18.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 281/44


Prasība, kas celta 2006. gada 21. jūlijā — Duyster pret Komisiju

(Lieta F-82/06)

(2006/C 281/79)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tineke Duyster, Oetrange (Luksemburga) (pārstāvis — W. H. A. M. van den Muijsenbergh, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt apelāciju par pieņemamu, vai, pakārtoti, par daļēji pieņemamu;

atcelt iecēlējinstitūijas 2006. gada 11. maija lēmumu tajā daļā, kas attiecas uz sūdzību R/91/06, vai, pakārtoti, atcelt to daļēji;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

papildus iepriekš minētajam, prasītāja izvirza tos pašus prasījumus, kurus tā jau ir iesniegusi lietā F-18/06 (1).

Pamati un galvenie argumenti

Lietas F-51/05 (2) un F-18/06 ietvaros prasītāja jau apstrīdēja faktu, ka Komisija to vispirms nosūtīja bērna kopšanas atvaļinājumā laika posmā no 2004. gada 1. novembra līdz 2005. gada 30. aprīlim un pēc tam ar 2005. gada 17. novembra vēstuli kā bērna kopšanas atvaļinājuma sākuma datumu noteica 2004. gada 8. novembri.

Šauboties par šīs pēdējās vēstules juridisko statusu, prasītāja to apstrīdēja 2006. gada 13. februārī, vienlaicīgi iesniedzot sūdzību un prasību (F-18/06). Komisija, no vienas puses, šīs prasības ietvaros izvirzīja iebildi par nepieņemamību un, no otras puses, ar 2006. gada 11. lēmumu paziņoja, ka sūdzība ir nepieņemama.

Šajā lietā prasītāja norāda, ka iepriekš minēto faktu rezultātā nepastāvot nekādas pārsūdzības tiesības pret 2005. gada 17. novembra vēstules saturu un neesot iespējama nekāda kaitējuma atlīdzība par tajā ietvertajiem iecēlējinstitūcijas apgalvojumiem. Tas esot pretrunā it īpaši ar Civildienesta noteikumiem un dalībvalstīm un Kopienām kopējiem tiesību principiem.

Savas prasības pret lēmumu par nepieņemamību pamatojumā prasītāja norāda it īpaši: i) kļūdainu faktu esamību lēmuma pamatā; ii) Civildienesta noteikumu 90. panta satura un mērķa pārkāpumu; iii) pretrunu esamību; iv) lēmuma skaidrības un precizitātes neesamību; v) Civildienesta noteikumu 24. un 25. panta satura un mērķa pārkāpumu; vii) judikatūras pārkāpumu attiecībā uz pieņemamību; vii) Komisijas radītās šaubas par 2005. gada 17. novembra vēstules juridisko statusu; viii) samērīguma, tiesiskā paļāvības, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās drošības principa pārkāpumu, kā arī interešu izsvēršanas principa pārkāpumu, darba devēja informēšanas pienākuma neievērošanu, pārsūdzības tiesību pārkāpumu, tiesiskuma principa pārkāpumu un labas pārvaldības principa pārkāpumu; ix) iecēlējinstitūcijas apgalvojuma, saskaņā ar kuru prasītājas izteiktā lūguma saturs jau bija ietverts lietā F-51/05, pierādījuma neesamību.

Lietas pamatā prasītāja norāda pamatus, kas ir ļoti līdzīgi tiem, kurus tā norādīja lietā F-18/06.


(1)  OV 154, 01.07.2006.

(2)  OV C 217, 03.09.2005. (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā ar reģistrācijas numuru T-249/05 un ar 2005. gada 15. decembra rīkojumu nodota Eiropas Savienības Civildienesta tiesai)