8.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/36


Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – Brugg Kabel un Kabelwerke Brugg/Komisija

(Lieta T-441/14)

2014/C 303/45

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Brugg Kabel AG (Brugg, Šveice) un Kabelwerke Brugg AG Holding (Brugg) (pārstāvji – ARinne, ABoos un MLichtenegger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atbilstoši LESD 264. panta 1. punktam atcelt atbildētājas 2014. gada 2. aprīļa lēmuma lietā AT.39610 – Power Cables 1. panta 2. punktu, 2. panta b) punktu un – ciktāl tas attiecas uz prasītājām – 3. pantu;

pakārtoti, atbilstoši LESD 261. pantam un Regulas Nr. 1/2003 31. pantam pēc Vispārējās tiesas ieskata samazināt tā naudas soda apmēru, kas prasītājām noteikts atbildētājas 2014. gada 2. aprīļa lēmuma lietā AT.39610 – Power Cables 2. panta b) punktā;

katrā ziņā piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību un tiesības uz taisnīgu tiesas procesu, jo tika atteikta piekļuve lietas materiāliem un informācijas pieprasījums un paziņojums par iebildumiem tika izsniegti angļu valodā

Prasītājas šajā ziņā tostarp apgalvo, ka atbildētājai saistībā ar piekļuvi lietas materiāliem pārējo adresātu apsvērumi attiecībā uz paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanu bija jāizvērtē tādā pašā veidā, kā pārējie iespējamie attaisnojošie dokumenti.

Tāpat vienota un atkārtota vai vienota un turpināta pārkāpuma gadījumā piekļuve lietas materiāliem saistībā ar citu dalībnieku apsvērumiem par paziņojumu par iebildumiem ir procesuāla pretprasība pārējo dalībnieku izdarīto pārkāpumu attiecināšanai.

Tāpat tiek norādīts, ka prasītājām kā uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese ir vāciski runājošajā Argavas (Šveice) kantonā, ir tiesības sarakstīties ar atbildētāju vācu valodā, jo tā ir viena no atbildētājas oficiālajām valodām un pat viena no tās darba valodām.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājai nav kompetences saistībā ar trešajās valstīs izdarītajiem pārkāpumiem, kuri neietekmē EEZ

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka tikai ar vispārīgo apgalvojumu par vienotu un atkārtotu vai vienotu un turpinātu pārkāpumu vien nav pietiekami, lai konstatētu atbildētājas kompetenci attiecībā uz trešajās valstīs izdarītajiem pārkāpumiem. Tieši pretēji – pat šādā gadījumā atbildētājai esot bijis detalizēti jāizvērtē projekti vai rīcība ārpus EEZ saistībā ar to tiešo, faktisko un paredzamo ietekmi uz EEZ.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta nevainīguma prezumpcija, pārnesot un paplašinot pierādīšanas pienākumu saistībā ar vienotu un atkārtotu vai vienotu un turpinātu pārkāpumu

Pārkāpumi neesot vienoti, it īpaši, ciktāl runa ir par zemes un zemūdens kabeļiem. Būtībā nepastāv nedz preču un pakalpojumu, nedz īstenošanas identiskums, un piedalījušies uzņēmumi un fiziskās personas ir tikai daļēji identiski. Tāpat pārkāpumi neesot komplementāri.

It īpaši attiecībā uz dalības sākumu, kā arī tās nepārtraukto ilgumu atbildētājai saistībā ar katru no uzņēmumiem bija jāsniedz individuāli, ticami un saskanīgi pierādījumi par pārkāpuma pastāvēšanu;

Tiešas, bet tikai daļējas dalības vienotā un atkārtotā vai vienotā un turpinātā pārkāpumā gadījumā atbildētājai ir konkrēti jāpierāda, ka attiecīgajam uzņēmumam bija nolūks piedalīties visu kopējo mērķu sasniegšanā un ka tas zināja par visu pārējo dalībnieku prettiesisko rīcību saistībā ar kopīgo plānu vai saprātīgi varēja to paredzēt. Tā kā atbildētāja šādus pierādījumus nav sniegusi vai nav sniegusi tos pilnā apmērā, tai nebija šajā ziņā jāatzīst prasītājas par atbildīgām par visu prettiesisko rīcību.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir nav izpildīts pienākums veikt izmeklēšanu un pienākums norādīt pamatojumu, kļūdaini konstatējot faktus un sagrozot pierādījumus

Prasītājas uzskata, ka lēmums ir balstīts uz vairākiem faktiska rakstura pieņēmumiem, attiecībā uz kuriem atbildētāja nav sniegusi nekādus ticamus un saskanīgus pierādījumus. It īpaši attiecībā uz apgalvoto prasītāju dalības sākumu atbildētāja esot sagrozījusi pierādījumus, izdarījusi spekulatīvus secinājumus un nav izvērtējusi alternatīvos, tikpat ticamos, izskaidrojumus.

Tāpat lēmums ir pretrunīgs, jo tā rezolutīvajā daļā ir izdarīts secinājums par vienotu un turpinātu pārkāpumu, bet pamatojumā ir minēts vienots un atkārtots pārkāpums.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas materiāltiesiskās tiesību normas, kļūdaini piemērojot LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu

Atbildētāja esot pārkāpusi LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, jo tā saistībā ar vienota un atkārtota vai vienota un turpināta pārkāpuma jēdzienu ir attiecinājusi uz prasītājām citu līdzdarbojošos uzņēmumu nolīgumus, kuros prasītājas objektīvi neesot varējušas piedalīties.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana naudas soda kļūdainas noteikšanas dēļ

Atkāpe no pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 13. punktā paredzētā pamatnoteikuma attiecībā uz atsauces gada noteikšanu ir pretrunīga, jo tā nav pietiekami pamatota.

Tāpat pretrunīgi un pretrunā non bis in idem aizliegumam ir tas, ka, novērtējot pārkāpuma smagumu pamatsummas noteikšanas ietvaros, par pamatu tiek ņemts vienots un atkārtots vai vienots un turpināts pārkāpums, kura smagums vienotā veidā tiek novērtēts 15 % apmērā, un tai pat laikā saistībā ar dalību noteiktās šīs aizliegtās vienošanās daļās tiek noteikts papildus palielinājums 2 % apmērā. Atbildētājai, jau nosakot pamatsummu, esot bijis jāņem vērā, ka prasītājas nebija atbildīgas par visu aizliegto vienošanos.

Kvalificējot prasītājas par līdzdalībniecēm vai pakārtotām dalībniecēm, atbildētājai esot bijis jāpamatojas uz prasītāju faktisko lomu kopējā aizliegtajā vienošanās un nevis uz nejaušu un nenozīmīgu pierādījumu virkni.

Tāpat tiek apgalvots, ka naudas soda samazinājums 5 % apmērā ir pārāk mazs un pienācīgi neatspoguļo atšķirīgo ietekmi, kas ir bijusi aizliegtās vienošanās organizatoriem un galvenajiem dalībniekiem salīdzinājumā ar prasītājām, kurām ir bijusi tikai ļoti neliela dalība.