I.

Ievads

1.

Lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniegusi Gerechtshof Arnhem‑Leeuwarden (Arnemas‑Leuvardenas apelācijas tiesa, Nīderlande), attiecas uz Savienības tiesisko regulējumu atkritumu jomā, it īpaši uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas sajaukti ar nebīstamiem atkritumiem, pārvadāšanu.

2.

Pēc sprieduma ReFood  ( 2 ) par trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas ir vismazāk bīstamā kategorija, pārvadājumiem, kurš attiecās uz jautājumu, vai šie pārvadājumi tiek reglamentēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009  ( 3 ) vai ar ierobežojošāku regulu, kas kopumā ir Regula (EK) Nr. 1013/2006  ( 4 ), Tiesai vēlreiz tiek lūgts spriest par šo divu regulu mijiedarbību, bet šoreiz materiālu maisījuma gadījumā.

3.

Ar izskatāmo lietu ir atklājušās vairākas problēmas saistībā ar piemērojamo tiesību aktu redakciju un tādējādi interpretāciju, kuras es centīšos uzsvērt.

4.

Atbilstoši savai analīzei es ierosināšu Tiesai, ievērojot spriedumā ReFood izmantoto pieeju, nospriest, ka uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un nebīstamo atkritumu maisījuma pārvadājumiem attiecas Regula Nr. 1069/2009 un it īpaši tiesību normas, kuras ir piemērojamas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijai, kurā ietilpst šajā maisījumā ietvertie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti.

II.

Atbilstošās tiesību normas

A.

Savienības tiesības

1.

Tiesiskais regulējums atkritumu jomā

a)

Direktīva 2008/98/EK

5.

Direktīvas 2008/98/EK  ( 5 ) 2. panta 2. punktā ir noteikts:

6.

Saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu “Blakusprodukti”:

b)

Regula Nr. 1013/2006

7.

Regulas Nr. 1013/2006 11. apsvērumā ir noteikts:

8.

Šīs regulas 1. panta 3. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts:

9.

Minētās regulas 2. panta 35) punktā ir ietverta “nelikumīgu sūtījumu” definīcija, kurā it īpaši ietilpst sūtījumi, ko veic bez vajadzīgā paziņojuma iesaistītajām kompetentajām iestādēm vai bez to piekrišanas.

10.

Saskaņā ar šīs pašas regulas 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu:

2.

Tiesiskais regulējums par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem

a)

Regula Nr. 1774/2002

11.

Regulas Nr. 1774/2002 2. pantā “Definīcijas” bija noteikts:

12.

Atbilstoši šīs regulas 6. pantam “Trešās kategorijas materiāls” “trešās kategorijas materiāls ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas atbilst šādam aprakstam, vai jebkurš materiāls, kurā ir šādi blakusprodukti”. Formulējums “vai jebkurš materiāls, kurā ir šādi blakusprodukti” bija izmantots arī attiecībā uz pirmās un otrās kategorijas materiāliem, kuri ietverti šīs pašas regulas 4. un 5. pantā.

b)

Regula Nr. 1069/2009

13.

Regulas Nr. 1069/2009 29. apsvērumā ir noteikts:

14.

Šīs regulas 1. pantā ir paredzēts:

15.

Minētās regulas 3. pantā ir paredzēts:

16.

Regulas Nr. 1069/2009 8., 9. un 10. pantā attiecīgi ir definēti pirmās, otrās un trešās kategorijas materiāli.

17.

Šīs regulas 41. panta “Imports un tranzīts” 2. punktā ir paredzēts:

18.

Minētās regulas 43. panta “Eksports” 5. punktā ir noteikts:

19.

Saskaņā ar šīs pašas regulas 48. pantu “Kontroles saistībā ar nosūtīšanu uz citām dalībvalstīm”:

20.

Regulas Nr. 1069/2009 54. pants ir izteikts šādi:

B.

Nīderlandes tiesības

21.

Wet milieubeheer (Vides aizsardzības likums) 10.60. panta 2. punktā ir noteikts:

22.

Vides aizsardzības likuma 1.1. panta 6. punktā ir paredzēts:

III.

Pamatlietas, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā

23.

Trijos kriminālprocesos Openbaar Ministerie (prokuratūra, Nīderlande) pārmet sabiedrībai Kamstra Recycling, kā arī XN un YO, divām fiziskām personām, kas strādā šajā sabiedrībā (turpmāk tekstā kopā – “Kamstra Recycling”), to, ka laikposmā no 2011. gada 10. jūnija līdz 2012. gada 19. jūnijam šīs personas no Nīderlandes uz Vāciju bez iepriekšējas paziņošanas kompetentajām iestādēm un/vai bez to piekrišanas saskaņā ar Regulu Nr. 1013/2006 ir nosūtījušas sālsūdens un dzīvnieku izcelsmes audu maisījumu, tauku atkritumu un sālsūdens maisījumu, notekūdeņu dūņu un citu (nezināmu) atkritumu maisījumu, notekūdeņu dūņu un (piena produktu) atkritumu maisījumu un notekūdeņu attīrīšanas nosēdumu un olbaltumvielu koncentrāta maisījumu.

24.

Iesniedzējtiesa norāda, ka vismaz attiecībā uz vienu vai diviem no konkrētajiem maisījumiem runa daļēji bija par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un daļēji par citiem materiāliem un ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti šajā gadījumā attiecās uz trešās kategorijas materiālu Regulas Nr. 1069/2009 10. panta izpratnē. Maisījumi bija paredzēti izmantošanai biogāzes ražošanas iekārtā Vācijā. Par pamatlietā aplūkotajiem sūtījumiem netika nedz paziņots kompetentajām iestādēm, nedz saņemta to piekrišana.

25.

Šī tiesa norāda, ka jautājums, kas rodas izskatāmajās lietās, ir par to, vai apsūdzībās minētie maisījumu sūtījumi ietilpst Regulas Nr. 1013/2006 piemērošanas jomā vai Regulas Nr. 1069/2009 piemērošanas jomā.

26.

Prokuratūra uzskata, ka piemērojama ir Regula Nr. 1013/2006, jo apsūdzībās minētie maisījumi katrā ziņā ir jākvalificē kā atkritumi. Pēc tās domām, jautājums par to, vai runa ir par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ir jāizvērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kuri ir minēti Direktīvas 2008/98 5. panta 1. punktā, kā arī pamatojoties uz Regulas Nr. 1069/2009 3. panta 1) punktā ietverto “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” definīciju.

27.

Savukārt apsūdzētie uzskata, ka šajā gadījumā esot jāpiemēro tieši Regula Nr. 1069/2009, nevis Regula Nr. 1013/2006, jo apsūdzībās minētie maisījumi ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti. Proti, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, Regula Nr. 1069/2009 esot prioritāri piemērojama salīdzinājumā ar Regulu Nr. 1013/2006. Šajā ziņā apsūdzētie apgalvojumu, ka minētie maisījumi ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, pamato ar “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” definīciju, kas ietverta agrākajā regulā par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, proti, Regulā Nr. 1774/2002. Saskaņā ar šo pēdējo minēto regulu jēdziens “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” ietverot arī “jebkuru materiālu vai maisījumu, kurā ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti”.

28.

Apsūdzētie atzīst, ka ir taisnība, ka Regulā Nr. 1069/2009 vairs nav minēts, ka materiāli, kuros ir ietverti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, ir kvalificējami par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem. Tomēr tie apgalvo, ka ar šo pēdējo minēto regulu neesot bijis paredzēts grozīt Regulā Nr. 1774/2002 ietverto “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” definīciju. Šīs nostājas pamatošanai apsūdzētie atsaucās uz 2016. gada 10. marta ekspertu atzinumu, kuru pirmajā instancē bija pieprasījusi rechtbank Gelderland (Gelderlandes tiesa, Nīderlande). Tādējādi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumi, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumus, kuros ir bīstamie atkritumi, arī ietilpstot “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” definīcijā, kura ietverta Regulā Nr. 1069/2009, neņemot vērā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu proporciju maisījumā attiecībā pret pārējiem materiāliem.

29.

Tā kā rechtbank Gelderland (Gelderlandes tiesa) ir ievērojusi ieteikumu, kas ietverts ekspertu atzinumā, tā attaisnoja apsūdzētos saistībā ar tiem pārmestajiem faktiem. Tad prokuratūra par šiem attaisnojošajiem nolēmumiem iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā.

30.

Iesniedzējtiesa vispirms vēlas noskaidrot, kā Direktīvas 2008/98 5. pantā ietvertais jēdziens “blakusprodukti” ir saistīts ar jēdzienu “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti”, kurš ir norādīts Regulā Nr. 1069/2009. Precīzāk, tā jautā, vai materiāls, kas nevar tikt kvalificēts par blakusproduktu šīs direktīvas izpratnē, tomēr var tikt uzskatīts par “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” minētās regulas izpratnē un tādējādi var tikt izslēgts no Regulas Nr. 1013/2006 piemērošanas jomas saskaņā ar tās 1. panta 3. punktu.

31.

Turpinot, pēc iesniedzējtiesas domām, Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē, lai noteiktu, kā ir jāsaprot izslēgšana no šīs regulas piemērošanas jomas attiecībā uz “sūtījumiem, uz kuriem attiecas Regulā Nr. 1069/2009 paredzētās apstiprināšanas prasības”. Šī tiesa uzskata, ka šajā ziņā rodas jautājums, vai šī izslēgšana attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti neatkarīgi no tā, kurā kategorijā šie materiāli ietilpst, vai arī tā attiecas tikai uz Regulas Nr. 1069/2009 48. pantā minēto materiālu, proti, pirmās kategorijas materiāla, otrās kategorijas materiāla, konkrētu no tiem atvasinātu produktu un pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu, kas atvasinātas no trešās kategorijas materiāla, pārvadāšanu.

32.

Visbeidzot iesniedzējtiesa uzskata, ka tai ir jāuzdod jautājums, vai Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un citu materiālu maisījumiem, un, ja tas tā ir, vai nozīme ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu proporcijai maisījumā attiecībā pret pārējiem materiāliem.

33.

Šī tiesa uzskata, ka šajā ziņā ir svarīgi noteikt, vai ar Regulā Nr. 1069/2009 ietverto “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” definīciju ir paredzēts veikt būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar definīciju, kas norādīta Regulā Nr. 1774/2002, tādējādi, ka materiāla daudzums, kas sajaukts ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzumu, neatkarīgi no proporcionālās attiecības starp šiem diviem daudzumiem, vairs nevar tikt kvalificēts par “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu”, kas nozīmē, ka šāda maisījuma sūtījums ietilpst Regulas Nr. 1013/2006 piemērošanas jomā.

34.

Šādos apstākļos Gerechtshof Arnhem‑Leeuwarden (Arnemas‑Leuvardenas apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

35.

Iesniedzējtiesas nolēmums, kas pieņemts 2018. gada 19. decembrī, Tiesas kancelejā tika saņemts 2019. gada 15. janvārī. Rakstveida apsvērumus iesniedza Kamstra Recycling, prokuratūra, Nīderlandes, Francijas un Austrijas valdības, kā arī Eiropas Komisija. Tie paši lietas dalībnieki un ieinteresētās personas, izņemot prokuratūru un Austrijas valdību, bija pārstāvētas tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, kas notika 2019. gada 4. decembrī.

IV.

Analīze

36.

Secīgi izvērtēšu katru no trim jautājumiem, vispirms uzsverot, ka otrajā jautājumā galvenokārt ir pārņemts jautājums, uz kuru Tiesa ir sniegusi atbildi spriedumā ReFood, proti, atbildi, kas tomēr nebija iesniedzējtiesas rīcībā, jo Tiesas spriedums tika pasludināts tikai pēc tās lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nosūtīšanas.

A.

Par pirmo jautājumu

37.

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” definīcija Regulas Nr. 1069/2009 3. panta 1) punkta izpratnē ir jālasa kopā ar Direktīvas 2008/98 5. pantā ietverto “blakusprodukta” definīciju tādējādi, ka tikai materiāls, kas ir arī “blakusprodukts” šīs direktīvas izpratnē, ietilpst jēdzienā “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti”.

38.

Abu jēdzienu analīze liecina, ka tie nav saistīti.

39.

Pirmkārt, to definīcijas nekādi nesakrīt, un viena no tām nenorāda uz otru. “Blakusprodukts” Direktīvas 2008/98 5. panta izpratnē ir viela vai priekšmets, kas ir radies tādā ražošanas procesā, kurš atbilst vairākiem nosacījumiem  ( 9 ). “Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” Regulas Nr. 1069/2009 3. panta 1) punktā autonomi ir definēti kā dzīvnieku veseli ķermeņi vai to daļas, dzīvnieku izcelsmes produkti vai citi produkti, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, tostarp olšūnas, embriji un sperma.

40.

Otrkārt, jēdziens “blakusprodukts” Direktīvas 2008/98 5. panta izpratnē ir definēts pretstatā jēdzienam “atkritumi” šīs direktīvas 3. panta 1) punkta izpratnē. Šajā 5. pantā skaidri ir paredzēts, ka “blakusprodukts” nav atkritumi. Savukārt “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” Regulas Nr. 1069/2009 3. panta 1) punkta izpratnē var būt “atkritumi” Direktīvas 2008/98 3. panta 1) punkta izpratnē, kā tas izriet no Regulas Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. panta. Līdz ar to viela var būt “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts”, kas atbilst jēdzienam “atkritumi”, nebūdama “blakusprodukts” Direktīvas 2008/98 izpratnē.

41.

Treškārt, kā norāda Komisija, par “blakusproduktu” Direktīvas 2008/98 5. panta izpratnē var uzskatīt tikai vielas vai priekšmetus, par kuriem ir skaidrs, ka tie vēlāk tiks izmantoti bez turpmākas apstrādes, izņemot parastu rūpniecisko praksi. Tas izslēdz to, ka “blakusprodukts” tiek pārstrādāts, it īpaši, veicot sterilizāciju, lai gan šāda pārstrāde konkrēti ir paredzēta “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” gadījumā  ( 10 ).

42.

Ceturtkārt, Direktīvā 2008/98 skaidri ir norādīts  ( 11 ), ka to nepiemēro dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, uz kuriem attiecas Regula Nr. 1069/2009  ( 12 ), izņemot tos, kas paredzēti sadedzināšanai, apglabāšanai poligonā vai izmantošanai biogāzes vai kompostēšanas iekārtās. Šajos trīs gadījumos Direktīva 2008/98 ir piemērojama “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem”, neatsaucoties uz jēdzienu “blakusprodukts” šīs direktīvas 5. panta izpratnē.

43.

No tā izriet, ka materiāls, kas nav “blakusprodukts” Direktīvas 2008/98 izpratnē, tomēr var būt “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts” Regulas Nr. 1069/2009 izpratnē.

44.

Uzsvēršu, ka šī interpretācija atbilst Regulas Nr. 1069/2009 mērķim, kas ir izveidot visaptverošu noteikumu kopumu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanu  ( 13 ).

45.

Līdz ar to es iesaku Tiesai uz pirmo jautājumu atbildēt, ka “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” definīcija Regulas Nr. 1069/2009 3. panta 1) punkta izpratnē nav atkarīga no Direktīvas 2008/98 5. pantā ietvertās “blakusprodukta” definīcijas tādējādi, ka materiāls var būt “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts”, nebūdams “blakusprodukts” šīs direktīvas izpratnē.

B.

Par otro jautājumu

46.

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā Tiesai par to, kā ir jāinterpretē Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts. Šādi rīkojoties, šī tiesa vēlas noskaidrot, vai no Regulas Nr. 1013/2006 piemērošanas jomas ir izslēgti visi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumi neatkarīgi no tā, kurā kategorijā tie ietilpst, vai arī izslēgti ir tikai daži no šiem sūtījumiem. Tieši šis jautājums ir bijis lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā ReFood priekšmets, kurā es sniedzu secinājumus  ( 14 ) un kurā tika pasludināts spriedums ar tādu pašu nosaukumu. Kā esmu norādījis šo secinājumu 36. punktā, tas tika pasludināts pēc vēršanās Tiesā izskatāmajā lietā.

47.

Līdz ar to iesaku Tiesai atgādināt to, ko tā ir nospriedusi sprieduma ReFood 62. punktā, proti, ka Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumi, uz kuriem attiecas Regula Nr. 1069/2009, ir izslēgti no Regulas Nr. 1013/2006 tvēruma, izņemot gadījumus, kad Regulā Nr. 1069/2009 skaidri ir paredzēts piemērot Regulu Nr. 1013/2006.

48.

Attiecīgie gadījumi ir ietverti Regulas Nr. 1069/2009 41. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 43. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 48. panta 6. punktā. Tie visi attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar bīstamiem produktiem.

C.

Par trešo jautājumu

49.

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kā ir jāaplūko tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumu  ( 15 ) ar citiem materiāliem, kas šajā gadījumā ir nebīstamie atkritumi, pārvadājumi kā pamatlietā. Tā būtībā jautā, vai Regula Nr. 1069/2009, kas izvērtēta no Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta d) apakšpunkta aspekta, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumu ar citiem nebīstamos atkritumus veidojošiem materiāliem neatkarīgi no tā, kāda ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu proporcija šajā maisījumā.

50.

Atbilde rada grūtības, kā to apliecina atšķirīgie apsvērumi, kuri ir tikuši iesniegti Tiesai gan tiesvedības rakstveida, gan tās mutvārdu daļā.

51.

Šīs grūtības ir saistītas ar to, ka Regulā Nr. 1069/2009 skaidri nav aplūkots jautājums par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un nebīstamo atkritumu maisījumiem, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu definīcija šajā regulā rada jautājumus attiecībā uz šīs regulas piemērošanu šiem maisījumiem un nav skaidra saistība ar Regulu Nr. 1013/2006 attiecībā uz nebīstamajiem atkritumiem.

52.

Jautājums rodas šādā kontekstā. Uzņēmums ir veicis konkrēti notekūdeņu dūņu  ( 16 ) – šajā gadījumā nebīstamo atkritumu –, kas ir tikušas sajauktas ar trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, pārvadājumu no Nīderlandes, lai tās tiktu pārstrādātas biogāzes iekārtā Vācijā. Atkarībā no tā, vai šis maisījums ir uzskatāms par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, par atkritumiem vai par vienu un otru, tā pārvadāšana tiek reglamentēta saskaņā ar Regulu Nr. 1069/2009 vai Regulu Nr. 1013/2006 vai arī saskaņā ar abām divām regulām.

53.

Praktiskās problēmas ir būtiskas. No iesniedzējtiesas nolēmuma un prokuratūras apsvērumiem izriet, ka attiecīgās dūņas pašas par sevi un tādējādi nesaistīti ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem esot uzskatāmas par “atkritumiem” un uz to sūtījumu attiecoties iepriekšējas paziņošanas un piekrišanas procedūra, kas paredzēta Regulā Nr. 1013/2006. Ja pēc tam, kad tās ir tikušas sajauktas ar trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, tās tiek uzskatītas par šīs kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un uz tām attiecas tikai Regula Nr. 1069/2009, tad, veicot to pārvadāšanu, būs jāpievieno tikai tirdzniecības dokuments, kurā detalizēti ir izklāstīts attiecīgo materiālu veids, un vajadzības gadījumā – veselības sertifikāts  ( 17 ), bet paziņošanas un piekrišanas procedūra nebūs nepieciešama. Tātad procedūra ir ievērojami sarežģītāka, ja ir piemērojama Regula Nr. 1013/2006  ( 18 ).

54.

Lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, Regula Nr. 1069/2009 ir jāinterpretē, ņemot vērā spriedumu ReFood, atbilstoši tās tekstam, mērķim un sistēmai.

1.

Sprieduma “ReFood” atziņas

55.

Lieta, kas ir šī sprieduma pamatā, attiecās uz trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta, proti, ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumu, uz kuriem attiecas Regulas Nr. 1069/2009 10. panta p) punkts un kurus bija paredzēts pārstrādāt biogāzes iekārtā, kas atrodas citā dalībvalstī, pārvadājumu no dalībvalsts. Iesniedzējtiesa vēlējās noskaidrot, vai šis sūtījums tiek reglamentēts saskaņā ar Regulu Nr. 1013/2006 un tādējādi, ņemot vērā attiecīgo atkritumu veidu, uz šo sūtījumu attiecas iepriekšējas paziņošanas un piekrišanas procedūra vai arī tas tiek reglamentēts saskaņā ar Regulu Nr. 1069/2009 un uz to attiecas vienkāršota procedūra. Uzskatot, ka atbilde bija atkarīga no Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta d) apakšpunkta interpretācijas, iesniedzējtiesa ir uzdevusi jautājumu Tiesai par šo tematu.

56.

Kā ir atgādināts šo secinājumu 47. punktā, Tiesa nosprieda, ka ar Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta d) apakšpunktu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumi, uz kuriem attiecas Regula Nr. 1069/2009, ir izslēgti no Regulas Nr. 1013/2006 tvēruma, izņemot gadījumus, kad Regulā Nr. 1069/2009 skaidri ir paredzēts piemērot Regulu Nr. 1013/2006  ( 19 ). Tā konstatēja, ka tas tā ir attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar bīstamajiem atkritumiem, kuri Regulā Nr. 1069/2009 skaidri ir minēti kā tādi, uz kuriem attiecas Regula Nr. 1013/2006  ( 20 ). Savukārt tā uzsvēra, ka trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadājumi nav norādīti starp gadījumiem, kuri skaidri ir minēti Regulā Nr. 1069/2009, un tādējādi tiem Regula Nr. 1013/2006 nav piemērojama  ( 21 ).

57.

Vai no šī sprieduma ir jāsecina, ka, tā kā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un nebīstamo atkritumu maisījumi šajos gadījumos nav skaidri paredzēti, uz tiem attiecas nevis Regula Nr. 1013/2006, bet Regula Nr. 1069/2009?

58.

Tieši tāds ir Kamstra Recycling, Nīderlandes valdības un Komisijas viedoklis. Abas pirmās minētās uzskata, ka, runājot par trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas sajaukts ar nebīstamiem atkritumiem, maisījums ietilpst tajā pašā kategorijā. Komisija uzskata, ka šāda maisījuma pārvadājums ir jāaplūko kā tāds, kas ietilpst otrajā kategorijā. Savukārt Francijas valdība uzskata, ka uz šādu maisījumu sūtījumu attiecas Regula Nr. 1069/2009, runājot par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri šajos maisījumos ir ietverti, un Regula Nr. 1013/2006 – saistībā ar citiem nebīstamos atkritumus veidojošiem materiāliem, no kuriem tie sastāv  ( 22 ).

59.

Kā uzsver iesniedzējtiesa, pastāv šaubas izmaiņu dēļ “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu “kategorijas” definīcijās pēc Regulas Nr. 1774/2002 atcelšanas un aizstāšanas ar Regulu Nr. 1069/2009. Šajā pēdējā minētajā regulā šādi maisījumi vairs skaidri nav ietverti tās definīcijās  ( 23 ).

60.

Es uzskatu, ka spriedums ReFood, kurā Tiesa detalizēti ir izvērtējusi Regulu Nr. 1069/2009 atbilstoši Regulai Nr. 1013/2006 un Direktīvai 2008/98, sniedz norādes, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas ir izvirzīts šo secinājumu 57. punktā.

61.

Tomēr, tā kā šajā spriedumā Tiesai nav bijusi iespēja izskatīt problēmu par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar nebīstamiem atkritumiem, ir svarīgi to izvērtēt, vispirms izklāstot šaubas, ko rada Regulas Nr. 1069/2009 teksts.

2.

Šaubas, ko rada “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” un “kategoriju” definīcija

62.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti Regulas Nr. 1069/2009 3. panta 1) punktā ir definēti kā dzīvnieku veseli ķermeņi vai to daļas, dzīvnieku izcelsmes produkti vai citi produkti, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, tostarp olšūnas, embriji un sperma.

63.

Jēdziens “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti”, kas sniegts Regulā Nr. 1774/2002, lai gan tas ir līdzīgs šai definīcijai, atšķīrās, ciktāl tajā bija ietverta atsauce uz šīs regulas 4., 5. un 6. pantu, kuros noteiktas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu trīs kategorijas  ( 24 ). Tomēr šajās definīcijās attiecībā uz katru kategoriju bija ietverts ne tikai īpaši izraudzītu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu saraksts, bet arī formulējums “jebkurš materiāls, kurā ir šādi blakusprodukti”  ( 25 ).

64.

Tādējādi saskaņā ar Regulu Nr. 1774/2002 bija iespējams, kas turklāt nav apstrīdēts, ka nebīstamie atkritumi, piemēram, notekūdeņu dūņas, kuri tika sajaukti ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, jo tie ietilpa “materiāl[os], kur[os] ir šādi blakusprodukti”.

65.

Regulas Nr. 1069/2009 8., 9. un 10. pantā, kuros, tos pārstrādājot, ir pārņemtas šīs trīs materiālu kategorijas, arī ir ietverti līdzīgi īpaši izraudzītu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu saraksti, bet vairs nav ietverts formulējums “jebkurš materiāls, kurā ir šādi blakusprodukti”.

66.

Pēc izmaiņu ieviešanas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu “kategoriju” definīcijā rodas jautājums, vai šādi maisījumi joprojām ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai arī likumdevējs ir vēlējies izslēgt no Regulas Nr. 1069/2009 šādu blakusproduktu maisījumus ar citiem materiāliem.

67.

Kā norāda iesniedzējtiesa, ja regulu interpretētu gramatiski, balstoties vienīgi uz šīm definīcijām, no šīs regulas piemērošanas jomas tiktu izslēgti dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumi ar citiem materiāliem, tomēr citu regulas tiesību normu, it īpaši to, kuras attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un bīstamo atkritumu maisījumiem, ņemšana vērā un to rašanās vēsture varētu būt pretrunā šādam secinājumam.

68.

Līdz ar to nākamajā sadaļā ir svarīgi atsaukties uz šīm citām tiesību normām, kas ir izvērtētas spriedumā ReFood, kā arī uz Regulas Nr. 1069/2009 rašanās vēsturi.

3.

Tiesību normas par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un bīstamo atkritumu maisījumiem

69.

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumi ar bīstamajiem atkritumiem ir minēti Regulas Nr. 1069/2009 41. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 43. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 48. panta 6. punktā. Šīs tiesību normas, skatot tās atbilstoši sagatavošanas darbiem, ļauj izsecināt likumdevēja nostāju attiecībā uz šo blakusproduktu maisījumu ar nebīstamiem atkritumiem pārvadāšanu.

70.

Kā Tiesa ir nospriedusi sprieduma ReFood 53. un 54. punktā, ar šīm tiesību normām ir ieviesta atkāpe attiecībā uz Regulas Nr. 1069/2009 piemērošanu, paredzot, ka šo blakusproduktu maisījumu ar bīstamajiem atkritumiem pārvadājumiem ir piemērojama Regula Nr. 1013/2006.

71.

Šī sprieduma 55. punktā Tiesa a contrario secināja, ka, izņemot šajās tiesību normās skaidri paredzētus gadījumus, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumam Regula Nr. 1013/2006 nav piemērojama.

72.

Ņemot vērā Regulas Nr. 1069/2009 sagatavošanas darbus, ir jāuzskata, ka šis secinājums ir piemērojams dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un nebīstamo atkritumu maisījumu sūtījumiem, jo šie maisījumi nav skaidri paredzēti šajās pašās tiesību normās.

73.

Proti, kā izriet no šiem sagatavošanas darbiem  ( 26 ), Eiropas Parlamentam tika iesniegts priekšlikums grozīt Regulas Nr. 1069/2009 41., 43. un 48. pantā paredzēto atkāpju tvērumu. Ierosinātie grozījumi  ( 27 ) bija vērsti uz to, lai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumi ar jebkuriem bīstamiem vai nebīstamiem atkritumiem tiktu importēti Savienībā vai eksportēti ārpus tās, pārvadāti tranzītā caur to vai tiktu nosūtīti no vienas dalībvalsts uz citu tikai atbilstoši Regulai Nr. 1013/2006.

74.

Noraidot šos grozījumus, ir jākonstatē, ka Parlaments – un tādējādi likumdevējs  ( 28 ) – ir izvērtējis jautājumu par režīmu, kas ir piemērojams dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un nebīstamo atkritumu maisījumu sūtījumam, un ka tas apzināti ir izslēdzis to, ka uz šo maisījumu sūtījumu būtu attiecināma Regula Nr. 1013/2006.

75.

Piebildīšu, ka, šādi rīkojoties, likumdevējs ir izslēdzis šos maisījumus nevis no Regulas Nr. 1069/2009 piemērošanas jomas, bet vienīgi no atkāpes piemērošanas jomas. No tā izriet, ka šī regula attiecas uz maisījumiem gan ar bīstamiem atkritumiem, gan ar nebīstamiem atkritumiem, bet tikai uz pirmo minēto sūtījumu attiecas Regula Nr. 1013/2006.

76.

Uzsvēršu, ka nekas sagatavošanas darbos nenorāda uz to, ka, grozot “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu “kategoriju” definīcijas, likumdevējs būtu vēlējies mainīt Regulas Nr. 1069/2009 piemērojamību attiecībā uz šiem maisījumiem ar nebīstamiem atkritumiem. Komisijas sākotnējā priekšlikumā, ar kuru ir strādājuši Parlaments un Padome, bija izmantotas definīcijas, kuras ir līdzīgas tām, kas norādītas Regulā Nr. 1774/2002, un tādējādi “kategorijās” bija ietverts formulējums “jebkurš materiāls, kurā ir šādi blakusprodukti”. 2009. gada 2. marta ziņojumā, kuru ir izvērtējis Parlaments  ( 29 ), būtībā vēl bija ietvertas šīs pašas definīcijas. Tās ir tikušas grozītas tikai Parlamenta nostājā, kas šī paša gada aprīlī pieņemta pirmajā lasījumā un kas ir nostāja, kurai atbilst Regula Nr. 1069/2009 tās galīgajā redakcijā, nesniedzot nevienu paskaidrojumu attiecībā uz šīm izmaiņām definīcijās.

77.

Tādējādi šķiet, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategoriju definīcijās veiktās izmaiņas nekādi neietekmē jautājumu par Regulas Nr. 1069/2009 piemērošanu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar nebīstamiem atkritumiem.

78.

Regulas Nr. 1069/2009 mērķis un tās tiesību normu sistēma arī apstiprina šo analīzi.

79.

Runājot par Regulas Nr. 1069/2009 mērķiem, atgādinu, pirmkārt, ka no Regulas Nr. 1069/2009 5. un 6. apsvēruma izriet, ka likumdevējs ir mēģinājis noteikt visaptverošu un saskanīgu veselības noteikumu kopumu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, it īpaši to pārvadāšanu, kuri būtu samērīgi ar cilvēku un dzīvnieku veselībai radīto risku un kuros būtu ņemts vērā arī apdraudējums videi  ( 30 ). Tādējādi Regula Nr. 1069/2009 ir speciāls tiesiskais regulējums, proti, lex specialis, salīdzinājumā ar Regulu Nr. 1013/2006, kurš aptver visas darbības, kas tiek veiktas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.

80.

Otrkārt, kā izriet no Regulas Nr. 1013/2006 11. apsvēruma un Direktīvas 2008/98 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta, likumdevējs ir vēlējies izvairīties no Regulas Nr. 1069/2009 un Regulas Nr. 1013/2006 pārklāšanās un tādējādi no nevajadzīgas dublēšanas, kā arī principā izslēgt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadājumus no tiesiskā regulējuma attiecībā uz atkritumiem piemērošanas jomas  ( 31 ).

81.

Pārņemot šos savas analīzes galvenos elementus, sprieduma ReFood 56. punktā Tiesa nosprieda, ka likumdevēja nodoms ir bijis ar Regulu Nr. 1069/2009 ieviest “visaptverošu regulējumu, kas piemērojams dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadājumiem, un, ja vien nav noteikts citādi, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadājumiem, uz kuriem šī regula attiecas, nepiemērot Regulu Nr. 1013/2006”. Citiem vārdiem, likumdevēja nodoms bija tāds, ka Regula Nr. 1069/2009 attiecas uz visiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, tostarp maisījumu ar atkritumiem, sūtījumiem, vienlaikus Regulā Nr. 1013/2006 paredzētajam īpašajam režīmam pakļaujot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumu ar bīstamajiem atkritumiem sūtījumus.

82.

Par to liecina arī Regulas Nr. 1069/2009 sistēma. Paredzot noteikumus attiecībā uz visiem trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas ir vismazāk bīstamā kategorija, pārvadājumiem – līdz maisījumu ar bīstamajiem atkritumiem pārvadājumiem –, ietverot arī otrās un pirmās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, likumdevējs ir paredzējis aptvert visas situācijas saistībā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadājumiem, līdz ar to ietverot maisījumus ar nebīstamiem atkritumiem.

83.

Tas, ka šie pēdējie minētie maisījumi ir ņemti vērā Regulā Nr. 1069/2009, arī ir apstiprināts ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 142/2011  ( 32 ). Proti, Regulas Nr. 142/2011 VIII pielikuma III nodaļā ir ietverts tirdzniecības dokumenta paraugs, kas ir jāaizpilda pārvadātājiem, kurā starp precēm, uz kurām tas attiecas, skaidri ir minēti dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumi ar nebīstamiem atkritumiem  ( 33 ).

84.

Tādējādi, lai gan pastāv neskaidrības, ko radījušas izmaiņas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategoriju definīcijās, no visiem Regulā Nr. 1069/2009 paredzētajiem noteikumiem izriet, ka šī regula, tāpat kā Regula Nr. 1774/2002 pirms tās, attiecas uz visiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, tostarp šo materiālu maisījumu ar nebīstamiem atkritumiem, pārvadājumiem un ka šie maisījumi tāpat kā iepriekš ir jāuzskata par tādiem, kas veido dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.

85.

Šajā analīzes posmā ir jāprecizē, kādas sekas izriet no Regulas Nr. 1069/2009 piemērošanas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar nebīstamiem atkritumiem.

4.

Sekas, kas izriet no Regulas Nr. 1069/2009 piemērošanas

86.

Manuprāt, no Regulas Nr. 1069/2009 piemērošanas izriet, ka attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumu ar nebīstamiem atkritumiem pārvadājumiem ir jāievēro noteikumi, kas ir piemērojami kategorijai, kurā ietilpst attiecīgie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti. Tādējādi attiecībā uz trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar nebīstamiem atkritumiem, kā tas ir pamatlietā, ir piemērojami noteikumi, kuri ir piemērojami šīs kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanai.

87.

Šīs sekas izriet no Regulas Nr. 1069/2009 paša teksta. Tādējādi šajā regulā ir paredzēti noteikumi, kas piemērojami visiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem neatkarīgi no to kategorijas  ( 34 ), un noteikumi, kuri ir īpaši piemērojami dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem atkarībā no to kategorijām  ( 35 ).

88.

Tādējādi es nepiekrītu ne Francijas valdības viedoklim, ka attiecībā uz šo maisījumu pārvadājumiem paralēli ir piemērojamas gan Regula Nr. 1069/2009, gan Regula Nr. 1013/2006, ne Komisijas viedoklim, ka šie pārvadājumi tiek regulēti ar noteikumiem, kuri ir piemērojami otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem. Turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ es uzskatu, ka ar to piedāvātajām interpretācijām tiek palielināti ierobežojumi, kuri ir noteikti saimnieciskās darbības subjektiem, tādā nozīmē, kā nav paredzēts Regulā Nr. 1069/2009.

a)

Par divu regulu paralēlu piemērošanu

89.

Francijas valdība ir norādījusi, ka, pēc tās domām, attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar nebīstamiem atkritumiem paralēli ir piemērojamas abas regulas. Šī valdība ir norādījusi, ka tad, ja būtu piemērojama tikai Regula Nr. 1069/2009, Francija nevarētu celt iebildumus par notekūdeņu dūņu, kas sajauktas ar nebīstamiem atkritumiem, sūtījumu uz tās teritoriju no citām dalībvalstīm mēslošanas vajadzībām, kā tā varot to izdarīt, pamatojoties uz Regulas Nr. 1013/2006 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu  ( 36 ). Minētā valdība arī ir norādījusi uz risku, ka notekūdeņu dūņu maisījums ar lielveikalu atkritumiem tiks nogādāts Francijā šādām vajadzībām, neievērojot valsts tiesību aktus, kuros šajā jomā ir noteikti stingri noteikumi. Ja nebūtu paziņots par šo pārvadājumu saskaņā ar Regulu Nr. 1013/2006, kompetentās galamērķa iestādes nebūtu informētas par šo pārvadājumu un attiecībā uz to nevarētu izvirzīt nosacījumus vai pat aizliegt nosūtīšanu.

90.

Tomēr es uzskatu, ka šo abu regulu paralēla piemērošana dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar nebīstamiem atkritumiem nav iespējama. Vispirms tā atņemtu jēgu atkāpei attiecībā uz maisījumiem ar bīstamiem atkritumiem, jo, kā tas ir izklāstīts iepriekš, no šīs atkāpes, to skatot tās rašanās vēstures gaismā, izriet, ka Regula Nr. 1013/2006 ir piemērojama tikai šo pēdējo minēto pārvadājumiem un ka attiecībā uz maisījumu ar nebīstamiem atkritumiem pārvadājumiem šī regula nav piemērojama. Turpinot jānorāda, ka, pat ja Francijas valdība pauž patiesas bažas, tās nevar pamatot abu regulu paralēlu piemērošanu tādēļ, ka šāda piemērošana nerod pamatojumu šajos tiesību aktos, jo attiecīgais pārvadājums ir ārpus Regulā Nr. 1069/2009 skaidri paredzētajiem gadījumiem, lai piemērotu Regulu Nr. 1013/2006  ( 37 ). Visbeidzot abu regulu piemērošana būtu pretrunā likumdevēja izvirzītajiem mērķiem izvairīties no tiesību aktu pārklāšanās.

b)

Par attiecīgo maisījumu klasificēšanu otrajā kategorijā

91.

Komisija ir izklāstījusi, ka, pēc tās domām, uz trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes maisījumu ar nebīstamiem atkritumiem pārvadāšanu attiecas noteikumi, kuri ir piemērojami otrās kategorijas atkritumiem. Šajos stingrākajos noteikumos, kuri ir minēti Regulas Nr. 1069/2009 48. panta 1.–5. punktā, attiecībā uz nosūtīšanu Savienībā it īpaši ir paredzēta galamērķa dalībvalsts iestāžu iepriekšēja informēšana.

92.

Šī iestāde norāda, ka Regulas Nr. 1069/2009 9. pantā, kas attiecas uz otrās kategorijas materiālu, ir ietverts h) apakšpunkts, kurā ir apvienoti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas nav pirmās kategorijas vai trešās kategorijas materiāls. Šī tiesību norma veido atlikušo klasifikāciju, kas aptverot visus materiālus, kuri skaidri nav norādīti pirmajā vai trešajā kategorijā, un esot piemērota, lai ietvertu maisījumus ar nebīstamiem atkritumiem. Šāda klasifikācija atbilstot Regulas Nr. 1069/2009 loģikai, saskaņā ar kuru, ja ir iesaistītas vairākas kategorijas, tiek piemērotas tās, attiecībā uz kurām ir paredzēts stingrāks režīms.

93.

Protams, ir taisnība, ka saistībā ar tādu materiālu maisījumiem, kuri ietilpst dažādās kategorijās, maisījums ir jāuzskata par tādu, kas ietilpst kategorijā, attiecībā uz kuru ir noteikts stingrāks režīms  ( 38 ), un ka šī pieeja, šķiet, atbilst loģikai, kas vispārīgi ir piemērojama atkritumu jomā  ( 39 ).

94.

Tomēr es uzsveru, ka likumdevējs ir norādījis, ka, ieviešot Regulu Nr. 1069/2009, tas vēlējās mazināt saimnieciskās darbības subjektiem uzlikto administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību augstā līmenī  ( 40 ). Tādēļ, manuprāt, nav jāpiemēro stingrāks režīms ārpus gadījumiem, kuri ir paredzēti šajā regulā  ( 41 ). Tomēr man šķiet, ka Tiesa tieši pārsniegtu gadījumus, kurus ir paredzējis likumdevējs, ja tā uzskatītu, ka otrās kategorijas režīms būtu jāpiemēro trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumu ar nebīstamiem atkritumiem pārvadāšanai.

95.

Pirmkārt, noteikumi par stingrāka režīma piemērošanu ir paredzēti tikai attiecībā uz dažādu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem  ( 42 ), nevis dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar citiem materiāliem.

96.

Otrkārt, šī atlikusī kategorija, kas jau bija norādīta Regulā Nr. 1774/2002  ( 43 ), atbilstoši tās formulējumam ietver dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri nav pirmās vai trešās kategorijas materiāls. No Regulas Nr. 1069/2009 35. apsvēruma izriet, ka šī atlikusī kategorija tāpat kā iepriekš ir jāpiemēro tāda veida materiāliem kā tie, kuri ir uzskaitīti šīs regulas pirmajā, otrajā un trešajā kategorijā, bet kuri tajās skaidri nav konkretizēti.

97.

Tādējādi norādīšu, ka saskaņā ar Regulu Nr. 1774/2002 tādi materiāli kā “jēlādas” un “dienu veci cāļi” konkrēti nebija minēti nevienā kategorijā. Līdz ar to šie materiāli, iespējams, ietilpa šajā atlikušajā kategorijā un automātiski bija jāklasificē otrajā kategorijā  ( 44 ). Likumdevējs tāpat kā iepriekš ir saglabājis šo atlikušo klasifikāciju piesardzības apsvērumu dēļ, lai ikviens cits dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts, kas nav ietverts nevienā no trim kategorijām, tiktu klasificēts otrajā kategorijā. Savukārt šī kategorija vairs tikai saistībā ar Regulu Nr. 1774/2002 ir piemērojama maisījumiem ar nebīstamiem atkritumiem.

98.

Treškārt, atzīstot, ka minēto maisījumu klasificēšana otrajā kategorijā nopietni ietekmētu saimnieciskās darbības subjektus, ja tā tiktu piemērota visai darbību virknei  ( 45 ), tiesas sēdē Tiesā Komisija ir norādījusi, ka noteikumi, kuri ir piemērojami otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ir jāattiecina tikai uz šo maisījumu pārvadāšanu. Uz pārējām darbībām, it īpaši reģenerāciju, joprojām attiektos noteikumi, kuri ir piemērojami trešajai kategorijai.

99.

Tomēr Regulā Nr. 1069/2009 nekādi nav paredzēta šāda atšķirīga klasificēšana atkarībā no darbībām, kuras tiek veiktas ar attiecīgajiem materiāliem. Kā izriet no Regulas Nr. 1069/2009 29. apsvēruma un 7. panta, vienīgais atbilstošais kritērijs, lai klasificētu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ir riska pakāpe, nevis veiktā darbība. Tādējādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta klasificēšana kategorijās attiecas uz visām darbībām, kuras tiek veiktas ar blakusproduktu no tā savākšanas līdz tā izmantošanai vai iznīcināšanai. No tā izriet, ka materiālu, uz kuriem attiecas Regula Nr. 1069/2009, maisījums, kurā ir nebīstamie atkritumi, nevar tikt klasificēts stingrākā kategorijā, kas šajā gadījumā ir otrā kategorija, vienīgi tā pārvadāšanas nolūkos.

100.

Līdz ar to es uzskatu, ka, runājot par trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumu ar nebīstamiem atkritumiem, maisījums ietilpst šajā kategorijā un uz minētā maisījuma pārvadāšanu Savienībā attiecas noteikumi, kuri ir piemērojami šīs pašas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.

101.

Iesniedzējtiesa arī jautā, vai šādi maisījumi ir jāuzskata par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem neatkarīgi no tā, kāda ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu proporcija tajos.

102.

Materiālu proporcija nav minēta Regulā Nr. 1069/2009, un šķiet, ka tai nav nozīmes. Tādējādi neliels daudzums trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas sajaukts ar nebīstamiem atkritumiem, principā liek klasificēt šo maisījumu kā tādu, kas ietilpst trešajā kategorijā.

103.

Tomēr šis jautājums atspoguļo galvenās bažas, proti, risku, ka, attiecīgajiem maisījumiem piemērojot Regulu Nr. 1069/2009, tiks ļaunprātīgi apieta Regula Nr. 1013/2006. Turklāt tieši šīs bažas ir likušas Francijas valdībai un Komisijai ierosināt papildu ierobežojumu piemērošanu. Līdz ar to nākamajā sadaļā es izskatīšu šo jautājumu.

5.

Ļaunprātīgas apiešanas risks

104.

Tiesai ir iesniegti vairāki tādas rīcības piemēri, kas tiek uzskatīta par ļaunprātīgu.

105.

Es jau esmu minējis risku, kuru ir uzsvērusi Francijas valdība, ka notekūdeņu dūņas, kas sajauktas ar trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, tiek transportētas mēslošanas vajadzībām, par to nebrīdinot galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes, un ka tās tiek iestrādātas, neievērojot valsts noteikumus.

106.

Savukārt Nīderlandes valdība ir minējusi iespējamību, ka nebīstamie atkritumi tiek iekrauti kravas automašīnās, kuras nav tikušas pietiekami iztīrītas pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanas, un tie tiek uzskatīti par maisījumu, kas tiek reglamentēts saskaņā ar Regulu Nr. 1069/2009, neievērojot Regulas Nr. 1013/2006 tiesību normas.

107.

Visbeidzot prokuratūra ir minējusi iespēju, ka uzņēmumi izlej paku piena nebīstamajos atkritumos, lai apietu Regulas Nr. 1013/2006 stingrākos noteikumus.

108.

Dalībvalsts vai Savienības noteikumu skaidra neievērošana varētu būt pārkāpums, kam tiek piemērotas sankcijas.

109.

Sarežģītāka ir situācija, kad saimnieciskās darbības subjekts formāli ievēro šos noteikumus.

110.

Atgādināšu, ka, lai pastāvētu ļaunprātīga rīcība, ir jābūt izpildītiem abiem – gan objektīvajam, gan subjektīvajam elementam  ( 46 ). Pirmais paredz, ka attiecīgās rīcības būtiskais mērķis ir izmantot priekšrocību, kas izriet no Savienības tiesiskā regulējuma, mākslīgi radot tās iegūšanai vajadzīgos apstākļus  ( 47 ). Otrais attiecas uz objektīvu apstākļu kopumu, no kura izriet, ka, lai gan Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi formāli ir ievēroti, šī regulējuma mērķis nav sasniegts  ( 48 ).

111.

Neliela daudzuma dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pievienošana tādiem nebīstamajiem atkritumiem kā notekūdeņu dūņas noteiktos apstākļos varētu būt ļaunprātīga rīcība.

112.

Tā tas esot gadījumā, kad tiek pievienota paka piena tikai ar vienu mērķi – izvairīties no Regulas Nr. 1013/2006 piemērošanas un piemērot vienkāršotu procedūru, kas paredzēta Regulā Nr. 1069/2009.

113.

Savukārt, ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts tiek pārvadāts atbilstoši profesionālajai praksei un šajā praksē konkrēti ir paredzēts, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, piemēram, piens nelielā daudzumā, varētu tikt pievienoti notekūdeņu dūņām pārstrādāšanai biogāzes iekārtā, šis pārvadājums saskaņā ar Regulā Nr. 1069/2009 noteikto režīmu nav jāuzskata par ļaunprātīgu rīcību.

114.

Regulā Nr. 142/2011 ietverto noteikumu, it īpaši pārvadāto materiālu higiēnas, izsekojamības un daudzuma jomā, ievērošanas kontrolei būtu jāļauj pārbaudīt, vai pārvadājums, kas veikts saskaņā ar Regulā Nr. 1069/2009 noteikto režīmu, neietver ļaunprātīgu rīcību.

115.

Tomēr nav izslēgts, ka Regulas Nr. 1069/2009 piemērošana trešās kategorijas vai arī pirmās vai otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar nebīstamiem atkritumiem neļauj pienācīgi nodrošināt vides prasību ievērošanu.

116.

Proti, pat pirmās vai otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu gadījumā, lai gan Regulā Nr. 1069/2009 tiek ņemta vērā vide  ( 49 ), ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumu ar nebīstamiem atkritumiem pārvadājumiem tiek piemērota tikai šī regula, var pastāvēt šaubas par šo pēdējo minēto izsekojamību. Kā tiesas sēdē Tiesā ir apgalvojusi Francijas valdība, tas esot izskaidrojams ar faktu, ka no paziņojuma par šo maisījumu pārvadājumu ne vienmēr precīzi ir izsecināmi citi materiāli, kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti.

117.

Turklāt norādīšu, ka Regulas Nr. 1069/2009 48. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir atļauts uz pirmās vai otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadājumiem attiecināt nosacījumus, kuru mērķis ir cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība, tomēr ar vidi saistītie riski nav minēti.

118.

Tādējādi es saprotu izskatāmajā lietā izvirzītās bažas, kas saistītas ar vidi, tomēr es uzskatu, ka tās neļauj Tiesai interpretēt Regulu Nr. 1069/2009 tādējādi, ka tiek palielināti saimnieciskās darbības subjektiem noteiktie ierobežojumi, kā to ierosina Francijas valdība un Komisija, nepastāvot juridiskajam pamatam šajā ziņā. To priekšlikumi nevar veidot pieņemamu Regulas Nr. 1069/2009 interpretāciju. Gadījumā, ja minēto risku esamība varētu tikt pierādīta, spēkā esošais tiesiskais regulējums, it īpaši Regula Nr. 1069/2009, būtu jāgroza tieši Savienības likumdevējam.

119.

Līdz ar to pašreizējā tiesiskā regulējuma situācijā es iesaku Tiesai uz trešo jautājumu atbildēt, ka Regula Nr. 1069/2009, kas izvērtēta Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta d) apakšpunkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumu ar citiem nebīstamos atkritumus veidojošiem materiāliem neatkarīgi no tā, kāda ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu proporcija.

120.

Noteikumi, kuri ir piemērojami konkrētas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas sajaukti ar nebīstamiem atkritumiem, pārvadāšanai, ir noteikumi, ar kuriem tiek reglamentēta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas pieder pie šīs kategorijas, pārvadāšana.

V.

Secinājumi

121.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, es iesaku Tiesai uz Gerechtshof Arnhem‑Leeuwarden (Arnemas‑Leuvardenas apelācijas tiesa, Nīderlande) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi: