1.Sociālās apdrošināšanas iemaksu parādus vai šo iemaksu pieaugumu, kā arī parādus no citiem sociālās apdrošināšanas avotiem, kas nav iemaksas, var maksāt pakāpeniski vai pa daļām.

[..]

Sociālās apdrošināšanas parādu atmaksu var veikt pakāpeniski vai pa daļām gan brīvprātīgas samaksas posmā, gan piespiedu atmaksas laikā pēc to parādnieku pieprasījuma, kuri ekonomiskās un finansiālās situācijas un citu īpašu iemeslu dēļ, ko izvērtē Vispārējās sociālās apdrošināšanas fonds, nav spējīgi nomaksāt savus parādus.

1.Lai atvieglotu parāda summu atgūšanu, Fogasa var noslēgt vienošanās par parādu atgūšanu, vienojoties par veidu, termiņiem un garantijām, apvienojot aizstājošās darbības sekas ar prasībām par uzņēmuma turpinātību un darba vietu saglabāšanu.

Summām, par kurām ir noslēgtas vienošanās par parāda atgūšanas termiņa pagarināšanu, tiek pieskaitīts spēkā esošo likumisko procentu maksājums.

[..].

(20)Komisijai ir jānosaka, vai elementi, kas atzīti par nesaderīgiem ar kopējo tirgu [1998. gada 28. oktobra] lēmuma 1. pantā, veido valsts atbalstu [EKL] 87. panta 1. punkta nozīmē. Ja šķiet, ka šajā lietā tika piešķirts valsts atbalsts, Komisijai ir jāpārbauda, vai šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.(21)Faktiskie un juridiskie apstākļi spriedumā lietā Tubacex ir vienādi ar tiem apstākļiem, ko Spānija norāda Tiesai lietā C-479/98, kā arī tiem, ko Sniace norāda Pirmās instances tiesā lietā T-190/99, apstrīdot [1998. gada 28. oktobra] lēmumu. Komisija uzskata, ka Tiesas sniegtie argumenti šajā lietā ir piemērojami arī agrākām vienošanām starp Sniace un Fogasa un starp Sniace un [VSAK], ko [1998. gada 28. oktobra lēmumā] atzīst par tādām, kas ietver valsts atbalstu.(22)Pirmkārt, ir jāuzsver, ka Sniace jau iepriekš bija likumā noteikts pienākums atmaksāt algas, ko Fogasa ir izmaksājusi avansa veidā, un atmaksāt sociālās apdrošināšanas iemaksu parādus. Tādējādi minētās vienošanās neradīja jaunu Sniace parādu valsts iestādēm. Šādi vienošanās ar Fogasa par parāda atmaksu un vienošanās ar [VSAK] par parāda termiņa pagarināšanu valsts nerīkojās kā publiskais ieguldītājs, kura intervence būtu pielīdzināma privātā ieguldītāja izturēšanās veidam, kas aizdod savu kapitālu ar mērķi to atgūt ar peļņu pēc iespējas īsākā laikā, bet gan kā publiskais aizdevējs, kurš, tāpat kā privātais aizdevējs, vēlas atgūt summas, kas viņam pienākas. Līdz ar to, lai novērtētu apstrīdēto valsts atbalstu, Komisijai ir jāsalīdzina nokavējuma procenti, kas ir piemēroti publiskā aizdevēja parādiem, ar tiem procentiem, ko līdzīgos apstākļos piemērotu privāto aizdevēju parādiem.(23)Tomēr ir jānorāda, ka īpašās parādnieku un aizdevēju situācijas var sarežģīt kopīgas pieejas noteikšanu, ko izvelētos privātie aizdevēji, kas vēlas atgūt viņiem pienākošās summas. Līdz ar to Komisijai katrā atsevišķā lietā savs vērtējums jābalsta uz privāto aizdevēju izturēšanās analīzi.(24)Šajā lietā pēc Sniace 1992. gadā iesniegtā lūguma Spānijas tiesas 1993. gada martā uzdeva uzņēmumam pārtraukt maksājumus. Izmantojot savas atturēšanās tiesības, publiskie aizdevēji neparakstīja 1996. gada oktobra vienošanos, kas tika noslēgta starp aizdevējiem šī maksājumu pārtraukšanas procesa ietvaros. Kā Komisija ir konstatējusi lēmumā par procesa uzsākšanu, izmantojot savas atturēšanās tiesības, publiskie aizdevēji šādi ir pilnībā pasargājuši savus kredītus.(25)Vienošanās starp Fogasa un Sniace, no vienas puses, un Sociālās apdrošināšanas [dienestu aģentūru] un Sniace, no otras puses, neparedzēja šim uzņēmumam piešķirt labvēlīgāku attieksmi nekā tā, ko paredz vienošanās starp privātajiem aizdevējiem.(26)Tomēr privātiem aizdevējiem piedāvātie nosacījumi nebija tādi paši kā tie, ko piešķīra publiskiem aizdevējiem, ņemot vērā publisko iestāžu stāvokli, sniegto nodrošinājumu un atturēšanās tiesības. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka, izmantojot šo salīdzinošo pieeju, šajā lietā netiek korekti piemērots privātā aizdevēja kritērijs, kā to definē Tiesa, kura — kā tas ir uzsvērts tās 1999. gada 29. jūnija spriedumā lietā C-256/97 DMT — uzskata, ka attiecīgo publisko aizdevēju izturēšanās ir jāsalīdzina ar varbūtēja privāta aizdevēja izturēšanos, kurš pēc iespējas atrodas tādā pašā situācijā.(27)Komisija atzīst, ka Spānijas Civilkodeksa 1108. pants nosaka, ka aizdevēja ciestā zaudējuma atlīdzināšanai tiek piemērota likumiskā procentu likme, ja parādnieks maksājumu ir nokavējis un nav vienošanās par citu procentu likmi. Turklāt Spānijas Komerclikuma 312. pants nosaka, ka naudas aizņēmuma gadījumā un ja starp pusēm nepastāv īpaša vienošanās, parādniekam atmaksas dienā ir jāatlīdzina parāda likumiskā vērtība [..]. Līdz ar to likumiskā procentu likme būs visaugstākā likme, ko privātais aizdevējs var cerēt atgūt, ja viņš turpina atgūt parādu ar likumīgiem līdzekļiem.(28)Līdz ar to privātais aizdevējs nevarēja saņemt no parādnieka tādu nokavējuma procentu likmi, kas ir augstāka par likumisko procentu likmi, kā kompensāciju par to, ka tas neturpināja atgūt parādu ar likumā noteiktiem līdzekļiem.(29)Visbeidzot, jāpievērš uzmanība Sniace īpašai situācijai tajā dienā, kad tika noslēgta vienošanās par parāda atmaksas termiņa pagarināšanu ar Fogasa un [VSAK]. Šim uzņēmumam bija ievērojamas finansiālas grūtības, kas noveda pie maksājumu pārtraukšanas un nopietni apdraudēja tā pastāvēšanas iespēju. Kā Komisija ir norādījusi [1998. gada 28. oktobra] lēmumā, izvairoties no piespiedu parāda piedziņas, lai neriskētu izprovocēt uzņēmuma likvidāciju, [VSAK] rīkojās, izmantojot visas parāda atgūšanas iespējas.(30)Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija piekrīt, ka šajā lietā, pagarinot Sniace parādu atmaksas termiņu un piemērojot likumisko procentu likmi, Spānija ir mēģinājusi izmantot visas iespējas, lai atgūtu summas, kas tai pienākas, neciešot finansiālus zaudējumus. Līdz ar to Spānija ir izturējusies tā, kā to būtu darījis iespējamais privātais aizdevējs, kas attiecībā pret Sniace atrastos tādā pašā situācijā.

atcelt 1998. gada 28. oktobra lēmuma 1. pantu daļā, kurā Komisija ir paziņojusi, ka:

1)neatgütie parādi, kavējuma nauda un procentu maksājumi, kas pienākas [VSAK], kā arī 1996. gada 8. marta, 1996. gada 7. maija un 1997. gada 30. septembra vienošanās par parādu atgūšanas termiņa pagarināšanu starp Sniace un [VSAK], un2)neatgūtie parādi un kavējuma naudas parādi, kas pienākas [..] Fogasa, kā arī 1993. gada 5. novembra un 1995. gada 31. oktobra vienošanās starp Sniace un [..] Fogasa,

izņemot procentu likmes, kas atšķiras no tirgū piemērojamām likmēm, neveido valsts atbalstu [EKL 87. panta 1. punkta] nozīmē;

atcelt [Apstrīdētā lēmuma] 1. pantu daļā, kurā Komisija ir paziņojusi, ka:

neveido valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta nozīmē.

noraidīt prasību kā nepieņemamu;

noraidīt prasību kā nepieņemamu;