(1)

Padomes 2010. gada 14. janvāris Regulā (ES) Nr. 53/2010 (1) 2010. gadam ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti.

(2)

Saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu, kas noslēgts ar Norvēģiju, Kopienai Norvēģijas ūdeņos ICES I un II zonā ir darīta pieejama vēl 521 tonna mencu un Ziemeļjūrā – 150 tonnas merlangu un 100 tonnas jūras zeltplekstu, un ir izdarīti grozījumi licenču režīmā attiecībā uz ES kuģiem, kas Norvēģijas ūdeņos zvejo makreles. Minētie pasākumi būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(3)

Savā gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) pieņēma lēmumu pēc vairāk nekā desmit gadus ilga moratorija atsākt darbības mencu zvejniecībā NAFO 3M zonā un sarkanasaru zvejniecībā NAFO 3LN zonā. Lai nodrošinātu saskanību ar vispārējiem piezvejas noteikumiem, kurus NAFO pārvaldības apgabalā piemēro saskaņā ar 4. panta 1. punktu Padomes 2007. gada 22. oktobris Regulā (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (2) būtu jāgroza Regulā (ES) Nr. 53/2010 paredzētie piezvejas noteikumi divām zvejniecībām, kurās atkal atsāktas darbības.

(4)

Saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu, kas noslēgts ar Grenlandi, ir izdarīti grozījumi nosacījumos attiecībā uz mencu zveju Grenlandes ūdeņos. Minētie grozījumi būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(5)

Savā īpašajā sanāksmē, kas notika Madridē 2010. gada 24 - 26. februāri, Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) Atbilstības komiteja samazināja Eiropas Savienībai iedalīto zilās tunzivs kvotu. Tāpēc šie jaunie noteikumi ir jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(6)

Ņemot vērā 5. panta 5. un 8. punktu un 6. panta 4. punktu Padomes 2009. gada 6. aprīlis Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (3), ir jānosaka to katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, maksimālais skaits zilo tunzivju krātiņveida lamatu, kuras var atļaut izmantot katra dalībvalsts, katras dalībvalsts zilo tunzivju audzēšanas un nobarošanas maksimālā kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām.

(7)

Saistībā ar zvejas iespēju izveidi un saskaņā ar 11. pantu Padomes 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (4), Padome, ņemot vērā dalībvalstu sniegto un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) izvērtēto informāciju, var izslēgt konkrētas kuģu grupas no šajā regulā noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas ar noteikumu, ka ir pieejami dati par mencu nozveju un izmetumiem no attiecīgajiem kuģiem, ka mencu nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no kopējās attiecīgās kuģu grupas nozvejas un ka grupas iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem. Vācija sniedza informāciju par mencu nozveju, kuru guvusi kuģu grupa, kas Ziemeļjūrā un apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo saidas, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks.

Īrija sniedza informāciju par mencu nozveju, kuru guvusi kuģu grupa, kas Īrijas jūrā zvejo Norvēģijas omāru, izmantojot šķirotājrežģi, kas ir līdzīgs Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulas (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (5) III pielikuma 2. papildinājumā noteiktajam šķirotājrežģim. Francija sniedza informāciju par mencu nozveju, kuru guvusi kuģu grupa, kas apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo dziļūdens sugas, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 110 mm. Pamatojoties uz šo informāciju, kā to bija izvērtējusi ZZTEK, var secināt, ka šo kuģu grupu nozvejotais mencu apjoms, tostarp izmetumi, nepārsniedz 1,5 % no to kopējās nozvejas. Turklāt, ņemot vērā pastāvošos kontroles un pārraudzības pasākumus, ar ko nodrošina šo kuģu grupu zvejas aktivitātes uzraudzību un kontroli, un ņemot vērā to, ka šo grupu iekļaušana radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu šīs iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem, ir lietderīgi šīs grupas izslēgt no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma, tādējādi ļaujot attiecīgi noteikt zvejas piepūles limitus attiecīgajām dalībvalstīm.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1342/2008 16. panta 3. punktā dalībvalstīm bija atļauts 2009. gadā grozīt tām iedalīto zvejas piepūli, pārvietojot zvejas piepūli un kapacitāti starp ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ja bija izpildīti konkrēti nosacījumi. Pamatojoties uz Nīderlandes sniegto informāciju par zvejas piepūles un kapacitātes pārvietojumiem no Ziemeļjūras uz Īrijas jūru 2009. gadā, ir lietderīgi koriģēt Nīderlandei iedalīto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 53/2010 IIA pielikuma 1. papildinājumā.

(9)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 53/2010 un Padomes 2009. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 754/2009, ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (6).

(10)

Regulu (ES) Nr. 53/2010 piemēro no 2010. gada 1. janvāra Tomēr zvejas piepūles ierobežojumi ir noteikti gadu ilgam laikposmam, sākot no 2010. gada 1. februāra. Lai ziņojumos par zvejas iespējām ievērotu ikgadējo režīmu, šīs regulas noteikumi par nozvejas ierobežojumiem un kvotām būtu jāpiemēro no 2010. gada 1. janvāra, bet noteikumi par zvejas piepūles ierobežojumiem – no 2010. gada 1. februāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu datumu neskartu juridiskās noteiktības principu, jo samazināmās zvejas iespējas vēl nav izsmeltas,

1.

Regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

2.

Regulas IA pielikumu groza šādi:

3.

Regulas IB pielikumu groza šādi:

4.

Regulas IC pielikumu groza šādi:

5.

Regulas ID pielikumā ierakstu par zilo tunzivi Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° W un Vidusjūrā aizstāj ar šādu ierakstu:

6.

Regulas IIA pielikuma 1. papildinājumu groza šādi:

7.

Regulas III pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

8.

Regulas IV pielikumu groza šādi:

“f)

tāljūras zvejas kuģu grupa, kuras kuģi kuģo ar Vācijas karogu un piedalās zvejniecībā, kas minēta Vācijas 2010. gada 26. marta pieteikumā, kurš papildināts ar 2010. gada 9. aprīļa un 20. maija vēstulēm, un Ziemeļjūrā, ICES IIa zonas ES ūdeņos un apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo saidu, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks;

g)

kuģu grupa, kuras kuģi kuģo ar Īrijas karogu un piedalās zvejniecībā, kas minēta Īrijas 2010. gada 26. marta pieteikumā, uz laiku, kamēr tās kuģi Īrijas jūrā zvejo Norvēģijas omāru, izmantojot vienīgi šķirotājrežģi, kas ir līdzīgs Regulas (EK) Nr. 43/2009 III pielikuma 2. papildinājumā noteiktajam šķirotājrežģim;

h)

kuģu grupa, kuras kuģi kuģo ar Francijas karogu un piedalās zvejniecībā, kas minēta Francijas 2010. gada 24. marta pieteikumā, kurš papildināts ar 2010. gada 25. marta, 29. marta, 8. aprīļa un 20. maija vēstulēm, un apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo dziļūdens sugas, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 110 mm”.