<TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI>3Direktīva 2007/64 kopš 2018. gada 13. janvāra ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ [Direktīvu 2007/64] (OV 2015, L 337, 35. lpp.). Tomēr pamatlietā, ņemot vērā tās faktisko apstākļu iestāšanās laiku, ir piemērojama Direktīva 2007/64.4Direktīvas 2007/64 5., 6., 8., 10., 11., 14., 20., 43., 46. un 50.–52. apsvērumā ir teikts:(5)[Maksājumu pakalpojumu] sistēmai būtu jānodrošina koordinācija starp valstu noteikumiem par piesardzības prasībām, jaunu maksājumu pakalpojumu sniedzēju piekļuvi tirgum, informēšanas prasībām un attiecīgajām maksājumu pakalpojumu lietotāju un sniedzēju tiesībām un pienākumiem. [..](6)Tomēr nebūtu pareizi, ja ar šo tiesisko sistēmu reglamentētu visas darbības jomas. Tās piemērošana būtu jāattiecina tikai uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru galvenais darbības veids ir maksājumu pakalpojumu sniegšana maksājumu pakalpojumu lietotājiem. [..][..]
(8)Jānosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijas, kas var likumīgi sniegt šos pakalpojumus visā [Savienībā], proti, kredītiestādes, kuras pieņem noguldījumus no lietotājiem, lai finansētu maksājumu darījumus, un uz kurām būtu jāturpina attiecināt piesardzības prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu [(OV 2006, L 177, 1. lpp.)] [..].[..]
(10)[..] vajadzētu ieviest jaunu pakalpojumu sniedzēju kategoriju – maksājumu iestādes, tādējādi saskaņā ar stingriem un vispārējiem nosacījumiem dodot atļauju tādām fiziskām un juridiskām personām, kas neietilpst jau esošajās kategorijās, visā [Savienībā] sniegt maksājumu pakalpojumus. [..](11)[..] Prasībās attiecībā uz maksājumu iestādēm būtu jāņem vērā tas, ka maksājumu iestādes iesaistās konkrētākā un ierobežotākā darbības jomā, tādējādi radot šaurāka diapazona riskus, ko ir vieglāk uzraudzīt un kontrolēt, nekā riskus, kas rodas saistībā ar plašāku kredītiestāžu darbības spektru. [..][..]
(14)Dalībvalstīm jāizraugās iestādes, kas ir atbildīgas par atļauju piešķiršanu maksājumu iestādēm, kārtējo pārbaužu veikšanu un lēmumiem attiecībā uz minēto atļauju atsaukšanu. [..] Tomēr būtu jāparedz iespēja visus kompetento iestāžu lēmumus apstrīdēt tiesā. [..][..]
(20)Tā kā patērētāji un uzņēmumi nav vienādā stāvoklī, tiem nav vajadzīga vienāda aizsardzības pakāpe. Lai gan ir svarīgi nodrošināt patērētāju tiesības, līgumā paredzot noteikumus, no kuriem nevar atkāpties, uzņēmumiem un organizācijām ir lietderīgi ļaut vienoties citādi. [..] Jebkurā gadījumā dažus galvenos šīs direktīvas noteikumus vajadzētu piemērot vienmēr – neatkarīgi no lietotāja statusa.[..]
(43)Lai uzlabotu maksājumu efektivitāti Kopienā, būtu jāparedz maksimālais izpildes laiks – viena diena visiem tādiem maksātāja ierosinātiem maksājumiem, kas izteikti euro vai citā tādas dalībvalsts valūtā, kura nav euro zonā [..]. Tā kā iekšzemes maksājumu infrastruktūra bieži ir ļoti efektīva un lai novērstu jebkādu pastāvošās pakalpojumu kvalitātes pazemināšanos, dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt vai paredzēt noteikumus, attiecīgā gadījumā paredzot izpildes laiku, kas ir īsāks par vienu darba dienu.[..]
(46)[..] ir pilnīgi piemēroti noteikt pakalpojumu sniedzēja atbildību, izņemot ārkārtas un neparedzamos apstākļos, par tāda maksājumu darījuma izpildi, ko atzinis lietotājs, izņemot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbības un bezdarbības gadījumā, par ko atbild vienīgi maksājuma saņēmējs. [..] Ja maksājuma summa ir ieskaitīta maksājuma saņēmēja pakalpojumu sniedzēja kontā, maksājuma saņēmējam nekavējoties būtu jāiesniedz prasība savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam par summas ieskaitīšanu viņa kontā.[..]
(50)Jānodrošina to valstu tiesību aktu noteikumu efektīva piemērošana, kas pieņemti atbilstīgi šai direktīvai. Tādēļ būtu jāizstrādā attiecīgas procedūras, ar kuru palīdzību būs iespējams iesniegt sūdzības par maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nepilda šos noteikumus, un attiecīgā gadījumā nodrošināt, ka viņiem tiek uzliktas samērīgas un preventīvas sankcijas.(51)Neskarot klientu tiesības griezties tiesā, dalībvalstīm būtu jānodrošina pieejama un izmaksu ziņā atbilstīga maksājumu pakalpojumu sniedzēju un patērētāju konfliktu atrisināšana, kas izriet no šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un pienākumiem. [..](52)Dalībvalstīm vajadzētu noteikt, vai tās kompetentās iestādes, kas ir ieceltas, lai maksājumu iestādēm izsniegtu atļauju, varētu arī būt kompetentās iestādes attiecībā uz sūdzībām un ārpustiesas pārsūdzības procedūru.
5Saskaņā ar Direktīvas 2007/64 1. panta 1. punktu:Ar šo direktīvu paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis izšķir šādas sešas maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijas:
- a)kredītiestādes Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, tostarp tādu kredītiestāžu [Savienībā] izvietotās filiāles [šīs] direktīvas 4. panta 3. apakšpunkta nozīmē, kuru galvenais birojs atrodas [Savienībā] vai ārpus tās saskaņā ar minētās direktīvas 38. pantu;
[..]
- d)maksājumu iestādes šīs direktīvas nozīmē;
[..].
6Direktīvas 2007/64 2. pantā Darbības joma ir noteikts:1.Šī direktīva attiecas tikai uz maksājumu pakalpojumiem [Savienībā]. Tomēr, izņemot 73. pantu [Valutēšanas datums un līdzekļu pieejamība], III [Maksājumu pakalpojumu nosacījumu pārskatāmība un informēšanas prasības] un IV sadaļu [Tiesības un pienākumi saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu] piemēro tikai tad, ja gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Kopienā, un gadījumos, kad maksājuma darījumā ir iesaistīts tikai viens maksājumu pakalpojumu sniedzējs, – viņš atrodas [Savienībā].2.III un IV sadaļu piemēro maksājumu pakalpojumiem, ko veic euro vai jebkurā citā tādas dalībvalsts oficiālā valūtā, kura nav euro zonā.[..]
7Atbilstoši šīs direktīvas 4. pantam:Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:
[..]
- 4)maksājumu iestādes ir juridiskas personas, kam saskaņā ar 10. pantu piešķirta atļauja nodrošināt un sniegt maksājumu pakalpojumus visā [Savienībā];
[..]
- 10)maksājumu pakalpojumu lietotājs ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto maksājuma pakalpojumu kā maksātājs vai maksājuma saņēmējs, vai gan kā maksātājs, gan kā maksājuma saņēmējs;
- 11)patērētājs ir fiziska persona, kas maksājumu pakalpojumu līgumos, uz kuriem attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar tās amatu, uzņēmējdarbību vai profesiju;
[..].
8Direktīvas 2007/64 II sadaļā Maksājumu pakalpojumu sniedzēji iekļautajā 20. pantā Kompetento iestāžu izraudzīšana ir paredzēts:1.Dalībvalstis par atļauju izsniegšanu maksājumu iestādēm un minēto maksājumu iestāžu, kas pilda šajā sadaļā paredzētos pienākumus, pienācīgu uzraudzību atbildīgajām kompetentajām iestādēm izrauga vai nu valsts iestādes, vai struktūras, kuras atzītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kuras atzinušas valsts iestādes, tostarp valstu centrālās bankas, kam šajā nolūkā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piešķirtas skaidras pilnvaras.[..]2.Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar 1. punktu izraudzītajām kompetentajām iestādēm būtu visas pienākumu veikšanai vajadzīgās pilnvaras.[..]5.Šā panta 1. punktā nav noteikts, ka kompetentajām iestādēm liek uzraudzīt maksājumu iestāžu uzņēmējdarbību, izņemot pielikumā minēto maksājumu pakalpojumu sniegšanu [..].
9Šīs direktīvas 21. pantā Pastāvīga uzraudzība, kurš arī iekļauts tās II sadaļā, ir noteikts:1.Dalībvalstis nodrošina, lai pārbaudes, ko kompetentās iestādes veic nolūkā pārbaudīt pastāvīgu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem, būtu samērīgas, piemērotas un atbilstīgas riskam, kādam maksājumu iestādes ir pakļautas.
Lai pārbaudītu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem, kompetentās iestādes ir tiesīgas veikt šādus konkrētus pasākumus:
- a)izvirzīt maksājumu iestādei prasību sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai uzraudzītu atbilstību;
- b)veikt pārbaudes uz vietas maksājumu iestādē, jebkurā struktūrā, kas sniedz maksājumu darījumu ārpakalpojumus, pie jebkura pārstāvja un jebkurā filiālē, kura sniedz maksājumu pakalpojumus, par ko atbild maksājumu iestāde;
- c)izdot ieteikumus, pamatnostādnes un attiecīgā gadījumā saistošus administratīvos noteikumus;
[..]
2.Ciktāl tas nav pretrunā darbības atļaujas atsaukšanas kārtībai un krimināltiesību normām, dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgās kompetentās iestādes attiecībā uz maksājumu iestādēm vai to faktiskajiem vadītājiem par normatīvo vai administratīvo aktu pārkāpšanu saistībā ar to maksājumu pakalpojumu darbību vai darbības uzraudzību var pieņemt vai noteikt sankcijas vai pasākumus, kas īpaši paredzēti, lai izskaustu konstatētos pārkāpumus vai šādu pārkāpumu cēloņus.[..]
10No minētās direktīvas 51. panta 1. punkta pirmā teikuma izriet, ka gadījumā, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs nav patērētājs, puses var vienoties, ka daļēji vai pilnībā nepiemēro tostarp 75. pantu.11Direktīvas 2007/64 75. pantā Neizpildīts vai nepareizi izpildīts darījums ir noteikts:1.Ja maksājumu uzdevumu ir ierosinājis maksātājs, viņa maksājumu pakalpojumu sniedzējs [..] ir materiāli atbildīgs maksātājam par pareizu maksājuma darījuma izpildi, ja [vien] viņš maksātājam un attiecīgā gadījumā maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam [nevar] pierādīt, ka maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājuma darījuma summu saskaņā ar 69. panta 1. punktu, un tādā gadījumā maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir materiāli atbildīgs maksājuma saņēmējam par pareizu maksājuma darbības izpildi.Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir materiāli atbildīgs saskaņā ar pirmo punktu, viņš bez liekas kavēšanās atlīdzina maksājumu pakalpojumu lietotājam neveiktā vai nepareizā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno stāvokli tajā maksājuma kontā, no kā debetēta attiecīgā summa, līdz tādam stāvoklim, kāds būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums.Ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir materiāli atbildīgs saskaņā ar pirmo punktu, viņš tūlīt maksājuma darbības summu nodod maksājuma saņēmēja rīcībā un attiecīgā gadījumā kreditē attiecīgu summu maksājuma saņēmēja kontā.[..]2.[..]Ja maksājuma darījums nav noticis vai ir noticis nepareizi, par ko maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav materiāli atbildīgs saskaņā ar pirmo un otro daļu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir materiāli atbildīgs maksātājam. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tāda materiāla atbildība, viņš attiecīgi bez liekas kavēšanās maksātājam atmaksā nenotikušā vai nepareizi notikušā maksājuma darījuma summu un atjauno stāvokli tajā maksājuma kontā, no kā debetēta attiecīgā summa, līdz tādam stāvoklim, kāds būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums.[..]
12Saskaņā ar šīs direktīvas 80. pantu Sūdzības:1.Dalībvalstis nodrošina tādu procedūru izstrādi, kuras ļauj maksājumu pakalpojumu lietotājiem un citām ieinteresētām personām, arī patērētāju apvienībām, kompetentām iestādēm iesniegt sūdzības par maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar iespējamiem tādu attiecīgas valsts tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem īsteno šo direktīvu.2.Attiecīgā gadījumā un neskarot tiesības celt tiesā prasību saskaņā ar procesuāliem attiecīgas valsts tiesību aktiem, kompetentas iestādes atbildē informē sūdzības cēlāju par to, ka saskaņā ar 83. pantu ir izstrādātas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras.
13Minētās direktīvas 81. panta Sankcijas 1. punktā ir paredzēts:Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to attiecīgas valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju izpildi. Šādas sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.
14Direktīvas 2007/64 82. panta Kompetentas iestādes 1. punktā ir noteikts:Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgi 80. panta 1. punktā un 81. panta 1. punktā paredzētās sūdzību procedūras un sankcijas piemēro iestādes, kas ir pilnvarotas nodrošināt to attiecīgas valsts likumu ievērošanu, kuri ir pieņemti saskaņā ar šajā iedaļā noteiktajām prasībām.
15Šīs direktīvas 83. panta Ārpustiesas pārsūdzības 1. punktā ir noteikts:Dalībvalstis, attiecīgā gadījumos izmantojot jau esošas struktūras, nodrošina piemērotas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu ar tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no šīs direktīvas, saistītus maksājumu pakalpojumu lietotāju strīdus ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
16No minētās direktīvas 86. panta Pilnīga saskaņošana izriet, ka, neskarot tajā uzskaitītos izņēmumus, ciktāl tajā ir saskaņoti noteikumi, dalībvalstis nepatur spēkā un neievieš citus noteikumus kā vien tos, kas ir ietverti šajā direktīvā.<TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Latvijas tiesības</HT></HT></P></TI>17Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma (Latvijas Vēstnesis, 2010, Nr. 43), redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem (turpmāk tekstā – Maksājumu pakalpojumu likums”), 2. panta trešajā daļā ir noteikts:Šā likuma 57. [līdz] 96. [un] 98. [līdz] 104. panta noteikumi attiecas uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā, ja maksātāja un saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzējs atrodas dalībvalstī un maksājumu pakalpojumus sniedz euro vai kādas dalībvalsts nacionālajā valūtā.
18Maksājumu pakalpojumu likuma 49. pantā ir paredzēts:Lai pārbaudītu iestāžu darbības atbilstību šā likuma prasībām, [FKTK] ir tiesības:
- 1)pieprasīt, lai iestāde sniedz uzraudzībai nepieciešamo informāciju;
- 2)veikt pārbaudes iestādē.
19Atbilstoši Maksājumu pakalpojumu likuma 56. panta pirmajai un otrajai daļai:(1)Ja [FKTK] konstatē, ka iestāde neievēro šā likuma II [līdz] VI nodaļas prasības [..] vai Eiropas Savienības institūciju izdotos tieši piemērojamos tiesību aktus, tā pieprasa, lai iestāde nekavējoties veic šādas situācijas novēršanai nepieciešamos pasākumus.(2)Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam [FKTK] ir tiesīga īstenot vienu vai vairākus šādus pasākumus:
[..]
- 5)uzlikt naudas sodu līdz 100000 [Latvijas latiem (LVL), apmēram 140000 EUR].
20Atbilstoši Maksājumu pakalpojumu likuma 99. pantam:(1)Ja maksājuma rīkojumu iesniedzis maksātājs, viņa maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksātājam par pareizu maksājuma izpildi, ja vien tas maksātājam un, ja nepieciešams, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nevar pierādīt, ka saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņēmis maksājuma summu saskaņā ar šā likuma 94. panta pirmo daļu. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs var pierādīt, ka saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājuma summu, par pareizu maksājuma izpildi ir atbildīgs saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs.[..](9)Ja maksājums nav izpildīts vai ir izpildīts kļūdaini un saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs saskaņā ar šo pantu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksātājam.(10)Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šā panta devīto daļu, tas nekavējoties atmaksā maksātājam neizpildītā vai kļūdaini izpildītā maksājuma summu vai atjauno stāvokli maksātāja maksājuma kontā, no kura attiecīgā maksājuma summa ir norakstīta, līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja kļūdainais maksājums nebūtu izpildīts.
21Maksājumu pakalpojumu likuma 105. pantā ir noteikts:[..](2)[FKTK] saskaņā ar normatīvajiem aktiem izskata iesniegumus, ko tie maksājumu pakalpojumu izmantotāji vai elektroniskās naudas turētāji, kuri nav uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, iesnieguši par šā likuma VII [līdz] XIV nodaļas noteikumu neievērošanu, ja tā radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu minēto pakalpojumu izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju grupas interesēm (kolektīvajām interesēm). [..][..](5)Ja [FKTK], izskatot administratīvo lietu, konstatē, ka šā likuma VII [līdz] XIV nodaļas noteikumu neievērošana radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu to maksājumu pakalpojumu izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju kolektīvajām interesēm, kuri nav uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, tā ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai elektroniskās naudas emitentam izbeigt šā likuma VII [līdz] XIV nodaļas noteikumu neievērošanu vai novērst pieļautos pārkāpumus, un noteikt šim nolūkam nepieciešamo darbību izpildes termiņu.[..]