1988L0407 — LV — 03.09.2008 — 010.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA (1988. gada 14. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar ►M3 ————— ◄ mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 194, 22.7.1988, p.10) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 71 |
37 |
17.3.1990 |
||
|
L 224 |
29 |
18.8.1990 |
||
|
L 186 |
28 |
28.7.1993 |
||
|
L 122 |
1 |
16.5.2003 |
||
|
L 143 |
23 |
11.6.2003 |
||
|
L 30 |
15 |
4.2.2004 |
||
|
L 11 |
21 |
17.1.2006 |
||
|
L 42 |
63 |
16.2.2008 |
||
|
PADOMES DIREKTĪVA 2008/73/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2008. gada 15. jūlijs), |
L 219 |
40 |
14.8.2008 |
|
Grozīta ar:
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
PADOMES DIREKTĪVA
(1988. gada 14. jūnijs)
par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar ►M3 ————— ◄ mājas liellopu spermu un tās ievedumiem
(88/407/EEK)
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
tā kā noteikumi attiecībā uz dzīvnieku veselības problēmām Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar liellopiem un cūkām norādīti Direktīvā 64/432/EEK ( 4 ), kas pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 3768/85 ( 5 ); tā kā Direktīva 72/462/EEK ( 6 ), kas pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 3768/85, turklāt satur noteikumus, kas attiecas uz veterinārās ekspertīzes problēmām, ievedot liellopus un cūkas no trešām valstīm;
tā kā iepriekš minētie noteikumi attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību un importu no trešām valstīm Kopienā ir nodrošinājuši, ka izcelsmes valsts garantē, ka dzīvnieku veselības kritēriji ir izpildīti tā, ka dzīvnieku slimību izplatīšanās risks faktiski ir novērsts, un tā kā spermas tirdzniecības gadījumā tomēr pastāv noteikts risks šādu slimību izplatīšanai;
tā kā atbilstīgi Kopienas politikai valsts noteikumu saskaņošanā attiecībā uz dzīvnieku veselību, kas reglamentē iekšējo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem Kopienā, pašlaik ir jāizveido saskaņota sistēma liellopu spermas tirdzniecībai Kopienas iekšienē un ievedumiem Kopienā;
tā kā Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar spermu dalībvalstīm, kurās sperma tiek savākta, obligāti jānodrošina, ka sperma tiek savākta un apstrādāta apstiprinātos un uzraudzītos spermas savākšanas centros, ka tā tiek iegūta no dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis ir tāds, ka ir novērsts dzīvnieku slimību izplatīšanās risks, ka tā tiek savākta, apstrādāta, uzglabāta un transportēta saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj nodrošināt labu spermas stāvokli atbilstoši prasībām, un ka laikā, kad to transportē uz galamērķa valsti, tai līdzi būtu veterinārais sertifikāts, lai apliecinātu šo saistību izpildi;
tā kā atšķirības Kopienā īstenotajās politikās attiecībā uz vakcināciju pret noteiktām slimībām attaisno pagaidu atkāpes no noteikumiem, ļaujot dalībvalstīm attiecībā pret dažām slimībām izvirzīt prasības papildu aizsardzībai pret šīm slimībām;
tā kā, lai Kopienā importētu spermu no trešām valstīm, būtu jāsastāda trešo valstu saraksts, ņemot vērā dzīvnieku veselības kritērijus; tā kā, ievērojot šādu sarakstu, dalībvalstīm būtu jāgādā, lai ievesta tiktu tikai tāda sperma, kas nāk no spermas savākšanas centriem, kur ievēro attiecīgus standartus un veic oficiālu uzraudzību; tā kā cita starpā attiecībā uz šā saraksta valstīm atkarībā no apstākļiem būtu jāparedz īpaši dzīvnieku veselības nosacījumi; tā kā cita starpā, lai pārbaudītu saskaņu ar šiem standartiem, var tikt veiktas pārbaudes uz vietas;
tā kā būtu jāparedz procedūra, pēc kuras risināmi kādi strīdi, kas var izcelties dalībvalstu starpā par kāda savākšanas centra apstiprinājuma pamatotību;
tā kā dalībvalstis drīkst noraidīt spermas sūtījumu, ja ir konstatēts, ka tas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem; tā kā jābūt iespējai pārsūtīt šādu spermu, ja tas nav pretrunā ar veterinārās pārbaudes apsvērumiem un ja nosūtītājs vai tā pārstāvis to prasa; tā kā cita starpā nosūtītājam vai tā pārstāvim būtu jābūt iespējai uzzināt aizlieguma vai ierobežojuma cēloņus un iegūt eksperta atzinumu;
tā kā, lai novērstu dažu lipīgo slimību pārnēsāšanu, būtu jāizdara importa kontrole, kad spermas sūtījums nonāk Kopienas teritorijā, izņemot ārēja tranzīta gadījumus;
tā kā iekšēja tranzīta gadījumā jādefinē noteikti pasākumiem, ko pēc šādas kontroles veic dalībvalstis;
tā kā būtu jāatļauj dalībvalstīm veikt ārkārtējus pasākumus lipīgu slimību uzliesmojuma gadījumā citā dalībvalstī vai trešā valstī; tā kā ar šādām slimībām saistītās briesmas un aizsardzības pasākumi, kas kļuvuši nepieciešami dalībvalstīs, būtu jānovērtē visā Kopienā vienādi; tā kā Pastāvīgajai veterinārijas komitejai šajā nolūkā būtu jānosaka kārtība ārkārtas gadījumiem Kopienā, saskaņā ar kuru jāveic nepieciešamie pasākumi;
tā kā Komisijai būtu jāuztic noteiktu pasākumu veikšana, lai ieviestu direktīvu; tā kā šādam nolūkam būtu jāizstrādā kārtība ciešai un efektīvai sadarbībai starp Komisiju un dalībvalstīm Pastāvīgajā veterinārijas komitejā;
tā kā šī direktīva neattiecas uz tādas spermas tirdzniecību, kas sagatavota pirms noteiktā datuma, kad dalībvalstīm jāsāk tā ievērot,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
I NODAĻA
Vispārīgie noteikumi
1. pants
Šajā direktīvā paredzēti dzīvnieku veselības nosacījumi, kas piemērojami ►M3 ————— ◄ mājas liellopu spermas iekšējai tirdzniecībai un ievedumiem Kopienā.
Šī direktīva neskar Kopienas un/vai valstu zootehniskos noteikumus par mākslīgās apsēklošanas organizēšanu kopumā un konkrēti noteikumus par spermas realizāciju.
2. pants
Šajā direktīvā pēc vajadzības piemēro definīcijas Direktīvas 64/432/EEK 2. pantā un Direktīvas 72/462/EEK 2. pantā.
Turklāt:
a) “sperma” ir apstrādāts vai atšķaidīts mājas liellopa ejakulāts;
— “spermas savākšanas centrs” ir oficiāli apstiprināta un oficiāli uzraudzīta iestāde, kas atrodas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā, kurā iegūst spermu mākslīgai apsēklošanai,
— “spermas glabāšanas centrs” ir oficiāli apstiprināta un oficiāli uzraudzīta iestāde, kas atrodas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā, kurā uzglabā spermu mākslīgai apsēklošanai;
c) “veterinārārsts” ir dalībvalsts vai trešās valsts centrālās kompetentās iestādes nozīmēts veterinārārsts;
d) “centra veterinārs” ir veterinārārsts, kas atbild par to, lai centrā ikdienas darbs atbilstu šīs direktīvas noteiktajām prasībām;
e) “partija” ir spermas daudzums, ko ietver viens sertifikāts;
f) “savākšanas valsts” ir dalībvalsts vai trešā valsts, kurā sperma savākta un no kuras tā tiek nosūtīta uz kādu dalībvalsti;
g) “sertificēta laboratorija” ir laboratorija, kas izvietota dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā un ko kompetentā veterinārā iestāde ir pilnvarojusi izdarīt šajā direktīvā noteiktās pārbaudes;
h) “savāktais daudzums” ir no donora paņemtais spermas daudzums vienā reizē.
II NODAĻA
Kopienas iekšējā tirdzniecība
3. pants
Katra dalībvalsts nodrošina, ka no tās teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju tiek nosūtīta tikai tāda sperma, kas apmierina šādus vispārīgos nosacījumus:
a) to iegūst un vajadzības gadījumā apstrādā un/vai uzglabā savākšanas centrā vai centros, kas apstiprināti šim nolūkam saskaņā ar 5. panta 1. punktu, un tālāk izmanto mākslīgai apsēklošanai un Kopienas iekšējās tirdzniecības vajadzībām;
b) tā var tikt savākta no mājas liellopiem, kuru veselības stāvoklis atbilst B pielikumā noteiktajam;
c) tā ir savākta, apstrādāta, uzglabāta un transportēta saskaņā ar A un C pielikumiem;
d) transportēšanas laikā uz nozīmēto valsti, ievērojot 6. panta 1. punktu, tai līdzi ir veterinārais sertifikāts.
4. pants
▼M5 —————
3. Dalībvalstis nedrīkst neļaut ievest spermu, kas iegūta no buļļiem, kas ir vakcinēti pret mutes un nagu sērgu. Taču, ja sperma ir iegūta no buļļa, kas vakcinēts pret mutes un nagu sērgu 12 mēnešu laika periodā pirms savākšanas, 5 % spermas no katra sūtīšanai uz citām dalībvalstīm paredzētā krājuma (vismaz piecas devas) jāpārbauda ar vīrusu izolācijas testu uz mutes un nagu sērgu, ar negatīvu rezultātu, saņēmējas dalībvalsts vai tās pilnvarotā laboratorijā.
5. pants
1. Dalībvalsts, kuras teritorijā ir izvietots ►M5 spermas savākšanas vai glabāšanas centrs ◄ , nodrošina, ka 3. panta a) punktā paredzētais apstiprinājums tiek piešķirts tikai tad, ja ir ievēroti A pielikuma noteikumi un ja ►M5 spermas savākšanas vai glabāšanas centrs ◄ spēj izpildīt šīs direktīvas noteikumus.
Dalībvalsts arī nodrošina, ka veterinārārsts uzrauga šo noteikumu ievērošanu un anulē apstiprinājumu, ja viens vai vairāki noteikumi nav ilgāku laiku ievēroti.
2. Visus spermas savākšanas vai glabāšanas centrus reģistrē, katram centram piešķirot veterinārās reģistrācijas numuru. Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina spermas savākšanas vai glabāšanas centru sarakstu ar to veterinārās reģistrācijas numuriem un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.
3. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.
6. pants
1. Dalībvalstis pieņem spermu pēc tam, kad uzrādīts veterinārais sertifikāts, ko saskaņā ar D pielikumu izdevis savācējas dalībvalsts veterinārārsts.
Šim sertifikātam:
a) jābūt vismaz vienā no oficiālajām valodām savākšanas dalībvalstī un vienā no oficiālajām valodām saņēmējā dalībvalstī;
b) oriģinālā jābūt līdzi sūtījumam līdz tā galamērķim;
c) jābūt sastādītam uz vienas papīra lapas;
d) jābūt sastādītam priekš viena vienīga saņēmēja.
2.
a) Saņēmēja dalībvalsts drīkst aizliegt pieņemt nosūtīto preci, ja dokumentu pārbaudē atklāj, ka nav ievērots 3. pants;
b) saņēmēja dalībvalsts drīkst veikt nepieciešamos pasākumus, ieskaitot uzglabāšanu karantīnā, lai iegūtu skaidrus pierādījumus tajos gadījumos, kad ir aizdomas, ka sperma ir inficēta vai piesārņota ar patogēniem organismiem;
c) lēmumos atbilstoši a) un b) apakšpunktiem ir jābūt paredzētai iespējai pēc nosūtītāja vai tā pārstāvja pieprasījuma atļaut spermas nosūtīšanu atpakaļ ar noteikumu, ka tas nav pretrunā ar dzīvnieku veselības apsvērumiem.
3. Ja spermas pieņemšana aizliegta, balstoties uz kādu no 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem iemesliem, un savācēja dalībvalsts 30 dienu laikā nav atļāvusi nosūtīt spermu atpakaļ, saņēmējas dalībvalsts kompetentā veterinārā iestāde var likt to iznīcināt.
4. Kompetentās veterinārās iestādes lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 2. un 3. punktu kopā ar pamatojumu jāpaziņo nosūtītājam vai tā pārstāvim.
▼M2 —————
III NODAĻA
Imports no trešām valstīm
8. pants
1. Dalībvalsts drīkst atļaut importēt spermu no tām trešām valstīm, kuras ir sarakstā, kas sastādīts saskaņā ar ►M5 18. panta 2. punktā minētā procedūra ◄ . Šo sarakstu drīkst papildināt vai grozīt saskaņā ar kārtību, kas ►M5 18. panta 2. punktā minētā procedūra ◄ .
2. Izlemjot, vai trešo valsti drīkst ietvert atbilstošajā sarakstā, kas minēts 1. punktā, īpaši ņem vērā:
a) veselības stāvokli visiem liellopiem, citiem mājlopiem un savvaļas dzīvniekiem trešā valstī, jo īpaši attiecībā uz eksotiskajām dzīvnieku slimībām, kā arī vides veselības stāvokli šajā valstī, kas var apdraudēt dzīvnieku veselību dalībvalstīs;
b) to, cik ātri un regulāri trešā valsts sniedz informāciju par tās teritorijā pastāvošajām dzīvnieku infekcijas slimībām, sevišķi par tām slimībām, kas minētas Starptautiskās Epizootisko slimību pārvaldes A un B sarakstos;
c) šo valstu noteikumus par dzīvnieku slimību profilaksi un apkarošanu;
d) šīs valsts veterināro dienestu struktūru un pilnvaras;
e) dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumu organizēšanu un ieviešanu;
f) garantijas, ko trešā valsts spēj dot attiecībā uz šīs direktīvas ievērošanu.
3. Sarakstu, kas minēts 1. punktā, un visus grozījumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
9. pants
1. Dalībvalstis atļauj tikai tādas spermas importu, kura nosūtīta no glabāšanas centra vienā no trešām valstīm, kuras norādītas 8. pantā minētajā sarakstā, un par kuru attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde var garantēt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) tas atbilst nosacījumiem:
i) kas paredzēti A pielikuma I nodaļā spermas savākšanas vai glabāšanas centru apstiprināšanai;
ii) kas saistīti ar minētā pielikuma II nodaļā paredzēto šādu centru pārraudzību;
b) to ir oficiāli apstiprinājušas trešās valsts kompetentās iestādes eksportam uz Kopienu;
c) tas atrodas centra veterinārārsta uzraudzībā;
d) vismaz divreiz gadā to pārbauda attiecīgajā trešā valstī pilnvarots veterinārārsts.
2. Sarakstu ar spermas savākšanas un glabāšanas centriem, kurus saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde, kura norādīta 8. pantā minētajā sarakstā, un no kuriem uz Kopienu var nosūtīt spermu, paziņo Komisijai.
Trešās valsts kompetentajai iestādei nekavējoties jāatsauc vai jāatceļ apstiprinājums spermas savākšanas vai glabāšanas centram, kas vairs neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tūlīt jāinformē par to Komisija.
Komisija sniedz dalībvalstīm visus jaunos un atjauninātos sarakstus, ko tā saņēmusi no trešās valsts kompetentās iestādes atbilstoši šim punktam, un dara tos pieejamus sabiedrībai informatīvos nolūkos.
3. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.
10. pants
1. Spermai jābūt savāktai no dzīvniekiem, kuri pirms spermas savākšanas vismaz sešus mēnešus atradušies trešā valstī, kas iekļauta sarakstā saskaņā ar 8. panta 1. punktu.
2. Neskarot 8. panta 1. punktu un šā panta 1. punktu, dalībvalstis neatļauj spermas importēšanu no trešās valsts, kas atrodas sarakstā, ja sperma neatbilst dzīvnieku veselības prasībām, lai no šīs valsts importētu spermu saskaņā ar kārtību, ko nosaka ►M5 18. panta 2. punktā minētā procedūra ◄ .
Pieņemot prasības, kas minētas šā punkta iepriekšējā daļā, apsver:
a) veselības stāvokli apgabalā ap spermas savākšanas centru, īpaši atsaucoties uz slimībām, kas norādītas Starptautiskās Epizootisko slimību pārvaldes A sarakstā;
b) veselības stāvokli spermas savākšanas centra ganāmpulkam, ieskaitot testēšanas prasības;
c) donoru dzīvnieku veselības stāvokli un testēšanas prasības;
d) testēšanas prasības attiecībā uz spermu.
3. Pieņemot saskaņā ar 2. punktu dzīvnieku veselības nosacījumus attiecībā uz liellopu tuberkulozi un brucelozi, pamatojas uz standartiem, kas noteikti Direktīvas 64/432/EEK A pielikumā. Saskaņā ar kārtību, ko nosaka ►M5 18. panta 2. punktā minētā procedūra ◄ , atkarībā no konkrētā gadījuma drīkst nolemt atkāpties no šiem nosacījumiem, ja attiecīgā trešā valsts nodrošina līdzīgas dzīvnieku veselības garantijas; šajā gadījumā dzīvnieku veselības nosacījumi, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kas minēti šīs direktīvas A pielikumā, nosaka saskaņā ar šo pašu kārtību, lai atļautu ievest attiecīgos dzīvniekus spermas savākšanas centros.
4. Analoģiski piemēro 4. pantu.
11. pants
1. Dalībvalstīm atļauj spermas ievešanu tikai pēc tam, kad uzrādīts veterinārais sertifikāts, ko sastādījis un parakstījis tās trešās valsts veterinārārsts, kurā sperma savākta.
Šis sertifikāts:
a) jāsastāda vismaz vienā no oficiālajām valodām saņēmējā dalībvalstī un vienā no oficiālajām valodām tajā dalībvalstī, kur tiek izdarīta importa kontrole, kas paredzēta 12. pantā;
b) oriģinālā jāpievieno, nosūtot spermu;
c) jāsastāda uz vienas papīra lapas;
d) jāsastāda priekš viena vienīga saņēmēja.
2. Sertifikāts jāsastāda atbilstoši paraugam, kas izveidots saskaņā ar kārtību, kas ►M5 18. panta 2. punktā minētā procedūra ◄ .
12. pants
Direktīvā 97/78/EK izklāstītos noteikumus piemēro konkrēti dalībvalstu veikto pārbaužu organizācijai un turpmākajiem pasākumiem, kā arī drošības pasākumiem, kas piemērojami saskaņā ar minētās direktīvas 22. pantā minēto procedūru.
▼M3 —————
IV NODAĻA
Drošības un kontroles pasākumi
▼M2 —————
15. pants
Noteikumi, kas noteikti Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar konkrētiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu ( 7 ), piemēro konkrēti pārbaudēm izcelsmes posmā, to pārbaužu organizācijai un kontrolei, kas jāveic saņēmējai dalībvalstij, un drošības pasākumiem, kas jāievieš.
16. pants
1. Komisijas veterinārais eksperts sadarbībā ar dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm drīkst izdarīt kontroli uz vietas, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienotu piemērošanu.
Savākšanas valsts, kuras teritorijā izdara kontroli, sniedz visu nepieciešamo palīdzību ekspertiem, kas veic savus pienākumus. Komisija informē savākšanas valsti par pētījumu rezultātiem.
Savākšanas valsts veic jebkurus pasākumus, kas var izrādīties nepieciešami, apsverot pētījumu rezultātus. Ja savākšanas valsts neveic šos pasākumus, Komisija pēc situācijas izpētes Pastāvīgajā veterinārijas komitejā var piemērot 5. panta 2. punkta ceturtās daļas un 9. panta 1. punkta noteikumus.
2. Šā panta ieviešanas vispārīgie noteikumi, īpaši tie, kas attiecas uz 1. punkta pirmajā daļā minēto kontroļu veikšanas biežumu un metodi, jāpieņem saskaņā ar ►M5 18. panta 2. punktā minētā procedūra ◄ .
V NODAĻA
Noslēguma noteikumi
17. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, izdara grozījumus A pielikumā, jo īpaši, lai pielāgotu to tehnikas attīstībai.
B, C un D pielikumu groza saskaņā ar 18. panta 2. punktā noteikto procedūru.
18. pants
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 ( 8 ).
2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu. ( 9 )
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
▼M5 —————
20. pants
1. Šī direktīva neattiecas uz spermu, kas savākta un sagatavota dalībvalstīs pirms 1990. gada 1. janvāra.
2. Līdz to lēmumu spēkā stāšanās datumam, kas pieņemti atbilstoši 8., 9. un 10. pantam, dalībvalstis spermas importam no trešām valstīm nepiemēro labvēlīgākus nosacījumus par tiem, kas izriet no II nodaļas piemērošanas.
21. pants
Normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā vēlākais līdz 1990. gada 1. janvārim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
22. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
A PIELIKUMS
I NODAĻA
CENTRU OFICIĀLĀS APSTIPRINĀŠANAS NOSACĪJUMI
|
1. |
Spermas savākšanas centrus: a) pastāvīgi uzrauga kompetentās iestādes pilnvarots centra veterinārārsts; b) obligāti nodrošina ar: i) dzīvnieku novietni kopā ar karantīnas izolatoru; ii) spermas savākšanas telpām, paredzot atsevišķu telpu iekārtu tīrīšanai, dezinfekcijai vai sterilizācijai; iii) spermas apstrādes telpu, kas var atrasties arī citā vietā; iv) spermas uzglabāšanas telpu, kas var atrasties arī citā vietā; c) iekārto vai norobežo tā, lai nebūtu iespējama saskare ar mājlopiem ārpusē; d) iekārto tā, lai dzīvnieku novietni un spermas savākšanas, apstrādes un uzglabāšanas iekārtas varētu viegli uzturēt tīrībā un dezinficēt; e) nodrošina ar atsevišķām karantīnas telpām, kas nav tieši savienotas ar parasto dzīvnieku novietni; f) iekārto tā, lai dzīvnieku novietne būtu fiziski nodalīta no spermas apstrādes telpas un tās abas būtu nodalītas no spermas uzglabāšanas telpas. |
|
2. |
Spermas glabāšanas centrus: a) pastāvīgi uzrauga kompetentās iestādes pilnvarots centra veterinārārsts; b) iekārto vai norobežo tā, lai nebūtu iespējama saskare ar mājlopiem ārpusē; c) iekārto tā, lai uzglabāšanas iekārtas varētu viegli uzturēt tīrībā un dezinficēt. |
II NODAĻA
CENTRU OFICIĀLĀS UZRAUDZĪBAS NOSACĪJUMI
|
1. |
Savākšanas centrus: a) uzrauga, gādājot par to, lai tajos būtu tikai tās sugas dzīvnieki, kuru sperma ir jāsavāc. Citi mājdzīvnieki, kas ir absolūti nepieciešami savākšanas centru normālas darbības nodrošināšanai, tomēr ir pieļaujami ar nosacījumu, ka nepastāv inficēšanās risks tās sugas dzīvniekiem, no kuriem jāiegūst sperma, un tie atbilst centra veterinārārsta paredzētajiem nosacījumiem; b) uzrauga tā, lai nodrošinātu visu centrā turēto liellopu sugu dzīvnieku uzskaiti, norādot katra dzīvnieka šķirni, dzimšanas dienu un reģistrācijas numuru, kā arī visas katram dzīvniekam veiktās veselības pārbaudes un vakcinācijas; c) periodiski, vismaz divreiz gadā, pārbauda valsts pilnvarots veterinārārsts, nodrošinot apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumu sistemātisku kontroli; d) uzrauga tā, lai tajos nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Turklāt apmeklētājiem, kam atļauts uzturēties centrā, ir jāievēro centra veterinārārsta paredzētie nosacījumi; e) apkalpo tehniski kompetenti darbinieki, kas pienācīgi apguvuši dezinfekcijas un higiēnas paņēmienus cīņai pret slimību izplatīšanos; f) uzrauga tā, lai: i) apstiprinātos centros tiktu apstrādāta tikai apstiprinātos centros iegūta sperma un lai tā nenonāktu saskarē ar kādu citu spermas partiju. Spermu, kas iegūta neapstiprinātos centros, tomēr drīkst apstrādāt apstiprinātos savākšanas centros, ja: — šī sperma ir iegūta no liellopiem, kas atbilst B pielikuma I nodaļas 1. daļas d) punktā paredzētajiem nosacījumiem, — apstrādi veic ar atsevišķām iekārtām vai citā laikā nekā spermu, kas paredzēta Kopienas iekšējai tirdzniecībai, pēdējā gadījumā iekārtas pēc katras lietošanas jātīra un jāsterilizē, — šo spermu neizmanto Kopienas iekšējai tirdzniecībai un tā nevar nonākt saskarē ar spermu, kas paredzēta Kopienas iekšējai tirdzniecībai, un neglabājas kopā ar to, — šo spermu var atpazīt pēc marķējuma, kas atšķiras no vii) apakšpunktā paredzētā marķējuma. Apstiprinātos centros drīkst glabāt arī sasaldētus embrijus, ja: — to atļāvusi kompetentā iestāde, — embriji atbilst prasībām, kas noteiktas Padomes 1989. gada 25. septembra Direktīvā 89/556/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar mājas liellopu embrijiem un to ievešanu no trešām valstīm ( 10 ), — embriji atsevišķos uzglabāšanas traukos atrodas telpās, kas paredzētas apstiprinātas spermas glabāšanai; ii) spermas iegūšana, apstrāde un uzglabāšana notiktu tikai šim nolūkam paredzētajās telpās, kas atbilst visstingrākajām veterinārsanitārajām prasībām; iii) visi instrumenti, kas spermas iegūšanas vai apstrādes laikā nonāk saskarē ar spermu vai donordzīvnieku, tiktu pirms lietošanas rūpīgi dezinficēti vai sterilizēti; tas neattiecas uz vienreiz lietojamiem instrumentiem; iv) spermas apstrādei izmantotie dzīvnieku izcelsmes produkti — arī piedevas vai atšķaidītāji — būtu iegūti no avotiem, kas neapdraud dzīvnieku veselību vai pirms lietošanas tie būtu apstrādāti, lai novērstu šādus draudus; v) uzglabāšanai un pārvadāšanai paredzēti trauki pirms katras uzpildīšanas tiktu rūpīgi dezinficēti vai sterilizēti; tas neattiecas uz vienreiz lietojamiem traukiem; vi) kriogēnās vielas nebūtu jau iepriekš izmantotas ar citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem; vii) katrai atsevišķai spermas devai būtu viegli salasāms marķējums, kurā skaidri norādīta spermas iegūšanas diena, donordzīvnieka šķirne un identifikācijas numurs, kā arī centra apstiprināšanas numurs; katra dalībvalsts iepazīstina Komisiju un pārējās dalībvalstis ar tās teritorijā izmantotā marķējuma īpatnībām un veidu; viii) uzglabāšanas iekārtas atbilstu konkrētiem nosacījumiem attiecībā uz 2. apakšpunktā paredzēto spermas glabāšanas centru uzraudzību. |
|
2. |
Spermas glabāšanas centrus: a) uzraugā tā, lai varētu sekot līdzi visiem spermas pārvietojumiem (centrā un ārpus tā) un donorbuļļu veselības stāvoklim, kuru sperma tur glabājas, nodrošinot atbilstību šīs direktīvas prasībām; b) periodiski, vismaz divreiz gadā, pārbauda valsts pilnvarots veterinārārsts, nodrošinot apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumu sistemātisku kontroli; c) uzrauga tā, lai tajos nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Turklāt apmeklētājiem, kam atļauts uzturēties centrā, ir jāievēro centra veterinārārsta paredzētie nosacījumi; d) apkalpo tehniski kompetenti darbinieki, kas pienācīgi apguvuši dezinfekcijas un higiēnas paņēmienus cīņai pret slimību izplatīšanos; e) uzrauga tā, lai: i) apstiprinātos uzglabāšanas centros glabātos tikai tāda sperma, kas iegūta savākšanas centros, kas apstiprināti saskaņā ar šo direktīvu, un lai tā nenonāktu saskarē ar citas izcelsmes spermu. Turklāt apstiprinātos spermas glabāšanas centros drīkst pieņemt tikai spermu no apstiprinātiem savākšanas vai glabāšanas centriem, kurai pārvadāšanas laikā nodrošinātas visas iespējamās veselības garantijas un kura nav bijusi saskarē ar citas izcelsmes spermu. Apstiprinātos centros drīkst glabāt arī sasaldētus embrijus, ja: — to atļāvusi kompetentā iestāde, — embriji atbilst prasībām, kas noteiktas Padomes 1989. gada 25. septembra Direktīvā 89/556/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar mājas liellopu embrijiem un to ievešanu no trešām valstīm, — embriji atsevišķos uzglabāšanas traukos atrodas telpās, kas paredzētas apstiprinātas spermas glabāšanai; ii) spermas uzglabāšanai izmantotu tikai šim nolūkam paredzētās telpās, kas atbilst visstingrākajām veterinārsanitārajām prasībām; iii) visi instrumenti, kas nonāk saskarē ar spermu, pirms lietošanas tiktu rūpīgi dezinficēti vai sterilizēti; tas neattiecas uz vienreiz lietojamiem instrumentiem; iv) uzglabāšanai un pārvadāšanai paredzēti trauki pirms katras uzpildīšanas būtu rūpīgi dezinficēti vai sterilizēti; tas neattiecas uz vienreiz lietojamiem traukiem; v) kriogēnās vielas nebūtu jau iepriekš izmantotas ar citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem; vi) katrai atsevišķai spermas devai būtu ar viegli salasāms marķējums, kurā skaidri norādīta spermas iegūšanas diena, donordzīvnieka šķirne un identifikācijas numurs, kā arī savākšanas centra apstiprināšanas numurs; katra dalībvalsts iepazīstina Komisiju un pārējās dalībvalstis ar tās teritorijā izmantotā marķējuma īpatnībām un veidu. |
B PIELIKUMS
I NODAĻA
NOSACĪJUMI, KAS JĀIEVĒRO, NOGĀDĀJOT DZĪVNIEKUS APSTIPRINĀTOS SPERMAS SAVĀKŠANAS CENTROS
|
1. |
Uz visiem liellopu sugu dzīvniekiem, ko uzņem spermas savākšanas centros, attiecas šādas prasības: a) tie vismaz 28 dienas pavadījuši karantīnas novietnē, ko īpaši šim nolūkam apstiprinājusi dalībvalsts kompetentā iestāde un kurā ievieto tikai pārnadžus, kam ir līdzīgs veselības stāvoklis; b) pirms to uzņemšanas a) apakšpunktā norādītajā karantīnas novietnē tie turēti ganāmpulkā, kurā pēc oficiāla atzinuma nav konstatēta tuberkuloze un bruceloze saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK. Dzīvniekus nedrīkst iepriekš turēt ganāmpulkā, kurā veselības stāvoklis ir sliktāks par šo; c) tie nāk no ganāmpulka, kurā saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK pēc oficiāla atzinuma nav konstatēta govju enzootiskā leikoze vai tā ciltsmātes pēc dzīvnieku nošķiršanas uzrāda negatīvus rezultātus pārbaudēs, kas veiktas saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK D pielikuma II nodaļu. Ja dzīvnieki iegūti ar embrija transplantācijas palīdzību, “ciltsmāte” ir embrija saņēmēja. Ja šo prasību nevar izpildīt, spermu nedrīkst laist tirdzniecībā, kamēr donors nav sasniedzis divu gadu vecumu un nav uzrādījis negatīvu rezultātu pārbaudē, ko veic saskaņā ar II nodaļas 1. daļas c) apakšpunktu; d) 28 dienu laikā pirms a) apakšpunktā noteiktā karantīnas perioda tiem veic tālāk norādītās pārbaudes, visos gadījumos iegūstot negatīvus rezultātus; tas neattiecas uz BVD/MD antivielu noteikšanu, kas minēta v) apakšpunktā: i) govju tuberkulozes noteikšana – intradermāla tuberkulīna raudze, ko veic pēc Direktīvas 64/432/EEK B pielikumā noteiktās procedūras; ii) brucelozes noteikšana – seroloģiskais tests, ko veic pēc Direktīvas 64/432/EEK C pielikumā aplūkotās procedūras; iii) govju enzootiskās leikozes noteikšana – seroloģiskais tests, ko veic pēc Direktīvas 64/432/EEK D pielikuma II nodaļā noteiktās procedūras; iv) IBR/IPV noteikšana – asins parauga seroloģiska pārbaude (uz veseliem vīrusiem), ja dzīvnieki nenāk no ganāmpulka, kurā nav konstatēta IBR/IPV infekcija saskaņā ar definīciju Starptautiskā dzīvnieku veselības kodeksa 2.3.5.3. pantā; v) BVD/MD noteikšana: — vīrusa izdalīšana vai vīrusa antigēna noteikšana, un — seroloģiskais tests antivielu noteikšanai. Kompetentā iestāde var atļaut d) apakšpunktā minēto pārbaužu veikšanai izmantot karantīnas punktā iegūtos paraugus. Šajā gadījumā a) apakšpunktā minētais karantīnas periods nedrīkst sākties pirms paraugu ņemšanas. Ja kādā no d) apakšpunktā minētajām pārbaudēm tomēr tiek uzrādīts pozitīvs rezultāts, attiecīgais dzīvnieks nekavējoties jāpārvieto no karantīnas nodalījuma citur. Ja karantīnā atrodas dzīvnieku grupa, a) apakšpunktā minētais karantīnas laiks pārējiem dzīvniekiem nedrīkst sākties, kamēr nav nošķirts seropozitīvais dzīvnieks. e) karantīnas laikā, kas noteikts a) apakšpunktā, un vismaz pēc 21 dienas, sākoties karantīnai (vismaz pēc 7 dienām, sākoties karantīnai, Campylobacter fetus ssp. venerealis un Trichomonas foetus noteikšanai), tiem veic tālāk norādītās pārbaudes, visos gadījumos iegūstot negatīvus rezultātus; tas neattiecas uz BVD/MD antivielu noteikšanu (skat. iii) apakšpunktu tālāk tekstā): i) govju brucelozes noteikšana – seroloģiskais tests, ko veic pēc Direktīvas 64/432/EEK C pielikumā aplūkotās procedūras; ii) IBR/IPV noteikšana – asins parauga seroloģiska pārbaude (uz veseliem vīrusiem); ja kāds dzīvnieks ir seropozitīvs, to uzreiz izņem no karantīnas punkta, bet pārējos šīs grupas dzīvniekus patur karantīnā un atkārtoti pārbauda; negatīvi rezultāti jāiegūst ne agrāk kā 21. dienā pēc seropozitīvā dzīvnieka(-u) nošķiršanas; iii) BVD/MD noteikšana: — vīrusa izdalīšana vai vīrusa antigēna noteikšana, un — seroloģiskais tests antivielu noteikšanai. Dzīvniekus (seronegatīvus vai seropozitīvus) drīkst uzņemt spermas savākšanas centrā tikai tad, ja tiem nav novērota seroloģiskās reakcijas maiņa, kaut gan pārbaudē pirms uzņemšanas karantīnas punktā tie bija seronegatīvi. Ja ir notikusi seroloģiskās reakcijas maiņa, visiem dzīvniekiem, kas joprojām ir seronegatīvi, karantīnā jāpavada ilgāks laiks, kamēr šajā grupā netiks novērota neviena serologīskās reakcijas maiņa trīs nedēļu laikā. Seroloģiski pozitīvus dzīvniekus drīkst uzņemt spermas savākšanas centros; iv) Campylobacter fetus ssp. venerealis noteikšana: — dzīvniekiem vecumā līdz sešiem mēnešiem vai tiem, kas, sasnieguši šo vecumu, pirms karantīnas tiek turēti viendzimuma grupā, vienreiz pārbauda ūdens paraugu pēc mākslīgās maksts skalošanas vai priekšādas skalošanas, — sešus mēnešus veciem vai vecākiem dzīvniekiem, kam pirms karantīnas varēja būt saskare ar mātītēm, ik pēc nedēļas trīs reizes pārbauda ūdens paraugus pēc mākslīgās maksts skalošanas vai pēc priekšādas skalošanas; v) Trichomonas foetus noteikšana — dzīvniekiem vecumā līdz sešiem mēnešiem vai tiem, kas, sasnieguši šo vecumu, pirms karantīnas tiek turēti viendzimuma grupā, vienreiz pārbauda no priekšādas ņemtu paraugu, — sešus mēnešus veciem vai vecākiem dzīvniekiem, kam pirms karantīnas varēja būt saskare ar mātītēm, ik pēc nedēļas trīs reizes pārbauda no priekšādas ņemtu paraugu. Ja vienā no iepriekšminētajām pārbaudēm iegūst pozitīvu rezultātu, šo dzīvnieku uzreiz izņem no karantīnas novietnes. Ja karantīnā atrodas dzīvnieku grupa, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu, vai pārējie dzīvnieki atbilst šā pielikuma prasībām un tos var uzņemt savākšanas centrā; f) pirms pirmoreiz nosūtīt spermu no BVD/MD seroloģiski pozitīviem buļļiem, katram dzīvniekam pārbauda spermas paraugu, veicot BVD/MD vīrusa izdalīšanu vai tā antigēna noteikšanu ar ELISA metodi. Ja iegūst pozitīvu rezultātu, bulli izņem no savākšanas centra un tā spermu iznīcina. |
|
2. |
Visas pārbaudes jāveic dalībvalsts apstiprinātā laboratorijā. |
|
3. |
Dzīvniekus drīkst uzņemt spermas savākšanas centrā tikai ar tā veterinārārsta skaidri izteiktu atļauju. Jebkura dzīvnieku pārvietošana — gan ievešana centrā, gan izvešana no tā — ir jāreģistrē. |
|
4. |
Uzņemot dzīvniekus spermas savākšanas centrā, uzņemšanas dienā tie nedrīkst uzrādīt saslimšanas klīniskās pazīmes. Neatkarīgi no 5. punkta noteikumiem visiem dzīvniekiem jābūt no 1. punkta a) apakšpunktā minētās karantīnas novietnes, kas nosūtīšanas dienā oficiāli atbilst šādiem nosacījumiem: a) tas atrodas teritorijas centrā, ap kuru 10 km rādiusā vismaz 30 dienu laikā nav novērots neviens mutes un nagu sērgas gadījums; b) vismaz trīs mēnešus tajā nav konstatēta mutes un nagu sērga vai bruceloze; c) vismaz 30 dienas tajā nav novērotas liellopu slimības, par kurām obligāti jāziņo saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK E pielikuma prasībām. |
|
5. |
Ja iepriekšējos 12 mēnešos ir ievēroti 4. punktā paredzētie nosacījumi un ir veiktas II nodaļā minētās regulārās pārbaudes, dzīvniekus bez karantīnas un pārbaudes drīkst pārvest no viena apstiprināta spermas savākšanas centra uz citu, kura sanitārais stāvoklis neatšķiras, un ja pārvešana notiek tiešā veidā. Attiecīgie dzīvnieki nedrīkst nonākt tiešā vai netiešā saskarē ar pārnadžiem, kuru veselības stāvoklis ir sliktāks, un transportlīdzekļi pirms lietošanas jādezinficē. Ja pārvietošana no viena spermas savākšanas centra uz citu notiek starp dalībvalstīm, tā jāveic saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK prasībām. |
II NODAĻA
REGULĀRĀS PĀRBAUDES, KO OBLIGĀTI VEIC APSTIPRINĀTOS SPERMAS SAVĀKŠANAS CENTROS VISIEM LIELLOPU SUGU DZĪVNIEKIEM
|
1. |
Visiem liellopu sugu dzīvniekiem apstiprinātā spermas savākšanas centrā vismaz reizi gadā izdara šādas pārbaudes, kuru rezultātiem jābūt negatīviem: a) govju tuberkulozes noteikšana – intradermāla tuberkulīna raudze, ko veic pēc Direktīvas 64/432/EEK B pielikumā noteiktās procedūras; b) brucelozes noteikšana – seroloģiskais tests, ko veic pēc Direktīvas 64/432/EEK C pielikumā aplūkotās procedūras; c) govju enzootiskās leikozes noteikšana – seroloģiskais tests, ko veic pēc Direktīvas 64/432/EEK C pielikuma II nodaļā aplūkotās procedūras; d) IBR/IPV noteikšana – asins parauga seroloģiska pārbaude (uz veseliem vīrusiem); e) BVD/MD noteikšana – seroloģiskā reakcija ar antivielu, ko pārbauda tikai seronegatīviem dzīvniekiem. Ja dzīvnieks kļūst seropozitīvs, visi ejakulāti, kas iegūti pēc pēdējās negatīvās pārbaudes, ir jāiznīcina vai jāpārbauda uz vīrusu, pārbaudes rezultātiem jābūt negatīviem; f) Campylobacter fetus ssp. venerealis noteikšana – pārbauda no priekšādas ņemtu paraugu. Jāpārbauda tikai tie buļļi, no kuriem iegūst spermu, vai buļļi, kuri nonāk ar tiem saskarē. Buļļus, ko izmanto spermas iegūšanai pēc vairāk nekā 6 mēnešu pārtraukuma, pārbauda ne agrāk kā 30 dienas pirms atkārtotas spermas iegūšanas; g) Trichomonas foetus noteikšana – pārauda no priekšādas ņemtu paraugu. Jāpārbauda tikai tie buļļi, no kuriem iegūst spermu, vai buļļi, kuri nonāk ar tiem saskarē. Buļļus, ko izmanto spermas iegūšanai pēc vairāk nekā 6 mēnešu pārtraukuma, pārbauda ne agrāk kā 30 dienas pirms atkārtotas spermas iegūšanas. |
|
2. |
Visas pārbaudes jāveic dalībvalsts apstiprinātā laboratorijā. |
|
3. |
Ja kādā no iepriekšminētajām pārbaudēm iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgais dzīvnieks ir jānošķir no pārējiem un spermu, kas iegūta pēc pēdējās negatīvās pārbaudes, nedrīkst izmantot Kopienas iekšējā tirdzniecībā; tas neattiecas uz BVD/MD gadījumiem, ja sperma no katra ejakulāta ir pārbaudīta un tajā nav atrasts BVD/MD vīruss. Sperma, kas iegūta no pārējiem dzīvniekiem savākšanas centrā pēc tam, kad pārbaudē atklāts pozitīvs rezultāts, ir jāuzglabā atsevišķi, to nedrīkst izmantot Kopienas iekšējā tirdzniecībā, kamēr nav atjaunots centra sanitārais stāvoklis. |
C PIELIKUMS
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SPERMU, KURA PAREDZĒTA KOPIENAS IEKŠĒJAI TIRDZNIECĪBAI VAI IEVEŠANAI KOPIENĀ
|
1. |
Spermu drīkst iegūt no dzīvniekiem: a) kas spermas iegūšanas dienā neuzrāda saslimšanas klīniskās pazīmes; b)
i) i) kas 12 mēnešus pirms tās iegūšanas nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu; vai ii) kas 12 mēnešu laikā pirms spermas iegūšanas ir vakcinēti pret mutes un nagu sērgu, šajā gadījumā 5 % (ne mazāk kā 5 porcijas) savāktās spermas pārbauda, veicot mutes un nagu sērgas vīrusa izdalīšanu, un rezultātiem jābūt negatīviem; c) kas 30 dienas tieši pirms spermas iegūšanas nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu; d) kas vismaz 30 dienas tieši pirms spermas iegūšanas nepārtraukti atradušies apstiprinātā spermas savākšanas centrā, ja tajā glabā svaigi iegūtu spermu; e) kam neļauj vaisloties dabīgā veidā; f) kas tiek turēti spermas savākšanas centros, kuros vismaz trīs mēnešu laikā pirms spermas iegūšanas un 30 dienas pēc tam vai, ja uzglabā svaigi iegūtu spermu, līdz nosūtīšanas dienai nav novērota mutes un nagu sērga, un tie atrodas teritorijas centrā, 10 km rādiusā ap kuru vismaz 30 dienu laikā nav atklāts neviens mutes un nagu sērgas gadījums; g) kas tiek turēti spermas savākšanas centros, kuros laika posmā, kas sākas 30 dienas pirms spermas iegūšanas un beidzas 30 dienas pēc tam, vai, ja uzglabā svaigi iegūtu spermu, līdz nosūtīšanas dienai nav novērotas liellopu slimības, par kurām obligāti jāziņo saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK E pielikuma I daļas prasībām. |
|
2. |
Spermai galīgajā atšķaidījumā ir jāpievieno tālāk norādītās antibiotikas, lai iegūtu šādu koncentrāciju: vismaz — 500 μg/ml streptomicīna galīgajā atšķaidījumā, — 500 SV/ml penicilīna galīgajā atšķaidījumā, — 150 μg/ml linkomicīna galīgajā atšķaidījumā, — 300 μg/ml spektinomicīna galīgajā atšķaidījumā. Var izmantot arī citu antibiotiku kombināciju, kas līdzīgi iedarbojas uz Campylobacter, Leptospira un mikoplazmu. Atšķaidītā sperma tūlīt pēc to pievienošanas vismaz 45 minūtes jātur temperatūrā, kas nav zemāka par 5 °C. |
|
3. |
Sperma, kas paredzēta Kopienas iekšējai tirdzniecībai: a) jāuzglabā piemērotos apstākļos vismaz 30 dienas pirms nosūtīšanas. Šī prasība neattiecas uz svaigi iegūtu spermu; b) jātransportē uz galamērķa dalībvalsti tīrā un dezinficētā vai sterilizētā traukā, ko aizzīmogo un numurē pirms nosūtīšanas no apstiprinātā spermas glabāšanas centra. |
D PIELIKUMS
SERTIFIKĀTU PARAUGI TIRDZNIECĪBAI KOPIENĀ
D.1. PIELIKUMS
Sertifikāta paraugs, kas izmantojams no apstiprināta spermas savākšanas centra nosūtītas spermas tirdzniecībai Kopienā, ja sperma savākta saskaņā ar Padomes Direktīvu 88/407/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/43/EK
D.2. PIELIKUMS
Sertifikāta paraugs, kas no 2006. gada 1. janvāra izmantojams no apstiprināta spermas savākšanas centra nosūtītu spermas krājumu tirdzniecībai Kopienā, ja sperma savākta, apstrādāta un/vai uzglabāta līdz 2004. gada 31. decembrim saskaņā ar Padomes Direktīvu 88/407/EEK redakcijā, kas bija spēkā līdz 2003. gada 1. jūlijam, un ja tā pārdota pēc minētā datuma saskaņā ar Direktīvas 2003/43/EK 2. panta 2. punktu
D.3. PIELIKUMS
Sertifikāta paraugs, kas jāizmanto no apstiprināta spermas glabāšanas centra vai apstiprināta spermas savākšanas centra nosūtītas spermas tirdzniecībai Kopienā, ja:
— sperma ir savākta atbilstoši Padomes Direktīvai 88/407/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/43/EK,
— vai ir savākta, apstrādāta un/vai uzglabāta līdz 2004. gada 31. decembrim atbilstoši Padomes Direktīvai 88/407/EEK redakcijā, kas bija spēkā līdz 2003. gada 1. jūlijam, un pārdota pēc minētā datuma saskaņā ar Direktīvas 2003/43/EK 2. panta 2. punktu.
( 1 ) OV C 267, 6.10.1983., 5. lpp.
( 2 ) OV C 342, 19.12.1983., 11. lpp.
( 3 ) OV C 140, 28.5.1984., 6. lpp.
( 4 ) OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.
( 5 ) OV L 362, 31.12.1985., 8. lpp.
( 6 ) OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp.
( 7 ) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.
( 8 ) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
( 9 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 10 ) OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 94/113/EK (OV L 53, 24.2.1994., 23. lpp.).