko režīmu un gūst labumu no tā, un norāda, ka tās rīcībā esošie pierādījumi attaisno prasītājas nosaukuma saglabāšanu attiecīgajos sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">209</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar trešo un piekto pamatu, kuri attiecīgi balstīti uz diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumu un pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi tiesību aktos par saglabāšanu sarakstos, prasītāja papildus neizvirza nevienu argumentu tiem, kas izvirzīti saistībā ar sākotnējiem tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">210</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, tā kā trešais un piektais pamats jau ir analizēti un noraidīti sākotnējo tiesību aktu kontekstā (skat. attiecīgi šā sprieduma 206. un 43. punktu), tie jānoraida to pašu iemeslu dēļ, ciktāl tie attiecas uz tiesību aktiem par saglabāšanu sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">211</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar pirmo pamatu par likumības principa pārkāpumu prasītāja apgalvo, ka 2000. gada 3. aprīļa Nolīgums starp Baltkrievijas Republikas un Lietuvas Republikas valdībām par nosacījumiem kravu tranzītā no Baltkrievijas Republikas, izmantojot Lietuvas Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru, tai garantē tiesības uz preču tranzītu pa Lietuvas teritoriju uz Baltkrievijas ostām atbilstoši UNCLOS 125. pantam. Tā apgalvo, ka šo nolīgumu apdraud ierobežojošie pasākumi, un tas ir spēkā esošo starptautisko nolīgumu pārkāpums. Būtu jāpiebilst, ka tā atsaucas uz Lietuvas ostas terminālī veikto ieguldījumu, kuru aptver 1999. gada 5. marta Ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības nolīgums, kam jānodrošina tās tiesiskā aizsardzība un pilnīga drošība. Tomēr atbilstoši LESD 351. panta pirmajai daļai Savienības Līgumiem nebūtu jāietekmē tiesības un pienākumi, kas izriet no šiem nolīgumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">212</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar šo argumentu sākotnēji jāatzīmē, ka divpusēju nolīgumu iespējama pārkāpuma – ko izdarījusi dalībvalsts – gadījumā valsts tiesai vai tiesai, kas izveidota uz šāda nolīguma pamata, ir kompetence izskatīt prasības par minēto nolīgumu pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">213</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat pieņemot, ka šajā lietā prasītāja var atsaukties uz abiem šā sprieduma 211. punktā minētajiem divpusējiem nolīgumiem un to, ka Savienībai atbilstoši LESD 351. panta pirmajai daļai tie ir jāievēro, jākonstatē, ka prasītāja nav pierādījusi un no lietas materiāliem neizriet, vai un kādā mērā tiesību akti par saglabāšanu sarakstos ir ietekmējuši minētos nolīgumus. Šajā ziņā prasītāja vienīgi izsaka vispārīgus apgalvojumus saistībā ar minēto divpusējo nolīgumu pārkāpumu, neprecizējot, kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem tiesību akti par saglabāšanu sarakstos, iespējams, esot pārkāpuši divpusējo nolīgumu noteikumus. Papildus jānorāda, ka šajos nolīgumos nav noteiktas beznosacījumu saistības, bet tiek piedāvātas dažādas iespējas, kā no tiem atkāpties.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">214</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab pirmais pamats jānoraida šo iemeslu dēļ un šī pamata izvērtēšanai veltītajos apsvērumos minēto iemeslu dēļ, ciktāl tas attiecas uz sākotnējo tiesību aktu likumību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">215</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar ceturto pamatu par samērīguma principa pārkāpumu prasītāja apgalvo, ka Padome nav ne tikai pienācīgi izvērtējusi savu sākotnējo lēmumu, bet arī nav ņēmusi vērā tās iesniegtos apsvērumus un pirms apstrīdēto aktu pieņemšanas sniegto informāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">216</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka – kā izriet no šā sprieduma 200. punkta – ierobežojošiem pasākumiem piemīt aizsardzības un pēc definīcijas pagaidu raksturs, un to spēkā esamība vienmēr ir atkarīga no tā, vai to noteikšanas pamatā esošie faktiskie un tiesiskie apstākļi joprojām pastāv. Turklāt, lai pamatotu personas vārda saglabāšanu sarakstā, Padomei nav aizliegts pamatoties uz tiem pašiem pierādījumiem, kas iepriekš pamatoja attiecīgās personas vārda sākotnējo iekļaušanu, atkārtotu iekļaušanu vai saglabāšanu sarakstā, ja vien, pirmkārt, iekļaušanas iemesli nav mainījušies un, otrkārt, konteksts nav mainījies tādējādi, ka šie pierādījumi ir novecojuši. Šis konteksts ietver ne tikai situāciju valstī, attiecībā pret kuru ir izveidota ierobežojošo pasākumu sistēma, bet arī attiecīgās personas īpašo situāciju (skat. spriedumu, 2022. gada 26. oktobris, Ovsyannikov/Padome, T‑714/20, nav publicēts, EU:T:2022:674, 78. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">217</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītājas apgalvojums, kas izklāstīts grozījumu rakstā un attiecas uz Padomes pienākuma veikt periodisku pārskatīšanu neizpildi, ir nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">218</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, Padome ar 2022. gada 21. decembra vēstuli informēja prasītāju par savu nodomu pagarināt pret to vērsto ierobežojošo pasākumu piemērošanu un pievienoja papildu pierādījumus, ko Padome norādīja saistībā ar pasākumu ikgadējo pārskatīšanu, un prasītāja ar 2023. gada 12. janvāra vēstuli iesniedza apsvērumus par pasākumu pagarināšanu un jaunus pierādījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">219</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Padome ar 2023. gada 24. februāra vēstuli atbildēja uz prasītājas apsvērumiem. Šajā vēstulē bija detalizēti argumenti, kas izskaidro iemeslus, kuru dēļ Padome uzskatīja, ka prasītājas argumenti nebija pietiekami, lai mainītu tās vērtējumu, un ka bija lietderīgi turpināt piemērot pret to vērstos ierobežojošos pasākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">220</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja varēja izteikt savus komentārus pirms tiesību aktu par saglabāšanu sarakstos pieņemšanas, un Padome ņēma vērā tās apsvērumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">221</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtu jāpiebilst, ka, ciktāl prasītāja būtībā atgādina argumentus, kas jau noraidīti saistībā ar ceturtā pamata analīzi attiecībā uz sākotnējiem tiesību aktiem, un jaunus argumentus par tiesību aktiem par saglabāšanu sarakstos nesniedz, tie jānoraida arī saistībā ar tiesību aktiem par saglabāšanu sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">222</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka ceturtais pamats jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">223</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar otro pamatu prasītāja atsaucas uz kļūdu faktu vērtējumā un Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">224</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmkārt, jāatzīmē, ka tiesību aktu par saglabāšanu sarakstos pamatojums, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, ir identisks sākotnējo tiesību aktu pamatojumam. Turklāt, lai pamatotu prasību daļēji atcelt tiesību aktus par saglabāšanu sarakstos, prasītāja atkārto attiecībā uz sākotnējiem tiesību aktiem jau izvirzītos argumentus. Aizstāvībai Padome atkārto tos pašus argumentus, kas jau bija izvirzīti, lai pamatotu sākotnējo tiesību aktu pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">225</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No minētā izriet, ka, ņemot vērā šā sprieduma 79.–104. un 113.–124. punktā minētos iemeslus, prasītāja nav pierādījusi, ka tiesību aktu par saglabāšanu sarakstos pamatojumā ir pieļauta kļūda vērtējumā attiecībā uz to, vai tā atbalsta Lukašenko režīmu, gūst labumu no tā un ir atbildīga par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu. Proti, prasītāja pati atzīst, ka vairākums no Padomes 2022. gada 21. decembrī iesniegtajiem pierādījumiem ir tie paši, kas izmantoti, lai pamatotu tās sākotnējo iekļaušanu attiecīgajos sarakstos. Saistībā ar citiem pierādījumiem jānorāda, ka prasītāja neizvirza nevienu argumentu, kas var apšaubīt tās iekļaušanas attiecīgajos sarakstos saglabāšanas pamatojumu. Šajā ziņā prasītājas tīmekļvietnē pieejamā informācija, ko Padome iesniedza kā pierādījumus darba dokumentā 17500/22 INIT, liecina, ka tā joprojām sevi raksturo kā “vienu no lielākajiem potašas mēslošanas līdzekļu ražotājiem un eksportētājiem pasaulē”, kura pārstāv “piekto daļu no potašas ražošanas pasaulē” un kura “katru gadu palielina savus ražošanas apjomus, saglabā savas pozīcijas tradicionālajos tirgos, ienāk citos tirgus un tur nostiprina savas pozīcijas, attīsta un ražo jaunus mēslošanas līdzekļu veidus”. Tālab prasītājas iekļaušanas sarakstos konteksts, ja to salīdzina ar tās sākotnējo iekļaušanu attiecīgajos sarakstos, nav mainījies tādējādi, ka šie pierādījumi būtu novecojuši, lai Padome varētu pamatoti balstīties uz iekļaušanas pamatojumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 23. septembris, Kaddour/Padome, T‑510/18, EU:T:2020:436, 99. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">226</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, pamatojums vērtējumam, ka prasītāja atbalsta Lukašenko režīmu, gūst labumu no tā un ir atbildīga par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu, ir pietiekami precīzs un konkrēts, tajā nav pieļauta kļūda faktu vērtējumā vai tiesību kļūda un tas pats par sevi ir pietiekams pamats, lai pamatotu prasītājas nosaukuma saglabāšanu apstrīdētajos sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">227</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ otrais pamats jānoraida kā nepamatots un līdz ar to jānoraida prasība daļēji atcelt tiesību aktus par saglabāšanu sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">228</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, šī prasība jānoraida kopumā un nav jāizdod rīkojums par prasītājas lūgto pierādījumu savākšanas pasākumu veikšanu, kas ietver ekspertīzes slēdzienu, par kuru atbilstoši Reglamenta 92. panta 1. punktam jālemj Vispārējai tiesai, ja tā to uzskata par lietderīgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">229</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem, tostarp tos, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">230</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas. Tādēļ Beļģijas Karaliste un Latvijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-274" title="page-32">
      Ar šādu pamatojumu
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-275" title="page-32">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-276" title="page-33">
      nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Belaruskali AAT sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, tai skaitā tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas Karaliste un Latvijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-280" title="page-33">
<span class="signatory">da Silva Passos</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Gervasoni</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Półtorak</span>
</p>
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-281" title="page-33">
<span class="signatory">Reine</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Pynnä</span>
</p>
<p class="C77SignaturesAlinea" id="para-282" title="page-33">
<span class="signatory">Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 18. septembrī.</span>
</p>
<p class="C77Signatures" id="para-283" title="page-33">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    
    
    
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – angļu.</p>
</body>
</html>
