(1)

Eiropas Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/186 (2) noteica antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes korozijizturīgu tēraudu importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tekstā tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1156 (3), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1994, antidempinga maksājumus attiecināja arī uz tādu nedaudz pārveidotu konkrētu korozijizturīgu tēraudu importu, kuri nosūtīti no Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”, “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) (4). Paplašinājums neattiecas uz Ķīnas ražotāju eksportētāju Beijing Shougang Cold Rolling Co., Ltd. un Shougang Jingtang United Iron and Steel Co., Ltd. ražotu konkrētu korozijizturīgu tēraudu importu.

(3)

Pašlaik spēkā esošo antidempinga maksājumu likmes ir no 17,2 % līdz 27,9 % attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importu, 26,1 % attiecībā uz importa no uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē, un 27,9 % attiecībā uz importu no visiem pārējiem uzņēmumiem ĶTR.

(4)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (5) Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2022. gada 8. novembrī iesniedza Eiropas Tērauda ražotāju apvienība “pieprasījuma iesniedzējs”) konkrētu korozijizturīgu tēraudu Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu atkārtoties dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(6)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2023. gada 8. februārī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes korozijizturīgu tēraudu importu Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodam no 2019. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus ĶTR un ĶTR iestādes, zināmos importētājus un lietotājus, importētāju un lietotāju intereses, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar termiņbeigu pārskatīšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu Savienībā, par ko Savienības ražotāji ziņojuši saistībā ar stāvokļa analīzi pirms procedūras sākšanas, ņemot vērā arī to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šajā provizoriskajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas atrodas trīs dažādās dalībvalstīs. Izlasē tika iekļauti gandrīz 32 % no aplēstā kopējā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā un vairāk nekā 37 % no aplēstā kopējā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma Savienības brīvajā tirgū (7). Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Neviena persona nesniedza piezīmes noteiktajā termiņā.

(12)

Ar 2023. gada 3. aprīļa piezīmi lietas materiālos Komisija informēja ieinteresētās personas par savu lēmumu nemainīt Savienības ražotāju galīgās izlases sastāvu, lai gan triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbilžu uz anketas jautājumiem sākotnējā pārbaudē tika konstatēts, ka galīgā izlase drīzāk veidoja aptuveni 29 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 26 % no aplēstā kopapjoma līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par atjaunināto informāciju. Neviena persona nesniedza piezīmes noteiktajā termiņā.

(13)

Pārbaudē ArcelorMittal Bremen GmbH telpās tika atklāts, ka ArcelorMittal grupas līmenī par pārbaudāmo ražojumu ir nepareiza izpratne. Attiecībā uz ArcelorMittal Bremen GmbH nepareiza ziņošana nozīmēja, ka faktiskie saražotie un pārdotie daudzumi bija mazāki nekā tie, kas norādīti atbildēs uz anketas jautājumiem, un tādēļ uzņēmums vairs nebija iekļaujams izlasē. Komisija nolēma attiecīgo uzņēmumu aizstāt ar citu tās pašas grupas ražotāju. Tādējādi izveidotajā galīgajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas atrodas trīs dažādās dalībvalstīs un kas galu galā veidoja 29 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 33 % no līdzīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienības brīvajā tirgū. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par galīgo izlasi. Neviena persona nesniedza piezīmes noteiktajā termiņā.

(14)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(15)

Neviens nesaistīts importētājs nesniedza pieprasīto informāciju. Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Par šo lēmumu piezīmes netika saņemtas.

(16)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(17)

Neviens ĶTR ražotājs eksportētājs nesniedza pieprasīto informāciju norādītajā termiņā un/vai nepiekrita iekļaušanai izlasē. Tāpēc, kā paskaidrots tālāk 31. apsvērumā, Komisija informēja ĶTR iestādes un ieinteresētās personas, ka pietiekamas sadarbības trūkuma dēļ tā, lai izdarītu konstatējumus par ĶTR, varētu piemērot pamatregulas 18. pantu.

(18)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem izkropļojumiem Ķīnas Tautas Republikā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(19)

Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketu un lūdza izlasē iekļautos Savienības ražotājus aizpildīt tiešsaistē pieejamo anketu. Anketas Savienības ražotājiem, nesaistītiem importētājiem un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika darītas pieejamas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (8) procedūras sākšanas dienā.

(20)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un pieprasījuma iesniedzēja.

(21)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādos uzņēmumos:

(22)

Komisija 2023. gada 14. decembrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika noteikts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju un pieprasīt uzklausīšanu.

(23)

Pieprasījuma iesniedzējs atzinīgi novērtēja Komisijas sniegtos konstatējumus un secinājumu. Neviena cita persona piezīmes nesniedza.

(24)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, plakanie dzelzs vai leģētā tērauda vai neleģētā tērauda velmējumi; dezoksidēti ar alumīniju; karstās galvanizācijas procesā pārklāti ar cinku un/vai ar alumīniju un nevienu citu metālu; ķīmiski pasivētiem; ar šādu masas saturu: 0,015 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,170 % oglekļa, 0,015 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,100 % alumīnija, ne vairāk kā 0,045 % niobija, ne vairāk kā 0,010 % titāna un ne vairāk kā 0,010 % vanādija; ruļļos, sagarumotās loksnēs vai šaurās sloksnēs.

(25)

Nav iekļauti šādi ražojumi:

(26)

Patlaban pārskatāmo ražojumu klasificē ar KN kodiem ex 7210 41 00, ex 7210 49 00, ex 7210 61 00, ex 7210 69 00, ex 7212 30 00, ex 7212 50 61, ex 7212 50 69, ex 7225 92 00, ex 7225 99 00, ex 7226 99 30 un ex 7226 99 70 (Taric kodi: 7210410020, 7210490020, 7210610020, 7210690020, 7212300020, 7212506120, 7212506920, 7225920020, 7225990022, 7225990092, 7226993010, 7226997094).

(27)

Attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmais ražojums.

(28)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(29)

Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(30)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konkrētu korozijizturīgu tēraudu (KIT) imports no ĶTR praktiski izzuda no Savienības tirgus. Saskaņā ar Eurostat datiem KIT imports no ĶTR bija 953 tonnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 1 857 490 tonnām sākotnējās izmeklēšanas laikā. Imports palielinājās 2021. gadā, taču to var izskaidrot ar tirgus satricinājumiem, ko izraisīja COVID pandēmijas sekas.

(31)

Kā minēts 17. apsvērumā, izmeklēšanā nesadarbojās neviens ĶTR ražotājs eksportētājs. Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ Komisija, lai izdarītu konstatējumus par ĶTR, var piemērot pamatregulas 18. pantu. Tā kā atbilde netika saņemta, Komisija nolēma piemērot 18. pantu.

(32)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika pamatoti ar pieejamajiem faktiem, konkrēti, ar pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, publiski pieejamiem datiem no Meksikas KIT ražotājiem, Global Trade Atlas, Enerģētikas regulatīvās komisijas, Meksikas valdības, Global Petrol Prices un Starptautiskās darba organizācijas publicēto informāciju.

(33)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas sākumā bija pieejami pietiekami pierādījumi, kas attiecībā uz ĶTR liek uzskatīt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a) punktu.

(34)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(35)

Noteiktajā termiņā netika saņemtas ne ĶV atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a) punkta piemērošanu.

(36)

Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pamatregulas 18. panta nozīmē pieejamos faktus, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. ĶV šai ziņā piezīmes nesniedza.

(37)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija precizēja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmā ievilkuma kritērijiem.

(38)

Komisija 2023. gada 27. jūnijā publicēja lietas materiāliem pievienotu paziņojumu par normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem (“paziņojums par avotiem”). Piezīme par avotiem tika atjaunināta 2023. gada 6. jūlijā, un ieinteresētajām personām tika dots pietiekami daudz laika iesniegt piezīmes.

(39)

Ar paziņojumu par avotiem Komisija arī informēja ieinteresētās personas par to, ka plāno izmantot Meksiku kā reprezentatīvo valsti, un par to, kādus attiecīgos avotus tā grasās izmantot normālās vērtības noteikšanai.

(40)

Paziņojumā par avotiem Komisija informēja ieinteresētās personas, ka sadarbības trūkuma dēļ tā aprēķinās citas tiešās izmaksas un ražošanas izmaksas, pamatojoties uz informāciju par Savienības ražošanas nozari, kas sniegta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, un no pieprasījuma iesniedzēja saņemto papildu informāciju, un izteiks šīs vērtības kā procentus.

(41)

Tāpat tā informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju par vienu Meksikas ražotāju Ternium S.A.

(42)

Visbeidzot, ar paziņojumu par avotiem Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par avotiem un Meksikas kā reprezentatīvās valsts piemērotību, kā arī piedāvāt citas valstis ar nosacījumu, ka tās sniedz pietiekamu informāciju par attiecīgajiem kritērijiem. Piezīmes netika saņemtas.

(43)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie pircēji”.

(44)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, ja “tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un ka tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas”, turpmāk “PVA izmaksas”).

(45)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(46)

Nesenās izmeklēšanās par ĶTR tērauda nozari (9) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(47)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek ievērojama valdības iejaukšanās, kas kropļo resursu efektīvu sadali atbilstīgi tirgus principiem (10). Komisija, konkrēti, secināja, ka tērauda nozarē (tērauds ir pārskatāmā ražojuma galvenā izejviela) Ķīnas valdībai ne vien joprojām pieder ievērojama daļa īpašumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (11), bet ĶV var arī ietekmēt cenas un izmaksas, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (12). Turklāt Komisija konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstīgi tirgus spēkiem (13). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, tādējādi radot kropļojumus, konkrēti, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā (14). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (15), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, konkrēti, saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (16).

(48)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR tērauda nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tajā skaitā pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā “On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations” (17) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā situācijā attiecīgās nozares tirgū, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR, ko tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās šajā saistībā.

(49)

Pieprasījumā tika apgalvots, ka Ķīnas ekonomiku kopumā plaši ietekmē un skar būtiska valdības iejaukšanās, un tāpēc Ķīnas tērauda ražošanas nozares iekšzemes cenas un izmaksas nevar izmantot šajā izmeklēšanā. Lai pamatotu savu nostāju, pieprasījumā bija atsauce uz ziņojumu, Ķīnas tiesību aktiem, citiem ziņojumiem, kā arī papildu neoficiāliem pierādījumiem par pārskatīšanas izmeklēšanas periodā īstenotajiem kropļojumiem.

(50)

Konkrētāk, pieprasījumā tika norādīts, ka, ņemot vērā ĶTR konstitūcijā ietverto “sociālistiskās tirgus ekonomikas” doktrīnu, Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) visuresību un ar stratēģiskās plānošanas iniciatīvām sasniegto valdības ietekmi uz ekonomiku, ĶV iejaukšanās izpaužas dažādos veidos, proti, administratīvā, finanšu un regulatīvā.

(51)

Pieprasījumā tika sniegti elementu piemēri, kas norāda uz kropļojumiem, kuri norādīti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā. Konkrētāk, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka:

(52)

Ķīnas valsts ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos valsts uzņēmumos (“VU”), bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijās uzņēmumos, kā arī veidojot VU korporatīvo struktūru. Apmaiņā pret minēto VU ir īpašs statuss Ķīnas ekonomikā. Šis statuss ietver vairākus ekonomiskus ieguvumus, konkrēti, aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgajiem izejresursiem, tostarp finansējumam. Lielāks sviras rādītājs un darba ražīgums veicina VU parāda pieaugumu, ko izraisa procentu izmaksu samazināšanās. Tas parāda, cik viegli monetārie apstākļi var izraisīt ātru VU parāda uzkrāšanos (18). Šī kontrole un politikas uzraudzība ir īpaši aktuāla tērauda nozarē – karsti velmēts plakanais tērauds ir lielākais ieguldījums KIT ražošanā –, kur Ķīnas valdībai joprojām pieder ievērojama daļa īpašumtiesību un kur ĶV mērķis ir līdz 2025. gadam konsolidēt 60 % no dzelzs un tērauda ražošanas līdz aptuveni desmit liela mēroga uzņēmumiem.

(53)

Valsts var ietekmēt cenas un izmaksas, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, konkrēti, izmantojot ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos, tai skaitā attiecībā uz KIT ražotājiem un to izejvielu piegādātājiem. Valstij piederošo ražotāju publiskajos dokumentos dažkārt tiek uzsvērta saikne ar Ķīnas valsti, piemēram, 2021. gada China Baowu paziņojumā presei, kurā teikts, ka uzņēmums ir apzinīgi izpētījis un īstenojis divu Nacionālā tautas kongresa sesiju garu, pamatojoties uz jauno attīstības posmu, un intensīvi veicinājis China Baowu 14. piecgades stratēģiskās plānošanas uzdevumus. Visbeidzot, valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšana kropļo tirgu vēl vairāk.

(54)

ĶV ir noteikusi pasākumus, lai panāktu, ka ekonomikas dalībnieki ievēro publiskās politikas mērķus, atbalstot konkrētas nozares, tai skaitā KIT ražošanu un to ražošanā izmantoto izejvielu ieguvi. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem normāli darboties. Tie ir, piemēram, neskaitāmi plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecībā uz tērauda ražošanu izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Piemēram, 2022. gada martā Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija (“MIIT”), Valsts attīstības un reformu komisija (“NDRC”) un Ekoloģijas un vides ministrija izdeva vadlīnijas par dzelzs un tērauda ražošanas nozares augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, cita starpā aicinot nodrošināt stabilu resursu piegādi, modernu tehnisko aprīkojumu, augstas kvalitātes ražojumus un izcilus zīmolus, augstu inteliģences līmeni un spēcīgu globālo konkurētspēju līdz 2025. gadam. Citi piemēri ir valsts 13. un 14. piecgades plāns; Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas publicētais 2021. gada attīstības plāns, kurā aicināts samazināt enerģijas patēriņu tērauda rūpniecībā; vai NDRC izdotais 2020. gada rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogs (2019. gada versija). Turklāt Ķīnas karsti velmētie plakanie velmējumi gūst labumu no vairākām subsīdiju programmām, un ĶV turpina virzīt nozares attīstību saskaņā ar plašu politikas instrumentu un direktīvu klāstu, kas cita starpā attiecas uz tirgus struktūru un pārstrukturēšanu, izejvielām, ieguldījumiem, jaudas samazināšanu, ražojumu klāstu, pārvietošanu, modernizāciju, PVN atmaksu utt.

(55)

Ķīnas bankrota tiesību sistēma šķietami nespēj pilnvērtīgi sasniegt tās galvenos mērķus, piemēram, taisnīgi noregulēt prasījumus un parādus, kā arī aizsargāt kreditoru un parādnieku likumīgās tiesības un intereses. Bez tam valstij ir spēcīga un aktīva loma maksātnespējas procedūrās, bieži vien tieši ietekmējot to iznākumu. Turklāt īpašumtiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar zemes īpašumtiesībām un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā, jo visa zeme pieder valstij. Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts, un iestādes, piešķirot zemi, bieži vien īsteno konkrētus politiskos mērķus, arī saistībā ar ekonomisko plānu izpildi.

(56)

Darba ņēmējiem un darba devējiem ir apgrūtinātas iespējas izmantot tiesības uz kolektīvo organizēšanos, un mobilitāti kavē mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas ierobežo piekļuvi visiem sociālā nodrošinājuma un citiem pabalstiem. Tādējādi tiek izkropļotas algu izmaksas, jo tās nenosaka normāla tirgus spēki vai uzņēmumu un darbaspēka sarunās.

(57)

Finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums. Turklāt obligāciju reitingi un kredītreitingi bieži tiek izkropļoti dažādu iemeslu dēļ, arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Bez tam, lai stimulētu investīciju pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī, kas ir izraisījis pārmērīgu kapitālieguldījumu izmantošanu ar aizvien mazāku ienākumu no investīcijām un bez kreditēšanas ierobežošanas pazīmēm.

(58)

Pieprasījumā tika arī uzsvērts kropļojumu sistemātiskais raksturs. Tādēļ ne vien nav iespējams izmantot KIT iekšzemes pārdošanas cenas, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot karsti velmētus plakanus velmējumus (“HRFS”) un to pamatā esošās izejvielas, piemēram: dzelzs rūdu, kas veido aptuveni 30 % no KIT tiešajām izmaksām; ogles, kas veido aptuveni 14 % no KIT tiešajām izmaksām; lūžņus, ferosakausējumus un cinku, kas kopā veido aptuveni 34 % no KIT tiešajām izmaksām; enerģiju, kas veido aptuveni 13 % no KIT tiešajām izmaksām; zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās.

(59)

Attiecībā uz HRFS kā KIT izejresursu pieprasījumā bija minētas dažādas subsīdijas, ko turpina saņemt Ķīnas HRFS ražotāji. Lai gan dažas no tām Komisija kompensēja (19), ĶV turpināja piešķirt subsīdijas HRFS nozarei vairākos veidos, piemēram, piešķirot naudas dotācijas, kontrolējot izejvielu cenas, piešķirot preferenciālus aizdevumus, piešķirot zemes izmantošanas subsīdijas, nevērīgi piemērojot vides aizsardzības noteikumus, valdības pilnvarotus apvienošanās un pārņemšanas darījumus, kā arī kapitāla iepludināšanu un pārveidošanu. Pieprasījumā tika sniegti konkrēti piemēri par ražotājiem Chongqing Iron & Steel Company Ltd., Maanshan Iron & Steel Company Limited, kā arī Angang Steel Company.

(60)

Attiecībā uz dzelzsrūdu, koksu un citiem KIT augšupējiem izejresursiem pieprasījumā norādīts, ka papildus acīmredzamākām subsidēšanas metodēm, piemēram, naudas dotācijām, vēl viena ĶV stratēģija, kā netieši subsidēt KVPI ražotājus, ir izejvielu cenu kontrole, tai skaitā eksporta apjoma ierobežojumi un ogļu eksporta licencēšanas režīms. Attiecībā uz dzelzsrūdu pieprasījumā ir minēti dažādi eksporta ierobežojumu veidi, kas ir spēkā Ķīnā, vienlaikus brīdinot, ka pieejamie oficiālie avoti, visticamāk, nav visaptveroši attiecībā uz Ķīnas pasākumiem. Šajā sakarā pieprasījumā atgādināts, ka ĶV pieliek ievērojamas pūles, lai kontrolētu KVPI izejvielu cenas: 2021. gada jūnijā NDRC cenu noteikšanas departaments un Valsts tirgus regulēšanas administrators uzsāka izpēti par dzelzsrūdas tūlītējo tirdzniecību, un tika uzsākta arī izmeklēšana par ogļu cenām, nosūtot grupas uz dažādām Ķīnas provincēm un pilsētām, lai izmeklētu preču cenas un piegādes. ĶV ir ļoti aktīvi iesaistījusies, cenšoties kontrolēt preču cenas, sākot ar oglēm un beidzot ar varu. Tā kā cenas ir ievērojami pieaugušas, regulatoru mērķis ir iejaukties, lai nodrošinātu piedāvājumu un cenu stabilitāti. Turklāt 2022. gada jūlijā Ķīnas iestādes izveidoja jaunu valstij piederošu un centralizēti pārvaldītu dzelzsrūdas konglomerātu – Ķīnas Derīgo izrakteņu resursu grupu ar skaidru mērķi darboties kā centralizētai iepirkuma platformai dažiem valstij piederošiem tērauda ražotājiem un tirgotājiem, kas apvienotu sarunas ar piegādātājiem, kā arī palielinātu valsts kontroli pār augšupējām izejvielu piegādēm un stiprinātu vietējās tērauda nozares spēju aizstāvēt savas intereses starptautiskajā dzelzsrūdas tirgū.

(61)

Noslēgumā pieprasījumā tika pausta nostāja, ka cenas vai izmaksas, ieskaitot izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar pieprasījumu šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(62)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, nedz pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(63)

Konkrēti pārskatāmā ražojuma nozarē, t. i., tērauda nozarē, ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder ĶV pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Tā kā pārskatāmā izstrādājuma eksportētāji no Ķīnas nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātajiem un valstij piederošajiem ražotājiem. Tomēr izmeklēšanas laikā tika apstiprināts, ka vairākus pārskatāmā ražojuma ražotājus tieši kontrolē valsts. Kā piemēru var minēt Baowu Steel Group, kas ir VU centrālās SASAC (20) pakļautībā, un tā meitasuzņēmumus Chongqing Iron & Steel Company Ltd. (21) un Maanshan Iron & Steel Company Limited (22); Baotou Steel Group – VU, kas pieder Iekšējās Mongolijas valdībai (23), Angang Steel Group – VU centrālās SASAC pakļautībā (24), kā arī Shougang Group – VU, kas 100 % apmērā pieder Beijing State-Owned Asset Management Ltd (25).

(64)

Gan valsts, gan privātie uzņēmumi tērauda nozarē ir pakļauti politiskai uzraudzībai un norādījumiem. Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti attiecībā uz tērauda nozari apstiprina, ka ĶV nozare joprojām ir svarīga, arī tās nodomu iejaukties nozarē, lai veidotu to atbilstoši valdības politikai. To apliecina MIIT izstrādātais ievirzes atzinuma projekts par tērauda nozares augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, kurā aicināts turpināt ražošanas nozares pamata konsolidāciju un būtiski uzlabot nozares ķēdes modernizācijas līmeni (26), izejvielu rūpniecības attīstības 14. piecgades plāns, saskaņā ar kuru nozare “centīsies apvienot vadošo lomu tirgū ar valdības vicināšanas pasākumiem” un “attīstīs vadošo uzņēmumu grupu ar ekoloģisku vadību un pamata konkurētspēju” (27) vai arī tērauda lūžņu nozares attīstības 14. piecgades plāns, kura galvenais mērķis ir “pastāvīgi palielināt tērauda lūžņu izmantošanas īpatsvaru, un līdz 14. piecgades plāna termiņa beigām panākt, ka visaptverošais lūžņu īpatsvars valsts tērauda ražošanā sasniedz 30 %” (28), vai 2023. gada darba plāns par tērauda ražošanas nozares stabilu izaugsmi (29), kurā noteikti šādi mērķi: “2023. gadā, [..] ieguldījumi pamatlīdzekļos visā nozarē saglabā pastāvīgu izaugsmi un ievērojami uzlabo ekonomiskos ieguvumus; nozares ieguldījumi pētniecībā un attīstībā galu galā sasniedz 1,5 %; nozares pievienotās vērtības pieaugums sasniedz aptuveni 3,5 %; 2024. gadā jāturpina optimizēt nozares attīstības vidi un nozares struktūru, jāturpina virzība uz augstas klases, viediem un videi nekaitīgiem ražojumiem, un nozares pievienotās vērtības pieaugums pārsniedz 4 %”, tādēļ nepieciešams sadarboties, lai “virzītu Ķīnas tērauda ražojumus, iekārtas, tehnoloģijas, pakalpojumus utt. koordinēti “darboties globāli”, veicinātu videi nekaitīgu un zema oglekļa satura sadarbību pasaules tērauda rūpniecībā un uzlabotu pasaules rūpniecības un piegādes ķēžu noturību un drošības līmeni [un] īstenotu piegādes jaudas uzlabošanas pasākumus, kas nodrošinātu stabilu un efektīvu nozares darbību”, un kas paredz valdības pilnvarotu tērauda nozares korporatīvo konsolidāciju: “ Mudināt nozares vadošos uzņēmumus īstenot apvienošanos un pārņemšanu, veidot pasaules klases īpaši lielas dzelzs un tērauda rūpniecības uzņēmumu grupas un veicināt optimālu valsts dzelzs un tērauda ražošanas jaudu izkārtojumu, atbalstīt specializētus uzņēmumus ar vadošo ietekmi konkrētos tērauda tirgus segmentos, lai vēl vairāk integrētu resursus un izveidotu tērauda ražošanas nozares ekosistēmu, mudinātu dzelzs un tērauda rūpniecības uzņēmumus veikt starpreģionālu [..] apvienošanos un reorganizāciju [..], apsvērt iespēju sniegt lielāku politikas atbalstu jaudas aizstāšanai dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas ir pabeiguši būtisku apvienošanos un reorganizāciju”.

(65)

Līdzīgus piemērus Ķīnas varas iestāžu nodomam pārraudzīt un vadīt šīs nozares attīstību var redzēt arī provinču līmenī, piemēram, Hebei provincē, plānojot “pastāvīgi īstenot organizāciju grupu attīstību, paātrināt valstij piederošo uzņēmumu jaukto īpašumtiesību reformu, koncentrēties uz privāto dzelzs un tērauda rūpniecības uzņēmumu pārrobežu apvienošanās un reorganizācijas veicināšanu un censties izveidot 1–2 lielas pasaules līmeņa grupas, 3–5 lielas grupas ar vietējo ietekmi, kas izpaužas kā atbalsts” un “turpināt paplašināt tērauda lūžņu pārstrādes un aprites kanālus, stiprināt tērauda lūžņu pārbaudes un klasifikācijas darbības”. (30) Turklāt Hebei plānā tērauda nozarei ir norādīts: “Strukturālo pielāgojumu ievērošana un produktu diversifikācijas izcelšana. Stingri sekmēt dzelzs un tērauda rūpniecības strukturālos pielāgojumus un optimizāciju, veicināt uzņēmumu konsolidāciju, reorganizāciju, pārveidi un modernizēšanu un visaptveroši veicināt dzelzs un tērauda rūpniecības attīstību lielo uzņēmumu virzienā, modernizēt tehnisko aprīkojumu, dažādot ražošanas procesus un dažādot pakārtotos ražojumus.”

(66)

Līdzīgi Henaņas īstenošanas plānā tērauda rūpniecības pārveidošanai un modernizācijai 14. piecgades plāna periodā ir paredzēta “tipisku tērauda ražošanas bāzu celtniecība [..], proti, uzbūvēt 6 tipiskas tērauda ražošanas bāzes Anjanā, Dzjuaņā, Pindinšaņā, Sjiņjanā, Šancju un Džouou u. c., kā arī paplašināt nozares mērogu, uzlabot tās intensifikāciju un specializāciju. Citstarp līdz 2025. gadam čuguna ražošanas jauda Anjanā tiks kontrolēta 14 miljonu tonnu robežās, bet neapstrādāta tērauda ražošanas jauda – 15 miljonu tonnu robežās”. (31)

(67)

Turpmākos rūpniecības politikas mērķus var redzēt arī citu provinču, piemēram, Dzjansu (32), Šaņdunas (33), Šaņsji (34), Liaoninas Daliaņas (35) vai Džedzjanas (36), plānošanas dokumentos.

(68)

Attiecībā uz to, ka ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, varēja ietekmēt cenas un izmaksas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ nebija iespējams konstatēt sistēmiskus personīgus sakarus starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Tomēr ir pieejami daži konkrēti piemēri attiecībā uz pārskatāmo ražojumu. Turklāt, ņemot vērā to, ka pārskatāmais ražojums tiek ražots tērauda nozares apakšnozarē, pieejamā informācija par tērauda ražotājiem attiecas arī uz pārskatāmo ražojumu.

(69)

Piemēram, Baotou Steel Union valdes priekšsēdētājs, kas pieder Baotou Steel Group, pilda arī uzņēmuma partijas sekretāra pienākumus, un uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs ir partijas sekretāra vietnieks (37). Tāpat Shougang grupā valdes priekšsēdētājs pilda partijas komitejas sekretāra pienākumus, bet izpilddirektora vietnieks ir partijas komitejas loceklis (38).

(70)

Turklāt pārskatāmā ražojuma nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Izmeklēšanā tika konstatēti vēl citi dokumenti, kas liecina, ka nozare saņem valdības norādījumus un ka notiek tās iejaukšanās tērauda nozarē, ņemot vērā to, ka pārskatāmais ražojums ir viena no tās apakšnozarēm.

(71)

ĶV tērauda ražošanu joprojām uzskata par pamatnozari (39). To apliecina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, ko attiecībā uz tērauda ražošanu izdod valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Saskaņā ar 14. piecgades plānu ĶV ir paredzējusi tērauda ražošanas nozares pārveidi un modernizāciju, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (40). Tāpat arī 14. piecgades plānu par izejvielu ražošanas nozares attīstību, kas attiecas arī uz tērauda ražošanas nozari, šī nozare minēta kā “reālās ekonomikas pamats” un “pamatjoma, kas veido Ķīnas starptautiskās konkurētspējas priekšrocības”, plānā arī noteikti vairāki mērķi un darba metodes, kas virzītu tērauda nozares attīstību no 2021. līdz 2025. gadam, piemēram, tehnoloģiskā modernizācija, nozares struktūras uzlabojumi (it sevišķi turpmāk koncentrējot uzņēmumus) vai digitālā pārveide (41). Turklāt iepriekš minētais (sk. 64. apsvērumu) Tērauda ražošanas nozares stabilas izaugsmes darba plāns parāda, kā Ķīnas iestāžu koncentrēšanās uz tērauda nozari tiek aplūkots plašākā kontekstā, kurā ĶV vada Ķīnas ekonomiku: “atbalstīt tērauda uzņēmumus, lai tie cieši sekotu līdzi jaunās infrastruktūras, jaunās urbanizācijas, lauku revitalizācijas un jauno rūpniecības nozaru vajadzībām, pielāgotos lielākajiem inženiertehniskajiem projektiem, kas saistīti ar 14. piecgades plānu dažādos reģionos, un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu tērauda piegādi. Izveidot un padziļināt augšupējas un lejupējas sadarbības mehānismus starp tēraudu un galvenajām tērauda izmantošanas nozarēm, piemēram, kuģubūvi, transportu, būvniecību, enerģētiku, automobiļiem, sadzīves tehniku, lauksaimniecības tehniku un smago aprīkojumu, veikt ražošanas pieprasījuma savienošanas pasākumus un aktīvi paplašināt tērauda izmantošanas jomas” (42).

(72)

Turklāt attiecībā uz dzelzsrūdu – svarīgu izejvielu, ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, – saskaņā ar 14. piecgades plānu par izejvielu ražošanas nozares attīstību valsts plāno “racionāli attīstīt vietējos minerālresursus. Stiprināt dzelzsrūdas izpēti (..), īstenot preferenciālu nodokļu politiku, veicināt progresīvu tehnoloģiju un iekārtu ieviešanu, lai samazinātu kalnrūpniecības cieto atkritumu rašanos” (43). Provincēs, piemēram, Hebejā, iestādes šai nozarei paredz “atlaižu subsīdiju investīcijām jaunos projektos; meklēt un vadīt finanšu iestādes, lai tās izsniegtu zemu procentu aizdevumus dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem pārejai uz jaunām ražošanas nozarēm, un vienlaikus valdība nodrošinās atlaižu subsīdijas” (44). Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus ar mērķi panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstītu veicināmās nozares, arī pārskatāmā ražojuma izgatavošanā izmantoto galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(73)

Pārskatāmo ražojumu ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī 47. apsvērumā. Minētie kropļojumi skar nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (45).

(74)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz pārskatāmā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā arī minēts iepriekš 47. apsvērumā. Iepriekš minētais (sk. 64. apsvērumu) Darba plāns par stabilu izaugsmi ļoti labi ilustrē arī šāda veida valdības iejaukšanos: “Mudināt finanšu iestādes aktīvi sniegt finanšu pakalpojumus tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas īsteno apvienošanos un reorganizāciju, izkārtojuma korekcijas, pārveidošanu un modernizāciju saskaņā ar riska kontroles un darījumdarbības ilgtspējas principiem.” Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(75)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojuma izgatavošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad pārskatāmā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(76)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(77)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme.

(78)

Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(79)

Tāpēc Komisija, kā aprakstīts nākamajās iedaļās, noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(80)

ĶV šajā izmeklēšanā nav sniegusi ne pierādījumus, ne argumentus par pretējo.

(81)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(82)

Kā paskaidrots 36. apsvērumā, Komisija nāca klajā ar paziņojumu par avotiem, kurā aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un informēja ieinteresētās personas par nodomu izmantot Meksika par attiecīgo reprezentatīvo valsti šajā lietā, ja tiks apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(83)

Paziņojumā par avotiem Komisija paskaidroja, ka sadarbības trūkuma dēļ tai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu būs jābalstās uz pieejamajiem faktiem. Reprezentatīvās valsts izvēles pamatā bija termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļautā informācija, kā arī citi informācijas avoti, kuri atzīti par atbilstošiem saskaņā ar kritērijiem, kas atbilstīgi pamatregulas 18. panta 5. punktam izklāstīti pamatregulas 2. panta 6.a punktā, tai skaitā Pasaules Bankas pētījums “Doing Business” (48), Global Trade Atlas (“GTA”) (49), Meksikas valdības Enerģētikas regulatīvā komisija (50), Global Petrol Prices (51) un Starptautiskā Darba organizācija (52).

(84)

Attiecībā uz ekonomiskās attīstības līmeni pieprasījuma iesniedzējs termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā izvērtēja Meksiku, kurai ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR, kā iespējamu reprezentatīvu valsti (53).

(85)

Attiecībā uz pārskatāmā ražojuma ražošanu saskaņā ar termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu (54) Meksikā ir vairāki KIT ražotāji. Pieteikuma iesniedzējs identificēja 8 uzņēmumus, kas ražoja KIT un kuru ražošanas jauda ir aptuveni 4 miljoni tonnu. Komisija arī identificēja Turciju, Indiju un Vjetnamu kā pārskatāmā ražojuma ražotājus. Tomēr Indija un Vjetnama neatbilst kritērijiem, kas paredz, ka to ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs ĶTR ekonomikas attīstības līmenim.

(86)

Attiecībā uz attiecīgo publisko datu pieejamību reprezentatīvajā valstī saskaņā ar pieprasījumu par Meksiku bija brīvi pieejami dati par svarīgiem ražošanas faktoriem, importa statistiku un enerģijas cenām.

(87)

Kā paskaidrots piezīmē par avotiem, Komisija konstatēja vienu uzņēmumu Meksikā “Ternium”, kam bija publiski pieejami finanšu dati par attiecīgo periodu un kas šajā periodā strādāja ar peļņu (55).

(88)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Meksika ir attiecīga reprezentatīvā valsts, tad nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(89)

Paziņojumā par avotiem ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Meksiku kā reprezentatīvās valsts piemērotību, kā arī piedāvāt citas valstis, ja tās ir sniegušas pietiekamu informāciju par attiecīgajiem kritērijiem. Piezīmes netika saņemtas.

(90)

Ņemot vērā iepriekš sniegto analīzi, Meksika atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par attiecīgo reprezentatīvo valsti.

(91)

Paziņojumā par avotiem Komisija uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģija un darbaspēks, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(92)

Komisija paziņojumā par avotiem norādīja arī, ka normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā izmantos GTA, lai noteiktu ražošanas faktoru, īpaši izejvielu, neizkropļotas izmaksas.

(93)

Turklāt Komisija norādīja, ka tā izmantos Meksikas valdības Enerģētikas regulatīvās komisijas datus, Global Petrol Prices datus un Starptautiskās Darba organizācijas datus, lai noteiktu attiecīgi neizkropļotas gāzes, elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas.

(94)

Komisija informēja ieinteresētās personas, ka Ķīnas eksportētāju nesadarbošanās dēļ tā aprēķinos iekļaus arī noteiktu vērtību, kas atspoguļo izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Komisija noteica ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret ražošanas izmaksām, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju (56).

(95)

Visbeidzot, kā izklāstīts iepriekš 79. apsvērumā, Komisija norādīja, ka PVA izmaksu un peļņas noteikšanai tā izmantos Meksikas pārskatāmā ražojuma ražotāja finanšu datus.

(96)

Par paziņojumā par avotiem iekļauto ražošanas faktoru sarakstu Komisija piezīmes no ieinteresētajām personām nesaņēma.

(97)

Ņemot vērā visu termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un pieprasījuma iesniedzēja iesniegto turpmāko informāciju, un tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās vai nesniedza piezīmes par paziņojumu par avotiem, normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu ir identificēti šādi ražošanas faktori un to avoti:

1. tabula

Konkrētu korozijizturīgu tēraudu ražošanas faktori

(98)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis (60).

(99)

Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā tika secinājusi 3.3. sadaļā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Tā kā nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc tam kad imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, netika ņemts vērā, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(100)

Lai noteiktu līdz ražotāja rūpnīcas vārtiem piegādātu izejvielu cenu, kas būtu neizkropļota, Komisija piemēroja reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokli attiecīgā apmērā atkarībā no importēto apjomu izcelsmes valsts. Komisija pievienoja iekšzemes transporta izmaksas Meksika, pamatojoties uz Pasaules Bankas pētījuma Doing Business datiem (61).

(101)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju (62) KIT ražošanā rodas tikai viens blakusprodukts, proti, tērauda lūžņi. Lai noteiktu to neizkropļoto cenu, Komisija vidējai importa cenai Meksikā pievienoja arī iekšzemes transporta izmaksas, izmantojot tādu metodoloģiju kā attiecībā uz izejmateriāliem.

(102)

Lai aprēķinātu darbaspēka vērtību, Komisija izmantoja SDO (63) statistiku, kas attiecas uz Meksiku. Komisija izmantoja SDO datus par Meksikas ražošanas nozarē strādājošo vidējo nominālo mēneša izpeļņu un vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu 2022. gadā.

(103)

Komisija izmantoja pieejamos datus par Meksikā piemērojamām rūpnieciskās elektroenerģijas cenām, ko publicēja Global Petrol Prices (64). Aprēķina laikā attiecīgie dati attiecās uz 2022. gada septembri. Cenā ir iekļautas visas elektrības rēķina komponentes, piemēram, elektroenerģijas izmaksas, sadale un nodokļi.

(104)

Dabasgāzes cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Meksikā publicē Meksikas valdības Enerģētikas regulatīvā komisija (65). Komisija izmantoja 2022. gadam piemērojamos datus, kas attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(105)

Citas tiešās izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā doto informāciju par Savienības ražošanas nozari, sk. 39. apsvērumu.

(106)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(107)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtības noteikšanai Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Līdz ar to Komisija izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām noteica, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem.

(108)

PVA izmaksu un peļņas noteikšanai Komisija izmantoja publiski pieejamos finanšu datus par 76. apsvērumā minētā Meksikas ražotāja pārskata izmeklēšanas periodu (66).

(109)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(110)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija paļāvās uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (izejvielas, gāze, elektroenerģija un darbaspēks) patēriņu KIT ražošanai sniedzis pieprasījuma iesniedzējs.

(111)

Komisija reizināja šos patēriņa apjomus ar neizkropļotām vienības izmaksām, kas noteiktas Meksikā, kā aprakstīts 3.6. sadaļā. Vairāki ražošanas faktori, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām, tika izteikti procentos no galvenajām izejvielām, kā paskaidrots 84. apsvērumā. Lai iegūtu neizkropļotu vērtību, minētos procentus Komisija piemēroja galveno izejvielu neizkropļotajām izmaksām.

(112)

Kad tika noteiktas neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija tām pieskaitīja ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kā norādīts 98. līdz 100. apsvērumā:

(113)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

(114)

Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc eksporta cena tika noteikta izmaksu, apdrošināšanas un kravas (“CIF”) līmenī, pamatojoties uz Eurostat datiem par importu. Lai iegūtu eksporta cenu EXW līmenī, no CIF cenas atskaitīja jūras kravu pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas Ķīnā. Tika pārbaudīti pieejamie dati par iekšzemes transporta izmaksām Ķīnā, tai skaitā Ķīnas ziņojumā Doing Business (67), kā arī jūras kravu pārvadājumu un apdrošināšanas vidējās izmaksas Ķīnā, pamatojoties uz ESAO datiem (68). Tomēr Komisija nolēma izmantot attiecīgos datus par transporta izmaksām, kas sniegti termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumā (69), jo tie bija aktuālāki salīdzinājumā ar citiem ziņojumiem.

(115)

Normālās vērtības, kas noteiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu attiecībā uz KIT, Komisija salīdzināja ar iepriekš noteikto eksporta cenu EXW līmenī.

(116)

Pamatojoties uz to, dempinga starpība importam no Ķīnas, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija vidēji 51,1 %.

(117)

Tomēr importa apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nenozīmīgs, kas atbilst mazāk nekā 0,01 % no tirgus daļas Savienības tirgū, un tāpēc šis daudzums tika uzskatīts par nereprezentatīvu. Šā iemesla dēļ Komisija secināja, ka šis mazais apjoms nav pietiekams pamats dempinga analīzes turpināšanai. Tāpēc Komisija pārbaudīja arī dempinga atkārtošanās iespējamību.

(118)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi papildu faktori:

(119)

Ņemot vērā nesadarbošanos, Komisija ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu ĶTR noteica, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju (70) un informāciju no CEIC datiem (71).

(120)

Saskaņā ar informāciju pārskatīšanas pieprasījumā Ķīnas pašreizējā tērauda ražošanas jauda tiek lēsta 1,2 miljardu tonnu apmērā gadā, bet patēriņš tiek lēsts 1 miljarda tonnu apmērā (72). Tādējādi rezerves jauda ir 0,2 miljardi tonnu gadā. Patiešām, Ķīnas tērauda ražošanas jaudas pārpalikums ir vispāratzīts (73). Turklāt ĶTR 2023. gadā nodrošinās ceturto daļu no kopējā tērauda ražošanas jaudas pieauguma (74).

(121)

Pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā paskaidroja, ka tas saskārās ar grūtībām iegūt konkrētus datus, kas parādītu tikai KIT ražošanas jaudu. Tādēļ tika izmantoti pieejamie dati par karsti cinkotu lokšņu (“KCL”) un elektrogalvanizētu (“EG”) ražojumu ražošanu un jaudu, jo KCL un EG ražojumi savā klāstā ietver arī KIT (75). Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs uzskatīja, ka datu izmantošana par KCL ir visprecīzākais veids, kā novērtēt KIT jaudu (76).

(122)

KIT ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī ir ne tikai ievērojama un pieaugoša neizmantotā jauda, bet arī spēja vajadzības gadījumā ātri turpmāk palielināt jaudu. Tā iemesls ir tāds, ka KIT un citus KCL ražojumus var ražot savstarpēji aizstājami vienās un tajās pašās ražošanas līnijās, un KCL ražotāji var pāriet no viena ražojuma uz otru (77).

(123)

Tādējādi pieteikuma iesniedzējs noteica KCL tērauda ražošanas jaudas pieaugumu no 50,4 miljoniem tonnu 2018. gadā līdz 51,2 miljoniem tonnu 2022. gadā. Tie arī norādīja uz jaudas izmantošanas samazināšanos 2022. gadā, jo vietējā tirgū trūka pieprasījuma pēc tērauda izstrādājumiem (78) – šādu tendenci Ķīnas tērauda rūpniecībā kopumā novēroja arī Pasaules Tērauda asociācija, kas prognozē neskaidru Ķīnas un tās iekšzemes patēriņa perspektīvu 2024. gadam (79). Paredzams, ka šis jaudas izmantošanas samazinājums 2023. gadā samazināsies līdz 86,2 % un līdz 2026. gadam turpinās samazināties līdz 85,7 % (80). Aplēstā Ķīnas kopējā KCL un EG neizmantotā jauda 6,4 miljonu tonnu apmērā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidotu vairāk nekā 80 % no KIT brīvā patēriņa Savienības tirgū (81).

(124)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, lai ražotu KIT eksportēšanai uz Savienību, tādējādi pastāv iespējamība, ka eksports par dempinga cenām palielinātos, ja pasākumi zaudētu spēku.

(125)

Kā minēts iepriekš 30. apsvērumā, KIT imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā praktiski izzuda. Tādējādi attiecīgā ražojuma importa cena uz Savienību nebija reprezentatīva attiecīgā ļoti mazā apjoma dēļ.

(126)

Pamatojoties uz GTA importa statistiku (82), Komisija identificēja desmit lielākos KIT importētājus no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tās bija Taizeme, Dienvidkoreja, Brazīlija, Indonēzija, Vjetnama, Izraēla, Čīle, Peru, Japāna un Filipīnas. Eksports uz minētajām valstīm kopā veidoja 54,9 % no visa Ķīnas eksporta pārskata izmeklēšanas periodā. Tomēr pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka eksporta cena uz Filipīnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija pārmērīgi augsta. Ja 2019. un 2020. gadā eksporta cenas no Ķīnas uz Filipīnām bija līdzīgas cenām uz citiem galamērķiem, tad 2021. gadā eksporta cena uz Filipīnām pieauga par aptuveni 120 % un 2022. gadā – vēl par 50 % (kopējais pieaugums no 2020. līdz 2022. gadam bija 220 %), savukārt eksporta cenas no Ķīnas uz visiem pārējiem galamērķiem tajā pašā periodā vidēji pieauga par 50 %. Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā paskaidroja, ka šādas izmaiņas eksporta cenās uz Filipīnām galvenokārt bija saistītas ar to, ka Filipīnas lielā mērā paļaujas uz tērauda importu un, ņemot vērā piegādes ķēdes traucējumus no Krievijas, tās iepērk dārgus tērauda ražojumus no Ķīnas, tai skaitā KIT (83). Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minēto un Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības trūkumu, Komisija uzskatīja, ka eksporta cenas uz Filipīnām nevar uzskatīt par ticamu eksporta cenu līmeņa rādītāju, un nolēma savā analīzē neņemt vērā eksporta cenas uz Filipīnām.

(127)

Komisija koriģēja paziņotās cenas pārējām deviņām valstīm, lai aprēķinātu eksporta cenu EXW līmenī, atskaitot jūras kravu pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas (84) un iekšzemes transportēšanas izmaksas Ķīnā (85). Tā ražojuma cena, kuru eksportē uz deviņiem analizētajiem eksporta galamērķiem, joprojām ir zemāka nekā Savienībā dominējošais cenu līmenis, kā paskaidrots turpmāk 130. apsvērumā.

(128)

Pēc tam Komisija salīdzināja normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, un eksporta cenas uz deviņiem galvenajiem eksporta galamērķiem. Salīdzinājums parādīja, ka eksporta cenas uz deviņām valstīm bija ievērojami zemākas par normālo vērtību:

2. tabula

Cenu starpība starp normālo vērtību un eksporta cenu

(129)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka, ja pasākumi beigtos un ja cenas, par kādām Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportētu attiecīgo ražojumu uz Savienību, atbilstu pārskatīšanas laikā novērotajai eksporta cenai uz trešām valstīm, dempinga līmenis būtu ievērojams.

(130)

Saskaņā ar GTA datiem Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportēja uz 126. apsvērumā minētajiem deviņiem galvenajiem galamērķiem par vidējo cenu, kas bija par 15 % zemāka nekā cena, kas dominēja Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā arī norādīja, ka izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās piegādes izmaksas no Ķīnas uz Eiropu (86). Ņemot vērā cenu līmeni un piegādes izmaksu samazinājumu, Savienības tirgus Ķīnas eksportētājiem ir daudz pievilcīgāks nekā visas pārējās valstis, izņemot Filipīnas. Tādējādi, ja nebūtu pasākumu, potenciāli augstākas eksporta cenas un apjomi uz Savienību nodrošinātu lielāku peļņu nekā eksports uz citām trešām valstīm, kas liecina par Savienības tirgus pievilcīgumu.

(131)

Lai gan pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas Ķīnas eksporta apjomi uz Savienību samazinājās, Ķīnas ražotāji ražo ievērojamus pārskatāmā ražojuma apjomus un saskaņā ar GTA statistikas datiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja gandrīz 10 miljonus šā ražojuma visā pasaulē.

(132)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz valstīm ārpus Savienības eksportēto KIT apjomi bija līdzvērtīgi kopējam patēriņam Savienībā un par aptuveni 30 % lielāki nekā Savienībā saražotais apjoms tajā pašā periodā. Tā kā Savienības tirgus ir pievilcīgāks cenu, atvērtības un patēriņa pieauguma ziņā, tiek uzskatīts, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā Ķīnas eksportētāji, visticamāk, novirzīs ievērojamus KIT apjomus par dempinga cenām uz ienesīgāko Savienības tirgu.

(133)

Turklāt daudzos pasaules tirgos ir ieviesti vai pagarināti tirdzniecības aizsardzības pasākumi attiecībā uz Ķīnas KIT importu. To vidū ir Indija (antidempinga pasākumi attiecībā uz HS kodiem 7225 99 un 7226 99), Dienvidāfrika un Namībija (antidempinga pasākumi attiecībā uz HS kodu 7210 49 un 7210 61), Vjetnama (antidempinga pasākumi attiecībā uz HS kodu 7225 99), Kanāda (antidempinga pasākumi attiecībā uz HS kodiem 7210 49 un 7226 99), Eirāzijas Ekonomikas savienība (antidempinga pasākumi attiecībā uz HS kodiem 7210 49 un 7210 61), Malaizija (antidempinga pasākumi attiecībā uz HS kodiem 7210 61 un 7226 99) un Taizeme (antidempinga pasākumi attiecībā uz HS kodu 7210 49) (87). Arī Ukrainā ir ieviesti antidempinga pasākumi attiecībā uz visiem HS kodiem, kas saistīti ar attiecīgo ražojumu. Arī ASV ir spēkā 232. sadaļas pasākumi un Apvienotajā Karalistē ir spēkā aizsardzības pasākumi. Minētie pasākumi ierobežo Ķīnas KIT ražotāju eksportu uz citiem nozīmīgiem eksporta tirgiem un vēl vairāk palielina iespējamību, ka Ķīnas eksports tiks novirzīts uz Savienības tirgu, ja pasākumi netiks piemēroti.

(134)

Visbeidzot, ĶTR saglabāja interesi par Savienības tirgu arī pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas, kā to pierādīja izmeklēšana, kas vērsta pret ĶTR izcelsmes importam noteikto antidempinga pasākumu apiešanu, ar kuru attiecīgos pasākumus attiecināja arī uz nedaudz pārveidotiem konkrētiem korozijizturīgiem tēraudiem (88). Fakts, ka Savienība pieņēma aizsardzības pasākumus konkrētiem tērauda ražojumiem, tai skaitā pārskatāmajam ražojumam, nemaina šo secinājumu. Importa apjomi saskaņā ar atlikušo tarifa likmes kvotu ir noteikti tādā līmenī, kas var ļaut Ķīnai eksportēt ievērojamu korozijizturīga tērauda daudzumu.

(135)

Tāpēc, ja ES pasākumi zaudēs spēku, Ķīnas ražotāji, visticamāk, atkal sāks eksportēt uz Savienības tirgu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu sistēmu par dempinga cenām ievērojamos apjomos.

(136)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka neatkarīgi no tā, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis dempings, pastāv liela iespējamība, ka dempings atkārtotos, ja pašreizējiem pasākumiem ļautu zaudēt spēku.

(137)

Konkrētāk, ĶTR noteiktās normālās vērtības līmenis salīdzinājumā ar Ķīnas eksporta cenu līmeni uz trešo valstu tirgiem un Savienību, Savienības tirgus pievilcīgums cenu līmeņa un apjoma ziņā un ievērojamas ražošanas jaudas pieejamība ĶTR liecina par lielu dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pašreizējie pasākumi zaudētu spēku.

(138)

Aplūkotajā izmeklēšanas periodā līdzīgo produktu Savienībā izgatavoja 21 ražotājs. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(139)

Tika noskaidrots, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 7 743 498 tonnas, ietverot ražošanu pašpatēriņa tirgum. Komisija noteica ražošanas apjomu, pamatojoties atbildēm, ko pieteikuma iesniedzējs un izlasē iekļautie Savienības ražotāji sniedza uz anketas jautājumiem. Kā norādīts 13. apsvērumā, atlasītie trīs Savienības ražotāji pārstāvēja vairāk nekā 29 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(140)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz: a) pieteikuma iesniedzēja datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas un pašpatēriņa apjomiem (ietverot specializēto pārdošanu), kas salīdzināti ar pārdošanas un pašpatēriņa apjomiem, ko paziņojuši izlasē iekļautie Savienības ražotāji; un b) pārskatāmā ražojuma importu Savienībā no visām trešām valstīm saskaņā ar Eurostat pārskatiem.

(141)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda.

3. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(142)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienības brīvajā tirgū palielinājās par 7 %. Patēriņš visvairāk palielinājās 2021. gadā, jo pēc COVID-19 krīzes bija vērojama atveseļošanās. Tajā pašā periodā pieprasījums pašpatēriņa tirgū svārstījās un kopumā palielinājās par 3 %. Svārstības pašpatēriņa tirgū daļēji bija saistītas ar to, ka līnijas, ko izmantoja pārskatāmā ražojuma ražošanai, tika izmantotas atšķirīgā mērā, lai ražotu ražojumus, kas neietilpst pārskatīšanas jomā.

(143)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot šo importu ar patēriņu Savienībā.

(144)

Importa dinamika no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda:

4. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(145)

Pārskatāmā ražojuma imports no Ķīnas Savienībā visā attiecīgajā periodā bija ļoti zemā līmenī. Līdz ar to Ķīnas tirgus daļa bija nenozīmīga.

(146)

Attiecīgajā periodā cenas no attiecīgās valsts palielinājās par 40 %, tomēr visā tā laikā tās attiecās uz minimāliem importa apjomiem. Minimālie importa apjomi no ĶTR neļauj veikt jēgpilnus cenu samazinājuma aprēķinus.

(147)

Konkrētu korozijizturīgu tēraudu importa apjomam Savienībā, kā arī importa no trešām valstīm tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

6. tabula

Imports no trešām valstīm

(148)

Pārskatāmā ražojuma imports no trešām valstīm, kas nav ĶTR, kopumā palielinājās par 80 %, īpaši strauji palielinoties 2021. gadā pēc COVID-19 krīzes. Šā importa izcelsme galvenokārt bija Turcija un Vjetnama.

(149)

Imports no Turcijas bija ievērojams visā attiecīgajā periodā, lai gan apjomi bija atšķirīgi. Antidempinga izmeklēšanas sākšana 2021. gada 24. jūnijā (89) attiecībā uz līdzīga Krievijas un Turcijas izcelsmes ražojuma importu (90), iespējams, 2021. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir mazinājusi pārskatāmā ražojuma importu no šīm divām valstīm.

(150)

Imports no Vjetnamas 2019. un 2020. gadā bija ierobežots, bet pēc tam eksponenciāli pieauga par vairāk nekā 2 000 %, kļūstot par galveno importa avotu. Divi galvenie šā pieauguma iemesli bija ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīguma (91) stāšanās spēkā un Vjetnamas korozijizturīga tērauda izslēgšana no tērauda aizsardzības pasākuma līdz 2022. gada jūnijam (92).

(151)

Trešo valstu, izņemot ĶTR, tirgus daļa palielinājās no 19,2 % 2019. gadā līdz 32,4 % pārskata izmeklēšanas periodā.

(152)

Kopumā kopš 2020. gada trešo valstu importa cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, un laika gaitā šī atšķirība samazinājās. Tomēr jānorāda, ka var būt dažādi ražojumu sortimenti un, konkrēti, attiecībā uz Turciju, cenas iepriekšējā tabulā neietver piemērojamos antidempinga maksājumus 2022. gada beigās.

(153)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(154)

Lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota 1.6.1. iedaļā minētā izlase.

(155)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, ko atbildēs uz anketas jautājumiem par visiem Savienības ražotājiem sniedza Eurofer, un tās attiecīgā gadījumā tika pārbaudītas, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas pārbaudītas un tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(156)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(157)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(158)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas kopapjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

7. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(159)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā svārstījās un kopumā samazinājās par 16 %. Kritumu 2020. gadā daļēji izraisīja Turcijas un Krievijas importa radītais spiediens (93). Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda bija atšķirīga. Kopumā tā samazinājās par 3 %. Ražošanas apjoma kritumu attiecīgā perioda pēdējā daļā lielākoties izraisīja nereprezentatīvas finansiālās un no tā izrietošās darbības grūtības, ar kurām saskārās viens izlasē neiekļauts Savienības ražotājs, un ražošanas jauda samazinājās pilnībā (94). Jaudas izmantošanas līmenis samazinājās par 13 %, kas ir Savienības ražošanas krituma rezultāts.

(160)

Tomēr, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, iepriekš minētās tendences daļēji ir teorētiskas, jo Savienības ražotāji pārskatāmā ražojuma ražošanai, kā arī citu ražojumu ražošanai, uz kuriem šī pārskatīšana neattiecas, izmanto karstās galvanizācijas līnijas. Attiecīgajā periodā noteiktiem ražotājiem mainījās to ražošanas līniju daļa, kas tika atvēlēta pārskatāmajam ražojumam.

(161)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa brīvajā tirgū

(162)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 11 %. Kritums galvenokārt notika no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, un tas ir izskaidrojams ar patēriņa sarukumu minētajā periodā un liela izlasē neiekļauta Savienības ražotāja sabrukumu 2021. gadā, kā paskaidrots 159. apsvērumā.

(163)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa brīvajā tirgū samazinājās par 16 %, jo tajā pašā laikā imports palielinājās eksponenciāli, t. i., absolūtā izteiksmē tā pieaugums bija divreiz lielāks nekā patēriņa pieaugums.

9. tabula

Pašpatēriņa apjoms un kontrolētā tirgus daļa

(164)

Savienības ražošanas nozares pašpatēriņa apjoms bija relatīvi stabils un kopumā palielinājās par 3 %.

(165)

Savienības ražošanas apjoma samazināšanās izraisīja pašpatēriņa tirgus daļas pieaugumu salīdzinājumā ar kopējo Savienības ražošanas apjomu.

(166)

Savienības ražošanas nozarei izdevās daļēji gūt labumu no izaugsmes periodiem Savienības tirgū, pat ja tās jaudas izmantojums bija mazāks nekā sākotnējās izmeklēšanas laikā un notika zināma pārstrukturēšana. Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare saglabāja ievērojamu tirgus daļu.

(167)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(168)

Ar pārskatāmā ražojuma ražošanu saistītais Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā svārstījās un samazinājās par 14 %. Kritums attiecīgā perioda pēdējā daļā ir saistāms ar norisēm, kas skāra vienu lielu ražotāju, kā minēts iepriekš 159. apsvērumā. Dažas svārstības ir arī teorētiskas, jo tās izriet no dažādiem ražošanas modeļiem un dažādām resursu sadales metodikām, kuru sākumpunkts bija ražojumu grupa, kas bija plašāka nekā pārskatāmais ražojums (proti, visi karsti galvanizētie ražojumi).

(169)

Savienības ražošanas nozares ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. Svārstības ir saistītas ar ražošanas apjomu kritumu Savienībā 2020. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(170)

Importa līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ļoti ierobežots, veidojot nenozīmīgu daļu no Savienības patēriņa. Tāpēc faktiskās dempinga starpības apmēra ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevarēja jēgpilni noteikt. Pārskatīšanā galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga atkārtošanās iespējamībai antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā. Tomēr, kā minēts 128. apsvērumā, starpība starp normālo vērtību un eksporta cenu uz trešām valstīm bija ievērojama.

(171)

Par nerūsošo tēraudu jau tikušas veiktas antidempinga izmeklēšanas. Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka laikposmā no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim Savienības ražošanas nozares stāvokli būtiski ietekmēja ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma imports par dempinga cenām. 2020. gada augustā izmeklēšanā par antidempinga pasākumu apiešanu ĶTR izcelsmes importam tika paplašināti attiecīgie pasākumi, attiecinot tos arī uz nedaudz pārveidotiem konkrētiem korozijizturīgiem jeb nerūsošiem tēraudiem (95). Izmeklēšanā, kas cita starpā attiecās uz pārskatāmo ražojumu, Komisija konstatēja, ka laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. decembrim Savienības ražošanas nozares stāvokli negatīvi ietekmēja Krievijas un Turcijas izcelsmes imports par dempinga cenām (96).

(172)

Kad tika sākta pašreizējā izmeklēšana, notika Savienības ražošanas nozares atgūšanās no iepriekšējās dempinga prakses. Tomēr ieviestajiem pasākumiem nenoliedzami bija pozitīva ietekme uz Savienības nozari.

(173)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/tonna)

(174)

Savienības ražotāji varētu palielināt savas pārdošanas cenas Savienībā pēc attiecīgo tirdzniecības aizsardzības pasākumu ieviešanas.

(175)

Attiecīgajā periodā vienības ražošanas izmaksas kopumā palielinājās par 64 %. Dažu galveno izejmateriālu un enerģijas cenas ievērojami palielinājās attiecīgā perioda otrajā pusē.

(176)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(177)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās par 13 %. Tās uz laiku samazinājās 2020. gadā ar COVID-19 saistīto valsts atbalsta pasākumu dēļ.

(178)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Krājumi

(179)

Parasti Savienības ražotāji uztur nelielu krājumu līmeni. Tāpēc krājumus nevar uzskatīt par būtisku šīs nozares kaitējuma rādītāju. To apstiprināja arī analīze par izmaiņām krājumos perioda beigās, kas izteiktas procentos no ražošanas apjoma.

(180)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

14. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un peļņa no kapitāla ieguldījumiem

(181)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apjoma apgrozījuma. Imports par dempinga cenām no vairākām valstīm veicināja Savienības ražošanas nozares zaudējumus 2019. un 2020. gadā. Pēc tam ieviestie tirdzniecības aizsardzības pasākumi palīdzēja Savienības ražotājiem palielināt pārdošanas cenas lielākā mērā nekā ražošanas izmaksu pieaugums un gūt ilgtspējīgu peļņas līmeni. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā peļņa ievērojami samazinājās salīdzinājumā ar 2021. gadu, jo pārdošanas cenās vairs nevarēja iekļaut ražošanas izmaksu turpmāko ievērojamo pieaugumu. Tomēr gan 2021. gadā, gan 2022. gadā sasniegtā rentabilitāte bija augstāka par iepriekšējās izmeklēšanās noteikto mērķa peļņu, kas aptvēra to pašu un nedaudz plašāku ražojumu klāstu (97).

(182)

Neto naudas plūsma liecina par Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence sekoja pozitīvajām tendencēm rentabilitātes ziņā.

(183)

Ieguldījumi ir aktīvu neto uzskaites vērtība. Attiecīgajā periodā neto ieguldījumi kopumā palielinājās. Kopumā ieguldījumu mērķis bija saglabāt esošo jaudu, uzlabot kvalitāti, samazināt izmaksas un ietaupīt enerģiju.

(184)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Tā attīstījās ļoti pozitīvi, ņemot vērā ievērojamu peļņu, bet ierobežotus ieguldījumus.

(185)

ĶTR izcelsmes imports tiešā veidā neietekmēja spēju piesaistīt kapitālu.

(186)

Mikro un makro rādītāju attīstība attiecīgajā periodā liecināja, ka Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis 2021. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija labs, un rentabilitāte abos gados pārsniedza iepriekš noteiktos nozares peļņas mērķus.

(187)

Daži uz apjomu balstīti rādītāji, kā arī nodarbinātības rādītāji pasliktinājās, taču to lielā mērā vai pilnībā varētu attiecināt uz īpašām grūtībām, ar kurām saskārās viens liels Savienības ražotājs, kurš 2021. gadā praktiski pārtrauca ražošanu. Visi pārējie Savienības ražotāji kopā radītu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, kuru gandrīz vai nemaz neietekmēja ievērojamais patēriņa kritums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un ievērojamais importa pieaugums attiecīgajā periodā.

(188)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(189)

Komisija iepriekšējā iedaļā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(190)

Šajā sakarā Komisija paļāvās uz informāciju, ko sniegušas personas, kas sadarbojās, un visu pārējo lietas materiālos pieejamo informāciju. Tā pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu ĶTR; saistību starp cenām Savienībā, ĶTR un Ķīnas eksporta cenām uz trešām valstīm; iespējamos cenu un apjoma līmeņus importam no ĶTR gadījumā, ja netiktu piemēroti antidempinga pasākumi; un ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, ja pasākumi zaudētu spēku.

(191)

Kā secināts 123. apsvērumā, aplēstā Ķīnas KIT neizmantotā jauda veido vairāk nekā 80 % no KIT brīvā patēriņa Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, taču šī procentuālā daļa varētu palielināties, ņemot vērā Ķīnas korozijizturīgu iekārtu izmantošanas līmeni, kas saskaņā ar prognozēm 2023. gadā būs 86,2 % (98). Turklāt, kā secināts 127. apsvērumā, cenas Savienībā ir augstākas nekā deviņos no desmit lielākajiem pašreizējiem Ķīnas KIT eksporta galamērķiem.

(192)

Pamatojoties uz minēto, antidempinga pasākumu izbeigšanas gadījumā pastāv ļoti liela iespējamība, ka palielināsies Ķīnas eksports uz Savienību. Ņemot vērā Ķīnas iekšzemes pieprasījuma samazināšanos, to, ka KIT ražotāji var viegli pāriet no citu KCL ražojumu ražošanas uz KIT, un augstākas cenas Savienības tirgū (sk. 122. un 123. apsvērumu), šāds palielinājums varētu būt pat lielāks nekā pašreizējā Ķīnas neizmantotā jauda, kas jau tagad veido 80 % no Savienības patēriņa.

(193)

Turklāt, kā paskaidrots 127. apsvērumā, Komisija salīdzināja importa cenas ar Savienības ražošanas nozares cenām, pamatojoties uz Ķīnas ražotāju eksportētāju pašreizējām eksporta cenām uz trešām valstīm. Cenas uz galvenajiem eksporta galamērķiem ar reprezentatīviem pārdošanas apjomiem, kas minēti 126. apsvērumā, tika koriģētas, vispirms atņemot transporta izmaksas no ĶTR uz trešām valstīm un pēc tam pieskaitot transporta izmaksas no ĶTR uz Savienību, izmantojot pārskatīšanas pieprasījumā sniegtos datus par jūras kravu pārvadājumu izmaksām. Izmantojot šīs aprēķinātās CIF cenas un salīdzinot tās ar triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām pārdošanas cenām, kas noteiktas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū un koriģētas līdz EXW līmenim, Ķīnas eksporta uz trešām valstīm cenas bija par 6,8 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas, kas pienācīgi koriģētas EXW līmenī. Pieprasījumā bija arī informācija, kas liecināja, ka Ķīna eksportēja arvien lielākus apjomus uz valstīm ārpus Savienības par zemām cenām (99).

(194)

Turklāt, lai gan eksporta tirgi ir svarīgi Ķīnas rūpniecībai, ĶTR saskaras ar aizvien lielākām grūtībām tiem piekļūt sakarā ar plaša spektra pasākumiem, ko citas trešās valstis noteikušas pret konkrētu korozijizturīgu tēraudu importu no Ķīnas, kā aprakstīts iepriekš 3. iedaļā.

(195)

Pārskatāmā ražojuma tirgus ir ļoti konkurētspējīgs cenu ziņā. Tāpēc importa no attiecīgās valsts iespējamā ievešana Savienībā par zemām cenām liktu Savienības ražošanas nozarei samazināt ražošanu un pazemināt cenas. Savienības ražotājiem nebūtu pietiekami daudz laika atgūties no iepriekšējās zaudējumus radošās situācijas, veikt turpmākus ieguldījumus un izpildīt savas dažādās saistības, tajā skaitā sociālajā un vides jomā.

(196)

Peļņas līmenis šādai kapitālietilpīgai nozarei varētu kļūt neilgtspējīgs. Lieli zaudējumi Savienības ražošanas nozarē mazinātu tās spēju piesaistīt kapitālu, apdraudētu tās dzīvotspēju un, iespējams, izraisītu ražošanas iekārtu slēgšanu un darbinieku atlaišanu, kā arī piegādes ķēžu pārtraukšanu.

(197)

Ir ieviesti tērauda aizsardzības pasākumi, kurus Savienības ražotāji jau izmanto. Tomēr pašreizējā antidempinga izmeklēšana attiecas uz atšķirīgu jautājumu, uz kuru neattiecas neviens no esošajiem pasākumiem.

(198)

Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka tad, ja pasākumu nebūtu, pilnīgi iespējams, ievērojami pieaugtu imports no ĶTR par kaitējumu izraisošām dempinga cenām un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(199)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās iesaistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(200)

Lielākā daļa no 21 Savienības ražotāja atbalstīja šo pieprasījumu, savukārt neviens ražotājs neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā secināts iepriekš 4. iedaļā, Savienības ražošanas nozarei vairs netiek radīts būtisks kaitējums. Tomēr, kā secināts 5. iedaļā, pasākumu atcelšana izraisītu jaunu importa par dempinga cenām pieplūdumu no Ķīnas, kas ātri vien izraisītu kaitējuma atkārtošanos. Tāpēc pasākumu turpināšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(201)

Neviens importētājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(202)

Importētāju nesadarbošanās dēļ Komisija nevarēja analizēt, vai importētāji darbojas slikti vai nespēj novirzīt cenu pieaugumu, ja tāds bija.

(203)

Komisija norāda, ka papildus bagātīgajam Savienības ražošanas apjomam, importētāji un piegādes ķēdes var izmantot importu no daudziem piegādātājiem un valstīm. Pasākumu paplašināšanas mērķis nav izslēgt Ķīnas importu no tirgus, bet tikai nodrošināt, ka šo importu nepārdod par dempinga cenām, tādējādi radot kaitējumu.

(204)

Lietotāji nesadarbojās izmeklēšanā. Tāpēc Komisija nevarēja analizēt spēkā esošo pasākumu ietekmi uz lietotāju situāciju.

(205)

Komisija norāda, ka sākotnējās izmeklēšanas gaitā tā secināja, ka pašlaik spēkā esošie pasākumi nerada būtisku negatīvu ietekmi uz lietotājiem un patērētājiem. Patiešām, konkrēti korozijizturīgi tēraudi parasti veido salīdzinoši nelielu daļu no būvniecības projekta izmaksām (tikai aptuveni viens procents mūra mājai un divi procenti biroju ēkai), kā norādīts pieprasījuma 13. pielikumā sniegtajā piemērā.

(206)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt spēkā esošos pasākumus konkrētu ĶTR izcelsmes korozijizturīgu tēraudu importam.

(207)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga atkārtošanās iespējamību, kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas noteikti attiecībā uz konkrētiem korozijizturīgiem tēraudiem no ĶTR.

(208)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas vienīgi tāda attiecīgās valsts izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(209)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (100). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(210)

Lai līdz minimumam mazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs rēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(211)

Lai gan minētā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(212)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šādu apjoma pieaugumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko izraisījusi pasākumu noteikšana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pret pasākumu apiešanu vērstu izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(213)

Eksportētājs vai ražotājs, kas nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību laikposmā, kurš tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam pašlaik piemērojamā maksājuma apmēru, var lūgt, lai Komisija tam piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas paredzēta izlasē neiekļautiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas. Komisijai būtu jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: (i) tas neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību laikposmā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma līmeni; ii) tas nav saistīts ar uzņēmumu, kas to ir darījis un tādējādi uz šo uzņēmumu attiecas antidempinga maksājumi; un ka iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(214)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

(215)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (101) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(216)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (102) Komisija uz trim gadiem noteica aizsardzības pasākumu attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (103) aizsardzības pasākuma termiņš tika pagarināts līdz 2024. gada 30. jūnijam. Attiecīgais ražojums ir vienā no ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums. Tādējādi, līdzko ir pārsniegtas aizsardzības pasākuma ietvaros noteiktās tarifa kvotas, par vienu un to pašu importu būtu maksājams gan tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums, gan antidempinga maksājums. Tā kā antidempinga pasākumu kumulācija ar aizsardzības pasākumiem var izraisīt lielāku ietekmi uz tirdzniecību nekā vēlams, Komisija uz aizsardzības maksājuma piemērošanas laiku nolēma novērst antidempinga maksājuma un tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma vienlaicīgu piemērošanu attiecīgajam ražojumam.

(217)

Tas nozīmē, ka tad, ja Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams attiecīgajam ražojumam un pārsniedz saskaņā ar šo regulu noteikto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu. Aizsardzības un antidempinga maksājumu vienlaicīgas piemērošanas laikā saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu aptur. Ja Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams attiecīgajam ražojumam un tā līmenis ir zemāks par minētajā regulā noteikto antidempinga maksājumu līmeni, Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu iekasē papildus starpībai starp minēto maksājumu un saskaņā ar minēto regulu noteiktiem lielākiem antidempinga maksājumiem. Aptur to antidempinga maksājumu summas daļu, kas nav iekasēta.

(218)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,