VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta piecu tiesnešu sastāvā)
2026. gada 8. jūlijā ( *1 )
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Akcīzes nodoklis – Akcīzes nodokļa spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem saskaņošana – Etilspirts – Atbrīvojumi no nodokļa – Direktīvas 92/83/EEK 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Jēdziens “produkti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā” – Vērtējuma kritēriji
Lietā T‑381/25
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa, Polija) iesniegusi ar 2025. gada 29. janvāra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 27. maijā, tiesvedībā
P. sp. z o.o.
pret
Dyrektor Izby Administracji Skarbowej w Łodzi,
piedaloties
Prokurator Krajowy,
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta piecu tiesnešu sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Sampols Pukuruļs [M. Sampol Pucurull], tiesneši T. Pinne [T. Pynnä], J. Laitenbergers [J. Laitenberger] (referents), M. Stanku [M. Stancu] un V. Valasidis [W. Valasidis],
ģenerāladvokāts: H. Martins i Peress de Nanklaress [J. Martín y Pérez de Nanclares],
sekretārs: V. Di Buči [V. Di Bucci],
ņemot vērā, ka 2025. gada 13. jūnijā Tiesa atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 50.b panta trešajai daļai nodevusi Vispārējai tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu,
ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas statūtu 50.b panta pirmās daļas b) punktā paredzēto jomu un patstāvīga interpretācijas jautājuma neesību minēto statūtu 50.b panta otrās daļas izpratnē,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
|
– |
P. vārdā – M. Brończyk, radca prawny, |
|
– |
Dyrektor Izby Administracji Skarbowej w Łodzi vārdā – E. Białas‑Giejbatow, pārstāve, |
|
– |
Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis, |
|
– |
Eiropas Komisijas vārdā – M. Björkland un B. Sasinowska, pārstāvji, |
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
|
1 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV 1992, L 316, 21. lpp.), 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
|
2 |
Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp saskaņā ar Polijas tiesībām dibinātu sabiedrību P. sp. z o.o. un Dyrektor Izby Administracji Skarbowej w Łodzi (Nodokļu administrācijas iestādes Lodzā direktors, Polija) par saskaņotā akcīzes nodokļa iekasējamību attiecībā uz divu veidu alkoholiskajiem atšķaidītājiem, kurus šī sabiedrība ražoja laikposmā no 2014. gada janvāra līdz aprīlim. |
Tiesiskais regulējums
Savienības tiesības
Direktīva 92/83
|
3 |
Saskaņā ar Direktīvas 92/83 19. panta 1. punktu: “Dalībvalstis uzliek akcīzes nodokli etilspirtam saskaņā ar šo direktīvu.” |
|
4 |
Direktīvas 92/83 20. pantā noteikts: “Šajā direktīvā ar terminu “etilspirts” apzīmē:
[..].” |
|
5 |
Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkts formulēts šādi: “Dalībvalstis atbrīvo no saskaņotā akcīzes nodokļa šajā direktīvā minētos produktus saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās nosaka, lai panāktu pareizu un tūlītēju šādu atbrīvojumu piemērošanu un novērstu jebkādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu: [..]
[..].” |
KN
|
6 |
Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), redakcijā, kas izriet no Komisijas 2014. gada 16. oktobra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1101/2014 (OV 2014, L 312, 1. lpp.), I pielikumā ietvertās kombinētās nomenklatūras (turpmāk – KN) 22. nodaļā “Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis” tostarp ir ietverta pozīcija 2207, kas ir formulēta šādi:
|
|
7 |
KN, redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, 38. nodaļā “Jaukti ķīmiskie produkti” tostarp ietverta pozīcija 3814, kas formulēta šādi:
|
Polijas tiesības
|
8 |
2008. gada 6. decembraUstawa o podatku akcyzowym (Akcīzes nodokļa likums; 2011. gada Dz.U., Nr. 108, 626. pozīcija, redakcijā, kurā izdarīti grozījumi; turpmāk – Akcīzes nodokļa likums) 32. panta 4. punktā paredzēts: “[..] 4. No akcīzes nodokļa ir atbrīvotas arī šādas preces to paredzētā mērķa dēļ: [..]
|
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
|
9 |
Pēc nodokļu pārbaudes, kas attiecībā uz P. tika veikta par laikposmu no 2014. gada janvāra līdz aprīlim, Naczelnik Drugiego Urzędu Skarbowego L. (Otrās nodokļu iestādes L. direktors, Polija; turpmāk – pirmās instances nodokļu iestāde) konstatēja, ka P. ražotie produkti, kas ar nosaukumiem “RRK 5” un “RRK 12” bija norādīti kā atšķaidītāji, kas iegūti, pievienojot 1 % propilēnglikola no masas daļēji denaturētam spirtam, ir denaturēts spirts un tātad esot bijis jāklasificē KN pozīcijā 22072000. Tādējādi pirmās instances nodokļu iestāde uzskatīja, ka P. bija pieļāvusi kļūdu, klasificējot šos produktus KN pozīcijā 38140090 un uzskatot, ka tie nav paredzēti cilvēku patēriņam. Šī iestāde turklāt norādīja – kad persona, kurai jāmaksā saskaņotais akcīzes nodoklis, deklarēja, ka attiecīgais daļēji denaturētais etilspirts tika izmantots tādu produktu ražošanai, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, lai gan faktiski spirts tika izmantots tāda produkta ražošanai, kas atbilstoši KN joprojām ir etilspirts, šis apstāklis apdraud Akcīzes nodokļa likuma 32. panta 4. punkta 2. apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma mērķi. |
|
10 |
Turklāt pirmās instances nodokļu iestāde konstatēja, ka tikai trīs P. līgumpartneri paši ir izmantojuši produktu RRK 12 un ir norādījuši tā izmantošanas mērķi. Savukārt pārējie seši līgumpartneri preci pārdeva tālāk tādā veidā, ka, izmantojot kases čekus, nebija iespējams identificēt saņēmējus. Šādos apstākļos minētā iestāde ar 2019. gada 26. augusta lēmumu noteica P. akcīzes nodokli par 2014. gada janvāra–aprīļa mēnešiem. |
|
11 |
Pēc P. iesniegtās sūdzības [izskatīšanas] Nodokļu administrācijas iestādes Lodzā direktors ar 2019. gada 22. novembra lēmumu atstāja spēkā pirmās instances nodokļu iestādes lēmumu. P. cēla prasību par šo lēmumu. |
|
12 |
Ar 2021. gada 25. februāra spriedumu Wojewódzki Sąd Administracyjny w Łodzi (Vojevodistes administratīvā tiesa Lodzā, Polija) šo prasību noraidīja. |
|
13 |
2021. gada 12. maijā P. par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā – Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa, Polija). |
|
14 |
Pirmkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka pastāvošā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra neļauj viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, vai Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu var interpretēt tādējādi, ka attiecībā uz nosacījumu par atbrīvojumu no nodokļa saistībā ar attiecīgā produkta izmantošanu tādu produktu ražošanai, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, minētā ražošana jāapstiprina, klasificējot šos produktus ar citu tarifa kodu, nevis KN pozīciju 2207, un tātad ar to, ka produkts nav klasificēts ar šādu kodu, pietiek, lai atteiktu šajā tiesību normā paredzētā atbrīvojuma piemērošanu. |
|
15 |
Otrkārt, ja tas tā nebūtu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai atteikums atbrīvot no saskaņotā akcīzes nodokļa produktus, kas, pēc ražotāja domām, nav paredzēti cilvēku patēriņam, var būt atkarīgs no apstākļiem, kas saistīti ar šo produktu pārdošanu, un it īpaši no šī ražotāja rūpības, kad tas veic savu darbību. |
|
16 |
Šādos apstākļos Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
|
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
|
17 |
Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tas, ka atbrīvojums no akcīzes nodokļa etilspirtam, kas ir denaturēts un iekļauts tādu produktu sastāvā, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, tiek pakārtots tostarp tam, lai šo produktu izmantošanas mērķis būtu noteikts, tos klasificējot KN pozīcijā, kas nav pozīcija 2207. |
|
18 |
Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, kā piemēram, Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jāņem vērā ne vien tās teksts, bet arī konteksts, kādā tā iekļaujas, un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (skat. spriedumu, 2010. gada 17. jūnijs, British American Tobacco (Germany), C‑550/08, EU:C:2010:349, 35. punkts un tajā minētā judikatūra). |
|
19 |
Pirmām kārtām, no Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunkta teksta izriet, ka minētajā pantā paredzētais atbrīvojums ir atkarīgs no divu kumulatīvu nosacījumu izpildes, proti, pirmkārt, spirts ir denaturēts saskaņā ar dalībvalsts prasībām un, otrkārt, tas tiek izmantots tādu produktu ražošanai, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam. |
|
20 |
Šajā ziņā jautājums par attiecīgā produkta klasifikāciju ar konkrētu KN kodu nav minēts Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunkta tekstā, līdz ar to no tā nevar secināt, ka Savienības likumdevējs būtu vēlējies definēt klasifikāciju ar konkrētu KN kodu kā tādu, kas pats par sevi ir kritērijs attiecīgā atbrīvojuma piemērošanai. |
|
21 |
Otrām kārtām, runājot par kontekstu, kādā iekļaujas Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts, jānorāda, ka tas ir viens no virknes obligātu atbrīvojumu, kas piemērojami spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, kuri ietilpst noteiktās īpašās kategorijās ar specifisku lietojumu. |
|
22 |
Tiesa šajā ziņā jau nospriedusi, ka Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto produktu atbrīvojums no akcīzes nodokļa ir princips, bet atteikums piemērot šādu atbrīvojumu ir izņēmums. Dalībvalstīm ar Direktīvas 92/83 27. panta 1. punktu piešķirtās pilnvaras paredzēt šāda atbrīvojuma nosacījumus, “lai panāktu pareizu un tūlītēju šādu atbrīvojumu piemērošanu un novērstu jebkādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu”, nemaina šajā tiesību normā paredzētā pienākuma piešķirt atbrīvojumu beznosacījuma raksturu (skat. spriedumu, 2000. gada 7. decembris, Itālija/Komisija, C‑482/98, EU:C:2000:672, 50. punkts un tajā minētā judikatūra). |
|
23 |
Konkrētāk, kā Tiesa jau ir nospriedusi, uz etilspirtu, kurš ir produktā, kas nav paredzēts cilvēku patēriņam, un kurš ir denaturēts saskaņā ar dalībvalstī apstiprinātu metodi, attiecas Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums (skat. spriedumu, 2019. gada 28. februāris, Bene Factum, C‑567/17, EU:C:2019:158, 21. punkts un tajā minētā judikatūra). |
|
24 |
Tādējādi gadījumā, ja spirts jau ir iekļauts produktā, kas nav paredzēts cilvēku patēriņam, atbrīvojuma piešķiršana vai atteikums to piešķirt saskaņā ar Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir atkarīgs no denaturēšanas metodes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2000. gada 7. decembris, Itālija/Komisija, C‑482/98, EU:C:2000:672, 40. un 41. punkts). |
|
25 |
Visbeidzot, Tiesa ir nospriedusi, ka atteikums piešķirt atbrīvojumu produktam, kurš atbilst Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītajiem nosacījumiem, tikai tādēļ, ka ir konstatēts, ka tā faktiskais izmantošanas mērķis neatbilst uzņēmēja dotajam nosaukumam, būtu pretrunā šai direktīvai (skat. spriedumu, 2019. gada 28. februāris, Bene Factum, C‑567/17, EU:C:2019:158, 22. punkts un tajā minētā judikatūra). |
|
26 |
Tādējādi no Tiesas judikatūras izriet, ka tā nepieļauj tādu kritēriju vai nosacījumu piemērošanu, kas paši par sevi neizriet no Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma. Gluži pretēji – pamatojoties uz konkrētiem pierādījumiem, jānoskaidro, vai nosacījums par etilspirta izmantošanu tādu produktu ražošanai, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, ir objektīvi izpildīts, un šī pārbaude nevar aprobežoties tikai ar konstatējumu par klasifikāciju ar konkrētu KN kodu. |
|
27 |
Turklāt šādu interpretāciju pamato arī Direktīvas 92/83 20. panta pirmā ievilkuma formulējums. Šajā pantā, kurā sniegta jēdziena “etilspirts” definīcija Direktīvas 92/83 piemērošanas mērķiem, noteikts, ka šis jēdziens tostarp aptver visus produktus, kuri ietilpst KN pozīcijā 2207 un kuru spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 1,2 % tilpuma, “pat ja šie produkti ir tāda produkta sastāvdaļas, kas atbilst citai [KN] pozīcijai”. Lai gan tas, ka etilspirts ir iekļauts produktā, kas ietilpst citā KN nodaļā, neliedz to kvalificēt kā etilspirtu Direktīvas 92/83 20. panta pirmā ievilkuma izpratnē, tomēr nenozīmē, ka šī produkta klasificēšana citā KN nodaļā šajā ziņā ir nosacījums. Tādējādi Direktīvas 92/83 20. panta pirmajā ievilkumā, kā tas ir formulēts, nav izslēgts, ka šīs direktīvas piemērošanas nolūkā etilspirtu var iekļaut produktā, kas klasificēts tajā pašā KN nodaļā vai pat tajā pašā KN pozīcijā, proti, pozīcijā 2207. |
|
28 |
Šo interpretāciju apstiprina arī Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta sistēma. Savukārt Direktīvas 93/82 27. panta 1. punkta c) apakšpunktā patiešām ir paredzēts atbrīvojums etilspirtam, ko izmanto “etiķa ražošanai atbilstoši [KN] kodam 2209”. Ja likumdevējs būtu vēlējies attiecībā uz tādu produktu atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, kas ir denaturēti atbilstoši dalībvalsts prasībām un ko izmanto tādu produktu ražošanai, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, pievienot nosacījumu par konkrēta tarifa koda izslēgšanu, tas to būtu skaidri norādījis minētās direktīvas 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā. |
|
29 |
Trešām kārtām, runājot par Direktīvas 92/83 mērķiem, tajā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa mērķis tostarp ir neitralizēt ietekmi, ko rada akcīzes nodoklis spirtam kā starpproduktam, kas ietilpst citos komerciālos vai rūpnieciskos produktos (skat. spriedumu, 2022. gada 22. decembris, Quadrant Amroq Beverages, C‑332/21, EU:C:2022:1031, 47. punkts un tajā minētā judikatūra). |
|
30 |
Tātad, kā izriet no Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar tās 20. apsvērumu, tas, ka dalībvalsts piemēro šajā normā paredzēto atbrīvojumu, ir atkarīgs no attiecīgo produktu izmantošanas mērķa (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 9. decembris, Repertoire Culinaire, C‑163/09, EU:C:2010:752, 49. punkts). |
|
31 |
Interpretācija, saskaņā ar kuru būtu jāatsaka Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā atbrīvojuma piemērošana etilspirtam, kas denaturēts saskaņā ar dalībvalsts prasībām un izmantots tādu produktu ražošanai, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, tikai tādēļ, ka produkti, kuru ražošanai tas ir izmantots, atbilst konkrētam KN kodam, var apdraudēt mērķi neitralizēt ietekmi, kāda ir akcīzes nodoklim uz etilspirtu kā starpproduktu, ko iekļauj citu tirdzniecības vai rūpniecības produktu sastāvā. Proti, tā kā produkti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, tiek pārdoti personām, lai šos produktus izmantotu citādi, nevis jebkādam cilvēku patēriņam, etilspirts, kas denaturēts atbilstoši dalībvalsts prasībām, kas ietilpst minēto produktu sastāvā, tiktu aplikts ar akcīzes nodokli, pat ja tas faktiski tiek izmantots šādiem mērķiem. |
|
32 |
Turklāt, lai gan ir taisnība, ka saskaņā ar Direktīvas 92/83 27. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 22. apsvērumu, dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, lai panāktu pareizu un tūlītēju šajā tiesību normā paredzēto atbrīvojumu piemērošanu un novērstu jebkādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, no judikatūras izriet, ka, lai izmantotu šo iespēju, attiecīgajām dalībvalstīm ir jānorāda konkrēti, objektīvi un pārbaudāmi pierādījumi par nopietna nodokļu nemaksāšanas, apiešanas vai ļaunprātīgas izmantošanas riska pastāvēšanu, un jāpārliecinās, ka nosacījumi, ko tās nosaka saistībā ar šo iespēju, nepārsniedz to, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 9. decembris, Repertoire Culinaire, C‑163/09, EU:C:2010:752, 52. punkts un tajā minētā judikatūra). No tā izriet, ka dalībvalstis nevar Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma piemērošanu pakārtot tam, ka ir ievēroti nosacījumi, par kuriem ar konkrētiem, objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem nav pierādīts, ka tie ir nepieciešami, lai pareizi un tūlītēji piemērotu minēto atbrīvojumu, kā arī lai izvairītos no nodokļu nemaksāšanas, apiešanas vai ļaunprātīgas izmantošanas (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 9. decembris, Repertoire Culinaire, C‑163/09, EU:C:2010:752, 53. punkts). |
|
33 |
No iesniedzējtiesas sniegtās informācijas, šķiet, izriet, ka pamatlietā aplūkoto valsts nodokļu iestāžu paredzētais nosacījums, proti, produkta, kas nav paredzēts cilvēku patēriņam, izmantošanas mērķa apstiprinājums, to klasificējot ar citu kodu, kas nav KN pozīcija 2207, nav nepieciešams nedz, lai nodrošinātu pareizu Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma piemērošanu, nedz lai izvairītos no nodokļu nemaksāšanas, apiešanas vai ļaunprātīgas izmantošanas, bet tas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, pamatojoties uz tās rīcībā esošo konkrēto, objektīvo un pārbaudāmo informāciju. |
|
34 |
Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tas, ka atbrīvojums no akcīzes nodokļa etilspirtam, kas denaturēts atbilstoši dalībvalsts prasībām un ietilpst tādu produktu sastāvā, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, tiek pakārtots nosacījumam, ka šo produktu izmantošanas mērķis ir noteikts, tos klasificējot KN pozīcijā, kas nav pozīcija 2207, izņemot, ja no konkrētiem, objektīviem un pārbaudāmiem elementiem izriet, ka šis nosacījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu pareizu minētā atbrīvojuma piemērošanu, kā arī lai izvairītos no nodokļu nemaksāšanas, apiešanas vai ļaunprātīgas izmantošanas. |
Par otro jautājumu
|
35 |
Ar otro jautājumu, kas uzdots tikai gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu būtu noliedzoša, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai, lai atteiktu Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, nodokļu iestādēm ir jāpierāda, ka nodokļa maksātājs, kas ražo produktus, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam un kuri satur ar akcīzes nodokli apliekamu etilspirtu, zināja, ka tie tiek izmantoti cilvēku patēriņam, vai arī pietiek ar to, ka tās pierāda tādu elementu pastāvēšanu, kas ļauj secināt, ka nodokļu maksātājam bija jāzina par šo lietošanu. |
|
36 |
Šis jautājums, kāds tas ir uzdots, attiecas tikai uz īpašu apstākli, ka attiecīgo produktu ražotājs nodokļa maksātājs zināja vai varēja zināt par šo preču iespējamu turpmāku patēriņu, kas neatbilst to sākotnējam izmantošanas mērķim. Savukārt tajā nav minēti apstākļi, kas saistīti ar nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu un kas pamatotu Direktīvas 92/83 27. panta 5. punkta piemērošanu. Šis jautājums tātad ir balstīts uz pieņēmumu, ka konkrēto produktu ražotāja kā nodokļa maksātāja zināšana vai iespēja zināt par šo produktu iespējamo turpmāko patēriņu, kas neatbilst to sākotnējam mērķim, pati par sevi ir pietiekams iemesls, lai atteiktu Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma no akcīzes nodokļa piešķiršanu. |
|
37 |
Šajā ziņā jāatgādina, kā izriet no šī sprieduma 23. punkta, ka uz etilspirtu, kurš ietverts produktā, kas nav paredzēts cilvēku patēriņam, un kurš ir denaturēts saskaņā ar dalībvalstī apstiprinātu metodi, attiecas Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums (skat. spriedumu, 2019. gada 28. februāris, Bene Factum, C‑567/17, EU:C:2019:158, 21. punkts un tajā minētā judikatūra). |
|
38 |
Turklāt no šī sprieduma 25. punkta izriet, ka atteikums piešķirt atbrīvojumu produktam, kurš atbilst Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītajiem nosacījumiem, tikai tādēļ, ka tā faktiskais izmantošanas mērķis neatbilst uzņēmēja dotajam nosaukumam, ir pretrunā šai direktīvai (skat. spriedumu, 2019. gada 28. februāris, Bene Factum, C‑567/17, EU:C:2019:158, 22. punkts un tajā minētā judikatūra). |
|
39 |
No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka etilspirtam, kas denaturēts saskaņā ar dalībvalsts prasībām un kas ir ietverts produktos, kuri ir norādīti kā atšķaidītāji un līdz ar to kā produkti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, nevar liegt Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu no saskaņotā akcīzes nodokļa tā iemesla dēļ, ka šie produkti vismaz daļēji tiek izmantoti cilvēku patēriņam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 28. februāris, Bene Factum, C‑567/17, EU:C:2019:158, 23. punkts). |
|
40 |
Konkrētajā gadījumā, lai gan iesniedzējtiesa būtībā norāda, ka apstāklis, ka P. ir izrādījusi rūpības trūkumu, pārdodot tās ražotos produktus, varēja izraisīt šo produktu izmantošanu cilvēku patēriņam, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu arī izriet, ka minētie produkti, kurus P. pārdeva ar nosaukumiem “RRK 5” un “RRK 12”, tika pārdoti kā atšķaidītāji. Turklāt, neskarot pārbaudi, kas jāveic iesniedzējtiesai, nekas neliecina par to, ka personas, kas tās attiecīgā gadījumā pērk lietošanai pārtikā, nezināja, ka tās pērk produktus, kas tiek tirgoti kā atšķaidītāji. |
|
41 |
Tādējādi nešķiet, ka pasākumi, ko P. ir veikusi saistībā ar pamatlietā aplūkoto produktu tirdzniecību, būtu lieguši tos raksturot kā atšķaidītājus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. |
|
42 |
Proti, neskarot nodokļu nemaksāšanas, apiešanas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, kas ir pamats Direktīvas 92/83 27. panta 5. punkta piemērošanai, iespējamie pasākumi, kurus attiecīgo produktu ražotājs veic attiecībā uz to tirdzniecību, ja vien tie neliedz norādīt tos kā produktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, nevar liegt šim ražotājam piešķirt šī paša panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu no akcīzes nodokļa (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 28. februāris, Bene Factum, C‑567/17, EU:C:2019:158, 30. punkts). Proti, tieši noteikumi par nodokļu nemaksāšanas, apiešanas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem ļauj risināt situācijas, kurās attiecīgo preču faktiskais izmantošanas mērķis atšķiras no to paredzētā izmantošanas mērķa. |
|
43 |
No tā izriet, ka Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka nodokļa maksātājam, kurš ražo produktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam un kas satur ar akcīzes nodokli apliekamu etilspirtu, piemēram, atšķaidītājus, nevar atteikt piešķirt tajā paredzēto atbrīvojumu no saskaņotā akcīzes nodokļa tikai tā iemesla dēļ, ka šis nodokļa maksātājs zināja vai tam bija jāzina, ka minētie produkti tiek izmantoti cilvēku patēriņam. |
Par tiesāšanās izdevumiem
|
44 |
Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Vispārējai tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi. |
|
Ar šādu pamatojumu VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta piecu tiesnešu sastāvā) nospriež: |
|
|
|
Sampol Pucurull Pynnä Laitenberger Stancu Valasidis Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2026. gada 8. jūlijā. [Paraksti] |
( *1 ) Tiesvedības valoda – poļu.