<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-670/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0670</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:272">EU:C:2020:272</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20200402">2.4.2020</DATE>. – Lieta C‑670/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Comune di Gesturi</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (astotā palāta)</P><P><DATE ISO="20200402">2020. gada 2. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – itāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Sociālā politika</KEYWORD><KEYWORD>Vienlīdzīgas attieksmes princips nodarbinātības un profesijas jomā</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2000/78/EK</KEYWORD><KEYWORD>Pilnīgs aizliegums diskriminēt vecuma dēļ</KEYWORD><KEYWORD>Publisks uzaicinājums izteikt ieinteresētību</KEYWORD><KEYWORD>Dalības nosacījumi</KEYWORD><KEYWORD>Publiskajā vai privātajā sektorā strādājušu pensionāru izslēgšana</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑670/18</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per la Sardegna</HT> (Sardīnijas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2018. gada 21. februārī un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20181029">2018. gada 29. oktobrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">CO</HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Comune di Gesturi,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (astotā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja L. S. Rosi [<HT TYPE="ITALIC">L. S. Rossi</HT>], tiesneši J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>] un F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>] (referents),</P><P>ģenerāladvokāts: M. Špunars [<HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT>],</P><P>sekretārs: R. Skjāno [<HT TYPE="ITALIC">R. Schiano</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20191114">2019. gada 14. novembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>CO vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. L. Machiavelli</HT>, <HT TYPE="ITALIC">F. Cocco Ortu</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Tronci</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Palmieri</HT>, pārstāve, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">M. Santoro</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Jacoangeli</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati delle Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Grieķijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E.‑M. Mamouna</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B.‑R. Killmann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Valero</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2000/78/EK (<DATE ISO="20001127">2000. gada 27. novembris</DATE>), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="303" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 303, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>), 1. un 2. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp CO un <HT TYPE="ITALIC">Comune di Gesturi</HT> (Džesturi pašvaldība, Itālija) saistībā ar tādu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību par izpētes un konsultāciju pienākumu veikšanu, kurā no dalības procedūrā ir izslēgti pensionāri.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2000/78 1. pantu tās mērķis ir attiecībā uz nodarbinātību un profesiju noteikt sistēmu, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas, uzskatu, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ nolūkā dalībvalstīs īstenot vienlīdzīgas attieksmes principu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 2. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šajā direktīvā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>vienlīdzīgas attieksmes princips<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> nozīmē to, ka nav ne tiešas, ne netiešas diskriminācijas, kuras pamatā ir jebkurš 1. pantā minēts iemesls.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šā panta 1. punktā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>uzskata, ka tiešā diskriminācija notiek tad, ja salīdzināmā situācijā pret vienu personu izturas, ir izturējušies vai izturētos sliktāk nekā pret citu personu jebkura 1. [pantā] minēta iemesla dēļ;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pieņem, ka netiešā diskriminācija notiek tad, ja acīmredzami neitrāla noteikuma, kritērija vai prakses dēļ personas, kuras atbalsta konkrētu reliģiju vai uzskatus, kurām ir konkrēta invaliditāte, konkrēts vecums vai konkrēta seksuālā orientācija, atrodas konkrētā nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar otru personu, ja vien:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>šis noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnota ar likumīgu mērķi un ja vien nav pienācīgi un vajadzīgi līdzekļi šā mērķa sasniegšanai [..]</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Piemērošanas joma<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Nepārsniedzot [Eiropas Savienības] kompetenci, šo direktīvu piemēro visām personām gan valsts, gan privātajā sektorā, tostarp valsts iestādēs, attiecībā uz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>nosacījumiem darba, pašnodarbinātības un profesijas iegūšanai, to skaitā atlases kritērijiem un darbā pieņemšanas nosacījumiem, lai kāda būtu darbības nozare, un visos profesionālās hierarhijas līmeņos, ietverot paaugstināšanu amatā;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>nodarbinātīb[as] un darba nosacījumiem, to skaitā atlaišanu un atalgojumu;</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="3"?><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 4. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Neatkarīgi no 2. panta 1. un 2. punkta dalībvalstis var paredzēt, ka dažāda attieksme, kuras pamatā ir īpašība, kas saistīta ar jebkuru no 1. pantā minētajiem iemesliem, neveido diskrimināciju, ja attiecīgo profesionālo darbību būtības dēļ vai tajā sakarā, kurā tās veic, no šādas īpašības izriet īsta un izšķirīga prasība attiecībā uz profesiju ar noteikumu, ka mērķis ir likumīgs un prasība ir proporcionāla.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Direktīvas 2000/78 6. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Tādas dažādas attieksmes attaisnojums, kuras pamatā ir cilvēka vecums<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta dalībvalstis var paredzēt, ka dažāda attieksme, kuras pamatā ir vecums, neveido diskrimināciju, ja attiecīgās valsts tiesību kontekstā tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota ar likumīgu mērķi, tostarp likumīgu nodarbinātības politiku, darba tirgu un profesionālās izglītības mērķiem, un ja šā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi.</P><P>Šāda dažāda attieksme cita starpā var ietvert:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>to, ka nosaka īpašus nosacījumus darba un profesionālās izglītības iespējām, nodarbinātības un profesijas nosacījumus, tostarp atlaišanas un atalgošanas nosacījumus jauniešiem, vecākiem strādniekiem un personām, kuru apgādībā ir citas personas, lai veicinātu viņu profesionālo integrāciju vai nodrošinātu aizsardzību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>to, ka nosaka minimālos nosacījumus attiecībā uz vecumu, profesionālo pieredzi vai darba stāžu, lai iegūtu darbu vai konkrētas ar to saistītas priekšrocības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>to, ka nosaka maksimālo vecumu pieņemšanai darbā, pamatojoties uz izglītības prasībām attiecīgajam amatam vai uz vajadzību pēc saprātīga darba laikposma pirms pensijas.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Decreto-legge 6 luglio 2012, n. 95, convertito con modificazioni dalla legge 7 agosto 2012, n. 135</HT> (<DATE ISO="20120706">2012. gada 6. jūlija</DATE> Dekrētlikums Nr. 95, kas ar grozījumiem pārveidots par likumu ar <DATE ISO="20120807">2012. gada 7. augusta</DATE> Likumu Nr. 135 (<DATE ISO="20120706">2012. gada 6. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 156 kārtējais pielikums)), 5. panta 9. punktā redakcijā, kura grozīta ar <HT TYPE="ITALIC">decreto-legge 24 guigno 2014, n. 90, convertito dalla legge 11 agosto 2014, n. 114</HT> (<DATE ISO="20140624">2014. gada 24. jūnija</DATE> Dekrētlikums Nr. 90, kas pārveidots par likumu ar <DATE ISO="20140811">2014. gada 11. augusta</DATE> Likumu Nr. 114 (<DATE ISO="20140818">2014. gada 18. augusta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 190 kārtējais pielikums)) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Dekrētlikums Nr. 95/2012<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>) 6. pantu, ir regulēts tas, kā valsts pārvaldes iestādēm ir jāveic izpētes un konsultāciju pienākumu uzticēšana, un tām ir aizliegta tostarp šādu pienākumu uzticēšana pensionāriem, kuri ir strādājuši privātajā un publiskajā sektorā. Tām tāpat ir aizliegts šiem pensionāriem uzticēt uzraudzības vai vadības amatus vai amatus šo iestāžu vadības struktūrās, kā arī to kontrolētajās institūcijās un sabiedrībās, izņemot vietējo pašpārvaldes institūciju padomju locekļu un noteiktu institūciju locekļu vai vēlēto struktūru pārstāvju pienākumus. Tomēr ir pieļauts, ka šie amati, pienākumi un sadarbība tiem var tikt uzticēti brīvprātīgā darba ietvaros. Turklāt attiecībā uz uzraudzības un vadības amatiem un ievērojot to brīvprātīgo raksturu, ir precizēts, ka pilnvaru termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu, un tas vienā iestādē nevar tikt ne pagarināts, ne atjaunots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><DATE ISO="20171228">2017. gada 28. decembrī</DATE> Džesturi pašvaldība publicēja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību nolūkā uzticēt izpētes un konsultāciju pienākumu veikšanu pašvaldības reciklēšanas centram.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Attiecībā uz dalības nosacījumiem šajā uzaicinājumā izteikt ieinteresētību bija ietverta klauzula, kurā bija prasīts, lai pretendenti atbilstu šādiem nosacījumiem: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Augstskolas diploms medicīnā un ķirurģijā – Specializācija higiēnā – Apliecināta vismaz piecu gadu darba pieredze vadības amatā <HT TYPE="ITALIC">Servizio Sanitario Nazionale</HT> [Valsts veselības aprūpes dienestā, Itālija] – Nedrīkst būt pensionējies privātā vai publiskā sektora bijušais darbinieks<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Lai gan CO atbilda visām minētajā uzaicinājumā izteikt ieinteresētību noteiktajām profesionālajām prasībām, viņam netika atļauts piedalīties procedūrā, jo viņš ir pensionārs, kas ir strādājis publiskajā sektorā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Uzskatīdams, ka klauzula, ar kuru no iespējami pielaižamo pretendentu loka ir izslēgti pensionāri, rada netiešu diskrimināciju vecuma dēļ un tāpēc ir jāatzīst par prettiesisku vai pat spēkā neesošu, CO pamatlietā aplūkoto uzaicinājumu izteikt ieinteresētību pārsūdzēja <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per la Sardegna</HT> (Sardīnijas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Savā prasībā prasītājs pamatlietā uzsver, ka minētā Dekrētlikuma Nr. 95/2012 5. panta 9. punkts, ar kuru valsts pārvaldes iestādēm ir aizliegts uzticēt izpētes un konsultāciju pienākumus pensionāriem, kas ir strādājuši privātajā un publiskajā sektorā, ir jāatceļ kā tāds, kas ir pretrunā Direktīvai 2000/78. Turklāt ar šo tiesību normu esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pants. Minētais prasītājs apgalvo, ka ar pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu ir radīta netieša diskriminācija, ko nevar attaisnot ne ar kādu likumīgu mērķi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai nav skaidrības par valsts tiesību normas saderību ar Direktīvas 2000/78 1. un 2. pantu. Ja runa tiešām būtu par netiešu diskrimināciju, tā pauž šaubas par iespējama attaisnojuma esamību šīs direktīvas 6. panta izpratnē. Esot maz ticams, ka izpētes un konsultāciju pienākumus, kuriem piemīt zināma sarežģītība un kuru veikšanai ir vajadzīga zināma pieredze, varētu īstenot personas, kas ir savas profesionālās karjeras sākumposmā. Pasākums, ar kuru no šādu pienākumu uzticēšanas ir izslēgti pensionāri, līdz ar to neesot atbilstošs no izvirzītā mērķa viedokļa, proti, sekmēt personāla mainību, pieņemot darbā gados jaunākas personas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per la Sardegna</HT> (Sardīnijas Reģionālā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Vai Direktīvas [2000/78] 1. un 2. pantā paredzētais nediskriminācijas princips nepieļauj tādu tiesību normu, kāda ir Dekrētlikuma Nr. [95/2012] 5. panta 9. punkts, kurā valsts iestādēm ir paredzēts aizliegums uzticēt izpētes un konsultāciju pienākumus personām, kas ir pensionējušies privātā vai publiskā sektora bijušie darbinieki?<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīva 2000/78 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru valsts pārvaldes iestādēm ir aizliegts uzticēt izpētes un konsultāciju pienākumus pensionāriem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Iesākumā attiecībā uz prasītāja pamatlietā izvirzīto argumentu saistībā ar to, ka iesniedzējtiesa nav izvērtējusi jautājumu no pakalpojumu sniegšanas brīvības viedokļa, ir jāatgādina, ka uz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurš bez izšķirības ir piemērojams Itālijas pilsoņiem un citu dalībvalstu pilsoņiem, tiesību normas attiecībā uz LESD garantētajām pamatbrīvībām principā var attiekties tikai tad, ja šis regulējums ir piemērojams situācijām, kam ir saikne ar tirdzniecību starp dalībvalstīm (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150611">2015. gada 11. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlington Hungary</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑98/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:386">EU:C:2015:386</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190604">2019. gada 4. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pólus Vegas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑665/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:477">EU:C:2019:477</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Taču šajā lietā nav šāds gadījums, jo visi pamatlietas apstākļi attiecas tikai uz vienas dalībvalsts, proti, Itālijas Republikas, teritoriju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu, ir jāpārbauda, vai pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums ietilpst Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomā un, ja atbilde ir apstiprinoša, vai ar šo regulējumu ir radīta tāda atšķirīga attieksme vecuma dēļ, kura attiecīgajā gadījumā no minētās direktīvas 6. panta viedokļa var būt attaisnota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Pirmkārt, runājot par jautājumu, vai pamatlietā aplūkojamais tiesiskais regulējums ietilpst Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomā, ir jāuzsver, ka gan no šīs direktīvas nosaukuma un preambulas, gan arī no tās satura un mērķa izriet, ka tā ir vērsta uz to, lai noteiktu vispārēju sistēmu, kas nodrošinātu ikvienai personai vienlīdzīgu attieksmi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>nodarbinātības un profesijas jomā<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>, sniedzot tai efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju, kuras pamatā ir jebkurš no šīs direktīvas 1. pantā minētajiem iemesliem, tostarp vecums (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090618">2009. gada 18. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hütter</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑88/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:381">EU:C:2009:381</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101012">2010. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ingeniørforeningen i Danmark</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑499/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:600">EU:C:2010:600</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Turklāt no Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta izriet, ka to piemēro Savienībai piešķirto kompetenču ietvaros <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>visām personām gan valsts, gan privātajā sektorā, tostarp valsts iestādēs<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> attiecībā uz, pirmkārt, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>nosacījumiem darba [..] iegūšanai, to skaitā atlases kritērijiem<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>, un, otrkārt, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>nodarbinātību un darba nosacījumiem, to skaitā atlaišanu un atalgojumu<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090618">2009. gada 18. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hütter</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑88/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:381">EU:C:2009:381</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100112">2010. gada 12. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Petersen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑341/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:4">EU:C:2010:4</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Ar valsts tiesisko regulējumu, ar kuru valsts iestādēm ir vispārīgi aizliegts uzticēt izpētes un konsultāciju pienākumus personām gan no privātā, gan publiskā sektora tāpēc, ka tās ir pensionējušās, šīs personas tiek izslēgtas no visiem darbā pieņemšanas procesiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka šāds tiesiskais regulējums tieši ietekmē attiecīgo personu darba attiecību izveidi un vēl jo vairāk zināmu profesionālo darbību veikšanu un līdz ar to ir jāuzskata par tādu, ar ko tiek paredzēti noteikumi attiecībā uz nosacījumiem darba iegūšanai Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Šajos apstākļos pamatlietā aplūkotais tiesiskais regulējums ietilpst Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Otrkārt, runājot par jautājumu, vai ar šo tiesisko regulējumu ir radīta atšķirīga attieksme vecuma dēļ Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punkta izpratnē, ir jāatgādina, ka saskaņā ar šo tiesību normu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>šajā direktīvā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>vienlīdzīgas attieksmes princips<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> nozīmē, ka nav ne tiešas, ne netiešas diskriminācijas, kuras pamatā ir jebkurš [šīs direktīvas] 1. pantā minēts iemesls<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>. Minētās direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir precizēts, ka šī 2. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām tieša diskriminācija notiek tad, ja salīdzināmā situācijā vienai personai piemēro nelabvēlīgāku attieksmi nekā citai personai jebkura no šīs pašas direktīvas 1. pantā minētajiem iemesliem dēļ. Saskaņā ar Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu netieša diskriminācija notiek tad, ja acīmredzami neitrāla noteikuma, kritērija vai prakses dēļ personām, kurām ir konkrēts vecums, var tikt radīta konkrēta nelabvēlīga situācija salīdzinājumā ar citām personām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šajā gadījumā ir jānorāda – ir tiesa, ka Dekrētlikuma Nr. 95/2012 5. pantā nav tieši norādīts noteikts vecums. Izslēgšana no dalības procedūrā saistībā ar uzaicinājumu izteikt ieinteresētību par valsts pārvaldes iestāžu uzticētu izpētes un konsultāciju pienākumu veikšanu attiecas uz visiem pensionāriem, lai gan vecums, no kura tie ir varējuši saņemt vecuma pensiju, visām šīm personām nav vienāds un saskaņā ar Itālijas valdības tiesas sēdē sniegtajiem apsvērumiem var būt no 60 līdz<?PAGE NO="6"?> 75 gadiem. Tomēr atsauces dēļ uz vecuma pensiju pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums ir netieši balstīts uz kritēriju, kas ir saistīts ar vecumu, jo vecuma pensijas saņemšana ir atkarīga no tā, ka ir pabeigts zināms darba gadu skaits, un nosacījuma, ka ir sasniegts zināms vecums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Ir jāuzskata, ka ar valsts tiesisko regulējumu, ar kuru pensionāriem ir aizliegts piedalīties procedūrā saistībā ar uzaicinājumu izteikt ieinteresētību par valsts pārvaldes iestāžu uzticētu izpētes un konsultāciju pienākumu veikšanu, šīm personām ir noteikta nelabvēlīgāka attieksme par to, kas ir paredzēta visām tām personām, kuras vēl veic profesionālo darbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Tādējādi ar šādu tiesisko regulējumu ir radīta netieša diskriminācija attiecīgās personas vecuma dēļ atšķirībā no tiesiskā regulējuma, kas tika aplūkots lietā, kura bija pamatā <DATE ISO="20150521">2015. gada 21. maija</DATE> spriedumam <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SCMD</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑262/14</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:336">EU:C:2015:336</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un kas bija piemērojams atkarībā no statusa vai sociālās un nodarbinātības kategorijas, kurai valsts mērogā piederēja attiecīgā persona, aizliedzot saņemtās vecuma pensijas un no profesionālās darbības gūto ienākumu kumulāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka ar pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu ir radīta netieša atšķirīga attieksme vecuma dēļ Direktīvas 2000/78 1. panta, to skatot kopā ar 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu, izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Treškārt, attiecībā uz jautājumu, vai šī atšķirīgā attieksme no Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta viedokļa var būt attaisnota, ir jānorāda, ka šī panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka atšķirīga attieksme, kuras pamatā ir vecums, neveido diskrimināciju, ja attiecīgās valsts tiesību kontekstā tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota ar likumīgu mērķi, tostarp likumīgiem nodarbinātības politikas, darba tirgus un profesionālās izglītības mērķiem, un ja līdzekļi šī mērķa sasniegšanai ir atbilstīgi un vajadzīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Minētajā 6. pantā ir precizēts arī, ka šī atšķirīgā attieksme var ietvert tostarp īpašu nosacījumu darba iegūšanai noteikšanu gados jaunām personām vai maksimālā vecuma noteikšanu pieņemšanai darbā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pamatlietā aplūkotā valsts tiesiskā regulējuma mērķis ir nodrošināt personāla mainību, pieņemot darbā gados jaunas personas. Turklāt no Itālijas valdības rakstveida apsvērumiem izriet, ka ar Dekrētlikuma Nr. 95/2012 5. pantu ir izvirzīts divkāršs mērķis, proti, pirmkārt, īstenot efektīvu publisko izdevumu pārskatīšanu, samazinot valsts pārvaldes darbības izmaksas, tomēr neapdraudot pilsoņiem sniegto pakalpojumu būtību, un, otrkārt, veicināt valsts pārvaldes iestāžu personāla vidējā vecuma samazināšanos, sekmējot gados jaunāku personu piekļuvi darbam civildienestā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā ziņā uzreiz ir jāatgādina, ka vienlaicīga atsaukšanās uz vairākiem mērķiem, kuri vai nu ir cits ar citu saistīti, vai arī ir sarindoti pēc nozīmīguma, nav šķērslis likumīga mērķa Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta izpratnē pastāvēšanai (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110721">2011. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fuchs</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Köhler</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑159/10 un C‑160/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:508">EU:C:2011:508</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Turklāt, lai gan ar budžetu saistīti apsvērumi var pamatot dalībvalsts izvēli sociālās politikas jomā un ietekmēt sociālās aizsardzības pasākumu, ko tā vēlas pieņemt, raksturu vai apjomu, tie tomēr paši par sevi nevar būt ar šo politiku sasniedzamais mērķis (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka efektīvas publisko izdevumu samazināšanas mērķis – tā kā Dekrētlikuma Nr. 95/2012 5. pants pieder pie pasākumiem, kas vispārējā ekonomiskajā kontekstā ir nepieciešami Itālijas valsts pārvaldes pārmērīgu deficītu samazināšanai, un tā uzdevums, konkrētāk, ir darba algu un vecuma pensiju, kuru avots ir valsts līdzekļi, kumulācijas novēršana, – var ietekmēt nodarbinātības aizsardzības pasākumu raksturu un apjomu, bet pats par sevi nevar būt likumīgs mērķis.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Attiecībā uz mērķi nodrošināt ekonomiski aktīvā personāla vidējā vecuma samazināšanos ir jāatgādina, ka šāda ar nodarbinātības politiku saistīta vispārējo interešu mērķa likumība, saprātīgi vērtējot, nevar tikt apšaubīta, jo tas pieder pie Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta pirmajā daļā konkrēti minētajiem mērķiem, un atbilstoši LES 3. panta 3. punkta pirmajai daļai augsta nodarbinātības līmeņa veicināšana ir viens no Eiropas Savienības izvirzītajiem mērķiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071016">2007. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Palacios de la Villa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑411/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:604">EU:C:2007:604</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas judikatūru nodarbinātības veicināšana neapstrīdami ir likumīgs dalībvalstu sociālās vai nodarbinātības politikas mērķis, it īpaši, ja runa ir par zināmu darba ņēmēju kategoriju iesaistīšanās darba dzīvē iespēju uzlabošanu, it īpaši sekmējot iespēju īstenot profesiju gados jaunām personām (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071016">2007. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Palacios de la Villa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑411/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:604">EU:C:2007:604</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170719">2017. gada 19. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Abercrombie &amp; Fitch Italia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑143/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:566">EU:C:2017:566</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Konkrētāk, kā izņēmums no diskriminācijas vecuma dēļ aizlieguma principa ir attaisnota atšķirīgas attieksmes ieviešana saistībā ar nosacījumiem darba iegūšanai, ja izvirzītais mērķis ir līdzsvarotas vecuma struktūras starp gados jaunajiem ierēdņiem un gados vecākiem ierēdņiem noteikšana, lai sekmētu gados jaunu personu pieņemšanu darbā un paaugstināšanu amatā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110721">2011. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fuchs</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Köhler</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑159/10 un C‑160/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:508">EU:C:2011:508</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Līdz ar to nodarbinātības politikas mērķi, kas ir izvirzīti ar pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu, ir jāuzskata par tādiem, kuri var objektīvi un saprātīgi attaisnot atšķirīgu attieksmi vecuma dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Vēl saskaņā ar Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta pirmās daļas formulējumu ir jāpārbauda, vai pasākumi, kas ir īstenoti, lai sasniegtu šos mērķus, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>atbilstīgi un vajadzīgi<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tādējādi ir jāpārbauda, vai Dekrētlikuma Nr. 95/2012 5. pants pieļauj likumdevēja izvirzīto nodarbinātības politikas mērķu sasniegšanu, tomēr pārmērīgi neapdraudot to pensionāru likumīgās intereses, kuriem šīs tiesību normas dēļ ir liegta iespēja tikt atkal pieņemtiem darbā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, ne tikai izvēloties, kuru no visiem sociālās un nodarbinātības politikas jomā noteiktajiem mērķiem censties sasniegt, bet arī nosakot pasākumus, ar kuriem šo mērķi var īstenot (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051122">2005. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mangold</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑144/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:709">EU:C:2005:709</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071016">2007. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Palacios de la Villa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑411/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:604">EU:C:2007:604</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tomēr ar šo rīcības brīvību nedrīkst atņemt jēgu diskriminācijas vecuma dēļ aizlieguma principa īstenošanai (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101012">2010. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ingeniørforeningen i Danmark</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑499/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:600">EU:C:2010:600</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Turklāt kompetentajām dalībvalstu iestādēm ir jāatrod pareizais līdzsvars starp dažādajām pastāvošajām interesēm (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071016">2007. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Palacios de la Villa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑411/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:604">EU:C:2007:604</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums ir jāinterpretē Pamattiesību hartas 15. panta 1. punktā atzīto tiesību strādāt kontekstā. No tā izriet, ka īpaša nozīme ir jāpiešķir gados vecāku darba ņēmēju līdzdalībai profesionālajā dzīvē, kā arī ekonomiskajā, kultūras un sociālajā dzīvē. Šo personu dalības darba dzīvē turpināšana tostarp veicina darbaspēka dažādību. Tomēr interese turpināt minēto personu nodarbinātību ir jāņem vērā, ievērojot citas, iespējams, atšķirīgas intereses (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110721">2011. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fuchs</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Köhler</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑159/10 un C‑160/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:508">EU:C:2011:508</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120705">2012. gada 5. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hörnfeldt</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑141/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:421">EU:C:2012:421</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jānoskaidro, vai likumdevējs, īstenojot savu plašo rīcības brīvību sociālās un nodarbinātības politikas jomā, ir mēģinājis sasniegt līdzsvaru starp vēlmi sekmēt gados jaunu darba ņēmēju iespēju iegūt darbu un gados vecāku personu tiesību strādāt ievērošanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Runājot par minēto mērķi, kas vispārīgi ir nodarbināto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidējā vecuma samazināšanās, var apgalvot, ka šāds mērķis nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, jo, saprātīgi vērtējot, var paredzēt atteikt tādu pensionāru pieņemšanu darbā, kuri ir beiguši savu profesionālo dzīvi un saņem vecuma pensiju, lai veicinātu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pilnīgu nodarbinātību vai sekmētu gados jaunāku personu piekļuvi darba tirgum.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Turpretim, kā ir norādījusi iesniedzējtiesa, nav droši zināms, ka pamatlietā aplūkotais pasākums, ar kuru pensionāriem ir aizliegts piedalīties procedūrās saistībā ar uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību par izpētes un konsultāciju pienākumu uzticēšanu, faktiski ļauj uzlabot gados jaunāko personu iesaistīšanos darba dzīvē. Tā kā izpētes un konsultāciju pienākumu izpilde var izrādīties problemātiska un sarežģīta, gados vecāka persona, ņemot vērā tās gūto pieredzi, visdrīzāk ir labāk piemērota tai uzticētā pienākuma izpildei. Tādējādi tās pieņemšanai darbā ir pozitīva ietekme gan attiecībā uz valsts pārvaldes iestādi, kura ir izsludinājusi uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, gan no vispārējo interešu viedokļa. Lai gan ekonomiski aktīvā personāla vidējā vecuma samazināšanās var īstenoties gadījumā, ja personas, kurām jau ir zināma pieredze pauž interesi par šādu pienākumu izpildi, tādējādi ļaujot gados jaunākiem darba ņēmējiem, kas stāsies viņu atbrīvotajās darba vietās, piekļūt darba tirgum, vēl ir nepieciešams, lai šie izpētes un konsultāciju pienākumi nebūtu atsevišķi darba uzdevumi uz noteiktu laiku, kuri nesniedz nekādu vēlāku karjeras izaugsmes iespēju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Turklāt būtu jāpārbauda, vai ar pamatlietā aplūkoto aizliegumu nav pārsniegts izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešamais, pārmērīgi apdraudot pensionāru likumīgās prasības, jo tas ir balstīts tikai uz kritēriju par vecumu, kas ļauj saņemt vecuma pensiju, un tajā nav ņemts vērā tas, vai vecuma pensijas – kuras pēc savas profesionālās karjeras beigām saņem attiecīgās personas – apmērs ir vai nav saprātīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Taču vecuma pensijas, ko var saņemt attiecīgās personas, apmēra ņemšanai vērā būtu nozīme, jo pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums ļauj šīm personām ieņemt uzraudzības un vadības amatus uz noteiktu laiku brīvprātīgā darba ietvaros atbilstoši ar budžetu saistītajiem apsvērumiem, uz ko atsaucas Itālijas valdība, paralēli ar nodarbinātības politikas mērķi, kura pamatā ir ekonomiski aktīvā personāla vidējā vecuma samazināšanās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Valsts tiesai, kurai vienīgajai ir kompetence izvērtēt pamatlietas apstākļus un interpretēt valsts tiesību aktus, ir jāpārbauda, vai attiecībā uz pensionāriem noteiktais aizliegums piedalīties procedūrā saistībā ar uzaicinājumu izteikt ieinteresētību nolūkā uzticēt izpētes un konsultāciju pienākumu veikšanu ir piemērots tam, lai garantētu izvirzītā mērķa sasniegšanu un patiešām atbilst centieniem sasniegt šo mērķi saskaņoti un sistemātiski (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090310">2009. gada 10. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hartlauer</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑169/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:141">EU:C:2009:141</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100112">2010. gada 12. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Petersen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑341/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:4">EU:C:2010:4</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Šajā kontekstā tai ir jāpārbauda it īpaši, vai ar iespēju uzticēt uzraudzības un vadības amatus, kuri tiek ieņemti brīvprātīgā darba ietvaros, patiesībā netiek īstenots budžeta politikas mērķis, kas ir izvirzīts ar pamatlietā aplūkoto tiesisko regulējumu un ir pretrunā nodarbinātības politikas mērķim, kura pamatā ir ekonomiski aktīvā personāla vidējā vecuma samazināšanās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 2000/78, it īpaši tās 2. panta 2. punkts, 3. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru valsts pārvaldes iestādēm ir aizliegts uzticēt izpētes un konsultāciju pienākumus pensionāriem, ja, pirmkārt, ar šo regulējumu ir izvirzīts likumīgs nodarbinātības politikas un darba tirgus mērķis un, otrkārt, šī mērķa īstenošanai izmantotie līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamatlietā tas faktiski tā ir.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes Direktīva 2000/78/EK (<DATE ISO="20001127">2000. gada 27. novembris</DATE>), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, it īpaši tās 2. panta 2. punkts, 3. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru valsts pārvaldes iestādēm ir aizliegts uzticēt izpētes un konsultāciju pienākumus pensionāriem, ja, pirmkārt, ar šo regulējumu ir izvirzīts likumīgs nodarbinātības politikas un darba tirgus mērķis un, otrkārt, šī mērķa īstenošanai izmantotie līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamatlietā tas faktiski tā ir.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>