IZPILDU KOMITEJAS LēMUMS

(1997. gada 15. decembris),

ar ko groza Finanšu regulu par Centrālo Šengenas informācijas sistēmu

(SCH/Com-ex (97) 35)

IZPILDU KOMITEJA,

ņemot vērā Šengenas Līguma īstenošanas konvencijas 132. pantu,

ņemot vērā iepriekšminētās konvencijas 92. un 119. pantu,

ņemot vērā 2. un 3. pantu Sadarbības nolīgumā starp Šengenas Līguma un Šengenas Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm, no vienas puses, un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti, no otras puses,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Finanšu regulu par Centrālās Šengenas informācijas sistēmas ieviešanas un darbības izmaksām (SCH/Com-ex (93) 16.rev.), kas datēta ar 1996. gada 20. decembri, groza saskaņā ar turpmāk izklāstīto.

Vīnē, 1997. gada 15. decembrī

Priekšsēdētājs- K. Schlögl

SCH/Com-ex (93)16 Rev. 2

IZPILDU KOMITEJA,

ņemot vērā Šengenas Līguma īstenošanas konvencijas 132. pantu,

ņemot vērā iepriekšminētās konvencijas 92. un 119. pantu,

ņemot vērā 2. un 3. pantu Sadarbības nolīgumā starp Šengenas Līguma un Šengenas Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm, no vienas puses, un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti, no otras puses,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Ar šo pieņem Finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (C.SIS) tehniskā nodrošinājuma vienības ieviešanas un darbības izmaksām.

FINANŠU REGULA

PAR ŠENGENAS CENTRĀLĀS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IEVIEŠANAS UN DARBĪBAS IZMAKSĀM

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Centrālās Šengenas informācijas sistēmas (še turpmāk - "C.SIS") Strasbūrā tehniskā nodrošinājuma vienības budžetu, kas minēts 92. un 119. pantā 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumā, veido:

- centrālās informācijas sistēmas ieviešanas budžets, kura izdevumus Izpildu komiteja apstiprina pēc tam, kad saņemts Centrālās grupas atzinums,

- darbības budžets, kura izdevumu gada apjomu Izpildu komiteja apstiprina pēc tam, kad saņemts Centrālās grupas atzinums.

C.SIS ieviešanas un darbības budžetu, ciktāl iespējams, saskaņo ar C.SIS ieviešanas un darbības budžeta daudzgadu plānu.

Šengenas informācijas sistēmas izveides un darbības budžeta daudzgadu plāns, kas aptver vismaz trīs gadus, ietver paredzēto izdevumu tāmi.

Šengenas informācijas sistēmas izveides budžeta un darbības budžeta daudzgadu plānu katru gadu atjaunina Šengenas informācijas sistēmas koordinācijas komiteja un kalendārā gada pirmajā ceturksnī to apstiprina Centrālā grupa.

1. C.SIS pašas resursi

C.SIS pašas resursus ieviešanas un darbības budžetā veido Līgumslēdzēju Pušu un Sadarbības nolīguma valstu (še turpmāk - "sadarbības valstis") iemaksas. Sadarbības valstu iemaksas nosaka, pamatojoties uz šo valstu iemaksu daļu visu Līgumslēdzēju Pušu un sadarbības valstu IKP kopējā apjomā. Līgumslēdzēju Pušu iemaksas nosaka, pamatojoties uz katras Līgumslēdzējas Puses iemaksu daļu vienota PVN aprēķina sistēmas bāzē, Padomes 1988. gada 24. jūnija Lēmuma par Kopienu pašu resursiem 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

Līgumslēdzēju Pušu, no vienas puses, un sadarbības valstu, no otras puses, iemaksu sadalījumu nosaka, pamatojoties uz katras Līgumslēdzējas Puses un sadarbības valsts iemaksu daļu visu Līgumslēdzēju Pušu un sadarbības valstu iepriekšējā gada IKP kopējā apjomā. Iemaksu sadalījumu starp Līgumslēdzējām Pusēm nosaka katru gadu, ņemot vērā sadarbības valstu iemaksas, pamatojoties uz katras Līgumslēdzējas Puses pašas resursu daļu Eiropas Kopienu PVN resursos, kā to paredz iepriekšējā finanšu gada Kopienu budžeta jaunākie grozījumi.

Līgumslēdzēju Pušu un sadarbības valstu iemaksas katrā budžetā Francija aprēķina un nosaka Francijas frankos.

2. Iemaksas

Katra Līgumslēdzēja Puse un sadarbības valsts iemaksas pārskaita uz šādu kontu:

Compte Tresor Public

Banque de France

No 9000-3

(agence centrale comptable du trésor)

Katru maksājumu ieskaita atbalsta fondā, kas ir izveidots saskaņā ar Francijas Republikas budžetu (fonds de concours No 09.1.4.782), saņēmējs ir Iekšlietu ministrija.

3. Jaunu valstu pievienošanās

Ja pievienojas jauna Līgumslēdzēja Puse, no pievienošanās dienas piemēro šādus noteikumus:

- Līgumslēdzēju Pušu un sadarbības valstu iemaksas precizē saskaņā ar šīs Finanšu regulas 1. sadaļas 1. punktu,

- Līgumslēdzēju Pušu un sadarbības valstu iemaksas precizē, lai jaunās Līgumslēdzējas Puses iemaksas saskaņotu ar C.SIS darbības izmaksām pievienošanās gadā,

- Līgumslēdzēju Pušu un sadarbības valstu iemaksas precizē, lai jaunajai Līgumslēdzējai Pusei atvēlētu daļu no izmaksām, kas iepriekš radušās saistībā ar C.SIS ieviešanu. Šo daļu aprēķina saskaņā ar jaunās Līgumslēdzējas Puses PVN resursu daļu Eiropas Kopienu kopējos PVN to gadu resursos, kuros izmaksas radušās saistībā ar Centrālās Šengenas informācijas sistēmas ieviešanu vēl pirms jaunās Līgumslēdzējas Puses pievienošanās. Šo summu atmaksā pārējām valstīm proporcionāli to iemaksām, kas ir aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas I sadaļas 1. punktu.

II SADAĻA

IEVIEŠANAS BUDŽETS

Francijas Republika sedz visas C.SIS ieviešanas sākotnējās izmaksas saskaņā ar likuma normām, kas attiecas uz Francijas valsts finansēm. Summas, kas ir noteiktas kā katras dalībvalsts un sadarbības valsts iemaksas, Francija aprēķina un nosaka Francijas frankos saskaņā ar šīs Finanšu regulas I sadaļas 1. punktu.

1. Paredzamie izdevumi

Gada laikā pirms budžeta izpildes Francija C.SIS ieviešanas izmaksu gadskārtējo budžetu, ciktāl iespējams ņemot vērā Šengenas informācijas sistēmas ieviešanas un darbības pagaidu daudzgadu plānu. Vismaz sešus mēnešus pirms finanšu gada sākuma šo budžeta projektu iesniedz Centrālajai grupai, lai tā sniedz atzinumu, un Izpildu komitejai apstiprināšanai.

Ja budžeta projektu noraida, Francija mēneša laikā sagatavo jaunu projektu, ko pēc tam, kad saņemts Centrālās grupas atzinums, tūlīt iesniedz Izpildu komitejai apstiprināšanai.

Finanšu gada katra ceturkšņa beigās pēc tam, kad saņemts Šengenas informācijas sistēmas koordinācijas komitejas atzinums, Centrālā grupa apstiprina C.SIS ieviešanas izmaksas un neparedzētus izdevumus, to pamatojot ar attaisnojošu dokumentu.

Sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām Francija izstrādā C.SIS ieviešanas izmaksu daudzgadu tabulu, ko Centrālā grupa apstiprina līdz finanšu gada beigām.

Šo tabulu vienlaicīgi ar C.SIS ieviešanas izmaksu gadskārtējo budžeta projektu iesniedz Izpildu komitejai apstiprināšanai.

Attiecīgo valstu iemaksas veic tad, kad Izpildu komiteja ir apstiprinājusi izmaksas, un tās veic saskaņā ar procedūru, kas noteikta II sadaļas 2. punktā.

Līgumslēdzējas Puses un sadarbības valstis apņemas segt visas ieviešanas izmaksas tādā apmērā, kā to apstiprinājusi Izpildu komiteja.

Līgumslēdzējas Puses un sadarbības valstis iemaksas C.SIS izveidi var veikt avansā, sedzot visas paredzētās iemaksas vai daļu no tām.

2. Maksāšanas veids

Parasti Līgumslēdzējas Puses un sadarbības valstis veic iemaksas dienā, kad Francijas Līgumslēdzēja Puse veic maksājumus.

Tomēr, lai samazinātu izdevumu atmaksas pieprasījumu skaitu, Francija nosūta valstīm izdevumu atmaksas pieprasījumus divas reizes gadā, 30. aprīlī un 31. oktobrī, lai ņemtu vērā valstu termiņus izdevumu saistību izpildei.

Francija ar to atbildīgo administratīvo iestāžu starpniecību, par kurām informāciju tā jau ir saņēmusi, nosūta valstīm vēstuli ar izdevumu atmaksas pieprasījumu.

Vēstulē izklāsta:

- izdevumu atmaksas pieprasījuma juridiskos pamatus,

- C.SIS ieviešanas apstiprinātā budžeta summu,

- summu, kas jāsamaksā par attiecīgo laika posmu,

- informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu iemaksas, kā paredzēts šīs Finanšu regulas I sadaļas 2. punktā.

Šai vēstulei pievieno šādus dokumentus:

- tabulu, kurā ir norādītas sadarbības valstu iemaksu daļas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz IKP, un tabulu, kurā ir norādīta katras valsts iemaksu daļa C.SIS darbības to izmaksu budžetā, kas ir radušās attiecīgajā laika posmā, un kas aprēķinātas, pamatojoties uz valsts PVN daļu Šengenas Informācijas sistēmā,

- dokumentu kopijas, kas apstiprina summu, kura jāpārskaita.

Lai nodrošinātu vienmērīgu maksājumu pārskaitījumu, katra valsts pievieno tās pārskaitījumam izziņu, kurā ir šāda informācija:

OBJET: versement de la quote-part 199... de l'Etat... au budget d'installation du systme informatique Schengen

MONTANT: ... francs

BENEFICIAIRE: Ministre de l'Intérieur, Direction des transmissions et de l'informatique

(MAKSĀJUMA MĒRĶIS: 199 gada maksājums, iemaksa no (valsts) Šengenas Informācijas sistēmas ieviešanas budžetā

SUMMA: ... franki

SAŅĒMĒJS: Iekšlietu ministrija, Datu pārraides un informātikas departaments)

3. Citas valsts finansējums

Ja, vienojoties ar citām Līgumslēdzējām Pusēm un sadarbības valstīm, Līgumslēdzēja Puse vai sadarbības valsts tieši sedz daļu no C.SIS ieviešanas izmaksām, šīs izmaksas sadala starp Līgumslēdzējām Pusēm saskaņā ar sadales principu, ko Francija ir noteikusi tam finanšu gadam, kurā izmaksas radušās.

Līgumslēdzēja Puse vai sadarbības valsts, kas ir tieši segusi šos izdevumus, informē Franciju, kura no Līgumslēdzējām Pusēm un sadarbības valstīm pieprasa iemaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar šo Finanšu regulu.

Francija atlīdzina veikto maksājumu, tiklīdz iemaksas ir saņemtas no citām Līgumslēdzējām Pusēm un sadarbības valstīm.

III SADAĻA

DARBĪBAS BUDŽETS

Francijas Republika sedz C.SIS darbības iepriekšējās izmaksas saskaņā ar likumu normām, kas attiecas uz Francijas valsts finansēm. Summas, kas ir noteiktas kā katras Līgumslēdzējas Puses un sadarbības valsts iemaksas, Francija aprēķina un nosaka Francijas frankos saskaņā ar šīs Finanšu regulas I sadaļas 1. punktu.

1. Darbības budžeta projekts

Gada laikā pirms budžeta izpildes Francija sagatavo C.SIS darbības izmaksu budžeta projektu. Vismaz sešus mēnešus pirms finanšu gada sākuma budžeta projektu iesniedz Centrālajai grupai, lai tā sniedz atzinumu, un Izpildu komitejai apstiprināšanai.

Šis budžeta projekts, ciktāl iespējams, ir saskaņots ar Šengenas Informācijas sistēmas ieviešanas un darbības daudzgadu tabulu.

Budžeta projektam pievieno dokumentus par paredzamajiem izdevumiem.

Līgumslēdzējas Puses vienprātīgi pieņem šo budžetu.

Ja budžeta projektu noraida, Francija mēneša laikā sagatavo jaunu projektu, ko pēc tam, kad Centrālā grupa sniegusi atzinumu, tūlīt iesniedz Izpildu komitejai apstiprināšanai.

Laika posmā starp abām apspriedēm vai arī, ja budžeta projektu neapstiprina, Francija var pieprasīt Līgumslēdzējām Pusēm un sadarbības valstīm veikt iemaksas un uzsākt katra mēneša aptuvenā budžeta izpildi tik ilgi, kamēr apstiprina budžetu kārtējam finanšu gadam.

Francija var iesniegt budžeta projekta grozījumus Izpildu komitejai. Tos iesniedz Izpildu komitejai pēc tam, kad saņemts Centrālās grupas atzinums.

Iztrūkums vai atlikums, kas rodas finanšu gada laikā, jāizlīdzina nākamajā gadā budžeta izpildes laikā.

2. Maksāšanas veids

Izpildu komitejas lēmumu, ar ko apstiprina budžetu, visām Līgumslēdzējām Pusēm un sadarbības valstīm noteiktā kārtībā paziņo pašreizējā prezidentvalsts; uzreiz pēc tam Līgumslēdzējas Puses un sadarbības valstis veic iemaksas.

Tālab Francija nosūta katrai Līgumslēdzējai Pusei un sadarbības valstij pieprasījumu veikt nesamaksātās iemaksas un tā kopiju nosūta prezidentvalstij.

Līgumslēdzējas Puses un sadarbības valstis veic iemaksas pilnā apmērā līdz kārtējā finanšu gada 30. aprīlim.

Ja Līgumslēdzēja Puse nepilda savas finanšu saistības līdz minētajam datumam, piemēro spēkā esošās Kopienas regulas, ar ko nosaka procentus, kuri jāmaksā, ja nav veiktas iemaksas Kopienas budžetā. Šīs regulas piemēro mutatis mutandis gadījumos, ja sadarbības valsts nepilda savas finanšu saistības noteiktā laikā.

Francija, sākoties finanšu gadam, kurā jāizpilda pieņemtais darbības budžets, ar to atbildīgo administratīvo iestāžu starpniecību, par kurām tā ir saņēmusi informāciju, nosūta valstīm vēstuli ar izdevumu atmaksas pieprasījumu.

Vēstulē izklāsta:

- izdevumu atmaksas pieprasījuma juridiskos pamatus,

- darbības budžeta summu, ko Izpildu komiteja ir apstiprinājusi attiecīgajam gadam.

Vēstulei pievieno tabulu, kurā ir norādītas sadarbības valstu iemaksas, ko aprēķina, pamatojoties uz IKP, un tabulu, kurā ir norādītas katras Līgumslēdzējas Puses iemaksas C.SIS darbības izmaksu budžetā, kas aprēķinātas, pamatojoties uz valsts PVN daļu Šengenas informācijas sistēmā. Pievieno arī tabulu, kurā norādīts aprēķins par IKP daļu un PVN daļu Šengenas informācijas sistēmā par gadu, kurā paredzēti izdevumi.

Lai nodrošinātu vienmērīgu maksājumu pārskaitījumu, katra valsts pārskaitījumam pievieno izziņu, kas ietver šādu informāciju:

OBJET: versement de la quote-part 199... de l'Etat... au budget de fonctionnement du systme informatique Schengen

MONTANT: ... francs

BENEFICIAIRE: Ministre de l'Intérieur, Direction des transmissions et de l'informatique

(MAKSĀJUMA MĒRĶIS: 199 gada maksājums, iemaksa no (valsts) Šengenas Informācijas sistēmas darbības budžetā

SUMMA: ... franki

SAŅĒMĒJS: Iekšlietu ministrija, Datu pārraides un informātikas departaments)

Līgumslēdzējas Puses un sadarbības valstis summu var samaksāt avansā, lai segtu savas paredzētās iemaksas par vairākiem finanšu gadiem.

IV SADAĻA

NORĒĶINU APSTIPRINĀŠANA

Katra finanšu gada sākumā Francija nosūta valstīm dokumentu, kas ir izstrādāts, pamatojoties uz šīs Finanšu regulas noteikumiem, un kas ir vajadzīgs, lai Izpildu komiteja pēc tam, kad saņemts Centrālās grupas atzinums, sniegtu galīgo apstiprinājumu par iepriekšējo finanšu gadu.

Dokuments ietver:

1. Ieviešanas budžetam

- paziņojumu par Francijas un, attiecīgā gadījumā, par citu Līgumslēdzēju Pušu vai sadarbības valstu izmaksām saskaņā ar noteikumiem, kas minēti šīs Finanšu regulas II sadaļas 3. punktā,

- to iemaksu summu un sadalījumu, ko katra valsts iemaksājusi atbalsta fondā (fonds de concours), un, attiecīgā gadījumā, nesamaksātās summas, kas jāpiedzen.

2. Darbības budžetam

- paziņojumu par iepriekšējā finanšu gadā veiktajiem izdevumiem. Šinī tabulā uzrāda iztrūkumu vai pārpalikumu salīdzinājumā ar pieņemto budžetu, kas ir saskaņā ar šīs Finanšu regulas III sadaļas 1. punktu, lai no valstīm piedzītu rēķinus vai atlīdzību atbilstošo summu apmērā,

- atbalsta fondā veikto iemaksu summu un sadalījumu, un attiecīgā gadījumā summas, ko valstis ir parādā.

Dokumentu apliecina Francijas Iekšlietu ministrijas finanšu kontrolieris, un pašreizējā prezidentvalsts nosūta to visām Līgumslēdzējām Pusēm un sadarbības valstīm.

Minētā dokumenta apstiprinājums, ko sniedz Izpildu komiteja, ir galīgais pārskatu apstiprinājums, ko Francijas Republika sniedz par attiecīgo finanšu gadu. Apstiprinājumu sniedz tā gada pirmajā ceturksnī, kas ir pēc attiecīgā budžeta gada.

Minētajam dokumentam pievieno tabulu, kurā uzrādītas katras valsts iemaksas par nākamo finanšu gadu, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs Finanšu regulas 1. sadaļas 1. punktu.

Ja valsts nolemj veikt visas iemaksas vai daļu no tām avansā, dokumentā norāda pārskatu par atlikumu, kas radies attiecīgajā budžeta gadā pēc nesamaksātās summas atskaitīšanas.

Lēmums stājas spēkā, tiklīdz visas Līgumslēdzējas Puses ir paziņojušas Šengenas Konvencijai, ka ir veikti visi pasākumi, ko paredz to tiesību sistēma, lai šie lēmumi būtu saistoši to teritorijās.