Trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir leģitīmas intereses un kura ir iedibināta vai ir rezidents trešā valstī, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1143 17. pantu (1) var iesniegt Komisijai iebildumu.

VIENOTAIS DOKUMENTS

Lauksaimniecības produktu cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

“Korytnica/Korytnická”

ES Nr.: PDO-SK-03409 – 4.3.2025

1.   Nosaukums (nosaukumi)

“Korytnica/Korytnická”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN ☒ AĢIN ☐

3.   Valsts, pie kuras pieder noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Slovākija

4.   Lauksaimniecības produkta apraksts

4.1.   Lauksaimniecības produkta klasifikācija saskaņā ar kombinētās nomenklatūras pozīciju un kodu atbilstoši Regulas (ES) 2024/1143 6. panta 1. punktam

22 –

DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS

2201 –

ūdens, ieskaitot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts, ledus un sniegs

2201 10  –

minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi

4.2.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā lauksaimniecības produkta apraksts

“Korytnica/Korytnická” ir tāda dabīgā minerālūdens nosaukums, ko iegūst no diviem minerālūdens avotiem 5. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā – viens avots ir pazīstams kā urbums S-2 (“Antonín”, reģistrācijas numurs LM-038), otrs – kā urbums S-7 (“Klement”, reģistrācijas numurs LM-039). Minerālūdens no abiem avotiem ir sulfātu–bikarbonātu un kalcija–magnija karbonātu tipa, dzelzi saturošs, auksts un hipotonisks. No hidroģeoķīmiskā skatpunkta tas galvenokārt ir vienkāršs bāzisks kalcija sulfātu tipa ūdens ar šādu sastāvu:

Avots “Klement”

Anjoni (mg/l)	Katjoni (mg/l)
Hlorīdi (Cl–): 9,93	Nātrijs (Na+): 6,7
Fluorīdi (F–): 0,76	Kalcijs (Ca2+): 581
Sulfāti (SO4 2–): 1 260	Magnijs (Mg2+): 182
Hidrogēnkarbonāti (HCO3 –): 1 049	Kālijs (K+) 5,4
Nitrāti (NO3 –): < 1,0	Dzelzs (Fe2+): 22,50
Nitrīti (NO2 –): < 0,01	Litijs (Li+): 0,052
	Amonija joni (NH4 +): 0,12

Avots “Antonín”

Anjoni (mg/l)	Katjoni (mg/l)
Hlorīdi (Cl–): 2,84/5,67	Nātrijs (Na+): 5,7
Fluorīdi (F–): 0,77	Kalcijs (Ca2+): 645
Sulfāti (SO42–): 1 290	Magnijs (Mg2+): 173
Hidrogēnkarbonāti (HCO3–): 1 159	Kālijs (K+) 6,0
Nitrāti (NO3–): < 1,0	Dzelzs (Fe2+): 21,83
Nitrīti (NO2–): < 0,01	Litijs (Li+): 0,053
	Amonija joni (NH4+): 0,24

Norādītās vērtības atkarībā no augsnes un klimatiskajiem apstākļiem var atšķirties līdz 5 % katrā virzienā.

Patēriņa tarā “Korytnica/Korytnická” tiek izplatīts kā gāzēts, viegli gāzēts vai negāzēts dabīgais minerālūdens. Pudelēs pildīta dabīgā minerālūdens “Korytnica / Korytnická” dzelzs saturs atšķiras atkarībā no avota, no kura ūdens tiek iegūts, un tā turpmākās apstrādes veida.

Urbumu S-7 (“Klement”) izmanto tāda minerālūdens ieguvei un izplatīšanai, kam veic dzelzs atdalīšanu; dzelzs saturs tajā var sasniegt 21,83 mg/l.

Urbumu S-2 (“Antonín”) izmanto tāda minerālūdens ieguvei, kam veic dzelzs atdalīšanu; uz patēriņa preces taras norādītais dzelzs saturs ir <0,006 mg/l.

“Korytnica/Korytnická” satur dabisku oglekļa dioksīdu, kas rodas ģeoloģiskajos procesos pazemes slāņos. Šis CO2 jau ir izšķīdis ūdenī pazemē, tāpēc, izplūstot virszemē, ūdens ir viegli gāzēts. Pildot minerālūdeni pudelēs, to var bagātināt ar oglekļa dioksīdu, lai nodrošinātu lielāku dzirkstīgumu, ilgāku glabāšanas laiku un izteiktāku garšu. Mākslīgo karbonizāciju galvenokārt veic gāzētajam minerālūdenim, kam pievieno kontrolētu CO2 daudzumu (3,5 g/l).

4.3.   Atkāpes attiecībā uz barības iegūšanu (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu) un izejvielu iegūšanas ierobežojumi (tikai pārstrādātiem produktiem, kas apzīmēti ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi)

Minerālūdens avoti izplūst attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi minerālūdens “Korytnica/Korytnická” ražošanas posmi notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā lauksaimniecības produkta iepakošanas, griešanas, rīvēšanas u. c. īpašie noteikumi

Minerālūdeni iepilda higiēniski drošā tirdzniecības tarā, izmantojot tehnoloģisku procesu, kas, pateicoties slēgtai sistēmai starp ūdens ieguves vietu un iepildīšanas vietu, novērš piesārņojumu ar svešiem elementiem vai vielām.

4.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā lauksaimniecības produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

5.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals atrodas Ružomberokas rajonā, Liptovská Osada un Liptovská Lúžna kadastrālajās teritorijās. Apgabala rietumu robeža stiepjas no Magurka virsotnes (1 126 m vjl.) līdz Vamberský strautam. No turienes tā turpinās pa pievedceļu caur spa teritoriju un pa meža ceļu gar Vamberský strautu līdz strauta sākumvietai dienvidos/dienvidaustrumos. Tālāk tā turpinās pa zemes ceļu un pagriežas uz austrumiem Predný úplaz ielejas virzienā. No turienes tā seko strautam līdz iedomātai līnijai, kas savieno augstuma atzīmi 1 102 m pie Hiadeľské sedlo pārejas dienvidos un augstuma atzīmi 1 348 m Skorušová virsotnē ziemeļos. Tur noslēdzas apgabala dienvidu robeža. Austrumu robeža stiepjas gar iedomāto līniju līdz Skorušová virsotnei. Ziemeļu robežu veido ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu robežlīnijas, ko veido iedomāta līnija starp Skorušová virsotni, Fedorka virsotni (1 303 m) un Magurka virsotni.

6.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Cēloniskās saiknes pamatā ir noteiktā ģeogrāfiskā apgabala augsnes, klimatiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi.

“Korytnica/Korytnická” dabīgajam minerālūdenim ir maiga garša, kalcija un magnija attiecība 3,1:1 avotā “Klement” un 3,7:1 avotā “Antonín”, ļoti zems nātrija saturs, augsts dzelzs saturs un neliels stroncija saturs. Šīs īpašības to atšķir no citiem Slovākijas minerālūdeņiem. Vidējais sāls (Na+) daudzums minerālūdenī “Korytnica/Korytnická” ir 5,7–6,7 mg/l. Var uzskatīt, ka tas ir Slovākijas minerālūdens ar vismazāko sāls daudzumu, jo pārējos minerālūdeņos vidējais sāls (Na+) daudzums ir no 19,9 mg/l līdz 355 mg/l. Ūdens ir viegli sārmains, un tā minerālvielu sastāva dēļ ir piemērots lietošanai ikdienā.

Dabīgā minerālūdens “Korytnica/Korytnická” specifiskās īpašības izriet no tā, ka veidošanās laikā minerālūdens cirkulē dziļi zem zemes virsmas un tam ir unikāls ķīmiskais sastāvs, kas ietver “makroelementus” – kalciju, magniju, nātriju, kāliju, sulfātus un bikarbonātus, kā arī “mikroelementus” – dzelzi, mangānu, litiju, amoniju, fluorīdus un hlorīdus. Tas dabīgi satur CO2, un tā temperatūra ir 7–9 °C. Dabīgā minerālūdens kopējā mineralizācija ir no 3 150 līdz 3 320 mg/l.

Šā ūdens sastāvā ir konstatēts stroncijs; augstākais novērotais tā daudzums ir 7,29–9,27 mg/l. Stroncijs saskaņā ar mikroelementu balneoloģisko klasifikāciju ir nozīmīgs mikroelements.

Noteiktais apgabals atrodas Zemo Tatru kalnu dienvidrietumu daļā. Substrātu galvenokārt veido kaļķakmens un dolomīta ieži, kas būtiski ietekmē gruntsūdeņu mineralizāciju, jo satur karbonātus un citus minerālus, kuri bagātina ūdeni, kad tas plūst caur pazemes slāņiem. Kaļķakmens un dolomīts veicina arī bikarbonātu veidošanos un piešķir ūdenim raksturīgo sastāvu, kas ir bagāts ar kalciju, magniju un dzelzi. Šā ģeogrāfiskā apgabala iežu komplicētā ģeoloģiskā un tektoniskā struktūra un tās radītie hidroģeoloģiskie apstākļi ir izveidojuši minerālūdeņu veidošanās un izplūšanas procesam piemērotu vidi.

Kalnu apgabaliem raksturīgais klimats ar aukstām ziemām un mēreni siltām vasarām veicina gruntsūdeņu plūsmas un temperatūras stabilitāti. Tas ļauj saglabāt ūdens minerālvielu sastāva stabilitāti. Nokrišņi šajā apgabalā filtrējas cauri kaļķakmens un dolomīta iežiem, kuros ūdens bagātinās ar tādiem minerāliem kā dzelzs, magnijs un kalcijs. Vēsais klimats palīdz saglabāt avotu tīru un pasargātu, tādējādi uzturot ūdens augsto kvalitāti.

Hidroģeoloģiskā struktūra, kurā veidojas dabīgais minerālūdens, ir atklāta, un tajā ir infiltrācijas, uzkrāšanās un izplūšanas zonas. Gruntsūdeņi plūst uz izplūšanas zonu no kristāliskā Prašivá masīva, kas atrodas augstāk par izplūšanas zonu; šie ūdeņi ir nodalīti no citām hidroģeoloģiskajām struktūrām, kas saistītas ar Liptovská Osada minerālūdens avotiem.

Paaugstinātais dzelzs jonu saturs ūdeņos ir saistīts ar siderītu, kas ir sastopams iežu substrātā. To daudzums ūdenī mainās atkarībā no ūdens skābuma un bikarbonāta jonu koncentrācijas. Dzelzs joni ir konstatēti visos minerālūdens avotos.

Minerālūdens veidošanās un tā ķīmiskā sastāva noteicošais faktors ir tā iesūkšanās lielā dziļumā, kur zemes dzīļu oglekļa dioksīds ar lielāku šķīdināšanas spēju pastiprina ūdens mineralizācijas spēju. Iežu mineraloģiskā un petrogrāfiskā sastāva dēļ galvenais process, kas nosaka gruntsūdeņu ķīmisko sastāvu, ir karbonātu un sulfātu izšķīšana Verfēna slāneklī un silikātu hidrolītiskā noārdīšanās. Ūdeņu ķīmisko sastāvu nosaka dominējošie mineralizācijas procesi, un to ietekmē šie ūdeņi ir karbonātu-sulfātu, sulfātu vai karbonātu tipa.

Ģeoloģiskais sastāvs apgabalā, kur izplūst dabīgais minerālūdens “Korytnica/Korytnická”, atšķiras no tieši blakus esošo apgabalu ģeoloģiskā sastāva, un šis apgabals ir arī fiziski nodalīts no tiem. Tas nozīmē, ka minerālūdens var izplūst vienīgi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Apgabals atrodas Korytnica ielejā, ko ieskauj Zemo Tatru kalni, un tam ir raksturīga neskarta daba un minerālvielu bagātība. Ģeoloģisko substrātu galvenokārt veido kaļķakmens un dolomīta ieži, kas gruntsūdeņus bagātina ar minerālvielām. Šī iežu un konkrētu hidroģeoloģisko procesu kombinācija rada ideālus apstākļus tādu minerālūdeņu veidošanai, kuros ir augsts dzelzs, magnija un kalcija līmenis. Vietējais klimats, dabiskie avoti un vides tīrība veicina stabilas ūdens kvalitātes saglabāšanu.

Atsauce uz produkta, kas apzīmēts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, specifikācijas publikāciju

https://www.indprop.gov.sk/swift_data/source/pdf/specifikacie_op_oz/SPECIFIKACIA_Korytnica.pdf

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1143 (2024. gada 11. aprīlis) par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2019/1753 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (OV L, 2024/1143, 23.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1143/oj).