EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.10.2019
COM(2019) 482 final
2019/0234(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, attiecībā uz konvencijas grozījumiem
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem Apvienotajā komitejā (“PEM Apvienotā komiteja”) saistībā ar to, ka ir paredzēts pieņemt PEM Apvienotās komitejas lēmumu par konvencijas grozīšanu
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Reģionāla konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem
Reģionālajā konvencijā par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem ir iekļauti noteikumi par noteiktas izcelsmes precēm, kuru tirdzniecība notiek saskaņā ar attiecīgiem nolīgumiem, ko noslēgušas Līgumslēdzējas puses.
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes kumulācijas sistēma ļauj piemērot diagonālo kumulāciju starp Konvencijas 26 Līgumslēdzējām pusēm: Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju, Šveici, Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Palestīnu 1 , Sīriju, Tunisiju, Turciju, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Ziemeļmaķedoniju, Melnkalni, Serbiju, Kosovu 2 , Fēru salām, Moldovas Republiku, Gruziju un Ukrainu. Ar to brīvās tirdzniecības nolīgumu tīklam izveido izcelsmes noteikumu daudzpusēju satvaru, un to piemēro, neskarot minētajos nolīgumos noteiktos principus. Konvencija attiecībā uz Savienību stājās spēkā 2012. gada 1. maijā.
Eiropas Savienība ir konvencijas 3 puse.
2.2.PEM APVIENOTĀ KOMITEJA
PEM Apvienotā komiteja, kas izveidota ar konvencijas 3. panta 1. punktu, pieņem konvencijas grozījumus, administrē to un nodrošina tās pareizu īstenošanu. Saskaņā ar PEM Apvienotās komitejas reglamenta 12. pantu Apvienotās komitejas lēmumus pieņem ar to Līgumslēdzēju pušu vienprātīgu balsojumu, attiecībā uz kurām Konvencija ir stājusies spēkā, kuras ir klāt vai ir pārstāvētas PEM Apvienotās komitejas sanāksmē.
Līgumslēdzējām pusēm, attiecībā uz kurām ir stājusies spēkā Konvencija, ir balsstiesības. Katrai Līgumslēdzējai pusei ir viena balss.
2.3.Paredzētais PEM Apvienotās komitejas akts
Konvencijas grozīšanas process sākās 2012. gadā, un to veica darba grupa, kas sanāca vismaz divas reizes gadā. Šajā procesā dalībvalstis tika regulāri iesaistītas dažādos forumos (Muitas ekspertu grupā – Izcelsmes nodaļā, Padomes Muitas savienības darba grupā, Tirdzniecības politikas komitejā).
PEM Apvienotās komitejas 9. sanāksmē 2019. gada 27. novembrī tai jāpieņem lēmumspar grozījumiem konvencijā (“paredzētais akts”).
Paredzētā akta mērķis ir grozīt izcelsmes noteikumus, lai tie labāk atbilstu ekonomikas realitātei. Paredzētais akts kļūs Pusēm saistošs saskaņā ar 4. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kurā paredzēts: “Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem šīs konvencijas grozījumus, tostarp konvencijas papildinājumu grozījumus”. 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta pēdējā teikumā ir paredzēts: “Šajā punktā minētos lēmumus Līgumslēdzējas puses īsteno atbilstoši savas valsts likumiem.”
Konvencijas grozījumiem būtu jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Tomēr grozījumu faktiskās īstenošanas datumu var būt nepieciešams mainīt, lai ņemtu vērā vajadzīgās iekšējās procedūras, kas citām Līgumslēdzējām pusēm jāveic pirms minētā datuma.
3.Nostāja, ka jāieņem Savienības vārdā
Ierosinātie konvencijas grozījumi paredz vairākus papildu elastības un modernizācijas elementus, kas ir saderīgi ar tiem, par ko Savienība jau ir vienojusies citos nesen noslēgtos nolīgumos (Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā starp Kanādu un ES (CETA), ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgumā, ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumā, ES un Dienvidāfrikas attīstības kopienas ekonomisko partnerattiecību nolīgumā), vai preferenču sistēmās (VPS). Uzlabojumi izpaužas kā kopumā elastīgāku un vienkāršāku noteikumu ieviešana, kas ļaus ES rūpniecībai vieglāk tos izpildīt un tādējādi uzlabot to eksporta konkurētspēju. Grozītais teksts nemaina pašreizējās konvencijas institucionālos noteikumus.
3.1.Sīkāka informācija par grozītajiem izcelsmes noteikumiem
(a)Atkāpes
Grozītā konvencija kodificē un ievieš lielāku pārredzamību pašreizējā praksē, ko Līgumslēdzējas puses var izmantot, lai divpusēji vienotos par noteikumiem, kuri atkāpjas no Konvencijā paredzētajiem kopīgajiem noteikumiem, jo par šādām atkāpēm tiks prasīts ziņot (1. panta 3. punkts). Spēkā esošās atkāpes paliks spēkā, un uz tām neattieksies paziņošanas pienākums (1. panta 2. punkts).
(b)Pilnībā iegūti izstrādājumi: nosacījumi kuģiem
Tā sauktie nosacījumi kuģiem, kas ietverti grozītajā noteikumu kopumā, ir vienkāršāki un paredz lielāku elastību (3. panta 2. punkts). Salīdzinājumā ar pašreizējo tekstu ir svītroti daži nosacījumi (t. i., konkrētas prasības komandai); ir grozīti citi nosacījumi, lai mazinātu to stingrību (īpašumtiesības).
(c)Pietiekama apstrāde vai pārstrāde: vidējais rādītājs
Grozītais noteikumu kopums piedāvā eksportētājam iespēju lūgt muitas dienestiem atļauju aprēķināt nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo ražotāja cenu un vērtību, lai ņemtu vērā izmaksu un valūtas maiņas kursa svārstības (4. panta 3.–6. punkts). Tam būtu jānodrošina lielāka paredzamība eksportētājiem.
(d)Pielaide
Pašreizējā pielaide ir noteikta 10 % apmērā no izstrādājuma ražotāja cenas (5. pants).
Ierosinātajā tekstā lauksaimniecības izstrādājumiem ir noteikta pielaide 15 % apmērā no izstrādājuma tīrā svara un rūpniecības izstrādājumiem — pielaide 15 % no izstrādājuma ražotāja cenas vērtības (5. pants).
Ar pielaidi attiecībā uz svaru tiek ieviests objektīvāks kritērijs, un 15 % slieksnim būtu jānodrošina pietiekama elastība. Tas nodrošina arī, ka preču starptautiskās cenu svārstības ietekmē lauksaimniecības izstrādājumu izcelsmi.
(e)Kumulācija
Ierosinātajā tekstā (7. pantā) saglabāta diagonālā kumulācija attiecībā uz visiem izstrādājumiem. Turklāt paredzēta vispārēja pilnīga kumulācija attiecībā uz visiem izstrādājumiem, izņemot Harmonizētās sistēmas (HS) 50.–63. nodaļas tekstilizstrādājumus un apģērbu.
Bez tam paredzēta pilnīga divpusēja kumulācija HS 50.–63. nodaļas izstrādājumiem. Visbeidzot, Līgumslēdzējām pusēm būs iespēja vienoties vispārējo pilnīgo kumulāciju attiecināt arī uz HS 50.–63. nodaļā ietvertajiem izstrādājumiem.
(f)Uzskaites nošķiršana
Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem (20. pants) muitas dienesti var atļaut uzskaites nošķiršanu, ja “materiālu atsevišķu krājumu veidošana .. rada lielus izdevumus vai materiālas grūtības”. Grozītais noteikums (12. pants) paredz, ka tad, “ja tiek izmantoti noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojami materiāli”, muitas dienesti var atļaut uzskaites nošķiršanu.
Eksportētājam, lūdzot atļauju nošķirt uzskaiti, vairs nebūs jāpamato, ka materiālu atsevišķu krājumu veidošana rada lielus izdevumus vai materiālas grūtības; pietiks norādīt, ka tiek izmantoti atvietojami materiāli.
Attiecībā uz cukuru, kas ir materiāls vai galaprodukts, noteiktas un nenoteiktas izcelsmes krājumi vairs nebūs jāglabā fiziski atsevišķi.
(g)Teritorialitātes princips
Spēkā esošie noteikumi (11. pants) atļauj veikt konkrētu apstrādi vai pārstrādi ārpus teritorijas, ievērojot konkrētus nosacījumus, izņemot HS 50.–63. nodaļas izstrādājumus. Ierosinātie noteikumi (13. pants) vairs neparedz izslēgt tekstilizstrādājumus.
(h)Nepārveidošana
Ierosinātais nepārveidošanas noteikums (14. pants) paredz lielāku elastību attiecībā uz noteiktas izcelsmes izstrādājumu apriti Līgumslēdzēju pušu starpā. Tam būtu jānovērš situācijas, kad uz tādu izstrādājumu importu, par kuru noteiktas izcelsmes statusu nav šaubu, netiek attiecināta preferenciāla nodokļa likme tāpēc, ka nav izpildītas formālās tiešo pārvadājumu prasības.
(i)Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma aizliegums
Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem (14. pantu) uz materiāliem, kas izmantoti jebkura izstrādājuma ražošanā, attiecas vispārīgais nodokļu atmaksas aizlieguma princips. Saskaņā ar grozītajiem noteikumiem (16. pantu) aizliegums tiek atcelts attiecībā uz visiem izstrādājumiem, izņemot materiālus, ko izmanto to izstrādājumu ražošanā, kuri ietilpst HS 50.–63. nodaļas (tekstilizstrādājumi un apģērbs) tvērumā. Tomēr tajos ir paredzēti arī daži izņēmumi attiecībā uz nodokļu atmaksas aizliegumu šiem izstrādājumiem.
(j)Izcelsmes apliecinājums
Divkāršās EUR.1 un EUR.MED pieejas vietā grozītie noteikumi (17. panta 1. punkts) ievieš vienotu izcelsmes apliecinājuma veidu (EUR.1 jeb izcelsmes deklarāciju), kas būtiski vienkāršo sistēmu. Tam būtu jāuzlabo uzņēmēju atbilstība, novēršot kļūdas, kas rodas sarežģītu noteikumu dēļ, kā arī jāatvieglo muitas dienestu īstenotā vadība. Turklāt tam nevajadzētu ietekmēt izcelsmes apliecinājumu pārbaudes spēju, kas paliek tāda pati.
Grozītie noteikumi (17. panta 3. punkts) ietver arī iespēju vienoties par reģistrēto eksportētāju sistēmas (REX) piemērošanu. Šie eksportētāji, kas reģistrēti kopējā datu bāzē, paši būs atbildīgi, lai tiktu sniegti paziņojumi par izcelsmi, neizmantojot atzītā eksportētāja procedūru. Paziņojumam par izcelsmi būs tāda pati juridiskā vērtība kā izcelsmes deklarācijai vai pārvadājumu sertifikātam EUR.1. Grozītie noteikumi paredz arī iespēju nākotnē izmantot elektroniski izdotus izcelsmes sertifikātus (17. panta 4. punkts).
(k)Izcelsmes apliecinājuma derīgums
Tiek ierosināts pagarināt izcelsmes apliecinājuma derīguma termiņu no 4 līdz 10 mēnešiem (23. pants). Arī tam būtu jāpanāk lielāka elastība attiecībā uz noteiktas izcelsmes izstrādājumu apriti Pušu starpā.
3.2.Sīkāka informācija par grozīto noteikumu sarakstu
3.2.1.Lauksaimniecības produkti
(a)Vērtība un svars
Nenoteiktas izcelsmes materiālu robežvērtība izteikta tikai pēc vērtības. Jaunie sliekšņi ir izteikti pēc svara, lai izvairītos no cenu svārstību un valūtas kursa svārstību ietekmes (piem., ex 19 un ex 20. nodaļai, pozīcijām 2105 un 2106), vienlaikus ir svītrotas dažas robežvērtības cukuram (piemēram, 8. nodaļai vai HS 2202).
Grozītajā noteikumu kopumā paaugstināts svara slieksnis (no 20 % līdz 40 %) un dažām pozīcijām paredzēta iespēja izvēlēties starp alternatīvām — vērtību vai svaru. HS nodaļas un pozīcijas, uz kurām attiecas izmaiņas, ir ex 1302, 1704 (alternatīvu noteikums — svars vai vērtība), 18 (1806: alternatīvu noteikums — svars vai vērtība), 1901.
(b)Pielāgošanās ieguves modeļiem
Uz citiem lauksaimniecības izstrādājumiem (t. i., augu eļļām, riekstiem, tabaku) attiecas elastīgāki noteikumi, kas pielāgoti reālajai ekonomiskajai situācijai, proti, uz HS 14., 15., 20. nodaļu (ieskaitot pozīciju 2008), 23., 24. nodaļu. Grozītajā noteikumu kopumā ir paredzēts līdzsvars starp reģionālajiem un globālajiem ieguves avotiem (HS 9. un 12. nodaļa). Ir vienkāršoti arī noteikumi (izņēmumu samazināšana) HS 4., 5., 6., 8., 11. un ex 13. nodaļā.
3.2.2.Rūpniecības izstrādājumi (izņemot tekstilizstrādājumus)
Ierosinātais kompromiss paredz būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem:
- attiecībā uz vairākiem izstrādājumiem patlaban spēkā esošajā noteikumā, kas attiecas uz nodaļu, ir divi kumulatīvi nosacījumi. Tiek ieviests viens nosacījums (HS 74., 75., 76., 78. un 79. nodaļa);
- svītroti daudzi konkrētie noteikumi, kuri atkāpjas no noteikuma, kas attiecas uz nodaļu (HS 28., 35., 37., 38. un 83. nodaļa). Šāda horizontālāka pieeja nozīmē vienkāršāku situāciju uzņēmējiem un muitai;
- tādējādi alternatīvu noteikuma iekļaušana pašreizējā noteikumā par nodaļu piedāvā eksportētājam vairāk izvēles iespēju, kā panākt atbilstību izcelsmes kritērijam (27., 40., 42., 44., 70. un 83., 84. un 85. nodaļa).
Visu šo izmaiņu rezultātā tiek iegūts atjaunināts un modernizēts noteikumu saraksts, kas kopumā atvieglo atbilstības panākšanu izstrādājuma noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas kritērijam. Turklāt iepriekš minētā iespēja izmantot kāda laikposma vidējo rādītāju varētu vēl vairāk vienkāršot eksportētāju situāciju.
3.2.3.Tekstilizstrādājumi
Attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un apģērbu ir ieviestas jaunas iespējas, kas attiecas uz izvešanu pārstrādei un pielaidēm. Jauns izcelsmes noteikšanas process ieviests arī attiecībā uz šiem izstrādājumiem, jo īpaši attiecībā uz audumiem, kas kļūtu vieglāk pieejami. Visbeidzot, uz šiem izstrādājumiem attieksies arī pilnīga divpusēja kumulācija. Šāda kumulācija ļaus pārstrādi, kas tiek veikta ar tekstilmateriāliem (t. i., aušanu, vērpšanu utt.), ņemt vērā ražošanas procesā kumulācijas zonā.
Konvencijas grozījumi kļūs piemērojami 2021. gada 1. janvārī (vai dienā, par kuru vienosies PEM Apvienotā komiteja) starp tām Līgumslēdzējām pusēm, kuras savos protokolos par izcelsmes noteikumiem būs reāli ieviesušas šos konvencijas grozījumus vai atsauci uz tiem.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 4 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
PEM Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem.
Akts, ko PEM Apvienotā komiteja tiek aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētais akts atbilstoši Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem 4. pantam būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 3. punkts un 207. panta 4. punkta pirmā daļa.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 3. punktam un 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar 218. panta 9. punktu.
5.Ietekme uz budžetu
PEM konvencijas grozījumu pamatā ir izcelsmes noteikumu modernizācijas princips, kuras mērķis ir tos saskaņot ar jaunākajām tendencēm, kas noteiktas jaunākajos brīvās tirdzniecības nolīgumos. Grozītie PEM konvencijas noteikumi galvenokārt ietver tādus muitas procedūru vienkāršošanas elementus un modernizācijas elementus kā:
–pietiekama apstrāde vai pārstrāde. Vidējais rādītājs: ražotāja cenas un nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības aprēķinos izmantojot vidējo vērtību un ņemot vērā tirgus svārstības, tiek nodrošināta lielāka paredzamība eksportētājiem;
–izcelsmes apliecinājums: tas tiek vienkāršots, jo tiks izmantots tikai viens izcelsmes sertifikāts — EUR.1;
–izcelsmes apliecinājuma derīgums: pagarinot derīgumu no 4 līdz 10 mēnešiem, tiek nodrošināts lielāks elastīgums noteiktas izcelsmes izstrādājumu pārvadājumos.
Šiem PEM konvencijas grozījumiem nav izmērāmas ietekmes uz ES budžetu, jo to darbības joma galvenokārt attiecas uz tirdzniecības atvieglošanu un muitas iestāžu prakses konsolidēšanu. Jomās, kas paliek iestāžu kompetencē, tie paredz izvēles atvieglojumus, neietekmējot noteikumu būtību (uzskaites nošķiršana, izcelsmes apliecinājumi, vidējās vērtības izmantošana). Daži vienkāršošanas aspekti (tādi kā kuģiem piemērojamo kritēriju mazināšana) nodrošina lielāku paredzamību, atceļot nosacījumus, kurus muitas dienestiem pašlaik ir grūti kontrolēt, savukārt citi (nepārveidošana) attiecas uz loģistiku, neietekmējot noteikumu būtību.
Lai gan tiek grozīti noteikumi par nodokļu atmaksu, tekstilizstrādājumu un apģērba nozarē, kas joprojām ir viena no galvenajām tirdzniecības nozarēm PEM zonā, tiek saglabāts nodokļu atmaksas aizliegums. Grozītie noteikumi kodificē status quo, saglabājot aizliegumu, ko pašlaik piemēro dažas Līgumslēdzējas puses. Ierosinātā vispārējā pilnīgā kumulācija PEM zonā ir vērsta uz to, lai nostiprinātu pašreizējos tirdzniecības modeļus šajā zonā un to savstarpējo papildināmību, bet tai nevajadzētu būtiski ietekmēt veidu, kā tiek iekasēti ES muitas nodokļi, jo, lai varētu izmantot preferences, izstrādājumiem, uz kuriem attiecas kumulācija, būs jāatbilst tiem pašiem noteiktajai pievienotās vērtības prasībai šajā zonā, kā tas ir pašlaik.
Lauksaimniecības preču un lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu preču noteikumu saraksts grozīts, galvenokārt pielāgojot metodiku, bet neietekmējot noteikumu būtību. Pašreizējie sliekšņi, kas pašlaik izteikti ar vērtību, tiks izteikti ar svaru. Šis kritērijs ir objektīvāks, un muitas dienestiem to ir vieglāk kontrolēt. Konkrētiem rūpniecības izstrādājumiem piemērojamo izcelsmes noteikumu vienkāršojumu ietekmei uz muitas nodokļu ieņēmumiem vajadzētu būt ierobežotai, jo daudzos gadījumos tie var lielākā mērā radīt pārmaiņas ieguves avotos, nevis preferenciālā importa pieaugumu no PEM valstīm, kurš aizstātu importu, uz kuru iepriekš attiecās ievedmuitas nodokļi. Tāpēc šo izmaiņu ietekme uz ievedmuitas nodokļa ieņēmumiem nav kvantificējama.
Attiecībā uz tirdzniecību un tās ietekmi uz preferenču izmantošanu mazāk stingrie jaunie noteikumi liek uzsvaru uz ekonomisko integrāciju visā zonā, piemēram, tekstilnozarē, kur preferenču izmantošana jau ir ļoti augsta. Uzlabotie noteikumi par tekstilizstrādājumiem un kumulāciju galvenokārt ir paredzēti, lai uzlabotu jau esošo reģionālo integrāciju un materiālu pieejamību šajā zonā, nevis lai atļautu importēt vairāk nenoteiktas izcelsmes materiālu no teritorijām ārpus zonas.
6.Paredzētā akta publicēšana
Ar PEM Apvienotās komitejas aktu tiks grozīta konvencija, tāpēc pēc pieņemšanas ir lietderīgi to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2019/0234 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, attiecībā uz konvencijas grozījumiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 3. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Savienība ar Padomes Lēmumu 2013/93/ES 5 noslēdza Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“konvencija”), un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2012. gada 1. maijā.
(2)Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes kumulācijas sistēma ļauj piemērot diagonālo kumulāciju starp Konvencijas 26 Līgumslēdzējām pusēm: Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju, Šveici, Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Palestīnu 6 , Sīriju, Tunisiju, Turciju, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Ziemeļmaķedoniju, Melnkalni, Serbiju, Kosovu 7 , Fēru salām, Moldovu, Gruziju un Ukrainu.
(3)Konvencijā paredzēts, ka izcelsmes noteikumi būs jāgroza, lai labāk reaģētu uz ekonomisko realitāti, un noteiktas procedūras attiecībā uz tās grozījumiem. Konvencijas grozījumus pieņem ar vienprātīgu lēmumu Apvienotajā komitejā, kas izveidota ar konvencijas 3. panta 1. punktu (“Apvienotā komiteja”).
(4)Konvencijas grozīšanas process sākās 2012. gadā, un rezultātā ir izstrādāts jauns modernizētu un elastīgāku izcelsmes noteikumu kopums, kas ir saderīgi ar noteikumiem, par ko Savienība jau ir vienojusies konkrētos citos nesen noslēgtos nolīgumos (Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā starp Kanādu un ES (CETA), ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgumā, ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumā, ES un Dienvidāfrikas attīstības kopienas ekonomisko partnerattiecību nolīgumā) vai preferenču sistēmās (VPS).
(5)Gaidāms, ka Apvienotā komiteja pieņems lēmumu par konvencijas grozījumiem tās 2019. gada 27. novembra sanāksmē vai vēlāk.
(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, jo lēmums Savienībai būs saistošs,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, pamatā ir Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs