<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑319/14</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62014CJ0319</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:734">EU:C:2015:734</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20151029">2015. GADA 29. OKTOBRA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C‑319/14</P><P><HT TYPE="ITALIC">B &amp; S GLOBAL TRANSIT CENTER</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20151029">2015. gada 29. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Kopienas muitas kodekss</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EEK) Nr. 2913/92</KEYWORD><KEYWORD>203. un 204. pants</KEYWORD><KEYWORD>Kopienas ārējā tranzīta režīms</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EEK) Nr. 2454/93</KEYWORD><KEYWORD>365., 366. un 859. pants</KEYWORD><KEYWORD>Muitas parāda rašanās</KEYWORD><KEYWORD>Izņemšana vai neizņemšana no muitas uzraudzības</KEYWORD><KEYWORD>Pienākuma neizpilde</KEYWORD><KEYWORD>Tranzīta procedūras neizbeigšana</KEYWORD><KEYWORD>Preču izvešana no Eiropas Savienības muitas teritorijas</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑319/14</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad der Nederlanden</HT> (Nīderlandes Augstākā Tiesa, Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20140613">2014. gada 13. jūnijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20140703">2014. gada 3. jūlijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B &amp; S Global Transit Center BV</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Staatssecretaris van Financiën .</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>] (referents), kas veic piektās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D. Šváby</HT>], A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>] un K. Vajda [<HT TYPE="ITALIC">C. Vajda</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts M. Špunars [<HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT>],</P><P>sekretāre M. Ferreira [<HT TYPE="ITALIC">M. Ferreira</HT>], galvenā administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20150520">2015. gada 20. maija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">B &amp; S Global Transit Center BV</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Boersma</HT>, konsultants,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Bulterman</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M. Noort</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Schillemans</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Palmieri</HT>, pārstāve, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">A. Collabolletta</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocato dello Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Grønfeldt</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H. Kranenborg</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="19921012">1992. gada 12. oktobra</DATE> Regulas (EKK) Nr. 2913/92 par Muitas kodeksa izveidi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="302" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1992">OV L 302, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20061120">2006. gada 20. novembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="363" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV L 363, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Muitas kodekss<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 203. un 204. pantu, kā arī dažus Komisijas <DATE ISO="19930702">1993. gada 2. jūlija</DATE> Regulas (EKK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="253" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV L 253, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Īstenošanas regula<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), noteikumus, proti, Īstenošanas regulas 365. un 859. pantu to Komisijas <DATE ISO="20010504">2001. gada 4. maija</DATE> Regulas (EEK) Nr. 993/2001 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="141" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV L 141, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā attiecīgi – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Īstenošanas regulas 365. pants<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Īstenošanas regulas 859. pants<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) versijā, kā arī Īstenošanas regulas 366. pantu tā Komisijas <DATE ISO="20081117">2008. gada 17. novembra</DATE> Regulas (EEK) Nr. 1192/2008 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="329" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2008">OV L 329, 1. lpp</REF.DOC.OJ>;, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Īstenošanas regulas 366. pants<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>) versijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums radās tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S Global Transit Center BV</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/><HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT><QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Staatssecretaris van Financiën</HT> (finanšu valsts sekretārs) saistībā ar muitas nodokli, kas <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> esot jāmaksā par preču izņemšanu no muitas uzraudzības, neizbeidzot Kopienas ārējā tranzīta procedūru (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>tranzīta procedūras<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>), kura attiecas uz šīm precēm.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Muitas kodekss</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Muitas kodeksa 37. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="037.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Preces, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā, no to ievešanas brīža atrodas muitas uzraudzībā. Tās var pakļaut muitas dienestu kontrolei saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="037.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Tām ir jāpaliek šādā uzraudzībā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai noteiktu to statusu muitā, ja tas vajadzīgs, un, neskarot 82. panta 1. punktu, ārpuskopienas preču gadījumā – līdz to muitas statuss tiek nomainīts, tās nonāk brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā vai tās ir atkal izvestas vai iznīcinātas saskaņā ar 182. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šī kodeksa 91. panta 1. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>Ārējā tranzīta procedūra atļauj Kopienas muitas teritorijā pārvietot no viena punkta uz otru:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ārpuskopienas preces, neattiecinot uz tām ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus vai tirdzniecības politikas pasākumus;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētā kodeksa 92. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="092.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ārējā tranzīta procedūra beidzas un tranzīta dokumentu turētāja pienākumi ir izpildīti, kad preces, uz kurām procedūra attiecas, un vajadzīgie dokumenti ir uzrādīti galamērķa muitas iestādē saskaņā ar attiecīgās procedūras noteikumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="092.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Muitas dienesti izbeidz procedūru, ja tās, pamatojoties uz nosūtītāja muitas iestādē un galamērķa muitas iestādē pieejamo datu salīdzinājumu, var konstatēt, ka procedūra ir beigusies pareizi.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī paša kodeksa 96. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Kopienas ārējā tranzīta procedūras izmantotājs ir galvenais atbildīgais. Viņš ir atbildīgs:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>par preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>par Kopienas tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar Muitas kodeksa 203. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="203.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ievedmuitas parāds rodas:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>nelikumīgi izņemot no muitas uzraudzības ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces.</P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="203.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek izņemtas no muitas uzraudzības.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="203.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Parādnieki ir:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>persona, kas izņēmusi preces no muitas uzraudzības,</P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī kodeksa 204. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Ievedmuitas parāds rodas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>neizpildot kādu no pienākumiem, ko uzliek ievedmuitas nodoklim pakļaujamo preču pagaidu glabāšana vai tās muitas procedūras izmantošanu, kurā tās nodotas, vai,</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><P>gadījumos, kas nav minēti 203. pantā, ja vien netiek konstatēts, ka neizpildīšana nav būtiski iespaidojusi attiecīgās pagaidu glabāšanas vai muitas procedūras pareizu norisi.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētā kodeksa 239. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="239.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus var atmaksāt vai atlaist 236., 237. un 238. pantā neminētos gadījumos:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>kurus nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru;</P></ITEM><ITEM><P>kurus radījuši apstākļi, kādos attiecīgo personu nevar saistīt ar krāpšanu vai klaju nolaidību. Gadījumus, kādos šo noteikumu piemēro, un tā piemērošanas kārtību nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru. Atmaksāšana vai atlaišana var būt atkarīga no īpašu nosacījumu izpildes.</P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="239.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Nodokļus atmaksā vai atlaiž 1. punktā minēto iemeslu dēļ, ja attiecīgajā muitas iestādē saņemts iesniegums divpadsmit mēnešu laikā no dienas, kurā muitas nodokļu summa darīta zināma parādniekam.</ALINEA><ALINEA>Tomēr attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos muitas dienesti šo termiņu var pagarināt.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Īstenošanas regula</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Īstenošanas regulas 365. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="365.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja tranzīta deklarācijas 5. eksemplāru neatdod nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestiem divos mēnešos no deklarācijas pieņemšanas dienas, šīs iestādes informē principālu un lūdz viņam sniegt pierādījumu, ka procedūra ir pabeigta.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="365.001A"><NO.PARAG>1.a</NO.PARAG><ALINEA>Ja piemēro 2. iedaļas 7. apakšiedaļas noteikumus, bet nosūtītāja dalībvalsts muitas dienesti nav saņēmuši pienākšanas paziņojumu termiņā, kurā preces jāuzrāda galamērķa muitas iestādē, šie dienesti par to paziņo principālam un pieprasa no viņa pierādījumus, ka procedūra ir pabeigta.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="365.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>1. punktā minēto pierādījumu muitas dienestiem var sniegt dokumenta veidā, ko apstiprinājušas galamērķa dalībvalsts muitas iestādes, norādot preces un konstatējot, ka tās ir uzrādītas galamērķa iestādē, vai, ja piemēro 406. pantu, licencētajam sūtītājam.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="365.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Kopienas tranzīta procedūru uzskata par pabeigtu arī, ja principāls muitas dienestiem uzrāda muitas dokumentu, kas izdots kādā trešā valstī, vai tā kopiju vai fotokopiju, kas identificē preces, ievedot preces muitas apstiprinātai apstrādei vai izmantošanai. Kopija vai fotokopija kā apstiprināts noraksts ir jāapstiprina tai organizācijai, kura apstiprinājusi dokumenta oriģinālu, attiecīgajām trešās valsts iestādēm vai kādas dalībvalsts iestādēm.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Īstenošanas regulas 366. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="366.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pierādījumu tam, ka procedūra ir pabeigta deklarācijā paredzētajā termiņā, muitas dienestiem principāls var sniegt kā dokumentu, ko apliecinājuši galamērķa dalībvalsts muitas dienesti un kurā identificētas preces un konstatēts, ka tās ir uzrādītas galamērķa muitas iestādē vai – ja piemēro 406. pantu – atzītam saņēmējam.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="366.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Kopienas tranzīta procedūru uzskata par pabeigtu arī tad, ja principāls iesniedz muitas dienestiem vienu no šādiem dokumentiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>muitas dokumentu, kas izdots trešā valstī, kurā ieved preces muitas apstiprinātai apstrādei vai izmantošanai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>dokumentu, kas izdots trešā valstī un ko minētās valsts muitas dienesti ir apzīmogojuši, un kas apliecina, ka preces uzskata par esošām brīvā apgrozībā attiecīgajā trešā valstī.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="366.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dokumentus, kas minēti 2. punktā, var aizstāt ar kopijām vai fotokopijām, ko par autentiskām kopijām apliecinājusi iestāde, kura apliecinājusi dokumentu oriģinālus, attiecīgo trešo valstu iestādes vai kādas dalībvalsts iestādes.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Īstenošanas regulas 859. panta formulējums ir šāds:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Uzskata, ka šāda saistību nepildīšana būtiski neietekmē pagaidu glabāšanas vai muitas procedūras pareizu norisi [Muitas] Kodeksa 204. panta 1. punkta izpratnē, ar noteikumu, ka:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>saistību nepildīšanas mērķis nav bijis nelikumīgi izvairīties no muitas uzraudzības pār precēm,</P></ITEM><ITEM><P>šāda pienākumu nepildīšana nav saistīta ar attiecīgās personas acīmredzamu nolaidību;</P></ITEM><ITEM><P>turpmāk tiek veiktas visas vajadzīgās formalitātes, lai noregulētu šādu preču stāvokli;</P></ITEM></LIST><P>[..]</P><?PAGE NO="5"?><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>6)</NO.P><TXT>attiecībā uz precēm pagaidu glabāšanā vai precēm, kas nodotas muitas procedūrai – šo preču aizvešana no Kopienas muitas teritorijas vai ievešana I kontroles tipa brīvajā zonā 799. panta nozīmē vai brīvajā noliktavā bez nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><DATE ISO="20060703">2006. gada 3. jūlijā</DATE>, <DATE ISO="20070813">2007. gada 13. augustā</DATE> un <DATE ISO="20071218">2007. gada 18. decembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT>, loģistikas pakalpojumu sniedzēja, kā principāls iesniedza elektroniskas deklarācijas par tranzīta procedūras piemērošanu pārtikas produktiem. Šajās deklarācijās kā nosūtītāja muitas iestāde katru reizi bija norādīta Mūrdeika [<HT TYPE="ITALIC">Moerdijk</HT>] (Nīderlande) un kā galamērķa muitas iestādes attiecīgi bija norādītas Brēmerhāfene (Vācija), Antverpene (Beļģija) un atkārtoti – Brēmerhāfene.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><DATE ISO="20060804">2006. gada 4. augustā</DATE>, <DATE ISO="20070926">2007. gada 26. septembrī</DATE> un <DATE ISO="20080124">2008. gada 24. janvārī</DATE> nosūtītāja muitas iestāde <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> norādīja, ka tā nav saņēmusi ne vajadzīgo atpakaļnosūtāmo deklarācijas eksemplāru, ne arī elektroniskās informācijas atgriešanas kopiju. Sekojot šī muitas dienesta pieprasījumam iesniegt pierādījumus, ka šī procedūra ir korekti pabeigta, <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> iesniedza vairākas kravaszīmes, sauktas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>bills of lading<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Atbildē uz meklēšanas pieteikumiem, ko izdevis Nīderlandes nodokļu iestādes nodokļu dienesta inspektors (<HT TYPE="ITALIC">Inspecteur van de Belastingdienst</HT>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>inspektors<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>), galamērķa muitas iestādes norādīja, ka tām nav tikušas uzrādītas nedz preces, nedz to tranzīta pavaddokumenti. Šajos apstākļos un uzskatot, ka <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> iesniegtās pavadzīmes neatbilda Īstenošanas regulas 365. un 366. pantam un tādēļ tranzīta procedūru nevarēja uzskatīt par pabeigtu, inspektors, pamatojoties uz Muitas kodeksa 203. pantu, attiecīgi <DATE ISO="20070524">2007. gada 24. maijā</DATE>, <DATE ISO="20080601">2008. gada 1. jūnijā</DATE> un <DATE ISO="20081104">2008. gada 4. novembrī</DATE> izdeva <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> domātu paziņojumu par nodokļa maksājumu, jo tā attiecīgās preces bija izņēmusi no muitas uzraudzības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">16</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> par šiem diviem paziņojumiem par nodokļa maksājumu iesniedza sūdzību, kā arī saistībā ar trešo paziņojumu – pieprasījumu par atmaksu. Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> iesniedza papildu dokumentus, it īpaši apstiprinājumus par attiecīgo preču saņemšanu, ko bija izdevuši saņēmēji, proti, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) bruņotie spēki Abidžanā (Kotdivuāra), Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) bruņotie spēki Kabulā (Afganistāna) un ANO bruņotie spēki Portoprensā (Haiti). Nebūdams apmierināts ar šiem jaunajiem dokumentiem, muitas dienests paturēja spēkā maksājuma paziņojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">17</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> šos inspektora lēmumus pārsūdzēja <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Haarlem</HT> (Hārlemas tiesa). Pēdējā minētā šos lēmumus atcēla, pamatojot, ka <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> iesniegtie dokumenti ir pierādījums pienākuma neizpildes esamībai, faktiski nekādi neietekmējot pareizu šo procedūru darbību Muitas kodeksa 204. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, to lasot kopsakarā ar Īstenošanas regulas 859. panta 6. punktu, jo iesniegtie dokumenti pierāda preču izvešanu no Eiropas Savienības muitas teritorijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Inspektors savukārt par šo <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Haarlem</HT> (Hārlemas tiesa) spriedumu pārsūdzēja <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof te Amsterdam</HT> (Amsterdamas Apelācijas tiesa, Nīderlande). Tā vispirms norādīja, ka inspektors pamatoti esot uzskatījis ka neviena no precēm nav tikusi uzrādīta muitas dienestā Muitas kodeksa 92. un 96. panta izpratnē. Tālāk šī tiesa konstatēja, ka neviens no <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> iesniegtajiem dokumentiem neatbilst Īstenošanas regulas 365. panta 3. punktā vai 366. panta 2. un 3. punktā paredzētajiem obligātajiem nosacījumiem. Visbeidzot, atsaukdamās uz spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hamann International</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑337/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:90">EU:C:2004:90</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof te Amsterdam</HT> (Amsterdamas Apelācijas tiesa) nosprieda, ka, lai gan bija preču izvešana no Savienības muitas teritorijas, tranzīta procedūras neizbeigšana esot bijusi pamatā šo preču izņemšanai no muitas uzraudzības un esot bijusi muitas parāda rašanās pamats saskaņā ar Muitas kodeksa 203. pantu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">19</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> šo spriedumu pārsūdzēja kasācijas kārtībā iesniedzējtiesā – <HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad der Nederlanden</HT> (Nīderlandes Augstākā Tiesa). Šī tiesa uzskata, ka ir pamatoti, ka <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof te Amsterdam</HT> (Amsterdamas Apelācijas tiesa) izlēma, ka aplūkotās tranzīta procedūras nav tikušas izbeigtas Muitas kodeksa 92. panta izpratnē un nevarot tikt uzskatītas par izbeigtām Īstenošanas regulas 365. panta 3. punkta vai 366. panta 2. un 3. punkta izpratnē. Katrā ziņā šī tiesa uzskata, ka spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">X</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑480/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:329">EU:C:2014:329</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) varētu saprast tādējādi, ka muitas parāda rašanās saskaņā ar Muitas kodeksa 203. pantu ir izslēgta, ja ir pierādīts, ka preces nav laistas Savienības ekonomiskajā apritē bez to muitošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Pieņemdama, ka pienākuma regulāri izbeigt tranzīta procedūru neizpilde nav preces izņemšana no muitas uzraudzības, iesniedzējtiesa vaicā, vai šādu pienākuma neizpildi var uzskatīt par tādu, kurai nav reālas ietekmes uz pareizu šīs procedūras darbību Muitas kodeksa 204. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, to lasot kopsakarā ar Īstenošanas regulas 859. panta trešo ievilkumu un 6. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad der Nederlanden</HT> (Augstākā Tiesa, Nīderlande) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>1)</NO.P><TXT>Vai Muitas kodeksa 203. un 204. pants kopsakarā ar Īstenošanas regulas 859. pantu (it īpaši 6. punktu) ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja [tranzīta] procedūra nav tikusi pabeigta, tomēr iesniegtie dokumenti ļauj pierādīt, ka preces ir izvestas no Eiropas Savienības muitas teritorijas, tas, ka šī procedūra nav tikusi pabeigta, nerada muitas parādu izņemšanas no muitas uzraudzības dēļ Muitas kodeksa 203. panta izpratnē, bet gan principā rada muitas parādu, pamatojoties uz šī kodeksa 204. pantu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Īstenošanas regulas 859. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma attiecas tikai uz tādu pienākumu (vai viena no tiem) neizpildi, kas ir saistīti ar preču (atkārtotu) izvešanu un aprakstīti Muitas kodeksa 182. un 183. pantā? Vai teikuma daļa <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>nenokārtojot vajadzīgās formalitātes<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> ir jāinterpretē tādējādi, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>vajadzīgās formalitātes<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> ietver arī formalitātes, kas izpildāmas pirms (atkārtotas) izvešanas, lai pabeigtu muitas procedūru, saskaņā ar kuru ir nodotas preces?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai Īstenošanas regulas 859. panta trešais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka otrajā jautājumā norādīto formalitāšu neizpilde tādā gadījumā kā izskatāmajā lietā – kad dokumenti pierāda, ka preces ir izvestas ārpus Savienības muitas teritorijas pēc pārvadājuma Savienībā, – neliedz uzskatīt, ka nosacījums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>vēlāk tiek nokārtotas visas formalitātes, kas vajadzīgas preču stāvokļa labošanai<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ir izpildīts?<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciāliem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Uzdodama savu pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Muitas kodeksa 203. un 204. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākuma uzrādīt preci, uz kuru attiecas tranzīta režīms, galamērķa muitas iestādē neizpilde principā ir pamats tam, lai rastos muitas parāds, pamatojoties uz šī kodeksa 204. pantu nevis, tā 203. pantu, ja attiecīgā prece ir izvesta no Savienības muitas teritorijas un ja procedūras izmantotājs nav spējīgs iesniegt dokumentus, kas atbilst Īstenošanas regulas 365. panta 3. punktam vai 366. panta 2. un 3. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka no iesniedzējtiesai iesniegtās informācijas izriet, pirmkārt, ka pamatlietā aplūkotās preces nebija uzrādītas attiecīgajās galamērķa muitas iestādēs un, otrkārt, ka šī sprieduma 14. un 16. punktā minētie dokumenti, ko <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> iesniedza inspektoram, liecina par to, ka šīs preces tik<?PAGE NO="7"?> tiešām bija izvestas no Savienības muitas teritorijas. Katrā ziņā šī iesniedzējtiesa uzskata, ka šie dokumenti neatbilst Īstenošanas regulas 365. panta 3. punktā vai 366. panta 2. un 3. punktā paredzētajām prasībām par pierādījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>No šiem apstākļiem minētā tiesa secina, ka pamatlietā aplūkotie tranzīta režīmi nav tikuši izbeigti saskaņā ar Muitas kodeksa 92. panta 1. punktu un arī nevar tikt uzskatīti par izbeigtiem Īstenošanas regulas 365. panta 3. punkta vai 366. panta 2. un 3. punkta izpratnē. Neviens no lietas dalībniekiem tiesvedībā Tiesā šos secinājumus neapšaubīja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Runājot par Muitas kodeksa 203. un 204. panta attiecīgajām piemērošanas jomām, ir jāatgādina, ka tās ir atšķirīgas. Proti, pirmais minētais pants attiecas uz rīcību, kuras rezultātā preces tiek izņemtas no muitas uzraudzības, savukārt otrā minētā panta priekšmets ir pienākumu neizpilde un tādu nosacījumu saistībā ar noteiktām muitas procedūrām neizpilde, kuri neietekmē muitas uzraudzību (spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DSV Road</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑187/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:421">EU:C:2015:421</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>No Muitas kodeksa 204. panta formulējuma izriet, ka šī tiesību norma ir piemērojama vienīgi gadījumos, kuri neizriet no šī kodeksa 203. panta (spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DSV Road</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑187/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:421">EU:C:2015:421</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka, lai noteiktu, pamatojoties uz kuru no šiem abiem pantiem ir radies ievedmuitas parāds, vispirms ir jānoskaidro, vai konkrētie fakti ir uzskatāmi par izņemšanu no muitas uzraudzības saskaņā ar Muitas kodeksa 203. panta 1. punktu. Vienīgi tad, ja atbilde uz šo jautājumu ir noraidoša, var tikt piemērots Muitas kodeksa 204. pants (spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DSV Road</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑187/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:421">EU:C:2015:421</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>It īpaši attiecībā uz Muitas kodeksa 203. panta 1. punktā ietverto izņemšanas no muitas uzraudzības jēdzienu ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru šis jēdziens ir jāsaprot tā, ka tas ietver jebkādu darbību un bezdarbību, kuras rezultātā kaut uz īsu brīdi kompetentajām muitas iestādēm ir liegta piekļuve muitas uzraudzībai pakļautajām precēm un traucēta Muitas kodeksa 37. panta 1. punktā paredzētās kontroles veikšana (spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DSV Road</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑187/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:421">EU:C:2015:421</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Lai pastāvētu izņemšana no muitas uzraudzības, pietiek ar to, ka prece ir tikusi objektīvi izņemta no minētajām pārbaudēm, neatkarīgi no tā, ka tas faktiski būtu bijis jāveic kompetentajai iestādei (spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SEK Zollagentur</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑75/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:1759">EU:C:2014:1759</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ņemot vērā šī sprieduma 25.–29. punktā minēto judikatūru, jākonstatē, ka tāda kā pamatlietā minētā un šī sprieduma 23. un 24. punktā aprakstītā situācija ietilpst nevis Muitas kodeksa 204. panta, bet 203. panta piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Kā to savu secinājumu 25. un 26. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts – Muitas kodeksa 96. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajam tranzīta procedūras izmantotāja pienākumam preces uzrādīt galamērķa muitas iestādē ir būtiska nozīme, lai šādā procedūrā darbotos muitas uzraudzība, jo saskaņā ar minētā kodeksa 92. panta 2. punktu šī uzrādīšana ļauj muitas iestādēm, pamatojoties uz nosūtītāja muitas iestādē un galamērķa muitas iestādē pieejamo datu salīdzinājumu, konstatēt, ka procedūra ir beigusies pareizi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Tādējādi tādā kā pamatlietā aplūkojamajā situācijā pienākuma uzrādīt preci galamērķa muitas iestādē, pirms tā atstāj Savienības muitas teritoriju, neizpildes rezultātā kompetentajām iestādēm ir liegts veikt vienu no Muitas kodeksa 37. panta 1. punktā minētajām muitas kontrolēm, proti, to, kura ir paredzēta šī kodeksa 92. panta 2. punktā un kurai ir izšķiroša nozīme tranzīta procedūras funkcionēšanā, jo tā ļauj šīm iestādēm pārliecināties, vai tranzīta procedūra ir beigusies pareizi. Šāda pienākuma neizpilde ir izņemšana no muitas uzraudzības Muitas kodeksa 203. panta izpratnē, jo nav arī izpildītas Īstenošanas regulas 365. panta 3. punkta vai 366. panta 2. un 3. punkta prasības, kas ļauj uzskatīt, ka šāda procedūra ir izbeigta, neatkarīgi no tā, ka prece galamērķa muitas iestādē nav uzrādīta.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Ciktāl Eiropas Komisija norāda, ka izņemšanas no muitas uzraudzības esamība šajā gadījumā ir izslēgta, jo pamatlietā aplūkotās preces muitas iestāžu uzraudzībā atradās līdz brīdim, kad tās atstāja Savienības muitas teritoriju, ir jākonstatē, ka, neizpildīdama no Muitas kodeksa 96. panta 1. punkta a) apakšpunkta izrietošo pienākumu šīs preces uzrādīt attiecīgajās galamērķa muitas iestādēs pirms to izvešanas no Savienības muitas teritorijas, <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> minētās preces izņēma no muitas uzraudzības jau, pirms tās no šīs teritorijas tika izvestas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Turklāt tikai tas, ka pamatlietā minētās preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas, nav pretrunā faktam, ka pienākuma šīs preces uzrādīt attiecīgajās galamērķa muitas iestādēs neizpildi var kvalificēt kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>izņemšanu no muitas uzraudzības<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, kas ir muitas parāda rašanās pamats saskaņā ar Muitas kodeksa 203. pantu. Tiesa jau šādu izņemšanu ir secinājusi, lai gan preces nelikumīgi nav laistas Savienības ekonomiskajā apritē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Tādējādi spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hamann International</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑337/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:90">EU:C:2004:90</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa, kā tas izriet it īpaši no šī sprieduma 21.–24., 32. un 36. punkta, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, nosprieda, ka pienākuma pakļaut preci tranzīta procedūrai neizpilde ir uzskatāma par izņemšanu no muitas uzraudzības Muitas kodeksa 203. panta izpratnē, pat ja attiecīgā prece ir izvesta no Savienības teritorijas. Spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SEK Zollagentur</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑75/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:1759">EU:C:2014:1759</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa – kā tas izriet it īpaši no 18. un 33. punkta – uzskatīja, ka preču tranzīta dokumenta pagaidu aizturēšana, kas tajā minēta, ir jākvalificē kā šo preču izņemšana no muitas uzraudzības šī panta izpratnē, pat ja attiecīgās preces Savienības ekonomiskajā apritē ir iekļautas pareizi, tās laižot brīvā apgrozībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Jāatgādina arī, ka ievedmuitas nodokļa ekonomiskais raksturs nav pretrunā tam, ka situācijā, kurā preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas, rodas muitas parāds, pamatojoties uz Muitas kodeksa 203. panta 1. punktu, jo šī kodeksa 239. pantā noteiktos apstākļos ir paredzēta likumīgi samaksāta nodokļa atmaksa vai atlaišana (šajā ziņā skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hamann International</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑337/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:90">EU:C:2004:90</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Visbeidzot šī sprieduma 30. punktā minēto secinājumu neapšauba arī iesniedzējtiesas minētais un <HT TYPE="ITALIC">B &amp; S</HT> izvirzītais arguments, saskaņā ar kuru no sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">X</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑480/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:329">EU:C:2014:329</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izriet, ka pienākuma uzrādīt pamatlietā aplūkotās preces attiecīgajām galamērķa muitas iestādēm neizpilde nav muitas parāda rašanās pamats saskaņā ar Muitas kodeksa 203. pantu, ciktāl šo preču izvešana no Savienības muitas teritorijas novērš risku, kas saistīts ar minēto preču nelikumīgu iekļaušanu Savienības ekonomiskajā apritē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>No šī sprieduma 37. punkta, kā arī no faktu lietā, saistībā ar kuru šis spriedums ir taisīts, izklāsta izriet, ka tas attiecās uz gadījumu, kurā preces galamērķa muitas iestādei tika uzrādītas – lai arī novēloti. Pamatlietā aplūkotās preces savukārt attiecīgajām galamērķa muitas iestādēm tika neuzrādītas, ļaujot iestādēm pārliecināties par to, ka tranzīta procedūra ir beigusies pareizi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Kā to savu secinājumu 30. un 31. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ņemot vērā šī sprieduma 35. punktā minēto judikatūru, no sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">X</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑480/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:329">EU:C:2014:329</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) nevar izsecināt, ka tajā ir atsauce uz vispārīgu noteikumu, saskaņā ar kuru pietiek vien ar pierādījumu par preču nelikumīgas iekļaušanas Savienības ekonomiskajā apritē neesamību, lai izslēgtu izņemšanu no muitas uzraudzības vai muitas parāda rašanos saskaņā ar Muitas kodeksa 203. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekšminētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Muitas kodeksa 203. un 204. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākuma uzrādīt preci, uz kuru attiecas tranzīta režīms, galamērķa muitas iestādē neizpilde principā ir pamats tam, lai rastos muitas parāds, pamatojoties uz šī kodeksa 203. pantu, nevis minētā kodeksa 204. pantu, ja attiecīgā prece ir izvesta no Savienības muitas teritorijas un ja procedūras izmantotājs nav spējīgs iesniegt dokumentus, kas atbilst Īstenošanas regulas 365. panta 3. punktam vai 366. panta 2. un 3. punktam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro un trešo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Jāsecina, ka Īstenošanas regulas 859. pantu, uz ko attiecas otrais un trešais jautājums, nepiemēro Muitas kodeksa 203. pantā minētajās situācijās. Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu, atbilde uz otro un trešo jautājumu nav jāsniedz.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="19921012">1992. gada 12. oktobra</DATE> Regulas (EKK) Nr. 2913/92 par Muitas kodeksa izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20061120">2006. gada 20. novembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 1791/2006, 203. un 204. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākuma uzrādīt preci, uz kuru attiecas Kopienas ārējā tranzīta režīms, galamērķa muitas iestādē neizpilde ir pamats tam, lai rastos muitas parāds, pamatojoties nevis uz Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1791/2006, 204. pantu, bet uz Regulas (EK) Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1791/2006, 203. pantu, ja attiecīgā prece ir izvesta no Eiropas Savienības muitas teritorijas un ja procedūras izmantotājs nav spējīgs iesniegt dokumentus, kas atbilst Komisijas <DATE ISO="19930702">1993. gada 2. jūlija</DATE> Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92, tās versijā, kas izriet no Komisijas <DATE ISO="20010504">2001. gada 4. maija</DATE> Regulas (EEK) Nr. 993/2001, 365. panta 3. punktam vai Regulas Nr. 2454/93, versijā, kas izriet no Komisijas <DATE ISO="20081117">2008. gada 17. novembra</DATE> Regulas (EEK) Nr. 1192/2008, 366. panta 2. un 3. punktam.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>