11.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 72/101


Ceturtdiena, 2012. gada 25. oktobris
Savienības pilsoņu konsulārā aizsardzība ārvalstīs *

P7_TA(2012)0394

Eiropas Parlamenta 2012. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību ārvalstīs (COM(2011)0881 – C7-0017/2012 – 2011/0432(CNS))

2014/C 72 E/18

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0881),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 23. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0017/2012),

ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0288/2012),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi atkāpties no Parlamenta apstiprinātā teksta;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

GROZĪJUMS

Grozījums Nr. 1

Direktīvas projekts

6.a apsvērums (jauns)

 

(6a)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 35. pantu dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Savienības delegācijas trešās valstīs sadarbojas un palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības uz aizsardzību trešo valstu teritorijā.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas projekts

7. apsvērums

(7)

Ir nepieciešama efektīva sadarbība un koordinācija gadījumos, kad nepārstāvētiem pilsoņiem ir vajadzīga aizsardzība trešās valstīs. Trešā valstī pārstāvētai dalībvalstij, kas palīdz, un pilsoņa izcelsmes dalībvalstij var būt nepieciešams cieši sadarboties . Attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem vietējā konsulārā sadarbība var būt sarežģītāka, jo tai ir nepieciešama koordinācija ar iestādēm, kas nav pārstāvētas uz vietas. Lai novērstu trūkumus, ko izraisa pilsoņa paša dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta neesamība, būtu jānodrošina stabils satvars.

(7)

Ir nepieciešama efektīva sadarbība un koordinācija gadījumos, kad nepārstāvētiem pilsoņiem ir vajadzīga aizsardzība trešās valstīs. Dalībvalstij, kas palīdz, un Savienības delegācijai, kuras atrodas trešā valstī, un pilsoņa izcelsmes dalībvalstij būtu cieši jāsadarbojas .

Grozījums Nr. 3

Direktīvas projekts

7.a apsvērums (jauns)

 

(7a)

Attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem vietējā konsulārā sadarbība var būt sarežģītāka, jo tai ir nepieciešama koordinācija ar iestādēm, kas nav pārstāvētas uz vietas. Lai novērstu nepilnības, ko rada pilsoņa paša dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta neesamība, būtu jānodrošina stabils regulējums. Vietējā konsulārajā sadarbībā pienācīga uzmanība būtu jāveltī nepārstāvētiem pilsoņiem, piemēram, vācot attiecīgo kontaktinformāciju par tuvākajām reģionālajām dalībvalstu vēstniecībām un konsulātiem.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas projekts

7.b apsvērums (jauns)

 

(7b)

Komisijai būtu jāsagatavo praktiskas pamatnostādnes, lai veicinātu un uzlabotu konsulāro aizsardzību, pievēršot īpašu uzmanību nepārstāvēto pilsoņu situācijai.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas projekts

8. apsvērums

(8)

Savienības pilsoņi nav pārstāvēti, ja viņu valstspiederības dalībvalstij trešajā valstī nav pieejamas vēstniecības vai konsulāta. Būtu jāsniedz interpretācija pieejamības jēdzienam nolūkā garantēt pilsoņu aizsardzību.

(8)

Savienības pilsoņi nav pārstāvēti, ja viņu valstspiederības dalībvalstij trešā valstī nav pieejama vēstniecība vai konsulāts vai ja attiecīgās dalībvalsts pilsonim ārkārtas situācijās nāktos nevajadzīgi izlietot vērtīgus laika un finanšu resursus, lai vēstniecībā vai konsulātā nokļūtu . Būtu jāsniedz interpretācija pieejamības jēdzienam nolūkā garantēt pilsoņu aizsardzību.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas projekts

9. apsvērums

(9)

Saskaņā ar tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas atzītas Eiropas savienības Pamattiesību hartas 7. pantā, dalībvalstij, kas palīdz, Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, būtu jāsniedz aizsardzība ar tādiem pašiem nosacījumiem savas valsts valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie. Nosakot, kuras personas ir ģimenes locekļi, būtu jāiedvesmojas no 2. un 3. panta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Dalībvalstis var nespēt sniegt visu veidu konsulāro aizsardzību ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, konkrēti , pagaidu ceļošanas dokumenti netiek izsniegti . Saskaņā ar Hartas 24. pantu pirmām kārtām vērā būtu jāņem bērna intereses, kā noteikts ANO 1989. gada 20. novembra Konvencijā par bērna tiesībām.

(9)

Saskaņā ar tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7 pantā, dalībvalstij, kas palīdz, Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, būtu jāsniedz aizsardzība, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā , saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā savas valsts valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, ņemot vērā, ka dalībvalstis var nespēt sniegt visu veidu konsulāro aizsardzību ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, piemēram, izsniegt pagaidu ceļošanas dokumentus . Tomēr dalībvalstīm būtu jāveic visas darbības, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu pilsoņa ģimenes integritāti. Saskaņā ar Hartas 24. pantu pirmām kārtām vērā būtu jāņem bērna intereses, kā noteikts ANO 1989. gada 20. novembra Konvencijā par bērna tiesībām.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas projekts

9.a apsvērums (jauns)

 

(9a)

Dalībvalstij, kura palīdz, būtu jāapsver aizsardzības sniegšana atzītiem bēgļiem un bezvalstniekiem, kā arī citām personām, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, taču dzīvo vienā no dalībvalstīm un kam ir šīs dalībvalsts izsniegts ceļošanas dokuments, ņemot vērā šo personu īpašo situāciju.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas projekts

10. apsvērums

(10)

Nepārstāvētiem pilsoņiem būtu jābūt iespējai izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai slēgt vienošanās par sloga dalīšanu. Tomēr šādām vienošanām būtu jābūt pārskatāmām pilsoņiem, un tās nedrīkstētu traucēt efektīvai konsulārajai aizsardzībai. Par jebkuru šādu vienošanos būtu jāpaziņo Komisijai, un tā būtu jāpublicē īpašā tīmekļa vietnē.

(10)

Nepārstāvētiem pilsoņiem vajadzētu būt iespējai brīvi izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai , konsulātam vai attiecīgā gadījumā Savienības delegācijai lūgt konsulāro aizsardzību. Dalībvalstīm būtu vajadzīga iespēja slēgt vienošanās par sloga dalīšanu. Šādu vienošanos rezultātā sadalījumam vajadzētu būt taisnīgam un būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iespējas. Tomēr šādām vienošanām vajadzētu būt pārskatāmām pilsoņiem, un tās nedrīkstētu traucēt efektīvai konsulārajai aizsardzībai. Par jebkuru šādu vienošanos būtu jāpaziņo Komisijai, un tā būtu jāpublicē īpašā Komisijas tīmekļa vietnē , kā arī attiecīgajās dalībvalstu un Padomes tīmekļa vietnēs .

Grozījums Nr. 9

Direktīvas projekts

12. apsvērums

(12)

Aizsardzība būtu jāsniedz, ja pieteikuma iesniedzēji pierāda, ka viņi ir Savienības pilsoņi. Nepārstāvētiem pilsoņiem, kuriem nepieciešama konsulārā aizsardzība, var vairs nebūt personu apliecinošu dokumentu. Savienības pilsonības pamatstatusu tieši piešķir Savienības tiesību akti, un personu apliecinošiem dokumentiem ir tikai deklaratīva vērtība. Tāpēc, ja pieteikuma iesniedzēji nespēj uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, viņiem būtu jābūt iespējai apliecināt savu personu citos veidos, ja vajadzīgs, to pārbaudot tās dalībvalsts iestādēs, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda.

(12)

Aizsardzība būtu jāsniedz, ja pieteikuma iesniedzēji pierāda, ka viņi ir Savienības pilsoņi. Nepārstāvētiem pilsoņiem, kuriem nepieciešama konsulārā aizsardzība, var vairs nebūt personu apliecinošu dokumentu. Savienības pilsonības pamatstatusu tieši piešķir Savienības tiesību akti, un personu apliecinošiem dokumentiem ir tikai deklaratīva vērtība. Tāpēc, ja pieteikuma iesniedzēji nespēj uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, viņiem būtu vajadzīga iespēja apliecināt savu personu citos veidos, ja vajadzīgs, to pārbaudot tās dalībvalsts iestādēs, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda. Vēstniecībai vai konsulātam, kas palīdz, būtu jānodrošina nepārstāvētiem pilsoņiem līdzekļi, kuri nepieciešami šo pilsoņu identitātes pārbaudīšanai.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas projekts

14. apsvērums

(14)

Lai precizētu, kuri koordinācijas un sadarbības pasākumi ir nepieciešami, būtu konkrēti jānosaka sadarbības un koordinācijas darbības joma. Nepārstāvētu pilsoņu konsulārā aizsardzība ietver palīdzību vairākās tipiskās situācijās, piemēram, aizturēšanas vai ieslodzījuma gadījumā, smagā nelaimes gadījumā vai smagas slimības un nāves gadījumā, kā arī saistībā ar palīdzības sniegšanu un repatriāciju briesmu gadījumā un pagaidu dokumentu izsniegšanu. Tā kā nepieciešamā aizsardzība vienmēr ir atkarīga no faktiskās situācijas, konsulārā aizsardzība nebūtu jāattiecina vienīgi uz situācijām, kuras ir konkrēti minētas šajā direktīvā.

(14)

Lai precizētu, kuri koordinācijas un sadarbības pasākumi ir nepieciešami, būtu konkrēti jānosaka sadarbības un koordinācijas darbības joma. Nepārstāvētu pilsoņu konsulārā aizsardzība ietver palīdzību vairākās tipiskās situācijās, piemēram, apcietināšanas vai aizturēšanas gadījumā, smagā nelaimes gadījumā vai smagas slimības un nāves gadījumā, kā arī saistībā ar palīdzības sniegšanu un repatriāciju briesmu gadījumā un pagaidu dokumentu izsniegšanu un krīzes situācijās . Tā kā nepieciešamā aizsardzība vienmēr ir atkarīga no faktiskās situācijas, konsulārā aizsardzība nebūtu jāattiecina vienīgi uz situācijām, kuras ir konkrēti minētas šajā direktīvā.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas projekts

14.a apsvērums (jauns)

 

(14a)

Sniedzot konsulāro aizsardzību apcietināšanas vai aizturēšanas gadījumā, būtu jāņem vērā īpašie apstākļi, jo īpaši tad, ja tiek apcietināti vai aizturēti cilvēku tirdzniecības upuri par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti kā tiešas sekas tam, ka viņi ir bijuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai. Nepārstāvētie pilsoņi varētu būt neaizsargātākā situācijā, jo viņiem nav tiešas pārstāvniecības.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas projekts

15. apsvērums

(15)

Priekšnoteikums efektīvai koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu konsulārajām iestādēm ir dažādu palīdzības veidu noteikšana, kādi sniedzami konkrētās situācijās. Minētie palīdzības veidi būtu jāatspoguļo kopīgajā praksē starp dalībvalstīm, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 23. pantu, kurā dalībvalstīm tiek noteikts pienākums sniegt aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem.

(15)

Priekšnoteikums efektīvai koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu konsulārajām iestādēm ir dažādu palīdzības veidu noteikšana, kādi sniedzami konkrētās situācijās. Minētie palīdzības veidi būtu jāatspoguļo kopīgajā praksē starp dalībvalstīm, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 23. pantu, kurā dalībvalstīm tiek noteikts pienākums sniegt aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem. Būtu jānodrošina, ka tiek pārvarētas valodas barjeras un nepārstāvētajiem pilsoņiem tiek nodrošināts mutiskais tulkojums vai cita vajadzīgā palīdzība.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas projekts

18.a apsvērums (jauns)

 

(18a)

Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izveidot konsulārās aizsardzības “ieguldījumu fondu”, no kura palīdzību sniedzošās dalībvalsts vēstniecība vai konsulāts varētu saņemt avansu saviem izdevumiem par palīdzību nepārstāvētam pilsonim un kurā tā nepārstāvētā pilsoņa dalībvalsts, kuram palīdzība sniegta, atmaksātu finanšu avansu. Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jāievieš skaidri noteikumi, nosakot finansiālā sloga sadali pienācīgai šāda fonda darbībai.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas projekts

20. apsvērums

(20)

Attiecībā uz vietējo koordināciju un koordināciju krīzes situācijās būtu jāprecizē kompetence un attiecīgās lomas, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētie pilsoņi pilnībā saņem palīdzību. Vietējā konsulārajā sadarbībā būtu jāveltī pienācīga uzmanība nepārstāvētiem pilsoņiem, piemēram, vācot būtisku kontaktinformāciju par tuvākajām dalībvalstu reģionālajām vēstniecībām un konsulātiem.

(20)

Attiecībā uz koordināciju krīzes situācijās būtu jāprecizē kompetence un attiecīgās funkcijas, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētie pilsoņi pilnībā saņem palīdzību. Krīzes situācijās Savienības delegācijām būtu jānodrošina vajadzīgā koordinācija starp dalībvalstīm. Lai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) šo uzdevumu spētu izpildīt, tā rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, tostarp tādiem, kas paredzēti dalībvalstu konsulāro darbinieku apmācībai.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas projekts

21. apsvērums

(21)

Krīzes gadījumā būtiska ir pienācīga gatavība un skaidrs pienākumu sadalījums. Tādēļ krīzes ārkārtas rīcības plānošanā būtu pilnībā jāietver nepārstāvētie pilsoņi, un valstu ārkārtas rīcības plāni būtu jākoordinē. Tādēļ šajā kontekstā būtu sīkāk jāizstrādā vadītājvalsts jēdziens.

(21)

Krīzes gadījumā būtiska ir pienācīga gatavība un skaidrs pienākumu sadalījums. Tādēļ krīzes ārkārtas rīcības plānošanā būtu pilnībā jāietver nepārstāvētie pilsoņi, un EĀDD būtu valstu ārkārtas rīcības plāni jākoordinē.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas projekts

22.a apsvērums (jauns)

 

(22a)

EĀDD, lai veicinātu palīdzības sniegšanu pilsoņiem, tostarp nepārstāvētajiem pilsoņiem, vajadzētu rīkot konsulāro darbinieku apmācības, kas būtu daļa no gatavošanās krīzes situācijām.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas projekts

22.b apsvērums (jauns)

 

(22b)

Būtu jāorganizē konsulārajiem darbiniekiem mācību kursi, lai uzlabotu sadarbību un darbinieku zināšanas par pilsoņu tiesībām saskaņā ar Līgumiem un šo direktīvu.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas projekts

23. apsvērums

(23)

Savienību trešajās valstīs pārstāv Savienības delegācijas, kuras kopā ar dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības attiecībā uz konsulāro aizsardzību, kā sīkāk noteikts Līguma par Eiropas Savienību 35. pantā. Saskaņā ar Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem dalībvalstis var sniegt konsulāro aizsardzību citas dalībvalsts vārdā, ja attiecīgā trešā valsts pret to neiebilst . Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi attiecībā uz trešajām valstīm, lai nodrošinātu, ka var sniegt konsulāro aizsardzību citu dalībvalstu vārdā .

(23)

Savienību trešajās valstīs pārstāv Savienības delegācijas, kuras kopā ar dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības attiecībā uz konsulāro aizsardzību, kā sīkāk noteikts Līguma par Eiropas Savienību 35. pantā. Savienības delegācijām būtu jānodrošina nepieciešamā koordinācija starp dalībvalstīm, un, ja vajadzīgs, tām var uzticēt konsulāros uzdevumus . Lai EĀDD spētu veikt šīs funkcijas, būtu jānodrošina tam nepieciešamie finanšu līdzekļi .

Grozījums Nr. 19

Direktīvas projekts

25. apsvērums

(25)

Šī direktīva nedrīkstētu ietekmēt labvēlīgākus valsts noteikumus, ja vien tie ir saderīgi ar šo direktīvu.

(25)

Šī direktīva nedrīkstētu ietekmēt labvēlīgākus valsts noteikumus, ja vien tie ir saderīgi ar šo direktīvu. Ar šo direktīvu nevajadzētu uzlikt dalībvalstīm pienākumus sniegt nepārstāvētiem pilsoņiem tāda veida palīdzību, kāda nav paredzēta pašu šo valstu pilsoņiem.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas projekts

25.a apsvērums (jauns)

 

(25a)

Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt nepārstāvētu dalībvalstu pienākumu un/vai tiesības tieši palīdzēt saviem pilsoņiem, ja tas ir vajadzīgs un/vai vēlams. Nepārstāvētām dalībvalstīm būtu nepārtraukti jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, kuras nodrošina konsulāro palīdzību nepārstāvēto valstu pilsoņiem.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas projekts

25.b apsvērums (jauns)

 

(25b)

Lai nodrošinātu drīzu un efektīvu šīs direktīvas darbību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu pielikumos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmeni. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas projekts

27. apsvērums

(27)

Saskaņā ar diskriminācijas aizliegumu, kas ietverts Pamattiesību hartā, dalībvalstīm jāīsteno šī direktīva, nepieļaujot personu, uz kurām attiecas šī direktīva, diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpašībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, piederību mazākumtautībai, īpašumu, izcelšanos, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju,

(27)

Saskaņā ar diskriminācijas aizliegumu, kas ietverts Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 21. pantā, dalībvalstīm , Savienības delegācijām un attiecīgā gadījumā EĀDD vienmēr būtu jāīsteno šī direktīva, nepieļaujot personu, uz kurām attiecas šī direktīva, diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpašībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, piederību mazākumtautībai, īpašumu, izcelšanos, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju,

Grozījums Nr. 23

Direktīvas projekts

27.a apsvērums (jauns)

 

(27a)

Dalībvalstīm būtu jāmudina savi valstspiederīgie pirms trešo valstu apmeklējuma reģistrēties ārlietu ministriju tīmekļa vietnēs, lai atvieglotu valsts palīdzības sniegšanu gadījumos, kad tā ir vajadzīga, jo īpaši krīzes situācijās.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas projekts

27.b apsvērums (jauns)

 

(27b)

Komisijai būtu jāapsver diennakts palīdzības tālruņa ieviešana, lai pilsoņi, kuriem vajadzīga konsulārā aizsardzība ārkārtas gadījumos, varētu viegli piekļūt informācijai.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas projekts

1. pants

Šajā direktīvā nosaka sadarbības un koordinācijas pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu to, ka tiek īstenotas Savienības pilsoņu tiesības trešās valsts teritorijā, kurā viņu valstspiederības dalībvalsts nav pārstāvēta, saņemt jebkuras citas dalībvalsts diplomātisko vai konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem.

Šajā direktīvā nosaka sadarbības un koordinācijas pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu to, ka Savienības pilsoņu aizsardzību trešās valsts teritorijā, kurā viņu valstspiederības dalībvalsts nav pārstāvēta, nodrošina jebkuras citas dalībvalsts diplomātiskās vai konsulārās iestādes ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem. Ja vajadzīgs, arī Savienības delegācijām var uzticēt konsulāros uzdevumus attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas projekts

2. pants – 1. punkts

1.    Ikvienam pilsonim , kas ir tādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais, kuru trešā valstī nepārstāv kāda diplomātiskā vai konsulārā iestāde, turpmāk – "nepārstāvēts pilsonis", ir tiesības saņemt jebkuras citas dalībvalsts diplomātisko vai konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem.

1.    Ikviens pilsonis , kas ir tādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais, kuru trešā valstī nepārstāv kāda diplomātiskā vai konsulārā iestāde, turpmāk – „nepārstāvēts pilsonis”, saņem jebkuras citas dalībvalsts diplomātisko vai konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem un Savienības delegācijas aizsardzību .

Grozījums Nr. 27

Direktīvas projekts

2. pants – 3. punkts

3.   Nepārstāvēto pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri paši nav Savienības pilsoņi, ir tiesības saņemt konsulāro aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalsts , kura palīdz, valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kuri paši nav valstspiederīgie .

3.   Nepārstāvēto pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri paši nav Savienības pilsoņi, ir tiesības saņemt konsulāro aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā izcelsmes dalībvalsts valstspiederīgo ģimenes locekļiem, vai Savienības delegācijas konsulāro aizsardzību .

Grozījums Nr. 28

Direktīvas projekts

3. pants – 3. punkts

3.   Goda konsuli to kompetences robežās tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem pieejamām vēstniecībām vai konsulātiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

3.   Goda konsuli , ja viņiem ir piešķirtas attiecīgās kompetences, tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem pieejamām vēstniecībām vai konsulātiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas projekts

4. pants – 1. punkts

1.   Nepārstāvētie pilsoņi var izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību.

1.   Nepārstāvētie pilsoņi var izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību. Viņi var arī lūgt palīdzību Savienības delegācijai, ja tas ir nepieciešams un ir atbilstīgi. Dalībvalstis savu ārlietu ministriju tīmekļa vietnēs dara pieejamu informāciju par savu pilsoņu tiesībām trešās valstīs, kurās attiecīgajai dalībvalstij nav pārstāvniecības, lūgt konsulāro aizsardzību saskaņā ar šo direktīvu citas dalībvalsts diplomātiskajās vai konsulārajās iestādēs un par minēto tiesību īstenošanas nosacījumiem.

Grozījums Nr. 30

Direktīvas projekts

4. pants – 2. punkts

2.    Dalībvalsts var pārstāvēt citu dalībvalsti pastāvīgi un dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti trešā valstī var noslēgt vienošanos par sloga dalīšanu ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pieteikumu efektīva apstrāde. Dalībvalstis informē Eiropas Komisiju par jebkuru šādu vienošanos nolūkā to publicēt attiecīgajā interneta vietnē.

2.    Lai nepārstāvētiem pilsoņiem sniegtu konsulāro aizsardzību un nodrošinātu pieteikumu efektīvu apstrādi, dalībvalstu pārstāvniecības un attiecīgā gadījumā Savienības delegācija var slēgt vietējas vienošanās par sloga dalīšanu un informācijas apmaiņu. Pēc tam, kad par šīm vietējām vienošanām ir paziņots vietējām iestādēm, par tām paziņo Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam un tās publicē Komisijas vietnē un attiecīgo dalībvalstu atbilstošajās vietnēs. Minēto vienošanos tekstos pilnībā ievēro šīs direktīvas noteikumus.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas projekts

5. pants – 2. punkts

2.   Ja Savienības pilsonis nespēj uzrādīt derīgu pasi vai personas apliecību, valstspiederību var pierādīt jebkādā citā veidā, ja vajadzīgs, to pārbaudot tās dalībvalsts iestādēs, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda.

2.   Ja Savienības pilsonis nespēj uzrādīt derīgu pasi vai personas apliecību, valstspiederību var pierādīt jebkādā citā veidā, ja vajadzīgs, to pārbaudot tās dalībvalsts iestādēs, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda. Vēstniecība vai konsulāts, kas palīdz, nepārstāvētiem pilsoņiem nodrošina līdzekļus, kuri nepieciešami šo pilsoņu identitātes pārbaudīšanai.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas projekts

1.a. nodaļa un 5.a pants (jauns)

 

1.a     NODAĻA

Vietējā konsulārās aizsardzības sadarbība un koordinācija

5.a pants

Vispārīgs princips

Dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās iestādes īsteno ciešu sadarbību un koordināciju savā starpā un ar Savienību, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā saviem valstspiederīgajiem. Savienības delegācijas veicina sadarbību un koordināciju dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un Savienību, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu aizsardzību saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem. Ja konsulāts vai vēstniecība, vai attiecīgā gadījumā Savienības delegācija palīdz nepārstāvētam pilsonim, attiecīgā iestāde sazinās ar tuvāko reģionā atbildīgo pilsoņa valstspiederības dalībvalsts konsulātu vai vēstniecību, vai ārlietu ministriju, kā arī Savienības delegāciju un sadarbojas, lai noteiktu veicamos pasākumus. Dalībvalstis paziņo attiecīgās ārlietu ministrijas kontaktpersonas EĀDD, kurš tās pastāvīgi atjaunina savā drošajā tīmekļa vietnē.

 

(Komisijas priekšlikuma 7. pants kļūs lieks)

Grozījums Nr. 33

Direktīvas projekts

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

2.   Šā panta 1. punktā minētā konsulārā aizsardzība ietver palīdzību šādās situācijās:

2.   Šā panta 1. punktā minētā konsulārā aizsardzība ietver palīdzību jo īpaši šādās situācijās:

Grozījums Nr. 34

Direktīvas projekts

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

(b)

palīdzība noziedzīgos nodarījumos cietušajiem;

(b)

palīdzība noziedzīgos nodarījumos cietušajiem vai personām, kuras var kļūt par noziedzīga nodarījuma upuriem ;

Grozījums Nr. 35

Direktīvas projekts

6. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Šo konsulāro aizsardzību attiecina arī uz visām citām situācijām, kad pārstāvētā dalībvalsts parasti varētu sniegt palīdzību saviem pilsoņiem.

Grozījums Nr. 36

Direktīvas projekts

8. pants – 1. punkts

1.   Ja nepārstāvēts pilsonis tiek aizturēts vai ieslodzīts, dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti, ievērojot 6. panta 1. punktu, jo īpaši

1.   Ja nepārstāvēts pilsonis tiek apcietināts vai citādi aizturēts, dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti, ievērojot 6. panta 1. punktu, jo īpaši

(a)

pēc pilsoņa lūguma palīdz informēt pilsoņa ģimenes locekļus vai citas ar viņu saistītas personas;

(a)

pēc pilsoņa lūguma palīdz informēt pilsoņa ģimenes locekļus vai citas ar viņu saistītas personas;

(b)

apmeklē pilsoni un uzrauga apiešanās minimuma standartus ieslodzījuma vietā ;

(b)

apmeklē pilsoni un nodrošina minimuma standartu ievērošanu attiecībā uz ieslodzījuma apstākļiem ;

(c)

sniedz pilsonim informāciju par personas, kurai ir atņemta brīvība, tiesībām .

(c)

sniedz pilsonim informāciju par viņa tiesībām ;

 

(ca)

pārliecinās, ka pilsonis var izmantot pienācīgas juridiskās konsultācijas.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas projekts

8. pants – 3. punkts

3.   Vēstniecība vai konsulāts sniedz ziņojumu pilsoņa valstspiederības dalībvalstij ikreiz pēc tam, kad tā apmeklējusi pilsoni, un, veicot apiešanās minimuma standartu uzraudzību ieslodzījuma vietā . Tā nekavējoties informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par sūdzībām par sliktu apiešanos.

3.   Vēstniecība vai konsulāts sniedz ziņojumu pilsoņa valstspiederības dalībvalstij ikreiz pēc tam, kad tā apmeklējusi pilsoni, un pēc ieslodzījuma apstākļu minimuma standartu uzraudzības veikšanas. Tā nekavējoties informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par sūdzībām par sliktu apiešanos , kā arī informē par veiktajām darbībām, lai novērstu šādu sliktu apiešanos un garantētu ieslodzījuma apstākļu minimālo standartu ievērošanu .

Grozījums Nr. 38

Direktīvas projekts

8. pants – 4. punkts

4.   Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par informāciju, kādu tā ir sniegusi pilsonim attiecībā uz viņa tiesībām. Tā darbojas kā starpnieks, tostarp saistībā ar palīdzību apžēlošanas vai priekšlaicīgas atbrīvošanas lūguma sastādīšanā un gadījumos, ja pilsonis vēlas iesniegt pieteikumu pārvietošanai. Vajadzības gadījumā tā darbojas kā starpnieks visām maksām par juridiskiem pakalpojumiem, kas tiek iemaksātas ar pilsoņa valstspiederības dalībvalsts diplomātiskās vai konsulārās iestādes starpniecību.

4.   Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par informāciju, kādu tā ir sniegusi pilsonim attiecībā uz viņa tiesībām. Tā darbojas kā starpnieks, arī lai nodrošinātu pilsonim iespējas izmantot pienācīgas juridiskās konsultācijas un palīdzību , tostarp apžēlošanas vai priekšlaicīgas atbrīvošanas lūguma sastādīšanā un gadījumos, ja pilsonis vēlas iesniegt pieteikumu pārvietošanai. Vajadzības gadījumā tā darbojas kā starpnieks visām maksām par juridiskiem pakalpojumiem, kas tiek iemaksātas ar pilsoņa valstspiederības dalībvalsts diplomātiskās vai konsulārās iestādes starpniecību.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas projekts

9. pants – 1. punkts

1.   Ja nepārstāvēts pilsonis cieš noziedzīgā nodarījumā, dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti, ievērojot 6. panta 1. punktu, jo īpaši

1.   Ja nepārstāvēts pilsonis cieš noziedzīgā nodarījumā vai var kļūt par noziedzīga nodarījuma upuri , dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti, ievērojot 6. panta 1. punktu, jo īpaši

(a)

pēc pilsoņa lūguma palīdz informēt pilsoņa ģimenes locekļus vai citas ar viņu saistītas personas;

(a)

pēc pilsoņa lūguma palīdz informēt pilsoņa ģimenes locekļus vai citas ar viņu saistītas personas;

(b)

sniedz pilsonim informāciju un/vai palīdzību attiecīgos juridiskos jautājumos un saistībā ar veselības aprūpi .

(b)

sniedz pilsonim informāciju un/vai palīdzību saistībā ar veselības aprūpi ;

 

(ba)

sniedz pilsonim informāciju par viņa tiesībām un nodrošina iespējas izmantot pienācīgu juridisku palīdzību un konsultācijas.

Grozījums Nr. 40

Direktīvas projekts

9. pants – 2. punkts

2.   Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par incidentu, tā smagumu un sniegto palīdzību un vajadzības gadījumā sazinās ar cietušā ģimenes locekļiem vai citām ar viņu saistītām personām, ja pilsonis iespēju robežās ir tam devis piekrišanu.

2.   Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par incidentu, tā smagumu un sniegto palīdzību . Attiecīgā dalībvalsts sazinās ar cietušā ģimenes locekļiem vai citām ar viņu saistītām personām, ja vien pilsonis nav atteicies dot tam piekrišanu.

Grozījums Nr. 41

Direktīvas projekts

10. pants – 2. punkts

2.   Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par incidentu, tā smagumu un sniegto palīdzību un vajadzības gadījumā sazinās ar cietušā ģimenes locekļiem vai citām ar viņu saistītām personām. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti, ja ir nepieciešama medicīniskā evakuācija. Attiecībā uz medicīnisko evakuāciju vispirms ir jāiegūst pilsoņa valstspiederības dalībvalsts piekrišana, izņemot ārkārtējas steidzamības gadījumus.

2.   Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par incidentu, tā smagumu un sniegto palīdzību . Attiecīgā dalībvalsts sazinās ar cietušā ģimenes locekļiem vai citām ar viņu saistītām personām , ja vien pilsonis nav atteicies dot tam piekrišanu . Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti, ja ir nepieciešama medicīniskā evakuācija. Attiecībā uz medicīnisko evakuāciju vispirms ir jāiegūst pilsoņa valstspiederības dalībvalsts piekrišana, izņemot ārkārtējas steidzamības gadījumus.

Grozījums Nr. 42

Direktīvas projekts

11.a pants (jauns)

 

11.a pants

Vietējā sadarbība

Vietējās sadarbības sanāksmes ietver regulāru informācijas apmaiņu attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem tādos jautājumos kā pilsoņu drošība, aizturēšanas apstākļi vai konsulārā pieejamība. Ja vien ārlietu ministrijas centralizēti nav vienojušās citādi, vadītājs ir kādas dalībvalsts vai Savienības delegācijas pārstāvis, par ko nolemj uz vietas. Vadītājs vāc un regulāri atjaunina kontaktinformāciju, jo īpaši par nepārstāvēto dalībvalstu kontaktpunktiem, un dalās tajā ar vietējām vēstniecībām un konsulātiem un Savienības delegāciju.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas projekts

3. nodaļa un 12. pants

3.     NODAĻA

Finanšu procedūras

12. pants

Vispārējie noteikumi

Ja nepārstāvēts pilsonis lūdz palīdzību, kas izpaužas kā finanšu avanss vai repatriācija, ievērojot 6. panta 1. punktu, piemēro šādu procedūru:

(a)

nepārstāvētais pilsonis, izmantojot 1. pielikumā iekļauto standarta veidlapu, apņemas pilnā apmērā atlīdzināt savai valstspiederības dalībvalstij visus finanšu avansus vai radušās izmaksas, kā arī, attiecīgā gadījumā, konsulāro nodevu;

(b)

pēc vēstniecības vai konsulāta, kas palīdz, pieprasījuma pilsoņa valstspiederības dalībvalsts nekavējoties sniedz nepieciešamo informāciju saistībā ar pieprasījumu, norādot, vai var būt piemērojama kāda konsulārā nodeva;

(c)

vēstniecība vai konsulāts, kas palīdz, informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par visiem finanšu avansa vai repatriācijas lūgumiem, kas tiek apstrādāti;

(d)

pēc vēstniecības vai konsulāta, kas palīdz, rakstiska pieprasījuma, kas iesniegts I pielikumā norādītajā formātā, pilsoņa valstspiederības dalībvalsts pilnā apmērā atlīdzina visus finanšu avansus vai radušās izmaksas.

svītrots

Grozījums Nr. 44

Direktīvas projekts

13. pants

13. pants

Vienkāršota procedūra krīzes situācijās

1.     Krīzes situācijās vēstniecība vai konsulāts, kas palīdz, saskaņo ar nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalsti jebkādu nepārstāvēta pilsoņa evakuāciju vai citu nepieciešamo atbalstu, kāds tam tiek sniegts.

Dalībvalsts, kas palīdz, pieprasījumus atlīdzināt šādas evakuācijas vai atbalsta izmaksas iesniedz pilsoņa valstspiederības dalībvalsts ārlietu ministrijai. Dalībvalsts, kas palīdz, var prasīt atlīdzinājumu arī tad, ja nepārstāvētais pilsonis nav parakstījis apņemšanos atmaksāt finanšu līdzekļus saskaņā ar 12. panta a) apakšpunktu.

Šis punkts neliedz pilsoņa valstspiederības dalībvalstij prasīt atmaksāt finanšu līdzekļus, pamatojoties uz valsts noteikumiem.

2.     Liela apmēra krīzes gadījumā, ja to prasa dalībvalsts, kas palīdz, evakuācijas vai atbalsta izmaksas proporcionāli atlīdzina pilsoņa valstspiederības dalībvalsts, izdalot kopējās izmaksas ar to pilsoņu skaitu, kam sniegta palīdzība.

3.     Ja izmaksas nav iespējams aprēķināt, dalībvalsts, kas palīdz, var prasīt atlīdzinājumu, pamatojoties uz noteiktām summām, kas atbilst sniegtā atbalsta veidam, kā noteikts 2. pielikumā.

4.     Ja dalībvalsts, kas palīdz, attiecībā uz palīdzību saņēma ES Civilās aizsardzības mehānisma finansiālu atbalstu, summu, kas jāmaksā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij, nosaka pēc tam, kad ir atņemta Savienības segtā summa.

5.     Atlīdzināšanas pieprasījumiem izmanto kopīgos formātus, kas noteikti 2. pielikumā.

svītrots

Grozījums Nr. 45

Direktīvas projekts

4. nodaļa – virsraksts

Vietējā un krīzes sadarbība un koordinācija

Krīzes sadarbība un koordinācija

Grozījums Nr. 46

Direktīvas projekts

14. pants

14. pants

Vietējā sadarbība

Vietējās sadarbības sanāksmes ietver regulāru informācijas apmaiņu par nepārstāvētiem pilsoņiem tādos jautājumos kā pilsoņu drošība, apstākļi ieslodzījuma vietās vai konsulārā pieejamība. Ja vien ārlietu ministrijas centrāli nav vienojušās citādi, vadītājs ir kādas dalībvalsts vai Savienības delegācijas pārstāvis, par ko nolemj uz vietas. Vadītājs vāc un regulāri atjaunina kontaktinformāciju, jo īpaši par nepārstāvēto dalībvalstu kontaktpunktiem, un dalās tajā ar vietējām vēstniecībām un konsulātiem un Savienības delegāciju.

svītrots

Grozījums Nr. 47

Direktīvas projekts

15. pants – 1. punkts

1.    Lai nodrošinātu visaptverošu gatavību, vietējā ārkārtas rīcības plānošana ietver nepārstāvētus pilsoņus. Trešā valstī pārstāvētas dalībvalstis ārkārtas rīcības plānus koordinē savā starpā un ar Savienības delegāciju. Tās vienojas par attiecīgiem uzdevumiem , lai nodrošinātu, ka nepārstāvētiem pilsoņiem krīzes gadījumā tiek pilnībā sniegta palīdzība, ieceļ pārstāvjus pulcēšanas punktiem un informē nepārstāvētus pilsoņus par krīzes gatavības pasākumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā savus valstspiederīgos .

1.    Savienības delegācijas koordinē starp dalībvalstīm ārkārtas rīcības plānošanu, ar kuru nodrošina visaptverošu gatavību, tostarp to uzdevumu sadali, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētiem pilsoņiem krīzes gadījumā tiek pilnībā sniegta palīdzība, lai nodrošinātu pārstāvju iecelšanu pulcēšanas punktiem un informācijas sniegšanu nepārstāvētiem pilsoņiem par krīzes gatavības pasākumiem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem .

Grozījums Nr. 48

Direktīvas projekts

15. pants – 2. punkts

2.   Krīzes gadījumā dalībvalstis un Savienība cieši sadarbojas, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu efektīvu aizsardzību. Dalībvalstis un Savienība savlaicīgi informē cita citu par pieejamām evakuācijas spējām. Pēc attiecīga lūguma dalībvalstis var saņemt atbalstu no esošajām Savienības līmeņa palīdzības vienībām, tostarp konsulārajiem ekspertiem, jo īpaši no nepārstāvētām dalībvalstīm.

2.   Krīzes gadījumā dalībvalstis un EĀDD cieši sadarbojas, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu efektīvu aizsardzību. Savienības delegācija savlaicīgi koordinē informācijas apmaiņu par pieejamām evakuācijas spējām , tā pati koordinē evakuāciju un sniedz evakuācijai nepieciešamo palīdzību ar iespējamu atbalstu no esošajām Savienības līmeņa palīdzības vienībām, tostarp konsulārajiem ekspertiem, jo īpaši no nepārstāvētām dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 49

Direktīvas projekts

16. pants – virsraksts

Vadītājvalsts

Koordinēšana, gatavojoties krīzēm, kā arī krīžu gadījumos

Grozījums Nr. 50

Direktīvas projekts

16. pants – 1. punkts

 

1.    Šīs direktīvas nolūkā vadītājvalsts/-is ir viena vai vairākas dalībvalstis konkrētā trešajā valstī, kuru pienākums ir koordinēt un vadīt palīdzību saistībā ar gatavošanos krīzei un tās apstākļos, kas ietver īpašu lomu attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem.

1.    Savienības delegācijas pienākums ir koordinēt un sniegt palīdzību saistībā ar gatavošanos krīzei un tās apstākļos, kas ietver īpašus pienākumus attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem.

Grozījums Nr. 51

Direktīvas projekts

16. pants – 2. punkts

2.     Dalībvalsts tiek iecelta par vadītājvalsti konkrētā trešajā valstī, ja tā ir paziņojusi savu nodomu, izmantojot esošu drošu komunikācijas tīklu, ja vien cita dalībvalsts 30 dienu laikā neiebilst vai ja ierosinātā vadītājvalsts neatsakās no uzdevuma, izmantojot esošu drošu komunikācijas tīklu. Ja vairāk nekā viena dalībvalsts vēlas kopīgi uzņemties vadītājvalsts uzdevumu, tās kopīgi paziņo savu nodomu, izmantojot drošukomunikācijas tīklu. Krīzes gadījumā vairāk nekā viena dalībvalsts var nekavējoties uzņemties šo uzdevumu un paziņo par to 24 stundu laikā. Dalībvalstis var noraidīt piedāvājumu, tomēr to valstspiederīgie un citi potenciālie saņēmēji saskaņā ar 6. panta 1. punktu joprojām ir tiesīgi saņemt vadītājvalsts palīdzību. Ja vadītājvalsts nav, uz vietas pārstāvētās dalībvalstis vienojas, kura dalībvalsts koordinēs palīdzību nepārstāvētiem pilsoņiem.

svītrots

Grozījums Nr. 52

Direktīvas projekts

16. pants – 3. punkts

3.   Lai sagatavotos krīzei, vadītājvalsts/-is nodrošina, ka nepārstāvētie pilsoņi ir pienācīgi iekļauti vēstniecību un konsulātu ārkārtas situāciju plānošanā, ka ārkārtas situāciju plāni ir saderīgi un ka vēstniecības un konsulāti , kā arī Savienības delegācijas ir pienācīgi informētas par šo kārtību.

3.   Lai sagatavotos krīzei, Savienības delegācija nodrošina, ka nepārstāvētie pilsoņi ir pienācīgi iekļauti vēstniecību un konsulātu ārkārtas situāciju plānošanā, ka ārkārtas situāciju plāni ir saderīgi un ka vēstniecības un konsulāti ir pienācīgi informēti par šo kārtību.

Grozījums Nr. 53

Direktīvas projekts

16. pants – 4. punkts

4.   Krīzes gadījumā vadītājvalsts/-is vai dalībvalsts, kas koordinē palīdzību, ir atbildīga par palīdzības koordinēšanu un vadīšanu un nepārstāvēto pilsoņu pulcēšanas operācijām un vajadzības gadījumā ar citu iesaistīto dalībvalstu atbalstu nodrošina evakuāciju uz drošu vietu. Tā arī nodrošina kontaktpunktu nepārstāvētām dalībvalstīm, caur kuru tās var saņemt informāciju par saviem pilsoņiem un koordinēt nepieciešamo palīdzību. Vadītājvalsts/-is vai dalībvalsts, kas koordinē palīdzību nepārstāvētiem pilsoņiem, vajadzības gadījumā var lūgt atbalstu no tādiem instrumentiem kā ES Civilās aizsardzības mehānisms un Eiropas Ārējās darbības dienesta krīzes pārvarēšanas struktūras. Dalībvalstis sniedz vadītājvalstij/-īm vai dalībvalstij, kas koordinē palīdzību nepārstāvētiem pilsoņiem, visu nepieciešamo informāciju par saviem pilsoņiem, kas atrodas krīzes situācijas skartajā vietā.

4.   Krīzes gadījumā Savienības delegācija ir atbildīga par palīdzības koordinēšanu un vadīšanu un nepārstāvēto pilsoņu pulcēšanas operācijām un ar iesaistīto dalībvalstu atbalstu koordinē evakuāciju uz drošu vietu. Tā arī nodrošina kontaktpunktu nepārstāvētām dalībvalstīm, caur kuru tās var saņemt informāciju par saviem pilsoņiem un koordinēt nepieciešamo palīdzību. Savienības delegācija un attiecīgās dalībvalstis vajadzības gadījumā var lūgt atbalstu no tādiem instrumentiem kā ES Civilās aizsardzības mehānisms un Eiropas Ārējās darbības dienesta krīzes pārvarēšanas struktūras. Dalībvalstis sniedz Savienības delegācijai visu nepieciešamo informāciju par saviem nepārstāvētajiem pilsoņiem, kas atrodas krīzes situācijas skartajā vietā.

Grozījums Nr. 54

Direktīvas projekts

4.a nodaļa (jauna)

 

4.a     NODAĻA

Finanšu procedūras

Grozījums Nr. 55

Direktīvas projekts

16.a pants (jauns)

 

16.a pants

Vispārējie noteikumi

Ja nepārstāvēts pilsonis lūdz palīdzību finanšu avansa vai repatriācijas veidā, uz ko attiecas 6. panta 1. punkts, piemēro šādu procedūru:

(a)

nepārstāvētais pilsonis, izmantojot 1. pielikumā iekļauto standarta veidlapu, apņemas pilnā apmērā atlīdzināt savai valstspiederības dalībvalstij visus finanšu avansus vai radušās izmaksas, kā arī attiecīgā gadījumā konsulāro nodevu;

(b)

pēc vēstniecības vai konsulāta, kas palīdz, pieprasījuma pilsoņa valstspiederības dalībvalsts nekavējoties sniedz nepieciešamo informāciju saistībā ar pieprasījumu, norādot, vai var būt piemērojama kāda konsulārā nodeva;

(c)

vēstniecība vai konsulāts, kas palīdz, informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par visiem finanšu avansa vai repatriācijas lūgumiem, kas tiek apstrādāti;

(d)

pēc vēstniecības vai konsulāta, kas palīdz, rakstiska pieprasījuma, kas iesniegts I pielikumā norādītajā formātā, pilsoņa valstspiederības dalībvalsts pilnā apmērā atlīdzina visus finanšu avansus vai radušās izmaksas.

Grozījums Nr. 56

Direktīvas projekts

16.b pants (jauns)

 

16.b pants

Vienkāršota procedūra krīzes situācijās

1.     Krīzes situācijās Savienības delegācija ar nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalsti saskaņo jebkādu šā pilsoņa evakuāciju vai citu viņam sniegto nepieciešamo palīdzību.

2.     Eiropas Ārējā darbības dienestam piešķir vajadzīgos finanšu līdzekļus palīdzības koordinēšanai un sniegšanai saistībā ar gatavošanos krīzes situācijām un to laikā.

Grozījums Nr. 57

Direktīvas projekts

18.a pants (jauns)

 

18.a pants

Pielikumu grozījumi

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.b pantu attiecībā uz jebkādiem pielikumu grozījumiem.

Grozījums Nr. 58

Direktīvas projekts

18.b pants (jauns)

 

18.b pants

Deleģēšanas īstenošana

1.     Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.     Pilnvaras pieņemt 18.a pantā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku no … (1).

3.     Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.     Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.     Saskaņā ar 18.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz pirms laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.


(1)   Šīs direktīvas spēkā stāšanās diena.