3.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/13


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 883/2011

(2011. gada 25. augusts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2008/32)

(ECB/2011/12)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (3) juridiskām personām tika atļauts emitēt elektronisko naudu bez nepieciešamības iegūt kredītiestāžu statusu.

(2)

Šā iemesla dēļ un lai turpinātu statistikas vākšanu monetāro finanšu iestāžu (MFI) nozarē par elektroniskās naudas iestādēm, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, emitējot elektronisko naudu, ir nepieciešams šajā regulā koriģēt MFI definīciju un attiecīgi precizēt “elektroniskās naudas iestādes” un “elektroniskās naudas” definīcijas. Elektroniskās naudas iestādes, kas darbojas MFI nozarē, būtu jāklasificē kategorijā “citas MFI”.

(3)

Sakarā ar definīcijas grozījumiem un Direktīvā 2009/110/EK elektroniskās naudas iestādēm noteiktajām prasībām vairs nav aktuāli Eiropas Centrālās bankas Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) (4) noteikumi par elektroniskās naudas iestādēm piešķirtajiem atbrīvojumiem no datu ziņošanas prasībām, tādēļ attiecīgie Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) noteikumi jāsvītro.

(4)

Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (EVRK), kas bija Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšgājēja, 2010. gada 19. maijā izdeva vadlīnijas par kopēju Eiropas naudas tirgus fondu (NTF) definīciju, lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, nosakot kritērijus, kuri jāpiemēro ikvienam fondam, kas vēlas darboties tirgū kā NTF, un būtu ieteikums Eiropas valstu likumdevējiem uzraudzības mērķiem. Tādēļ Eiropas Centrālo banku sistēmas statistikas nolūkiem ir lietderīgi Regulā (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) ieviest attiecīgus jaunus NTF identifikācijas kritērijus, lai NTF ziņotāju grupa atbilstu identifikācijas kritērijiem, kurus atbilstoši EVRK vadlīnijām paredzēts piemērot uzraudzības mērķiem. Tajā pašā laikā šīs pārmaiņas nolūks ir uzlabot tirgus pārskatāmību un veicināt vadības ziņošanu par fondiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) groza šādi:

1)

šādi groza 1. pantu:

a)

pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

“monetārā finanšu iestāde” (MFI) ir rezidentu uzņēmums, kas piederīgs kādai no šīm nozarēm:

i)

centrālās bankas;

ii)

kredītiestādes, kas definētas Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā;

iii)

citas MFI, t. i., 1) citas finanšu iestādes, kas nodarbojas ar i) noguldījumu vai to tuvu aizstājēju piesaisti no iestādēm, kas nav MFI; un ii) kredītu izsniegšanu un/vai ieguldījumu veikšanu vērtspapīros savā vārdā, vismaz ekonomiskā nozīmē; vai 2) tādas elektroniskās naudas iestādes, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, emitējot elektronisko naudu;

iv)

naudas tirgus fondi, kas definēti 1.a pantā.

Attiecībā uz iii) apakšpunkta 1) punkta i) apakšpunktā minēto kritēriju citu MFI klasifikāciju kā MFI nosaka aizvietojamības pakāpe starp to emitētajiem instrumentiem un noguldījumiem kredītiestādēs, ja tās atbilst iii) apakšpunkta 1) punkta ii) apakšpunktā minētajam kritērijam,”;

b)

astoto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

“elektroniskās naudas iestāde” un “elektroniskā nauda” ir elektroniskās naudas iestāde un elektroniskā nauda, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (5) 2. panta 1. punktā un 2. panta 2. punktā,

2)

iekļauj šādu 1.a pantu:

“1.a pants

NTF identifikācija

Šajā tiesību aktā par NTF uzskatāmi tie kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas atbilst visiem turpmāk norādītajiem kritērijiem, t. i., ja tie:

a)

veic ieguldījumus, saglabājot fonda līdzekļu pamatsummu un nodrošinot atdevi atbilstoši naudas tirgus instrumentu procentiem;

b)

veic ieguldījumus naudas tirgus instrumentos, kuri atbilst kritērijiem, ko attiecībā uz naudas tirgus instrumentiem nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (6), vai veic noguldījumus kredītiestādēs, vai arī nodrošina, lai to ieguldījuma portfeļa likviditāte un vērtība tiktu novērtēta pēc līdzvērtīga principa;

c)

nodrošina, lai naudas tirgus instrumentiem, kuros tie veic ieguldījumus, būtu augsta kvalitāte, kā noteikusi pārvaldes sabiedrība. Naudas tirgus instrumenta kvalitāti inter alia nosaka, pamatojoties uz šādiem faktoriem:

naudas tirgus instrumenta kredītkvalitāte,

tās aktīvu grupas raksturojums, kurai pieder attiecīgais naudas tirgus instruments,

attiecībā uz strukturētajiem finanšu instrumentiem – pamatdarbības un darījumu partneru risks, kas raksturīgs attiecīgajam strukturētajam finanšu darījumam,

likviditātes profils;

d)

nodrošina, lai to portfeļa vidējais svērtais dzēšanas termiņš (weighted average maturity – WAM) nebūtu lielāks par sešiem mēnešiem, bet vidējais svērtais darbības laiks (weighted average life – WAL) nepārsniegtu 12 mēnešus;

e)

nodrošina savu akciju/daļu dienas neto aktīvu vērtības (NAV) un cenas aprēķinu, kā arī akciju/daļu dienas parakstīšanu un dzēšanu;

f)

veic tikai tādus ieguldījumus vērtspapīros, kuru atlikušais termiņš līdz noteiktajai dzēšanas dienai nepārsniedz divus gadus, ja atlikušais laiks līdz nākamajai procentu likmes noteikšanas dienai nepārsniedz 397 dienas, savukārt vērtspapīriem ar mainīgu procentu likmi tā jāpārskata pēc naudas tirgus procentu likmes vai indeksa;

g)

veic ieguldījumus citos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos tikai tad, ja tie atbilst NTF definīcijai;

h)

neuzņemas tiešus vai netiešus riskus saistībā ar kapitāla vērtspapīriem vai precēm, t. sk. riskus, ko rada atvasinātie finanšu instrumenti, un kas atvasinātos finanšu instrumentus izmanto tikai saskaņā ar attiecīgā fonda naudas tirgus ieguldījumu stratēģiju. Atvasinātos finanšu instrumentus, kas saistīti ar valūtas risku, var izmantot tikai riska ierobežošanas mērķiem. Ieguldījumi valūtās, kas nav pamatvalūtas, vērtspapīros ir atļauti, ja valūtas risks ir pilnībā ierobežots;

i)

ir uzņēmumi ar nemainīgu vai svārstīgu NAV.

3)

svītro 8. panta 4. punktu;

4)

neietekmējot šīs regulas 2. pantu, ar šādu sadaļu aizstāj I pielikuma 1. daļas 2. sadaļu:

2. sadaļa.     NTF identifikācijas kritēriju apraksts

Šajā regulā 1.a pantā:

a)

uzskatāms, ka naudas tirgus instrumenta kredītkvalitāte ir augsta, ja katra atzītā kredītreitinga aģentūra, kas novērtējusi šo instrumentu, tam ir piešķīrusi vienu no diviem augstākajiem pieejamiem īstermiņa kredītreitingiem vai, ja šis instruments nav vērtēts, saskaņā ar pārvaldes sabiedrības iekšējā reitinga procesu tam ir līdzvērtīga kvalitāte. Ja atzīta kredītreitinga aģentūra savu augstāko īstermiņa reitingu dala divās kategorijās, abus šos reitingus uzskata par vienu kategoriju un tādējādi par visaugstāko pieejamo reitingu;

b)

pieļaujot izņēmumu attiecībā uz a) punktā minēto prasību, naudas tirgus fonda turējumā var būt valsts vērtspapīri, kuru kvalitāte atbilst vismaz investīciju kategorijai, kur “valsts vērstpapīri” ir naudas tirgus instrumenti, kurus emitējusi vai garantējusi dalībvalsts centrālā, reģionālā vai vietējā valdība vai arī dalībvalsts centrālā banka, ECB, Eiropas Savienība vai Eiropas Investīciju banka;

c)

vērtspapīriem, t. sk. strukturētajiem finanšu instrumentiem, aprēķinot vidējo svērto darbības laiku, termiņš tiek aprēķināts, pamatojoties uz atlikušo termiņu līdz instrumentu noteiktajam dzēšanas termiņam. Tomēr, ja instrumentā ir ietverts pārdošanas iespējas līgums, šā iespējas līguma izpildes dienu var izmantot noteiktā dzēšanas termiņa vietā, bet tikai tādā gadījumā, ja jebkurā laikā ir izpildīti šādi nosacījumi:

pārdošanas iespējas līgumu pārvaldes sabiedrība var brīvi izpildīt tās izmantošanas datumā,

pārdošanas iespējas līguma bāzes cena saglabājas tuvu instrumenta gaidāmajai vērtībai nākamajā izmantošanas datumā,

saskaņā ar NTF ieguldījumu stratēģiju pastāv liela iespējamība, ka šis pārdošanas iespējas līgums tiks izpildīts nākamajā izmantošanas datumā;

d)

aprēķinot gan vidējo svērto darbības laiku, gan vidējo svērto dzēšanas termiņu, tiek ņemta vērā atvasināto finanšu instrumentu, noguldījumu un efektīvas portfeļa pārvaldības metožu ietekme;

e)

“vidējais svērtais dzēšanas termiņš” (weighted average maturity, WAM) ir visu fonda bāzes vērtspapīru vidējā līdz dzēšanas termiņam atlikušā laika rādītājs, kas svērts, lai atspoguļotu katra instrumenta relatīvo īpatsvaru turējumā, pieņemot, ka mainīgas procentu likmes instrumenta dzēšanas termiņš ir laiks, kas atlicis līdz nākamajai procentu likmes pārskatīšanai pēc naudas tirgus procentu likmes, nevis laiks, kas atlicis līdz brīdim, kad jāatmaksā šā vērtspapīra pamatvērtība. Praksē vidējo svērto dzēšanas termiņu izmanto, lai mērītu NTF jutīgumu pret naudas tirgus likmju pārmaiņām;

f)

“vidējais svērtais darbības laiks” (weighted average life, WAL) ir katra fondā turētā vērtspapīra vidējais svērtais atlikušais termiņš, ar ko saprot laiku līdz pilnīgai pamatsummas atmaksai, neņemot vērā procentus un neveicot diskontēšanu. Atšķirībā no vidējā svērtā dzēšanas termiņa aprēķina, aprēķinot vidējo svērto darbības laiku vērtspapīriem ar mainīgu likmi un strukturētajiem finanšu instrumentiem, nav atļauta procentu likmes pārskatīšanas datumu izmantošana, tā vietā izmanto tikai attiecīgajam vērtspapīram noteikto galīgo dzēšanas termiņu. Vidējo svērto darbības laiku izmanto, lai mērītu kredītrisku, jo kredītrisks palielinās, pieaugot laikam līdz pamatsummas atmaksai. Vidējo svērto darbības laiku izmanto arī, lai ierobežotu likviditātes risku;

g)

“naudas tirgus instrumenti” ir instrumenti, ko parasti tirgo naudas tirgū, kuri ir likvīdi un kuru vērtību var precīzi noteikt jebkurā laikā;

h)

“pārvaldes sabiedrība” ir sabiedrība, kuras pamatdarbība ir NTF portfeļa pārvaldība.”

2. pants

Pārejas noteikums

Nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) var turpināt vākt statistikas informāciju no NTF, kas ir attiecīgo dalībvalstu rezidenti un ir identificēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) I pielikuma 1. daļas 2. sadaļu, vēlākais līdz 2012. gada 31. janvārim. Tās informē visus attiecīgos NTF par savu lēmumu piemērot šo pārejas noteikumu. NCB sāk vākt statistikas informāciju no NTF, kas identificēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) 1.a pantu, vēlākais sākot ar 2012. gada 1. februāri.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2011. gada 25. augustā

ECB Padomes vārdā

ECB priekšsēdētājs

Jean-Claude TRICHET


(1)  OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2)  C(2011) 5090, galīgā redakcija.

(3)  OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.

(4)  OV L 15, 20.1.2009., 14. lpp.

(5)  OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.”;

(6)  OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.”;