<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-346/17 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0346</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:206">EU:C:2018:206</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Y. Bot</HT> secinājumi – Lieta C‑346/17 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Klein</HT>/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta īva bota</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Yves Bot</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20180321">2018. gada 21. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑346/17 P</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Christoph Klein</HT></P><P>pret</P><P>Eiropas Komisiju</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Ārpuslīgumiskā atbildība</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 93/42/EEK</KEYWORD><KEYWORD>8. un 18. pants</KEYWORD><KEYWORD>Medicīnas ierīces</KEYWORD><KEYWORD>Komisijas bezdarbība pēc lēmuma par laišanas tirgū aizliegumu paziņošanas</KEYWORD><KEYWORD>Noteikuma par drošību procedūra</KEYWORD><KEYWORD>Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums</KEYWORD><KEYWORD>Cēloņsakarība</KEYWORD><KEYWORD>Reāls un droši zināms kaitējums</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Christoph</HT> <HT TYPE="ITALIC">Klein</HT> apelācijas sūdzībā lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20160928">2016. gada 28. septembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Klein</HT>/Komisija (T‑309/10 RENV, nav publicēts, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:570">EU:T:2016:570</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar kuru tā noraidīja viņa prasību par tā kaitējuma atlīdzību, kas viņam esot radies no tā, ka Eiropas Komisija ir pārkāpusi no Padomes Direktīvas 93/42/EEK (<DATE ISO="19930614">1993. gada 14. jūnijs</DATE>) par medicīnas ierīcēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="169" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 169, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> izrietošos pienākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šīs apelācijas sūdzības izskatīšana, kas atbilstoši Tiesas prasībai ietver tikai piekto pamatu, sniegs izskaidrojumu, kāpēc, manuprāt, tas ir pamatots, kā rezultātā pārsūdzētais spriedums būtu daļēji atceļams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 93/42 1. pantam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Definīcijas, darbības joma<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva attiecas uz medicīnas ierīcēm un to palīgierīcēm. Šajā direktīvā palīgierīces tiek uzskatītas par patstāvīgām medicīnas ierīcēm. Gan medicīnas ierīces, gan palīgierīces še turpmāk sauktas par ierīcēm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šajā direktīvā lieto šādas definīcijas:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>medicīnas ierīces<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir visi instrumenti, aparāti, iekārtas, materiāli vai citi priekšmeti, ko lieto atsevišķi vai kopā ar kādām citām ierīcēm, tostarp programmatūra, kas vajadzīga, lai cilvēki varētu izmantot ierīces, kā to paredzējis ražotājs, lai:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>diagnosticētu, novērstu, novērotu, ārstētu vai atvieglotu slimības,</P></ITEM><ITEM><P>diagnosticētu, novērotu, ārstētu, atvieglotu vai kompensētu traumas vai fiziskus trūkumus,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>pētītu, aizstātu vai pārveidotu cilvēka organisma uzbūvi vai fizioloģiskus procesus,</P></ITEM><ITEM><P>kontrolētu dzimstību,</P></ITEM></LIST></P><P>un kas paredzēto iedarbību uz cilvēkiem galvenokārt panāk nevis ar farmakoloģiskiem, imunoloģiskiem vai metaboliskiem līdzekļiem, bet kurām šādi līdzekļi var palīdzēt;</P></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 2. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Laišana tirgū un ieviešana<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ierīces laiž tirgū un ievieš tikai tad, ja tās, pareizi uzstādītas, uzturētas un lietotas tām paredzētajā nolūkā, nekaitē slimnieku, lietotāju un, attiecīgos gadījumos, arī citu cilvēku drošībai un veselībai.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 3. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Pamatprasības<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Ierīcēm jāatbilst tām I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, kas attiecas uz konkrētām ierīcēm, ņemot vērā nolūku, kam tās paredzētas.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Direktīvas 93/42 4. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Dalībvalstis savā teritorijā neliek nekādus šķēršļus tam, ka laiž tirgū vai ievieš ierīces, kuras ir marķētas ar 17. pantā paredzēto <HT TYPE="ITALIC">CE</HT> zīmi, kas rāda, ka to atbilstība standartiem ir novērtēta saskaņā ar 11. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 8. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Noteikums par drošību<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="008.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja kāda dalībvalsts konstatē, ka 4. panta 1. punktā un 2. punkta otrajā ievilkumā minētās ierīces, pat pareizi uzstādītas, uzturētas un lietotas tām paredzētajā nolūkā, var kaitēt slimnieku, lietotāju un attiecīgos gadījumos arī citu cilvēku veselībai un/vai drošībai, tā veic visus atbilstīgos pagaidu pasākumus, lai šādas ierīces izņemtu no apgrozības vai aizliegtu, vai arī ierobežotu to laišanu tirgū vai ieviešanu. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visiem šādiem pasākumiem, pamatojot savu lēmumu un jo īpaši norādot, vai neatbilstība šai direktīvai ir saistīta ar:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>3. pantā minēto pamatprasību nepildīšanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>5. pantā minēto standartu nepareizu piemērošanu, ja ir apgalvots, ka standarti ir piemēroti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pašu standartu nepilnībām.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām, tiklīdz tas iespējams. Ja pēc šādām apspriedēm Komisija konstatē, ka:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pasākumi ir pamatoti, tā tūlīt par to informē dalībvalsti, kas tos ierosinājusi, kā arī pārējās dalībvalstis; ja 1. punktā minētais lēmums attiecas uz standartu nepilnībām, Komisija, apspriedusies ar ieinteresētajām personām, divu mēnešu laikā nodod lietu 6. panta 1. punktā minētajai komitejai, ja dalībvalsts, kas pieņēmusi šādu lēmumu, ir nolēmusi uzturēt to spēkā, un sāk 6. pantā minētās procedūras;</P></ITEM><ITEM><P>pasākumi nav pamatoti, tā tūlīt informē par to dalībvalsti, kas tos ierosinājusi, kā arī ražotāju vai viņa [Eiropas Savienībā] reģistrēto pilnvaroto pārstāvi.</P></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja kādai prasībām neatbilstošai ierīcei ir <HT TYPE="ITALIC">CE</HT> zīme, kompetentā dalībvalsts attiecīgi vēršas pret marķētāju un informē par to Komisiju un pārējās dalībvalstis.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="3"?><PARAG IDENTIFIER="008.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Komisija nodrošina to, lai dalībvalstis tiktu informētas par šīs procedūras norisi un rezultātiem.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Direktīvas 93/42 9. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Klasifikācija<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> ir paredzēta medicīnas ierīču klasifikācija atbilstoši IX pielikuma noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 11. panta 5. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Ja ierīces pieder pie I klases un tās nav gatavotas pēc pasūtījuma vai paredzētas klīniskiem pētījumiem, tad, lai tām piešķirtu <HT TYPE="ITALIC">CE</HT> zīmi, ražotāji ievēro VII pielikumā minēto procedūru un pirms ierīces laišanas tirgū sastāda EK atbilstības deklarāciju.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 17. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Ierīces, kuras nav gatavotas pēc pasūtījuma vai nav ierīces, kas paredzētas klīniskiem pētījumiem, un kuras ir atzītas par tādām, kas atbilst 3. pantā minētajām pamatprasībām, laižot tirgū, ir jāmarķē ar <HT TYPE="ITALIC">CE</HT> atbilstības zīmi.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Direktīvas 93/42 18. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Nepamatoti lietota <HT TYPE="ITALIC">CE</HT> zīme<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Neskarot 8. pantu:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja dalībvalsts konstatē, ka <HT TYPE="ITALIC">CE</HT> zīme ir lietota nepamatoti, ražotāja vai tā [Savienībā] reģistrēta pilnvarotā pārstāvja pienākums ir novērst pārkāpumu, ievērojot dalībvalstī paredzētos nosacījumus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ja nepakļaušanās turpinās, dalībvalstij jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai ierobežotu vai aizliegtu laist tirgū attiecīgo ražojumu vai lai nodrošinātu to, ka to izņem no apgrozības saskaņā ar 8. pantā noteikto kārtību.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas I pielikums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Pamatprasības<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.P><TXT>Ierīcēm jābūt projektētām un izgatavotām tā, lai, lietojot tās pareizi un paredzētajā nolūkā, tās nekaitētu slimnieku, lietotāju un, attiecīgos gadījumos, arī citu cilvēku veselībai vai drošībai, ar nosacījumu, ka ar to lietošanu saistītais risks ir pieņemams, ja to samēro ar slimnieka ieguvumu, un ka tās ir saderīgas ar augstu veselības aizsardzības un drošības līmeni.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Ierīcēm jāveic darbības, ko paredzējis to ražotājs, un tām jābūt projektētām, ražotām un iesaiņotām tā, lai tās būtu piemērotas vienai vai vairākām funkcijām, kas minētas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kā precizējis ražotājs.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Direktīvas 93/42 I pielikuma 13.6. punktā ir uzskaitītas norādes, kas jāietver medicīnas ierīcēm pievienotā lietošanas pamācībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Fakti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">C. Klein</HT> ir direktors sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">atmed AG</HT>, kas ir atbilstoši Vācijas tiesībām reģistrēta akciju sabiedrība, kura šobrīd ir maksātnespējas procesā. Viņš ir arī inhalācijas palīgierīces astmas slimniekiem izgudrotājs, kuru viņš patentēja 1990. gadu sākumā. <HT TYPE="ITALIC">C. Klein</HT> uzskata, ka tā ir vienīgā tāda inhalācijas palīgierīce, kuru var izmantot tostarp pacienti guļus stāvoklī un kura ir īpaši piemērota gadījumos, kad<?PAGE NO="4"?> pacients ir saistīts pie gultas vai cieš no hroniskas obstruktīvas plaušu slimības. Nav strīda par to, ka šī ir I klases medicīnas ierīce Direktīvas 93/42 9. panta un IX pielikuma izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Skat. spriedumu, 2014. gada 21. janvāris, <HT TYPE="ITALIC">Klein</HT>/Komisija (T‑309/10, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Vispārējās tiesas 2014. gada spriedums<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:19">EU:T:2014:19</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī Eiropas Parlamenta rezolūciju, 2011. gada 19. janvāris, P7_TA(2011)0017 par lūgumrakstu Nr. 0473/2008, ko iesniedza Vācijas valstspiederīgais <HT TYPE="ITALIC">Christoph Klein</HT> par papildpasākumu trūkumu no Komisijas puses kādā konkurences lietā un par zaudējumiem, kas tāpēc nodarīti uzņēmumam (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="136E" PAGE.FIRST="44" DATE.PUB="2012">OV 2012, C 136 E, 44. lpp.</REF.DOC.OJ>, A punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>No 1996. gada līdz 2001. gadam šīs medicīnas ierīces ražošana <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik AG</HT> uzdevumā bija uzticēta <HT TYPE="ITALIC">Primed Halberstadt GmbH</HT>. [<HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT>] arī izplatīja šo ierīci ar nosaukumu <HT TYPE="ITALIC">Inhaler Broncho Air®</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>ierīce <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT><QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Skat. Vispārējās tiesas 2014. gada spriedumu (17. punkts), <DATE ISO="20150422">2015. gada 22. aprīlis</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Klein</HT>/Komisija (C‑120/14 P, nav publicēts, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Tiesas spriedums<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:252">EU:C:2015:252</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un pārsūdzēto spriedumu (2. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Vācijas tirgū šī ierīce tika laista ar <HT TYPE="ITALIC">CE</HT> zīmi, lai norādītu tās atbilstību Direktīvas 93/42 3. pantā noteiktajām pamatprasībām, kas minētas šīs direktīvas I pielikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><DATE ISO="20000616">2000. gada 16. jūnijā</DATE> apelācijas sūdzības iesniedzēja ekskluzīvās izmantošanas tiesības uz inhalācijas palīgierīci tika nodotas <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT>, kas kopš 2002. gada ekskluzīvi izplatīja šo medicīnas ierīci ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>effecto®<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>ierīce <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT><QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>). 2003. gadā šī sabiedrība uzņēmās arī šīs ierīces ražošanu. Vācijas tirgū šī ierīce tika laista ar <HT TYPE="ITALIC">CE</HT> zīmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lēmumi par aizliegumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lēmums aizliegt ierīci Inhaler</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>1996. gadā Vācijas iestādes informēja ierīces <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> izplatītāju sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> par nodomu aizliegt šīs ierīces izplatīšanu sakarā ar šaubām par tās atbilstību Direktīvā 93/42 noteiktajām pamatprasībām izsmeļošu klīnisko pētījumu neesamības dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19970522">1997. gada 22. maija</DATE> vēstuli <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> informēja Vācijas iestādes, ka ierīce <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> kopš <DATE ISO="19970101">1997. gada 1. janvāra</DATE> vairs nav laista tirgū un ka tās izplatīšana tiks apturēta līdz brīdim, kad būs pieejami papildu pētījumi un testi par šā produkta atbilstību Direktīvas 93/42 prasībām. Tā arī informēja Vācijas iestādes, ka attiecīgā ierīce nav izplatīta ārzemēs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Skat. Vispārējās tiesas 2014. gada spriedumu (19. punkts) un pārsūdzēto spriedumu (4. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><DATE ISO="19970923">1997. gada 23. septembrī</DATE> Vācijas iestādes pieņēma lēmumu aizliegt <HT TYPE="ITALIC">Primed Halberstadt</HT> laist tirgū ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>lēmums par ierīces <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> laišanas tirgū aizliegumu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>). Šajā lēmumā šīs iestādes būtībā norādīja, ka atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">Bundesinstitut für Arzneimittel und Medizinprodukte</HT> (Federālais Zāļu un medicīnas ierīču institūts, Vācija) atzinumam šī medicīnas ierīce neatbilst Direktīvas 93/42 I pielikuma pamatprasībām, ciktāl tās nekaitīgums nav pietiekami zinātniski pierādīts, ņemot vērā ražotāja iesniegto informāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><DATE ISO="19980107">1998. gada 7. janvāra</DATE> vēstulē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Noteikuma par drošību procedūra saskaņā ar Direktīvas 93/42 [..] 8. pantu par [ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT>]<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> Vācijas iestādes informēja Komisiju par pieņemto lēmumu aizliegt ierīces <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> laišanu tirgū un par šī lēmuma pamatojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Pēc Vācijas iestāžu <DATE ISO="19980107">1998. gada 7. janvāra</DATE> vēstules saņemšanas Komisija nekādu lēmumu nepieņēma.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lēmums aizliegt medicīnas ierīci, kas kopš 2002. gada izplatīta ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>effecto®<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20050518">2005. gada 18. maija</DATE> lēmumu Vācijas iestādes aizliedza <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> laist tirgū ierīci <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>lēmums par ierīces <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> laišanas tirgū aizliegumu<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>). Tās būtībā uzskatīja, ka atbilstības novērtējuma procedūra, tostarp klīniskais izvērtējums, nav veikta pienācīgi un ka tādēļ minēto ierīci nevar uzskatīt par atbilstošu Direktīvā 93/42 noteiktajām pamatprasībām. Šo lēmumu Vācijas iestādes Komisijai nepaziņoja atbilstoši Direktīvas 93/42 8. panta 1. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT><DATE ISO="20060116">2006. gada 16. janvārī</DATE> un 17. augustā <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> vērsās pie Komisijas dienestiem, lai informētu, ka Vācijas iestādes tiem nav paziņojušas lēmumu par ierīces <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> laišanas tirgū aizliegumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT><DATE ISO="20061006">2006. gada 6. oktobrī</DATE>, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> sniegto informāciju, Komisija prasīja Vācijas iestādēm, vai, to ieskatā, ir izpildīti priekšnoteikumi Direktīvas 93/42 8. pantā paredzētās noteikuma par drošību procedūras uzsākšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT><DATE ISO="20061212">2006. gada 12. decembrī</DATE> Vācijas iestādes Komisijai paskaidroja, ka 1998. gadā uzsāktā procedūra par ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT>, viņu ieskatā, ir noteikuma par drošību procedūra Direktīvas 93/42 8. panta izpratnē un ka nav pamata uzsākt jaunu noteikuma par drošību procedūru par to pašu ierīci ar citu nosaukumu. Turklāt šīs iestādes informēja Komisiju par savām joprojām pastāvošajām šaubām par ierīces <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> atbilstību Direktīvā 93/42 paredzētajām pamatprasībām un tādēļ lūdza Komisijai apstiprināt viņu lēmumu par ierīces <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> laišanas tirgū aizliegumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT><DATE ISO="20061213">2006. gada 13. decembrī</DATE> Komisija informēja <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> par Vācijas iestāžu atbildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT><DATE ISO="20061218">2006. gada 18. decembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> lūdza Komisijai, pirmkārt, uzsākt pret Vācijas Federatīvo Republiku procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi saskaņā ar EKL 226. pantu (tagad LESD 258. pants) un, otrkārt, turpināt noteikuma par drošību procedūru, kas, tās ieskatā, bija uzsākta 1998. gadā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>2007. gada 22. februārī Komisija ierosināja Vācijas iestādēm, pamatojoties uz jauno informāciju, izvērtēt lēmumu par ierīces <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> laišanas tirgū aizliegumu kontekstā ar 1998. gadā uzsākto noteikuma par drošību procedūru par ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT><DATE ISO="20070718">2007. gada 18. jūlijā</DATE> Komisija informēja Vācijas iestādes par tās secinājumu, ka šajā gadījumā runa ir par nepamatoti lietotu <HT TYPE="ITALIC">CE</HT> zīmi un tādēļ tas ir jāizskata atbilstoši Direktīvas 93/42 18. pantam. Šajā ziņā Komisija apšaubīja to, ka ierīce <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> nevar atbilst šajā direktīvā paredzētajām pamatprasībām, un uzskatīja, ka, lai šajā jautājumā sniegtu noteiktu atbildi, ir nepieciešami papildu klīniskie dati. Komisija aicināja Vācijas iestādes cieši sadarboties ar <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT>, lai noteiktu, kādi ir trūkstošie dati, un nodeva apelācijas sūdzības iesniedzējam Vācijas iestādēm šajā nolūkā adresētās vēstules kopiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>2008. gadā apelācijas sūdzības iesniedzējs iesniedza lūgumrakstu Eiropas Parlamentā par papildpasākumu trūkumu no Komisijas puses un par zaudējumiem, kas tāpēc nodarīti <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT><DATE ISO="20110119">2011. gada 19. janvārī</DATE> Parlaments pieņēma Rezolūciju P7_TA(2011)0017<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Skat. šo secinājumu 3. zemsvītras piezīmi.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT><DATE ISO="20110309">2011. gada 9. martā</DATE> apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdza Komisijai izmaksāt <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> atlīdzību 170 miljonu EUR apmērā un viņam pašam – 130 miljonu EUR apmērā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Tiesvedība Vispārējā tiesā un Tiesā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Vispārējās tiesas kancelejā <DATE ISO="20110915">2011. gada 15. septembrī</DATE> iesniegtajā prasības pieteikumā prasītājs lūdza zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz LESD 268. pantu kopsakarā ar 340. panta otro daļu. Vispārējā tiesa 2014. gada spriedumā noraidīja šo prasību, nekonstatējot Komisijas nelikumīgu rīcību atbilstoši Direktīvas 93/42 normām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Vispirms Vispārējā tiesa par nepieņemamu noilguma dēļ atzina prasītāja pieteikumu par viņa, iespējams, ciestajiem zaudējumiem pirms <DATE ISO="20060915">2006. gada 15. septembra</DATE>. Turpinājumā attiecībā uz aizliegumu laist tirgū ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> tā uzskatīja, ka Komisijas bezdarbība nebija nelikumīga, jo, neraugoties uz <DATE ISO="19980107">1998. gada 7. janvāra</DATE> vēstules nosaukumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Skat. šo secinājumu 21. punktu.</P></NOTE>, šāds aizliegums atbilda nevis noteikuma par drošību procedūras gadījumam Direktīvas 93/42 8. panta 2. punkta izpratnē, bet gan nepamatoti lietotas <HT TYPE="ITALIC">CE</HT> zīmes gadījumam šīs direktīvas 18. panta izpratnē. Šajā kontekstā atbilstoši minētās direktīvas 8. panta 3. punktam attiecīgajai dalībvalstij vajadzēja tikai informēt Komisiju un nebija jāpieņem nekāds lēmums. Visbeidzot saistībā ar lēmumu aizliegt laist tirgū ierīci <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> Vispārējā tiesa noraidīja prasītāja argumentus par to, ka būtībā Komisijai būtu bijis pēc savas iniciatīvas jāuzsāk noteikuma par drošību procedūra saskaņā ar Direktīvas 93/42 8. panta 2. punktu vai vismaz jāuzsāk procedūra sakarā ar pienākumu neizpildi saskaņā ar EKL 226. pantu (tagad LESD 258. pants).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Pēc prasītāja apelācijas sūdzības Tiesa ar spriedumu daļēji atcēla Vispārējās tiesas 2014. gada spriedumu un tai nosūtīja šo lietu atpakaļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tādējādi Tiesa, pirmkārt, noraidīja prasītāja apelācijas sūdzību, ciktāl tā attiecās uz zaudējumu atlīdzināšanu par laiku pirms <DATE ISO="20060915">2006. gada 15. septembra</DATE>. Otrkārt, par lēmumu aizliegt laist tirgū ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> Tiesa nosprieda, ka, uzskatot, ka Komisija nav pārkāpusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus, Vispārējā tiesa nav ievērojusi Direktīvas 93/42 8. un 18. pantu. It īpaši tā uzskatīja, ka, nospriežot, ka Komisijai pēc <DATE ISO="19980107">1998. gada 7. janvāra</DATE> vēstules saņemšanas nebija jāuzsāk noteikuma par drošību procedūra atbilstoši Direktīvas 93/42 8. pantam, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Turklāt Tiesa uzskatīja, ka iespējamā Direktīvas 93/42 18. panta piemērošana ierīcei <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> neatcēla Komisijas pienākumu rīkoties saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 2. punktu. Saistībā ar lēmumu aizliegt laist tirgū ierīci <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> Tiesa kā nepieņemamu noraidīja prasītāja norādīto pamatu Vispārējās tiesas kļūdas konstatēšanai šajā jautājumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa, izskatot tai atpakaļ nodoto lietu, ar pārsūdzēto spriedumu noraidīja prasītāja prasību. Tā it īpaši uzskatīja, ka, piemērojot Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta otro daļu, šī prasība bija nepieņemama, ciktāl tā attiecās uz iespējamo Komisijas nelikumīgo bezdarbību procedūrā par ierīci <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT>. Par būtību Vispārējā tiesa lēma, ka Komisijas pieļautais Savienības tiesību pārkāpums ir pietiekami būtisks, jo, pirmkārt, tai nebija novērtēšanas brīvības attiecībā uz lēmuma pieņemšanu pēc 1998. gadā uzsāktās noteikuma par drošību procedūras atbilstoši Direktīvas 93/42 8. panta 2. punktam un, otrkārt, piesardzīga un rūpīga pārvalde līdzīgos apstākļos nebūtu pieļāvusi konstatēto neatbilstību. Tā arī nosprieda, ka prasītājs varēja izmantot tikai tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ko tam nodeva <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT>, kura uzdevumā ierīce <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> tika ražota. Attiecībā uz cēloņsakarību starp Komisijas prettiesisko bezdarbību un iespējamiem zaudējumiem Vispārējā tiesa, pirmkārt, konstatēja, ka ierīces <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> izplatītāja <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> pirms Vācijas iestāžu lēmuma bija nolēmusi vairs šo produktu tirgū nelaist un nepārdot. Otrkārt, tā uzskatīja, ka nav noteiktības par to, ka Komisija būtu pieņēmusi Vācijas iestāžu konstatētajam pretēju lēmumu, un, treškārt, – ka tiesāšanās izdevumus prasītāja uzsāktajā tiesvedībā ar mērķi apstrīdēt Vācijas iestāžu lēmumu likumību nevar prasīt segt Komisijai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa, uzskatot, ka prasītājs nav pierādījis tiešu un pietiekamu cēloņsakarību, lai būtu pamats iestāties Savienības atbildībai, atzina, ka nav jāpārbauda apstāklis par zaudējumu esamību, un tad noraidīja prasījumu kopumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto spriedumu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest atbildētājai samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam <FT TYPE="DECIMAL">1562662,30</FT> EUR un procentus, kuru apmērs ir par 8 procentpunktiem lielāks par procentu pamatlikmi, no sprieduma pasludināšanas;</P></ITEM><ITEM><P>atzīt, ka Komisijai principā ir jāatlīdzina apelācijas sūdzības iesniedzējam zaudējumi, kas vēl ir jāaprēķina un par kuriem viņš apgalvo, ka tie viņam ir radušies kopš <DATE ISO="20060915">2006. gada 15. septembra</DATE>;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Komisija lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest <HT TYPE="ITALIC">C. Klein</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Apelācijas vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Apelāciju veido astoņi pamati. Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pirmajā pamatā – uz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta otrās daļas nepareizu piemērošanu, lai pamatotu, ka viņa otrais prasījums par ierīci <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> ir pieņemams,</P></ITEM><ITEM><P>otrajā pamatā – uz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta otrās daļas pārkāpumu, lai pamatotu, ka viņa prasības apstākļu pārbaude ir kļūdaina, jo Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā no Tiesas sprieduma izrietošo, ka viņam ir piešķirtas tiesības uz atlīdzību saistībā ar viņu personiski un ar <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> nodotajām tiesībām,</P></ITEM><ITEM><P>trešajā pamatā – uz Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta 1. punkta pārkāpumu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>.</P></NOTE>, lai pamatotu, ka ir pieņemams viņa prasījums konstatēt, ka Komisijas bezdarbība ir Hartas 41. panta un labas pārvaldības principa pārkāpums,</P></ITEM><ITEM><P>ceturtajā pamatā – galvenokārt uz Direktīvas 93/42 8. panta un LESD 28. un turpmāko pantu pārkāpumu, ciktāl tajos piešķirtas tiesības privātpersonām,</P></ITEM><ITEM><P>piektajā pamatā – uz to faktu kļūdainu juridisko kvalificēšanu, no kuriem izrietot cēloņsakarība starp izraisošo faktoru un iespējamiem zaudējumiem,</P></ITEM><?PAGE NO="8"?><ITEM><P>sestajā pamatā – uz lietas taisnīgas izskatīšanas principa, tiesību tikt uzklausītam, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Parakstīta Romā, <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE>.</P></NOTE> 6. panta un Hartas 47. panta pārkāpumu, lai pamatotu, ka Vispārējai tiesai bija jāņem vērā Komisijas lēmuma projekts (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>COM RENV 1 pielikums<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>), un</P></ITEM><ITEM><P>septītajā pamatā – uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta un Hartas 47. panta, kā arī Vispārējās tiesas Reglamenta 63. panta 3. punkta d) apakšpunkta (iepriekšējā redakcija) un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 24. panta pārkāpumu, noraidot prasību pieprasīt Komisijai iesniegt visus lietas materiālus par noteikuma par drošību procedūru.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Astotā pamata, kas ir jauns, mērķis ir panākt, lai kā aizsardzības pasākums šajā apelācijas sūdzībā saskaņā ar Tiesas Reglamenta 64. panta 2. punkta b) apakšpunktu atbildētājai tiktu pieprasīts iesniegt Tiesai visus lietas materiālus par noteikuma par drošību procedūru.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Pirms izklāstīt manu vērtējumu par piekto pamatu, kurā kritizēts pārsūdzētā sprieduma pamatojums par cēloņsakarību, manuprāt, ir būtiski uzsvērt, kā to darīja Komisija tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, strīda robežas, kādas tās izriet, pirmkārt, no <HT TYPE="ITALIC">res judicata</HT> spēka un, otrkārt, manuprāt, no pamatojuma trūkuma pirmajam un ceturtajam pamatam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Citu pamatu noraidījumam to priekšmeta dēļ nav nepieciešami īpaši apsvērumi. Tikai īsumā precizēšu, ka, manuprāt, otrais pamats ir balstīts uz kļūdainu konstatējumu, kas izsecināts no Tiesas sprieduma par apelācijas sūdzības iesniedzējam piešķirtajām tiesībām, trešais pamats ir jauns un sestais ir neefektīvs pamats, jo attiecas uz lēmuma projektu. Arī septītais un astotais ir neefektīvi pamati, jo Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka Komisija ir pārkāpusi savus pienākumus.</P></NOTE>, kādēļ Tiesai tos vajadzētu noraidīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jākonstatē, ka netiek apstrīdēts tas, ka Vispārējās tiesas 2014. gada sprieduma (54. punkts) apvienojumā ar iepriekšējās apelācijas sūdzības šajā jautājumā pirmā pamata noraidījumu Tiesas spriedumā (48. punkts) sekas ir tādas, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja pieteikums attiecas tikai uz, iespējams, radītiem zaudējumiem pēc <DATE ISO="20060915">2006. gada 15. septembra</DATE> (Tiesas sprieduma 98. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Otrkārt, šīs apelācijas sūdzības pirmā pamata noraidījuma rezultātā jebkāda prasība saistībā ar ierīci <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> ir nepieņemama. Proti, lasot Tiesas sprieduma 82.–88. punktu nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Par ceturto pamatu, kas attiecas uz lēmuma neesamību par ierīci <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT><QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>, nav šaubu par to, ka Tiesas noraidījums šim pamatam attiecas uz visiem iebildumiem saistībā ar šo ierīci<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Šajā ziņā ir vietā atgādināt, ka kopš procesa sākuma apelācijas sūdzības iesniedzējs ir uzturējis dažādus pamatus atkarībā no ierīces, kas izskaidro to, ka tos nodala lēmumu pamatojumos. Pieteikumi par ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> bija pamatoti ar to, ka nebija Komisijas lēmuma, lai arī bija uzsākta noteikuma par drošību procedūra, bet saistībā ar ierīci <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT>, par kuras aizliegumu Vācijas iestādes Komisijai nebija paziņojušas, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka [Komisijai] to vajadzēja zināt un pieņemt lēmumu minētajā procedūrā (par šo pēdējo pieteikumu skat. Tiesas sprieduma 83. punktu).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Treškārt, Direktīvas 93/42 8. panta 2. punkts, kura pārkāpums ir apgalvots ceturtajā pamatā, pretēji apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvotajam attiecas uz ražotāju, nevis izgudrotāju. No tā izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nevar izmantot tiesības uz atlīdzību, ko viņam nodevusi <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 67. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Ceturtkārt, attiecībā uz notikumu, kas rada kaitējumu, ir jāatgādina, ka, Tiesas ieskatā, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kad konstatēja, ka Komisijai nebija jārīkojas saistībā ar lēmumu aizliegt laist tirgū ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT>. Ir jāņem vērā arī tas, ka Vispārējā tiesa, izskatot atpakaļ nodoto lietu, nosprieda, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>ciktāl, pirmkārt, Komisijai nebija novērtējuma brīvības attiecībā uz<?PAGE NO="9"?> lēmuma pieņemšanu atbilstoši Direktīvas 93/42 8. panta 2. punktam 1998. gadā uzsāktajā noteikuma par drošību procedūrā un, otrkārt, piesardzīga un rūpīga pārvalde līdzīgos apstākļos nebūtu pieļāvusi konstatētās neatbilstības, Komisijas pieļautais Savienības tiesību pārkāpums ir jāuzskata par pietiekami būtisku<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 57. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Līdz ar to no šo elementu kopuma izriet, ka pārbaudei par cēloņsakarību starp Komisijas bezdarbības nelikumību attiecībā uz ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> un apelācijas sūdzības iesniedzēja iespējamiem zaudējumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Pārsūdzētā sprieduma 68. punktā ir precizēts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>Prasītājs apgalvo, ka Komisijas nelikumīgā bezdarbība ir tiešā un pietiekamā cēloņsakarībā ar viņaprāt viņam nodarītajiem zaudējumiem, proti, negūto peļņu par nepārdotajām elpošanas ierīcēm pēc lēmuma par ierīces <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> laišanas tirgū aizliegumu, tiesāšanās izdevumiem un advokāta honorāriem, kā arī ar šo procedūru finansēšanai ņemto aizdevumu procentiem, <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> kapitāldaļu vērtības samazinājumu, patentu un līdzīgu tiesību zaudējumu, <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> direktora amata ienākumu zaudējumu prasītājam, citām prasītāja kredītsaistībām pret <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> un morālo kaitējumu<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>.</P></NOTE>, kuru Vispārējā tiesa nolēma veikt pirms zaudējumu nodarīšanas fakta pārbaudes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 40. un 84. punktu. 73. punktā arī ir precizēts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>pat pieņemot, ka visi prasītāja procesuālajos rakstos norādītie zaudējumi būtu pierādīti<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</P></NOTE>, bija jāattiecas tikai uz zaudējumiem, kuri pēc <DATE ISO="20060915">2006. gada 15. septembra</DATE> esot radušies <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT>, kuras tiesības uz atlīdzību tika nodotas apelācijas sūdzības iesniedzējam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Vispārējā tiesa uzskatīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>prasītājs nav pierādījis tiešu un pietiekamu cēloņsakarību, lai iestātos Savienības atbildība<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Pārsūdzētā sprieduma 83. punkts.</P></NOTE>, galvenokārt norādot:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>ka par ierīces <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> laišanas tirgū un pārdošanas pārtraukšanu <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> nolēma pirms minētās ierīces tirdzniecības aizlieguma;</P></ITEM><ITEM><P>ka nebija noteiktības par to, ka Komisija būtu pieņēmusi prasītājam labvēlīgu lēmumu, un</P></ITEM><ITEM><P>ka prasītāja izdevumi bija saistīti ar Vācijas iestāžu lēmumu likumības apstrīdēšanu.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Mans vērtējums par piektā pamata pamatotību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Piektajā pamatā, kas sastāv no piecām galvenajām daļām, apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa cēloņsakarības pārbaudē ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējs iesākumā norāda, ka Vispārējā tiesa uzskatījusi, ka <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">Primed Halberstadt</HT> ir labprātīgi pārstājušas ierīces <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> tirdzniecību, jo <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> savā <DATE ISO="19970522">1997. gada 22. maija</DATE> vēstulē esot paziņojusi, ka uz brīdi pārtrauks šīs ierīces tirdzniecību. Tomēr tā neesot bijusi labprātīga rīcība, bet tās pamatā esot bijuši iemesli, kas nekādā veidā neesot saistīti ar uzsākto aizlieguma procedūru. Patiesībā <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> vienīgais mērķis esot bijis laist tirgū ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT>. Tomēr Vācijas iestādes tai neatstāja izvēles iespēju, ņemot vērā, ka praksē neviens nepērk produktu, kas, protams, objektīvi nav bīstams, bet par kuru ir uzsākta aizlieguma procedūra. Sabiedrības kontekstā apelācijas sūdzības iesniedzējam attiecībās ar iespējamiem pircējiem būtu pienākums sniegt informāciju un tad neviens pircējs produktu nepirktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi faktus. Viņaprāt, no šiem konstatējumiem izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> savu ierīci no tirgus neizņēma labprātīgi un ka katrā ziņā lēmums uz laiku apturēt ierīces <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> tirdzniecību ir zaudējis aktualitāti vēlāk pieņemtā lēmuma par aizliegumu laist tirgū un tā apstrīdēšanas dēļ.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Viņš arī apgalvoja, ka Vispārējās tiesas apsvērums pārsūdzētā sprieduma 74. punktā, kā no šā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>labprātīgā<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> rakstura izriet, ka prasītāja, iespējams, ciestais zaudējums ir saistīts ar pēc <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> paša iniciatīvas pieņemto lēmumu, nevis ar norādīto Komisijas bezdarbību, ir balstīts uz faktu kļūdainu juridisko novērtējumu. <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> būtu varējis nekavējoties atsākt savas ierīces pārdošanu, ja 1998. gada pavasarī Komisija bez kavēšanās būtu pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, kā tas tai esot bijis jādara. Tādējādi sākotnējā atteikšanās turpināt laist tirgū ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> nebija tostarp to izmaksu pamatā, kas saistītas ar <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> dibināšanu un ierīces <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> attīstīšanu, jo tie esot bijuši tikai veidi, kā risināt Komisijas lēmuma nepieņemšanas rezultātā radušos situāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 76. punktā ir juridiski kļūdaini kvalificējusi <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> <DATE ISO="20061206">2006. gada 6. decembra</DATE> e‑pastu, jo šī sabiedrība nevarēja sniegt paziņojumus <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> vārdā un šis dokuments neesot pretrunā tam, ka Komisijas bezdarbība ir bijusi noteicošais iemesls, kādēļ kopš dienas, kad Komisija varēja un tai vajadzēja pieņemt lēmumu, ierīce vairs netika izplatīta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējs atgādina, ka pārsūdzētā sprieduma 79. un 80. punktā Vispārējā tiesa ir secinājusi par cēloņsakarības neesamību, jo neesot noteiktības, ka Komisija būtu pieņēmusi prasītājam labvēlīgu lēmumu un atzinusi valsts pasākumu par nepamatotu. Tomēr Vispārējā tiesa, neveicot savu pārbaudi, ir atsaukusies tikai uz Vācijas iestāžu norādēm, lai gan tās kļūdaini esot uzskatījušas, piemēram, ka ierīce ar aktīvo vielu ir zāles. Turklāt tai būtu bijis jāatzīst, ka saskaņā ar Direktīvas 93/42 8. panta 2. punktu pēc apspriedes ar ieinteresētajām personām Komisijai bija jākonstatē, vai dalībvalsts pasākums atbilstoši šai normai ir vai nav bijis pamatots. Šīs pārbaudes ietvaros Komisijai esot vajadzējis tostarp ņemt vērā samērīguma principu, jo tā esot I klases ierīce, to, ka produktam bija <HT TYPE="ITALIC">CE</HT> zīme, kā arī Tiesas nolēmumus, kuros konkretizētas Direktīvas 93/42 normas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Turpinājumā, apstrīdot to, ka sprieduma 81. punktā viņa apgalvojumi par noteikuma par drošību procedūras iznākumu ir kvalificējami kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>hipotētiski<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Komisija būtu varējusi pieņemt juridiski pareizu lēmumu, jo viņš esot iesniedzis lēmuma projektu, COM RENV 1 pielikumu, kurā Vācijas iestāžu pasākums norādīts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>nepamatots<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa, kas nav ņēmusi vērā šo pierādījumu, to ir sagrozījusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Visbeidzot apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka savā vērtējumā Vispārējā tiesa vispār nav pārbaudījusi ierīci <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT>. Ja pēc 1998. gada pavasarī uzsāktās noteikuma par drošību procedūras Komisija būtu pieņēmusi lēmumu, <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> būtu varējusi pēc šī lēmuma un līdz šai dienai tirgot ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT>. Pakārtoti, ja Tiesa uzskatītu, ka nav drošības par to, ka Komisija būtu novērtējusi kā nepamatotu Vācijas iestāžu lēmumu par aizliegumu, viņaprāt, lēmuma nepieņemšanas sekas būtu pietiekami tiešas, jo Komisijas lēmuma nepieņemšana esot bijusi galvenais, noteicošais un objektīvi paredzamais cēlonis <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> dibināšanas un tad likvidēšanas izdevumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. apelācijas sūdzības 90. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>e) Alternatīvā cēloņsakarība<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Komisija lūdz Tiesu noraidīt šos iebildumus, jo Vispārējā tiesa esot pareizi noteikusi, ka nav noteiktības par to, ka Komisija būtu pieņēmusi lēmumu atbilstoši prasītāja norādītajam, un ka viņš nav pierādījis pietiekami tiešu cēloņsakarību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam nav pamata apgalvot, ka tās bezdarbība no <DATE ISO="19980107">1998. gada 7. janvāra</DATE> būtu, pirmkārt, likusi <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> izbeigt ierīces <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> izplatīšanu 1997. gadā, vēl jo vairāk tādēļ, ka šis datums neatbilst pirmajā tiesas sēdē norādītajam, un, otrkārt, izraisījusi <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> dibināšanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Attiecībā uz tirdzniecības pārtraukšanas labprātīgo raksturu tā apgalvo, ka iebildums par sagrozīšanu katrā ziņā nav pienācīgi pamatots, ka Vispārējā tiesa sava sprieduma 75. punktā nav lēmusi, ka noteikuma par drošību procedūra bija zaudējusi priekšmetu, un ka 2006. gada e‑pasts apstiprina to, ka <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> pati bija nolēmusi vairs nelaist šo ierīci tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatojuma par Komisijas lēmuma prezumēto rezultātu kritiku tā uzskata, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja, iespējams, ciestie zaudējumi nav saistāmi ar Komisijas iespējami nelikumīgo rīcību, ja vien varētu pierādīt, ka tie nebūtu radušies, ja tās rīcība nebūtu tikusi atzīta par nelikumīgu. Cēloņsakarības vērtējums nevar balstīties uz nepareizu premisu, ka bez nelikumīgas rīcības iestāde nebūtu rīkojusies vai būtu pieņēmusi pretēju lēmumu, kas arī būtu varējusi būt tās nelikumīga rīcība. Tā apgalvo, ka prettiesiskas rīcības rezultātā ieinteresētajai trešajai personai radusies situācija būtu jāsalīdzina ar situāciju, kas tai būtu radusies tiesību normām atbilstošas iestādes rīcības rezultātā. Šajā ziņā Komisija norāda, ka Vispārējās tiesas lēmums ir balstīts nevis uz to, ka prasītājs nav iesniedzis dokumentus, bet gan uz to, ka <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> atzina nepieciešamību veikt papildu novērtējumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Turklāt Komisija iesaka noraidīt iebildumu par to, ka Vispārējā tiesa neesot norādījusi, ka Vācijas iestādes 2007. gadā būtu nepamatoti uzskatījušas, ka uz ierīci <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> jāattiecina regulējums par zālēm, jo tas esot neefektīvs attiecībā uz ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> 1997. gadā. Tā apgalvo, ka Vācijas Federatīvā Republika ir iesniegusi Direktīvas 93/42 8. pantā prasītos pierādījumus par riskiem, kas saistīti ar medicīnas ierīcēm, un ka Vācijas iestāžu lēmums katrā ziņā esot bijis jāapstiprina neskaidrību par ierīces efektivitāti dēļ saistībā ar klīnisko datu trūkumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Saistībā ar kritiku par apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu hipotētisko raksturu Komisija norāda, ka šis iebildums neesot pamatots. Papildus tā precizē, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nebija atsaucies uz COM RENV 1 pielikumu, pamatojot savus argumentus par cēloņsakarību, un ka šajā dokumentā ir apstiprināts Vācijas iestāžu lēmums par pietiekamu klīnisko datu trūkumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Saistībā ar argumentu par cēloņsakarību ar ierīces <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> tirdzniecību Komisija uzskata, pirmkārt, ka Vispārējai tiesai uz to nebija jāatbild, ņemot vērā tās lēmumu par to, ka prasītāja un <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> neietilpst Direktīvas 93/42 8. panta piemērošana jomā, jo viņus nevar uzskatīt par ražotājiem, un, otrkārt, ka <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> dibināšana nebija obligāta. Šo pašu iemeslu dēļ tā uzskata, ka pēdējais iebildums ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>alternatīvas cēloņsakarības<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> aprakstu ir noraidāms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Saistībā ar izdevumiem Komisija uzskata, ka deklarētās izmaksas attiecas tikai uz <HT TYPE="ITALIC">atmed</HT> darbību kopš 2005. gada.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Mans vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Turpmāk es norādīšu tos no apelācijas sūdzības iesniedzēja minētajiem iebildumiem, ar kuriem pietiek, lai pamatotu pārsūdzētā sprieduma atcelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs pamatoti uzskata, ka Vispārējā tiesa nevarēja pārsūdzētā sprieduma 74.–76. punktā norādīt, ka tieša cēloņsakarība starp iespējamiem zaudējumiem un Komisijas bezdarbību kopš <DATE ISO="19980107">1998. gada 7. janvāra</DATE> nav pierādīta tādēļ, ka <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT>, negaidot Vācijas iestāžu lēmumu, nolēmusi uz laiku apturēt ierīces <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> izplatīšanu un pārdošanu no <DATE ISO="19970101">1997. gada 1. janvāra</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Ir jānorāda galvenokārt, ka šai Vispārējās tiesas veiktajai faktu juridiskajai kvalifikācijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Atgādinājumam formulējums no sprieduma, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090716">2009. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Schneider Electric</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑440/07 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:459">EU:C:2009:459</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0192">192.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0193">193.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, lai noteiktu tiešas cēloņsakarības neesamību, ir jāpretstata pamatojums Tiesas spriedumā, kurš ir kļuvis galīgs, kā arī, tā kā nav iesniegta pretapelācijas sūdzība, pamatojums pārsūdzētajā spriedumā par Komisijas pienākumu pārkāpumu, kas izriet no tās bezdarbības kopš <DATE ISO="19980107">1998. gada 7. janvāra</DATE>, kad tika paziņots Vācijas iestāžu pieņemtais lēmums un kad vajadzēja uzsākt noteikuma par drošību procedūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 52.–55. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Šādā situācijā tas, ka <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> pieņēma lēmumu apturēt ierīces <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> izplatīšanu pēc tam, kad Vācijas iestādes 1996. gadā šo sabiedrību informēja par šaubām saistībā ar šīs ierīces atbilstību, bet pirms <DATE ISO="19970923">1997. gada 23. septembra</DATE> lēmuma par laišanas tirgū aizliegumu, ir mazsvarīgi. Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Broncho‑Air Medizintechnik</HT> darbības atsākšana vai neatsākšana bija atkarīga no Komisijas lēmuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Kā tika atgādināts tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, kompetentā iestāde, kuras uzdevums bija izvērtēt iebildumu procesu, apturēja procesu, gaidot šo lēmumu (skat. apelācijas sūdzības 57. un 58. punktu un A.40. pielikumu).</P></NOTE>, Vispārējai tiesai bija jāizvērtē, vai pastāv cēloņsakarība starp Komisijas nelikumīgo rīcību kopš <DATE ISO="19980107">1998. gada 7. janvāra</DATE> un, iespējams, nodarītajiem zaudējumiem saistībā ar ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> tieši kopš <DATE ISO="20060915">2006. gada 15. septembra</DATE> iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Otrkārt, saistībā ar pārsūdzētā sprieduma pamatojumu jautājumā par labvēlīgas Komisijas atbildes noteiktību jānorāda, ka tā mērķis ir atbildēt uz prasītāja argumentiem, kas īpaši izklāstīti tā rakstveida apsvērumu 103. un 104. punktā nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>cēloņsakarība<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, jo viņš apgalvoja, ka ir cietis ekonomiska rakstura zaudējumus, kas ir jānodala no tiem, kuri saistīti ar nenorādīto iespējas zaudējumu tādēļ, ka strīdīgā medicīnas ierīce netika tirgota. Tomēr ir jākonstatē arī, ka atbilstoši vispārīgi minētajam šo apsvērumu 1. punktā un pēc tam 7. un 94. punktā attiecībā uz periodu, kad ierīce <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> tika laista tirgū, kas turklāt ir pārņemts pārsūdzētā sprieduma 82. punktā attiecībā uz iespējamām izmaksām, prasītājs uzskatīja, ka zaudējumu rašanās pamatā bija Komisijas negatīvas vai pozitīvas atbildes neesamība. Tādējādi pušu rakstveida apsvērumos bija norādīta nepieciešamība meklēt alternatīvus risinājumus, tādus kā citas sabiedrības dibināšana (<HT TYPE="ITALIC">atmed</HT>) un ierīces izplatīšana ar citu nosaukumu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/><HT TYPE="ITALIC">effecto®</HT><QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>). Vispārējai tiesai bija jāpārbauda šie prasītāja argumenti, kas tieši saistīti ar Komisijas bezdarbību attiecībā uz ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT>, vai, citiem vārdiem, ar lēmuma gaidīšanu, lai arī kāds būtu bijis tā saturs, nevis tikai attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem un izmaksām par aizņēmumiem uzsākto procedūru finansēšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Manuprāt, jautājums par Komisijas lēmuma noteiktību, uz ko atsaucas prasītājs, lai pamatotu prasību atlīdzināt negūto peļņu, atbilstoši Tiesas judikatūrai būtu bijis jāizvērtē saistībā ar zaudējumu esamības vai to apmēra vērtējumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Tuvāk apskatīt spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19920519">1992. gada 19. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mulder</HT> u.c./Padome un Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑104/89 un C‑37/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:217">EU:C:1992:217</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141014">2014. gada 14. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giordano</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑611/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2282">EU:C:2014:2282</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> attiecībā uz ierīci <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT>, nevis cēloņsakarības izvērtēšanas posmā. Turklāt, kā jau to atgādināju, atlīdzināšana var attiekties tikai uz zaudējumiem, kas, iespējams, radušies pēc <DATE ISO="20060915">2006. gada 15. septembra</DATE>, lai gan ierīce <HT TYPE="ITALIC">effecto</HT> tika laista tirdzniecībā pēc ierīces <HT TYPE="ITALIC">Inhaler</HT> kopš 2002. gada.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Treškārt, ir arī konstatējams, ka Vispārējā tiesa nav atbildējusi uz argumentu par cēloņsakarību starp to procedūru izmaksām, kas gan ierosinātas Vācijas iestādēs, bet turpinātas Komisijas atbildes neesamības dēļ pēc <DATE ISO="19980107">1998. gada 7. janvāra</DATE>, ņemot vērā, ka atlīdzināmi ir tikai tie zaudējumi, kas radušies pēc <DATE ISO="20060915">2006. gada 15. septembra</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, iesaku Tiesai atzīt piekto pamatu par pamatotu, daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, jo, pamatojoties uz sarežģītiem faktiem, iepriekš aprakstītajās robežās ir jānovērtē vai nu cēloņsakarība, vai iespējamo zaudējumu esamība un apjoms, kā rezultātā ir uzskatāms, ka lieta nav tādā stāvoklī, lai to varētu izskatīt.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Tā kā lieta ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai, lēmuma par tiesāšanās izdevumiem, kas radušies šajā apelācijas tiesvedībā, pieņemšana ir jāatliek.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekš minēto, es iesaku Tiesai nospriest šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Daļēji atcelt Vispārējās tiesas <DATE ISO="20160928">2016. gada 28. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Klein</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑309/10 RENV</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:570">EU:T:2016:570</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ciktāl tajā noraidīta <HT TYPE="ITALIC">Christoph Klein</HT> prasība tādēļ, ka viņš nav pierādījis pietiekamu un tiešu cēloņsakarību, lai iestātos Eiropas Savienības atbildība par, iespējams, nodarītajiem zaudējumiem.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>