<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-160/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0160</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:190">EU:C:2020:190</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 11.3.2020. – Lieta C‑160/18</HT></P><P><HT TYPE="SC">X (Papildu ievedmuitas nodokļa piedziņa)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (ceturtā palāta)</P><P><DATE ISO="20200311">2020. gada 11. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Muitas savienība un kopējais muitas tarifs</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 1234/2007</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 1484/95</KEYWORD><KEYWORD>Brazīlijas izcelsmes saldētas mājputnu gaļas imports</KEYWORD><KEYWORD>Papildu ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa</KEYWORD><KEYWORD>Pārbaudes mehānisms</KEYWORD><KEYWORD>Papildu maksas aprēķināšanas metode</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑160/18</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad der Nederlanden</HT> (Nīderlandes Augstākā tiesa) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2018. gada 23. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2018. gada 28. februārī, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">X BV</HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Staatssecretaris van Financiën,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (ceturtā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Vilars [<HT TYPE="ITALIC">M. Vilaras</HT>], Tiesas priekšsēdētājs, kas pilda ceturtās palātas priekšsēdētāja pienākumus, K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], tiesneši D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D. Šváby</HT>], K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K. Jürimäe</HT>] (referente) un N. Pisarra [<HT TYPE="ITALIC">N. Piçarra</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: M. Špunars [<HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT>],</P><P>sekretāre: M. Ferreira [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ferreira</HT>], galvenā administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20190306">2019. gada 6. marta</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>X BV vārdā – <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Baert</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Heeren</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaten</HT>, <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ramautarsing</HT> un <HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Winters</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Gilhuijs</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bulterman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Schillemans</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">W</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Roels</HT> un <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Hofstötter</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20190613">2019. gada 13. jūnija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas Regulas (EK) Nr. 1484/95 (<DATE ISO="19950628">1995. gada 28. jūnijs</DATE>), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="145" PAGE.FIRST="47" DATE.PUB="1995">OV 1995, L 145, 47. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 248/2010 (<DATE ISO="20100324">2010. gada 24. marts</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="079" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 79, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Regula Nr. 1484/95<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 3. panta 2., 4. un 5. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp X BV un <HT TYPE="ITALIC">Staatssecretaris van Financiën</HT> (valsts sekretārs finanšu lietās, Nīderlande) par paziņojumu par papildu ievedmuitas nodokļa samaksu attiecībā uz Brazīlijas izcelsmes saldētas mājputnu gaļas importu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošie tiesību akti</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vienotā TKO regula</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (<DATE ISO="20071022">2007. gada 22. oktobris</DATE>), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Vienotā TKO regula<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="299" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 299, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 491/2009 (<DATE ISO="20090525">2009. gada 25. maijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="154" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 154, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Vienotā TKO regula<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>), 141. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="141.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Papildu ievedmuitu uzliek viena vai vairāku tādu produktu importam, kam piemēro 135. līdz 140.a pantā noteiktās ievedmuitas likmes, labības, rīsu, cukura, augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu, mājputnu gaļas un banānu nozarē, kā arī vīnogu sulas un vīnogu misas nozarē, lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgas sekas Kopienas tirgū, ko var izraisīt šo produktu imports, ja:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>importu veic par cenu, kas ir mazāka par to, kuru Kopiena paziņojusi Pasaules Tirdzniecības organizācijai (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>sprūda cena<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>); vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>importa apjoms gadā pārsniedz noteiktu līmeni (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>sprūda apjoms<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>).</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA><ALINEA>Sprūda apjoma noteikšanas pamatā ir tirgus piekļuves [piekļuves tirgum] iespējas, kuras attiecīgā gadījumā noteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa iepriekšējos trīs gados.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="141.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Papildu ievedmuitu neuzliek, ja attiecīgais imports nevar radīt traucējumus Kopienas tirgū vai arī ja nodokļa ietekme būtu neproporcionāla paredzētajam mērķim.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="141.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos importa cenas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma [attiecīgās kravas] <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenām.</ALINEA><ALINEA><HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas pārbauda, salīdzinot tās ar konkrētā produkta reprezentatīvām cenām pasaules tirgū vai šā produkta cenām [iekšējā] importa tirgū.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 1484/95</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1484/95 trešajā apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>tā kā importa cenas, ko ņem vērā, apliekot ar papildu ievedmuitas nodokli, būtu jāsalīdzina ar attiecīgo preču reprezentatīvajām cenām pasaules tirgū vai Kopienas importa tirgū, un tā kā dalībvalstīm ir regulāri jādara zināmas cenas dažādos tirdzniecības posmos, lai varētu noteikt reprezentatīvās cenas un attiecīgos papildu nodokļus<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šīs regulas 2. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Reprezentatīvās cenas, kas minētas Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 141. panta 3. punktā un [Padomes] Regulas (EEK) Nr. 2783/75 [(<DATE ISO="19751029">1975. gada 29. oktobris</DATE>) par vienotu sistēmu tirdzniecībai ar ovalbumīnu un laktalbumīnu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="282" PAGE.FIRST="104" DATE.PUB="1975">OV 1975, L 282, 104. lpp.</REF.DOC.OJ>)] 3. panta 3. punkta otrajā daļā, nosaka regulāri, pamatojoties uz datiem, ko iegūst, īstenojot Kopienas uzraudzību saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 [(<DATE ISO="19930702">1993. gada 2. jūlijs</DATE>), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="253" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 253, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>),] 308.d pantu.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1484/95 3. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Papildu nodokli aprēķina saskaņā ar 4. panta noteikumiem, ņemot vērā attiecīgās kravas <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena par 100 kg pārsniedz piemērojamo reprezentatīvo cenu, kas minēta 2. panta 1. punktā, importētājs iesniedz importētāju dalībvalstu kompetentajām iestādēm vismaz šādus pierādījumus:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pirkuma līgumu vai citu līdzvērtīgu dokumentu,</P></ITEM><ITEM><P>apdrošināšanas līgumu,</P></ITEM><ITEM><P>faktūrrēķinu,</P></ITEM><ITEM><P>izcelsmes sertifikātu (vajadzības gadījumā),</P></ITEM><ITEM><P>pārvadājumu līgumu</P></ITEM><ITEM><P>un – attiecībā uz jūras pārvadājumiem – konosamentu.</P></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Importētājam 2. punktā minētajā gadījumā jāiemaksā Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. panta 1. punktā minētais nodrošinājums, kas vienāds ar starpību starp papildu ievedmuitu, kas aprēķināta, ņemot vērā attiecīgajam produktam piemērojamo reprezentatīvo cenu, un papildu ievedmuitu, kas aprēķināta, ņemot vērā attiecīgās kravas <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Divu mēnešu laikā no attiecīgā produkta pārdošanas, ievērojot deviņu mēnešu termiņu, kas sākas dienā, kad pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, importētājam jāpierāda, ka krava ir realizēta ar nosacījumiem, kuri pamato 2. punktā minēto cenu pareizību. Ja kāds no šiem abiem termiņiem nav ievērots, iemaksātais nodrošinājums tiek zaudēts. Tomēr pēc importētāja pienācīgi pamatota lūguma kompetentās iestādes šo deviņu mēnešu termiņu var pagarināt ne vairāk kā par trim mēnešiem.</ALINEA><ALINEA>Iemaksāto nodrošinājumu atmaksā, ja muitas iestādēm tiks sniegti pietiekami pierādījumi par realizācijas nosacījumiem. Pretējā gadījumā nodrošinājumu ietur kā papildu nodokļa samaksu.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="003.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Ja kompetentās iestādes pārbaudē konstatē, ka nav izpildītas šajā pantā noteiktās prasības, tās atgūst maksājamo nodokli atbilstoši [Padomes] Regulas (EEK) Nr. 2913/92 [(<DATE ISO="19921012">1992. gada 12. oktobris</DATE>) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="302" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1992">OV 1992, L 302, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)] 220. pantam. Nodokļa summā, ko sedz vai segs, iekļauj procentus par laiku no dienas, kad preces laistas brīvā apgrozībā, līdz parāda segšanas dienai. Piemēro procentu likmi, kas ir spēkā attiecībā uz līdzīgām parāda atgūšanas darbībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1484/95 4. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja starpība starp attiecīgo 1. panta 2. punktā minēto attiecīgo sliekšņa [sprūda] cenu un attiecīgās kravas <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ir mazāka vai vienāda ar 10 % no sliekšņa [sprūda] cenas, papildu nodokli neuzliek;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pārsniedz 10 %, bet ir mazāka vai vienāda ar 40 % no sliekšņa [sprūda] cenas, papildu nodoklis ir 30 % no summas, par kādu starpība pārsniedz 10 %;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pārsniedz 40 %, bet ir mazāka vai vienāda ar 60 % no sliekšņa [sprūda] cenas, papildu nodoklis ir 50 % no summas, par kādu starpība pārsniedz 40 %, plus b) [apakš]punktā atļautais papildu nodoklis;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>pārsniedz 60 %, bet ir mazāks vai vienāds ar 75 %, papildu nodoklis ir 70 % no summas, par kādu starpība pārsniedz 60 % no sliekšņa [sprūda] cenas, plus b) un c) [apakš]punktā atļautais papildu nodoklis;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>pārsniedz 75 % no sliekšņa [sprūda] cenas, papildu nodoklis ir 90 % no summas, par kādu starpība pārsniedz 75 %, plus b), c) un d) [apakš]punktā atļautais papildu nodoklis.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Muitas kodekss</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 82/97 (<DATE ISO="19961219">1996. gada 19. decembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="017" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1997">OV 1997, L 17, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Muitas kodekss<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>), 4. pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Šajā Kodeksā terminiem ir šāda nozīme:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Muitas parāds<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> nozīmē personas pienākumu samaksāt ievedmuitas nodokļu summu (izvedmuitas parāds) vai izvedmuitas nodokļu summu (izvedmuitas parāds), kas piemērojams atsevišķām precēm saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Ievedmuitas nodokļi<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> nozīmē:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>muitas nodokļus un muitas nodokļiem līdzvērtīgus maksājumus, kas jāmaksā, preces ievedot,</P></ITEM><ITEM><P>lauksaimniecības maksājumus un citus ievedmuitas maksājumus, kas ieviesti ar kopējo lauksaimniecības politiku vai īpašu režīmu, kurš attiecas uz atsevišķām lauksaimniecības ražojumu pārstrādes precēm.</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><?PAGE NO="5"?><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Muitas procedūra<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> nozīmē:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>laišanu brīvā apgrozībā;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].</P></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Muitas kodeksa 29. panta 1. punktā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Ievestu preču muitas vērtība līdzinās darījuma vērtībai, tas ir, cenai, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par precēm, pārdodot tās izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju, kas vajadzības gadījumā ir precizēta saskaņā ar 32. un 33. pantu, ar nosacījumu, ka:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>nav nekādu ierobežojumu pircējam preces realizēt vai lietot, izņemot tādus:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>ko nosaka vai prasa tiesību akti vai valsts iestādes [Savienībā],</P></ITEM><ITEM><P>kas ierobežo preču atkalpārdošanas ģeogrāfisko apgabalu</P><P>vai</P></ITEM><ITEM><P>kas būtiski neietekmē preču vērtību;</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pārdošana un cena nav atkarīga no kāda nosacījuma vai apsvēruma, kura dēļ vērtību attiecībā uz novērtējamām precēm nav iespējams noteikt;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pārdevējs ne tieši, ne netieši nesaņem nekādu ienākumu daļu no tā, ka pircējs preces atkal pārdod, realizē vai lieto, izņemot gadījumus, kuros saskaņā ar 32. pantu vai izdarīt attiecīgus precizējumus,</TXT><P>un</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>pircējs un pārdevējs nav saistīti vai – ja pircējs un pārdevējs ir saistīti – darījuma vērtība ir pieņemama muitas vajadzībām saskaņā ar 2. punktu.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Saskaņā ar šā kodeksa 30. panta 1. un 2. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="030.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 29. pantu, tā ir jānosaka, secīgi piemērojot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu [..].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="030.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Muitas vērtība, ko nosaka saskaņā ar šo pantu, ir:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>darījuma vērtība vienādām precēm, kas pārdotas izvešanai uz Kopienu un izvestas tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kad novērtējamās preces;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>darījuma vērtība līdzīgām precēm, kas pārdotas izvešanai uz [Savienību] un izvestas tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kad novērtējamās preces;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>vērtība, kas balstās uz vienas vienības cenu, par kādu vienādas vai līdzīgas ievestās preces tiek pārdotas [Savienībā] vislielākajā kopapjomā personām, kas nav saistītas ar pārdevēju;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>izskaitļotā vērtība, ko veido šādu lielumu summa:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>ievesto preču ražošanā izmantoto materiālu un izgatavošanas vai citu pārstrādes darbību cena vai vērtība,</P></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><P>peļņas un vispārīgo izdevumu summa, kas vienāda ar summu, kas parasti parādās, pārdodot tāda paša veida vai tipa preces kā novērtējamās, kuras izvešanai uz [Savienību] izgatavo izvedējas valsts ražotāji,</P></ITEM><ITEM><P>32. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto priekšmetu cena vai vērtība.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Minētā kodeksa 31. pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="031.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja ievestu preču muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 29. vai 30. pantu, to nosaka, pamatojoties uz [Savienībā] pieejamiem datiem, izmantojot pieņemamus līdzekļus, kas atbilst principiem un vispārīgiem noteikumiem, kas ietverti:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Nolīgumā par [1994. gada] Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu,</P></ITEM><ITEM><P>[1994. gada] Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII pantā,</P></ITEM></LIST></P><P>– un</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>šās nodaļas noteikumos.</P></ITEM></LIST></P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Muitas kodeksa 220. panta 1. punktā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Ja muitas parāda rezultātā radusies muitas nodokļa summa nav iegrāmatota saskaņā ar 218. un 219. pantu vai iegrāmatota zemākā apjomā nekā ir pēc likuma uzliekamā muitas nodokļa summa, tad nodokļa summa, kas jāsedz vai kas paliek vēl nesegta, iegrāmatojama divu dienu laikā pēc dienas, kurā muitas dienesti ir noskaidrojuši lietas apstākļus un ir gatavi aprēķināt pēc likuma maksājamo muitas nodokļa summu un noteikt parādnieku (vēlāka iegrāmatošana). Šis termiņš var tikt pagarināts saskaņā ar 219. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>X ir sabiedrība, kas tirgo mājputnu gaļas produktus. Tā ietilpst starptautiskā grupā, kurā ietilpst arī E SA, kas ir Brazīlijā reģistrēts mājputnu gaļas produktu ražotājs. Tādi ar šo ražotāju saistītie uzņēmumi kā X iegādājas un pārdod šos produktus un organizē to izplatīšanu Savienības tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>X iegādājās saldētu mājputnu gaļu no F <HT TYPE="ITALIC">Ltd</HT>, ar kuru tā ir saistīta. Šī gaļa vēlāk tika pārdota Savienības tirgū gan uzņēmumiem, kas ir saistīti ar X, gan neatkarīgām trešajām personām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Uz saldētu mājputnu gaļu, kas klasificēta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (<DATE ISO="19870723">1987. gada 23. jūlijs</DATE>) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="256" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1987">OV 1987, L 256, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) I pielikumā ietvertās Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā <FT TYPE="CN">02071410</FT>, attiecas īpašs muitas nodoklis 102,40 EUR par 100 kilogramiem. Turklāt uz šo gaļu attiecas papildu nodokļu sistēma, kas paredzēta Regulā Nr. 1484/95 un Vienotajā TKO regulā. Tādējādi par minētās gaļas importu var būt jāmaksā papildu nodokļi, ja mājputnu gaļas <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena ir zemāka par sprūda cenu, kas minēta Vienotās TKO regulas 141. panta 1. punkta a) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka šajā gadījumā Nīderlandes muitas iestādes ar X noslēdza nolīgumus par Brazīlijas izcelsmes saldētas mājputnu gaļas, ko pārdod E, muitas vērtības aprēķināšanas metodi. Ir panākta vienošanās pamatoties uz cenu, ko E iekļāva rēķinā Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem, kas ar to ir saistīti, palielinot to par 15 %, lai segtu tiešās un netiešās izmaksas, kas nav ražošanas izmaksas, kā arī gūtu peļņu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Nīderlandes muitas iestādes uzskatīja, ka šī metode ir pieļaujama, lai aprēķinātu <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu. Tomēr tās norādīja, ka patur sev tiesības veikt vajadzīgos pasākumus, lai precīzi noteiktu muitas vērtību gadījumā, kad minētās vērtības aprēķins ir veikts, pamatojoties uz neprecīzu informāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Laikposmā no <DATE ISO="20090101">2009. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20100630">2010. gada 30. jūnijam</DATE> X saskaņā ar šī sprieduma 16. punktā minētajiem nolīgumiem iesniedza 709 deklarācijas par attiecīgās mājputnu gaļas laišanu brīvā apgrozībā. Šajās deklarācijās norādītā <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena joprojām bija augstāka par sprūda cenu. Līdz ar to Nīderlandes muitas iestādes katru reizi laida šo gaļu brīvā apgrozībā, neiekasējot papildu ievedmuitas nodokli. Turklāt, atkāpjoties no Regulas Nr. 1484/95 3. panta 3. un 4. punkta, minētās iestādes neprasīja, ne lai X sniegtu garantiju šīs gaļas laišanai brīvā apgrozībā, ne arī lai tā pēc šīs laišanas brīvā apgrozībā pierādītu, ka minētās mājputnu gaļas nosūtīšana ir notikusi apstākļos, kas atbilst deklarētajai <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>2011. gada novembrī Nīderlandes muitas iestāžu inspektors (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>inspektors<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>) veica pēcmuitošanas pārbaudi, lai pārliecinātos par <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas, ko X norādījusi minētajās deklarācijās, pareizību. Šajā ziņā tas konstatēja, ka, pirmkārt, X ir pārdevusi šo mājputnu gaļu sabiedrībām, ar kurām tā ir saistīta, par tādu pašu cenu kā neatkarīgām trešajām personām. Otrkārt, inspektors konstatēja, ka X piemērotā pārdošanas cena gandrīz visos gadījumos bija zemāka gan par šajās pašās deklarācijās norādīto <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu, kam pievienots specifisks ievedmuitas nodoklis, gan arī par sprūda cenu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Līdz ar to inspektors uzskatīja, ka attiecībā uz 705 iesniegtajām deklarācijām X nebija pārdevusi tālāk attiecīgo mājputnu gaļu parastos tirdzniecības apstākļos un ka tādējādi norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas nebija pieņemamas, līdz ar to bija jāmaksā papildu nodoklis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Piemērojot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>pēc analoģijas<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> Regulas Nr. 1484/95 4. pantu, inspektors aprēķināja maksājamā papildu nodokļa summu, pamatojoties uz starpību starp sprūda cenu un reprezentatīvo cenu, kas noteikta Vienotās TKO regulas 141. panta 3. punktā, skatītā kopā ar Regulas Nr. 1484/95 2. panta 1. punktu. Šajā ziņā inspektors nosūtīja X paziņojumu par papildu nodokļa samaksu <FT TYPE="DECIMAL">2163793,55</FT> EUR apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>X apstrīdēja šo paziņojumu par samaksu <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Noord‑Holland</HT> (Ziemeļholandes tiesa, Nīderlande). Tā kā X prasība tika noraidīta kā nepamatota, tā par šīs tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof Amsterdam</HT> (Amsterdamas apelācijas tiesa, Nīderlande) un pēc tam, kad pēdējā minētā tiesa noraidīja tās apelācijas sūdzību, iesniedza kasācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad der Nederlanden</HT> (Nīderlandes Augstākā tiesa).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka tajā izvirzītie kasācijas pamati ir balstīti, pirmkārt, uz Regulas Nr. 1484/95 3. un 4. panta kļūdainu piemērošanu, jo <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof Amsterdam</HT> (Amsterdamas apelācijas tiesa) uzskatīja, ka attiecīgajās muitas deklarācijās norādīto <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu nepareizību varēja secināt no tā, ka pārdošanas cenas bija zemākas par norādītajām <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenām un par piemērojamajām reprezentatīvajām cenām. Otrkārt, inspektors esot pieļāvis kļūdu, attiecīgajos nolīgumos atzīstot, ka X var aprēķināt <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu, neprasot, lai attiecīgo produktu pārdošana būtu rentabla.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka šie pamati rada jautājumus par to, kādi kritēriji ir izmanto, ja notiek <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu pareizības pēcmuitošanas pārbaude, kas paredzēta Regulas Nr. 1484/95 3. panta 4. un 5. punktā, kā arī par to, kādi secinājumi attiecīgajām iestādēm ir jāizdara no tā, ka šo cenu nav iespējams noteikt, pamatojoties uz šiem kritērijiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šī tiesa vēlas noskaidrot, vai ar produkta pārdošanu par cenu, kas ir zemāka par norādīto <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu vai par spēkā esošo reprezentatīvo cenu, pietiek, lai tiktu konstatēts, ka ir jāmaksā papildu nodokļi. Šajā ziņā tā it īpaši jautā, kāda nozīme ir piešķirama jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, kas minēts Regulas Nr. 1484/95 3. panta 4. un 5. punktā. Tā arī jautā, vai, interpretējot šo jēdzienu, ir jāņem vērā fakts, ka importētās preces tika pirktas un pārdotas uzņēmumam, kas ir saistīts ar attiecīgo uzņēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Pēc iesniedzējtiesas uzskata, pirmkārt, pozitīvu atbildi uz šo jautājumu var pamatot ar to, ka produktu pārdošana par cenu, kas ir zemāka par reprezentatīvo cenu, grauj Savienības tirgu un tādējādi attaisno papildu nodokļa piemērošanu. Saskaņā ar šo interpretāciju, ko ir izmantojusi <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof Amsterdam</HT> (Amsterdamas apelācijas tiesa), nav jāpārbauda, vai importētāja norādītā <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena ir pareiza. Tādējādi papildu ievedmuitas nodokļi varētu tikt piemēroti, pamatojoties tikai uz reprezentatīvo cenu. Tomēr iesniedzējtiesa šaubās, vai šādu pieeju var pamatot ar Vienotās TKO regulas 141. panta 3. punktu, kā to ir interpretējusi Tiesa <DATE ISO="20011213">2001. gada 13. decembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kloosterboer Rotterdam</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑317/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:681">EU:C:2001:681</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), saskaņā ar kuru reprezentatīvā cena attiecīgajam produktam tiek ņemta vērā tikai, lai pārbaudītu <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas pareizību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Otrkārt, iesniedzējtiesa neizslēdz, ka ir situācijas, kurās pārdošanas cena varētu būt zemāka par <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu vai pat reprezentatīvo cenu. Tādējādi sarežģītos tirgus apstākļos attiecīgā tirgus dalībnieks ierobežotā laikposmā varētu būt spiests pārdot preces ar zaudējumiem, lai saglabātu savu stāvokli tirgū. Tomēr šī tiesa norāda, ka it īpaši saistītu uzņēmumu gadījumā darījumi varētu tikt mākslīgi īstenoti galvenokārt, lai izvairītos no papildu nodokļa maksāšanas. Tādējādi esot jāpārbauda darījumi, kas tika veikti pirms un pēc attiecīgā importa, kā arī šo darījumu ekonomiskais un komerciālais pamatojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šajā ziņā esot iespējams interpretēt Regulas Nr. 1484/95 3. panta 2., 4. un 5. punktu tādējādi, ka tajos paredzētā kontroles mehānisma mērķis ir nodrošināt, lai kompetentās iestādes uzzinātu par darījumiem, kas var radīt šaubas par norādīto <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu pareizību. Tādējādi kompetentajām iestādēm esot jāveic papildu pārbaude, kā tas bija lietā, kurā tika pasludināts <DATE ISO="20171019">2017. gada 19. oktobra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>A</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑522/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:778">EU:C:2017:778</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), lai pārbaudītu <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas pareizību, kas, kā Tiesa to konstatējusi <DATE ISO="20011213">2001. gada 13. decembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kloosterboer Rotterdam</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑317/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:681">EU:C:2001:681</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), esot vienīgais iespējamais pamats papildu nodokļa noteikšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Tā kā neesot iespējams konstatēt, ka attiecīgā uzņēmuma norādītā <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena nav pareiza, šādas papildu pārbaudes rezultātā esot jāpieņem šī cena, kādu to ir norādījis importētājs. Šāds risinājums atbilstot tiesiskās drošības principam, jo importētājam importa brīdī ļauj aprēķināt maksājamā papildu nodokļa summu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad der Nederlanden</HT> (Nīderlandes Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>1)</NO.P><TXT>Vai Regulas Nr. 1484/95 3. panta 2., 4. un 5. punkts, tos skatot kopā ar [Vienotās TOK regulas] 141. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos paredzētā kontroles mehānisma mērķis arī pēcmuitošanas pārbaudes gadījumā ir tikai nodrošināt, lai kompetentās iestādes laikus iegūtu informāciju par secīgu darījumu faktiem vai apstākļiem, kas rada šaubas par norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas pareizību un var būt par pamatu detalizētākai pārbaudei?</TXT><P>Vai arī pareizs ir pretējs viedoklis un Regulas Nr. 1484/95 3. panta 2., 4. un 5. punktā raksturotais kontroles mehānisms arī pēcmuitošanas pārbaudes gadījumā ir jāinterpretē tādējādi, ka viens vai vairāki importētāja tālākpārdošanas darījumi par zemāku cenu nekā norādītā kravas <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena, pieskaitot maksājamo ievedmuitas nodokļa summu, neatbilst [Savienības] tirgū noteiktajiem (pārdošanas) noteikumiem, un tādēļ jau šī iemesla dēļ ir jāmaksā papildu ievedmuita? Vai atbildi uz pēdējo jautājumu ietekmē tas, vai tālākpārdošanas darījumu vai darījumus importētājs ir veicis par cenu, kas ir zemāka par piemērojamo reprezentatīvo cenu? Vai šajā kontekstā ir svarīgi, ka<?PAGE NO="9"?> reprezentatīvā cena laikposmā līdz <DATE ISO="20090911">2009. gada 11. septembrim</DATE> tika noteikta citādi nekā pēc tam? Vai, lai atbildētu uz šiem jautājumiem, nozīme vēl ir arī tam, vai pircēji Savienībā ir ar importētāju saistīti uzņēmumi?</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja no atbildes uz 1) punktā uzdotajiem jautājumiem izriet, ka tālākpārdošana ar zaudējumiem ir pietiekams pamats tam, lai norādītā <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena tiktu noraidīta, kā šādā gadījumā ir jānosaka maksājamās papildu ievedmuitas apmērs? Vai aprēķinu bāze ir jānosaka atbilstoši metodēm, kas attiecībā uz muitas vērtības noteikšanu ir paredzētas [Muitas kodeksa] 29.–31. pantā? Vai arī aprēķinu bāze ir jānosaka, tikai pamatojoties uz piemērojamo reprezentatīvo cenu? Vai [Vienotās TKO regulas] 141. panta 3. punkts neparedz iespēju laikposmā līdz <DATE ISO="20090911">2009. gada 11. septembrim</DATE> izmantot attiecīgajā laikposmā noteikto reprezentatīvo cenu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja no atbildēm uz pirmo un otro jautājumu izriet, ka, nosakot pienākumu maksāt papildu ievedmuitu, izšķiroša nozīme ir tam, ka importētie produkti [Savienības] tirgū tika pārdoti ar zaudējumiem, un kā aprēķinu bāze, nosakot maksājamās papildu ievedmuitas apmēru, ir jāizmanto reprezentatīvā cena, vai Regulas Nr. 1484/95 3. panta 2., 4. un 5. punkts, ņemot vērā [<DATE ISO="20011213">2001. gada 13. decembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kloosterboer Rotterdam</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑317/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:681">EU:C:2001:681</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)], ir saderīgs ar [Vienotās TKO regulas] 141. pantu?<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1484/95 3. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to vien, ka Savienībā importētās preces tika pārdotas ar zaudējumiem, proti, par cenu, kas ir zemāka par muitas deklarācijā norādīto <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu, pietiek, lai konstatētu, ka šīs cenas patiesums nav pierādīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jānosaka, kāda nozīme ir piešķirama Regulas Nr. 1484/95 3. panta 4. punktā paredzētajai prasībai, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>krava ir realizēta ar nosacījumiem, kuri pamato [<HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa] cenu pareizību<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā ziņā jānorāda, ka šajā regulā nav definēts tās 3. panta 4. punktā minētais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>realizācijas nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Turklāt gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa izriet, ka tādas Savienību tiesību normas teksts, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās jēgu un piemērojamību, parasti visā Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191001">2019. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Planet49</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑673/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:801">EU:C:2019:801</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Tiesas pastāvīgās judikatūras atziņa ir arī tāda, ka, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās formulējums un mērķi, bet arī tās konteksts, kā arī visas Savienības tiesību normas (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190704">2019. gada 4. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baltic Media Alliance</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑622/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:566">EU:C:2019:566</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190708">2019. gada 8. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Beļģija (LESD 260. panta 3. punkts – <HT TYPE="ITALIC">Réseaux à haut débit</HT>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑543/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:573">EU:C:2019:573</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Pirmkārt, runājot par jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>realizācijas nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, kas lietots lielākajā daļā Regulas Nr. 1484/95 3. panta 4. punkta valodu redakciju, gramatisko interpretāciju, tas, ka termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> ir lietots daudzskaitlī, parāda likumdevēja vēlmi norādīt uz nosacījumu kopumu, nevis tikai uz konkrētu nosacījumu. Turklāt termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>realizācija<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> principā norāda uz preču kravas pārdošanas Savienības tirgū norisi pēc to importa.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Turklāt Regulas Nr. 1484/95 3. panta 4. punktā ir precizēts, ka šie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>realizācijas nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> var pamatot <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu pareizību, kas norādīta muitas deklarācijā. Vārda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>pamato<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> izmantošana šajā ziņā pierāda, ka ar šiem nosacījumiem saistītie elementi var veidot netiešu pierādījumu kopumu, kas apstiprina <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu, kāda tā ir norādīta muitas deklarācijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Tādējādi no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>realizācijas nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> ir jāsaprot tādējādi, ka ar to apzīmē visus apstākļus, kas radušies pēc preču laišanas brīvā apgrozībā Savienībā un kas var apstiprināt vai atspēkot muitas deklarācijā norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Otrkārt, jānorāda, ka šī iespēja apstiprināt <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu, ņemot vērā visus apstākļus, kas saistīti ar preču nosūtīšanas norisi, atbilst Regulas Nr. 1484/95 mērķim, kas, kā izriet no šīs regulas 3. panta 2. punkta, skatīta kopā ar tās trešo apsvērumu, ir ieviest procedūru, lai pārbaudītu muitas deklarācijā norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu. Šī procedūra tiek uzsākta, ja muitas deklarācijā norādītā <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena ir augstāka par attiecīgā produkta spēkā esošo reprezentatīvo cenu, kas saskaņā ar minētās regulas 2. panta 1. punktu būtībā atbilst attiecīgā produkta vidējai tirgus cenai konkrētā brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Ciktāl papildu nodokļi tiek aprēķināti, pamatojoties uz muitas deklarācijā norādīto <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu, importētājs varētu būt ieinteresēts deklarēt augstāku <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu, lai izvairītos no maksājamo nodokļu summas vai to samazinātu. Kā izriet no Regulas Nr. 1484/95 4. panta, jo lielāka ir <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena, jo mazāka ir papildu nodokļa summa, kas jāmaksā importētājam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Tādējādi gadījumā, ja <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena ir augstāka par piemērojamo reprezentatīvo cenu, Regulas Nr. 1484/95 3. panta 4. punkts ļauj muitas iestādēm pēc preču laišanas brīvā apgrozībā pārbaudīt <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu, pārbaudot, vai šī cena ir apstiprināta, ņemot vērā šo preču kravas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>realizācijas nosacījumus<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Treškārt, attiecībā uz šī jēdziena kontekstu jānorāda, ka no Regulas Nr. 1484/95 3. panta 4. un 5. punkta, skatītiem kopā, izriet, ka muitas iestādēm ir iespēja <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT>, proti, pēc attiecīgo preču laišanas brīvā apgrozībā, pārbaudīt muitas deklarācijā norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu, lai vajadzības gadījumā tiktu piemēroti papildu nodokļi, kas sākotnēji netika piemēroti tāpēc, ka ir deklarēta <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena, kas neatbilst patiesībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka Regulas Nr. 1484/95 3. panta 4. punktā ietvertais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>realizācijas nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz visiem nosacījumiem, kas saistīti ar preču pārdošanas norisi Savienībā, kuri var veidot saskanīgu netiešu pierādījumu kopumu, kas ļauj apstiprināt <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu, kāda tā ir norādīta muitas deklarācijā, lai noteiktu, vai pastāv iekasējama vai vēl jāiekasē papildu nodokļa summa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Pamatojoties uz šo interpretāciju, otrkārt, ir jānosaka, vai apstāklis, ka importētājs savas preces Savienībā ir pārdevis ar zaudējumiem, proti, par cenu, kas ir zemāka par muitas deklarācijā norādīto <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu, pats par sevi var ļaut muitas iestādēm konstatēt, ka šīs cenas patiesums nav pierādīts, un piemērot papildu nodokli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka šāda pārdošana ar zaudējumiem, kas pēc sava rakstura nav rentabla komercprakse, protams, var būt spēcīga norāde, ka importētājs muitas deklarācijā norādīto <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu ir mākslīgi paaugstinājis, lai izvairītos no maksājamā ievedmuitas nodokļa samaksas vai samazinātu tā apmēru, it īpaši, ja runa ir par pārdošanu ar atkārtotiem zaudējumiem vai tādu, kas ir notikusi ilgu laika posmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Tomēr, kā secinājumu 43. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, tikai konstatējums, ka importētājs ir tālākpārdevis preces ar zaudējumiem Savienībā, neļauj muitas iestādēm automātiski secināt, ka muitas deklarācijā norādītā <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena neatbilst patiesībai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Kā tika konstatēts šī sprieduma 42. punktā, saskaņā ar Regulas Nr. 1484/95 3. panta 4. punktu muitas deklarācijā norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesuma pārbaude ir jāveic, ņemot vērā visus preču kravas realizācijas nosacījumus. Tikai tad, ja elementi, kas veido daļu no savstarpēji saskaņotu netiešu pierādījumu kopuma attiecībā uz visiem šiem nosacījumiem, neļauj apstiprināt šajā deklarācijā norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu, muitas iestādes var uzskatīt, ka šī cena neatbilst patiesībai, un noteikt papildu nodokļa summu, kas ir iekasējama vai vēl jāiekasē. Tādējādi muitas iestādes nevar pārbaudīt tikai attiecīgo preču pārdošanas cenu, lai noteiktu <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu un piemērotu papildu nodokļus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Kā to apsvērumos apgalvo Nīderlandes valdība un Komisija, situācijā, kad preces Savienībā tika ievestas un pēc tam pārdotas ar zaudējumiem, ir iespējams, ka muitas deklarācijā norādītā <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena ir pamatota ar citiem nosacījumiem, kas saistīti ar preču kravu, tostarp komerciālajiem datiem par šo kravu. Tādējādi nav izslēgts, ka nelabvēlīgas izmaiņas attiecīgo preču cenu tirgū noteiktos apstākļos var likt importētājam noteiktā laikposmā pārdot šīs preces par cenu, kas ir zemāka nekā tā, ko tas faktiski samaksājis saistībā ar darījumu, par kuru ir tikušas iesniegtas muitas deklarācijas, lai saglabātu savu stāvokli šajā tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Tomēr, kā izriet no Regulas Nr. 1484/95 3. panta 4. punkta, importētājam ir jāpierāda muitas iestādēm, ka piegāde ir tikusi realizēta apstākļos, kas apstiprina muitas deklarācijā norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>No tā izriet, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 43. un 45. punktā, ka gadījumā, ja <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cena ir zemāka par piemērojamo reprezentatīvo cenu, importētājam ir jāpierāda, sniedzot visu šajā ziņā nepieciešamo informāciju un paskaidrojumus, it īpaši par apstākļiem, kas saistīti ar attiecīgo preču iespējamo pārdošanu ar zaudējumiem, un par iespējamām saiknēm starp attiecīgo preču importētāju un pircējiem Savienības tirgū, ka attiecīgās kravas realizācijas nosacījumi apstiprina tā deklarēto <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu patiesumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Ja pēc tam, kad tam bija dota iespēja pierādīt, ka šie realizācijas nosacījumi apstiprina muitas deklarācijā norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu, importētājs nav iesniedzis pierādījumus vai informāciju, kas ļautu konstatēt šīs cenas patiesumu, no Regulas Nr. 1484/95 3. panta 5. punkta izriet, ka muitas iestādes veic maksājamo papildu nodokļu piedziņu saskaņā ar Muitas kodeksa 220. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1484/95 3. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vienīgi ar apstākli, ka Savienībā importētās preces ir pārdotas ar zaudējumiem, proti, par cenu, kas ir zemāka par muitas deklarācijā norādīto <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu, nepietiek, lai konstatētu, ka <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesums nav pierādīts, ja importētājs pierāda, ka visi nosacījumi, kas saistīti ar minēto preču nosūtīšanas norisi, apstiprina šīs cenas patiesumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pat otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa jautā Tiesai, kāda metode muitas iestādēm ir jāizmanto, lai noteiktu papildu nodokļus, kas, iespējams, ir jāmaksā, jo importētājs atbilstoši šī sprieduma 48.–50. punktā izklāstītajiem apsvērumiem nav pierādījis muitas deklarācijā norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Līdz ar to jāuzskata, ka ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1484/95 3. panta 5. punkts un 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja importētājs nav varējis pierādīt muitas deklarācijā norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu, papildu nodokļi ir jāaprēķina, pamatojoties uz reprezentatīvo cenu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka, lai gan Tiesa <DATE ISO="20011213">2001. gada 13. decembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kloosterboer Rotterdam</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑317/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:681">EU:C:2001:681</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), uz kuru atsaucas tiesa, ir konstatējusi, ka <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas gadījumā tieši šai pēdējai minētajai cenai vienmēr ir jābūt par pamatu papildu nodokļa noteikšanai, šis spriedums attiecās uz Regulas Nr. 1484/95 3. panta iepriekšējās redakcijas spēkā esamību, kurā bija paredzēts, ka šis nodoklis tiek noteikts, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu, tikai tad, ja importētājs to lūdz. Savukārt jautājumu par to, kādā veidā ir jāaprēķina papildu ievedmuitas nodokļi, ja nav pierādīts <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesums, Tiesa šajā spriedumā nav izskatījusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāatgādina, ka papildu ievedmuitas nodokļi, kas ir noteikti saskaņā ar Regulas Nr. 1484/95 3. pantu, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>ievedmuitas maksājumiem, kas ieviesti ar kopējo lauksaimniecības politiku<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, Muitas kodeksa 4. panta 10. punkta izpratnē un par tādiem, uz kuriem attiecas muitas parāds (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171019">2017. gada 19. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>A</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑522/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:778">EU:C:2017:778</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Šajā ziņā saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ar muitas novērtējumu saistītais Savienības regulējums ir vērsts uz to, lai izveidotu taisnīgu, vienotu un neitrālu sistēmu, kas izslēdz patvaļīgu vai fiktīvu muitas vērtību izmantošanu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100715">2010. gada 15. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gaston Schul</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑354/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:439">EU:C:2010:439</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Tādējādi, lai aprēķinātu papildu ievedmuitas nodokli, muitas iestādes nevar balstīties uz cenu, kuras patiesums nav pierādīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>No tā izriet, ka situācijā, kurā nav pierādīts importētāja deklarētās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesums, muitas iestādēm šī cena ir jānoraida. Šādā situācijā, lai aprēķinātu maksājamo papildu nodokļa summu, ir jāizmanto Muitas kodeksa vispārīgie noteikumi par preču muitas vērtības noteikšanas metodēm, it īpaši šī kodeksa 29. pantā paredzētie.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Kā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 51.–53. punktā, ja nav iespējams noteikt muitas vērtību, piemērojot minēto 29. pantu, muitas iestādes var izmantot Muitas kodeksa 30. un 31. pantā paredzētās šo preču muitas vērtības noteikšanas sekundārās metodes, it īpaši – ņemot vērā tādu identisku preču pārdošanas cenu, kas pārdotas eksportēšanai uz Savienību un eksportētas tajā pašā vai gandrīz vienā un tajā pašā brīdī, kad eksportētas novērtējamās preces (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">EURO 2004</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Hungary</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑291/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:455">EU:C:2016:455</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1484/95 3. panta 5. punkts un 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja importētājs nespēj pierādīt muitas deklarācijā norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu, muitas iestādēm, lai piemērotu papildu nodokļus, ir jāatsakās no šīs cenas un jāizmanto Muitas kodeksa 29.–31. pantā paredzētās ievesto preču muitas vērtības noteikšanas metodes.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo prejudiciālo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Ņemot vērā atbildi uz pirmo un otro jautājumu, atbilde uz trešo jautājumu nav jāsniedz.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Komisijas Regulas (EK) Nr. 1484/95 (<DATE ISO="19950628">1995. gada 28. jūnijs</DATE>), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 248/2010 (<DATE ISO="20100324">2010. gada 24. marts</DATE>), 3. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vienīgi ar apstākli, ka Savienībā importētās preces ir pārdotas ar zaudējumiem, proti, par cenu, kas ir zemāka par muitas deklarācijā norādīto <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenu, nepietiek, lai konstatētu, ka <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesums nav pierādīts, ja importētājs pierāda, ka visi nosacījumi, kas saistīti ar preču nosūtīšanas norisi, apstiprina šīs cenas patiesumu.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Regulas Nr. 1484/95, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 248/2010, 3. panta 5. punkts un 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja importētājs nespēj pierādīt muitas deklarācijā norādītās <HT TYPE="ITALIC">CIF</HT> importa cenas patiesumu, muitas iestādēm, lai piemērotu papildu nodokļus, ir jāatsakās no šīs cenas un jāizmanto Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (<DATE ISO="19921012">1992. gada 12. oktobris</DATE>) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 82/97 (<DATE ISO="19961219">1996. gada 19. decembris</DATE>), 29.–31. pantā paredzētās ievesto preču muitas vērtības noteikšanas metodes.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>