<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-203/18</NO.CASE><NO.CASE>C-374/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CC0203</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:502">EU:C:2019:502</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>23</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>23</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">P. Pikamäe</HT> secinājumi – Apvienotās lietas C‑203/18 un C‑374/18</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Leymann</HT></HT> <HT TYPE="SC">un <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT></HT> <HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Deutschland</HT></HT> <HT TYPE="SC">u.c</HT>.</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Priit Pikamäe</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20190613">2019. gada 13. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Apvienotās lietas C‑203/18 un C‑374/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post AG,</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Klaus Leymann</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Land Nordrhein‑Westfalen</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein‑Westfalen</HT> (Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālās zemes Augstākā administratīvā tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P><P>un</P><P><HT TYPE="ITALIC">UPS Deutschland Inc. &amp; Co. OHG,</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">DPD Dynamic Parcel Distribution GmbH &amp; Co. KG,</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Bundesverband Paket &amp; Expresslogistik eV</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post AG</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Landgericht Köln</HT> (Ķelnes apgabaltiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Autotransports</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 561/2006</KEYWORD><KEYWORD>Tahogrāfa lietošana</KEYWORD><KEYWORD>13. panta 1. punkta d) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Atkāpe attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti sūtījumu piegādēm universālā pasta pakalpojuma ietvaros</KEYWORD><KEYWORD>Transportlīdzekļi, kas daļēji tiek izmantoti ar universālā pasta pakalpojumu nesaistītu sūtījumu piegādēm</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 97/67/EK</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>universālais pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Apskatāmajās apvienotajās prejudiciālo nolēmumu lūgumu lietās Tiesai cita starpā tiek lūgts noteikt Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20060315">2006. gada 15. marta</DATE> Regulas (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (turpmāk tekstā – Regula Nr. 561/2006)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="102" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 102, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, redakcijā, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris), (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Regula Nr. 561/2006<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), 13. panta 1. punkta d) apakšpunkta piemērojamību. Šī norma atļauj dalībvalstīm nepiemērot šīs regulas normas par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem attiecībā uz pārvadājumiem, kas tiek veikti ar transportlīdzekļiem, kurus uzmanto universālā pasta pakalpojuma sniedzēji, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>lai piegādātu sūtījumus kā vispārēju pakalpojuma [universālā pakalpojuma] daļu<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Tiesai it īpaši savā spriedumā būs jāizlemj jautājums, vai šī atkāpes norma ir jāsaprot tādējādi, ka tā aptver vienīgi transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti tikai un vienīgi tādu sūtījumu piegādēm, kuras ietilpst universālajā pasta pakalpojumā, vai arī tā tomēr ir piemērojama arī gadījumos, kad ar minēto pakalpojumu saistāmu piegāžu veikšanai šie transportlīdzekļi tiek izmantoti galvenokārt vai kādā citā veidā noteiktā proporcijā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 561/2006</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 561/2006 1. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Šī regula paredz noteikumus par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic kravu un pasažieru autopārvadājumus, lai saskaņotu konkurences apstākļus starp iekšzemes pārvadājumu veidiem, jo īpaši autopārvadājumu nozarē, un lai uzlabotu darba apstākļus un satiksmes drošību. Šīs regulas noteikumu mērķis ir arī attīstīt uzlabotu uzraudzības un ieviešanas praksi dalībvalstīs un uzlabot darba praksi autopārvadājumu jomā.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Šī regula attiecas uz pārvadājumiem ar:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>transportlīdzekļiem, kurus izmanto kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā pieļaujamā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniedz 3,5 tonnas [..].<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Minētās regulas 5.–9. pantā ir izklāstīti noteikumi, kas piemērojami transportlīdzekļa apkalpei, vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas 13. panta 1. punktā, kas ir iekļauts IV nodaļā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Izņēmumi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>), ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Nodrošinot, ka netiek apdraudēti 1. pantā izklāstītie mērķi, katra dalībvalsts var savā teritorijā vai, ar attiecīgās valsts piekrišanu, citas dalībvalsts teritorijā pieļaut izņēmumus attiecībā uz 5. līdz 9. pantu un piemērot šādus izņēmumus saskaņā ar individuāliem nosacījumiem, izņēmumus attiecinot uz pārvadājumiem ar:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kurus izmanto vispārējo pakalpojumu [universālā pakalpojuma] sniedzēji, kā noteikts 2. panta 13. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/67/EK (<DATE ISO="19971215">1997. gada 15. decembris</DATE>) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="015" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="1998">OV 1998, L 15, 14. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, lai piegādātu sūtījumus kā vispārēju pakalpojuma [universālā pakalpojuma] daļu.</TXT><P>Šādus transportlīdzekļus izmanto tikai 100 kilometru rādiusā no uzņēmuma bāzes vietas un ar nosacījumu, ka transportlīdzekļa vadīšana nav transportlīdzekļa vadītāja pamatnodarbošanās;</P></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Regula (ES) Nr. 165/2014</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="060" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 60, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, ir noteikti pienākumi un prasības attiecībā uz tādu tahogrāfu konstrukciju, uzstādīšanu, lietošanu, testēšanu un kontroli, kurus izmanto autotransportā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 97/67/EK</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67 (2008. gada 20. februāris)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="015" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="1998">OV 1998, L 15, 14. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/6/EK (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Direktīva 97/67<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>), 2. panta 13. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>Šajā direktīvā tiek piemērotas šādas definīcijas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>(13)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Vispārējo pakalpojumu [universālā pakalpojuma] sniedzējs<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir valsts vai privāts uzņēmums, kas sniedz vispārēju [universālo] pasta pakalpojumu vai tā daļu kādā dalībvalstī un kas ir identificēts, par to paziņojot Komisijai saskaņā ar 4. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 3. panta 1., 4. un 5. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis savā teritorijā nodrošina to, ka lietotājiem ir tiesības uz vispārējiem pakalpojumiem [universālo pakalpojumu], kas saistīti ar noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšanu par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>Katra dalībvalsts pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka vispārējos pakalpojumos [universālajā pakalpojumā] ietilpst vismaz šādi:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>to pasta sūtījumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars ir līdz diviem kilogramiem,</P></ITEM><ITEM><P>to pasta paku savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars ir līdz desmit kilogramiem,</P></ITEM><ITEM><P>ierakstīto sūtījumu un apdrošināto sūtījumu pakalpojumi.</P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Valsts regulatīvās iestādes var palielināt svara ierobežojumu līdz jebkurai vērtībai, nepārsniedzot 20 kilogramus, un noteikt īpašus noteikumus piegādei mājās attiecībā uz tām pasta pakām, kas ir iekļautas vispārējo pakalpojumu jomā [universālajā pakalpojumā].</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Verordnung zur Durchführung des Fahrpersonalgesetzes</HT> (Likuma par autotransporta apkalpi īstenošanas noteikumi, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/><HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT><QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>) 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Transportlīdzekļa vadīšanas laiks un atpūtas laikposmi autopārvadājumu jomā<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Transportlīdzekļu vadītājiem,</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>kas vada transportlīdzekļus, kurus izmanto kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā pieļaujamā masa [..] pārsniedz 2,8 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas,</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><P>ir jāievēro vadīšanas laikposmi, pārtraukumi un atpūtas laikposmi, kā tas noteikts [Regulas Nr. 561/2006] 4., 6.–9. un 12. pantā.</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA><P>1. punkta noteikumus nepiemēro:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>transportlīdzekļiem, kas minēti 18. pantā,</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.006"><NO.PARAG>(6)</NO.PARAG><ALINEA><P>[..] Uzņēmējam ir pienākums</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>izsniegt transportlīdzekļa vadītājam pietiekamu skaitu piemērotu veidlapu ierakstu veikšanai atbilstoši 1. pielikumā iekļautajam paraugam,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>nekavējoties pārbaudīt ierakstus, saņemot tos no transportlīdzekļa vadītāja, un nekavējoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu 1.–5. teikuma ievērošanu,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>pēc ierakstu saņemšanas no transportlīdzekļa vadītāja uzglabāt tos hronoloģiskā kārtībā un salasāmā veidā ārpus transportlīdzekļa vienu gadu un uzrādīt tos kompetentajām personām pēc to pieprasījuma,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>pēc uzglabāšanas termiņa beigām iznīcināt ierakstus līdz nākamā kalendārā gada 31. martam [..].</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>Atkāpes saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="018.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Atbilstoši [Regulas Nr. 561/2006] 13. panta 1. punktam un [Regulas Nr. 165/2014] 3. panta 2. punktam – Likuma par autotransporta apkalpi tvērumā – no [Regulas Nr. 561/2006] 5.–9. panta un [Regulas Nr. 165/2014] piemērošanas tiek izslēgtas šādas transportlīdzekļu kategorijas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu kombinācijas, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kurus pasta pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz universālo pakalpojumu <DATE ISO="19991215">1999. gada 15. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Post‑Universaldienstleistsungsverordnung</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><HT TYPE="ITALIC">BGB1</HT>. 1999 I, 2418. lpp.</P></NOTE> (Noteikumi par universālo pasta<?PAGE NO="5"?> pakalpojumu), kuri pēdējo reizi grozīti ar <DATE ISO="20050707">2005. gada 7. jūlija</DATE> likuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><HT TYPE="ITALIC">BGB1</HT>. 2005 I, 1970. lpp.</P></NOTE> 3. panta 26. punktu [(turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/><HT TYPE="ITALIC">PUDLV</HT><QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>)], 1. panta 1. punkta izpratnē, izmanto 100 kilometru rādiusā no uzņēmuma bāzes vietas, lai piegādātu sūtījumus universālā pakalpojuma ietvaros, ar nosacījumu, ka transportlīdzekļa vadīšana nav vadītāja pamatnodarbošanās;</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><DATE ISO="19971222">1997. gada 22. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Postgesetz</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><HT TYPE="ITALIC">BGB1</HT>. 1997 I, 3294. lpp.</P></NOTE> (Likums par pasta pakalpojumiem), kas pēdējo reizi grozīts ar <DATE ISO="20170329">2017. gada 29. marta</DATE> likuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><HT TYPE="ITALIC">BGB1</HT>. 2017 I, 626. lpp.</P></NOTE> 169. pantu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/><HT TYPE="ITALIC">PostG</HT><QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>), 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>Pasta pakalpojumi šā likuma izpratnē ir šādi komerciālie pakalpojumi:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>adresētu paku pārvadāšana, kur maksimālais vienas pakas svars nepārsniedz 20 kilogramus,</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PostG</HT> 11. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="011.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Universālais pakalpojums ir pasta pakalpojumu minimums atbilstoši 4. panta 1. punktam, kas visā teritorijā tiek sniegti noteiktā kvalitātē un par pieņemamu cenu. Universālo pakalpojumu veido tikai tie pasta pakalpojumi, kas pakļauti licencēšanai, un pasta pakalpojumi, kas vismaz daļēji no pārvadāšanas viedokļa var tikt sniegti ar licencēšanai pakļautajiem pakalpojumiem. Tas ietver tikai tādus pakalpojumus, kas vispārēji tiek uzskatīti par vitāli svarīgiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="011.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Federālā valdība ar noteikumiem, kuriem nepieciešama <HT TYPE="ITALIC">Bundestag</HT> (Bundestāgs, Vācija) un <HT TYPE="ITALIC">Bundesrat</HT> (Bundesrāts, Vācija) piekrišana, ir tiesīga atbilstoši 1. punktam noteikt universālā pakalpojuma saturu un apjomu. [..]<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Federālā valdība, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">PostG</HT> 11. panta 2. punktu, ir precizējusi universālā pakalpojuma tvērumu attiecībā uz paku sūtījumiem, kuri minēti <HT TYPE="ITALIC">PUDLV</HT> 1. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, kas ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="011.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Par universālo pakalpojumu uzskata šādus pasta pakalpojumus:</P><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="011.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>adresētu paku pārvadāšana, kur maksimālais vienas pakas svars nepārsniedz 20 kilogramus un izmērs nepārsniedz Pasaules Pasta konvencijā un atbilstošajos īstenošanas noteikumos noteiktos izmērus,</ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti, tiesvedība pamatlietā un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lieta C‑203/18</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post AG</HT> ir universālā pasta pakalpojuma sniedzēja Vācijā. Šajā statusā tā veic paku ar svaru līdz 20 kilogramiem pārvadājumus atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">PUDLV</HT> 1. panta 1. punkta 2. apakšpunktam. Šīm piegādēm tā izmanto transportlīdzekļus un transportlīdzekļu kombinācijas ar maksimālo pieļaujamo masu līdz 7,5 tonnām. Vienlaikus un ar šiem pašiem transportlīdzekļiem <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> nodrošina arī paku ar svaru, kas pārsniedz 20 kilogramus – proti, tādu paku, kuras neietilpst universālajā pakalpojumā –, piegādes, bet kas saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> sniegto informāciju neveido vairāk par 5 % no visu transportlīdzekļu kopējā piepildījuma, pat intensīvu piegāžu laikposmos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> uzskata, ka attiecībā uz to kā universālā pakalpojuma sniedzēju ir piemērojama <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunktā paredzētā atkāpe. Tādēļ uz to neattiecoties pienākums piemērot uzņēmumiem saistošās normas par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem, kas ir jāievēro transportlīdzekļu vadītājiem, kuri nodrošina preču un pasažieru autopārvadājumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Savukārt kompetentās iestādes uzskata, ka šī atkāpi saturošā tiesību norma <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> nav piemērojama, jo <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> pārvadā arī pakas, kuru svars pārsniedz 20 kilogramus, tas ir, universālā pakalpojuma pakalpojumā ietilpstošajiem sūtījumiem piemērojamo maksimālo robežu. Šajā sakarā <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> filiālēs vairākkārt ir veiktas pārbaudes un pret personām, kuras šķirošanas centros ir atbildīgas par sūtījumu apriti, kā arī pret šīs sabiedrības piegādātājiem ir uzsāktas vairākas administratīvā pārkāpuma lietas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT><DATE ISO="20150121">2015. gada 21. janvārī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> un <HT TYPE="ITALIC">K. Leymann</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> u.c.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>) vērsās <HT TYPE="ITALIC">Verwaltungsgericht Köln</HT> (Ķelnes Administratīvā tiesa, Vācija) ar prasību konstatēt juridisku faktu nolūkā precizēt <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunktā paredzētās atkāpes piemērojamību un atzīt, ka šī atkāpe ir piemērojama arī attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuros tiek pārvadātas pakas, kam katrai atsevišķi svars pārsniedz 20 kilogramus, kopā ar pakām, kas tajos tiek pārvadātas universālā pakalpojuma ietvaros. Ar <DATE ISO="20160202">2016. gada 2. februāra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Verwaltungsgericht Köln</HT> (Ķelnes Administratīvā tiesa) prasību noraidīja kā nepamatotu. Šādi rīkojoties, šī tiesa tostarp atbalstīja <HT TYPE="ITALIC">Land Nordrhein‑Westfalen</HT> (Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālā zeme, Vācija) interpretāciju, saskaņā ar kuru attiecīgā atkāpe ir piemērojama tikai tad, ja transportlīdzekļi tiek izmantoti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>vienīgi<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> universālajā pasta pakalpojuma ietilpstošo pasta sūtījumu piegādes mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Par šo spriedumu <DATE ISO="20160307">2016. gada 7. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> u.c. iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Iesākumā šī tiesa norāda, ka, pieņemot <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunktu, Vācijas likumdevējs ir pilnībā pārņēmis Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunkta saturu, kurā ir paredzēta atkāpe attiecībā uz transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, ko universālā pasta pakalpojuma sniedzējs izmanto, lai piegādātu sūtījumus universālā pakalpojuma ietvaros (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>aplūkojamā atkāpe<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>konkrētā atkāpe<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>), tādēļ minētās valsts tiesību normas interpretācija ir būtiski atkarīga no atkāpi saturošās Savienības tiesību normas interpretācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Šajā ziņā tā norāda, ka Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālās zemes piedāvātā interpretācija ļautu izvairīties no tā, ka universālā pasta pakalpojuma sniedzējs varētu gūt konkurences priekšrocības attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kuri nesniedz tādu pakalpojumu un kuriem šā iemesla dēļ ir saistoši noteikumi par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem. Tomēr, šīs tiesas ieskatā, šo atkāpi varētu uzlūkot arī tādējādi, ka ar to tiek kompensēts konkurences ierobežojums, kas universālā pakalpojuma sniedzējam rodas no tā, ka valsts reglamentē šāda pakalpojuma cenu un kvalitāti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Turklāt gadījumā, ja aplūkotās atkāpes piemērošanai nebūtu prasīts, lai transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu kombinācijas tiek izmantoti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>vienīgi<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> sūtījumu piegādāšanai universālā pakalpojuma ietvaros, iesniedzējtiesa uzskata, ka tad būtu jāprecizē, vai šajā normā ir prasīts, ka vismaz zināmai daļai sūtījumu ir jāietilpst universālajā pakalpojumā, lai šie transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu kombinācijas būtu atbrīvoti no Regulā Nr. 561/2006 noteiktajiem pienākumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein‑Westfalen</HT> (Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālās zemes Augstākā administratīvā tiesa, Vācija) ir nolēmusi apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Regulas Nr. 561/2006] 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktā atkāpe [..] ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemēro tikai transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kurus izmanto vienīgi nolūkā piegādāt sūtījumus, sniedzot universālo pakalpojumu, vai tomēr to var piemērot arī tad, ja transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu kombinācijas pasta sūtījumu piegādei, sniedzot universālo pakalpojumu, izmanto arī vai galvenokārt, vai citādā veidā noteiktā apmērā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai pirmajā jautājumā minētās atkāpes kontekstā, lai novērtētu, vai transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu kombinācijas izmanto vienīgi sūtījumu piegādei, sniedzot universālo pakalpojumu, vai – attiecīgā gadījumā – tos šajā nolūkā izmanto arī vai galvenokārt, vai citādā veidā noteiktā apmērā, ir jāņem vērā transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu kombinācijas vispārīga izmantošana vai arī transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu kombinācijas konkrēta izmantošana atsevišķā braucienā?<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lieta C‑374/18</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Tāpat kā lietā C‑203/18 arī šajā lietā tiesvedība pamatlietā attiecas uz to, vai <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> ir ievērojusi Regulā Nr. 561/2006 paredzētos pienākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Tomēr divi apstākļi to atšķir no šīs pēdējās lietas: i) prasītāji pamatlietā, proti, <HT TYPE="ITALIC">UPS Deutschland</HT> <HT TYPE="ITALIC">Inc &amp; Co. OHG</HT>, <HT TYPE="ITALIC">DPD Dynamic Parcel Distribution GmbH &amp; Co. KG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bundesverbnd Paket &amp; Expresslogistik eV</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/><HT TYPE="ITALIC">UPS Deutschland</HT> u.c.<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>) pārmet <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT>, ka tā ir pārkāpusi <HT TYPE="ITALIC">Gesetz gegen den unlauteren Wettbewerb</HT> (Likums par negodīgas konkurences novēršanu) 3. un 3.a pantu, un ir cēlušas prasību, prasot pārtraukt šīs darbības un atzīt pienākumu atlīdzināt ar šo faktu nodarīto kaitējumu, un ii) attiecīgo transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu kombināciju maksimālā masa pārsniedz 2,8 tonnas, bet ir mazāka par 3,5 tonnām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Köln</HT> (Ķelnes apgabaltiesa, Vācija) sliecas uzskatīt, ka atbildētāja nav tiesīga atsaukties uz <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunktā paredzēto izņēmumu, jo, kā tas izrietot no šīs tiesību normas jēgas un mērķa, aplūkoto atkāpi ir iespējams piemērot tikai tad, kad tiek piegādāti vienīgi sūtījumi, kuri ietilpst universālajā pasta pakalpojumā. Proti, šīs tiesas ieskatā, ar <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT>, ar kuru valsts tiesībās tiek transponēta Regula Nr. 561/2006, mērķi uzlabot šoferu darba apstākļus un ceļu satiksmes drošību ir iespējams sasniegt vienīgi tad, ja tādā nozarē, kuru raksturo spēcīga konkurence – kāda ir pasta nozare –, izņēmumi tiek interpretēti šauri.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Turklāt iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai tas, ka kopsakarā ar pasta sūtījumu tiek sniegti atsevišķi papildu pakalpojumi, nepieļauj to, ka šāds sūtījums tiek kvalificēts kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>universālā pakalpojuma daļa<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>. Šī tiesa uzskata, uz šo jautājumu ir jāatbild apstiprinoši.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Šo iemeslu dēļ <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Köln</HT> (Ķelnes apgabaltiesa) ir nolēmusi apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Regulas Nr. 561/2006] 13. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecīgajā noteikumā atkāpes no [Regulas Nr. 561/2006] 5.–9. panta ir paredzētas tikai gadījumā, ja universālā pakalpojuma sniedzēja – kā tas ir definēts [Direktīvas 97/67] 2. panta 13. punktā – transportlīdzeklis saskaņā ar [Regulas Nr. 561/2006] 13. panta 1. punkta d) apakšpunktu pārvadā tikai un vienīgi sūtījumus, sniedzot universālo pakalpojumu, vai tomēr atkāpes no [Regulas Nr. 561/2006] 5.–9. panta ir pieļaujamas arī tad, ja attiecīgie transportlīdzekļi papildus sūtījumiem, kas tiek pārvadāti, sniedzot universālo pakalpojumu, pārvadā arī citus sūtījumus, kuri neietilpst universālajā pakalpojumā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka atkāpes no [Regulas Nr. 561/2006] 5.–9. panta ir pieļaujamas arī tad, ja attiecīgie transportlīdzekļi papildus sūtījumiem, kas tiek pārvadāti, sniedzot universālo pakalpojumu, pārvadā arī citus sūtījumus, kuri neietilpst universālajā pakalpojumā:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Kādam šādā gadījumā ir jābūt minimālajam tās sūtījumu daļas apjomam, ko transportlīdzeklis pārvadā, sniedzot universālo pakalpojumu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Kāds šajā gadījumā var būt maksimālais to sūtījumu daļas apjoms, kuri nav saistīti ar universālo pakalpojumu un kurus transportlīdzeklis pārvadā, vienlaicīgi sniedzot universālo pakalpojumu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Kā katrreiz ir jānosaka attiecīgais apjoms, kā tas raksturots a) un b) daļā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Vai attiecīgajam apjomam, kāds tas ir raksturots a) un b) daļā, ir jābūt izpildītam katrā atsevišķā attiecīgā transportlīdzekļa braucienā vai arī ir pietiekams atbilstošs vidējais apjoms attiecībā uz visiem attiecīgā transportlīdzekļa braucieniem?</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Vai Savienības dalībvalsts noteikums par vadīšanas un atpūtas laikposmiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu kombinācijām, kurus izmanto kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā masa pārsniedz 2,8 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas, kurā burtiski ir transponēti [Regulas Nr. 561/2006] 13. panta 1. punkta noteikumi, ir jāinterpretē, balstoties tikai uz Savienības tiesību normām?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Vai, neskatoties uz burtisko transponēšanu, valsts tiesa, interpretējot no Savienības tiesībām transponētos noteikumus, var piemērot no Savienības tiesībām atšķirīgus kritērijus?</TXT></NP></ITEM></LIST></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Vai sūtījuma kvalificēšanu kā sūtījumu, kas tiek veikts, sniedzot universālo pakalpojumu [Direktīvas 97/67] izpratnē, nepieļauj tas, ka saistībā ar to tiek piedāvāti tādi papildpakalpojumi kā:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>sūtījuma savākšana (nenorādot precīzu laika intervālu);</P></ITEM><ITEM><P>sūtījuma savākšana (norādot precīzu laika intervālu);</P></ITEM><ITEM><P>personas vecuma vizuālā pārbaude;</P></ITEM><ITEM><P>pēcmaksas pasta sūtījums;</P></ITEM><ITEM><P>sūtījums līdz 31,5 kg, kurā maksu par pārvadājumu sedz saņēmējs sūtījuma saņemšanas brīdī;</P></ITEM><ITEM><P>pāradresācija;</P></ITEM><ITEM><P>atgriešanas paziņojums;</P></ITEM><?PAGE NO="9"?><ITEM><P>vēlamā sūtījuma saņemšanas diena;</P></ITEM><ITEM><P>vēlamais sūtījuma saņemšanas laiks?<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Tiesvedība Tiesā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Lietā C‑203/18 rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> u.c., Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālā zeme, Polijas valdība, kā arī Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Lietā C‑374/18 rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">UPS Deutschland</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT>, Polijas valdība, kā arī Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Ar Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20190205">2019. gada 5. februāra</DATE> rīkojumu lietas C‑203/18 un C‑374/18 tika apvienotas mutvārdu procesā un galīgā sprieduma taisīšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Abu apvienoto lietu kopīgajā tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20190328">2019. gada 28. martā</DATE>, rakstveida apsvērumus sniedza <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> u.c., Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālā zeme, <HT TYPE="ITALIC">UPS Deutschland</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT>, kā arī Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietu C‑203/18 ir skaidrs, ka pirmais un otrais prejudiciālais jautājums attiecas uz Regulas Nr. 561/2006 interpretāciju, it īpaši uz šīs regulas 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto atkāpi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Saistībā ar lietu C‑374/18 jānorāda, ka pirmais un otrais prejudiciālais jautājums, kuri būtībā ir identiski jautājumiem lietā C‑203/18, arī attiecas uz Regulas Nr. 561/2006 interpretāciju. Arī ceturtais uzdotais jautājums lietā C‑374/18, manā ieskatā, attiecas uz šīs regulas interpretāciju. Proti, lai gan ir taisnība, ka šajā pēdējā jautājumā ir ietverta norāde uz Direktīvu 97/67, no <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Köln</HT> (Ķelnes apgabaltiesa) apsvērumiem pavisam skaidri izriet, ka šī direktīva tiek ņemta vērā tikai tiktāl, cik tā ļauj noteikt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>universālā pakalpojuma<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> jēdziena tvērumu un tādējādi noskaidrot, vai ir izpildīts nosacījums aplūkotās atkāpes piemērošanai, proti, ka attiecīgie transportlīdzekļi ir jāizmanto, lai piegādātu sūtījumus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>kā vispārēju pakalpojuma [universālā pakalpojuma] daļu<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tomēr atšķirībā no lietas C‑203/18 iesniedzējtiesa savā trešajā jautājumā pauž šaubas par Regulas Nr. 561/2006 nozīmi, interpretējot valsts tiesības tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkojamie.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Šajā ziņā tā atgādina, ka ar valsts tiesisko regulējumu, kura pārkāpšana ir strīdīga, proti, ar <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT>, Vācijas tiesību aktos ir transponēti Regulas Nr. 561/2006 noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa <HT TYPE="ITALIC">pārsniedz 2,8 tonnas</HT>. Citiem vārdiem sakot, ar Vācijas tiesību aktiem noteikumi par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem tiek piemēroti plašākam transportlīdzekļu lokam, nekā noteikts Regulā Nr. 561/2006, kura ir piemērojama tikai attiecībā uz kravu autopārvadājumiem ar transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa <HT TYPE="ITALIC">pārsniedz 3,5 tonnas</HT>, kā tas paredzēts šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Taču, kā norāda iesniedzējtiesa, pamattiesvedība lietā C‑374/18 ir saistīta ar transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa ir <HT TYPE="ITALIC">no 2,8 līdz 3,5 tonnām</HT> un kuri principā neietilpst Regulas Nr. 561/2006 piemērošanas jomā, bet uz kuriem tomēr attiecas Vācijas tiesību akti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tieši šā iemesla dēļ šī tiesa vaicā Tiesai, vai tāda tiesību norma kā <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunkts, ciktāl tā attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 2,8 tonnas un ir mazāka par 3,5 tonnām, ir jāinterpretē, pamatojoties vienīgi uz Savienības tiesību aktiem, vai arī valsts tiesa var piemērot atšķirīgus kritērijus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Gadījumā, ja tiktu atzīts, ka <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunkta interpretācijas nolūkos valsts tiesa ir tiesīga piemērot atšķirīgus kritērijus no tiem, kādi ir paredzēti attiecīgajā Savienības tiesību normā, proti, Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ir skaidrs, ka Tiesai nebūtu kompetence atbildēt uz pirmo, otro un ceturto prejudiciālo jautājumu, kas uzdoti lietā C‑374/18.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tā kā šajā jautājumā ir izteiktas šaubas par Tiesas kompetenci atbildēt uz lietā C‑374/18 uzdotajiem jautājumiem, es vispirms pievērsīšos šim trešajam jautājumam, kā to savos rakstveida apsvērumos ir ieteikusi Komisija (B sadaļa). Tas man ļaus turpinājumā kopīgi izskatīt abām lietām kopējos jautājumus (pirmo un otro jautājumu gan lietā C‑203/18, gan lietā C‑374/18) (C sadaļa) un pēc tam izvērtēt ceturto jautājumu lietā C‑374/18 (D sadaļa).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lietā C‑374/18 uzdoto trešo prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunkts – ciktāl tas attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 2,8 tonnas, bet ir mazāka par 3,5 tonnām un kuri tādēļ principā neietilpst Regulas Nr. 561/2006 piemērošanas jomā, – ir jāinterpretē, pamatojoties uz Savienības tiesībām, vai arī tomēr valsts tiesa, interpretējot tādu normu, ir tiesīga piemērot no Savienības tiesībām atšķirīgus kritērijus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms atgādināšu principus, kas šajā jautājumā izriet no Tiesas judikatūras, un turpinājumā piemērošu šos principus aplūkojamā gadījuma apstākļiem.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Judikatūra par norādi uz valsts tiesībām Savienības tiesībās</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Pirmkārt, jānorāda, ka fakts, ka <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunkts aplūkojamajā gadījumā attiecas uz pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kuri neietilpst Regulas Nr. 561/2006 piemērošanas jomā, automātiski neizslēdz Tiesas kompetenci atbildēt uz tai uzdotajiem jautājumiem. Proti, Tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka tās kompetencē ir lemt par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu par Savienības tiesību normām situācijās, kurās pamatlietas fakti neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, ja vien minētās tiesību normas tomēr ir padarītas piemērojamas valsts tiesību aktos, kuros pilnībā iekšējas situācijas tiek risinātas tāpat, kā tas darīts Savienības tiesībās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Šeit ir runa par virkni nolēmumu, kuru pamatā ir <DATE ISO="19901018">1990. gada 18. oktobra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dzodzi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑297/88 un C‑197/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:360">EU:C:1990:360</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. nesenāko spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180531">2018. gada 31. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ernst &amp; Young</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑633/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:371">EU:C:2018:371</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tāds secinājums galvenokārt tiek pamatots ar atziņu, ka, lai izvairītos no interpretācijas atšķirībām nākotnē, no Savienības tiesībām pārņemti noteikumi ir jāinterpretē vienveidīgi neatkarīgi no apstākļiem, kuros tie ir jāpiemēro<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19901018">1990. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dzodzi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑297/88 un C‑197/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:360">EU:C:1990:360</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970717">1997. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leur‑Bloem</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑28/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:369">EU:C:1997:369</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131107">2013. gada 7. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Romeo</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑313/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:718">EU:C:2013:718</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tomēr tas nenozīmē, ka Tiesa atzīst savu kompetenci izlemt <HT TYPE="ITALIC">ikvienu</HT> lietu, kurā ir piemērojamas valsts tiesību normas, kas ietver norādes uz Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Proti, virknē spriedumu, ko aizsāka jau spriedums <HT TYPE="ITALIC">Kleinwort Benson</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19950328">1995. gada 28. marts</DATE> (<NO.CASE>C‑346/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:85">EU:C:1995:85</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un kas pēdējā laikā vairākkārt ir apstiprināti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130314">2013. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Allianz Hungária Biztosító</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑32/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:160">EU:C:2013:160</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170405">2017. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Borta</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑298/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:266">EU:C:2017:266</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); 2019. gada 14. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CCC – Consorzio Cooperative Costruzioni</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑710/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:116">EU:C:2019:116</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190313">2019. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE>E</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑635/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:192">EU:C:2019:192</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Tiesa ir ieņēmusi stingrāku nostāju attiecībā uz savas kompetences robežām, precizējot, ka Savienības tiesību akta noteikumu interpretācija situācijās, kas neietilpst tās kompetencē, ir attaisnojama tikai gadījumos, kad šie noteikumi attiecībā uz tādām situācijām ar valsts tiesību aktiem ir tikuši padarīti piemērojami <HT TYPE="ITALIC">tieši un bez nosacījumiem</HT>. Turklāt tādās situācijās Tiesa atzīst savu kompetenci tikai tad, ja ir skaidrs, ka tās sniegtā interpretācija valsts tiesai būs saistoša<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Tas tā nebija lietā, kurā tika taisīts <DATE ISO="19950328">1995. gada 28. marta</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kleinwort Benson</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑346/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:85">EU:C:1995:85</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kur piemērojamajās valsts tiesību normās bija norādīts, ka Tiesas judikatūra valsts tiesām ir tikai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>jāņem vērā<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, nepiešķirot tai saistošu raksturu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos man šķiet nepieciešams definēt, kas ir jāsaprot ar norādēm <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>tieši<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>bez nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>, kā arī izskaidrot veidu, kādā Tiesa nosaka, vai valsts tiesai ir pienākums pieskaņoties tās interpretācijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Attiecībā uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>tieši<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> es uzskatu, ka tas ir jāsaprot tādā nozīmē, ka ar to tiek noteikts, lai norādei jābūt <HT TYPE="ITALIC">tiešai un nepārprotamai</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta P. Krusa Viljalona [<HT TYPE="ITALIC">P. Cruz Villalón</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Allianz Hungária Biztosító</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑32/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:663">EU:C:2012:663</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Manā ieskatā, tāda kvalifikācija prasa, lai valsts tiesiskajā regulējumā pietiekami precīzi būtu norādīts, ka valsts likumdevējam ir nodoms ietvert norādi uz Savienības tiesību normu saturu. Lai tādu norādi varētu uzskatīt par pietiekami precīzu, nešķiet nepieciešams, lai norāde uz atbilstošajiem Savienības tiesību noteikumiem būtu skaidri iekļauta piemērojamo valsts tiesību normu tekstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. it īpaši spriedumu, 2003. gada 7. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BIAO</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑306/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:3">EU:C:2003:3</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0091">91.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī ģenerāladvokātes J. Kokotes [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>] secinājumu lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ETI</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑280/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:404">EU:C:2007:404</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 39. punktu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>nav svarīgi, vai valsts tiesības skaidri vai tikai netieši atsaucas uz Kopienu tiesībām; gluži otrādi, izšķirošais ir Kopienu tiesību <HT TYPE="ITALIC">saturiskā jēga</HT> [izšķirošais ir tas, ka tās <HT TYPE="ITALIC">saturiski ir balstītas uz</HT> Kopienu tiesībām]<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>.</P></NOTE>, ciktāl tā ir pietiekami viennozīmīga. Lai noskaidrotu, vai tas tā ir, nesenākā Tiesas judikatūra šķiet piešķiram ļoti svarīgu nozīmi diviem apstākļiem: pirmkārt, piemērojamajai valsts tiesību normai ir jābūt ar <HT TYPE="ITALIC">analoģisku saturu</HT> kā Savienības tiesību normai tajā ziņā, ka tā precīzi atkārto šīs pēdējās galveno tvērumu; otrkārt, no valsts tiesību akta preambulas vai anotācijas ir skaidri jāizriet, ka, pieņemot konkrēto aktu, likumdevējs ir vēlējies <HT TYPE="ITALIC">saskaņot valsts iekšējās situācijas ar tām, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130314">2013. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Allianz Hungária Biztosító</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑32/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:160">EU:C:2013:160</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170405">2017. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Borta</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑298/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:266">EU:C:2017:266</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumu, 2019. gada 14. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CCC – Consorzio Cooperative Costruzioni</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑710/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:116">EU:C:2019:116</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Attiecībā uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>bez nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, manā ieskatā, tas ir interpretējams tādējādi, ka norādei ir jābūt uz konkrētās tiesību normas <HT TYPE="ITALIC">kontekstu</HT>, vai, izsakoties tehniski, tai ir jāattiecas uz visu konkrēto regulējumu <HT TYPE="ITALIC">kopumā</HT>. Tas nozīmē, kā to paskaidrojis ģenerāladvokāts P. Kruss Viljalons<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta P. Krusa Viljalona secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Allianz Hungária Biztosító</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑32/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:663">EU:C:2012:663</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ka valsts likumdevēja savrupu norādi uz kādu atsevišķu principu Savienības tiesiskajā regulējumā nevar uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>beznosacījuma<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, jo tādā gadījumā pastāvētu risks, ka Tiesas judikatūras piemērošana un līdz ar to arī atbilde uz prejudiciālo jautājumu varētu būt atrauta no pamatlietas un šā iemesla dēļ – tīri hipotētiska<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa [<HT TYPE="ITALIC">F. G. Jacobs</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leur‑Bloem</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑28/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:332">EU:C:1996:332</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī ģenerāladvokāta M. Ticano [<HT TYPE="ITALIC">M. Tizzano</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Adam</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑267/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:190">EU:C:2001:190</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī ģenerāladvokāta D. Ruisa‑Harabo Kolomera <HT TYPE="ITALIC">[D. Ruiz‑Jarabo Colomer</HT>] secinājumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kofisa Italia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑1/99 un C‑226/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:498">EU:C:2000:498</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 32. punktu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>[..] Tiesai nolēmums ir jāpieņem vienīgi tad, ja strīda faktoloģiskais un tiesiskā regulējuma konteksts iekļaujas Kopienu tiesību normas piemērošanas jomā<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Tiesas sniegtās interpretācijas saistošo raksturu ir pietiekami vērst uzmanību uz to, ka, ņemot vērā iesniedzējtiesas novērtējuma brīvību izvērtēt lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesai uzdoto jautājumu lietderību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071211">2007. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ETI</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:775">EU:C:2007:775</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, šķiet, ka tā tiesu praksē tiek <HT TYPE="ITALIC">prezumēta</HT>, izņemot gadījumus, kad lietas materiālos esošie fakti liek secināt, ka tāda interpretācija valsts tiesām nebūtu saistoša<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedumi, 2001. gada 11. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kofisa Italia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑1/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:10">EU:C:2001:10</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060316">2006. gada 16. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Poseidon Chartering</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑3/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:176">EU:C:2006:176</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130314">2013. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Allianz Hungária Biztosító</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑32/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:160">EU:C:2013:160</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160721">2016. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>VM Remonts u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑542/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:578">EU:C:2016:578</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Piemērošana konkrētajā gadījumā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz manis nupat kā atgādinātajiem principiem un manis nākamajos punktos norādāmo apsvērumu dēļ, es uzskatu, ka <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunktā ietvertā norāde uz Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunktu ir atzīstama par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>tiešu un bez nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> un tādējādi Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir piemērojams transportlīdzekļiem, kuri sakarā ar to maksimālo pieļaujamo masu zem minimālās robežas 3,5 tonnas, ja šādas norādes nebūtu, neietilptu Regulas Nr. 561/2006 piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Pirmkārt, konkrētā norāde, manā ieskatā, ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>tieša<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, jo, raugoties gan no <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunkta formulējuma, gan no Vācijas likumdevēja nodoma, tā atbilst judikatūras prasībām, kas atgādinātas šo secinājumu 48. un 49. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Man pat šķiet, ka šīs tiesību normas formulējums pārsniedz to, kas nepieciešams, lai izpildītu tādas prasības, jo ar to ne vien ir pārņemta Regulas Nr. 561/2006 – ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulas Nr. 165/2014 45. pantu, – 13. panta 1. punkta d) apakšpunkta pamatdoma, bet arī, ietverot tiešu norādi tās nosaukumā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>Atkāpes saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>), kā arī tās pirmajā teikumā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 13. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 165/2014 3. panta 2. punktu [..]<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>), <HT TYPE="ITALIC">vārds vārdā un bez jebkādām izmaiņām</HT> ir reproducēta aplūkotā atkāpe. Vienīgā atšķirība no Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunkta formulējuma ir norāde uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>universālā pakalpojuma<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> sniegšanu, kura acīmredzot attiecas nevis uz Direktīvu 97/67, bet gan uz valsts noteikumiem par šīs pēdējās transponēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Vācijas likumdevēja nodomu vēršu uzmanību uz to, ka lēmumā par prejudiciālo jautājumu uzdošanu lietā C‑203/18 iesniedzējtiesa norāda, ka no dokumentiem par <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunkta ģenēzi skaidri izriet, ka minētais likumdevējs ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>vēlējies pilnībā izmantot Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> un tādējādi ir saskaņojis iekšējo situāciju risināšanu ar situācijām, uz kurām attiecas Regula Nr. 561/2006.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> ietvertā norāde, manā ieskatā, ir arī <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>bez nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>, jo tā aptver nevis tikai Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunktu, bet vispārīgāk attiecas uz visu atbilstošo regulējumu, proti, Regulu Nr. 561/2006 un Regulu Nr. 165/2014 kopumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Proti, no lēmuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu izriet, ka ar <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> nav veikta nošķirta norāde, bet gan ar to <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>Vācijas federālajās tiesībās tiek transponēti [<HT TYPE="ITALIC">Regulas (EK) Nr. 561/2006</HT> <HT TYPE="ITALIC">noteikumi</HT>]<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, ka šis tiesiskais regulējums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>tā galvenajās daļās ir <HT TYPE="ITALIC">identisks</HT> [minētajai regulai]<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE> un ka tā mērķi, jo īpaši saskaņot konkurences nosacījumus starp sauszemes transporta veidiem un uzlabot darba apstākļus un ceļu satiksmes drošību, atbilst Regulas Nr. 561/2006 mērķiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunkts iekļaujas vienotā valsts tiesību normu sistēmā, ar Regulu Nr. 561/2006 ieviestā Savienības tiesiskā regulējuma par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem piemērošanu paplašinot attiecībā uz pārvadājumiem, kas tiek veikti ar transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa ir zemāka par to, uz kādu tiek attiecināta Regulas Nr. 561/2006 piemērošanas joma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P><HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 1. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, kas ir tādas sistēmas stūrakmens, ir noteikts, ka minēto transportlīdzekļu vadītājiem ir jāievēro vadīšanas laikposmi, pārtraukumi un atpūtas laikposmi, <HT TYPE="ITALIC">kā tas noteikts Regulas Nr. 561/2006 4. un 6.–9. pantā</HT>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Turklāt es, tāpat kā Komisija savos rakstveida apsvērumos, uzskatu, ka <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> noteikumi, kas reglamentē šo normu ievērošanas kontroli, tika izveidoti arī <HT TYPE="ITALIC">paralēli ar Savienības tiesībām</HT>. Proti, <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 1. panta 6. punktā tā piemērošanas ietvaros ir paredzēti pienākumi, kas ir saistoši kā transportlīdzekļa vadītājam, tā arī attiecīgā uzņēmuma īpašniekam, lai pārbaudītu, vai ir ievērotas normas attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem. Šajā ziņā nav būtiski, ka, lai gan Regulā Nr. 165/2014 ir noteikta prasība izmantot tahogrāfu, valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts tikai pienākums vienkārši veikt uzskaiti, jo šāds tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu <HT TYPE="ITALIC">to pašu prasību</HT> ievērošanu, kas paredzētas šajā regulā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Visbeidzot jānorāda, ka nekas lietas materiālos neļauj uzskatīt, ka iesniedzējtiesai pastāvētu iespēja nepiemērot Tiesas sniegto Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunkta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, kā jau esmu norādījis iepriekš, ka konkrētā norāde ir jāatzīst par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>tiešu un bez nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> Tiesas judikatūras izpratnē – tas nozīmē, ka Tiesai būtu jāatzīst sava kompetence atbildēt uz pirmo, otro un ceturto jautājumu lietā C‑374/18.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir pats par sevi saprotams, ka, interpretējot konkrēto valsts tiesību normu, proti, <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunktu, valsts tiesa nevar pilnībā vai daļēji pamatoties uz valsts kritērijiem, kas atšķiras no kritērijiem Savienības tiesībās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz trešo prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka <HT TYPE="ITALIC">FPersV</HT> 18. panta 1. punkta 4. apakšpunkts – ciktāl tas attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 2,8 tonnas, bet ir mazāka par 3,5 tonnām un uz kuriem tātad principā neattiecas Regulas Nr. 561/2006 piemērošanas joma, – ir jāinterpretē, pamatojoties tikai uz Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par kopīgajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietās C‑203/18 un C‑374/18 (pirmais un otrais jautājums)</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu <HT TYPE="ITALIC">Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein‑Westfalen</HT> (Ziemeļreinas‑Vestfālenes Augstākā administratīvā tiesa) un <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Köln</HT> (Ķelnes apgabaltiesa) būtībā vaicā Tiesai, vai Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētā atkāpe ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz universālā pakalpojuma sniedzēja transportlīdzekļiem to var piemērot tikai tad, ja tajos tiek pārvadāti tikai un vienīgi sūtījumi universālā pakalpojuma ietvaros, vai arī tas ir attiecināms arī uz transportlīdzekļiem, kuros papildus šiem sūtījumiem tiek pārvadāti citi, ar universālo pakalpojumu nesaistīti sūtījumi. Gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka aplūkojamā atkāpe ir piemērojama arī attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas pārvadā šādus pēdējos minētos sūtījumus, šīs tiesas savos otrajos jautājumos būtībā vaicā, kāda ir sūtījumu universālā pakalpojuma ietvaros proporcija vai minimālais apjoms un ar universālo pakalpojumu nesaistītu sūtījumu proporcija vai maksimālais apjoms un kā šādas proporcijas vai apjomus aprēķināt praksē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Pirmkārt, būtu jāpatur prātā, ka Regula Nr. 561/2006 ir paredzēta tam, lai saskaņotu dažus dalībvalstu sociālo tiesību aktu aspektus kravu un pasažieru autopārvadājumu jomā. Šajā nolūkā šīs regulas 5.–9. pantā ir paredzēta virkne noteikumu, kas reglamentē transportlīdzekļu vadīšanas laikposmus, pārtraukumus un atpūtas laikposmus, kuri jāievēro to transportlīdzekļu vadītājiem, kas ietilpst tās piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tomēr šādi noteikumi nav piemērojami ne attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti Regulas Nr. 561/2006 3. pantā minētajiem pakalpojumiem, kuri atrodas ārpus tās piemērošanas jomas (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>atbrīvojumi<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>), ne attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti pakalpojumiem, kas minēti minētās regulas 13. pantā, attiecībā uz kuriem valsts līmenī var tikt piemērota atkāpe pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>atkāpes<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>). Tādējādi norma, kuru Tiesai interpretēt lūdz iesniedzējtiesas saistībā ar pirmo un otro prejudiciālo jautājumu, proti, Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunkts, ir iekļauta atkāpju sarakstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Atšķirībā no citām atkāpēm, par kurām Tiesai jau ir bijusi iespēja lemt prejudiciālo nolēmumu ietvaros<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110728">2011. gada 28. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Seeger</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑554/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:523">EU:C:2011:523</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A. Karuse</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑222/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:142">EU:C:2014:142</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un 2019. gada 7. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>NK</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑231/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:103">EU:C:2019:103</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, konkrēto normu, cik man zināms, Tiesa vēl nekad nav interpretējusi. Tādējādi gaidāmajā spriedumā šai pēdējai nāksies precizēt tajā minētās atkāpes piemērojamību un it īpaši izvērtēt, vai tāda atkāpe ir jāsaprot plašā nozīmē, kā to apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> un Polijas valdība, vai šauri, kā to savukārt uzskata Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālā zeme, <HT TYPE="ITALIC">UPS Deutschland</HT> u.c. un Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Savos rakstveida apsvērumos visi šie lietas dalībnieki ir gari aprakstījuši Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunkta formulējuma analīzi, kā arī tā izpratni Regulas Nr. 561/2006 mērķu un sistēmas kontekstā. No savas puses šeit norādīšu, ka, manā ieskatā, dažādi apvērsumi, kas balstīti uz šīm tradicionālajām interpretācijas metodēm, runā par labu aplūkojamajā tiesību normā nostiprinātās atkāpes šaurai interpretācijai.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gramatiskā interpretācija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir tiesības paredzēt atkāpes no tajā paredzētajiem noteikumiem, kas reglamentē transportlīdzekļu vadīšanas laikposmus, pārtraukumus un atpūtas laikposmus, attiecībā uz pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem ar noteiktu maksimāli pieļaujamo masu, lai piegādātu sūtījumus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>kā vispārēju pakalpojuma [universālā pakalpojuma] daļu<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Man nav paslīdējis garām, ka šim pantam ir otra daļa, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>šādus transportlīdzekļus izmanto tikai 100 kilometru rādiusā no uzņēmuma bāzes vietas un ar nosacījumu, ka transportlīdzekļa vadīšana nav transportlīdzekļa vadītāja pamatnodarbošanās<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>. Taču man nešķiet, ka tai ir nozīme iesniedzējtiesu lūgtās interpretācijas nolūkos.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Pirmkārt, materiālā kritērija norādīšana konkrētās tiesību normas tekstā, saskaņā ar kuru šie transportlīdzekļi ir jāizmanto, lai piegādātu sūtījumus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>kā vispārēju pakalpojuma [universālā pakalpojuma] daļu<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>, mani jau rosina uzskatīt, ka konkrētās atkāpes piemērošanas jomā Savienības likumdevējs ir vēlējies iekļaut nevis <HT TYPE="ITALIC">visus</HT> universālā pasta pakalpojuma sniedzēja transportlīdzekļus, bet tikai tos, ar kuriem tiek pārvadāti tikai un vienīgi sūtījumi universālā pasta pakalpojuma ietvaros. Turklāt ir pamatoti uzskatīt, ka tad, ja tā nodoms būtu bijis piemērot šo atkāpi attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuros vienlaikus tiek pārvadāti gan sūtījumi universālā pakalpojuma ietvaros, gan sūtījumi, kas nav saistīti ar šo pakalpojumu, tās piemērošanu Savienības likumdevējs visticamāk būtu pakārtojis norādei par universālā pakalpojuma ietvaros pārvadājamo sūtījumu konkrētu daudzumu vai minimālo proporciju, bet to tas nav darījis.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Šādu izpratni, manā ieskatā, pastiprina vairāku Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta valodu versiju salīdzinājums. Proti, kaut gan es atzīstu, ka vācu valodas versija (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>im Rahmen des Universaldienstes<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>), spāņu valodas versija (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>el marco del serimio universal<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>), igauņu valodas versija (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>alunalunialse popotiteentouse ramees<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>) un itāļu valodas versija (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>nadella ambiento del servizio universālas<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>), kuras neatšķiras no franču valodas versijas, nenorāda ne uz kādiem papildu apstākļiem tās atbalstam, tikmēr angļu valodas versija (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>as part of the universal service<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>) un portugāļu valodas versija (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>como parte servço universal<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>), manā ieskatā, atbalsta minēto izpratni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Proti, šajās pēdējās divās versijās ir skaidri norādīts uz to, ka, lai aplūkojamo atkāpi varētu attiecināt uz konkrētajiem transportlīdzekļiem, individuālie sūtījumi (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>items<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> angļu valodas versijā un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>bens<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> portugāļu valodas versijā), kuru piegādei šie transportlīdzekļi tiek izmantoti, ir jāpiegādā kā universālā pakalpojuma <HT TYPE="ITALIC">daļa</HT>. Manā ieskatā, tas nozīmē, ka katram individuālajam sūtījumam ir jābūt daļai no universālā pasta pakalpojuma vai, citiem vārdiem sakot, ir jāietilpst šajā pakalpojumā. Līdz ar to konkrētā atkāpe neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas papildus sūtījumu piegādei universālā pasta pakalpojuma ietvaros tiek izmantoti, lai piegādātu citus sūtījumus, kas šajā pakalpojumā neietilpst.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Daži lietas dalībnieki, it īpaši Polijas valdība, ir apšaubījuši tādu slēdzienu, pamatojoties uz aplūkojamās atkāpes formulējuma salīdzinājumu ar atkāpēm, kas figurē Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta e), i) un o) apakšpunktā. It īpaši tie ir uzsvēruši, ka šo pēdējo minēto formulējumā Savienības likumdevējs ir skaidri norādījis, ka tajos minētajiem transportlīdzekļiem ir jātiek izmantotiem atbilstoši <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>vienīgi<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>tikai<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> šajās pašās atkāpēs paredzētajai izmantošanai, ko tas savukārt nav darījis, formulējot šīs regulas 13. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Salīdzināmas atrunas neesamība šajā pēdējā tiesību normā šo ieinteresēto personu ieskatā pierādot, ka Savienības likumdevēja nodoms ir bijis nevis ierobežot šīs atkāpes piemērošanas jomu ar pārvadājumiem, kas tiek veikti ar transportlīdzekļiem, ko izmanto vienīgi sūtījumu piegādei, sniedzot universālo pasta pakalpojumu, bet gan tajā iekļaut arī gadījumus, kad transportlīdzekļi vienlaicīgi tiek izmantoti tādu sūtījumu piegādei, kuri nav saistīti ar minēto pakalpojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Šis arguments mani nepārliecina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Manā ieskatā, tas, ka šajos secinājumos apskatāmajā atkāpē Savienības likumdevējs nav izmantojis jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>vienīgi<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>, nekādā ziņā nenozīmē, ka tas būtu atteicies no šīs atkāpes piemērošanas jomas ierobežošanas tikai līdz tiem transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti sūtījumu pārvadājumiem universālā pasta pakalpojuma ietvaros. Gluži pretēji, apzīmējumam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>kā vispārēju pakalpojuma [universālā pakalpojuma] daļu<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>, manā ieskatā, ir līdzvērtīga funkcija kā jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>vienīgi<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>, proti, ierobežot aplūkotās atkāpes piemērojamību, lai izvairītos no tā, ka ar tās praktisko ietekmi tā beigās apdraud Regulas Nr. 561/2006 mērķu sasniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Proti, šā jēdziena lietojums šīs regulas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>transportlīdzekļi, ko izmanto <HT TYPE="ITALIC">vienīgi</HT> uz salām, kuru platība nepārsniedz 2300 kvadrātkilometrus un kuras nav savienotas ar pārējo valsts teritoriju ar tiltu, braslu vai tuneli, ko var izmantot mehāniski transportlīdzekļi<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>) un Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta o) apakšpunktā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>transportlīdzekļi, kurus izmanto <HT TYPE="ITALIC">tikai</HT> uz ceļiem, kas atrodas tādās vietās kā ostas un dzelzceļa termināli<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>) paredzētajās atkāpēs nodrošina, ka attiecīgie transportlīdzekļi nepārvietojas ārpus ierobežotas ģeogrāfiskās teritorijas (sala vai ostas teritorija) un tādējādi atbilst prasībai samazināt šādu atkāpju negatīvo ietekmi uz mērķiem uzlabot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un ceļu satiksmes drošību. Tāpat jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>vienīgi<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> lietojums šīs regulas 13. panta 1. punkta i) apakšpunktā rodamajā atkāpē (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar 10 līdz 17 sēdvietām un ko izmanto vienīgi nekomerciāliem pasažieru pārvadājumiem<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>) ļauj aprakstīt tās piemērojamību tādā veidā, lai tā tiktu piemērota vienīgi situācijās, kad pasažieru pārvadājumi tiek veikti sabiedrības interešu vārdā, tādējādi samazinot šīs atkāpes negatīvo ietekmi uz konkurenci.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Proti, Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunkta formulējumā lietotais apzīmējums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>kā vispārēju pakalpojuma [universālā pakalpojuma] daļu<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> analoģiski par labu pasta pakalpojumiem sašaurina atkāpes piemērojamību attiecībā uz gadījumiem, kad pārvadājumi tiek veikti, sniedzot sabiedriskas nozīmes pakalpojumus, ar mērķi neitralizēt tādas atkāpes iespējamo pret konkurenci vērsto ietekmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Turklāt, manā ieskatā, Tiesa jau ir atzinusi, ka jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>vienīgi<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> neesamība kādas no Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punktā uzskaitītajām atkāpēm formulējumā noteikti nav pamats <HT TYPE="ITALIC">a contrario</HT> secinājumam, ka tā ir interpretējama plaši. It īpaši norādāms uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">A. Karuse</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE> (<NO.CASE>C‑222/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:142">EU:C:2014:142</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kurā Tiesa, vaicāta par Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā lietotā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>transportlīdzekļi, ko izmanto ceļu uzturēšanā<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> piemērojamību, nosprieda, ka šis jēdziens neattiecas uz privāta pakalpojumu sniedzēja transportlīdzekļiem, ar kuriem tiek pārvadāta ceļu uzturēšanas darbiem paredzēta grants līdz darbu veikšanas vietai, bet attiecas tikai uz tādiem transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti pārvadājumiem, kuri <HT TYPE="ITALIC">pilnībā un vienīgi</HT> saistīti ar ceļu uzturēšanas darbu veikšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A. Karuse</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑222/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:142">EU:C:2014:142</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Līdz ar to es uzskatu, ka gramatiskā interpretācija neatstāj vietu šaubām par to, ka aplūkotā atkāpe ir jāsaprot šauri.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Sistēmiskā interpretācija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Manā ieskatā, arī sistēmiskā interpretācija liecina par labu aplūkotās atkāpes šaurai uztverei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāatzīmē, ka Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunkts atrodas šīs regulas IV nodaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>Izņēmumi<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>. Tātad tā ir viena no to atkāpju normām, kuras dalībvalstīm ir tiesības piemērot saistībā ar noteikumiem, kas izklāstīti šīs regulas II nodaļā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0077" ID="QS0077"/>Apkalpe, vadīšanas laikposmi, pārtraukumi un atpūtas laikposmi<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>), proti, Regulas Nr. 561/<DATE ISO="20060905">2006 5.–9</DATE>. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Apskatāmās atkāpes jau ir vērtētas iedibinātajā judikatūrā, kurā ir nostiprinājies princips, ka to piemērošanas nosacījumi ir interpretējami šauri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. spriedumu, 2019. gada 7. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>NK</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑231/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:103">EU:C:2019:103</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Teleoloģiskā interpretācija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Aplūkojamās atkāpes šaura interpretācija arī ir vienīgā, kas, manā ieskatā, atbilst Regulas Nr. 561/2006 mērķiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Atgādinu, ka saskaņā ar nostiprinājušos judikatūru šīs regulas 13. panta 1. punktā paredzēto atkāpju piemērojamība ir jānosaka, ņemot vērā to mērķus. Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A. Karuse</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑222/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:142">EU:C:2014:142</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>, kā es to izskaidrošu turpinājumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Vispirms jāatgādina, ka Regulas Nr. 561/2006 mērķis atbilstoši tās 1. pantam ir saskaņot konkurences apstākļus autopārvadājumu nozarē un uzlabot to darba ņēmēju sociālos apstākļus, uz kuriem tā attiecas, kā arī ceļu satiksmes drošību, uzliekot par pienākumu aprīkot sauszemes transportlīdzekļus ar sertificētu tahogrāfu, kas ļauj kontrolēt transportlīdzekļu vadītāju vadīšanas ilguma, pārtraukumu un atpūtas laikposmu ievērošanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Attiecībā uz mērķiem uzlabot darba ņēmēju sociālos apstākļus un ceļu satiksmes drošību Tiesa, vaicāta par Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunkta otrās daļas piemērojamību, jau ir secinājusi, ka atkāpes plaša interpretācija varētu apdraudēt šo mērķu sasniegšanu, jo pastāvētu iespēja, ka tās rezultātā <HT TYPE="ITALIC">daudzus</HT> transportlīdzekļus vadītu vadītāji, kuri varētu likumīgi to darīt bez atpūtas daudzas stundas, un tas būtu pretrunā mērķim uzlabot ceļu satiksmes drošību, un ka uz <HT TYPE="ITALIC">daudziem</HT> transportlīdzekļu vadītājiem neattiektos Regulā Nr. 561/2006 paredzētā viņu darba apstākļu aizsardzība, un tas būtu pretrunā mērķim uzlabot šo darba ņēmēju sociālos apstākļus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110728">2011. gada 28. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Seeger</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑554/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:523">EU:C:2011:523</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī ģenerāladvokāta F. Ležē [<HT TYPE="ITALIC">F. Léger</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sjöberg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑387/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:619">EU:C:1997:619</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Manā ieskatā, šie apsvērumi pilnībā ir attiecināmi uz izskatāmo lietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Proti, aplūkotās atkāpes plaša interpretācija nozīmētu, pirmkārt, ka <HT TYPE="ITALIC">visus</HT> <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> transportlīdzekļus šādi transportlīdzekļu vadītāji varētu likumīgi bez atpūtas vadīt daudzas stundas un, otrkārt, ka, iztrūkstot pienākumam izmantot tahogrāfu (attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 3,5 tonnas) vai veikt ierakstus (attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa ir no 2,8 līdz 3,5 tonnām), uz šādiem transportlīdzekļu vadītājiem neattiektos viņu darba apstākļu aizsardzība. Esmu pārliecināts, ka <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> izmantoto transportlīdzekļu skaits<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Savos rakstveida apsvērumos <HT TYPE="ITALIC">UPS Deutschland</HT> u.c. apgalvo, ka šādu transportlīdzekļu skaits ir aptuveni <FT TYPE="NUMBER">10000</FT>.</P></NOTE> un līdz ar to šo transportlīdzekļu vadītāju skaits ir ārkārtīgi liels.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Kas attiecas uz mērķi saskaņot konkurences apstākļus autotransporta jomā, man šķiet, ka apdraudējumu, ko tai nestu aplūkotās atkāpes plaša interpretācija, iespējams konstatēt, attiecībā uz aplūkojamo gadījumu vienkārši piemērojot spriedumā <HT TYPE="ITALIC">A. Karuse</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE> (<NO.CASE>C‑222/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:142">EU:C:2014:142</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> secināto.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Šajā lietā Tiesa, izmantojot argumentāciju no judikatūras, kurā interpretēta Regulas Nr. 561/2006 priekštece<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Padomes Regula (EEK) Nr. 3820/85 (<DATE ISO="19851220">1985. gada 20. decembris</DATE>) par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz autotransportu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="370" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1985">OV 1985, L 370, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Tiesa atsaucas uz diviem spriedumiem, kuros tā ir lēmusi par šīs regulas 4. panta 6. punkta interpretāciju, proti, uz <DATE ISO="19920625">1992. gada 25. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">British Gas</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑116/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:277">EU:C:1992:277</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="19960321">1996. gada 21. marta</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mrozek</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Jäger</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑335/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:126">EU:C:1996:126</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ir secinājusi, ka Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punktā uzskaitītās atkāpes ir pieļaujams attiecināt vienīgi uz transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0078" ID="QS0078"/>sabiedriskas nozīmes pakalpojumu<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> sniegšanai. Pamatojoties uz to, tā nosprieda, ka transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti, lai pārvadātu ceļu uzturēšanas darbiem paredzētu granti līdz darbu veikšanas vietai, ar nosacījumu, ka šis pakalpojums nav uzskatāms par papildpakalpojumu ceļu uzturēšanas darbiem, neietilpst Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētajā jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0079" ID="QS0079"/>transportlīdzekļi, ko izmanto saistībā ar ceļu uzturēšanu<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/>. Proti, saskaņā ar Tiesas norādīto interpretācija, kas paplašina šīs atkāpes piemērošanas jomu tiktāl, ka tā attiecas arī uz privāta pakalpojumu sniedzēja transportlīdzekļiem, kurš veic tikai grants transportēšanu ceļa uzturēšanas darbiem līdz darbu veikšanas vietai, nozīmētu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0080" ID="QS0080"/>[šim pakalpojuma sniedzējam] piešķirt konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar citiem šīs pašas nozares pakalpojumu sniedzējiem, jo tas ietaupītu izmaksas par [tahogrāfu] uzstādīšanu [minētajos] transportlīdzekļos un to apkopi<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A. Karuse</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑222/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:142">EU:C:2014:142</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Piemērojot šos novērtējumus izskatāmajā lietā, jāvērš uzmanība uz to, ka tādu sūtījumu piegāde, kas ir saistāma ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0081" ID="QS0081"/>vispārējiem pakalpojumiem [universālo pakalpojumu]<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/>, kā tie definēti Direktīvas 97/67 3. panta 1. punktā, acīmredzami ir atzīstama par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0082" ID="QS0082"/>sabiedriskas nozīmes pakalpojumu<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> Tiesas judikatūras izpratnē, kas nozīmē, ka tajā iesaistītie transportlīdzekļi ietilpst jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0083" ID="QS0083"/>transportlīdzekļi [..], kurus izmanto, lai piegādātu sūtījumus kā vispārēju pakalpojuma [universālā pakalpojuma] daļu<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> un tādējādi uz tiem ir iespējams attiecināt aplūkoto atkāpi. Turpretim, ja minēto jēdzienu saprastu tādā nozīmē, ka tas attiecas arī uz transportlīdzekļiem, veic tādu sūtījumu piegādes, kas ir saistītas ar citiem pasta pakalpojumiem, šāda interpretācija nenovēršami radītu konkurences<?PAGE NO="18"?> traucējumus, jo tā novestu pie konkurences priekšrocību piešķiršanas universālā pakalpojuma sniedzējam, kurš tādējādi varētu ietaupīt izmaksas, ko rada tahogrāfu uzstādīšana un uzturēšana viņa izmantotajos transportlīdzekļos, salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas sniedz minētos pasta pakalpojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> u.c. un <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT>, kā arī Polijas valdība savos rakstveida apsvērumos ir apšaubījušas tādu universālā pakalpojuma sniedzēja konkurences priekšrocību esamību, jo šīs atkāpes mērķis tieši esot izlabot nevienlīdzīgo konkurences situāciju, kurā atrodas šā pakalpojuma sniedzējs, ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0084" ID="QS0084"/>kompensāciju<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/> par finansiālajiem izdevumiem, kas rodas, sniedzot šādu sabiedriskas nozīmes pakalpojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Tādam argumentam es nevaru piekrist.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Proti, manā ieskatā, tā kā šī atkāpe risina problēmu, kā nodrošināt universālā pakalpojuma saistību izpildi, kam noteikumi par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem var būt šķērslis, patiesie ieguvēji no tās ir lietotāji, nevis universālā pasta pakalpojuma sniedzējs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Tieši to <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> u.c. un <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> netieši atzina tiesas sēdē, uzsverot, ka šaura interpretācija nonāktu pretrunā aplūkojamās atkāpes vispārējo interešu mērķim, proti, sniegt lietotājiem universālo pasta pakalpojumu par mērenu cenu, jo tā paaugstinātu šo cenu. Tomēr, manā ieskatā, šis secinājums nav pareizs. Šajā ziņā vēlos norādīt, ka šie lietas dalībnieki, pamatojot savu argumentu, ir citējuši ģenerāladvokātes J. Kokotes secinājumu lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TNT Post UK</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑357/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:7">EU:C:2009:7</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 41. punktu, kurā bija runa par jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0085" ID="QS0085"/>valsts pasta dienests<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> interpretāciju, lai piemērotu vienu no Savienības tiesību aktos paredzētajiem atbrīvojumiem PVN jomā. No savas puses, vēršot uzmanību uz to, ka šo punktu savā spriedumā Tiesa nav pārņēmusi, es uzskatu, ka atšķirībā no šauras atbrīvojuma no PVN interpretācijas, kas noteikti atspoguļojas pakalpojuma galīgajā cenā, atkāpes šaura interpretācija apskatāmajā jomā tieši neietekmē konkrētā pakalpojuma cenas pieaugumu.</P></NOTE>. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka minētās atkāpes mērķis ir kompensēt finansiālās izmaksas, ko rada universālā pasta pakalpojuma sniegšana, kas dotu labumu tāda pakalpojuma sniedzējam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Turklāt vēlos vērst uzmanību uz to, ka Direktīvas 97/67 7. panta 3. un 4. punktā Savienības likumdevējs jau ir paredzējis universālā pasta pakalpojuma finansēšanas mehānismus, kurus katra dalībvalsts ir tiesīga ieviest, ja tā konstatē, ka universālā pakalpojuma saistības rada neto izmaksas šā pakalpojuma sniedzējam, proti, i) mehānismu, ar ko attiecīgo uzņēmumu zaudējumus kompensē no valsts līdzekļiem, vai ii) mehānismu neto izmaksu sadalei starp pakalpojumu sniedzējiem un/vai lietotājiem, kas var ietvert kompensāciju fonda izveidi, kuru pārvalda no šiem saņēmējiem neatkarīga struktūra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka teleoloģiskā interpretācija apstiprina secinājumu, ka 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētā atkāpe ir jāinterpretē šauri.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vēsturiskā interpretācija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Rūpīga Regulas Nr. 561/2006 ģenēzes izpēte, manā ieskatā, apstiprina līdz šim secināto.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Izņēmuma norma attiecībā uz pasta pakalpojumiem bija paredzēta jau Regulā Nr. 3820/85. Proti, šīs regulas 4. panta 6. punktā bija paredzēts atbrīvojums ar plašu piemērojamību par labu šiem pakalpojumiem, jo tas attiecās uz transportlīdzekļiem, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0086" ID="QS0086"/>ko izmanto saistībā ar [..] pasta priekšmetu pārvadāšanu<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Savā priekšlikumā par Regulas Nr. 3820/85 reformu Komisija, ņemot vērā to, ka kopš tā laika pakalpojumu kategorijai piederīgie pasta pakalpojumi bija tikuši pilnībā vai daļēji liberalizēti, bija iecerējusi minēto atbrīvojumu atcelt, to neaizstājot ar citu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="051E" PAGE.FIRST="234" DATE.PUB="2002">OV 2002, C 51 E, 234. lpp.</REF.DOC.OJ>). Konkrēti, savu priekšlikumu Komisija pamatoja šādi: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0087" ID="QS0087"/>Jomas, kurās privātais sektors ir labi ieņēmis vietu, lai sniegtu pakalpojumus, ir tikušas izslēgtas, atzīstot to, ka šobrīd tajās, tostarp gāzes un elektrības, telegrāfa un tālruņa, <HT TYPE="ITALIC">pasta sūtījumu</HT>, radio un televīzijas apraides un televīzijas vai radio pārraidītāju uztvērēju nozarēs, darbojas konkurence.<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/> (Mans izcēlums.)</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Pēc tam pirmajā lasījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. Eiropas Parlamenta Likumdošanas rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (COM(2001) 573 – C5‑0485/2001 – 2001/0241 (COD)) (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="038E" PAGE.FIRST="152" DATE.PUB="2004">OV 2004, C 38 E, 152. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> Eiropas Parlaments uzskatīja, ka būtu jāsaglabā izņēmuma norma attiecībā uz pasta pakalpojumiem, bet tas nebija rosinājis to atjaunot ar tādu normu, kas attiektos uz <HT TYPE="ITALIC">visiem</HT> pasta sūtījumos iesaistītajiem transportlīdzekļiem. Tomēr tas ieteica iekļaut atkāpi par labu transportlīdzekļiem, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0088" ID="QS0088"/>[..] ar kuriem tiek piegādāti pasta sūtījumi <HT TYPE="ITALIC">universālā pakalpojuma ietvaros</HT><QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Savā grozītajā priekšlikumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu un groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (COM(2003) 0490, galīgā redakcija).</P></NOTE> Komisija pauda piekrišanu šim Parlamenta grozījumam un tādējādi ieteica pašreizējai atkāpei teju identisku aplūkojamās atkāpes formulējumu, iekļaujot vārdus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0089" ID="QS0089"/>universālā pakalpojuma ietvaros<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/>, ņemot vērā to, ka tā atzina <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0090" ID="QS0090"/>[..] nepieciešamību pēc atkāpes ar <HT TYPE="ITALIC">ierobežotu piemērojamību</HT>, lai izslēgtu vietējos pasta pakalpojumus<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apstākļus, es uzskatu, ka, atceļot Regulu Nr. 3820/85 un pieņemot Regulu Nr. 561/2006, Savienības likumdevējs vēlējās paredzēt atkāpi attiecībā uz pasta pakalpojumiem, <HT TYPE="ITALIC">kas būtu ierobežota tikai līdz tādiem transportlīdzekļiem, kuri ir paredzēti tādu sūtījumu piegādei, kas ietilpst universālajā pakalpojumā</HT>, lai izvairītos no tā, ka šī atkāpe, piemērojot to arī attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti sūtījumu piegādei saistībā ar liberalizētajiem pasta pakalpojumiem, rada konkurences kropļojumus minētajos tirgos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Manā ieskatā, šādu Savienības likumdevēja nodoma interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 561/2006 23. apsvēruma pašreizējā redakcija, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0091" ID="QS0091"/>valstu atkāpēm vajadzētu atspoguļot izmaiņas autotransporta nozarē un <HT TYPE="ITALIC">attiekties vienīgi uz tiem elementiem, kurus pašlaik neskar konkurences spiediens</HT><QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/>. Taču es neredzu, kā šis valstu atkāpju piemērojamības samazinājums varētu būt savienojams ar plašu aplūkotās atkāpes interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es uzskatu, ka – tāpat kā gramatiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā pieeja – arī vēsturiskā pieeja Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunktam liecina par labu tajā ietvertās atkāpes šaurai interpretācijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Turpinājumā pievērsīšos argumentam, kas ir izvērsts <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT>, kā arī Polijas valdības rakstveida apsvērumos, pamatojoties uz prasību saglabāt aplūkojamās atkāpes lietderīgo iedarbību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">5.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par prasību saglabāt atkāpes lietderīgo iedarbību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Minēto lietas dalībnieku ieskatā, aplūkotās atkāpes šaurai interpretācijai nevar piekrist, jo tās rezultātā tiekot zaudēta šīs atkāpes lietderīgā iedarbība. Proti, tāda interpretācija nozīmētu – lai izmantotu minēto atkāpi, pakalpojumu sniedzējam, kurš sniedz gan universālo pasta pakalpojumu, gan citus pasta pakalpojumus, būtu jāizveido divi izplatīšanas tīkli un tostarp divi pilni transportlīdzekļu parki: viens paku piegādei ar individuālo svaru, kas nepārsniedz 20 kilogramus, universālā pakalpojuma ietvaros un otrs – smagāku paku piegādei, kas nenotiek tāda pakalpojuma ietvaros. Tādējādi universālā pasta pakalpojuma sniedzējiem rastos tādas ievērojamas papildu izmaksas, ka neviens no tiem aplūkojamo atkāpi praksē neizmantotu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Manā ieskatā, šis arguments nevar mainīt secinājumu, ka aplūkojamā atkāpe ir interpretējama šauri.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Iesākumā vēlos norādīt, ka nepieciešamību <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> dubultot transportlīdzekļu parku apšauba pārējie lietas dalībnieki. No savas puses, es neredzu, kādēļ bez <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> transportlīdzekļu parka dubultošanas nebūtu iespējams apsvērt kādus citus loģistikas risinājumus, ņemot vērā to, kā pēdējā minētā to ir atzinusi savos rakstveida apsvērumos, ka to sūtījumu īpatsvars, kuri neietilpst universālajā pasta pakalpojumā, veido tikai līdz 5 % no kopējā sūtījumu skaita.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Katrā ziņā es uzskatu, ka aplūkojamā atkāpe nezaudētu savu lietderīgo iedarbību gadījumā, ja tā tiktu interpretēta šauri. Proti, pat pieņemot, ka vienīgais iespējamais risinājums <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> būtu sava transportlīdzekļu parka dubultošana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Pat tad, ja tā būtu, <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> u.c. un <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> rakstveida apsvērumos izvirzīto argumentu, ka, dubultojot savu transportlīdzekļu parku aplūkojamās atkāpes šauras interpretācijas dēļ, šāda interpretācija nonāktu pretrunā LES 3. panta 3. punktā un LESD 11., 191. un nākamajos pantos nostiprinātajam vides aizsardzības mērķim, nevar atzīt par pamatotu, jo pēdējais minētais nav ar Regulu Nr. 561/2006 sasniedzamo mērķu skaitā. Šajā saistībā skat. spriedumu, 2019. gada 7. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>NK</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑231/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:103">EU:C:2019:103</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> ar augstām papildu izmaksām, ko šāds risinājums radītu, es nedomāju, ka no tā ir iespējams izsecināt, ka aplūkoto atkāpi neizmantotu neviens universālā pasta pakalpojuma sniedzējs Savienībā. Gluži pretēji, ir pamatoti iedomāties, ka pakalpojumu sniedzējam, kurš vēlētos izmantot šo atkāpi, vienkārši būtu jāveic ekonomiska rakstura izvēle, samērojot ietaupījumu, kas rodas, nepastāvot pienākumam izmantot tahogrāfu, ar papildu izmaksām, ko radītu transportlīdzekļu parka dubultošana. Manā ieskatā, šāda samērošana visos gadījumos nenovestu pie universālā pasta pakalpojuma sniedzēja attiekšanās izmantot minēto atbrīvojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz pirmo prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz universālā pakalpojuma sniedzēja transportlīdzekļiem to var attiecināt tikai tad, ja ar tiem tiek pārvadāti tikai un vienīgi sūtījumi universālā pakalpojuma ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT>Ņemot vērā manu ierosināto atbildi uz šo pirmo jautājumu, manā ieskatā, nav vajadzības atbildēt uz otro prejudiciālo jautājumu gan lietā C‑203/18, gan arī lietā C‑374/18. Proti, ja ar <HT TYPE="ITALIC">viena vienīga</HT> sūtījuma, kas neietilpst universālajā pasta pakalpojumā, pārvadāšanu ir pietiekami, lai Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētā atkāpes norma nebūtu piemērojama attiecībā uz tajā iesaistītajiem transportlīdzekļiem, ir pats par sevi saprotams, ka nav nosakāma ne proporcija transportlīdzekļa izmantošanai sūtījumu piegādei universālā pakalpojuma ietvaros, ne arī maksimālais (sūtījumu, kas neietilpst universālajā pakalpojumā) vai minimālais (sūtījumu, kas ietilpst tādā pakalpojumā) apjoms.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">D.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lietā C‑374/18 uzdoto ceturto prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT>Ar ceturto prejudiciālo jautājumu <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Köln</HT> (Ķelnes apgabaltiesa) būtībā vēlas noskaidrot, vai sūtījums, saistībā ar kuru tiek piedāvāti tādi papildu pakalpojumi kā šajā jautājumā uzskaitītie, ietilpst universālajā pakalpojumā atbilstoši Direktīvai 97/67 un tādēļ ir uzskatāms par sūtījumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0092" ID="QS0092"/>kā vispārēju pakalpojuma daļu [universālā pakalpojuma ietvaros]<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/> aplūkotās atkāpes piemērošanas nolūkos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT>Atbilde uz šo jautājumu skaidri ietver tādas interpretācijas mēģinājumu, kuras mērķis ir definēt jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0093" ID="QS0093"/>universālais pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/> aprises, kāds tas paredzēts Direktīvā 97/67.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT>Pirms uzsāku šo analīzi, atgādināšu, ka līdzās mērķim reglamentēt universālā pakalpojuma sniegšanu Savienības līmenī šīs direktīvas noteikumu mērķis ir arī pakāpeniski atvērt konkurencei pasta nozari<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Šajā ziņā skat. Direktīvas 97/67 8. apsvērumu.</P></NOTE>. Tādēļ, interpretējot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0094" ID="QS0094"/>universālais pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/>, ir jānosaka taisnīgs līdzsvars starp šiem diviem mērķiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka Direktīvas 97/67 3. panta 1. punktā tiek sniegta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0095" ID="QS0095"/>vispārējo pakalpojumu [universālā pakalpojuma]<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/> definīcija, saskaņā ar kuru tie ir pakalpojumi, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0096" ID="QS0096"/>kas saistīti ar noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšanu par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/>. Tā kā šajā definīcijā ir izklāstīti tikai universālā pakalpojuma sniegšanas vispārējie principi, tajā nav iespējams atrast precizējumus attiecībā uz jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0097" ID="QS0097"/>universālais pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/> materiālo saturu, tostarp par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0098" ID="QS0098"/>pasta pakalpojumu<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/> veidiem, kas ietilptu šajā jēdzienā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Vai ir iespējams identificēt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0099" ID="QS0099"/>pasta pakalpojumus<QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/>, uz kuriem ir atsauce minētajā 3. panta 1. punktā?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT>Pirmā atbilde uz šo jautājumu ir rodama šīs pašas tiesību normas 4. un 5. punktā, kuros ir paredzēts, ka universālajā pakalpojumā ir jāietilpst vismaz i) to pasta sūtījumu savākšanai, šķirošanai, pārvadāšanai un piegādei, kuru svars ir līdz diviem kilogramiem, ii) to pasta paku savākšanai, šķirošanai, pārvadāšanai un piegādei, kuru svars ir līdz desmit kilogramiem (šo ierobežojumu valsts regulatīvās iestādes var palielināt līdz 20 kilogramiem), un iii) ierakstīto sūtījumu un apdrošināto sūtījumu pakalpojumiem. Citiem vārdiem sakot, visi šie pakalpojumi veido <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0100" ID="QS0100"/>universālā pakalpojuma<QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/> jēdziena <HT TYPE="ITALIC">minimālo</HT> materiālo saturu pasta nozarē (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0101" ID="QS0101"/>pamatpakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Tas, ka Direktīva 97/67 attiecas tikai uz jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0102" ID="QS0102"/>universālais pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/> pašu kodolu, neizbēgami nozīmē, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies ieviest elastīguma elementu tā piemērojamības noteikšanā, lai ņemtu vērā dažādus dalībvalstu uzskatus par tiem vispārējo interešu uzdevumiem, kādi ir jāpilda universālā pakalpojuma sniedzējiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>Tādējādi dalībvalstis <HT TYPE="ITALIC">principā</HT> ir tiesīgas uzticēt universālā pakalpojuma sniedzējam arī tādus pakalpojumus, kas nav Direktīvas 97/67 3. panta 4. un 5. punktā uzskaitītie pamatpakalpojumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Taču tieši šajā jautājumā mans pamatojums atšķiras no pamatojuma, ko savos rakstveida apsvērumos ir izvērsusi <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT>. Proti, es nepiekrītu šīs pēdējās minētās, pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, izdarītajam secinājumam, ka jautājums par to, vai pakalpojumi, kas ir plašāki par pamatpakalpojumiem sakarā ar to, ka tie ir saistīti ar papildpakalpojumiem, tomēr ietilpst universālajā pakalpojumā, ir vienīgi dalībvalstu suverenās lēmumu pieņemšanas jautājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Mans atšķirīgais viedoklis ir skaidrojams ar to, ka šādā secinājumā, pēc manām domām, netiek ņemti vērā Direktīvas 97/67 18. un 21. apsvērums, kuros skaidri ir norādīts, ka minētā suverenā lēmumu pieņemšana <HT TYPE="ITALIC">nav neierobežota</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Šajā nozīmē skat. <DATE ISO="20040311">2004. gada 11. marta</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Asempre</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Asociación Nacional de Empresas de Externalización y Gestión de Envíos y Pequeña Paquetería</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑240/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:140">EU:C:2004:140</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kurā Tiesa, vaicāta par brīvību noteikt papildu nosacījumus jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0103" ID="QS0103"/>piegāde saviem spēkiem<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/> un tādējādi ierobežot ar to aptvertās situācijas, ir secinājusi, ka dalībvalstīm nav tiesību pēc saviem ieskatiem paplašināt jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0104" ID="QS0104"/>universālais pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/> piemērojamību, jo tāda paplašināšana nonāktu pretrunā Direktīvas 97/67 mērķim pakāpeniski un kontrolēti liberalizēt pasta nozari.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>Proti, no šī 21. apsvēruma izriet, ka dalībvalstis nekādā gadījumā nevar iekļaut universālajā pakalpojumā jaunos pakalpojumus, dokumentu apmaiņu un piegādi saviem spēkiem kopš brīža, kad šie pēdējie neietilpst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0105" ID="QS0105"/>universālajā pakalpojumā<QUOT.END REF.START="QS0105" CODE="201D" ID="QE0105"/>. Tāpat arī dalībvalstis nevar tajā iekļaut kurjerpasta pakalpojumus, jo 18. apsvērumā tie ir nošķirti no universālā pakalpojuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT>Tādējādi minētajam 21. apsvērumam nav nozīmes, Tiesai sniedzot atbildi uz ceturto jautājumu, jo pamatlietā aplūkojamie pakalpojumi, proti, pamatpakalpojumi, kuriem ir pievienoti papildpakalpojumi, neietilpst tajā minētajās kategorijās, savukārt 18. apsvērums, manā ieskatā, aplūkojamajā gadījumā ir piemērojams, jo šie pakalpojumi savukārt ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0106" ID="QS0106"/>kurjerpasta pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0106" CODE="201D" ID="QE0106"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="22"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122.</NO.P><TXT>Proti, lai gan Direktīvā 97/67 nav definēts, kas jāsaprot ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0107" ID="QS0107"/>kurjerpasta pakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0107" CODE="201D" ID="QE0107"/>, pirmkārt, ir jānorāda, ka pašā 18. apsvērumā ir minēts kritērijs, kas ļauj tos identificēt, jo tajā ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0108" ID="QS0108"/>būtiskā atšķirība starp kurjerpastu un vispārējiem pasta pakalpojumiem ir <HT TYPE="ITALIC">pievienotajā vērtībā</HT> (neatkarīgi no tās formas), ko dod kurjerpasta pakalpojumi un ko izjūt klienti, [tādēļ] visefektīvāk papildu vērtību var noteikt, apsverot papildu cenu, kuru klienti ir gatavi maksāt [..]<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE><QUOT.END REF.START="QS0108" CODE="201D" ID="QE0108"/>. Otrkārt, es vēršu uzmanību uz to, ka nesen Tiesa spriedumos <HT TYPE="ITALIC">Ilves Jakelu</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170615">2017. gada 15. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>C‑368/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:462">EU:C:2017:462</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Confetra</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180531">2018. gada 31. maijs</DATE> (<NO.CASE>C‑259/16 un C‑260/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:370">EU:C:2018:370</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> ir lēmusi, ka kurjerpasta pakalpojumi no universālā pakalpojuma atšķiras ar klientiem sniegto pievienoto vērtību, par kuru šie pēdējie piekrīt maksāt augstāku cenu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Tiesas secinātais abās šajās lietās ir balstīts uz <DATE ISO="19930519">1993. gada 19. maija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corbeau</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑320/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:198">EU:C:1993:198</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 19. punktu, saskaņā ar kuru konkurences izslēgšana tādējādi nav attaisnojama ar to, ka pastāv <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0109" ID="QS0109"/>specifiski, no vispārējo interešu pakalpojuma nodalāmi pakalpojumi, kuri atbilst īpašām saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām un kuru sniegšanai ir vajadzīgi atsevišķi papildu pakalpojumi, kādus tradicionālais pasta pakalpojums nepiedāvā<QUOT.END REF.START="QS0109" CODE="201D" ID="QE0109"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0110" ID="QS0110"/>Kurjerpasta<QUOT.END REF.START="QS0110" CODE="201D" ID="QE0110"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0111" ID="QS0111"/>universālā pakalpojuma<QUOT.END REF.START="QS0111" CODE="201D" ID="QE0111"/> nošķiršanu, kā to rakstveida apsvērumos norāda <HT TYPE="ITALIC">UPS Deutschland</HT> u.c., pamato arī Direktīvas 97/67 ģenēze.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124.</NO.P><TXT>Savā grozītajā priekšlikumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (COM(96) 0412, galīgā redakcija – COD 96/0221) (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="300" PAGE.FIRST="22" DATE.PUB="1996">OV 1996, C 300, 22. lpp.</REF.DOC.OJ>), 4. lpp.</P></NOTE> Komisija noraidīja Parlamenta pirmajā lasījumā iesniegto grozījumu, kas paredzēja grozīt Direktīvas 97/67 21. apsvērumu tā, lai īpašie pakalpojumi, kuru skaitā ir kurjerpasta pakalpojumi, kļūtu par daļu no universālā pakalpojuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Likumdošanas rezolūcija attiecībā uz Eiropas Parlamenta atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (COM(95) 0227 – C4-0540/95 – 95/0221 (COD)) (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="152" PAGE.FIRST="20" DATE.PUB="1996">OV 1996, C 152, 20. lpp.</REF.DOC.OJ>), 22. grozījums.</P></NOTE>. Šī noraidīšana, kuru Eiropas Savienības Padome vēlāk apstiprināja, pieņemot savu kopējo nostāju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Padomes Kopējā nostāja (EK) Nr. 25/97 (<DATE ISO="19970429">1997. gada 29. aprīlis</DATE>), lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/../EK.. par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="188" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="1997">OV 1997, C 188, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, tika pamatota ar atziņu, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0112" ID="QS0112"/>īpašajiem pakalpojumiem [..] ir īpašas iezīmes, kas tos atšķir no universālajā pakalpojumā ietilpstošajiem pakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0112" CODE="201D" ID="QE0112"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apsvērumus, manā ieskatā, nav nekādu šaubu par to, ka pamatpakalpojumi apvienojumā ar ceturtajā prejudiciālajā jautājumā uzskaitītajiem papildpakalpojumiem (sūtījuma savākšana, norādot vai nenorādot precīzu laika intervālu, personas vecuma vizuālā pārbaude, pēcmaksas pasta sūtījums, sūtījums līdz 31,5 kilogramiem, kurā maksu par pārvadājumu sedz saņēmējs sūtījuma saņemšanas brīdī, pāradresācija, atgriešanas paziņojums, sūtījuma saņemšanas dienas un laika izvēle) ir ar potenciālu radīt pievienoto vērtību patērētājiem, kuriem tādējādi būs jāmaksā augstāka cena, ja tie vēlēsies saņemt minētos pakalpojumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Manā ieskatā, to apstiprina piemēri papildpakalpojumiem, kas norādīti Komisijas Paziņojuma par konkurences noteikumu piemērošanu pasta pakalpojumu nozarē un par dažu ar pasta pakalpojumiem saistītu valsts pasākumu novērtējumu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="039" PAGE.FIRST="2" DATE.PUB="1998">OV 1998, C 39, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>) 2.4. punktā, proti, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0113" ID="QS0113"/>piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; sūtījumu izsekošana; individuāla pieeja klientam un pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām<QUOT.END REF.START="QS0113" CODE="201D" ID="QE0113"/>.</P></NOTE>. Līdz ar to ir pamats secināt, ka šie pakalpojumi ir atzīstami par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0114" ID="QS0114"/>kurjerpasta pakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0114" CODE="201D" ID="QE0114"/> un tādējādi tie neietilpst universālajā pakalpojumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126.</NO.P><TXT>Līdz ar to uz <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Köln</HT> (Ķelnes apgabaltiesa) uzdoto ceturto jautājumu es ierosinu Tiesai atbildēt, ka sūtījums, kas ietver tādus papildpakalpojumus kā šajā jautājumā uzskaitītie, neietilpst universālajā pakalpojumā atbilstoši Direktīvai 97/67 un šā iemesla dēļ nav uzskatāms par sūtījumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0115" ID="QS0115"/>kā vispārēju pakalpojuma [universālā pakalpojuma] daļu<QUOT.END REF.START="QS0115" CODE="201D" ID="QE0115"/> Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētās atkāpes piemērošanas nolūkos.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="23"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein‑Westfalen</HT> (Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālās zemes Augstākā administratīvā tiesa, Vācija) un <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Köln</HT> (Ķelnes apgabaltiesa, Vācija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 (<DATE ISO="20060315">2006. gada 15. marts</DATE>), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 – redakcijā, kura grozīta ar Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) –, 13. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz universālā pakalpojuma sniedzēja transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām to var attiecināt tikai tad, ja ar tiem tiek pārvadāti tikai un vienīgi sūtījumi, kuri ietilpst universālajā pakalpojumā.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Verordnung zur Durchführung des Fahrpersonalgesetzes</HT> (Likuma par autotransporta apkalpi īstenošanas noteikumi) 18. panta 1. punkta 4. apakšpunkts – ciktāl tas attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 2,8 tonnas, bet ir mazāka par 3,5 tonnām un uz kuriem tātad principā neattiecas Regulas Nr. 561/2006, kas grozīta ar Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris), piemērošanas joma – ir jāinterpretē, pamatojoties uz Savienības tiesībām.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Sūtījums, kas ietver papildpakalpojumus – tādus kā sūtījuma savākšana, norādot vai nenorādot precīzu laika intervālu, personas vecuma vizuālā pārbaude, pēcmaksas pasta sūtījums, sūtījums līdz 31,5 kilogramiem, kurā maksu par pārvadājumu sedz saņēmējs sūtījuma saņemšanas brīdī, pāradresācija, atgriešanas paziņojums, sūtījuma saņemšanas dienas un laika izvēle –, neietilpst universālajā pakalpojumā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 97/67/EK (<DATE ISO="19971215">1997. gada 15. decembris</DATE>) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, kura grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris), un šā iemesla dēļ nav uzskatāms par sūtījumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0116" ID="QS0116"/>kā vispārēju pakalpojuma [universālā pakalpojuma] daļu<QUOT.END REF.START="QS0116" CODE="201D" ID="QE0116"/> Regulas Nr. 561/2006, kura grozīta ar Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris), 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētās atkāpes piemērošanas nolūkos.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>