EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.4.2018

COM(2018) 196 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par to, lai noslēgtu brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku

14.-A PIELIKUMS

Šķīrējtiesas reglaments

Vispārīgi noteikumi

1.    Četrpadsmitajā nodaļā (Strīdu izšķiršana) un šajā pielikumā:

–    “konsultants” ir persona, kuru puse ir nolīgusi, lai to konsultētu vai tai palīdzētu saistībā ar šķīrējtiesas kolēģijas procesu;

–     “šķīrējtiesnesis” ir 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas loceklis; 

–     “palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šķīrējtiesnesim;

–     “prasītāja puse” ir jebkura puse, kura saskaņā ar 14.4 pantu (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju;

–     “atbildētāja puse” ir puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj 14.2. panta (Darbības joma) noteikumus;

–     “šķīrējtiesas kolēģija” ir atbilstīgi nolīguma 14.5. pantam (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izveidota šķīrējtiesas kolēģija;

–     “puses pārstāvis” ir puses valsts pārvaldes departamenta vai aģentūras, vai cita publisko tiesību subjekta nodarbināta vai iecelta persona, kas pārstāv pusi strīdā par kādu no šā nolīguma noteikumiem.

2.    Šo pielikumu piemēro strīdu izšķiršanas procesam atbilstīgi četrpadsmitajai nodaļai (Strīdu izšķiršana), ja vien puses nevienojas citādi.

3.    Ja vien nav saskaņots citādi, atbildētājas puses pārziņā ir strīdu izšķiršanas procesa loģistika un jo īpaši tiesas sēžu organizēšana. Puses vienādās daļās sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp šķīrējtiesnešu izdevumus.

Paziņojumi

4.    Puses un šķīrējtiesas kolēģija nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus pierādīšanas līdzekļus vai citus dokumentus pa elektronisko pastu, kopiju tajā pašā dienā nogādājot pa faksu, ar ierakstītu vēstuli, pa kurjerpastu, ar piegādi pret parakstu par saņemšanu vai jebkuriem citiem telesakaru līdzekļiem, kas reģistrē nosūtīšanu. Ja vien netiek pierādīts citādi, elektroniskā pasta vēstule ir uzskatāma par saņemtu nosūtīšanas dienā.

5.    Puse iesniedz katra rakstiski iesniegta pierādīšanas līdzekļa un atspēkojuma kopiju katram šķīrējtiesnesim un vienlaicīgi arī otrai pusei. Iesniedz arī drukātu dokumenta eksemplāru.

6.    Visus paziņojumus adresē attiecīgi Singapūras tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Ziemeļamerikas un Eiropas departamenta direktoram un Eiropas Savienības Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam.

7.    Ja vien otra puse neiebilst, sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiski iesniegtajos pierādīšanas līdzekļos vai citos dokumentos saistībā ar lietas izskatīšanu šķīrējtiesas kolēģijā var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

8.    Ja dokumenta iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir Singapūras vai Savienības oficiālā brīvdiena, minēto dokumentu var iesniegt nākamajā darbdienā.

9.    Atkarībā no apstrīdēto noteikumu tēmas visu to pieprasījumu un paziņojumu kopijas, kas adresēti Tirdzniecības komitejai saskaņā ar četrpadsmito nodaļu (Strīdu izšķiršana), nosūta arī pārējām attiecīgajām specializētajām komitejām, kuras izveidotas atbilstīgi nolīgumam.

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

10.    a)    Ja atbilstīgi 14.5. pantam (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) vai šā pielikuma 22., 24. vai 51. punktam šķīrējtiesnešus izraugās lozējot, lozēšanā ir tiesības piedalīties abu pušu pārstāvjiem.

b)    Ja vien puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju septiņu dienu laikā no tās izveidošanas dienas, lai vienotos par jautājumiem, ko puses vai šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgiem, tai skaitā par šķīrējtiesnešu atalgojumu un viņiem atlīdzināmajiem izdevumiem. Šķīrējtiesneši un pušu pārstāvji var piedalīties šajā sanāksmē telefoniski vai videokonferences veidā.

11.    a)    Ja vien puses septiņu dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģijas pilnvaras ir šādas:

“ņemot vērā attiecīgos nolīguma noteikumus, izskatīt saskaņā ar 14.4. pantu iesniegtajā šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas pieprasījumā minēto jautājumu; lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar 14.2. pantā minētajiem noteikumiem, izdarot juridiskus atzinumus un/vai atzinumus par faktiem un norādot to pamatojumu; sagatavot nolēmumu saskaņā ar 14.7. un 14.8. pantu”.

b)    Kad puses ir vienojušās par šķīrējtiesas kolēģijas pilnvarām, tās par šo vienošanos nekavējoties informē šķīrējtiesas kolēģiju.

Sākotnēji iesniedzamie pierādīšanas līdzekļi

12.    Prasītāja puse iesniedz sākotnēji iesniedzamos rakstiskos pierādīšanas līdzekļus ne vēlāk kā 20 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas. Atbildētāja puse savu rakstisko atbildi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā no sākotnēji iesniedzamo rakstisko pierādīšanas līdzekļu iesniegšanas.

Šķīrējtiesas kolēģiju darbība

13.    Visas sanāksmes vada šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesas kolēģija var deleģēt priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

14.    Ja vien četrpadsmitajā nodaļā (Strīdu izšķiršana) nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija var veikt savu darbu jebkādā veidā, tostarp pa tālruni, ar faksa sūtījumiem vai ar datorsakariem.

15.    Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija var atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem.

16.    Vienīgi šķīrējtiesas kolēģija veic nolēmumu sagatavošanu un šo pienākumu nedeleģē.

17.    Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas četrpadsmitā nodaļa (Strīdu izšķiršana) un tās pielikumi, šķīrējtiesas kolēģija pēc apspriešanās ar pusēm var rīkoties saskaņā ar jebkādu piemērotu procedūru, kura ir saderīga ar minētajiem noteikumiem.

18.    Ja šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgu mainīt kādu procesā ievērojamu termiņu vai procesa laikā veikt citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā rakstiski informē puses par šādu izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem, norādot vajadzīgo termiņu vai pielāgojumu.

Aizstāšana

19.    Ja šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, tiek atcelts no amata vai ir jānomaina, viņa aizstājēju izraugās saskaņā ar 14.5. pantu (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide). 

20.    Ja kāda puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām 14.-B pielikumā (“Rīcības kodekss”) un šā iemesla dēļ viņš ir jāaizstāj, šai pusei par to būtu jāinformē otra puse 15 dienu laikā no dienas, kad kļuvuši zināmi apstākļi, kas apliecina šķīrējtiesneša neatbilstību rīcības kodeksam.

21.    Ja kāda puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis, kurš nav priekšsēdētājs, neatbilst rīcības kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, aizstāj šo šķīrējtiesnesi, izraugoties aizstājēju atbilstīgi 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izklāstītajai kārtībai.

22.    Ja puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša aizstāšanas nepieciešamību, jebkura puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

Ja pēc šāda pieprasījuma priekšsēdētājs nolemj, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām, izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi.

Puse, kura sākotnēji bija izvēlējusies aizstājamo šķīrējtiesnesi, izvēlas vienu šķīrējtiesnesi no atlikušajām personām sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu. Ja šī puse piecu dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja konstatējuma šķīrējtiesnesi neizvēlas, tad Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona desmit dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja konstatējuma izvēlas šķīrējtiesnesi, lozējot no atlikušajām personām sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu.

Ja saraksts, kas izveidots saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu, nav izveidots termiņā, kas noteikts atbilstīgi 14.5. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) 4. punktam, puse, kura sākotnēji bija izvēlējusies aizstājamo šķīrējtiesnesi, vai, ja šī puse to nedara, Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona piecu dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja konstatējuma izvēlas šķīrējtiesnesi,

a)    ja puse nav piedāvājusi kandidātus, no atlikušajām personām, kuras saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu ierosinājusi otra puse;

b)    ja puses nav spējušas vienoties par sarakstu saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu, no personām, kuras puse ir ierosinājusi saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu.

23.    Ja kāda puse uzskata, ka šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, aizstāj priekšsēdētāju, izraugoties aizstājēju atbilstīgi 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izklāstītajai kārtībai. 

24.    Ja puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša aizstāšanas nepieciešamību, jebkura puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai neitrālai trešajai personai. Ja puses nespēj vienoties par neitrālu trešo personu, šo jautājumu nodod izskatīšanai kādai no atlikušajām personām sarakstā, kas minēts 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 1. punktā. Šīs personas uzvārdu izlozē Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona. Šīs personas lēmums par vajadzību aizstāt priekšsēdētāju ir galīgs.

Ja šī persona nolemj, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, puses vienojas par priekšsēdētāja aizstājēju. Ja puses nespēj vienoties par jaunu priekšsēdētāju, Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no atlikušajām personām sarakstā, kas minēts 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 1. punktā. No sarakstā atlikušajām personām attiecīgā gadījumā izslēdz to personu, kura bija nolēmusi, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām. Jauno priekšsēdētāju izvēlas piecu dienu laikā pēc konstatējuma par priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību.

25.    Šķīrējtiesas kolēģijas process tiek atlikts uz laiku, kamēr norisinās šā pielikuma 19., 20., 21., 22., 23. un 24. punktā paredzētās procedūras.

Tiesas sēdes

26.    Priekšsēdētājs, apspriežoties ar pusēm un pārējiem šķīrējtiesas locekļiem, nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un to rakstiski apstiprina pusēm. Šo informāciju dara publiski pieejamu tā puse, kura atbild par procesa loģistisko administrāciju, ja vien sēde nav slēgta tipa sēde. Ja vien kāda puse pret to neiebilst, šķīrējtiesas kolēģija var nolemt tiesas sēdi nerīkot.

27.    Ja vien puses nevienojas citādi, tiesas sēde notiek Briselē, ja prasītāja puse ir Singapūra, un Singapūrā, ja prasītāja puse ir Savienība.

28.    Šķīrējtiesas kolēģija var rīkot papildu tiesas sēdes, ja puses tam piekrīt.

29.    Visi šķīrējtiesneši ir klāt tiesas sēdē visu sēdes laiku

.

30.    Neatkarīgi no tā, vai tiesas sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:

a)    pušu pārstāvji;

b)    pušu konsultanti;

c)    administratīvais personāls, tulki, tulkotāji un tiesu referenti,

d)    šķīrējtiesnešu palīgi.

Šķīrējtiesas kolēģiju drīkst uzrunāt vienīgi pušu pārstāvji un konsultanti.

31.    Katra puse ne vēlāk kā piecas dienas pirms tiesas sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai un vienlaicīgi arī otrai pusei to personu sarakstu, kuras attiecīgās puses vārdā sēdē sniegs mutisku argumentu izklāstu, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies sēdē.

32.    Šķīrējtiesas kolēģijas sēdes ir atklātas, ja vien puses nenolemj, ka tām jābūt daļēji vai pilnībā slēgtām. Ja vien puses nevienojas citādi, gadījumos, kad tiesas sēdes ir atklātas:

a)    publika tās var vērot videotiešraidē atsevišķā vērošanas telpā tajā vietā, kur notiek šķīrējtiesas sēde;

b)    sēdes vērošanai nepieciešama reģistrācija;

c)    vērošanas telpā nav atļauts veikt ne video, ne audio ierakstu, ne arī fotografēt;

d)    šķīrējtiesas kolēģijai ir tiesības izsludināt slēgtu sēdi, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar konfidenciālu informāciju.

Šķīrējtiesas kolēģija organizē slēgtu sēdi, ja kādas puses iesniegtie pierādīšanas līdzekļi un izklāsts ietver konfidenciālu informāciju. Izņēmuma gadījumos šķīrējtiesai ir tiesības jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma organizēt slēgtu sēdi.

33.    Šķīrējtiesas kolēģijas sēdes norise, nodrošinot prasītājai pusei un atbildētājai pusei vienādu atvēlēto laiku, ir šāda.

Izklāsts

a)    prasītājas puses izklāsts;

b)    atbildētājas puses izklāsts.

Argumentu atspēkošana

a)    prasītājas puses veikta argumentu atspēkošana;

b)    atbildētājas puses sniegtā atbilde.

34.    Sēdes laikā šķīrējtiesas kolēģija var jebkurai no pusēm jebkurā laikā uzdot jautājumus.

35.    Šķīrējtiesas kolēģija organizē katras tiesas sēdes protokolēšanu un protokola nodošanu pusēm pēc iespējas īsā laikā.

36.    Katra puse desmit dienu laikā no tiesas sēdes dienas var iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai un vienlaikus arī otrai pusei rakstiskus papildu pierādīšanas līdzekļus par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu.

Rakstiski jautājumi

37.    Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procesa posmā var rakstiski uzdot jautājumus jebkurai no pusēm vai tām abām. Katra puse saņem visu šķīrējtiesas kolēģijas uzdoto jautājumu kopiju.

38.    Puse iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai un vienlaikus arī otrai pusei uz šķīrējtiesas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Katrai pusei tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras puses atbildi piecu dienu laikā no tās saņemšanas dienas.

Konfidencialitāte

39.    Puses un to konsultanti nodrošina šķīrējtiesas kolēģijas sēdes konfidencialitāti, ja tiesas sēde ir slēgta saskaņā ar šā pielikuma 32. punktu, kā arī apspriesto jautājumu, šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojuma, visu šķīrējtiesai iesniegto rakstisko pierādīšanas līdzekļu un visas saziņas ar šķīrējtiesu konfidencialitāti. Katra puse un tās konsultanti uzskata par konfidenciālu informāciju, kuru otra puse ir iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un uz kuras konfidencialitāti minētā otra puse ir norādījusi. Ja pierādīšanas līdzekļos, ko kāda puse sniegusi šķīrējtiesas kolēģijai, ir konfidenciāla informācija, tā pēc otras puses lūguma 15 dienu laikā nodrošina arī tajos ietvertās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai. Nekas šajā pielikumā neliedz kādai pusei izpaust plašākai sabiedrībai savas nostājas izklāstus, ja, atsaucoties uz otras puses sniegto informāciju, netiek izpausta konfidenciāla informācija, kuru par tādu ir norādījusi otra puse.

Ex parte sakari

40.    Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar kādu no pusēm, neesot klāt otrai pusei.

41.    Neviens no šķīrējtiesnešiem nedrīkst apspriest izskatāmās lietas priekšmeta aspektus nedz ar vienu, nedz abām pusēm, neesot klāt pārējiem šķīrējtiesnešiem.

Amicus curiae iesniegti pierādīšanas līdzekļi

42.    Ja vien puses trīs dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstiski iesniegtus pierādīšanas līdzekļus no ieinteresētām pušu fiziskām vai juridiskām personām, ja tos ir iesniedz 10 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas, ja tie ir īsi un nekādā gadījumā nav garāki par 15 drukātām lappusēm, ieskaitot pielikumus, un ja tie tieši attiecas uz šķīrējtiesas kolēģijas izskatāmajiem faktiskajiem jautājumiem.

43.    Kopā ar iesniegtajiem pierādīšanas līdzekļiem norāda informāciju par to iesniedzēju (fizisku vai juridisku personu), tostarp tā valstspiederību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu, darbības veidu un finansējuma avotu, kā arī precizē, kā šo personu skar konkrētais šķīrējtiesas process. Iesniegumu sagatavo kādā no valodām, ko puses izvēlas saskaņā ar šā pielikuma 46. punktu.

44.    Šķīrējtiesas kolēģija savā nolēmumā norāda visus saņemtos pierādīšanas līdzekļus, kas atbilst šā pielikuma 42. un 43. punkta noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģijai savā nolēmumā nav obligāti jāpievēršas šādos pierādīšanas līdzekļos iekļautajiem argumentiem. Katru pierādīšanas līdzekli, ko šķīrējtiesas kolēģija saņēmusi saskaņā ar šo pielikumu, nodod pusēm piezīmju sniegšanai.

Steidzami gadījumi

45.    Četrpadsmitajā nodaļā (Strīdu izšķiršana) minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar pusēm, attiecīgi pielāgo šajā pielikumā minētos termiņus un par šādiem pielāgojumiem paziņo pusēm.

Rakstiskā un mutiskā tulkošana

46.    Apspriešanās laikā, kas minēta 14.3. pantā (Apspriešanās), un ne vēlāk kā šā pielikuma 10. punkta b) apakšpunktā minētajā sanāksmē puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu šķīrējtiesas kolēģijas darba procesā.

47.    Jebkura puse var iesniegt piezīmes par dokumenta tulkojumu, kas sagatavots saskaņā ar šo pielikumu.

48.    Ja rodas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju, šķīrējtiesas kolēģija ņem vērā to, ka sarunas par šo nolīgumu ir norisinājušās angliski.

Termiņu aprēķināšana

49.    Ja, piemērojot šā pielikuma 8. punktu, kāda puse saņem dokumentu citā dienā, nekā šo dokumentu ir saņēmusi otra puse, jebkuru termiņu, kura aprēķināšana ir atkarīga no dokumenta saņemšanas dienas, skaita no attiecīgā dokumenta vēlākās saņemšanas dienas.

Citas procedūras

50.    Šo pielikumu piemēro arī procedūrām atbilstīgi 14.10. panta (Samērīgs nolēmuma izpildes termiņš) 2. punktam, 14.11. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana) 2. punktam, 14.12. panta (Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā) 3. punktam un 14.13. panta (Izpildes pasākumu pārskatīšana pēc pienākumu apturēšanas) 2. punktam. Tomēr šajā pielikumā noteiktos termiņus pielāgo atbilstoši konkrētajiem termiņiem, kurus šķīrējtiesas kolēģija noteikusi nolēmuma pieņemšanai minētajās citās procedūrās.

51.    Ja sākotnējais šķīrējtiesas kolēģijas sastāvs vai atsevišķi tās locekļi nevar sanākt uz sēdi procedūrās atbilstīgi 14.10. panta (Samērīgs nolēmuma izpildes termiņš) 2. punktam, 14.11. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana) 2. punktam, 14.12. panta (Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā) 3. punktam un 14.13. panta (Izpildes pasākumu pārskatīšana pēc pienākumu apturēšanas) 2. punktam, piemēro 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izstrādātās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņu pagarina par 15 dienām.

________________

14.-B PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU UN MEDIATORU RĪCĪBAS KODEKSS

Definīcijas

1.    Šajā rīcības kodeksā:

–    “šķīrējtiesnesis” ir 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;

–    “kandidāts” ir persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts 14.20. pantā (Šķīrējtiesnešu saraksti) minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai par šķīrējtiesnesi saskaņā ar 14.5. pantu (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide);

–    “palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šķīrējtiesnesim;

–    “process”, ja vien nav noteikts citādi, ir šķīrējtiesas kolēģijas process saskaņā ar četrpadsmito nodaļu (Strīdu izšķiršana);

–    šķīrējtiesneša “personāls” ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus.

Procesuālie pienākumi

2.    Procesa norises laikā ikviens kandidāts un šķīrējtiesnesis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības normām tā, lai tiktu saglabāta strīdu izšķiršanas mehānisma integritāte un godprātīgums. Saistībā ar procesā izskatāmajiem jautājumiem šķīrējtiesneši nesaņem norādījumus no organizācijām vai valdībām. Bijušajiem šķīrējtiesnešiem jāievēro šā rīcības kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie pienākumi.

Izpaušanas pienākums

3.    Pirms personu apstiprina par šķīrējtiesnesi atbilstīgi četrpadsmitajai nodaļai (Strīdu izšķiršana), kandidāts informē par ieinteresētību, attiecībām vai jautājumiem, kas varētu ietekmēt viņa vai viņas neatkarību vai godprātīgumu vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā. Tādēļ kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādas ieinteresētības, attiecību un jautājumu iespējamību.

4.    Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā rīcības kodeksa pārkāpumiem kandidāts vai šķīrējtiesnesis dara zināmus vienīgi Tirdzniecības komitejai, lai tos izskatītu puses.

5.    Pēc iecelšanas šķīrējtiesnesis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā rīcības kodeksa 3. punktā minētās ieinteresētības, attiecību vai jautājumu iespējamību un informē par to esību. Izpaušanas pienākums ir ilgstoša saistība, kas liek šķīrējtiesnesim informēt par šādas ieinteresētības, attiecību vai jautājumu rašanos jebkurā procesa posmā, tiklīdz šķīrējtiesnesis par to uzzina. Par šādas ieinteresētības, attiecību vai jautājumu rašanos šķīrējtiesnesis rakstiski informē Tirdzniecības komiteju, lai puses tos izskatītu.

 

Šķīrējtiesnešu pienākumi

 

6.    Līdz ar iecelšanu šķīrējtiesnesis godprātīgi un centīgi pilda savus pienākumus rūpīgi un bez kavēšanās visā procesa laikā.

7.    Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un nedeleģē šo pienākumu citam.

 

8.    Šķīrējtiesnesis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņa palīgi un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punktu un tos ievēro.

 

9.    Šķīrējtiesnesis neiesaistās nekādos ex parte sakaros saistībā ar procesu.

Šķīrējtiesnešu neatkarība un godprātība

10.    Šķīrējtiesnesim ir jābūt neatkarīgam un godprātīgam un jāatturas radīt iespaidu, ka rīcība ir nepiedienīga vai neobjektīva, un viņu nedrīkst ietekmēt savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu pusi vai bailes no kritikas.

11.    Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tās ietekmē viņa pienākumu pienācīgu izpildi.

 

12.    Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu varētu ietekmēt.

13.    Šķīrējtiesnesis neļauj finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, ģimenes vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus.

14.    Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

Bijušo šķīrējtiesnešu pienākumi

15.    Visiem bijušajiem šķīrējtiesnešiem ir jāizvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši labumu no šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma, vai nolēmuma.

Konfidencialitāte

16.    Nedz esošs, nedz bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž un neizmanto konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta tā gaitā, citādi, kā vien attiecīgā procesa vajadzībām, un šādu informāciju nekad neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai skartu citu personu intereses.

17.    Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar četrpadsmito nodaļu (Strīdu izšķiršana).

18.    Ne šķīrējtiesnesis, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēm, nedz kāda šķīrējtiesneša viedokli.

Izdevumi

19.    Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē un sniedz galīgo pārskatu par procesam veltīto laiku un saviem izdevumiem, kā arī savu palīgu patērēto laiku un izdevumiem.

Mediatori

20.    Šajā rīcības kodeksā izklāstītais, kas piemērojams šķīrējtiesnešiem vai bijušajiem šķīrējtiesnešiem, mutatis mutandis attiecas arī uz mediatoriem.

________________