<TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par trešo daļu, kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> piešķirtās kompensācijas aprēķināšanas parametru vērtējumu otrā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> nosacījuma kontekstā</TXT></NP></TI>88Ar šī pamata trešo daļu prasītāja, ko atbalsta Dānijas Karaliste, norāda – pat ja Komisija bija pamatoti uzskatījusi, ka visi Altmark nosacījumi ir piemērojami šajā lietā un ka turklāt šie nosacījumi bija piemērojami tieši tā, kā tos ir definējusi Tiesa spriedumā Altmark, minēts 7. punktā (EU:C:2003:415), piemērojot otro no šiem nosacījumiem, Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.89Prasītāja un Dānijas Karaliste būtībā norāda, ka kritēriji, uz kuru pamata tika veikts TV2 piešķirtās kompensācijas aprēķins, un parametri, kas tika ievēroti praksē to ieviešanai, bija iepriekš zināmi, objektīvi un pārskatāmi. Praktiski kompensācija esot noteikta kā starpība starp, pirmkārt, līdzekļiem, kas bija jānodod TV2 rīcībā uz politiska lēmuma pamata (četru gadu vienošanās par plašsaziņas līdzekļiem starp Dānijas valdību un parlamentu), un, otrkārt, aplēsēm par ieņēmumiem no reklāmas un citām darbībām.90Precīzāk, pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka otrais Altmark nosacījums nav tik būtisks tādā situācijā kā šajā lietā, kurā pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu saistības, var piedāvāt tikai daži uzņēmumi.91Otrkārt, prasītāja norāda, ka paļaušanās uz kompetentajiem politikas veidotājiem attiecībā uz apraides sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu definīcijas noteikšanu, lai noteiktu arī izdevumus, kas ir saistīti ar šī uzdevuma izpildīšanu, ir atbilstoša piemērojamajai judikatūrai un tiesību aktiem.92Treškārt, prasītāja un Dānijas Karaliste pārmet Komisijai, ka tā ir tikai apstiprinājusi to, ka Dānijas iestādes nav paziņojušas informāciju, kas attiecas uz kompensācijas aprēķināšanas kritērijiem, nepaskaidrojot, par kuriem no aprēķināšanas parametriem attiecīgā gadījumā varētu būt runa vai kādām pazīmēm būtu jāraksturo Dānijas noteikumi attiecībā uz apraides sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kompensācijas noteikšanu, lai tie būtu atbilstoši otrajam Altmark nosacījumam. Tāpat prasītāja apstiprina, ka Komisija ar saviem argumentiem nepierāda, ka Dānijas noteikumi par apraides sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas noteikšanu nebija atbilstoši, lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju.93Ceturtkārt, visbeidzot Dānijas Karaliste norāda, ka šajā gadījumā Komisijas sniegtā otrā Altmark nosacījuma interpretācija ir kļūdaina, ciktāl tā ir nesaderīga ar pirmo Altmark nosacījumu, tā judikatūrā atrodamajā interpretācijā, ar ko dalībvalstīm tiek dota plaša brīvība sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma definēšanai. Turklāt šī interpretācija būtu pārāk plaša un tādējādi radītu sajukumu starp otro, trešo un ceturto Altmark nosacījumu. Šie Dānijas Karalistes argumenti pievienojas tiem, ko ir izvirzījusi prasītāja, kura norāda, ka efektivitātes jautājums, ko savos procesuālajos rakstos min Komisija un Viasat, var būt atbilstošs, tikai piemērojot ceturto Altmark nosacījumu.94Apstrīdētajā lēmumā Komisija vispirms ir izklāstījusi Lov om radio-og fjernsynsvirksomhed (Likums par apraides pakalpojumiem) atbilstošo tiesību normu saturu, kas bija spēkā izmeklēšanas laikā, tādā redakcijā, kā Dānijas iestādes bija norādījušas savā 2003. gada 24. marta vēstulē (apstrīdētā lēmuma preambulas 105. un 106. apsvērums). Tā tostarp norādīja, ka kultūras ministrs noteica TV2 maksājamo kompensācijas apmēru atbilstīgi plašsaziņas līdzekļu nolīgumam, kas noslēgts ar lielāko daļu Dānijas parlamenta politisko partiju, un ka pārbaudītajā laika posmā bija noslēgti trīs plašsaziņas līdzekļu nolīgumi: plašsaziņas līdzekļu nolīgums par 1994.–1997. gadu, kas noslēgts 1993. gada 16. septembrī, plašsaziņas līdzekļu nolīgums par 1997.–2000. gadu, kas noslēgts 1996. gada 10. maijā, un plašsaziņas līdzekļu nolīgums par 2001.–2004. gadu, kas noslēgts 2000. gada 28. martā. Papildus Komisija norādīja, ka pārbaudītajā laika posmā netika veikts TV2 piešķirtās kompensācijas pārrēķins, pat ne tad, kad 1999. gadā samazinājās tās ienākumi no reklāmas. Komisija turklāt apstrīdētā lēmuma preambulas 108. apsvērumā norādīja, ka atbilstoši Dānijas iestāžu sniegtajai informācijai TV2 piešķirtā kompensācija tika noteikta, pirmkārt, pamatojoties uz cenu un algu indeksāciju saskaņā ar TV2 budžetu un pārskatiem un, otrkārt, uz ekonomikas analīzi. Attiecībā uz šo ekonomikas analīzi Komisija norādīja, ka tā sastāvēja no diviem pētījumiem, ko bija veicis auditoru birojs KPMG 1995. un 1999. gadā (turpmāk tekstā – KMPG pētījumi), kuru mērķis bija pārbaudīt iespējamos reklāmas tirgus attīstības scenārijus atbilstošajiem licenču maksu laika posmiem, lai aplēstu iespējamos TV2 reklāmas ieņēmumus un šādi nodrošinātu labāku pamatu Dānijas valdības un parlamenta lēmumam par licenču maksas ieņēmumu noteikšanu un sadalīšanu. Komisija savu analīzi apstrīdētā lēmuma preambulas 114.–116. apsvērumā pabeidz ar šādiem vārdiem:- (114)Komisija uzskata, ka Dānijas parlamenta iesaistīšanās procesā, kura rezultātā noteica licenču maksu, nodrošināja zināmu pārredzamību un objektivitāti. Turklāt par plašsaziņas līdzekļu nolīgumiem, kuros bija noteiktas licenču maksu summas, kas jāsaņem TV2, lēmums tika pieņemts par vairākiem gadiem uz priekšu, un izmeklēšanas periodā TV2 kompensācija netika vēlāk pārskatīta.
- (115)[Tomēr] KPMG [pētījumos] bija prognozēta tikai tā reklāmas ieņēmumu summa, ko TV2 uzkrāj (t. i., ienākumi). Attiecībā uz izmaksām saistībā ar kompensācijas noteikšanu šajos ekonomikas ziņojumos netika pausta nostāja, un Komisijai šķiet, ka plašsaziņas līdzekļu nolīgumu pamatā bija vienīgi TV2 iepriekšējo gadu izmaksu indeksācija. Dānijas iestādes patiesi norādīja, ka kompensāciju noteica, pamatojoties uz cenu un algu indeksāciju saskaņā ar TV2 budžetu un pārskatiem, kā arī uz ekonomikas analīzēm, kurās novērtēja tikai ienākumus un kuras neattiecās uz 1993. gada 16. septembrī noslēgtajā plašsaziņas līdzekļu nolīgumā ietverto periodu.
- (116)Turklāt nebija nekādu norāžu par to, saskaņā ar kādiem kritērijiem kompensācija aprēķināma. Kompensācijas summa tika noteikta iepriekš, taču Altmark 2. kritērijs paredz, ka kompensācijas aprēķināšanas parametriem jābūt iepriekš noteiktiem objektīvā un pārredzamā veidā.
95No iepriekš 94. punktā minētajiem preambulas apsvērumiem izriet, ka, pārbaudot TV2 piešķirtās kompensācijas aprēķina kritējus otrā Altmark nosacījuma kontekstā, Komisija ir ievērojusi faktu, ka šīs kompensācijas summa tika noteikta Dānijas parlamenta pārraudzībā un pamatojoties uz KMPG pētījumiem, kuru saturu tā bija pārbaudījusi. Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 114. apsvērumā pat bija atzinusi, ka Dānijas parlamenta iesaistīšanās kompensācijas summas noteikšanas procesā ir nodrošinājusi zināmu pārredzamību un objektivitāti. Papildus no minētā preambulas apsvēruma izriet, ka divi citi elementi, proti, tas, ka plašsaziņas līdzekļu nolīgumi noteica no licencēm gūto ienākumu piešķiršanu TV2 avansā vairākiem gadiem, kā arī fakts, ka TV2 kompensācija nav bijusi pārrēķināta pārbaudītajā laika posmā, apstiprināja šo pārredzamību un objektivitāti.96Tomēr Dānijas parlamenta iesaistīšanās, nodrošinot zināmu pārredzamību un objektivitāti, Komisijas ieskatā nebija pietiekama, lai varētu uzskatīt, ka TV2 piešķirtās kompensācijas aprēķināšanas parametri bija atbilstoši otrajam Altmark nosacījumam. Komisijas secinājuma, saskaņā ar kuru šis nosacījums nebija izpildīts, noteicošais elements, šķiet, ir fakts, ka KPMG pētījumi attiecās tikai uz paredzamo TV2 ieņēmumu no reklāmas apjomu un tajos netika pārbaudīta TV2 piešķirtās kompensācijas aprēķina izdevumu daļa, kuras pamatā esot tikai izdevumi, ka TV2 faktiski radušies iepriekšējos gados, kas palielināti ar indeksēšanas metodi.97Tādējādi Komisijas ieskatā fakts par balstīšanos uz kompensācijas saņēmējas faktiskajiem izdevumiem, lai aprēķinātu šīs kompensācijas summu, nav apmierinošs saistībā ar otro Altmark nosacījumu. No tā var secināt, ka Komisijas ieskatā, lai izpildītu otro Altmark nosacījumu, kompensācijas aprēķina parametri ir jāformulē tādējādi, lai būtu iespējams ietekmēt vai kontrolēt kompensācijas saņēmēja izdevumu vai izmaksu apmēru. Tādējādi šķiet, ka Komisijas ieskatā otrajā Altmark nosacījumā ir ietverts kompensācijas saņēmēja efektivitātes koncepts.98Iepriekš 97. punktā izklāstītā apstrīdētā lēmuma interpretācija ir apstiprināta Komisijas atbildē uz prasītājas argumentiem. Tiešām iebildumu rakstā Komisija apstiprina, ka prasītājas apsvērumi ir balstīti tikai uz likumdevējas varas suverenitāti un ka tajā tādējādi nav ņemtas vērā kompensācijas aprēķina tehniskās pazīmes. Tā papildina, ka, ja piekrītam šādam atzinumam, lai būtu izpildīts otrais Altmark nosacījums, pietiktu ar to, ka dalībvalsts ir iepriekš noteikusi kompensācijas apmēru, lai vai kāds tas arī būtu. Tomēr Komisijas ieskatā šis nosacījums paredz, ka izvēlētajam aprēķina parametram ir jābūt tādam, kas nepieļauj pārmērīgu kompensāciju un nodrošina sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti. Tāpat Komisija apstiprina – ja tiek pieņemts, ka TV2 ir vienīgais uzņēmums, kas spēj nodrošināt attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, tādēļ nemazinās vajadzība izvairīties no pārmērīgas kompensācijas un nodrošināt šo sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti, lai izvairītos no tā, ka TV2 piešķirtās kompensācijas tiktu kvalificētas kā valsts atbalsts.99Ir jākonstatē, ka otrā Altmark nosacījuma koncepcija, kas izriet no apstrīdētā lēmuma un ir interpretēta, ņemot vērā iebildumu rakstu, ir kļūdaina.100Tiešām, ciktāl Altmark nosacījumi attiecas uz vienu no četriem elementiem, kas veido valsts atbalsta jēdzienu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, proti, saņēmējam piešķirta priekšrocība (skat. iepriekš 46.–49. punktu), visu šo nosacījumu kopīgais mērķis ir pārbaudīt, vai kādā kompensācijā, kas piešķirta kādam uzņēmumam sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildei, ir vai nav ietverta ekonomiska priekšrocība, kas varētu nostādīt šo uzņēmumu izdevīgākā stāvoklī attiecībā pret konkurējošiem uzņēmumiem.101Pat ja tos visus vieno šis kopīgais mērķis, katram no Altmark nosacījumiem ir sava un no pārējiem neatkarīga loma.102Otrais Altmark nosacījums, kā tas ir formulēts sprieduma Altmark, minēts 7. punktā (EU:C:2003:415), 90. punktā, paredz, ka parametriem, uz kuriem pamatojoties aprēķina kompensāciju, jābūt iepriekš noteiktiem objektīvā un pārskatāmā veidā, lai novērstu situāciju, ka tā rada ekonomisku priekšrocību par labu saņēmējam uzņēmumam salīdzinājumā ar konkurentu uzņēmumiem.103Šī nosacījuma saturs ir definēts iepriekš 102. punktā minētā teikuma pirmajā daļā. No tā izriet, ka ar otro Altmark nosacījumu tiek paredzētas trīs prasības, kas attiecas uz kompensācijas aprēķina parametriem, lai nodrošinātu, ka šis aprēķins ir ticams un Komisija to var pārbaudīt. Šīs prasības paredz, ka kompensācijas aprēķināšanas parametriem ir jābūt iepriekš noteiktiem, ievērojot pārredzamu procedūru, un ka tiem būtībā ir jābūt objektīviem. No sprieduma Altmark, minēts 7. punktā (EU:C:2003:415), nekādā veidā neizriet, ka, ievērojot tajā pausto otro nosacījumu, kompensācijas aprēķināšanas parametriem būtu jābūt izveidotiem tādējādi, lai ietekmētu vai kontrolētu izdevumus, kas radušies šīs kompensācijas saņēmējam.104Šķiet, ka Komisija ar savu otrā Altmark nosacījuma interpretāciju uzskata, ka kompensācijas aprēķināšanas parametriem ir jābūt ne vien objektīviem un iepriekš izveidotiem pārredzamas procedūras ietvaros, bet ka tiem papildus ir arī jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu vadības efektivitāte. Tomēr šāda interpretācija, kas nav saderīga ar otrā Altmark nosacījuma formulējumu, izraisa sajaukšanu starp šajā gadījumā vērtējamo un ceturto nosacījumu.105Komisijas atbalstītajai otrā Altmark nosacījuma interpretācijai nav pamatojuma nedz judikatūrā, nedz arī teikuma, ar kuru Tiesa ir formulējusi šo nosacījumu, kas ir atkārtots iepriekš 102. punktā, otrajā daļā. Faktiski šīs daļas mērķis ir tikai atgādināt visu Altmark nosacījumu kopuma mērķi, nevis iestrādāt otrajā nosacījumā efektivitātes prasību, kas jau ir ceturtajā nosacījumā.106Ņemot vērā šos elementus, ir jāuzskata, ka, pieprasot, lai TV2 piešķirtās kompensācijas aprēķināšanas parametri būtu tādi, kas nodrošina efektīvu TV2 sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildi, Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Tā kā šī kļūda attiecas uz pašu otrā Altmark nosacījuma piemērojamības jomu, tā attiecas uz visu TV2 piešķirtās kompensācijas aprēķināšanas parametru vērtējumu, ko Komisija ir veikusi apstrīdētā lēmuma preambulas 112.–117. apsvērumā.107Visbeidzot ir jākonstatē pārmetumu, kurus prasītāja pauž attiecībā uz apstrīdētā lēmuma preambulas 116. apsvērumu, pamatotība. Tiešām, ciktāl apstrīdētā lēmuma preambulas 112.–115. apsvērumā Komisija veic kompensācijas aprēķina parametru, kas izklāstīti šī lēmuma preambulas 105.–111. apsvērumā, pārbaudi, tās secinājums, kas ir formulēts preambulas 116. apsvērumā, saskaņā ar kuru nebija nekādu norāžu par to, saskaņā ar kādiem kritērijiem kompensācija aprēķināta, šķiet pretējs pirms tā izdarīšanas veiktajai analīzei vai pat absurds. Komisija šajā preambulas apsvērumā ir vienīgi atkārtojusi otrā Altmark nosacījuma saturu, to nesaistot ar tās iepriekšējos apsvērumos formulētajiem konstatējumiem.108Tātad ir jākonstatē, ka prasītājas pirmā pamata trešā daļa ir pamatota.109Tomēr ir jāatgādina, ka, ciktāl noteikti lēmuma pamati paši par sevi ir juridiski pietiekami šī lēmuma pamatošanai, kļūdas citos šī lēmuma pamatos nekādā veidā neietekmē tā rezolutīvo daļu. Turklāt, ja Komisijas lēmuma rezolutīvā daļa tiek pamatota ar vairākiem argumentācijas pīlāriem, no kuriem katrs atsevišķi ir pietiekams šīs rezolutīvās daļas pamatojumam, šo tiesību aktu principā var atcelt tikai tad, ja katrs no šiem pīlāriem tiek atzīts par prettiesisku. Tādā gadījumā ar kļūdu vai citu nelikumību, kas ietekmē tikai vienu no pamatojuma pīlāriem, nepietiek, lai pamatotu apskatāmā lēmuma atcelšanu, ja šai kļūdai nevarēja būt izšķiroša ietekme uz iestādes, šī lēmuma autores, pieņemto rezolutīvo daļu (skat. spriedumu, 2005. gada 14. decembris, General Electric/Komisija, T‑210/01, Krājums, EU:T:2005:456, 42. un 43. punkts un tajos minētā judikatūra, šajā ziņā skat. arī spriedumu, 2010. gada 9. septembris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑387/08, EU:T:2010:377, 59. punkts).110Šajā gadījumā, ņemot vērā, ka, pirmkārt, Altmark nosacījumi ir kumulatīvi un, otrkārt, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir uzskatījusi, ka, ja jau gan otrais, gan ceturtais nosacījums nebija izpildīts, tad ar to vien, ka apstrīdētā lēmuma daļa, kas attiecas uz otro Altmark nosacījumu, ir prettiesiska, nepietiek, lai apmierinātu prasību un atceltu apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā ir konstatēts, ka attiecīgie pasākumi ir valsts atbalsts.111Tātad ir jāizvērtē pirmā pamata ceturtā daļa, kas attiecas uz TV2 piešķirtās kompensācijas aprēķina parametru izvērtēšanu Altmark ceturtā nosacījuma kontekstā.<TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par ceturto daļu, kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">TV2</HT> piešķirtās kompensācijas aprēķina parametru izvērtēšanu <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> ceturtā nosacījuma kontekstā</TXT></NP></TI>112Ar pirmā pamata ceturto daļu prasītāja, ko atbalsta Dānijas Karaliste, norāda, analoģiski kā trešajā daļā, ka, pat ja Komisija ir pamatoti uzskatījusi, ka visi spriedumā Altmark, minēts 7. punktā (EU:C:2003:415), noformulētie nosacījumi šajā gadījumā bija jāpiemēro un ka turklāt šie nosacījumi ir jāpiemēro precīzi tā, kā tos ir definējusi Tiesa minētajā spriedumā, – Komisija, piemērojot ceturto no šiem nosacījumiem, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.113Pirmām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Komisijas vērtējums ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka attiecīgajā tirgū un attiecīgajā laika posmā bija iespējams identificēt uzņēmumu, kas ir tipisks, labi pārvaldīts un adekvāti aprīkots, kura izmaksu apmēru būtu bijis iespējams pamatoti salīdzināt ar pašas prasītājas izmaksu apmēru. Prasītāja norāda, ka tāpat kā vispārējā kārtā, arī tādā situācijā kā aplūkojamajā, kad sabiedrisko pakalpojumu uzdevumi tiek uzticēti tikai valsts uzņēmumiem, Dānijā nepastāv attiecīgo pakalpojumu tirgus, nedz, līdz ar to – praktisks atskaites punkts, kas ļautu noteikt vidējās izmaksas, kas attiecināmas uz sabiedrisko pakalpojumu uzdevumiem. Prasītājas viedoklis ir, ka attiecīgos uzdevumus var izpildīt veidā, kas ir dārgāks vai lētāks, atkarībā no kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju līmeņa, kādu vēlas iestādes, kas nosaka šos uzdevumus un piešķir to izpildei vajadzīgos līdzekļus. Tomēr tās ieskatā nevar sniegt objektīvu atbildi uz tādu jautājumu kā, piemēram, vai būtu vairāk vai mazāk efektīvi likt uzsvaru drīzāk uz Dānijas teātra izrāžu, nevis ziņu raidījumu pārraidīšanu, ņemot vērā atšķirības, kādas tas rada attiecībā uz izmaksām.114Šajā ziņā ir jākonstatē, ka gadījumā, ja uzņēmums, kuram ir uzdota sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpilde, nav izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, varētu rasties praktiska rakstura grūtības Altmark ceturtā nosacījuma piemērošanā. Pirmkārt, uzņēmuma, kas ir labi pārvaldīts un adekvāti aprīkots, jēdziena lietojums noteikti paredz, ka iestādei, kas to piemēro, noteikti ir plaša rīcības brīvība. Otrkārt, divu uzņēmumu salīdzināšana, no kuriem viens ir publisks un ir pilnvarots veikt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, bet otrs ir privāts un brīvs no šāda uzdevuma, nav vienkārša, ņemot vērā it īpaši faktu, ka uzņēmums, kurš ir pilnvarots veikt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, ir pakļauts atsevišķām īpašām kvalitātes prasībām. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Komisija, šķiet, pati atzīst TV2 un ar to konkurējošo uzņēmumu salīdzināšanas radītās grūtības, īpaši apstrīdētā lēmuma preambulas 242. apsvērumā atzīdama, ka operatoru situācija Dānijas tirgū nav tik līdzīga, lai varētu veikt pamatrādītāju tiešu salīdzinājumu, pamatojoties uz grāmatvedības datiem.115Tomēr, neraugoties uz grūtībām, kas ir saistītas ar ceturtā Altmark nosacījuma piemērošanu gadījumā, kad, kā tas ir šajā lietā, uzņēmums, kuram ir uzliktas sabiedrisko pakalpojumu saistības, nav ticis izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, prasītājas argumentācija ir jānoraida.116Tiešām, ja nav notikusi publiskā iepirkuma procedūra, kas ļauj izvēlēties kandidātu, kurš ir spējīgs izpildīt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu par vismazākajām izmaksām, piešķirtajai kompensācijai ir jābūt noteiktai, kā atskaites punktu ņemot tipisku, labi pārvaldītu un adekvāti ar vajadzīgajiem līdzekļiem aprīkotu uzņēmumu. Šāda uzņēmuma meklēšanas mērķis ir optimizēt kompensācijas apjomu, kas uzskatāms par vajadzīgu, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, un izvairīties no tā, ka neefektīva uzņēmuma augstās izmaksas tiktu ņemtas par atskaites punktu šīs kompensācijas apmēra aprēķināšanai. Ja netiek veikta nekāda kompensācijas apmēra optimizācija, tiešām nevar izslēgt, ka šī kompensācija ietver ekonomisku priekšrocību, kas varētu uzņēmumu, kas ir tās saņēmējs, nostādīt izdevīgākā situācijā attiecībā pret tā konkurentiem.117Turklāt, Tiesa, noteikdama ceturto Altmark nosacījumu, ir konkrēti norādījusi, ka, lai tas būtu izpildīts gadījumā, kad kompensācijas saņēmējs nav bijis izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, ir jāizvēlas atsauces uzņēmums, kas nav šis saņēmējs. Tādējādi, lai izpildītu šo nosacījumu, nepietiek, ka dalībvalsts paziņo, ka, ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma specifiku, neesot iespējams tirgū identificēt kompensācijas saņēmējam pielīdzināmu uzņēmumu, pēc kura parauga pēc tam pierādīt, ka pats saņēmēja uzņēmums ir labi pārvaldīts un ar adekvātu aprīkojumu šī nosacījuma izpratnē.118Prasītājas izvirzītā argumentācija paredz, kā uz to norāda Komisija, ka sabiedrisko raidorganizāciju izmaksas vispār nav iespējams salīdzināt, ņemot vērā īpašo situāciju, kurā ir katra no tām un katrs pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Pieņemt šādu argumentu nozīmētu padarīt ceturto Altmark nosacījumu bezjēdzīgu.119Visbeidzot, jebkurā gadījumā, apraides nozarē lielā mērā privāto un publisko raidorganizāciju izdevumi būtībā ir līdzīgi un var tikt salīdzināti, pat ņemot vērā sabiedriskajiem operatoriem uzliktās sabiedrisko pakalpojumu saistības. Jo, kā privātām raidorganizācijām, tā arī publiskām ir jāsaskaras ar izmaksām, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesībām, ražošanas un kopražošanas izmaksām, ar izmaksām, kas veltītas ar ražojumu un projektu attīstīšanu saistītu preču un pakalpojumu iegādei vai ar personāla izmaksām. Turklāt daļa no sabiedrisko raidorganizāciju programmām un ražojumiem būtiski neatšķiras no privāto sabiedrību piedāvājuma, kas vismaz zināmā mērā pieļauj izmaksu salīdzināšanas iespēju. Šajos apstākļos prasītāja nevar aprobežoties ar apgalvojumu, ka nav iespējams identificēt nevienu uzņēmumu, kas ir tipisks, labi pārvaldīts un adekvāti aprīkots Altmark ceturtā nosacījuma izpratnē, nemaz nemēģinādama veikt savu izmaksu salīdzinājumu ar kāda cita uzņēmuma, kas darbojas Dānijas apraides tirgū vai tamlīdzīgā tirgū, izmaksām.120Turklāt ar šo argumentu, kas tika norādīts saistībā ar šī pamata ceturto daļu, prasītāja patiesībā tikai uzstāj uz nostāju, ko tā izvirzīja minētā pamata pirmajā daļā, proti, faktu, ka Altmark ceturtais nosacījums nebija piemērojams šajā gadījumā. Tomēr šī argumentācija jau ir tikusi noraidīta kā nepamatota.121Pirmais arguments, ko prasītāja izvirzīja saistībā ar pirmā pamata ceturto daļu, tātad ir jānoraida.122Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka jebkurā gadījumā Altmark ceturtais nosacījums būtībā bija izpildīts, ciktāl attiecīgajā laika posmā TV2 tika pakļauta ikgadējai iestāžu veiktai pārbaudei, ko tostarp veica Rigsrevisionen (Dānijas Valsts revīzijas birojs) – ar mērķi pārbaudīt, vai šis uzņēmums bija labi un efektīvi pārvaldīts un vai tā izmaksu līmenis bija atbilstošs prasībām, kādām ir jāatbilst uzņēmumiem, kas ir efektīvi pārvaldīti un adekvāti aprīkoti.123Atbildot uz prasītājas argumentiem, Komisija apgalvo, ka Dānijas Karaliste nav pierādījusi atbilstību ceturtajam Altmark nosacījumam, lai gan tai bija pienākums veikt šo pierādīšanu. Komisijas ieskatā dokumentos, kurus Dānijas Karaliste bija iesniegusi formālās izmeklēšanas procedūras laikā, nebija ietverta nekāda izmaksu analīze, kas rastos tipiskam, labi pārvaldītam un adekvāti aprīkotam uzņēmumam, lai izpildītu attiecīgās sabiedrisko pakalpojumu saistības.124Vispirms attiecībā uz pierādīšanas pienākumu, uz ko norādīja Komisija, ir jāatgādina, ka – ja Komisijai ir jāpierāda valsts atbalsta pastāvēšana, attiecīgajai dalībvalstij atbilstoši Regulas Nr. 659/1999 10. panta 2. punktam, skatot to kopsakarā ar 2. panta 2. punktu, ir pienākums sniegt Komisijai visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pieņemt lēmumu par izvērtējamā pasākuma kvalificēšanu un, vajadzības gadījumā, par tā saderību ar iekšējo tirgu.125Turklāt no judikatūras, kas attiecas uz Altmark pirmo nosacījumu, izriet, ka, ja dalībvalstij ir plaša rīcības brīvība, nosakot, ko tā uzskata par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, tai savukārt ir jāpierāda atbilstība pirmajā Altmark nosacījumā paredzētajām prasībām attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu saistību definīciju un faktu, ka kompensācijas saņēmējam patiesi ir tikusi uzdota šo saistību izpilde (spriedums BUPA, minēts 51. punktā, EU:T:2008:29, 172. punkts).126Šī judikatūra, kas attiecas uz pirmo Altmark nosacījumu, ir attiecināma arī uz ceturto Altmark nosacījumu, kā rezultātā dalībvalstij, ja nav notikusi publiskā iepirkuma procedūra ar mērķi izvēlēties uzņēmumu, kuram uzticēt attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, ir jāpierāda, ka šim uzņēmumam piešķirtās kompensācijas apmērs tika noteikts, pamatojoties uz to izdevumu analīzi, kādi, pildot šo uzdevumu, rastos tipiskam uzņēmumam, kas ir labi pārvaldīts un kuram ir piemērots aprīkojums, lai tas varētu nodrošināt attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma prasību izpildi. Šādas pierādīšanas neesamības gadījumā nav izslēgts, ka uzņēmumam, kuram uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums, piešķirtā kompensācija ietver kādu valsts atbalsta elementu.127Attiecībā uz šādu pierādīšanu šajā gadījumā Komisija savu analīzi bija pastiprināti vērsusi uz TV2 pārskatu revīziju, ko bija veikusi Rigsrevisionen. Šajā ziņā tā apstrīdētā lēmuma preambulas 128.–135. apsvērumā bija norādījusi, ka Dānijas iestāžu ieskatā Rigsrevisionen veiktā TV2 pārbaude sastāvēja ne tikai no administratīvas un finansiālas tās grāmatvedības pārskatu revīzijas, bet attiecās arī uz šī uzņēma efektivitāti. Tomēr Komisija uzskata, ka tas, ka TV2 pārskati tika pakļauti Dānijas kultūras ministra apstiprināšanai, nav pietiekami, lai pierādītu, ka TV2 izmaksas atbilst tipiska, labi pārvaldīta uzņēmuma izmaksām. Turpinot Komisija norādīja, ka formālās izmeklēšanas procedūras laikā Dānijas iestādes esot īpaši balstījušās uz Rigsrevisionen 2000. gada ziņojumu. Šajā ziņojumā zināmā mērā tika salīdzināta TV2 produktivitāte un DR un ārvalstu sabiedrisko raidorganizāciju, proti, British Broadcasting Corporation (BBC), Sveriges Television (SVT) un Norsk Riksringkasting (NRK), produktivitāte. No šī ziņojuma izrietēja, ka DR un TV2 bija uzlabojušas savu produktivitāti laika posmā no 1990. līdz 1999. gadam un ka DR un TV2 produktivitātes attīstība bija labāka vai pielīdzināma triju attiecīgo sabiedrisko raidorganizāciju produktivitātes attīstībai. Komisija uzskatīja, ka ar šo ziņojumu nepietiek, lai pierādītu Altmark ceturtā nosacījuma ievērošanu, īpaši šādu iemeslu dēļ:pirmkārt, Komisija apšaubīja, ka izmaksu kontroles pasākumi, kas veikti a aposteriori, ir būtiski attiecībā uz ceturto Altmark nosacījumu, ja pirms kompensācijas apmēra noteikšanas nav veikta šo izmaksu analīze;
otrkārt, tā norādīja, ka Rigsrevisionen 2000. gada ziņojums tika sagatavots pēc plašsaziņas līdzekļu nolīgumu, ar ko nosaka kompensācijas apmēru (skat. iepriekš 94. punktu), noslēgšanas. Tādējādi tas neatspoguļoja, ka kompensācija būtu noteikta, pamatojoties uz izmaksām, kas būtu radušās tipiskam uzņēmumam, izpildot savas sabiedrisko pakalpojumu saistības;
treškārt, šis ziņojums attiecās uz salīdzinājumu ar citām sabiedriskām raidorganizācijām, no kurām nevienu nevar uzskatīt par tipisku uzņēmumu. Komisija šajā ziņā norādīja, ka no DR un TV2 produktivitātes salīdzinājuma nebija iespējams izdarīt secinājumus attiecībā uz Altmark ceturto nosacījumu, ņemot vērā, ka DR nevarēja saņemt ieņēmumus no reklāmas un ka tās kompensācija tika noteikta uz tāda paša pamata kā TV2 kompensācija. Tātad tā nebija atbilstoša tipiskai televīzijas raidorganizācijai. Attiecībā uz salīdzinājumu ar ārvalstu sabiedriskajām raidorganizācijām Komisija konstatēja, ka ziņojumā TV2 produktivitātes attīstība tika vienīgi salīdzināta ar vienu no citām sabiedriskajām raidorganizācijām, nepārbaudot efektivitāti kā tādu, nedz izmaksas. Šie dati, Komisijas ieskatā, nebija izšķiroši Altmark ceturtā nosacījuma aspektā, jo televīzijas kanāla produktivitātes krišanās var būt saistīta ar neskaitāmiem faktoriem;
ceturtkārt, Komisija atklāja, ka Rigsrevisionen pats savā ziņojumā bija norādījis, ka tas nebija sīkāk izskatījis ārvalstu sabiedrisko raidorganizāciju pārskatus un ka tādējādi esot iespējamas atšķirības starp šo raidorganizāciju darbībām un starp aprēķina metodēm, kas izmantotas atsevišķiem pārskata posteņiem. Rigsrevisionen arī norādīja, ka minētā ziņojuma mērķis bija salīdzināt produktivitātes attīstību, nevis produktivitātes līmeni un ka tā neesot dziļāk pētījusi novērotās attīstības iemeslus.
128Komisija, pamatojoties uz šo apsvērumu kopumu, secināja, ka Rigsrevisionen 2000. gadā izveidotais ziņojums neļauj secināt, ka TV2 izmaksas atbilst tipiska, labi pārvaldīta un atbilstoši aprīkota uzņēmuma izmaksām, kas tam būtu radušās, izpildot savu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu.129Prasītāja, ko atbalsta Dānijas Karaliste, kritizē šo pamatojumu divos aspektos. Pirmkārt, tā izvirza argumentus, kas attiecas uz Rigsrevisionen veiktās pārbaudes raksturu, kuri it īpaši attiecas uz apstrīdētā lēmuma preambulas 128. apsvērumu. Otrkārt, tā kritizē Komisijas sniegto Rigsrevisionen 2000. gada ziņojuma vērtējumu.130Pirms šo argumentu detalizētas izvērtēšanas ir jākonstatē, ka prasītāja ar šiem argumentiem būtībā cenšas pierādīt, ka TV2 ir uzņēmums, kas ir labi pārvaldīts un adekvāti aprīkots, ko apstiprinot Rigsrevisionen ikgadējās pārbaudes, kurām tā ir pakļauta un kuras ir dokumentētas Rigsrevisionen 2000. gada ziņojumā. Prasītāja, tostarp, neapstrīd Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru Rigsrevisionen 2000. gada ziņojums tika sagatavots, pamatojoties uz plašsaziņas līdzekļu nolīgumiem, ar ko nosaka kompensācijas apmēru.131Šajā ziņā jau iepriekš 117. punktā tika norādīts, ka ar Altmark ceturto nosacījumu, kā Tiesa to ir formulējusi savā spriedumā, tiek prasīts, lai gadījumā, kad kompensācijas saņēmējs nav bijis izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, kompensācijas apjoms tiktu noteikts, pamatojoties uz atsauces uzņēmuma, kas veic darbību normālos tirgus apstākļos un kas nav šis saņēmējs, izmaksu analīzi. Ir jākonstatē, ka Tiesa nekādi nav rosinājusi domāt, ka gadījumā, ja kompensācijas saņēmējs nav bijis izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, būtu iespējams, lai izpildītu šo nosacījumu, pierādīt, ka saņēmējs pats bija uzņēmums, kas ir labi pārvaldīts un adekvāti aprīkots.132Līdz ar to prasītājas, ko atbalsta Dānijas Karaliste, argumenti kopumā nepierāda, ka Komisija bija pieļāvusi kļūdu, konstatējot, ka ceturtais Altmark nosacījums šajā gadījumā nebija izpildīts. Jebkurā gadījumā un pieņemot, kā apgalvo prasītāja, ka Altmark ceturtais nosacījums šajā gadījumā bija jāpiemēro pēc būtības vai arī elastīgākā veidā (skat. iepriekš 67.–72. punktu), šie argumenti neiztur arī detalizētāku pārbaudi, kas izklāstīta turpmāk tekstā.133Pirmkārt attiecībā uz Rigsrevisionen veiktās pārbaudes raksturu prasītāja apgalvo, ka Komisija kļūdās, uzskatot, ka šī pārbaude aprobežojās tikai ar administratīvu un finansiālu grāmatvedības pārskatu revīziju. Komisija esot kļūdaini novērtējusi Rigsrevisionen kompetenci un tā lomu Dānijas konstitucionālajā kārtībā. Kā norāda prasītāja, Rigsrevisionen katru gadu veic TV2 grāmatvedības pārskatu revīziju un šajā gadījumā izpēta, vai uzņēmums ir ticis efektīvi pārvaldīts, konkrētāk, vai tas veic efektīvu izmaksu pārvaldību. Turklāt Rigsrevisionen ziņojumi esot publiski pieejami dokumenti un tiek iesniegti pārbaudei Dānijas parlamentā un valsts kontrolieriem, kas var ziņot par iespējamām pretlikumībām. Tos tātad nevar vienkārši uzskatīt par dokumentiem, kurus izmanto, lai uz to pamata Dānijas kultūras ministrs apstiprinātu TV2 finanšu pārskatus. Visbeidzot, prasītājas ieskatā Komisijas apgalvojums, saskaņā ar kuru grāmatvedības pārskatu revīzijas veikšana a posteriori nav atbilstoša, to aplūkojot saistībā ar Altmark ceturto nosacījumu, ir kļūdains. Tās ieskatā uzņēmuma pārvaldes efektivitātes pārbaudi, pamatojoties uz tā izmaksām, esot iespējams veikt vienīgi a posteriori.134Šajā ziņā ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma preambulas 128. apsvērumā Komisija norāda:Turklāt Dānija[s Karaliste] apgalvoja, ka saistībā ar regulārām TV2 pārbaudēm Valsts revīzijas birojs veica finanšu un vadības revīzijas attiecībā uz TV2 pārskatiem un ka tika piemēroti regulāri kontroles pasākumi, kas aptvēra arī efektivitātes aspektus.
135Turklāt, atbildot uz šo argumentu, Komisija tajā pašā apsvērumā konstatē:[tā] uzskata, ka tas, ka TV2 pārskati tika iesniegti apstiprināšanai Kultūras ministrijai, nav pietiekami, lai parādītu, ka TV2 izmaksas atbilst tipiska, labi vadīta uzņēmuma izmaksām.
136Tādējādi šķiet, ka Komisija nenošķir, pirmkārt, pārbaudi, ko veic neatkarīga administratīva iestāde kā Valsts revīzijas birojs, šajā gadījumā – Rigsrevisionen, un, otrkārt, pārbaudi, kuru veic pārraudzības ministrija.137Tiesas sēdē iztaujātas par saistību starp pārbaudi, ko veic Dānijas kultūras ministrs, un pārbaudi, kuru veic Rigsrevisionen, prasītāja un Dānijas Karaliste precizēja, Komisijai pret to neiebilstot, ka saskaņā ar atbilstošajiem Dānijas tiesību aktiem TV2 sagatavotie grāmatvedības revīzijas ziņojumi tika iesniegti Dānijas kultūras ministram apstiprināšanai, kurš uz to pamata attiecīgā gadījumā varēja Dānijas parlamentam ierosināt pasākumu piemērošanu.138Turklāt tiesas sēdē lietas dalībnieki iesniedza savus apsvērumus par prasītājas un Dānijas Karalistes iesniegtajiem dokumentiem, izpildot procesa organizatorisko pasākumu, proti, likumu Lov om revision af statens regnskaber (Likums par valsts kontroli), īpaši tā 3. pantu, kā arī citiem normatīviem aktiem, kuros ir paredzētas Rigsrevisionen pilnvaras attiecīgajā laika posmā.139No Dānijas Karalistes iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka laika posmā no 1995.–2002. gadam Lov om revision af statens regnskaber 3. panta redakcija bija šāda:Pārbaudes laikā tiek pārbaudīta grāmatvedības datu atbilstība un tas, vai lēmumi, kuru pieņemšana izriet no grāmatvedības pārskatiem, ir atbilstoši piešķirtajām atļaujām, likumiem un citiem noteikumiem, kā arī noslēgtajiem nolīgumiem un parastajai praksei. Turklāt tiek veikta novērtēšanas procedūra, lai noskaidrotu, cik lielā mērā tiek ievērotas labas finanšu pārvaldības intereses, veicot līdzekļu administrēšanu un uzņēmumu, uz kuriem attiecas šie grāmatvedības dati, pārvaldi.
140Dānijas Karaliste turklāt iesniedza Lov om revision af statens regnskaber sagatavošanas darbu tekstu, norādot, ka atbilstoši Dānijas juridiskajām tradīcijām šāda veida tekstiem esot īpaša nozīme. Attiecīgie minēto sagatavošanas darbu noteikumi norāda, ka:Saskaņā ar Likuma par valsts kontroli 3. pantu Rigsrevisionen veiktajā pārbaudē papildus finansiālajai kontrolei, kas sastāv no grāmatvedības atbilstības pārbaudes un atļauju un noteikumu ievērošanas pārbaudes, ir ietverta arī [..] novērtēšana, lai noskaidrotu, cik lielā mērā līdzekļu administrēšanā un uzņēmumu, uz kuriem attiecas šī grāmatvedību, vadībā tiek ievērotas labas finanšu pārvaldības intereses, proti, īpaši produktivitātes un efektivitātes pārbaude. Tā kā šāda veida kārtība darbojas tikai daļēji attiecībā uz tirgus apstākļiem, pārvaldes pārbaudi lielā mērā attaisno tirgus mehānismu aizstāšana un to korekcija.
141Pamatojoties uz to, Dānijas Karaliste secina, ka visu attiecīgo laika posmu TV2 produktivitāte un efektivitāte tika pastāvīgi kontrolēta. Šī kontrole esot papildināta ar izņēmuma kārtas revīziju, kas veikta saskaņā ar Lov om revision af statens regnskaber 17. panta 2. punktu un kuras secinājumi tika noformulēti Rigsrevisionen 2000. gada ziņojumā.142Viasat uz to atbild, ka ikgadējās vadības revīzijas attiecās nevis uz TV2 produktivitāti un efektivitāti, bet vienīgi uz to, vai tiek izmantoti vadības instrumenti, kas izpaužas kā pārvaldības sistēmas. Vienīgā revīzija, kura tika veikta TV2 attiecīgajā laika posmā un attiecās uz TV2 produktivitāti, ir tā, pēc kuras tika taisīts Rigsrevisionen 2000. gada ziņojums.143No tiesību normām, uz kurām atsaucās Dānijas Karaliste, neapšaubāmi izriet, ka Rigsrevisionen veiktās kontroles apjoms pārsniedz vienkāršas administratīvas grāmatvedības pārbaudes apjomu un attiecas uz TV2 vadības efektivitāti. Tomēr nevar apšaubīt, ka vienīgais Komisijai administratīvās procedūras laikā iesniegtais dokuments, kas izklāsta praktisko šīs iestādes veiktās pārbaudes rezultātu, ir Rigsrevisionen 2000. gada ziņojums.144Tomēr attiecībā uz šo ziņojumu ir jākonstatē, ka prasītāja tikai konstatē, ka Komisijas izteiktā kritika attiecībā uz šo ziņojumu nav vērā ņemama, ciktāl Komisija pārmet faktu, ka tas ticis taisīts pēc tam, kad ir noslēgti divi plašsaziņas līdzekļu nolīgumi uz četriem gadiem, un tajā nav ietverts salīdzinājums ar vidējiem televīzijas kanāliem.145Šāda argumentācija nav pietiekama, lai apšaubītu Komisijas apstrīdētā lēmuma preambulas 135. apsvērumā konstatēto, saskaņā ar ko Rigsrevisionen 2000. gada ziņojums neļauj secināt, ka TV2 izmaksas atbilst izmaksām, kas rastos tipiskam, labi pārvaldītam uzņēmumam, pildot savas sabiedrisko pakalpojumu saistības. Šis konstatējums ir pamatots ar vairākām Komisijas paustām kritikām attiecībā uz Rigsrevisionen 2000. gada ziņojumu (skat. iepriekš 127. punktu), kuras prasītāja nav konkrēti apstrīdējusi. Konkrētāk, prasītāja neapstrīd faktu, ka šī ziņojuma mērķis bija pārbaudīt DR un TV2 produktivitātes attīstību desmit gadu laikā no 1991. līdz 2000. gadam, nevis noteikt šo divu vienību produktivitātes līmeni, nedz faktu, ka šajā ziņojumā netiek analizēti šīs produktivitātes palielināšanās vai samazināšanās cēloņi. Tomēr dati, kas attiecas uz TV2 produktivitātes attīstību, nerada iespēju izdarīt secinājumus attiecībā uz jautājumu par to, vai tai piešķirtās kompensācijas apjoms bija atbilstošs izmaksām, kas rastos tipiskam, labi pārvaldītam un adekvāti aprīkotam uzņēmumam, lai izpildītu tam uzticētās sabiedrisko pakalpojumu saistības.146Prasītāja neapstrīd arī faktu, ka Rigsrevisionen 2000. gada ziņojums nav balstīts uz detalizētu ārzemju kanālu grāmatvedību analīzi, un neapstrīd Komisijas secinājumu, kurā tiek apgalvots, ka TV2 produktivitātes salīdzinājums ar DR un ārvalstu televīzijas kanāliem, proti, kanāliem, kuri darbojas netipiskos tirgus apstākļos, nav izšķirošs ceturtā Altmark nosacījuma kontekstā.147Visbeidzot ir jānorāda, kā to dara Viasat, ka attiecīgais ziņojums tika publicēts 2000. gada novembrī, proti, pēc pēdējā četru gadu plašsaziņas līdzekļu nolīguma noslēgšanas (skat. iepriekš 94. punktu). Tādējādi, pat ja šajā ziņojumā tika konstatēts TV2 produktivitātes pieaugums, šim faktam nevarēja būt ietekmes uz TV2 piešķirtās kompensācijas apjomu attiecīgajā laika posmā.148Ņemot vērā iepriekš minēto ir jāuzskata, ka prasītājas sniegtie argumenti nav pietiekami, lai pierādītu, ka, izvērtējot TV2 piešķirtās kompensācijas aprēķināšanas veidu, attiecībā uz Altmark ceturto nosacījumu Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.149Kā jau tika uzsvērts, gan no sprieduma Altmark, minēts 7. punktā (EU:C:2003:415), gan no vēlāk taisītās judikatūras, kas minēta 54. punktā, izriet, ka nosacījumi, kas tajā tika formulēti, lai pierādītu, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu saistībām nerada šīs kompensācijas saņēmējam priekšrocību, ir kumulatīvi. Tā kā nav pierādīts, ka Komisija, konstatējot, ka TV2 piešķirtās kompensācijas par tai uzdoto sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi aprēķināšanas veids nebija atbilstošs Altmark ceturtajam nosacījumam, būtu pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ir jākonstatē, ka attiecīgie pasākumi ir radījuši TV2 priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.150Līdz ar to ir jānoraida prasītājas pirmā pamata ceturtā daļa.151No tā izriet, ka pirmais pamats ir jānoraida, neraugoties uz Komisija pieļauto kļūdu attiecībā uz otrā Altmark nosacījuma vērtējumu.